Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-5, chapter-96

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
which language(s) would you like to see in the translations:
कण्व उवाच ।
मातलिस्तु व्रजन्मार्गे नारदेन महर्षिणा ।
वरुणं गच्छता द्रष्टुं समागच्छद्यदृच्छया ॥१॥
1. kaṇva uvāca ,
mātalistu vrajanmārge nāradena maharṣiṇā ,
varuṇaṁ gacchatā draṣṭuṁ samāgacchadyadṛcchayā.
1. kaṇva uvāca mātaliḥ tu vrajan mārge nāradena maharṣiṇā
varuṇam gacchata draṣṭum samāgacchat yadṛcchayā
1. Kaṇva said: Mātali, while proceeding on his way, happened to meet the great sage Nārada, who was going to see Varuṇa.
1. קַנְוַה אמר: בדרכו פגש מָאטַלִי במקרה את החוזה הגדול נָארַדַה, שהלך לראות את וַרוּנַה.
नारदोऽथाब्रवीदेनं क्व भवान्गन्तुमुद्यतः ।
स्वेन वा सूत कार्येण शासनाद्वा शतक्रतोः ॥२॥
2. nārado'thābravīdenaṁ kva bhavāngantumudyataḥ ,
svena vā sūta kāryeṇa śāsanādvā śatakratoḥ.
2. nāradaḥ atha abravīt enam kva bhavān gantum
udyataḥ svena vā sūta kāryeṇa śāsanāt vā śatakratoḥ
2. Then Nārada asked him, "Where are you intent on going? Is it for your own purpose, O charioteer, or by the command of Śatakratu (Indra)?"
2. אז אמר נָארַדַה למָאטַלִי: לאן אתה מתכוון ללכת, הרכב? האם לצורך עניינך שלך או בפקודת שַׁטַקְרַטוּ (אִינְדְרַה)?
मातलिर्नारदेनैवं संपृष्टः पथि गच्छता ।
यथावत्सर्वमाचष्ट स्वकार्यं वरुणं प्रति ॥३॥
3. mātalirnāradenaivaṁ saṁpṛṣṭaḥ pathi gacchatā ,
yathāvatsarvamācaṣṭa svakāryaṁ varuṇaṁ prati.
3. mātaliḥ nāradena evam sampṛṣṭaḥ pathi gacchatā
yathāvat sarvam ācaṣṭa svakāryam varuṇam prati
3. Mātali, thus questioned by Nārada as they went along the path, truthfully recounted his entire mission concerning Varuṇa.
3. נָארַדַה, שהלך בדרך, שאל כך את מָאטַלִי, והוא סיפר לו הכול כראוי על עניינו הנוגע לוַרוּנַה.
तमुवाचाथ स मुनिर्गच्छावः सहिताविति ।
सलिलेशदिदृक्षार्थमहमप्युद्यतो दिवः ॥४॥
4. tamuvācātha sa munirgacchāvaḥ sahitāviti ,
salileśadidṛkṣārthamahamapyudyato divaḥ.
4. tam uvāca atha sa muniḥ gacchāvaḥ sahitau iti
salileśa didṛkṣā artham aham api udyataḥ divaḥ
4. Then that sage (Nārada) said to him, "Let us both go together. I too am ready to descend from heaven for the purpose of seeing the Lord of the waters (Varuṇa)."
4. אמר לו הקדוש (נָארַדַה): נלך יחד. גם אני יצאתי מן השמים כדי לראות את אדון המים.
अहं ते सर्वमाख्यास्ये दर्शयन्वसुधातलम् ।
दृष्ट्वा तत्र वरं कंचिद्रोचयिष्याव मातले ॥५॥
5. ahaṁ te sarvamākhyāsye darśayanvasudhātalam ,
dṛṣṭvā tatra varaṁ kaṁcidrocayiṣyāva mātale.
5. aham te sarvam ākhyāsye darśayan vasudhātalam
dṛṣṭvā tatra varam kaṃcit rocayiṣyāva mātale
5. "I will tell you everything while showing you the surface of the earth. O Mātali, after seeing a suitable suitor there, we both shall choose him."
5. הו מָאטַלִי, אני אספר לך הכול בעודי מראה לך את פני האדמה. כשנראה שם, נבחר חתן כלשהו.
अवगाह्य ततो भूमिमुभौ मातलिनारदौ ।
ददृशाते महात्मानौ लोकपालमपां पतिम् ॥६॥
6. avagāhya tato bhūmimubhau mātalināradau ,
dadṛśāte mahātmānau lokapālamapāṁ patim.
6. avagāhya tataḥ bhūmim ubhau mātali-nāradau
dadṛśāte mahātmānau lokapālam apām patim
6. Then, having descended into the earth (bhūmi), both great-souled Matali and Narada saw the lord of the waters, the guardian of the worlds (lokapāla).
6. אז צללו שניהם, מָאטַלִי ונָארַדַה, אל האדמה, וראו את שומר העולם אדיר הנפש, אדון המים.
तत्र देवर्षिसदृशीं पूजां प्राप स नारदः ।
महेन्द्रसदृशीं चैव मातलिः प्रत्यपद्यत ॥७॥
7. tatra devarṣisadṛśīṁ pūjāṁ prāpa sa nāradaḥ ,
mahendrasadṛśīṁ caiva mātaliḥ pratyapadyata.
7. tatra devarṣi-sadṛśīm pūjām prāpa saḥ nāradaḥ
mahendra-sadṛśīm ca eva mātaliḥ pratyapadyata
7. There, Narada received honor befitting a divine sage (devarṣi), and Matali, for his part, obtained honor befitting Mahendra (Indra).
7. שם קיבל נָארַדַה כבוד הראוי לחוזה אלוהי, וגם מָאטַלִי קיבל כבוד הראוי למַהֵנְדְרַה (אִינְדְרַה).
तावुभौ प्रीतमनसौ कार्यवत्तां निवेद्य ह ।
वरुणेनाभ्यनुज्ञातौ नागलोकं विचेरतुः ॥८॥
8. tāvubhau prītamanasau kāryavattāṁ nivedya ha ,
varuṇenābhyanujñātau nāgalokaṁ viceratuḥ.
8. tau ubhau prīta-manasau kārya-vattām nivedya
ha varuṇena abhyanujñātau nāgalokam viceratuḥ
8. Both of them, with pleased minds, having reported their mission and being given leave by Varuṇa, then proceeded to the Naga world.
8. שניהם שמחו בלבם וסיפרו לוַרוּנַה על מטרת בואם, ובאישורו של וַרוּנַה סיירו בעולם הנָאגַה.
नारदः सर्वभूतानामन्तर्भूमिनिवासिनाम् ।
जानंश्चकार व्याख्यानं यन्तुः सर्वमशेषतः ॥९॥
9. nāradaḥ sarvabhūtānāmantarbhūminivāsinām ,
jānaṁścakāra vyākhyānaṁ yantuḥ sarvamaśeṣataḥ.
9. nāradaḥ sarva-bhūtānām antar-bhūmi-nivāsinām
jānan ca cakāra vyākhyānam yantuḥ sarvam aśeṣataḥ
9. Narada, knowing all beings residing within the earth (bhūmi), then gave a complete explanation of everything concerning the charioteer (Matali).
9. נָארַדַה, שהכיר את כל היצורים השוכנים בתוך האדמה, הסביר לרכב (מָאטַלִי) את הכול בפירוט.
नारद उवाच ।
दृष्टस्ते वरुणस्तात पुत्रपौत्रसमावृतः ।
पश्योदकपतेः स्थानं सर्वतोभद्रमृद्धिमत् ॥१०॥
10. nārada uvāca ,
dṛṣṭaste varuṇastāta putrapautrasamāvṛtaḥ ,
paśyodakapateḥ sthānaṁ sarvatobhadramṛddhimat.
10. nāradaḥ uvāca dṛṣṭaḥ te varuṇaḥ tāta putrapautrasamāvṛtaḥ
paśya udakapateḥ sthānam sarvatobhadram ṛddhimat
10. Nārada said: "O dear one, you have seen Varuṇa, surrounded by his sons and grandsons. Now, behold the abode of the lord of waters, which is auspicious in every way and rich."
10. נָארַדַה אמר: בני, ראית את וַרוּנַה מוקף בבניו ובנכדיו. הבט עתה במשכנו של אדון המים, משכן משגשג וטוב מכל עבר.
एष पुत्रो महाप्राज्ञो वरुणस्येह गोपतेः ।
एष तं शीलवृत्तेन शौचेन च विशिष्यते ॥११॥
11. eṣa putro mahāprājño varuṇasyeha gopateḥ ,
eṣa taṁ śīlavṛttena śaucena ca viśiṣyate.
11. eṣaḥ putraḥ mahāprājñaḥ varuṇasya iha gopateḥ
eṣaḥ tam śīlavṛttena śaucena ca viśiṣyate
11. This is the greatly wise son of Varuṇa, the protector, here. He (this son) excels him (Varuṇa) in good character and conduct, and in purity.
11. זהו בנו החכם מאוד של וַרוּנַה, אדון הפרות, והוא מצטיין בהתנהגות, באופי ובטוהר.
एषोऽस्य पुत्रोऽभिमतः पुष्करः पुष्करेक्षणः ।
रूपवान्दर्शनीयश्च सोमपुत्र्या वृतः पतिः ॥१२॥
12. eṣo'sya putro'bhimataḥ puṣkaraḥ puṣkarekṣaṇaḥ ,
rūpavāndarśanīyaśca somaputryā vṛtaḥ patiḥ.
12. eṣaḥ asya putraḥ abhimataḥ puṣkaraḥ puṣkarekṣaṇaḥ
rūpavān darśanīyaḥ ca somaputryā vṛtaḥ patiḥ
12. This is his beloved son, Puṣkara, whose eyes are like lotuses. He is handsome and charming to behold, and he was chosen as husband by the daughter of Soma.
12. וזהו בנו האהוב פּוּשְׁקַרַה, יפה עיניים כפרחי לוטוס, נאה ומרהיב למראה, אשר בתו של סוֹמַה בחרה בו לבעל.
ज्योत्स्नाकालीति यामाहुर्द्वितीयां रूपतः श्रियम् ।
आदित्यस्यैव गोः पुत्रो ज्येष्ठः पुत्रः कृतः स्मृतः ॥१३॥
13. jyotsnākālīti yāmāhurdvitīyāṁ rūpataḥ śriyam ,
ādityasyaiva goḥ putro jyeṣṭhaḥ putraḥ kṛtaḥ smṛtaḥ.
13. jyotsnākālī iti yām āhuḥ dvitīyām rūpataḥ śriyam
ādityasya eva goḥ putraḥ jyeṣṭhaḥ putraḥ kṛtaḥ smṛtaḥ
13. She whom they call Jyotsnākālī, the second Śrī in beauty, is remembered as the eldest son of Āditya, who was born from his ray.
13. היא הנקראת ג׳ְיוֹטְסְנָאקָאלִי, שנייה לשְׁרִי ביופייה. (ובנה של) בת אָאדִיטְיַה נחשב לבן הבכור.
भवनं पश्य वारुण्या यदेतत्सर्वकाञ्चनम् ।
यां प्राप्य सुरतां प्राप्ताः सुराः सुरपतेः सखे ॥१४॥
14. bhavanaṁ paśya vāruṇyā yadetatsarvakāñcanam ,
yāṁ prāpya suratāṁ prāptāḥ surāḥ surapateḥ sakhe.
14. bhavanam paśya vāruṇyā yat etat sarvakāñcanam
yām prāpya suratām prāptāḥ surāḥ surapateḥ sakhe
14. O friend, behold this entirely golden palace (bhavanam) belonging to Varuṇī. It is by attaining which [splendor] that the gods (surāḥ) achieved their divine status, [bestowed] by the lord of gods (surapateḥ).
14. הו ידידו של אדון האלים, הבט בארמונה של וָארוּנִי, הבנוי כולו זהב. בהשיגם אותה הגיעו האלים למעמדם כאלים.
एतानि हृतराज्यानां दैतेयानां स्म मातले ।
दीप्यमानानि दृश्यन्ते सर्वप्रहरणान्युत ॥१५॥
15. etāni hṛtarājyānāṁ daiteyānāṁ sma mātale ,
dīpyamānāni dṛśyante sarvapraharaṇānyuta.
15. etāni hṛtarājyānām daiteyānām sma mātale
dīpyamānāni dṛśyante sarvapraharaṇāni uta
15. O Mātali, these all-various, gleaming weapons belonging to the Daityas, whose kingdoms were indeed seized, were seen.
15. הו מָאטַלִי, הנה נראים כאן, זוהרים, כל כלי הנשק של בני דַיטְיַה שנגזלה מהם ממלכתם.
अक्षयाणि किलैतानि विवर्तन्ते स्म मातले ।
अनुभावप्रयुक्तानि सुरैरवजितानि ह ॥१६॥
16. akṣayāṇi kilaitāni vivartante sma mātale ,
anubhāvaprayuktāni surairavajitāni ha.
16. akṣayāṇi kila etāni vivartante sma mātale
anubhāvaprāyuktāni suraiḥ avajitāni ha
16. O Mātali (mātale), these [weapons], which were indeed inexhaustible (akṣayāṇi), remained ever-present, endowed with power, even though they had certainly been conquered by the gods.
16. הו מָאטַלִי, כלי נשק אלה אינם אוזלים לעולם והם מסתובבים בכוח עוצמתם. האלים זכו בהם בניצחון.
अत्र राक्षसजात्यश्च भूतजात्यश्च मातले ।
दिव्यप्रहरणाश्चासन्पूर्वदैवतनिर्मिताः ॥१७॥
17. atra rākṣasajātyaśca bhūtajātyaśca mātale ,
divyapraharaṇāścāsanpūrvadaivatanirmitāḥ.
17. atra rākṣasajātyaḥ ca bhūtajātyaḥ ca mātale
divyapraharaṇāḥ ca āsan pūrvadaivatanirmitāḥ
17. O Mātali (mātale), here were beings of Rākṣasa origin and of Bhūta origin, who possessed divine weapons, and who had been created by ancient deities.
17. הו מָאטַלִי, כאן היו גזעי רָאקְשַׁסַה וגזעי בְּהוּטַה בעלי נשק אלוהי, שנוצרו בידי האלוהויות הקדומות.
अग्निरेष महार्चिष्माञ्जागर्ति वरुणह्रदे ।
वैष्णवं चक्रमाविद्धं विधूमेन हविष्मता ॥१८॥
18. agnireṣa mahārciṣmāñjāgarti varuṇahrade ,
vaiṣṇavaṁ cakramāviddhaṁ vidhūmena haviṣmatā.
18. agniḥ eṣaḥ mahā-arciṣmān jāgarti varuṇa-hrade
| vaiṣṇavam cakram āviddham vidhūmena haviṣmatā
18. This greatly radiant fire (agni) remains vigilant in Varuna's lake (hrada). Vishnu's (vaiṣṇava) discus (cakra) is hurled by the smokeless sacrificer.
18. זהו אַגְנִי הבוער בעוצמה, ער בבריכת וַרוּנַה, ושם מונח גלגל הקרב של וִישְׁנוּ, מוקף באש נטולת עשן הניזונה מהתרומות.
एष गाण्डीमयश्चापो लोकसंहारसंभृतः ।
रक्ष्यते दैवतैर्नित्यं यतस्तद्गाण्डिवं धनुः ॥१९॥
19. eṣa gāṇḍīmayaścāpo lokasaṁhārasaṁbhṛtaḥ ,
rakṣyate daivatairnityaṁ yatastadgāṇḍivaṁ dhanuḥ.
19. eṣaḥ gāṇḍīmayaḥ ca cāpaḥ loka-saṃhāra-saṃbhṛtaḥ |
rakṣyate daivataiḥ nityam yataḥ tat gāṇḍīvam dhanuḥ
19. This bow, which is made of Gāṇḍī [material] and is equipped for the destruction of worlds, is constantly protected by deities. Therefore, it is the Gāṇḍīva (gāṇḍīva) bow.
19. זוהי קשת העשויה עץ גָאנְדִי, שנאספה לכיליון העולמות. האלוהויות שומרות עליה תמיד, ולכן היא נקראת קשת גָאנְדִיוַה.
एष कृत्ये समुत्पन्ने तत्तद्धारयते बलम् ।
सहस्रशतसंख्येन प्राणेन सततं ध्रुवम् ॥२०॥
20. eṣa kṛtye samutpanne tattaddhārayate balam ,
sahasraśatasaṁkhyena prāṇena satataṁ dhruvam.
20. eṣaḥ kṛtye samutpanne tat tat dhārayate balam |
sahasra-śata-saṃkhyena prāṇena satatam dhruvam
20. When a grave situation (kṛtya) arises, this [bow] sustains its respective power (bala), constantly and firmly, with the strength of hundreds of thousands of life-breaths (prāṇa).
20. כשמתעורר צורך, היא נושאת את הכוח המתאים לו, בכוח חיים יציב ובלתי פוסק השווה למאה אלף.
अशास्यानपि शास्त्येष रक्षोबन्धुषु राजसु ।
सृष्टः प्रथमजो दण्डो ब्रह्मणा ब्रह्मवादिना ॥२१॥
21. aśāsyānapi śāstyeṣa rakṣobandhuṣu rājasu ,
sṛṣṭaḥ prathamajo daṇḍo brahmaṇā brahmavādinā.
21. aśāsyan api śāsti eṣaḥ rakṣaḥ-bandhuṣu rājasu |
sṛṣṭaḥ prathama-jaḥ daṇḍaḥ brahmaṇā brahma-vādinā
21. This (rod of justice - daṇḍa) governs even those who are not typically subject to rule, particularly among demon-kinsmen and kings. It is the primal rod of justice (daṇḍa), created by Brahmā (brahmā), the one who proclaims the sacred (brahma-vādin).
21. זהו שרביט העונש (דַנְדַה), שבְּרַהְמָה, הבקי בדברי הקודש, יצר בראשונה. הוא שולט אפילו במי שאין לשלוט בהם, במלכים שהם ידידי הרָאקְשַׁסַה.
एतच्छत्रं नरेन्द्राणां महच्छक्रेण भाषितम् ।
पुत्राः सलिलराजस्य धारयन्ति महोदयम् ॥२२॥
22. etacchatraṁ narendrāṇāṁ mahacchakreṇa bhāṣitam ,
putrāḥ salilarājasya dhārayanti mahodayam.
22. etat chatram narendrāṇām mahat śakreṇa bhāṣitam
putrāḥ salilarājasya dhārayanti mahodayam
22. This great canopy for kings was declared by Indra. The sons of the lord of waters (clouds) bear great prosperity.
22. זוהי המטריה המלכותית של מלכי האדם, שאִינְדְרַה הגדול דיבר עליה. בני מלך המים נושאים אותה, והיא מביאה שגשוג רב.
एतत्सलिलराजस्य छत्रं छत्रगृहे स्थितम् ।
सर्वतः सलिलं शीतं जीमूत इव वर्षति ॥२३॥
23. etatsalilarājasya chatraṁ chatragṛhe sthitam ,
sarvataḥ salilaṁ śītaṁ jīmūta iva varṣati.
23. etat salilarājasya chatram chatragṛhe sthitam
sarvataḥ salilam śītam jīmūtaḥ iva varṣati
23. This canopy, belonging to the lord of waters, is situated like a canopy-house. From all sides, it rains cool water, just like a cloud.
23. מטריה זו של מלך המים ניצבת בבית המטריות, וממנה יורדים מים צוננים מכל עבר, כמו מענן גשם.
एतच्छत्रात्परिभ्रष्टं सलिलं सोमनिर्मलम् ।
तमसा मूर्छितं याति येन नार्छति दर्शनम् ॥२४॥
24. etacchatrātparibhraṣṭaṁ salilaṁ somanirmalam ,
tamasā mūrchitaṁ yāti yena nārchati darśanam.
24. etat chatrāt paribhraṣṭam salilam somanirmalam
tamasā mūrchitam yāti yena na ārcchati darśanam
24. The water, pure like the moon, that has fallen from this canopy, becomes obscured by darkness, so that it is not visible.
24. המים הנופלים מהמטריה הזו, זכים כאור הירח, מתערפלים בחשכה, ולכן אינם נראים לעין.
बहून्यद्भुतरूपाणि द्रष्टव्यानीह मातले ।
तव कार्योपरोधस्तु तस्माद्गच्छाव माचिरम् ॥२५॥
25. bahūnyadbhutarūpāṇi draṣṭavyānīha mātale ,
tava kāryoparodhastu tasmādgacchāva māciram.
25. bahūni adbhutarūpāṇi draṣṭavyāni iha mātale
tava kāryoparodhaḥ tu tasmāt gacchāva mā ciram
25. Many wondrous sights are to be seen here, O Mātali! However, there is an impediment to your duty, therefore, let us both go without delay.
25. הו מָאטַלִי, יש כאן הרבה דברים מופלאים לראות, אך משימתך דוחקת. לכן הבה נלך בלי שהות.