Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-7, chapter-153

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
संजय उवाच ।
संप्रेक्ष्य समरे भीमं रक्षसा ग्रस्तमन्तिकात् ।
वासुदेवोऽब्रवीद्वाक्यं घटोत्कचमिदं तदा ॥१॥
1. saṁjaya uvāca ,
saṁprekṣya samare bhīmaṁ rakṣasā grastamantikāt ,
vāsudevo'bravīdvākyaṁ ghaṭotkacamidaṁ tadā.
1. sañjaya uvāca samprekṣya samare bhīmam rakṣasā grastam
antikāt vāsudevaḥ abravīt vākyam ghaṭotkacam idam tadā
1. sañjaya uvāca tadā vāsudevaḥ samare rakṣasā antikāt
grastam bhīmam samprekṣya idam vākyam ghaṭotkacam abravīt
1. Sañjaya said: Then, observing Bhīma being seized by a rākṣasa from close quarters in the battle, Vāsudeva spoke these words to Ghaṭotkaca.
पश्य भीमं महाबाहो रक्षसा ग्रस्तमन्तिकात् ।
पश्यतां सर्वसैन्यानां तव चैव महाद्युते ॥२॥
2. paśya bhīmaṁ mahābāho rakṣasā grastamantikāt ,
paśyatāṁ sarvasainyānāṁ tava caiva mahādyute.
2. paśya bhīmam mahābāho rakṣasā grastam antikāt
paśyatām sarvasainyānām tava ca eva mahādyute
2. mahābāho mahādyute,
paśyatām sarvasainyānām ca tava eva rakṣasā antikāt grastam bhīmam paśya
2. O mighty-armed one (mahābāho), behold Bhīma, seized by a rākṣasa from close quarters, while all the armies and even you, O greatly effulgent one (mahādyute), are watching!
स कर्णं त्वं समुत्सृज्य राक्षसेन्द्रमलायुधम् ।
जहि क्षिप्रं महाबाहो पश्चात्कर्णं वधिष्यसि ॥३॥
3. sa karṇaṁ tvaṁ samutsṛjya rākṣasendramalāyudham ,
jahi kṣipraṁ mahābāho paścātkarṇaṁ vadhiṣyasi.
3. sa karṇam tvam samutsṛjya rākṣasendramalāyudham
jahi kṣipram mahābāho paścāt karṇam vadhiṣyasi
3. mahābāho tvam karṇam samutsṛjya kṣipram rākṣasendramalāyudham jahi,
paścāt karṇam vadhiṣyasi
3. O mighty-armed one (mahābāho), you must abandon Karṇa for now and quickly slay that king of rākṣasas (rākṣasendra) who possesses pure weapons (amalāyudha). Afterwards, you will kill Karṇa.
स वार्ष्णेयवचः श्रुत्वा कर्णमुत्सृज्य वीर्यवान् ।
युयुधे राक्षसेन्द्रेण बकभ्रात्रा घटोत्कचः ।
तयोः सुतुमुलं युद्धं बभूव निशि रक्षसोः ॥४॥
4. sa vārṣṇeyavacaḥ śrutvā karṇamutsṛjya vīryavān ,
yuyudhe rākṣasendreṇa bakabhrātrā ghaṭotkacaḥ ,
tayoḥ sutumulaṁ yuddhaṁ babhūva niśi rakṣasoḥ.
4. sa vārṣṇeyavacaḥ śrutvā karṇam
utsṛjya vīryavān yuyudhe rākṣasendreṇa
bakabhrātrā ghaṭotkacaḥ tayoḥ
sutumulam yuddham babhūva niśi rakṣasoḥ
4. sa vīryavān ghaṭotkacaḥ vārṣṇeyavacaḥ
śrutvā karṇam utsṛjya rākṣasendreṇa
bakabhrātrā yuyudhe niśi tayoḥ
rakṣasoḥ sutumulam yuddham babhūva
4. That valorous Ghaṭotkaca, having heard Vārṣṇeya's (Krishna's) words and abandoning Karṇa, fought with the king of rākṣasas (rākṣasendra), who was the brother of Baka. Between those two rākṣasas, an extremely fierce battle (yuddha) took place that night.
अलायुधस्य योधांस्तु राक्षसान्भीमदर्शनान् ।
वेगेनापततः शूरान्प्रगृहीतशरासनान् ॥५॥
5. alāyudhasya yodhāṁstu rākṣasānbhīmadarśanān ,
vegenāpatataḥ śūrānpragṛhītaśarāsanān.
5. alāyudhasya yodhān tu rākṣasān bhīmadarśanān
vegena āpatataḥ śūrān pragṛhītaśarāsanān
5. alāyudhasya bhīmadarśanān pragṛhītaśarāsanān
vegena āpatataḥ śūrān rākṣasān yodhān tu
5. Alaayudha's warriors, those terrifying-looking rakṣasas, who were brave, rushing swiftly, and holding their bows.
आत्तायुधः सुसंक्रुद्धो युयुधानो महारथः ।
नकुलः सहदेवश्च चिच्छिदुर्निशितैः शरैः ॥६॥
6. āttāyudhaḥ susaṁkruddho yuyudhāno mahārathaḥ ,
nakulaḥ sahadevaśca cicchidurniśitaiḥ śaraiḥ.
6. āttāyudhaḥ susaṃkruddhaḥ yuyudhānaḥ mahārathaḥ
nakulaḥ sahadevaḥ ca cicchiduḥ niśitaiḥ śaraiḥ
6. susaṃkruddhaḥ āttāyudhaḥ mahārathaḥ yuyudhānaḥ
nakulaḥ sahadevaḥ ca niśitaiḥ śaraiḥ cicchiduḥ
6. The great chariot-warrior Yuyudhana, exceedingly enraged and fully armed, along with Nakula and Sahadeva, cut them down with sharp arrows.
सर्वांश्च समरे राजन्किरीटी क्षत्रियर्षभान् ।
परिचिक्षेप बीभत्सुः सर्वतः प्रक्षिपञ्शरान् ॥७॥
7. sarvāṁśca samare rājankirīṭī kṣatriyarṣabhān ,
paricikṣepa bībhatsuḥ sarvataḥ prakṣipañśarān.
7. sarvān ca samare rājan kirīṭī kṣatriyarṣabhān
paricikṣepa bībhatsuḥ sarvataḥ prakṣipan śarān
7. rājan kirīṭī bībhatsuḥ ca samare sarvān
kṣatriyarṣabhān sarvataḥ śarān prakṣipan paricikṣepa
7. And, O King, Kirīṭin (Arjuna), also known as Bībhatsu, scattered all those best of kṣatriyas in battle from all sides, showering them with arrows.
कर्णश्च समरे राजन्व्यद्रावयत पार्थिवान् ।
धृष्टद्युम्नशिखण्ड्यादीन्पाञ्चालानां महारथान् ॥८॥
8. karṇaśca samare rājanvyadrāvayata pārthivān ,
dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍyādīnpāñcālānāṁ mahārathān.
8. karṇaḥ ca samare rājan vyadrāvayat pārthivān
dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍyādīn pāñcālānām mahārathān
8. rājan karṇaḥ ca samare pāñcālānām
dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍyādīn mahārathān pārthivān vyadrāvayat
8. And, O King, Karṇa, in battle, put to flight the kings, including Dhṛṣṭadyumna, Śikhaṇḍin, and other great chariot-warriors of the Pāñcālas.
तान्वध्यमानान्दृष्ट्वा तु भीमो भीमपराक्रमः ।
अभ्ययात्त्वरितः कर्णं विशिखान्विकिरन्रणे ॥९॥
9. tānvadhyamānāndṛṣṭvā tu bhīmo bhīmaparākramaḥ ,
abhyayāttvaritaḥ karṇaṁ viśikhānvikiranraṇe.
9. tān vadhyamānān dṛṣṭvā tu bhīmaḥ bhīmaparākramaḥ
abhyayāt tvaritaḥ karṇaṃ viśikhān vikiran raṇe
9. tu bhīmaḥ bhīmaparākramaḥ tān vadhyamānān dṛṣṭvā
tvaritaḥ raṇe viśikhān vikiran karṇaṃ abhyayāt
9. Seeing those being slaughtered, Bhima, who possessed terrible prowess, swiftly rushed towards Karna, showering arrows in the battle.
ततस्तेऽप्याययुर्हत्वा राक्षसान्यत्र सूतजः ।
नकुलः सहदेवश्च सात्यकिश्च महारथः ।
ते कर्णं योधयामासुः पाञ्चाला द्रोणमेव च ॥१०॥
10. tataste'pyāyayurhatvā rākṣasānyatra sūtajaḥ ,
nakulaḥ sahadevaśca sātyakiśca mahārathaḥ ,
te karṇaṁ yodhayāmāsuḥ pāñcālā droṇameva ca.
10. tataḥ te api āyayuḥ hatvā rākṣasān
yatra sūtajaḥ nakulaḥ sahadevaḥ ca
sātyakiḥ ca mahārathaḥ te karṇaṃ
yodhayāmāsuḥ pāñcālāḥ droṇaṃ eva ca
10. tataḥ rākṣasān hatvā nakulaḥ sahadevaḥ
ca mahārathaḥ sātyakiḥ ca api te
yatra sūtajaḥ āyayuḥ te karṇaṃ yodhayāmāsuḥ
ca pāñcālāḥ droṇaṃ eva yodhayāmāsuḥ
10. Then, having killed the Rākṣasas, Nakula, Sahadeva, and the great charioteer Satyaki also came to where Karna, the son of the charioteer, was. They fought Karna, and the Pañcālas engaged Drona.
अलायुधस्तु संक्रुद्धो घटोत्कचमरिंदमम् ।
परिघेणातिकायेन ताडयामास मूर्धनि ॥११॥
11. alāyudhastu saṁkruddho ghaṭotkacamariṁdamam ,
parigheṇātikāyena tāḍayāmāsa mūrdhani.
11. alāyudhaḥ tu saṃkruddhaḥ ghaṭotkacam ariṃdamam
parigheṇa atikāyena tāḍayāmāsa mūrdhani
11. tu saṃkruddhaḥ alāyudhaḥ ariṃdamam ghaṭotkacam
atikāyena parigheṇa mūrdhani tāḍayāmāsa
11. But Alayudha, greatly enraged, struck Ghatotkaca, the subduer of enemies, on the head with a massive iron club (parigha).
स तु तेन प्रहारेण भैमसेनिर्महाबलः ।
ईषन्मूर्छान्वितोऽऽत्मानं संस्तम्भयत वीर्यवान् ॥१२॥
12. sa tu tena prahāreṇa bhaimasenirmahābalaḥ ,
īṣanmūrchānvito''tmānaṁ saṁstambhayata vīryavān.
12. saḥ tu tena prahāreṇa bhaimaseniḥ mahābalaḥ īṣat
mūrcchānvitaḥ ātmānaṃ saṃstambhayata vīryavān
12. tu saḥ vīryavān mahābalaḥ bhaimaseniḥ tena
prahāreṇa īṣat mūrcchānvitaḥ ātmānaṃ saṃstambhayata
12. But that valorous son of Bhimasena (Ghatotkaca), though slightly overcome by unconsciousness due to that blow, composed himself (ātman).
ततो दीप्ताग्निसंकाशां शतघण्टामलंकृताम् ।
चिक्षेप समरे तस्मै गदां काञ्चनभूषणाम् ॥१३॥
13. tato dīptāgnisaṁkāśāṁ śataghaṇṭāmalaṁkṛtām ,
cikṣepa samare tasmai gadāṁ kāñcanabhūṣaṇām.
13. tataḥ dīptāgnisaṃkāśām śataghaṇṭām alaṃkṛtām
cikṣepa samare tasmai gadām kāñcanabhūṣaṇām
13. tataḥ samare dīptāgnisaṃkāśām śataghaṇṭām
alaṃkṛtām kāñcanabhūṣaṇām gadām tasmai cikṣepa
13. Then, in battle, he hurled at him a mace that resembled a blazing fire, was adorned with a hundred bells, and embellished with gold.
सा हयान्सारथिं चैव रथं चास्य महास्वना ।
चूर्णयामास वेगेन विसृष्टा भीमकर्मणा ॥१४॥
14. sā hayānsārathiṁ caiva rathaṁ cāsya mahāsvanā ,
cūrṇayāmāsa vegena visṛṣṭā bhīmakarmaṇā.
14. sā hayān sārathiṃ ca eva rathaṃ ca asya
mahāsvanā cūrṇayāmāsa vegena visṛṣṭā bhīmakarmaṇā
14. bhīmakarmaṇā visṛṣṭā sā mahāsvanā asya hayān
sārathiṃ ca eva rathaṃ ca vegena cūrṇayāmāsa
14. That mighty-sounding mace, hurled by the one of formidable deeds (bhīmakarman), swiftly crushed his horses, charioteer, and chariot.
स भग्नहयचक्राक्षो विशीर्णध्वजकूबरः ।
उत्पपात रथात्तूर्णं मायामास्थाय राक्षसीम् ॥१५॥
15. sa bhagnahayacakrākṣo viśīrṇadhvajakūbaraḥ ,
utpapāta rathāttūrṇaṁ māyāmāsthāya rākṣasīm.
15. saḥ bhagnahayacakrākṣaḥ viśīrṇadhvajakūbaraḥ
utpapāta rathāt tūrṇaṃ māyām āsthāya rākṣasīm
15. saḥ bhagnahayacakrākṣaḥ viśīrṇadhvajakūbaraḥ
rathāt tūrṇaṃ rākṣasīm māyām āsthāya utpapāta
15. He, whose horses, wheels, and axles were broken, and whose banner and chariot-pole were shattered, swiftly sprang from the chariot, having resorted to a demonic (rākṣasī) illusion (māyā).
स समास्थाय मायां तु ववर्ष रुधिरं बहु ।
विद्युद्विभ्राजितं चासीत्तिमिराभ्राकुलं नभः ॥१६॥
16. sa samāsthāya māyāṁ tu vavarṣa rudhiraṁ bahu ,
vidyudvibhrājitaṁ cāsīttimirābhrākulaṁ nabhaḥ.
16. saḥ samāsthāya māyām tu vavarṣa rudhiraṃ bahu
vidyudvibhājitám ca āsīt timirābhrākulam nabhaḥ
16. saḥ tu māyām samāsthāya bahu rudhiraṃ vavarṣa.
ca nabhaḥ vidyudvibhājitám timirābhrākulam āsīt
16. But he, having assumed an illusion (māyā), rained down much blood. And the sky (nabhaḥ) became illuminated by lightning and filled with dark clouds.
ततो वज्रनिपाताश्च साशनिस्तनयित्नवः ।
महांश्चटचटाशब्दस्तत्रासीद्धि महाहवे ॥१७॥
17. tato vajranipātāśca sāśanistanayitnavaḥ ,
mahāṁścaṭacaṭāśabdastatrāsīddhi mahāhave.
17. tataḥ vajranipātāḥ ca sāśanistanayitnavaḥ
mahān caṭacaṭāśabdaḥ tatra āsīt hi mahāhave
17. tataḥ mahāhave tatra vajranipātāḥ ca
sāśanistanayitnavaḥ mahān caṭacaṭāśabdaḥ hi āsīt
17. In that great battle, thunderbolts, accompanied by lightning and thunder, struck, and a mighty crackling sound indeed arose there.
तां प्रेक्ष्य विहितां मायां राक्षसो राक्षसेन तु ।
ऊर्ध्वमुत्पत्य हैडिम्बस्तां मायां माययावधीत् ॥१८॥
18. tāṁ prekṣya vihitāṁ māyāṁ rākṣaso rākṣasena tu ,
ūrdhvamutpatya haiḍimbastāṁ māyāṁ māyayāvadhīt.
18. tām prekṣya vihitām māyām rākṣasaḥ rākṣasena tu
ūrdhvam utpatya haiḍimbaḥ tām māyām māyayā avadhīt
18. rākṣasena vihitām tām māyām prekṣya tu haiḍimbaḥ
rākṣasaḥ ūrdhvam utpatya tām māyām māyayā avadhīt
18. Upon seeing that illusion (māyā) which had been created by the demon (Alambusha), the son of Hiḍimbā (Ghatotkacha), who was also a demon, sprang upwards and destroyed that illusion (māyā) with his own magical power (māyā).
सोऽभिवीक्ष्य हतां मायां मायावी माययैव हि ।
अश्मवर्षं सुतुमुलं विससर्ज घटोत्कचे ॥१९॥
19. so'bhivīkṣya hatāṁ māyāṁ māyāvī māyayaiva hi ,
aśmavarṣaṁ sutumulaṁ visasarja ghaṭotkace.
19. saḥ abhivīkṣya hatām māyām māyāvī māyayā eva
hi aśmavarṣam sutumulam visasurja ghaṭotkace
19. māyāvī saḥ hatām māyām māyayā eva hi abhivīkṣya
sutumulam aśmavarṣam घटोत्कचे visasurja
19. Having clearly observed his own illusion (māyā) destroyed (which was done) indeed by means of (Ghatotkacha's) illusion (māyā), that master of illusion (māyāvin) then unleashed an exceedingly violent shower of stones upon Ghatotkacha.
अश्मवर्षं स तद्घोरं शरवर्षेण वीर्यवान् ।
दिशो विध्वंसयामास तदद्भुतमिवाभवत् ॥२०॥
20. aśmavarṣaṁ sa tadghoraṁ śaravarṣeṇa vīryavān ,
diśo vidhvaṁsayāmāsa tadadbhutamivābhavat.
20. aśmavarṣam saḥ tat ghoram śaravarṣeṇa vīryavān
diśaḥ vidhvaṁsayāmāsa tat adbhutam iva abhavat
20. vīryavān saḥ śaravarṣeṇa tat ghoram aśmavarṣam
diśaḥ vidhvaṁsayāmāsa tat adbhutam iva abhavat
20. That valorous (Ghatotkacha), with a shower of arrows, utterly annihilated that terrible shower of stones in all directions. That incident was, as it were, astonishing to behold.
ततो नानाप्रहरणैरन्योन्यमभिवर्षताम् ।
आयसैः परिघैः शूलैर्गदामुसलमुद्गरैः ॥२१॥
21. tato nānāpraharaṇairanyonyamabhivarṣatām ,
āyasaiḥ parighaiḥ śūlairgadāmusalamudgaraiḥ.
21. tataḥ nānāpraharaṇaiḥ anyonyam abhivarṣatām |
āyasaiḥ parighaiḥ śūlaiḥ gadāmusalamudgaraiḥ
21. tataḥ nānāpraharaṇaiḥ āyasaiḥ parighaiḥ śūlaiḥ
gadāmusalamudgaraiḥ anyonyam abhivarṣatām
21. Then, showering each other with a multitude of weapons - with iron bludgeons, lances, maces, pestles, and hammers;
पिनाकैः करवालैश्च तोमरप्रासकम्पनैः ।
नाराचैर्निशितैर्भल्लैः शरैश्चक्रैः परश्वधैः ॥२२॥
22. pinākaiḥ karavālaiśca tomaraprāsakampanaiḥ ,
nārācairniśitairbhallaiḥ śaraiścakraiḥ paraśvadhaiḥ.
22. pinākaiḥ karavālaiḥ ca tomaraprāsakampanaiḥ | nārācaiḥ
niśitaiḥ bhallaiḥ śaraiḥ cakraiḥ paraśvadhaiḥ
22. pinākaiḥ ca karavālaiḥ tomaraprāsakampanaiḥ nārācaiḥ
niśitaiḥ bhallaiḥ śaraiḥ cakraiḥ paraśvadhaiḥ
22. and with Pinākas, swords, javelins, spears, and Kampanas; with sharpened iron arrows, broad-headed arrows, regular arrows, discus, and axes;
अयोगुडैर्भिण्डिपालैर्गोशीर्षोलूखलैरपि ।
उत्पाट्य च महाशाखैर्विविधैर्जगतीरुहैः ॥२३॥
23. ayoguḍairbhiṇḍipālairgośīrṣolūkhalairapi ,
utpāṭya ca mahāśākhairvividhairjagatīruhaiḥ.
23. ayoguḍaiḥ bhiṇḍipālaiḥ gośīrṣolūkhalaiḥ api |
utpāṭya ca mahāśākhaiḥ vividhaiḥ jagatīruhāiḥ
23. ayoguḍaiḥ bhiṇḍipālaiḥ gośīrṣolūkhalaiḥ api
ca utpāṭya vividhaiḥ mahāśākhaiḥ jagatīruhāiḥ
23. with iron balls, Bhiṇḍipālas, cow-head shaped weapons, and even mortars; and having uprooted various trees with mighty branches,
शमीपीलुकरीरैश्च शम्याकैश्चैव भारत ।
इङ्गुदैर्बदरीभिश्च कोविदारैश्च पुष्पितैः ॥२४॥
24. śamīpīlukarīraiśca śamyākaiścaiva bhārata ,
iṅgudairbadarībhiśca kovidāraiśca puṣpitaiḥ.
24. śamīpīlukarīraiḥ ca śamyākaiḥ ca eva bhārata |
iṅgudaiḥ badarībhiḥ ca kovidāraiḥ ca puṣpitaiḥ
24. bhārata śamīpīlukarīraiḥ ca śamyākaiḥ ca eva
iṅgudaiḥ ca badarībhiḥ ca puṣpitaiḥ kovidāraiḥ
24. O Bhārata, (they fought) with Shami, Pilu, Karira, and indeed Shamyaka trees, and with Inguda, Badarī, and flowering Kovidāra trees.
पलाशैररिमेदैश्च प्लक्षन्यग्रोधपिप्पलैः ।
महद्भिः समरे तस्मिन्नन्योन्यमभिजघ्नतुः ॥२५॥
25. palāśairarimedaiśca plakṣanyagrodhapippalaiḥ ,
mahadbhiḥ samare tasminnanyonyamabhijaghnatuḥ.
25. palāśaiḥ arimedaiḥ ca plakṣa nyagrodha pippalaiḥ
mahadbhiḥ samare tasmin anyonyam abhijaghmatuḥ
25. tasmin samare,
te mahadbhiḥ palāśaiḥ ca arimedaiḥ,
plakṣa nyagrodha pippalaiḥ (ca),
anyonyam abhijaghmatuḥ
25. In that battle, they struck each other with huge palāśa, arimeda, plakṣa, nyagrodha, and pippala trees.
विविधैः पर्वताग्रैश्च नानाधातुभिराचितैः ।
तेषां शब्दो महानासीद्वज्राणां भिद्यतामिव ॥२६॥
26. vividhaiḥ parvatāgraiśca nānādhātubhirācitaiḥ ,
teṣāṁ śabdo mahānāsīdvajrāṇāṁ bhidyatāmiva.
26. vividhaiḥ parvatāgraiḥ ca nānādhātubhiḥ ācitaiḥ
teṣām śabdaḥ mahān āsīt vajrāṇām bhidyatām iva
26. vividhaiḥ,
nānādhātubhiḥ ācitaiḥ,
parvatāgraiḥ ca (te anyonyam abhijaghmatuḥ).
teṣām mahān śabdaḥ vajrāṇām bhidyatām iva āsīt.
26. (They struck each other) with various mountain peaks, laden with diverse minerals. The sound they made was mighty, like that of shattering thunderbolts.
युद्धं तदभवद्घोरं भैम्यलायुधयोर्नृप ।
हरीन्द्रयोर्यथा राजन्वालिसुग्रीवयोः पुरा ॥२७॥
27. yuddhaṁ tadabhavadghoraṁ bhaimyalāyudhayornṛpa ,
harīndrayoryathā rājanvālisugrīvayoḥ purā.
27. yuddham tat abhavat ghoram bhaimyālāyudhayoḥ
nṛpa harīndrayoḥ yathā rājan vālisugrīvayoḥ purā
27. nṛpa,
rājan! tat ghoram yuddham bhaimyālāyudhayoḥ abhavat,
yathā purā harīndrayoḥ vālisugrīvayoḥ (abhavat).
27. O King, that terrible battle occurred between Bhaimya and Alāyudha, just as it once happened between the two lords of monkeys, Vāli and Sugrīva.
तौ युद्ध्वा विविधैर्घोरैरायुधैर्विशिखैस्तथा ।
प्रगृह्य निशितौ खड्गावन्योन्यमभिजघ्नतुः ॥२८॥
28. tau yuddhvā vividhairghorairāyudhairviśikhaistathā ,
pragṛhya niśitau khaḍgāvanyonyamabhijaghnatuḥ.
28. tau yuddhvā vividhaiḥ ghoraiḥ āyudhaiḥ viśikhaiḥ
tathā pragṛhya niśitau khaḍgau anyonyam abhijaghmatuḥ
28. tau,
vividhaiḥ ghoraiḥ āyudhaiḥ tathā viśikhaiḥ yuddhvā,
niśitau khaḍgau pragṛhya,
anyonyam abhijaghmatuḥ.
28. After fighting with various dreadful weapons and arrows, those two (fighters), having grasped their two sharp swords, struck each other.
तावन्योन्यमभिद्रुत्य केशेषु सुमहाबलौ ।
भुजाभ्यां पर्यगृह्णीतां महाकायौ महाबलौ ॥२९॥
29. tāvanyonyamabhidrutya keśeṣu sumahābalau ,
bhujābhyāṁ paryagṛhṇītāṁ mahākāyau mahābalau.
29. tau anyonyam abhidrutya keśeṣu sumahābalau
bhujābhyām paryagṛhṇītām mahākāyau mahābalau
29. sumahābalau mahākāyau mahābalau tau anyonyam
abhidrutya keśeṣu bhujābhyām paryagṛhṇītām
29. Those two, exceptionally mighty and immense-bodied, rushed towards each other and seized one another by the hair with their arms.
तौ भिन्नगात्रौ प्रस्वेदं सुस्रुवाते जनाधिप ।
रुधिरं च महाकायावभिवृष्टाविवाचलौ ॥३०॥
30. tau bhinnagātrau prasvedaṁ susruvāte janādhipa ,
rudhiraṁ ca mahākāyāvabhivṛṣṭāvivācalau.
30. tau bhinnagātrau prasvedam susruvāte janādhipa
rudhiram ca mahākāyau abhivṛṣṭau iva acalau
30. janādhipa,
tau bhinnagātrau mahākāyau acalau iva abhivṛṣṭau [santaḥ] prasvedam rudhiram ca susruvāte
30. O lord of men, their bodies were torn, and sweat and blood streamed from those two gigantic figures, just as if they were two mountains deluged by rain.
अथाभिपत्य वेगेन समुद्भ्राम्य च राक्षसम् ।
बलेनाक्षिप्य हैडिम्बश्चकर्तास्य शिरो महत् ॥३१॥
31. athābhipatya vegena samudbhrāmya ca rākṣasam ,
balenākṣipya haiḍimbaścakartāsya śiro mahat.
31. atha abhipatya vegena samudbhrāmya ca rākṣasam
balena ākṣipya haiḍimbaḥ cakarta asya śiraḥ mahat
31. atha haiḍimbaḥ vegena abhipatya rākṣasam samudbhrāmya
ca balena ākṣipya asya mahat śiraḥ cakarta
31. Then, swiftly attacking, the one related to Hiḍimbā (Bhimasena) whirled up that demon and, with great force, threw him down. He then cut off his massive head.
सोऽपहृत्य शिरस्तस्य कुण्डलाभ्यां विभूषितम् ।
तदा सुतुमुलं नादं ननाद सुमहाबलः ॥३२॥
32. so'pahṛtya śirastasya kuṇḍalābhyāṁ vibhūṣitam ,
tadā sutumulaṁ nādaṁ nanāda sumahābalaḥ.
32. saḥ apahṛtya śiraḥ tasya kuṇḍalābhyām vibhūṣitam
tadā sutumulam nādam nanāda sumahābalaḥ
32. tadā sumahābalaḥ saḥ tasya kuṇḍalābhyām
vibhūṣitam śiraḥ apahṛtya sutumulam nādam nanāda
32. Then, the immensely powerful one, having carried off his head, which was adorned with two earrings, let out a very tumultuous roar.
हतं दृष्ट्वा महाकायं बकज्ञातिमरिंदमम् ।
पाञ्चालाः पाण्डवाश्चैव सिंहनादान्विनेदिरे ॥३३॥
33. hataṁ dṛṣṭvā mahākāyaṁ bakajñātimariṁdamam ,
pāñcālāḥ pāṇḍavāścaiva siṁhanādānvinedire.
33. hatam dṛṣṭvā mahākāyam bakajñātim arindamam
pāñcālāḥ pāṇḍavāḥ ca eva siṃhanādān vinedire
33. pāñcālāḥ pāṇḍavāḥ ca eva hatam dṛṣṭvā mahākāyam
bakajñātim arindamam siṃhanādān vinedire
33. Upon seeing the great-bodied Alāyudha, the kinsman of Baka and a subduer of enemies, slain, the Pañcālas and the Pāṇḍavas both let out lion-like roars.
ततो भेरीसहस्राणि शङ्खानामयुतानि च ।
अवादयन्पाण्डवेयास्तस्मिन्रक्षसि पातिते ॥३४॥
34. tato bherīsahasrāṇi śaṅkhānāmayutāni ca ,
avādayanpāṇḍaveyāstasminrakṣasi pātite.
34. tataḥ bherī-sahasrāṇi śaṅkhānām ayutāni ca
avādayan pāṇḍaveyāḥ tasmin rakṣasi pātite
34. tataḥ tasmin rakṣasi pātite pāṇḍaveyāḥ
bherī-sahasrāṇi ca śaṅkhānām ayutāni avādayan
34. Then, with that Rākṣasa slain, the Pāṇḍavas sounded thousands of war-drums and tens of thousands of conches.
अतीव सा निशा तेषां बभूव विजयावहा ।
विद्योतमाना विबभौ समन्ताद्दीपमालिनी ॥३५॥
35. atīva sā niśā teṣāṁ babhūva vijayāvahā ,
vidyotamānā vibabhau samantāddīpamālinī.
35. atīva sā niśā teṣām babhūva vijayāvahā
vidyotamānā vibabhau samantāt dīpamālinī
35. sā niśā teṣām atīva vijayāvahā babhūva
vidyotamānā samantāt dīpamālinī vibabhau
35. That night became for them one of immense victory. It shone brightly, appearing splendid all around, adorned with rows of lamps.
अलायुधस्य तु शिरो भैमसेनिर्महाबलः ।
दुर्योधनस्य प्रमुखे चिक्षेप गतचेतनम् ॥३६॥
36. alāyudhasya tu śiro bhaimasenirmahābalaḥ ,
duryodhanasya pramukhe cikṣepa gatacetanam.
36. alāyudhasya tu śiraḥ bhaimaseniḥ mahābalaḥ
duryodhanasya pramukhe cikṣepa gatacetanam
36. tu mahābalaḥ bhaimaseniḥ duryodhanasya
pramukhe alāyudhasya gatacetanam śiraḥ cikṣepa
36. Indeed, the mighty son of Bhīmasena, Bhīma, hurled Alāyudha's lifeless head right before Duryodhana.
अथ दुर्योधनो राजा दृष्ट्वा हतमलायुधम् ।
बभूव परमोद्विग्नः सह सैन्येन भारत ॥३७॥
37. atha duryodhano rājā dṛṣṭvā hatamalāyudham ,
babhūva paramodvignaḥ saha sainyena bhārata.
37. atha duryodhanaḥ rājā dṛṣṭvā hatamalāyudham
babhūva paramodvignaḥ saha sainyena bhārata
37. atha bhārata rājā duryodhanaḥ hatamalāyudham
dṛṣṭvā sainyena saha paramodvignaḥ babhūva
37. O Bhārata, then King Duryodhana, having seen Malayudha slain, became extremely agitated along with his army.
तेन ह्यस्य प्रतिज्ञातं भीमसेनमहं युधि ।
हन्तेति स्वयमागम्य स्मरता वैरमुत्तमम् ॥३८॥
38. tena hyasya pratijñātaṁ bhīmasenamahaṁ yudhi ,
hanteti svayamāgamya smaratā vairamuttamam.
38. tena hi asya pratijñātam bhīmasenam aham yudhi
hantā iti svayam āgamya smaratā vairam uttamam
38. hi tena asya uttamam vairam smaratā 'aham yudhi
bhīmasenam hantā' iti svayam āgamya pratijñātam
38. For, remembering his great enmity, it had been vowed by him (Malayudha), 'I will kill Bhīmasena in battle,' and he had come himself to do so.
ध्रुवं स तेन हन्तव्य इत्यमन्यत पार्थिवः ।
जीवितं चिरकालाय भ्रातॄणां चाप्यमन्यत ॥३९॥
39. dhruvaṁ sa tena hantavya ityamanyata pārthivaḥ ,
jīvitaṁ cirakālāya bhrātṝṇāṁ cāpyamanyata.
39. dhruvam sa tena hantavyaḥ iti amanyata pārthivaḥ
jīvitam cirakālāya bhrātṝṇām ca api amanyata
39. pārthivaḥ amanyata dhruvam sa tena hantavyaḥ
iti ca api bhrātṝṇām jīvitam cirakālāya amanyata
39. The king (Duryodhana) had firmly believed, 'Surely he (Bhīmasena) was to be killed by him (Malayudha),' and he also considered his brothers' lives to be long-lasting.
स तं दृष्ट्वा विनिहतं भीमसेनात्मजेन वै ।
प्रतिज्ञां भीमसेनस्य पूर्णामेवाभ्यमन्यत ॥४०॥
40. sa taṁ dṛṣṭvā vinihataṁ bhīmasenātmajena vai ,
pratijñāṁ bhīmasenasya pūrṇāmevābhyamanyata.
40. sa tam dṛṣṭvā vinihatam bhīmasenātmajena vai
pratijñām bhīmasenasya pūrṇām eva abhimanyata
40. sa vai tam vinihatam bhīmasenātmajena dṛṣṭvā
bhīmasenasya pratijñām pūrṇām eva abhimanyata
40. Having seen him (Malayudha) indeed slain by Bhīmasena's son, he (Duryodhana) then considered Bhīmasena's vow as fully accomplished.