Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-13, chapter-64

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
भीष्म उवाच ।
सर्वान्कामान्प्रयच्छन्ति ये प्रयच्छन्ति काञ्चनम् ।
इत्येवं भगवानत्रिः पितामहसुतोऽब्रवीत् ॥१॥
1. bhīṣma uvāca ,
sarvānkāmānprayacchanti ye prayacchanti kāñcanam ,
ityevaṁ bhagavānatriḥ pitāmahasuto'bravīt.
1. bhīṣmaḥ uvāca sarvān kāmān prayacchanti ye prayacchanti
kāñcanam iti evam bhagavān atriḥ pitāmahasutaḥ abravīt
1. bhīṣmaḥ uvāca ye kāñcanam prayacchanti sarvān kāmān
prayacchanti iti evam bhagavān pitāmahasutaḥ atriḥ abravīt
1. Bhishma said: "Those who donate gold bestow all desires." Thus, the revered Atri, son of (Brahmā) Pitāmaha, declared.
पवित्रं शुच्यथायुष्यं पितॄणामक्षयं च तत् ।
सुवर्णं मनुजेन्द्रेण हरिश्चन्द्रेण कीर्तितम् ॥२॥
2. pavitraṁ śucyathāyuṣyaṁ pitṝṇāmakṣayaṁ ca tat ,
suvarṇaṁ manujendreṇa hariścandreṇa kīrtitam.
2. pavitram śuci atha āyuṣyam pitṝṇām akṣayam ca
tat suvarṇam manujendreṇa hariścandreṇa kīrtitam
2. manujendreṇa hariścandreṇa suvarṇam pavitram śuci
atha āyuṣyam pitṝṇām akṣayam ca tat kīrtitam
2. King Hariścandra, the lord of men, declared gold to be purifying, clean, life-prolonging, and a source of imperishable merit for the ancestors.
पानीयदानं परमं दानानां मनुरब्रवीत् ।
तस्माद्वापीश्च कूपांश्च तडागानि च खानयेत् ॥३॥
3. pānīyadānaṁ paramaṁ dānānāṁ manurabravīt ,
tasmādvāpīśca kūpāṁśca taḍāgāni ca khānayet.
3. pānīyadānam paramam dānānām manuḥ abravīt
tasmāt vāpīḥ ca kūpān ca taḍāgāni ca khānayet
3. manuḥ dānānām pānīyadānam paramam abravīt
tasmāt vāpīḥ ca kūpān ca taḍāgāni ca khānayet
3. Manu declared the donation (dāna) of water to be the highest among all gifts (dāna). Therefore, one should construct step-wells, wells, and reservoirs.
अर्धं पापस्य हरति पुरुषस्येह कर्मणः ।
कूपः प्रवृत्तपानीयः सुप्रवृत्तश्च नित्यशः ॥४॥
4. ardhaṁ pāpasya harati puruṣasyeha karmaṇaḥ ,
kūpaḥ pravṛttapānīyaḥ supravṛttaśca nityaśaḥ.
4. ardham pāpasya harati puruṣasya iha karmaṇaḥ
kūpaḥ pravṛttapānīyaḥ supravṛttaḥ ca nityaśaḥ
4. iha nityaśaḥ pravṛttapānīyaḥ ca supravṛttaḥ
kūpaḥ puruṣasya pāpasya karmaṇaḥ ardham harati
4. A well that always provides continuously flowing, abundant water removes half of a person's (puruṣa) negative actions (karma) in this world.
सर्वं तारयते वंशं यस्य खाते जलाशये ।
गावः पिबन्ति विप्राश्च साधवश्च नराः सदा ॥५॥
5. sarvaṁ tārayate vaṁśaṁ yasya khāte jalāśaye ,
gāvaḥ pibanti viprāśca sādhavaśca narāḥ sadā.
5. sarvam tārayate vaṃśam yasya khāte jalāśaye
gāvaḥ pibanti viprāḥ ca sādhavaḥ ca narāḥ sadā
5. yasya khāte jalāśaye gāvaḥ viprāḥ ca sādhavaḥ ca narāḥ sadā pibanti,
(saḥ) sarvam vaṃśam tārayate
5. A person saves their entire family lineage if, in a reservoir dug by them, cows, Brahmins, and virtuous people always drink.
निदाघकाले पानीयं यस्य तिष्ठत्यवारितम् ।
स दुर्गं विषमं कृच्छ्रं न कदाचिदवाप्नुते ॥६॥
6. nidāghakāle pānīyaṁ yasya tiṣṭhatyavāritam ,
sa durgaṁ viṣamaṁ kṛcchraṁ na kadācidavāpnute.
6. nidāghakāle pānīyam yasya tiṣṭhati avāritam sa
durgam viṣamam kṛcchram na kadācit avāpnute
6. yasya nidāghakāle avāritam pānīyam tiṣṭhati sa
durgam viṣamam kṛcchram kadācit na avāpnute
6. Whoever provides unobstructed access to water during the summer season never encounters difficult, dangerous, or distressing situations.
बृहस्पतेर्भगवतः पूष्णश्चैव भगस्य च ।
अश्विनोश्चैव वह्नेश्च प्रीतिर्भवति सर्पिषा ॥७॥
7. bṛhaspaterbhagavataḥ pūṣṇaścaiva bhagasya ca ,
aśvinoścaiva vahneśca prītirbhavati sarpiṣā.
7. bṛhaspateḥ bhagavataḥ pūṣṇaḥ ca eva bhagasya ca
aśvinoḥ ca eva vahneḥ ca prītiḥ bhavati sarpiṣā
7. bhagavataḥ bṛhaspateḥ pūṣṇaḥ ca eva bhagasya ca
aśvinoḥ ca eva vahneḥ ca sarpiṣā prītiḥ bhavati
7. Satisfaction (prīti) is brought about by ghee (clarified butter) for the glorious (bhagavat) Bṛhaspati, Pūṣan, and Bhaga, as well as for the two Aśvins and Agni.
परमं भेषजं ह्येतद्यज्ञानामेतदुत्तमम् ।
रसानामुत्तमं चैतत्फलानां चैतदुत्तमम् ॥८॥
8. paramaṁ bheṣajaṁ hyetadyajñānāmetaduttamam ,
rasānāmuttamaṁ caitatphalānāṁ caitaduttamam.
8. paramam bheṣajam hi etat yajñānām etat uttamam
rasānām uttamam ca etat phalānām ca etat uttamam
8. hi etat paramam bheṣajam etat yajñānām uttamam
ca etat rasānām uttamam ca etat phalānām uttamam
8. Indeed, this is the supreme medicine. This is the best among (Vedic) rituals (yajña). This is also the best among flavors and the best among results.
फलकामो यशस्कामः पुष्टिकामश्च नित्यदा ।
घृतं दद्याद्द्विजातिभ्यः पुरुषः शुचिरात्मवान् ॥९॥
9. phalakāmo yaśaskāmaḥ puṣṭikāmaśca nityadā ,
ghṛtaṁ dadyāddvijātibhyaḥ puruṣaḥ śucirātmavān.
9. phalakāmaḥ yaśaskāmaḥ puṣṭikāmaḥ ca nityadā
ghṛtam dadyāt dvijātibhyaḥ puruṣaḥ śuciḥ ātmavān
9. nityadā phalakāmaḥ yaśaskāmaḥ puṣṭikāmaḥ ca
śuciḥ ātmavān puruṣaḥ dvijātibhyaḥ ghṛtam dadyāt
9. A person (puruṣa) who is pure (śuci), self-possessed (ātman), and always desirous of favorable results, fame, and prosperity, should offer ghee to the twice-born (dvijāti).
घृतं मासे आश्वयुजि विप्रेभ्यो यः प्रयच्छति ।
तस्मै प्रयच्छतो रूपं प्रीतौ देवाविहाश्विनौ ॥१०॥
10. ghṛtaṁ māse āśvayuji viprebhyo yaḥ prayacchati ,
tasmai prayacchato rūpaṁ prītau devāvihāśvinau.
10. ghṛtam māse āśvayuji viprebhyaḥ yaḥ prayacchati |
tasmai prayacchataḥ rūpam prītau devau iha aśvinau
10. yaḥ āśvayuji māse viprebhyaḥ ghṛtam prayacchati
tasmai iha prītau aśvinau devau rūpam prayacchataḥ
10. One who offers ghee to Brahmins in the month of Ashvin, to him, the two Ashvin deities, being pleased, bestow beauty.
पायसं सर्पिषा मिश्रं द्विजेभ्यो यः प्रयच्छति ।
गृहं तस्य न रक्षांसि धर्षयन्ति कदाचन ॥११॥
11. pāyasaṁ sarpiṣā miśraṁ dvijebhyo yaḥ prayacchati ,
gṛhaṁ tasya na rakṣāṁsi dharṣayanti kadācana.
11. pāyasam sarpiṣā miśram dvijebhyaḥ yaḥ prayacchati
| gṛham tasya na rakṣāṃsi dharṣayanti kadācana
11. yaḥ sarpiṣā miśram pāyasam dvijebhyaḥ prayacchati
rakṣāṃsi tasya gṛham kadācana na dharṣayanti
11. One who offers rice pudding mixed with ghee to Brahmins, Rākṣasas will never attack his house.
पिपासया न म्रियते सोपच्छन्दश्च दृश्यते ।
न प्राप्नुयाच्च व्यसनं करकान्यः प्रयच्छति ॥१२॥
12. pipāsayā na mriyate sopacchandaśca dṛśyate ,
na prāpnuyācca vyasanaṁ karakānyaḥ prayacchati.
12. pipāsayā na mriyate sa upacchandaḥ ca dṛśyate |
na prāpnuyāt ca vyasanam karakān yaḥ prayacchati
12. yaḥ karakān prayacchati sa pipāsayā na mriyate,
ca upacchandaḥ dṛśyate ca vyasanam na prāpnuyāt
12. One who offers water pots (karaka) does not die of thirst, and is seen to experience pleasant circumstances; nor does he encounter misfortune.
प्रयतो ब्राह्मणाग्रेभ्यः श्रद्धया परया युतः ।
उपस्पर्शनषड्भागं लभते पुरुषः सदा ॥१३॥
13. prayato brāhmaṇāgrebhyaḥ śraddhayā parayā yutaḥ ,
upasparśanaṣaḍbhāgaṁ labhate puruṣaḥ sadā.
13. prayataḥ brāhmaṇāgrebhyaḥ śraddhayā parayā yutaḥ
| upasparśanaṣaḍbhāgam labhate puruṣaḥ sadā
13. prayataḥ parayā śraddhayā yutaḥ puruṣaḥ
brāhmaṇāgrebhyaḥ upasparśanaṣaḍbhāgam sadā labhate
13. A self-controlled person (puruṣa), endowed with supreme faith (śraddhā), who gives to the foremost Brahmins, always obtains a one-sixth share of the merit from ceremonial purification (upasparśana).
यः साधनार्थं काष्ठानि ब्राह्मणेभ्यः प्रयच्छति ।
प्रतापार्थं च राजेन्द्र वृत्तवद्भ्यः सदा नरः ॥१४॥
14. yaḥ sādhanārthaṁ kāṣṭhāni brāhmaṇebhyaḥ prayacchati ,
pratāpārthaṁ ca rājendra vṛttavadbhyaḥ sadā naraḥ.
14. yaḥ sādhanārtham kāṣṭhāni brāhmaṇebhyaḥ prayacchati
pratāpārtham ca rājendra vṛttavadbhyaḥ sadā naraḥ
14. rājendra yaḥ naraḥ vṛttavadbhyaḥ brāhmaṇebhyaḥ
sādhanārtham pratāpārtham ca sadā kāṣṭhāni prayacchati
14. O best of kings (rājendra), the man who consistently provides firewood to Brahmins of good conduct for the purpose of their sacred rituals and for the sake of his own renown...
सिध्यन्त्यर्थाः सदा तस्य कार्याणि विविधानि च ।
उपर्युपरि शत्रूणां वपुषा दीप्यते च सः ॥१५॥
15. sidhyantyarthāḥ sadā tasya kāryāṇi vividhāni ca ,
uparyupari śatrūṇāṁ vapuṣā dīpyate ca saḥ.
15. sidhyanti arthāḥ sadā tasya kāryāṇi vividhāni
ca uparyupari śatrūṇām vapuṣā dīpyate ca saḥ
15. tasya arthāḥ ca vividhāni kāryāṇi sadā sidhyanti
ca saḥ śatrūṇām uparyupari vapuṣā dīpyate
15. All his objectives and various undertakings always succeed. Furthermore, he shines with glory, towering over his enemies.
भगवांश्चास्य सुप्रीतो वह्निर्भवति नित्यशः ।
न तं त्यजन्ते पशवः संग्रामे च जयत्यपि ॥१६॥
16. bhagavāṁścāsya suprīto vahnirbhavati nityaśaḥ ,
na taṁ tyajante paśavaḥ saṁgrāme ca jayatyapi.
16. bhagavān ca asya suprītaḥ vahniḥ bhavati nityaśaḥ
na tam tyajante paśavaḥ saṃgrāme ca jayati api
16. ca asya bhagavān suprītaḥ vahniḥ nityaśaḥ bhavati
paśavaḥ tam na tyajante ca saṃgrāme api jayati
16. And the divine fire (vahni) god is always greatly pleased with him. His livestock never abandon him, and he also achieves victory in battle.
पुत्राञ्छ्रियं च लभते यश्छत्रं संप्रयच्छति ।
चक्षुर्व्याधिं न लभते यज्ञभागमथाश्नुते ॥१७॥
17. putrāñchriyaṁ ca labhate yaśchatraṁ saṁprayacchati ,
cakṣurvyādhiṁ na labhate yajñabhāgamathāśnute.
17. putrān śriyam ca labhate yaḥ chatram saṃprayacchati
cakṣusvyādhim na labhate yajñabhāgam atha aśnute
17. yaḥ chatram saṃprayacchati [saḥ] putrān ca śriyam labhate
[saḥ] cakṣurvyādhim na labhate atha yajñabhāgam aśnute
17. The person who offers an umbrella receives sons and prosperity. He does not suffer from eye diseases, and furthermore, he partakes in the benefits of the (Vedic ritual) yajña.
निदाघकाले वर्षे वा यश्छत्रं संप्रयच्छति ।
नास्य कश्चिन्मनोदाहः कदाचिदपि जायते ।
कृच्छ्रात्स विषमाच्चैव विप्र मोक्षमवाप्नुते ॥१८॥
18. nidāghakāle varṣe vā yaśchatraṁ saṁprayacchati ,
nāsya kaścinmanodāhaḥ kadācidapi jāyate ,
kṛcchrātsa viṣamāccaiva vipra mokṣamavāpnute.
18. nidāghakāle varṣe vā yaḥ chatraṃ
saṃprayacchati na asya kaścit manodāhaḥ
kadācit api jāyate kṛcchrāt saḥ
viṣamāt ca eva vipra mokṣaṃ avāpnute
18. Whoever provides an umbrella during summer or in the rainy season, for him no mental distress ever arises. O brahmin, he certainly attains liberation (mokṣa) from difficulty and adversity.
प्रदानं सर्वदानानां शकटस्य विशिष्यते ।
एवमाह महाभागः शाण्डिल्यो भगवानृषिः ॥१९॥
19. pradānaṁ sarvadānānāṁ śakaṭasya viśiṣyate ,
evamāha mahābhāgaḥ śāṇḍilyo bhagavānṛṣiḥ.
19. pradānaṃ sarvadānānāṃ śakaṭasya viśiṣyate
evaṃ āha mahābhāgaḥ śāṇḍilyaḥ bhagavān ṛṣiḥ
19. The gift of a cart is superior to all other gifts. Thus spoke the venerable sage (ṛṣi) Śāṇḍilya, the illustrious one.