Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-13, chapter-81

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
युधिष्ठिर उवाच ।
मया गवां पुरीषं वै श्रिया जुष्टमिति श्रुतम् ।
एतदिच्छाम्यहं श्रोतुं संशयोऽत्र हि मे महान् ॥१॥
1. yudhiṣṭhira uvāca ,
mayā gavāṁ purīṣaṁ vai śriyā juṣṭamiti śrutam ,
etadicchāmyahaṁ śrotuṁ saṁśayo'tra hi me mahān.
भीष्म उवाच ।
अत्राप्युदाहरन्तीममितिहासं पुरातनम् ।
गोभिर्नृपेह संवादं श्रिया भरतसत्तम ॥२॥
2. bhīṣma uvāca ,
atrāpyudāharantīmamitihāsaṁ purātanam ,
gobhirnṛpeha saṁvādaṁ śriyā bharatasattama.
श्रीः कृत्वेह वपुः कान्तं गोमध्यं प्रविवेश ह ।
गावोऽथ विस्मितास्तस्या दृष्ट्वा रूपस्य संपदम् ॥३॥
3. śrīḥ kṛtveha vapuḥ kāntaṁ gomadhyaṁ praviveśa ha ,
gāvo'tha vismitāstasyā dṛṣṭvā rūpasya saṁpadam.
गाव ऊचुः ।
कासि देवि कुतो वा त्वं रूपेणाप्रतिमा भुवि ।
विस्मिताः स्म महाभागे तव रूपस्य संपदा ॥४॥
4. gāva ūcuḥ ,
kāsi devi kuto vā tvaṁ rūpeṇāpratimā bhuvi ,
vismitāḥ sma mahābhāge tava rūpasya saṁpadā.
इच्छामस्त्वां वयं ज्ञातुं का त्वं क्व च गमिष्यसि ।
तत्त्वेन च सुवर्णाभे सर्वमेतद्ब्रवीहि नः ॥५॥
5. icchāmastvāṁ vayaṁ jñātuṁ kā tvaṁ kva ca gamiṣyasi ,
tattvena ca suvarṇābhe sarvametadbravīhi naḥ.
श्रीरुवाच ।
लोककान्तास्मि भद्रं वः श्रीर्नाम्नेह परिश्रुता ।
मया दैत्याः परित्यक्ता विनष्टाः शाश्वतीः समाः ॥६॥
6. śrīruvāca ,
lokakāntāsmi bhadraṁ vaḥ śrīrnāmneha pariśrutā ,
mayā daityāḥ parityaktā vinaṣṭāḥ śāśvatīḥ samāḥ.
इन्द्रो विवस्वान्सोमश्च विष्णुरापोऽग्निरेव च ।
मयाभिपन्ना ऋध्यन्ते ऋषयो देवतास्तथा ॥७॥
7. indro vivasvānsomaśca viṣṇurāpo'gnireva ca ,
mayābhipannā ṛdhyante ṛṣayo devatāstathā.
यांश्च द्विषाम्यहं गावस्ते विनश्यन्ति सर्वशः ।
धर्मार्थकामहीनाश्च ते भवन्त्यसुखान्विताः ॥८॥
8. yāṁśca dviṣāmyahaṁ gāvaste vinaśyanti sarvaśaḥ ,
dharmārthakāmahīnāśca te bhavantyasukhānvitāḥ.
एवंप्रभावां मां गावो विजानीत सुखप्रदाम् ।
इच्छामि चापि युष्मासु वस्तुं सर्वासु नित्यदा ।
आगता प्रार्थयानाहं श्रीजुष्टा भवतानघाः ॥९॥
9. evaṁprabhāvāṁ māṁ gāvo vijānīta sukhapradām ,
icchāmi cāpi yuṣmāsu vastuṁ sarvāsu nityadā ,
āgatā prārthayānāhaṁ śrījuṣṭā bhavatānaghāḥ.
गाव ऊचुः ।
अध्रुवां चञ्चलां च त्वां सामान्यां बहुभिः सह ।
न त्वामिच्छामि भद्रं ते गम्यतां यत्र रोचते ॥१०॥
10. gāva ūcuḥ ,
adhruvāṁ cañcalāṁ ca tvāṁ sāmānyāṁ bahubhiḥ saha ,
na tvāmicchāmi bhadraṁ te gamyatāṁ yatra rocate.
वपुष्मन्त्यो वयं सर्वाः किमस्माकं त्वयाद्य वै ।
यत्रेष्टं गम्यतां तत्र कृतकार्या वयं त्वया ॥११॥
11. vapuṣmantyo vayaṁ sarvāḥ kimasmākaṁ tvayādya vai ,
yatreṣṭaṁ gamyatāṁ tatra kṛtakāryā vayaṁ tvayā.
श्रीरुवाच ।
किमेतद्वः क्षमं गावो यन्मां नेहाभ्यनन्दथ ।
न मां संप्रति गृह्णीथ कस्माद्वै दुर्लभां सतीम् ॥१२॥
12. śrīruvāca ,
kimetadvaḥ kṣamaṁ gāvo yanmāṁ nehābhyanandatha ,
na māṁ saṁprati gṛhṇītha kasmādvai durlabhāṁ satīm.
सत्यश्च लोकवादोऽयं लोके चरति सुव्रताः ।
स्वयं प्राप्ते परिभवो भवतीति विनिश्चयः ॥१३॥
13. satyaśca lokavādo'yaṁ loke carati suvratāḥ ,
svayaṁ prāpte paribhavo bhavatīti viniścayaḥ.
महदुग्रं तपः कृत्वा मां निषेवन्ति मानवाः ।
देवदानवगन्धर्वाः पिशाचोरगराक्षसाः ॥१४॥
14. mahadugraṁ tapaḥ kṛtvā māṁ niṣevanti mānavāḥ ,
devadānavagandharvāḥ piśācoragarākṣasāḥ.
क्षममेतद्धि वो गावः प्रतिगृह्णीत मामिह ।
नावमन्या ह्यहं सौम्यास्त्रैलोक्ये सचराचरे ॥१५॥
15. kṣamametaddhi vo gāvaḥ pratigṛhṇīta māmiha ,
nāvamanyā hyahaṁ saumyāstrailokye sacarācare.
गाव ऊचुः ।
नावमन्यामहे देवि न त्वां परिभवामहे ।
अध्रुवा चलचित्तासि ततस्त्वां वर्जयामहे ॥१६॥
16. gāva ūcuḥ ,
nāvamanyāmahe devi na tvāṁ paribhavāmahe ,
adhruvā calacittāsi tatastvāṁ varjayāmahe.
बहुनात्र किमुक्तेन गम्यतां यत्र वाञ्छसि ।
वपुष्मत्यो वयं सर्वाः किमस्माकं त्वयानघे ॥१७॥
17. bahunātra kimuktena gamyatāṁ yatra vāñchasi ,
vapuṣmatyo vayaṁ sarvāḥ kimasmākaṁ tvayānaghe.
श्रीरुवाच ।
अवज्ञाता भविष्यामि सर्वलोकेषु मानदाः ।
प्रत्याख्यानेन युष्माभिः प्रसादः क्रियतामिति ॥१८॥
18. śrīruvāca ,
avajñātā bhaviṣyāmi sarvalokeṣu mānadāḥ ,
pratyākhyānena yuṣmābhiḥ prasādaḥ kriyatāmiti.
महाभागा भवत्यो वै शरण्याः शरणागताम् ।
परित्रायन्तु मां नित्यं भजमानामनिन्दिताम् ।
माननां त्वहमिच्छामि भवत्यः सततं शुभाः ॥१९॥
19. mahābhāgā bhavatyo vai śaraṇyāḥ śaraṇāgatām ,
paritrāyantu māṁ nityaṁ bhajamānāmaninditām ,
mānanāṁ tvahamicchāmi bhavatyaḥ satataṁ śubhāḥ.
अप्येकाङ्गे तु वो वस्तुमिच्छामि च सुकुत्सिते ।
न वोऽस्ति कुत्सितं किंचिदङ्गेष्वालक्ष्यतेऽनघाः ॥२०॥
20. apyekāṅge tu vo vastumicchāmi ca sukutsite ,
na vo'sti kutsitaṁ kiṁcidaṅgeṣvālakṣyate'naghāḥ.
पुण्याः पवित्राः सुभगा ममादेशं प्रयच्छत ।
वसेयं यत्र चाङ्गेऽहं तन्मे व्याख्यातुमर्हथ ॥२१॥
21. puṇyāḥ pavitrāḥ subhagā mamādeśaṁ prayacchata ,
vaseyaṁ yatra cāṅge'haṁ tanme vyākhyātumarhatha.
भीष्म उवाच ।
एवमुक्तास्तु ता गावः शुभाः करुणवत्सलाः ।
संमन्त्र्य सहिताः सर्वाः श्रियमूचुर्नराधिप ॥२२॥
22. bhīṣma uvāca ,
evamuktāstu tā gāvaḥ śubhāḥ karuṇavatsalāḥ ,
saṁmantrya sahitāḥ sarvāḥ śriyamūcurnarādhipa.
अवश्यं मानना कार्या तवास्माभिर्यशस्विनि ।
शकृन्मूत्रे निवस नः पुण्यमेतद्धि नः शुभे ॥२३॥
23. avaśyaṁ mānanā kāryā tavāsmābhiryaśasvini ,
śakṛnmūtre nivasa naḥ puṇyametaddhi naḥ śubhe.
श्रीरुवाच ।
दिष्ट्या प्रसादो युष्माभिः कृतो मेऽनुग्रहात्मकः ।
एवं भवतु भद्रं वः पूजितास्मि सुखप्रदाः ॥२४॥
24. śrīruvāca ,
diṣṭyā prasādo yuṣmābhiḥ kṛto me'nugrahātmakaḥ ,
evaṁ bhavatu bhadraṁ vaḥ pūjitāsmi sukhapradāḥ.
भीष्म उवाच ।
एवं कृत्वा तु समयं श्रीर्गोभिः सह भारत ।
पश्यन्तीनां ततस्तासां तत्रैवान्तरधीयत ॥२५॥
25. bhīṣma uvāca ,
evaṁ kṛtvā tu samayaṁ śrīrgobhiḥ saha bhārata ,
paśyantīnāṁ tatastāsāṁ tatraivāntaradhīyata.
एतद्गोशकृतः पुत्र माहात्म्यं तेऽनुवर्णितम् ।
माहात्म्यं च गवां भूयः श्रूयतां गदतो मम ॥२६॥
26. etadgośakṛtaḥ putra māhātmyaṁ te'nuvarṇitam ,
māhātmyaṁ ca gavāṁ bhūyaḥ śrūyatāṁ gadato mama.