Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-9, chapter-44

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
वैशंपायन उवाच ।
ततोऽभिषेकसंभारान्सर्वान्संभृत्य शास्त्रतः ।
बृहस्पतिः समिद्धेऽग्नौ जुहावाज्यं यथाविधि ॥१॥
1. vaiśaṁpāyana uvāca ,
tato'bhiṣekasaṁbhārānsarvānsaṁbhṛtya śāstrataḥ ,
bṛhaspatiḥ samiddhe'gnau juhāvājyaṁ yathāvidhi.
1. vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ
abhiṣeka-saṃbhārān sarvān saṃbhṛtya
śāstrataḥ bṛhaspatiḥ samiddhe
agnau juhāva ājyam yathā-vidhi
1. vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ bṛhaspatiḥ
śāstrataḥ sarvān
abhiṣeka-saṃbhārān saṃbhṛtya samiddhe
agnau yathā-vidhi ājyam juhāva
1. Vaiśampāyana said: Then, Bṛhaspati, having gathered all the necessary materials for the consecration ritual according to the scriptures, offered clarified butter into the blazing fire in the prescribed manner.
ततो हिमवता दत्ते मणिप्रवरशोभिते ।
दिव्यरत्नाचिते दिव्ये निषण्णः परमासने ॥२॥
2. tato himavatā datte maṇipravaraśobhite ,
divyaratnācite divye niṣaṇṇaḥ paramāsane.
सर्वमङ्गलसंभारैर्विधिमन्त्रपुरस्कृतम् ।
आभिषेचनिकं द्रव्यं गृहीत्वा देवतागणाः ॥३॥
3. sarvamaṅgalasaṁbhārairvidhimantrapuraskṛtam ,
ābhiṣecanikaṁ dravyaṁ gṛhītvā devatāgaṇāḥ.
इन्द्राविष्णू महावीर्यौ सूर्याचन्द्रमसौ तथा ।
धाता चैव विधाता च तथा चैवानिलानलौ ॥४॥
4. indrāviṣṇū mahāvīryau sūryācandramasau tathā ,
dhātā caiva vidhātā ca tathā caivānilānalau.
पूष्णा भगेनार्यम्णा च अंशेन च विवस्वता ।
रुद्रश्च सहितो धीमान्मित्रेण वरुणेन च ॥५॥
5. pūṣṇā bhagenāryamṇā ca aṁśena ca vivasvatā ,
rudraśca sahito dhīmānmitreṇa varuṇena ca.
रुद्रैर्वसुभिरादित्यैरश्विभ्यां च वृतः प्रभुः ।
विश्वेदेवैर्मरुद्भिश्च साध्यैश्च पितृभिः सह ॥६॥
6. rudrairvasubhirādityairaśvibhyāṁ ca vṛtaḥ prabhuḥ ,
viśvedevairmarudbhiśca sādhyaiśca pitṛbhiḥ saha.
गन्धर्वैरप्सरोभिश्च यक्षराक्षसपन्नगैः ।
देवर्षिभिरसंख्येयैस्तथा ब्रह्मर्षिभिर्वरैः ॥७॥
7. gandharvairapsarobhiśca yakṣarākṣasapannagaiḥ ,
devarṣibhirasaṁkhyeyaistathā brahmarṣibhirvaraiḥ.
वैखानसैर्वालखिल्यैर्वाय्वाहारैर्मरीचिपैः ।
भृगुभिश्चाङ्गिरोभिश्च यतिभिश्च महात्मभिः ।
सर्वैर्विद्याधरैः पुण्यैर्योगसिद्धैस्तथा वृतः ॥८॥
8. vaikhānasairvālakhilyairvāyvāhārairmarīcipaiḥ ,
bhṛgubhiścāṅgirobhiśca yatibhiśca mahātmabhiḥ ,
sarvairvidyādharaiḥ puṇyairyogasiddhaistathā vṛtaḥ.
पितामहः पुलस्त्यश्च पुलहश्च महातपाः ।
अङ्गिराः कश्यपोऽत्रिश्च मरीचिर्भृगुरेव च ॥९॥
9. pitāmahaḥ pulastyaśca pulahaśca mahātapāḥ ,
aṅgirāḥ kaśyapo'triśca marīcirbhṛgureva ca.
क्रतुर्हरः प्रचेताश्च मनुर्दक्षस्तथैव च ।
ऋतवश्च ग्रहाश्चैव ज्योतींषि च विशां पते ॥१०॥
10. kraturharaḥ pracetāśca manurdakṣastathaiva ca ,
ṛtavaśca grahāścaiva jyotīṁṣi ca viśāṁ pate.
मूर्तिमत्यश्च सरितो वेदाश्चैव सनातनाः ।
समुद्राश्च ह्रदाश्चैव तीर्थानि विविधानि च ।
पृथिवी द्यौर्दिशश्चैव पादपाश्च जनाधिप ॥११॥
11. mūrtimatyaśca sarito vedāścaiva sanātanāḥ ,
samudrāśca hradāścaiva tīrthāni vividhāni ca ,
pṛthivī dyaurdiśaścaiva pādapāśca janādhipa.
अदितिर्देवमाता च ह्रीः श्रीः स्वाहा सरस्वती ।
उमा शची सिनीवाली तथा चानुमतिः कुहूः ।
राका च धिषणा चैव पत्न्यश्चान्या दिवौकसाम् ॥१२॥
12. aditirdevamātā ca hrīḥ śrīḥ svāhā sarasvatī ,
umā śacī sinīvālī tathā cānumatiḥ kuhūḥ ,
rākā ca dhiṣaṇā caiva patnyaścānyā divaukasām.
हिमवांश्चैव विन्ध्यश्च मेरुश्चानेकशृङ्गवान् ।
ऐरावतः सानुचरः कलाः काष्ठास्तथैव च ।
मासार्धमासा ऋतवस्तथा रात्र्यहनी नृप ॥१३॥
13. himavāṁścaiva vindhyaśca meruścānekaśṛṅgavān ,
airāvataḥ sānucaraḥ kalāḥ kāṣṭhāstathaiva ca ,
māsārdhamāsā ṛtavastathā rātryahanī nṛpa.
उच्चैःश्रवा हयश्रेष्ठो नागराजश्च वामनः ।
अरुणो गरुडश्चैव वृक्षाश्चौषधिभिः सह ॥१४॥
14. uccaiḥśravā hayaśreṣṭho nāgarājaśca vāmanaḥ ,
aruṇo garuḍaścaiva vṛkṣāścauṣadhibhiḥ saha.
14. uccaiḥśravā hayaśreṣṭhaḥ nāgarājaḥ ca vāmanaḥ
aruṇaḥ garuḍaḥ ca eva vṛkṣāḥ ca oṣadhibhiḥ saha
14. uccaiḥśravā hayaśreṣṭhaḥ nāgarājaḥ ca vāmanaḥ
aruṇaḥ ca eva garuḍaḥ ca vṛkṣāḥ oṣadhibhiḥ saha
14. Uccaiḥśravas, the foremost of horses, and Nāgarāja (the king of serpents), and Vāmana, as well as Aruṇa and Garuḍa, and trees together with medicinal plants.
धर्मश्च भगवान्देवः समाजग्मुर्हि संगताः ।
कालो यमश्च मृत्युश्च यमस्यानुचराश्च ये ॥१५॥
15. dharmaśca bhagavāndevaḥ samājagmurhi saṁgatāḥ ,
kālo yamaśca mṛtyuśca yamasyānucarāśca ye.
15. dharmaḥ ca bhagavān devaḥ samājagmuḥ hi saṅgatāḥ
kālaḥ yamaḥ ca mṛtyuḥ ca yamasya anucarāḥ ca ye
15. bhagavān devaḥ dharmaḥ ca kālaḥ yamaḥ ca mṛtyuḥ ca ye yamasya anucarāḥ ca,
hi saṅgatāḥ samājagmuḥ
15. And the divine lord (dharma), Kāla (Time), Yama, and Mṛtyu (Death), as well as all those who are Yama's attendants, indeed gathered together.
बहुलत्वाच्च नोक्ता ये विविधा देवतागणाः ।
ते कुमाराभिषेकार्थं समाजग्मुस्ततस्ततः ॥१६॥
16. bahulatvācca noktā ye vividhā devatāgaṇāḥ ,
te kumārābhiṣekārthaṁ samājagmustatastataḥ.
16. bahulatvāt ca na uktāḥ ye vividhāḥ devatāgaṇāḥ
te kumārābhiṣekārtham samājagmuḥ tatas tataḥ
16. bahulatvāt ca ye vividhāḥ devatāgaṇāḥ na uktāḥ,
te kumārābhiṣekārtham tatas tataḥ samājagmuḥ
16. And those various groups of deities who were not mentioned due to their great number, they also gathered from all directions for the consecration of Kumāra.
जगृहुस्ते तदा राजन्सर्व एव दिवौकसः ।
आभिषेचनिकं भाण्डं मङ्गलानि च सर्वशः ॥१७॥
17. jagṛhuste tadā rājansarva eva divaukasaḥ ,
ābhiṣecanikaṁ bhāṇḍaṁ maṅgalāni ca sarvaśaḥ.
17. jagṛhuḥ te tadā rājan sarve eva divaukasaḥ
ābhiṣecanikam bhāṇḍam maṅgalāni ca sarvaśaḥ
17. rājan tadā sarve eva divaukasaḥ te ābhiṣecanikam
bhāṇḍam ca sarvaśaḥ maṅgalāni jagṛhuḥ
17. Then, O King, all those celestial beings indeed gathered all the items for the anointing ceremony and all kinds of auspicious objects.
दिव्यसंभारसंयुक्तैः कलशैः काञ्चनैर्नृप ।
सरस्वतीभिः पुण्याभिर्दिव्यतोयाभिरेव तु ॥१८॥
18. divyasaṁbhārasaṁyuktaiḥ kalaśaiḥ kāñcanairnṛpa ,
sarasvatībhiḥ puṇyābhirdivyatoyābhireva tu.
अभ्यषिञ्चन्कुमारं वै संप्रहृष्टा दिवौकसः ।
सेनापतिं महात्मानमसुराणां भयावहम् ॥१९॥
19. abhyaṣiñcankumāraṁ vai saṁprahṛṣṭā divaukasaḥ ,
senāpatiṁ mahātmānamasurāṇāṁ bhayāvaham.
पुरा यथा महाराज वरुणं वै जलेश्वरम् ।
तथाभ्यषिञ्चद्भगवान्ब्रह्मा लोकपितामहः ।
कश्यपश्च महातेजा ये चान्ये नानुकीर्तिताः ॥२०॥
20. purā yathā mahārāja varuṇaṁ vai jaleśvaram ,
tathābhyaṣiñcadbhagavānbrahmā lokapitāmahaḥ ,
kaśyapaśca mahātejā ye cānye nānukīrtitāḥ.
तस्मै ब्रह्मा ददौ प्रीतो बलिनो वातरंहसः ।
कामवीर्यधरान्सिद्धान्महापारिषदान्प्रभुः ॥२१॥
21. tasmai brahmā dadau prīto balino vātaraṁhasaḥ ,
kāmavīryadharānsiddhānmahāpāriṣadānprabhuḥ.
नन्दिषेणं लोहिताक्षं घण्टाकर्णं च संमतम् ।
चतुर्थमस्यानुचरं ख्यातं कुमुदमालिनम् ॥२२॥
22. nandiṣeṇaṁ lohitākṣaṁ ghaṇṭākarṇaṁ ca saṁmatam ,
caturthamasyānucaraṁ khyātaṁ kumudamālinam.
ततः स्थाणुं महावेगं महापारिषदं क्रतुम् ।
मायाशतधरं कामं कामवीर्यबलान्वितम् ।
ददौ स्कन्दाय राजेन्द्र सुरारिविनिबर्हणम् ॥२३॥
23. tataḥ sthāṇuṁ mahāvegaṁ mahāpāriṣadaṁ kratum ,
māyāśatadharaṁ kāmaṁ kāmavīryabalānvitam ,
dadau skandāya rājendra surārivinibarhaṇam.
स हि देवासुरे युद्धे दैत्यानां भीमकर्मणाम् ।
जघान दोर्भ्यां संक्रुद्धः प्रयुतानि चतुर्दश ॥२४॥
24. sa hi devāsure yuddhe daityānāṁ bhīmakarmaṇām ,
jaghāna dorbhyāṁ saṁkruddhaḥ prayutāni caturdaśa.
तथा देवा ददुस्तस्मै सेनां नैरृतसंकुलाम् ।
देवशत्रुक्षयकरीमजय्यां विश्वरूपिणीम् ॥२५॥
25. tathā devā dadustasmai senāṁ nairṛtasaṁkulām ,
devaśatrukṣayakarīmajayyāṁ viśvarūpiṇīm.
जयशब्दं ततश्चक्रुर्देवाः सर्वे सवासवाः ।
गन्धर्वयक्षरक्षांसि मुनयः पितरस्तथा ॥२६॥
26. jayaśabdaṁ tataścakrurdevāḥ sarve savāsavāḥ ,
gandharvayakṣarakṣāṁsi munayaḥ pitarastathā.
26. jayaśabdam tataḥ cakruḥ devāḥ sarve savāsavāḥ
gandharvayakṣarakṣāṃsi munayaḥ pitaraḥ tathā
26. devāḥ sarve savāsavāḥ gandharvayakṣarakṣāṃsi
munayaḥ pitaraḥ tathā tataḥ jayaśabdam cakruḥ
26. Then, all the gods, along with Indra (Vasava), the Gandharvas, Yakṣas, Rakṣasas, sages, and ancestors (pitaraḥ), raised a cry of victory.
यमः प्रादादनुचरौ यमकालोपमावुभौ ।
उन्माथं च प्रमाथं च महावीर्यौ महाद्युती ॥२७॥
27. yamaḥ prādādanucarau yamakālopamāvubhau ,
unmāthaṁ ca pramāthaṁ ca mahāvīryau mahādyutī.
27. yamaḥ prādāt anucarau yamakālopamau ubhau
unmātham ca pramātham ca mahāvīryau mahādyutī
27. yamaḥ ubhau yamakālopamau mahāvīryau mahādyutī
unmātham ca pramātham ca anucarau prādāt
27. Yama gave two attendants, both resembling Yama and Kāla, named Unmatha and Pramatha, who possessed great power and radiance.
सुभ्राजो भास्करश्चैव यौ तौ सूर्यानुयायिनौ ।
तौ सूर्यः कार्त्तिकेयाय ददौ प्रीतः प्रतापवान् ॥२८॥
28. subhrājo bhāskaraścaiva yau tau sūryānuyāyinau ,
tau sūryaḥ kārttikeyāya dadau prītaḥ pratāpavān.
28. subhrājau bhāskaraḥ ca eva yau tau sūryānuyāyinau
tau sūryaḥ kārttikeyāya dadau prītaḥ pratāpavān
28. pratāpavān prītaḥ sūryaḥ yau tau subhrājau bhāskaraḥ
ca eva sūryānuyāyinau tau kārttikeyāya dadau
28. The glorious (pratāpavān) Sun, being pleased, bestowed upon Kārttikeya those two, Subhrāja and Bhāskara, who were his followers.
कैलासशृङ्गसंकाशौ श्वेतमाल्यानुलेपनौ ।
सोमोऽप्यनुचरौ प्रादान्मणिं सुमणिमेव च ॥२९॥
29. kailāsaśṛṅgasaṁkāśau śvetamālyānulepanau ,
somo'pyanucarau prādānmaṇiṁ sumaṇimeva ca.
29. kailāsaśṛṅgasaṃkāśau śvetamālyānulepanau
somaḥ api anucarau prādāt maṇim sumanim eva ca
29. somaḥ api kailāsaśṛṅgasaṃkāśau śvetamālyānulepanau
anucarau maṇim sumanim eva ca prādāt
29. Soma (the moon god) also gave two attendants, Mani and Sumani, who resembled the peaks of Kailasa and were adorned with white garlands and ointments.
ज्वालाजिह्वं तथा ज्योतिरात्मजाय हुताशनः ।
ददावनुचरौ शूरौ परसैन्यप्रमाथिनौ ॥३०॥
30. jvālājihvaṁ tathā jyotirātmajāya hutāśanaḥ ,
dadāvanucarau śūrau parasainyapramāthinau.
30. jvālājihvam tathā jyotiḥ ātmajāya hutāśanaḥ
dadau anucarau śūrau parasaṃnyapramāthinau
30. hutāśanaḥ ātmajāya jvālājihvam tathā jyotiḥ
śūrau parasaṃnyapramāthinau anucarau dadau
30. The fire god (hutāśana) gave his son (skanda) two heroic attendants (anucara), Jvalajihva and Jyoti, who were destroyers of enemy armies.
परिघं च वटं चैव भीमं च सुमहाबलम् ।
दहतिं दहनं चैव प्रचण्डौ वीर्यसंमतौ ।
अंशोऽप्यनुचरान्पञ्च ददौ स्कन्दाय धीमते ॥३१॥
31. parighaṁ ca vaṭaṁ caiva bhīmaṁ ca sumahābalam ,
dahatiṁ dahanaṁ caiva pracaṇḍau vīryasaṁmatau ,
aṁśo'pyanucarānpañca dadau skandāya dhīmate.
31. parigham ca vaṭam ca eva bhīmam ca
sumahābalam dahatim dahanam ca eva
pracaṇḍau vīryasaṃmatau aṃśaḥ api
anucarān pañca dadau skandāya dhīmate
31. aṃśaḥ api dhīmate skandāya pañca
anucarān parigham ca vaṭam ca eva bhīmam
ca sumahābalam dahatim dahanam
ca eva pracaṇḍau vīryasaṃmatau dadau
31. Aṃśa also gave five attendants (anucara) to the wise Skanda (skanda): Parigha, Vata, Bhima (who was extremely powerful), and Dahati and Dahana (who were both fierce and esteemed for their valor).
उत्क्रोशं पङ्कजं चैव वज्रदण्डधरावुभौ ।
ददावनलपुत्राय वासवः परवीरहा ।
तौ हि शत्रून्महेन्द्रस्य जघ्नतुः समरे बहून् ॥३२॥
32. utkrośaṁ paṅkajaṁ caiva vajradaṇḍadharāvubhau ,
dadāvanalaputrāya vāsavaḥ paravīrahā ,
tau hi śatrūnmahendrasya jaghnatuḥ samare bahūn.
32. utkrośam paṅkajam ca eva vajradaṇḍadharau
ubhau dadau analaputrāya
vāsavaḥ paravīrahā tau hi śatrūn
mahendrasya jaghmatuḥ samare bahūn
32. vāsavaḥ paravīrahā analaputrāya
utkrośam paṅkajam ca eva vajradaṇḍadharau
ubhau anucarau dadau hi tau
mahendrasya bahūn śatrūn samare jaghmatuḥ
32. Vasava (Indra), the destroyer of enemy heroes (paravīrahā), indeed gave both Utkrosha and Pankaja, who carried the thunderbolt-staff, to the son of Agni (analaputra) (skanda). For those two attendants (anucara) had indeed killed many of Mahendra's (indra's) enemies in battle.
चक्रं विक्रमकं चैव संक्रमं च महाबलम् ।
स्कन्दाय त्रीननुचरान्ददौ विष्णुर्महायशाः ॥३३॥
33. cakraṁ vikramakaṁ caiva saṁkramaṁ ca mahābalam ,
skandāya trīnanucarāndadau viṣṇurmahāyaśāḥ.
33. cakram vikramakam ca eva saṃkramam ca mahābalam
skandāya trīn anucarān dadau viṣṇuḥ mahāyaśāḥ
33. mahāyaśāḥ viṣṇuḥ skandāya trīn anucarān cakram
vikramakam ca eva saṃkramam ca mahābalam dadau
33. The highly renowned Viṣṇu (viṣṇu) indeed gave three attendants (anucara) to Skanda (skanda): Chakra, Vikramaka, and Saṃkrama, who was very powerful.
वर्धनं नन्दनं चैव सर्वविद्याविशारदौ ।
स्कन्दाय ददतुः प्रीतावश्विनौ भरतर्षभ ॥३४॥
34. vardhanaṁ nandanaṁ caiva sarvavidyāviśāradau ,
skandāya dadatuḥ prītāvaśvinau bharatarṣabha.
34. vardhanam nandanam ca eva sarvavidyāviśāradau
skandāya dadatuḥ prītau aśvinau bharatarṣabha
34. bharatarṣabha aśvinau sarvavidyāviśāradau prītau
vardhanam nandanam ca eva skandāya dadatuḥ
34. O best among the Bharatas, the two Aśvins, who are skilled in all sciences and pleased, gave Vardhana and Nandana to Skanda.
कुन्दनं कुसुमं चैव कुमुदं च महायशाः ।
डम्बराडम्बरौ चैव ददौ धाता महात्मने ॥३५॥
35. kundanaṁ kusumaṁ caiva kumudaṁ ca mahāyaśāḥ ,
ḍambarāḍambarau caiva dadau dhātā mahātmane.
35. kundanam kusumam ca eva kumudam ca mahāyaśāḥ
ḍambarāḍambarau ca eva dadau dhātā mahātmane
35. mahāyaśāḥ dhātā kundanam kusumam ca eva kumudam
ca ḍambarāḍambarau ca eva mahātmane dadau
35. The highly renowned (Dhātā) gave Kundana, Kusuma, and Kumuda, and also Ḍambara and Āḍambara, to the great-souled (Skanda).
वक्रानुवक्रौ बलिनौ मेषवक्त्रौ बलोत्कटौ ।
ददौ त्वष्टा महामायौ स्कन्दायानुचरौ वरौ ॥३६॥
36. vakrānuvakrau balinau meṣavaktrau balotkaṭau ,
dadau tvaṣṭā mahāmāyau skandāyānucarau varau.
36. vakrānuvakrau balinau meṣavaktratau balotkaṭau
dadau tvaṣṭā mahāmāyau skandāya anucarau varau
36. tvaṣṭā skandāya vakrānuvakrau balinau meṣavaktratau
balotkaṭau mahāmāyau varau anucarau dadau
36. Tvaṣṭā gave the excellent attendants, Vakra and Anuvakra, to Skanda. These two were strong, ram-faced, exceedingly powerful, and possessed of great creative power (māyā).
सुव्रतं सत्यसंधं च ददौ मित्रो महात्मने ।
कुमाराय महात्मानौ तपोविद्याधरौ प्रभुः ॥३७॥
37. suvrataṁ satyasaṁdhaṁ ca dadau mitro mahātmane ,
kumārāya mahātmānau tapovidyādharau prabhuḥ.
37. suvratam satyasaṃdham ca dadau mitraḥ mahātmane
kumārāya mahātmānau tapovidyādharau prabhuḥ
37. prabhuḥ mitraḥ mahātmane kumārāya suvratam
satyasaṃdham ca mahātmānau tapovidyādharau dadau
37. Lord Mitra gave the great-souled (Suvrata) and the truthful (Satyasandha) to the great-souled Kumāra (Skanda). These two were endowed with ascetic power (tapas) and knowledge.
सुदर्शनीयौ वरदौ त्रिषु लोकेषु विश्रुतौ ।
सुप्रभं च महात्मानं शुभकर्माणमेव च ।
कार्त्तिकेयाय संप्रादाद्विधाता लोकविश्रुतौ ॥३८॥
38. sudarśanīyau varadau triṣu lokeṣu viśrutau ,
suprabhaṁ ca mahātmānaṁ śubhakarmāṇameva ca ,
kārttikeyāya saṁprādādvidhātā lokaviśrutau.
38. sudaraśanīyau varadau triṣu lokeṣu
viśrutau suprabham ca mahātmānam
śubhakarmāṇam eva ca kārttikeyāya
saṃprādāt vidhātā lokaviśrutau
38. vidhātā kārttikeyāya sudaraśanīyau
varadau triṣu lokeṣu viśrutau
lokaviśrutau ca suprabham ca mahātmānam
ca śubhakarmāṇam eva saṃprādāt
38. The creator (Vidhātā) bestowed upon Kārttikeya Sudarśanīya and Varada, who are both beautiful, bestowers of boons, and widely renowned in the three worlds. He also gave (him) Suprabha, Mahātman, and Śubhakarman.
पालितकं कालिकं च महामायाविनावुभौ ।
पूषा च पार्षदौ प्रादात्कार्त्तिकेयाय भारत ॥३९॥
39. pālitakaṁ kālikaṁ ca mahāmāyāvināvubhau ,
pūṣā ca pārṣadau prādātkārttikeyāya bhārata.
39. pālitakam kālikam ca mahāmāyāvinau ubhau
pūṣā ca pārṣadau prādāt kārttikeyāya bhārata
39. bhārata pūṣā ca kārttikeyāya pālitakam
kālikam ca mahāmāyāvinau ubhau pārṣadau prādāt
39. O Bhārata, Pūṣan also bestowed upon Kārttikeya (Karttikeya) two attendants (pārṣadau), Pālitaka and Kālika, both of whom were great illusionists.
बलं चातिबलं चैव महावक्त्रौ महाबलौ ।
प्रददौ कार्त्तिकेयाय वायुर्भरतसत्तम ॥४०॥
40. balaṁ cātibalaṁ caiva mahāvaktrau mahābalau ,
pradadau kārttikeyāya vāyurbharatasattama.
40. balam ca atibalam ca eva mahāvaktrāu mahābalāu
pradadau kārttikeyāya vāyuḥ bharatasattama
40. bharatasattama vāyuḥ kārttikeyāya balam ca
atibalam ca eva mahāvaktrāu mahābalāu pradadau
40. O best of the Bhāratas, Vāyu (the wind god) bestowed upon Kārttikeya (Karttikeya) Bala and Atibala, who both possessed great mouths and immense strength.
घसं चातिघसं चैव तिमिवक्त्रौ महाबलौ ।
प्रददौ कार्त्तिकेयाय वरुणः सत्यसंगरः ॥४१॥
41. ghasaṁ cātighasaṁ caiva timivaktrau mahābalau ,
pradadau kārttikeyāya varuṇaḥ satyasaṁgaraḥ.
41. ghasam ca atighasam ca eva timivaktrāu mahābalāu
pradadau kārttikeyāya varuṇaḥ satyasaṅgaraḥ
41. satyasaṅgaraḥ varuṇaḥ kārttikeyāya ghasam ca
atighasam ca eva timivaktrāu mahābalāu pradadau
41. And Varuṇa (the god Varuṇa), whose resolve is true, bestowed upon Kārttikeya (Karttikeya) Ghasa and Atighasa, who both had mouths like whales and were immensely powerful.
सुवर्चसं महात्मानं तथैवाप्यतिवर्चसम् ।
हिमवान्प्रददौ राजन्हुताशनसुताय वै ॥४२॥
42. suvarcasaṁ mahātmānaṁ tathaivāpyativarcasam ,
himavānpradadau rājanhutāśanasutāya vai.
42. suvarcasaṃ mahātmānaṃ tathā eva api ativarcasaṃ
himavān pradadau rājan hutāśanasutāya vai
42. rājan himavān suvarcasaṃ mahātmānam tathā eva
api ativarcasaṃ hutāśanasutāya vai pradadau
42. O King, Himavat bestowed Suvarcasa, the great-souled (mahātman), and similarly Ativarca, who was exceedingly brilliant, upon the son of Hutāśana (Agni).
काञ्चनं च महात्मानं मेघमालिनमेव च ।
ददावनुचरौ मेरुरग्निपुत्राय भारत ॥४३॥
43. kāñcanaṁ ca mahātmānaṁ meghamālinameva ca ,
dadāvanucarau meruragniputrāya bhārata.
43. kāñcanam ca mahātmānam meghamālinam eva ca
dadau anucarau meruḥ agniputrāya bhārata
43. bhārata meruḥ mahātmānam kāñcanam ca eva
meghamālinam ca anucarau agniputrāya dadau
43. O Bhārata, Mount Meru gave the great-souled (mahātman) Kāñcana and Meghamālin as two attendants to the son of Agni.
स्थिरं चातिस्थिरं चैव मेरुरेवापरौ ददौ ।
महात्मनेऽग्निपुत्राय महाबलपराक्रमौ ॥४४॥
44. sthiraṁ cātisthiraṁ caiva merurevāparau dadau ,
mahātmane'gniputrāya mahābalaparākramau.
44. sthiram ca atisthiram ca eva meruḥ eva aparau
dadau mahātmane agniputrāya mahābalaparākramau
44. meruḥ eva mahātmane agniputrāya sthiram ca
atisthiram ca eva mahābalaparākramau aparau dadau
44. And Mount Meru indeed gave two other attendants, Sthira and Atisthira, who possessed great strength and valor, to the great-souled (mahātman) son of Agni.
उच्छ्रितं चातिशृङ्गं च महापाषाणयोधिनौ ।
प्रददावग्निपुत्राय विन्ध्यः पारिषदावुभौ ॥४५॥
45. ucchritaṁ cātiśṛṅgaṁ ca mahāpāṣāṇayodhinau ,
pradadāvagniputrāya vindhyaḥ pāriṣadāvubhau.
45. ucchritam ca atiśṛṅgam ca mahāpāṣāṇayodhinau
pradadau agniputrāya vindhyaḥ pāriṣadau ubhau
45. vindhyaḥ agniputrāya ucchritam ca atiśṛṅgam ca
mahāpāṣāṇayodhinau pāriṣadau ubhau pradadau
45. Mount Vindhya bestowed both Ucchrita and Atiśṛṅga, mighty stone-fighters, as two attendants upon the son of Agni.
संग्रहं विग्रहं चैव समुद्रोऽपि गदाधरौ ।
प्रददावग्निपुत्राय महापारिषदावुभौ ॥४६॥
46. saṁgrahaṁ vigrahaṁ caiva samudro'pi gadādharau ,
pradadāvagniputrāya mahāpāriṣadāvubhau.
46. saṅgraham vigraham ca eva samudraḥ api gadādharau
pradadau agniputrāya mahāpāriṣadau ubhau
46. samudraḥ api agniputrāya saṅgraham vigraham ca
eva gadādharau mahāpāriṣadau ubhau pradadau
46. The Ocean (samudraḥ) also gave Saṅgraha and Vigraha, both of whom were mace-wielders and great attendants, to the son of Agni.
उन्मादं पुष्पदन्तं च शङ्कुकर्णं तथैव च ।
प्रददावग्निपुत्राय पार्वती शुभदर्शना ॥४७॥
47. unmādaṁ puṣpadantaṁ ca śaṅkukarṇaṁ tathaiva ca ,
pradadāvagniputrāya pārvatī śubhadarśanā.
47. unmādam puṣpadantam ca śaṅkukarṇam tathā eva
ca pradadau agniputrāya pārvatī śubhadarśanā
47. śubhadarśanā pārvatī agniputrāya unmādam
puṣpadantam ca śaṅkukarṇam tathā eva ca pradadau
47. And also, Pārvatī, who possesses an auspicious appearance, gave Unmāda, Puṣpadanta, and Śaṅkukarṇa to the son of Agni.
जयं महाजयं चैव नागौ ज्वलनसूनवे ।
प्रददौ पुरुषव्याघ्र वासुकिः पन्नगेश्वरः ॥४८॥
48. jayaṁ mahājayaṁ caiva nāgau jvalanasūnave ,
pradadau puruṣavyāghra vāsukiḥ pannageśvaraḥ.
48. jayam mahājayam ca eva nāgau jvalanasūnave
pradadau puruṣavyāghra vāsukiḥ pannageśvaraḥ
48. puruṣavyāghra vāsukiḥ pannageśvaraḥ jvalanasūnave
jayam mahājayam ca eva nāgau pradadau
48. O tiger among men (puruṣavyāghra), Vāsuki, the lord of serpents, gave Jaya and Mahājaya, who were two Nāgas, to the son of Agni.
एवं साध्याश्च रुद्राश्च वसवः पितरस्तथा ।
सागराः सरितश्चैव गिरयश्च महाबलाः ॥४९॥
49. evaṁ sādhyāśca rudrāśca vasavaḥ pitarastathā ,
sāgarāḥ saritaścaiva girayaśca mahābalāḥ.
49. evam sādhyāḥ ca rudrāḥ ca vasavaḥ pitaraḥ tathā
sāgarāḥ saritaḥ ca eva girayaḥ ca mahābalāḥ
49. evam sādhyāḥ ca rudrāḥ ca vasavaḥ ca pitaraḥ tathā
sāgarāḥ ca saritaḥ ca eva girayaḥ ca mahābalāḥ
49. In this way, the Sādhyas, the Rudras, the Vasus, and the ancestors (pitaraḥ), and similarly the oceans, the rivers, and also the greatly powerful (mahābalāḥ) mountains (all offered their gifts).
ददुः सेनागणाध्यक्षाञ्शूलपट्टिशधारिणः ।
दिव्यप्रहरणोपेतान्नानावेषविभूषितान् ॥५०॥
50. daduḥ senāgaṇādhyakṣāñśūlapaṭṭiśadhāriṇaḥ ,
divyapraharaṇopetānnānāveṣavibhūṣitān.
50. daduḥ senāgaṇādhyakṣān śūlapaṭṭiśadhāriṇaḥ
divyapraharaṇopetān nānāveṣavibhūṣitān
50. daduḥ senāgaṇādhyakṣān śūlapaṭṭiśadhāriṇaḥ
divyapraharaṇopetān nānāveṣavibhūṣitān
50. They appointed commanders of army groups who carried spears and `paṭṭiśa` weapons, were equipped with divine armaments, and adorned in various kinds of attire.
शृणु नामानि चान्येषां येऽन्ये स्कन्दस्य सैनिकाः ।
विविधायुधसंपन्नाश्चित्राभरणवर्मिणः ॥५१॥
51. śṛṇu nāmāni cānyeṣāṁ ye'nye skandasya sainikāḥ ,
vividhāyudhasaṁpannāścitrābharaṇavarmiṇaḥ.
51. śṛṇu nāmāni ca anyeṣām ye anye skandasya sainikāḥ
vividhāyudhasampannāḥ citrābharaṇavarmiṇaḥ
51. śṛṇu ca anyeṣām nāmāni,
ye anye skandasya sainikāḥ vividhāyudhasampannāḥ citrābharaṇavarmiṇaḥ
51. Listen also to the names of others, who are other soldiers of Skanda, equipped with various weapons and wearing colorful ornaments and armor.
शङ्कुकर्णो निकुम्भश्च पद्मः कुमुद एव च ।
अनन्तो द्वादशभुजस्तथा कृष्णोपकृष्णकौ ॥५२॥
52. śaṅkukarṇo nikumbhaśca padmaḥ kumuda eva ca ,
ananto dvādaśabhujastathā kṛṣṇopakṛṣṇakau.
52. śaṅkukarṇaḥ nikumbhaḥ ca padmaḥ kumudaḥ eva ca
anantaḥ dvādaśabhujaḥ tathā kṛṣṇopakṛṣṇakau
52. śaṅkukarṇaḥ nikumbhaḥ ca padmaḥ kumudaḥ eva ca
anantaḥ dvādaśabhujaḥ tathā kṛṣṇopakṛṣṇakau
52. Śaṅkukarṇa, Nikumbha, Padma, and Kumuda; also Ananta and Dvādaśabhuja; and Kṛṣṇa and Upakṛṣṇa.
द्रोणश्रवाः कपिस्कन्धः काञ्चनाक्षो जलंधमः ।
अक्षसंतर्जनो राजन्कुनदीकस्तमोभ्रकृत् ॥५३॥
53. droṇaśravāḥ kapiskandhaḥ kāñcanākṣo jalaṁdhamaḥ ,
akṣasaṁtarjano rājankunadīkastamobhrakṛt.
53. droṇaśravāḥ kapiskandhaḥ kāñcanākṣaḥ jalandhamaḥ
akṣasaṃtarjanaḥ rājan kunadīkaḥ tamobhrakṛt
53. rājan droṇaśravāḥ kapiskandhaḥ kāñcanākṣaḥ
jalandhamaḥ akṣasaṃtarjanaḥ kunadīkaḥ tamobhrakṛt
53. Droṇaśravā, Kapiskandha, Kāñcanākṣa, Jalandhama, Akṣasaṃtarjana, O King, Kunadīka, and Tamobhrakṛt.
एकाक्षो द्वादशाक्षश्च तथैवैकजटः प्रभुः ।
सहस्रबाहुर्विकटो व्याघ्राक्षः क्षितिकम्पनः ॥५४॥
54. ekākṣo dvādaśākṣaśca tathaivaikajaṭaḥ prabhuḥ ,
sahasrabāhurvikaṭo vyāghrākṣaḥ kṣitikampanaḥ.
54. ekākṣaḥ dvādaśākṣaḥ ca tathā eva ekajaṭaḥ prabhuḥ
sahasrabāhuḥ vikaṭaḥ vyāghrākṣaḥ kṣitikampanaḥ
54. ekākṣaḥ dvādaśākṣaḥ ca tathā eva ekajaṭaḥ prabhuḥ
sahasrabāhuḥ vikaṭaḥ vyāghrākṣaḥ kṣitikampanaḥ
54. He is one-eyed, twelve-eyed, and also has a single matted lock; the Lord. He has a thousand arms, is formidable, tiger-eyed, and shakes the earth.
पुण्यनामा सुनामा च सुवक्त्रः प्रियदर्शनः ।
परिश्रुतः कोकनदः प्रियमाल्यानुलेपनः ॥५५॥
55. puṇyanāmā sunāmā ca suvaktraḥ priyadarśanaḥ ,
pariśrutaḥ kokanadaḥ priyamālyānulepanaḥ.
55. puṇyanāmā sunāmā ca suvaktraḥ priyadarśanaḥ
pariśrutaḥ kokanadaḥ priyamālyānulepanaḥ
55. puṇyanāmā sunāmā ca suvaktraḥ priyadarśanaḥ
pariśrutaḥ kokanadaḥ priyamālyānulepanaḥ
55. He has a sacred name and a good name; he has a beautiful face and a pleasing appearance. He is renowned, like a red lotus (kokanada), and is fond of garlands and unguents.
अजोदरो गजशिराः स्कन्धाक्षः शतलोचनः ।
ज्वालाजिह्वः करालश्च सितकेशो जटी हरिः ॥५६॥
56. ajodaro gajaśirāḥ skandhākṣaḥ śatalocanaḥ ,
jvālājihvaḥ karālaśca sitakeśo jaṭī hariḥ.
56. ajodaraḥ gajaśirāḥ skandhākṣaḥ śatalocanaḥ
jvālājihvaḥ karālaḥ ca sitakeśaḥ jaṭī hariḥ
56. ajodaraḥ gajaśirāḥ skandhākṣaḥ śatalocanaḥ
jvālājihvaḥ karālaḥ ca sitakeśaḥ jaṭī hariḥ
56. He has a goat's belly, an elephant's head, eyes on his shoulders, and a hundred eyes. He is flame-tongued and fearsome; white-haired, matted-haired, and the divine Hari.
चतुर्दंष्ट्रोऽष्टजिह्वश्च मेघनादः पृथुश्रवाः ।
विद्युदक्षो धनुर्वक्त्रो जठरो मारुताशनः ॥५७॥
57. caturdaṁṣṭro'ṣṭajihvaśca meghanādaḥ pṛthuśravāḥ ,
vidyudakṣo dhanurvaktro jaṭharo mārutāśanaḥ.
57. caturdaṃṣṭraḥ aṣṭajihvaḥ ca meghanādaḥ pṛthuśravāḥ
vidyudakṣaḥ dhanurvaktraḥ jaṭharaḥ mārutāśanaḥ
57. caturdaṃṣṭraḥ aṣṭajihvaḥ ca meghanādaḥ pṛthuśravāḥ
vidyudakṣaḥ dhanurvaktraḥ jaṭharaḥ mārutāśanaḥ
57. He is four-tusked and eight-tongued; he has a thunderous voice and is widely renowned. He has lightning-like eyes, a bow-shaped mouth, a large belly, and is a wind-eater (mārutāśana).
उदराक्षो झषाक्षश्च वज्रनाभो वसुप्रभः ।
समुद्रवेगो राजेन्द्र शैलकम्पी तथैव च ॥५८॥
58. udarākṣo jhaṣākṣaśca vajranābho vasuprabhaḥ ,
samudravego rājendra śailakampī tathaiva ca.
58. udarākṣaḥ jhaṣākṣaḥ ca vajranābhaḥ vasuprabhaḥ
samudravegaḥ rājendra śailakampī tathā eva ca
58. udarākṣaḥ jhaṣākṣaḥ ca vajranābhaḥ vasuprabhaḥ
samudravegaḥ rājendra śailakampī tathā eva ca
58. O King of Kings (rājendra), Udaraksha, Jhashaksha, Vajranabha, Vasuprabha, Samudravega, and Shailakampi are also there.
पुत्रमेषः प्रवाहश्च तथा नन्दोपनन्दकौ ।
धूम्रः श्वेतः कलिङ्गश्च सिद्धार्थो वरदस्तथा ॥५९॥
59. putrameṣaḥ pravāhaśca tathā nandopanandakau ,
dhūmraḥ śvetaḥ kaliṅgaśca siddhārtho varadastathā.
59. putrameṣaḥ pravāhaḥ ca tathā nanda-upanandakau
dhūmraḥ śvetaḥ kaliṅgaḥ ca siddhārthaḥ varadaḥ tathā
59. putrameṣaḥ pravāhaḥ ca tathā nanda-upanandakau
dhūmraḥ śvetaḥ kaliṅgaḥ ca siddhārthaḥ varadaḥ tathā
59. Putramesha, Pravaha, and Nanda and Upananda, Dhūmra, Shveta, Kalinga, Siddhartha, and Varada are similarly present.
प्रियकश्चैव नन्दश्च गोनन्दश्च प्रतापवान् ।
आनन्दश्च प्रमोदश्च स्वस्तिको ध्रुवकस्तथा ॥६०॥
60. priyakaścaiva nandaśca gonandaśca pratāpavān ,
ānandaśca pramodaśca svastiko dhruvakastathā.
60. priyakaḥ ca eva nandaḥ ca gonandaḥ ca pratāpavat
ānandaḥ ca pramodaḥ ca svastikaḥ dhruvakaḥ tathā
60. priyakaḥ ca eva nandaḥ ca gonandaḥ ca pratāpavat
ānandaḥ ca pramodaḥ ca svastikaḥ dhruvakaḥ tathā
60. Priyaka, and Nanda, and the powerful Gonanda, and similarly Ānanda, Pramoda, Svastika, and Dhruvaka are present.
क्षेमवापः सुजातश्च सिद्धयात्रश्च भारत ।
गोव्रजः कनकापीडो महापारिषदेश्वरः ॥६१॥
61. kṣemavāpaḥ sujātaśca siddhayātraśca bhārata ,
govrajaḥ kanakāpīḍo mahāpāriṣadeśvaraḥ.
61. kṣemavāpaḥ sujātaḥ ca siddhayātraḥ ca bhārata
govrajaḥ kanakāpīḍaḥ mahāpāriṣadeśvaraḥ
61. kṣemavāpaḥ sujātaḥ ca siddhayātraḥ ca bhārata
govrajaḥ kanakāpīḍaḥ mahāpāriṣadeśvaraḥ
61. O Bhārata, Kshemavapa, Sujata, and Siddhayatra, as well as Govraja, Kanakapida, and Mahaparishadeshvara are present.
गायनो हसनश्चैव बाणः खड्गश्च वीर्यवान् ।
वैताली चातिताली च तथा कतिकवातिकौ ॥६२॥
62. gāyano hasanaścaiva bāṇaḥ khaḍgaśca vīryavān ,
vaitālī cātitālī ca tathā katikavātikau.
62. gāyanaḥ hasanaḥ ca eva bāṇaḥ khaḍgaḥ ca vīryavān
vaitālī ca atitālī ca tathā katikavātikau
62. gāyanaḥ ca eva hasanaḥ ca bāṇaḥ ca khaḍgaḥ ca
vīryavān vaitālī ca atitālī ca tathā katikavātikau
62. There are Gāyana, Hasana, Bāṇa, and Khaḍga the valiant; Vaitālī and Atitālī; and also Katika and Vātika.
हंसजः पङ्कदिग्धाङ्गः समुद्रोन्मादनश्च ह ।
रणोत्कटः प्रहासश्च श्वेतशीर्षश्च नन्दकः ॥६३॥
63. haṁsajaḥ paṅkadigdhāṅgaḥ samudronmādanaśca ha ,
raṇotkaṭaḥ prahāsaśca śvetaśīrṣaśca nandakaḥ.
63. haṃsajaḥ paṅkadigdhāṅgaḥ samudra unmādanaḥ ca ha
raṇa utkaṭaḥ prahāsaḥ ca śvetaśīrṣaḥ ca nandakaḥ
63. haṃsajaḥ paṅkadigdhāṅgaḥ ca ha samudra unmādanaḥ
raṇa utkaṭaḥ ca prahāsaḥ ca śvetaśīrṣaḥ ca nandakaḥ
63. Haṃsaja, Paṅkadigdhāṅga (whose limbs are smeared with mud), and indeed Samudronmādana (the agitator of the ocean); Raṇotkaṭa (fierce in battle), Prahāsa, Śvetaśīrṣa (the white-headed), and Nandaka.
कालकण्ठः प्रभासश्च तथा कुम्भाण्डकोऽपरः ।
कालकाक्षः सितश्चैव भूतलोन्मथनस्तथा ॥६४॥
64. kālakaṇṭhaḥ prabhāsaśca tathā kumbhāṇḍako'paraḥ ,
kālakākṣaḥ sitaścaiva bhūtalonmathanastathā.
64. kālakaṇṭhaḥ prabhāsaḥ ca tathā kumbhāṇḍakaḥ aparaḥ
kālakākṣaḥ sitaḥ ca eva bhūtala unmathanaḥ tathā
64. kālakaṇṭhaḥ ca prabhāsaḥ tathā kumbhāṇḍakaḥ aparaḥ
kālakākṣaḥ ca eva sitaḥ tathā bhūtala unmathanaḥ
64. Kālakaṇṭha (the dark-throated), and Prabhāsa; and also another, Kumbhāṇḍaka; Kālakākṣa (the dark-eyed), and also Sita; and furthermore Bhūtalonmathana (the agitator of the earth).
यज्ञवाहः प्रवाहश्च देवयाजी च सोमपः ।
सजालश्च महातेजाः क्रथक्राथौ च भारत ॥६५॥
65. yajñavāhaḥ pravāhaśca devayājī ca somapaḥ ,
sajālaśca mahātejāḥ krathakrāthau ca bhārata.
65. yajñavāhaḥ pravāhaḥ ca devayājī ca somapaḥ
sajālaḥ ca mahātejāḥ krathakrāthau ca bhārata
65. bhārata yajñavāhaḥ ca pravāhaḥ ca devayājī ca
somapaḥ ca sajālaḥ mahātejāḥ ca krathakrāthau
65. O Bhārata, Yajñavāha and Pravāha, Devayājī and Somapa, and the highly glorious Sajāla, as well as Kratha and Krātha.
तुहनश्च तुहानश्च चित्रदेवश्च वीर्यवान् ।
मधुरः सुप्रसादश्च किरीटी च महाबलः ॥६६॥
66. tuhanaśca tuhānaśca citradevaśca vīryavān ,
madhuraḥ suprasādaśca kirīṭī ca mahābalaḥ.
66. tuhanaḥ ca tuhānaḥ ca citradevaḥ ca vīryavān
madhuraḥ suprasādaḥ ca kirīṭī ca mahābalaḥ
66. tuhanaḥ ca tuhānaḥ ca citradevaḥ ca vīryavān
madhuraḥ suprasādaḥ ca kirīṭī ca mahābalaḥ
66. Tuhana, Tuhāna, and Citradeva the valiant; Madhura, Suprasāda, Kirīṭī, and Mahābala.
वसनो मधुवर्णश्च कलशोदर एव च ।
धमन्तो मन्मथकरः सूचीवक्त्रश्च वीर्यवान् ॥६७॥
67. vasano madhuvarṇaśca kalaśodara eva ca ,
dhamanto manmathakaraḥ sūcīvaktraśca vīryavān.
67. vasanaḥ madhuvarṇaḥ ca kalaśodaraḥ eva ca
dhamantaḥ manmathakaraḥ sūcīvaktraḥ ca vīryavān
67. vasanaḥ madhuvarṇaḥ ca kalaśodaraḥ eva ca
dhamantaḥ manmathakaraḥ sūcīvaktraḥ ca vīryavān
67. Vasana, Madhuvarṇa, and Kalaśodara; and also Dhamanta, Manmathakara, and Sūcīvaktra the valiant.
श्वेतवक्त्रः सुवक्त्रश्च चारुवक्त्रश्च पाण्डुरः ।
दण्डबाहुः सुबाहुश्च रजः कोकिलकस्तथा ॥६८॥
68. śvetavaktraḥ suvaktraśca cāruvaktraśca pāṇḍuraḥ ,
daṇḍabāhuḥ subāhuśca rajaḥ kokilakastathā.
68. śvetavaktraḥ suvaktraḥ ca cāruvaktraḥ ca pāṇḍuraḥ
daṇḍabāhuḥ subāhuḥ ca rajaḥ kokilakaḥ tathā
68. śvetavaktraḥ suvaktraḥ ca cāruvaktraḥ ca pāṇḍuraḥ
daṇḍabāhuḥ subāhuḥ ca rajaḥ kokilakaḥ tathā
68. Śvetavaktra, Suvaktra, Cāruvaktra, and Pāṇḍura; Daṇḍabāhu, Subāhu, Rajaḥ, and Kokilaka.
अचलः कनकाक्षश्च बालानामयिकः प्रभुः ।
संचारकः कोकनदो गृध्रवक्त्रश्च जम्बुकः ॥६९॥
69. acalaḥ kanakākṣaśca bālānāmayikaḥ prabhuḥ ,
saṁcārakaḥ kokanado gṛdhravaktraśca jambukaḥ.
69. acalaḥ kanakākṣaḥ ca bālānām ayikaḥ prabhuḥ
saṃcārakaḥ kokanadaḥ gṛdhravaktraḥ ca jambukaḥ
69. acalaḥ kanakākṣaḥ ca bālānām ayikaḥ prabhuḥ
saṃcārakaḥ kokanadaḥ gṛdhravaktraḥ ca jambukaḥ
69. Acala, Kanakākṣa, and the lord Bālānāmayika; Saṃcāraka, Kokanada, Gṛdhravaktra, and Jambuka.
लोहाशवक्त्रो जठरः कुम्भवक्त्रश्च कुण्डकः ।
मद्गुग्रीवश्च कृष्णौजा हंसवक्त्रश्च चन्द्रभाः ॥७०॥
70. lohāśavaktro jaṭharaḥ kumbhavaktraśca kuṇḍakaḥ ,
madgugrīvaśca kṛṣṇaujā haṁsavaktraśca candrabhāḥ.
70. lohāśavaktraḥ jaṭharaḥ kumbhavaktraḥ ca kuṇḍakaḥ
madgugrīvaḥ ca kṛṣṇaujā haṃsavaktraḥ ca candrabhāḥ
70. jaṭharaḥ lohāśavaktraḥ ca kuṇḍakaḥ kumbhavaktraḥ
ca kṛṣṇaujā madgugrīvaḥ ca candrabhāḥ haṃsavaktraḥ
70. Jaṭhara, with an iron-like mouth; and Kuṇḍaka, with a pot-like mouth; and Kṛṣṇaujas, with a neck like a cormorant; and Candrabhā, with a swan-like mouth.
पाणिकूर्मा च शम्बूकः पञ्चवक्त्रश्च शिक्षकः ।
चाषवक्त्रश्च जम्बूकः शाकवक्त्रश्च कुण्डकः ॥७१॥
71. pāṇikūrmā ca śambūkaḥ pañcavaktraśca śikṣakaḥ ,
cāṣavaktraśca jambūkaḥ śākavaktraśca kuṇḍakaḥ.
71. pāṇikūrmaḥ ca śambūkaḥ pañcavaktraḥ ca śikṣakaḥ
cāṣavaktraḥ ca jambūkaḥ śākavaktraḥ ca kuṇḍakaḥ
71. śambūkaḥ pāṇikūrmaḥ ca śikṣakaḥ pañcavaktraḥ ca
jambūkaḥ cāṣavaktraḥ ca kuṇḍakaḥ śākavaktraḥ
71. And Śambūka, who had tortoise-like hands; and Śikṣaka, with five mouths; and Jambūka, with a mouth like a cāṣa bird; and Kuṇḍaka, with a mouth like a śāka bird.
योगयुक्ता महात्मानः सततं ब्राह्मणप्रियाः ।
पैतामहा महात्मानो महापारिषदाश्च ह ।
यौवनस्थाश्च बालाश्च वृद्धाश्च जनमेजय ॥७२॥
72. yogayuktā mahātmānaḥ satataṁ brāhmaṇapriyāḥ ,
paitāmahā mahātmāno mahāpāriṣadāśca ha ,
yauvanasthāśca bālāśca vṛddhāśca janamejaya.
72. yogayuktāḥ mahātmānaḥ satataṃ
brāhmaṇapriyāḥ paitāmahāḥ mahātmānaḥ
mahāpāriṣadāḥ ca ha yauvanasthāḥ
ca bālāḥ ca vṛddhāḥ ca janamejaya
72. janamejaya yogayuktāḥ mahātmānaḥ
satataṃ brāhmaṇapriyāḥ paitāmahāḥ
mahātmānaḥ mahāpāriṣadāḥ ca ha
yauvanasthāḥ ca bālāḥ ca vṛddhāḥ ca
72. O Janamejaya, these great-souled (mahātman) beings, constantly engaged in spiritual discipline (yoga) and dear to brahmins, were indeed great-souled (mahātman) descendants of Brahmā and great courtiers. They were present as youths, children, and elders.
सहस्रशः पारिषदाः कुमारमुपतस्थिरे ।
वक्त्रैर्नानाविधैर्ये तु शृणु ताञ्जनमेजय ॥७३॥
73. sahasraśaḥ pāriṣadāḥ kumāramupatasthire ,
vaktrairnānāvidhairye tu śṛṇu tāñjanamejaya.
73. sahasraśaḥ pāriṣadāḥ kumāram upatasthire
vaktraiḥ nānāvidhaiḥ ye tu śṛṇu tān janamejaya
73. janamejaya tu ye pāriṣadāḥ sahasraśaḥ
nānāvidhaiḥ vaktraiḥ kumāram upatasthire tān śṛṇu
73. O Janamejaya, thousands of attendants, who indeed had various kinds of mouths and faces, approached Kumāra. Listen about them!
कूर्मकुक्कुटवक्त्राश्च शशोलूकमुखास्तथा ।
खरोष्ट्रवदनाश्चैव वराहवदनास्तथा ॥७४॥
74. kūrmakukkuṭavaktrāśca śaśolūkamukhāstathā ,
kharoṣṭravadanāścaiva varāhavadanāstathā.
74. kūrmakukkuṭavagtrāḥ ca śaśolūkamukhāḥ tathā
kharoṣṭravadanāḥ ca eva varāhavadanāḥ tathā
74. kūrmakukkuṭavagtrāḥ ca śaśolūkamukhāḥ tathā
kharoṣṭravadanāḥ ca eva varāhavadanāḥ tathā
74. Some had faces like tortoises and roosters, and others had faces like hares and owls. Still others had faces like donkeys and camels, and also like boars.
मनुष्यमेषवक्त्राश्च सृगालवदनास्तथा ।
भीमा मकरवक्त्राश्च शिंशुमारमुखास्तथा ॥७५॥
75. manuṣyameṣavaktrāśca sṛgālavadanāstathā ,
bhīmā makaravaktrāśca śiṁśumāramukhāstathā.
75. manuṣyameṣavaktrāḥ ca sṛgālavadanāḥ tathā
bhīmāḥ makaravaktrāḥ ca śiṃśumāramukhāḥ tathā
75. manuṣyameṣavaktrāḥ ca sṛgālavadanāḥ tathā
bhīmāḥ makaravaktrāḥ ca śiṃśumāramukhāḥ tathā
75. Some had faces like humans and rams, and others like jackals. There were also terrifying ones with faces like crocodiles and dolphins.
मार्जारशशवक्त्राश्च दीर्घवक्त्राश्च भारत ।
नकुलोलूकवक्त्राश्च श्ववक्त्राश्च तथापरे ॥७६॥
76. mārjāraśaśavaktrāśca dīrghavaktrāśca bhārata ,
nakulolūkavaktrāśca śvavaktrāśca tathāpare.
76. mārjāraśaśavaktrāḥ ca dīrghavaktrāḥ ca bhārata
nakulolūkavagtrāḥ ca śvavaktrāḥ ca tathā apare
76. bhārata mārjāraśaśavaktrāḥ ca dīrghavaktrāḥ ca
apare nakulolūkavagtrāḥ ca śvavaktrāḥ ca tathā
76. O Bhārata, others had faces like cats and hares, and some had long faces. Still others had faces like mongooses and owls, and also like dogs.
आखुबभ्रुकवक्त्राश्च मयूरवदनास्तथा ।
मत्स्यमेषाननाश्चान्ये अजाविमहिषाननाः ॥७७॥
77. ākhubabhrukavaktrāśca mayūravadanāstathā ,
matsyameṣānanāścānye ajāvimahiṣānanāḥ.
77. ākhubabhrukavaktrāḥ ca mayūravadanāḥ tathā
matsyameṣānanāḥ ca anye ajāvimahiṣānanāḥ
77. ākhubabhrukavaktrāḥ ca mayūravadanāḥ tathā
anye matsyameṣānanāḥ ca ajāvimahiṣānanāḥ
77. Others had faces like mice and mongooses, and also like peacocks. Still others had faces like fish and rams, and some had faces like goats, sheep, and buffaloes.
ऋक्षशार्दूलवक्त्राश्च द्वीपिसिंहाननास्तथा ।
भीमा गजाननाश्चैव तथा नक्रमुखाः परे ॥७८॥
78. ṛkṣaśārdūlavaktrāśca dvīpisiṁhānanāstathā ,
bhīmā gajānanāścaiva tathā nakramukhāḥ pare.
78. ṛkṣaśārdūlavaktrāḥ ca dvīpisiṃhānanāḥ tathā
bhīmāḥ gajānanāḥ ca eva tathā nakramukhāḥ pare
78. pare ca bhīmāḥ ṛkṣaśārdūlavaktrāḥ ca dvīpisiṃhānanāḥ
tathā gajānanāḥ ca eva tathā nakramukhāḥ
78. And others, formidable in appearance, had faces like bears and tigers, or like leopards and lions; and also like elephants, and still others had crocodile faces.
गरुडाननाः खड्गमुखा वृककाकमुखास्तथा ।
गोखरोष्ट्रमुखाश्चान्ये वृषदंशमुखास्तथा ॥७९॥
79. garuḍānanāḥ khaḍgamukhā vṛkakākamukhāstathā ,
gokharoṣṭramukhāścānye vṛṣadaṁśamukhāstathā.
79. garuḍānanāḥ khaḍgamukhāḥ vṛkakākamukhāḥ tathā
gokharoṣṭramukhāḥ ca anye vṛṣadaṃśamukhāḥ tathā
79. anye garuḍānanāḥ khaḍgamukhāḥ vṛkakākamukhāḥ
tathā gokharoṣṭramukhāḥ ca vṛṣadaṃśamukhāḥ tathā
79. Others had faces like Garudas, or like rhinoceroses, wolves, and crows. And still others had faces like cows, donkeys, camels, and cats.
महाजठरपादाङ्गास्तारकाक्षाश्च भारत ।
पारावतमुखाश्चान्ये तथा वृषमुखाः परे ॥८०॥
80. mahājaṭharapādāṅgāstārakākṣāśca bhārata ,
pārāvatamukhāścānye tathā vṛṣamukhāḥ pare.
80. mahājaṭharapādāṅgāḥ tārakākṣāḥ ca bhārata
pārāvatamukhāḥ ca anye tathā vṛṣamukhāḥ pare
80. bhārata mahājaṭharapādāṅgāḥ ca tārakākṣāḥ
anye ca pārāvatamukhāḥ tathā pare vṛṣamukhāḥ
80. O Bhārata, some had huge bellies and feet as limbs, and eyes like stars. And still others had faces like pigeons, and others like bulls.
कोकिलावदनाश्चान्ये श्येनतित्तिरिकाननाः ।
कृकलासमुखाश्चैव विरजोम्बरधारिणः ॥८१॥
81. kokilāvadanāścānye śyenatittirikānanāḥ ,
kṛkalāsamukhāścaiva virajombaradhāriṇaḥ.
81. kokilāvadanāḥ ca anye śyenatittirikānanāḥ
kṛkalāsamukhāḥ ca eva virajombaradhāriṇaḥ
81. anye kokilāvadanāḥ ca śyenatittirikānanāḥ
ca eva kṛkalāsamukhāḥ virajombaradhāriṇaḥ
81. And others had faces like cuckoos, or like hawks and partridges; and still others had chameleon faces and wore spotless garments.
व्यालवक्त्राः शूलमुखाश्चण्डवक्त्राः शताननाः ।
आशीविषाश्चीरधरा गोनासावरणास्तथा ॥८२॥
82. vyālavaktrāḥ śūlamukhāścaṇḍavaktrāḥ śatānanāḥ ,
āśīviṣāścīradharā gonāsāvaraṇāstathā.
82. vyālavaktrāḥ śūlamukhāḥ caṇḍavaktrāḥ śatānanāḥ
āśīviṣāḥ cīradharāḥ gonāsāvaraṇāḥ tathā
82. vyālavaktrāḥ śūlamukhāḥ caṇḍavaktrāḥ śatānanāḥ
āśīviṣāḥ cīradharāḥ gonāsāvaraṇāḥ tathā
82. They had faces like snakes, mouths like spears, fierce countenances, and a hundred faces. They were like venomous snakes, wore garments made of bark, and had coverings resembling cow-noses.
स्थूलोदराः कृशाङ्गाश्च स्थूलाङ्गाश्च कृशोदराः ।
ह्रस्वग्रीवा महाकर्णा नानाव्यालविभूषिताः ॥८३॥
83. sthūlodarāḥ kṛśāṅgāśca sthūlāṅgāśca kṛśodarāḥ ,
hrasvagrīvā mahākarṇā nānāvyālavibhūṣitāḥ.
83. sthūlodarāḥ kṛśāṅgāḥ ca sthūlāṅgāḥ ca kṛśodarāḥ
hrasvagīvāḥ mahākarṇāḥ nānāvyālavibhūṣitāḥ
83. sthūlodarāḥ kṛśāṅgāḥ ca sthūlāṅgāḥ ca kṛśodarāḥ
hrasvagīvāḥ mahākarṇāḥ nānāvyālavibhūṣitāḥ ca
83. Some had large bellies and slender limbs, while others had stout limbs and slender bellies. They had short necks, large ears, and were adorned with various snakes.
गजेन्द्रचर्मवसनास्तथा कृष्णाजिनाम्बराः ।
स्कन्धेमुखा महाराज तथा ह्युदरतोमुखाः ॥८४॥
84. gajendracarmavasanāstathā kṛṣṇājināmbarāḥ ,
skandhemukhā mahārāja tathā hyudaratomukhāḥ.
84. gajendracarmavasanāḥ tathā kṛṣṇājināmbarāḥ
skandhemukhāḥ mahārāja tathā hi udaratomukhāḥ
84. gajendracarmavasanāḥ tathā kṛṣṇājināmbarāḥ
skandhemukhāḥ udaratomukhāḥ tathā hi mahārāja
84. They wore garments made of elephant hide, and likewise clothes made of black antelope skin. O great king, some had faces on their shoulders, and others had faces on their bellies.
पृष्ठेमुखा हनुमुखास्तथा जङ्घामुखा अपि ।
पार्श्वाननाश्च बहवो नानादेशमुखास्तथा ॥८५॥
85. pṛṣṭhemukhā hanumukhāstathā jaṅghāmukhā api ,
pārśvānanāśca bahavo nānādeśamukhāstathā.
85. pṛṣṭhemukhāḥ hanumukhāḥ tathā jaṅghāmukhāḥ api
pārśvānanāḥ ca bahavaḥ nānādeśamukhāḥ tathā
85. pṛṣṭhemukhāḥ hanumukhāḥ tathā jaṅghāmukhāḥ api
ca bahavaḥ pārśvānanāḥ nānādeśamukhāḥ tathā
85. Some had faces on their backs, faces on their chins, and also faces on their thighs. And many had faces on their sides, as well as faces from various directions.
तथा कीटपतंगानां सदृशास्या गणेश्वराः ।
नानाव्यालमुखाश्चान्ये बहुबाहुशिरोधराः ॥८६॥
86. tathā kīṭapataṁgānāṁ sadṛśāsyā gaṇeśvarāḥ ,
nānāvyālamukhāścānye bahubāhuśirodharāḥ.
86. tathā kīṭapatangānām sadṛśāsyā gaṇeśvarāḥ
nānāvyālamukhāḥ ca anye bahubāhuśirodharāḥ
86. tathā kīṭapatangānām sadṛśāsyā gaṇeśvarāḥ
nānāvyālamukhāḥ ca anye bahubāhuśirodharāḥ
86. Similarly, there were lords of the Gaṇas whose faces resembled those of insects and birds. And others had faces of various serpents, and possessed many arms and heads.
नानावृक्षभुजाः केचित्कटिशीर्षास्तथापरे ।
भुजंगभोगवदना नानागुल्मनिवासिनः ॥८७॥
87. nānāvṛkṣabhujāḥ kecitkaṭiśīrṣāstathāpare ,
bhujaṁgabhogavadanā nānāgulmanivāsinaḥ.
87. nānāvṛkṣabhujāḥ kecit kaṭiśīrṣāḥ tathā apare
bhujaṃgabhogavadanāḥ nānāgulmanivāsinaḥ
87. nānāvṛkṣabhujāḥ kecit kaṭiśīrṣāḥ tathā apare
bhujaṃgabhogavadanāḥ nānāgulmanivāsinaḥ
87. Some had various trees for arms, while others, similarly, had heads at their waists. There were also those with faces like serpent-hoods, dwelling in various thickets.
चीरसंवृतगात्राश्च तथा फलकवाससः ।
नानावेषधराश्चैव चर्मवासस एव च ॥८८॥
88. cīrasaṁvṛtagātrāśca tathā phalakavāsasaḥ ,
nānāveṣadharāścaiva carmavāsasa eva ca.
88. cīrasaṃvṛtagātrāḥ ca tathā phalakavāsasaḥ
nānāveṣadharāḥ ca eva carmavāsasaḥ eva ca
88. cīrasaṃvṛtagātrāḥ ca tathā phalakavāsasaḥ
nānāveṣadharāḥ ca eva carmavāsasaḥ eva ca
88. And some had their bodies covered with bark-garments, and similarly, others wore planks as clothing. Still others were adorned in various costumes, and indeed, clad in animal skins.
उष्णीषिणो मुकुटिनः कम्बुग्रीवाः सुवर्चसः ।
किरीटिनः पञ्चशिखास्तथा कठिनमूर्धजाः ॥८९॥
89. uṣṇīṣiṇo mukuṭinaḥ kambugrīvāḥ suvarcasaḥ ,
kirīṭinaḥ pañcaśikhāstathā kaṭhinamūrdhajāḥ.
89. uṣṇīṣiṇaḥ mukuṭinaḥ kambugrīvāḥ suvarcasaḥ
kirīṭinaḥ pañcaśikhāḥ tathā kaṭhinamūrdhajāḥ
89. uṣṇīṣiṇaḥ mukuṭinaḥ kambugrīvāḥ suvarcasaḥ
kirīṭinaḥ pañcaśikhāḥ tathā kaṭhinamūrdhajāḥ
89. Some wore turbans, others crowns; some had conch-like necks and were radiant. Others wore diadems, had five top-knots, and similarly, stiff hair.
त्रिशिखा द्विशिखाश्चैव तथा सप्तशिखाः परे ।
शिखण्डिनो मुकुटिनो मुण्डाश्च जटिलास्तथा ॥९०॥
90. triśikhā dviśikhāścaiva tathā saptaśikhāḥ pare ,
śikhaṇḍino mukuṭino muṇḍāśca jaṭilāstathā.
90. triśikhāḥ dviśikhāḥ ca eva tathā saptaśikhāḥ pare
śikhaṇḍinaḥ mukuṭinaḥ muṇḍāḥ ca jaṭilāḥ tathā
90. triśikhāḥ dviśikhāḥ ca eva tathā saptaśikhāḥ pare
śikhaṇḍinaḥ mukuṭinaḥ muṇḍāḥ ca jaṭilāḥ tathā
90. Some have three tufts of hair, others two, and still others seven; some have top-knots, some wear crowns, and others are bald or have matted hair.
चित्रमाल्यधराः केचित्केचिद्रोमाननास्तथा ।
दिव्यमाल्याम्बरधराः सततं प्रियविग्रहाः ॥९१॥
91. citramālyadharāḥ kecitkecidromānanāstathā ,
divyamālyāmbaradharāḥ satataṁ priyavigrahāḥ.
91. citramālyadharāḥ kecit kecit romānanāḥ tathā
divyamālyāmbaradharāḥ satatam priyavigrahāḥ
91. kecit citramālyadharāḥ kecit romānanāḥ tathā
divyamālyāmbaradharāḥ satatam priyavigrahāḥ
91. Some wear colorful garlands, others have hairy faces; and some wear divine garlands and garments, and they always possess pleasing forms.
कृष्णा निर्मांसवक्त्राश्च दीर्घपृष्ठा निरूदराः ।
स्थूलपृष्ठा ह्रस्वपृष्ठाः प्रलम्बोदरमेहनाः ॥९२॥
92. kṛṣṇā nirmāṁsavaktrāśca dīrghapṛṣṭhā nirūdarāḥ ,
sthūlapṛṣṭhā hrasvapṛṣṭhāḥ pralambodaramehanāḥ.
92. kṛṣṇāḥ nirmāṃsavaktrāḥ ca dīrghapṛṣṭhāḥ nirūdarāḥ
sthūlapṛṣṭhāḥ hrasvapṛṣṭhāḥ pralambodaramehanāḥ
92. kṛṣṇāḥ nirmāṃsavaktrāḥ ca dīrghapṛṣṭhāḥ nirūdarāḥ
sthūlapṛṣṭhāḥ hrasvapṛṣṭhāḥ pralambodaramehanāḥ
92. They are black-colored, with fleshless faces; some have long backs and no bellies, while others have thick backs, short backs, or pendulous bellies and genitals.
महाभुजा ह्रस्वभुजा ह्रस्वगात्राश्च वामनाः ।
कुब्जाश्च दीर्घजङ्घाश्च हस्तिकर्णशिरोधराः ॥९३॥
93. mahābhujā hrasvabhujā hrasvagātrāśca vāmanāḥ ,
kubjāśca dīrghajaṅghāśca hastikarṇaśirodharāḥ.
93. mahābhujāḥ hrasvabhujāḥ hrasvagātrāḥ ca vāmanāḥ
kubjāḥ ca dīrghajaṅghāḥ ca hastikarṇaśirodharāḥ
93. mahābhujāḥ hrasvabhujāḥ hrasvagātrāḥ ca vāmanāḥ
kubjāḥ ca dīrghajaṅghāḥ ca hastikarṇaśirodharāḥ
93. (Some have) long arms, (others) short arms, and (still others) short bodies; (some are) dwarfs, and hunchbacks; and (some have) long legs, and heads with elephant ears.
हस्तिनासाः कूर्मनासा वृकनासास्तथापरे ।
दीर्घोष्ठा दीर्घजिह्वाश्च विकराला ह्यधोमुखाः ॥९४॥
94. hastināsāḥ kūrmanāsā vṛkanāsāstathāpare ,
dīrghoṣṭhā dīrghajihvāśca vikarālā hyadhomukhāḥ.
94. hastināsāḥ kūrmanāsāḥ vṛkanāsāḥ tathā apare
dīrghoṣṭhāḥ dīrghajihvāḥ ca vikarālāḥ hi adhomukhāḥ
94. hi apare hastināsāḥ kūrmanāsāḥ vṛkanāsāḥ tathā
dīrghoṣṭhāḥ dīrghajihvāḥ ca vikarālāḥ adhomukhāḥ
94. Others, indeed, had noses like elephants, noses like tortoises, or noses like wolves. They had long lips, long tongues, were hideous, and had faces turned downwards.
महादंष्ट्रा ह्रस्वदंष्ट्राश्चतुर्दंष्ट्रास्तथापरे ।
वारणेन्द्रनिभाश्चान्ये भीमा राजन्सहस्रशः ॥९५॥
95. mahādaṁṣṭrā hrasvadaṁṣṭrāścaturdaṁṣṭrāstathāpare ,
vāraṇendranibhāścānye bhīmā rājansahasraśaḥ.
95. mahādaṃṣṭrāḥ hrasvadaṃṣṭrāḥ caturdaṃṣṭrāḥ tathā apare
vāraṇendranibhāḥ ca anye bhīmāḥ rājan sahasraśaḥ
95. rājan sahasraśaḥ apare mahādaṃṣṭrāḥ hrasvadaṃṣṭrāḥ
caturdaṃṣṭrāḥ tathā ca anye vāraṇendranibhāḥ bhīmāḥ
95. O king, there were thousands of others, some with great tusks or fangs, others with short tusks or fangs, and some with four tusks or fangs. Still others resembled mighty elephants and were formidable.
सुविभक्तशरीराश्च दीप्तिमन्तः स्वलंकृताः ।
पिङ्गाक्षाः शङ्कुकर्णाश्च वक्रनासाश्च भारत ॥९६॥
96. suvibhaktaśarīrāśca dīptimantaḥ svalaṁkṛtāḥ ,
piṅgākṣāḥ śaṅkukarṇāśca vakranāsāśca bhārata.
96. suvibhaktaśarīrāḥ ca dīptimantaḥ svalaṅkṛtāḥ
piṅgākṣāḥ śaṅkukārṇāḥ ca vakranāsāḥ ca bhārata
96. bhārata ca suvibhaktaśarīrāḥ dīptimantaḥ
svalaṅkṛtāḥ piṅgākṣāḥ śaṅkukārṇāḥ ca vakranāsāḥ ca
96. O descendant of Bharata, they had well-proportioned bodies, were radiant and well-adorned. They also had tawny eyes, pointed ears, and crooked noses.
पृथुदंष्ट्रा महादंष्ट्राः स्थूलौष्ठा हरिमूर्धजाः ।
नानापादौष्ठदंष्ट्राश्च नानाहस्तशिरोधराः ।
नानावर्मभिराच्छन्ना नानाभाषाश्च भारत ॥९७॥
97. pṛthudaṁṣṭrā mahādaṁṣṭrāḥ sthūlauṣṭhā harimūrdhajāḥ ,
nānāpādauṣṭhadaṁṣṭrāśca nānāhastaśirodharāḥ ,
nānāvarmabhirācchannā nānābhāṣāśca bhārata.
97. pṛthudaṃṣṭrāḥ mahādaṃṣṭrāḥ sthūlauṣṭhāḥ
harimūrdhajāḥ nānāpādauṣṭhadaṃṣṭrāḥ
ca nānāhastaśirodharāḥ nānāvarmabhiḥ
ācchannāḥ nānābhāṣāḥ ca bhārata
97. bhārata pṛthudaṃṣṭrāḥ mahādaṃṣṭrāḥ
sthūlauṣṭhāḥ harimūrdhajāḥ ca
nānāpādauṣṭhadaṃṣṭrāḥ nānāhastaśirodharāḥ
nānāvarmabhiḥ ācchannāḥ ca nānābhāṣāḥ
97. O descendant of Bharata, they had broad or great tusks/fangs, thick lips, and hair like a lion's mane. They possessed various types of feet, lips, and tusks/fangs, and different kinds of hands and heads. Covered in diverse armors, they also spoke various languages.
कुशला देशभाषासु जल्पन्तोऽन्योन्यमीश्वराः ।
हृष्टाः परिपतन्ति स्म महापारिषदास्तथा ॥९८॥
98. kuśalā deśabhāṣāsu jalpanto'nyonyamīśvarāḥ ,
hṛṣṭāḥ paripatanti sma mahāpāriṣadāstathā.
98. kuśalāḥ deśabhāṣāsu jalpantaḥ anyonyam īśvarāḥ
hṛṣṭāḥ paripatanti sma mahāpāriṣadāḥ tathā
98. īśvarāḥ kuśalāḥ deśabhāṣāsu anyonyam jalpantaḥ
hṛṣṭāḥ sma paripatanti tathā mahāpāriṣadāḥ
98. The powerful lords, adept in the regional languages, conversed with each other and moved about joyfully. Similarly, the chief courtiers also hurried about.
दीर्घग्रीवा दीर्घनखा दीर्घपादशिरोभुजाः ।
पिङ्गाक्षा नीलकण्ठाश्च लम्बकर्णाश्च भारत ॥९९॥
99. dīrghagrīvā dīrghanakhā dīrghapādaśirobhujāḥ ,
piṅgākṣā nīlakaṇṭhāśca lambakarṇāśca bhārata.
99. dīrghagrīvāḥ dīrghanakhāḥ dīrghapādaśirobhujāḥ
piṅgākṣāḥ nīlakaṇṭhāḥ ca lambakarṇāḥ ca bhārata
99. bhārata dīrghagrīvāḥ dīrghanakhāḥ dīrghapādaśirobhujāḥ
piṅgākṣāḥ ca nīlakaṇṭhāḥ ca lambakarṇāḥ
99. O Bhārata, they had long necks, long nails, long feet, heads, and arms; with yellowish eyes, blue throats, and long ears.
वृकोदरनिभाश्चैव केचिदञ्जनसंनिभाः ।
श्वेताङ्गा लोहितग्रीवाः पिङ्गाक्षाश्च तथापरे ।
कल्माषा बहवो राजंश्चित्रवर्णाश्च भारत ॥१००॥
100. vṛkodaranibhāścaiva kecidañjanasaṁnibhāḥ ,
śvetāṅgā lohitagrīvāḥ piṅgākṣāśca tathāpare ,
kalmāṣā bahavo rājaṁścitravarṇāśca bhārata.
100. vṛkodaranibhāḥ ca eva kecit
añjanasaṃnibhāḥ śvetāṅgāḥ lohitagrīvāḥ
piṅgākṣāḥ ca tathā apare kalmāṣāḥ
bahavaḥ rājan citravarṇāḥ ca bhārata
100. rājan bhārata kecit eva vṛkodaranibhāḥ
ca añjanasaṃnibhāḥ tathā apare
śvetāṅgāḥ lohitagrīvāḥ ca piṅgākṣāḥ
bahavaḥ ca kalmāṣāḥ citravarṇāḥ
100. O King, O Bhārata, some were indeed like Vṛkodara (Bhīma), while others were dark, like collyrium. Still others had white bodies, red necks, and yellowish eyes. Many were variegated and multi-colored.
चामरापीडकनिभाः श्वेतलोहितराजयः ।
नानावर्णाः सवर्णाश्च मयूरसदृशप्रभाः ॥१०१॥
101. cāmarāpīḍakanibhāḥ śvetalohitarājayaḥ ,
nānāvarṇāḥ savarṇāśca mayūrasadṛśaprabhāḥ.
101. cāmarāpīḍakanibhāḥ śvetalohitarājayaḥ
nānāvarṇāḥ savarṇāḥ ca mayūrasadṛśaprabhāḥ
101. cāmarāpīḍakanibhāḥ śvetalohitarājayaḥ
nānāvarṇāḥ ca savarṇāḥ mayūrasadṛśaprabhāḥ
101. They resembled decorative chowries or diadems, featuring white and red stripes. They were of various colors, and some were of uniform hue, possessing a splendor like that of peacocks.
पुनः प्रहरणान्येषां कीर्त्यमानानि मे शृणु ।
शेषैः कृतं पारिषदैरायुधानां परिग्रहम् ॥१०२॥
102. punaḥ praharaṇānyeṣāṁ kīrtyamānāni me śṛṇu ,
śeṣaiḥ kṛtaṁ pāriṣadairāyudhānāṁ parigraham.
102. punaḥ praharaṇāni eṣām kīrtyamānāni me śṛṇu
śeṣaiḥ kṛtam pāriṣadaiḥ āyudhānām parigraham
102. punaḥ me eṣām kīrtyamānāni praharaṇāni śṛṇu
śeṣaiḥ pāriṣadaiḥ āyudhānām parigraham kṛtam
102. Listen again to me as I describe their weapons. The remaining attendants have also taken up their arms.
पाशोद्यतकराः केचिद्व्यादितास्याः खराननाः ।
पृथ्वक्षा नीलकण्ठाश्च तथा परिघबाहवः ॥१०३॥
103. pāśodyatakarāḥ kecidvyāditāsyāḥ kharānanāḥ ,
pṛthvakṣā nīlakaṇṭhāśca tathā parighabāhavaḥ.
103. pāśodyatakarāḥ kecit vyāditāsyāḥ kharānanāḥ
pṛthvakṣā nīlakaṇṭhāḥ ca tathā parighabāhavaḥ
103. kecit pāśodyatakarāḥ vyāditāsyāḥ kharānanāḥ [santi]
tathā pṛthvakṣā nīlakaṇṭhāḥ ca parighabāhavaḥ [santi]
103. Some of them have nooses raised in their hands, wide-open mouths, and faces like donkeys. Others have broad eyes, blue throats, and arms like iron clubs.
शतघ्नीचक्रहस्ताश्च तथा मुसलपाणयः ।
शूलासिहस्ताश्च तथा महाकाया महाबलाः ॥१०४॥
104. śataghnīcakrahastāśca tathā musalapāṇayaḥ ,
śūlāsihastāśca tathā mahākāyā mahābalāḥ.
104. śataghnīcakrahastāḥ ca tathā musalapāṇayaḥ
śūlāsihastāḥ ca tathā mahākāyāḥ mahābalāḥ
104. tathā śataghnīcakrahastāḥ ca musalapāṇayaḥ [santi]
tathā śūlāsihastāḥ ca mahākāyāḥ mahābalāḥ [santi]
104. Similarly, some hold śataghnīs and discs in their hands, and others hold maces. And likewise, some carry spears and swords in their hands, possessing colossal bodies and immense strength.
गदाभुशुण्डिहस्ताश्च तथा तोमरपाणयः ।
असिमुद्गरहस्ताश्च दण्डहस्ताश्च भारत ॥१०५॥
105. gadābhuśuṇḍihastāśca tathā tomarapāṇayaḥ ,
asimudgarahastāśca daṇḍahastāśca bhārata.
105. gadābhuśuṇḍihastāḥ ca tathā tomarapāṇayaḥ
asimudgarahastāḥ ca daṇḍahastāḥ ca bhārata
105. bhārata,
tathā gadābhuśuṇḍihastāḥ ca tomarapāṇayaḥ [santi] asimudgarahastāḥ ca daṇḍahastāḥ ca [santi]
105. O Bharata, similarly, some carry maces and bhuśuṇḍis in their hands, while others hold javelins. Still others have swords, hammers, and staffs in their hands.
आयुधैर्विविधैर्घोरैर्महात्मानो महाजवाः ।
महाबला महावेगा महापारिषदास्तथा ॥१०६॥
106. āyudhairvividhairghorairmahātmāno mahājavāḥ ,
mahābalā mahāvegā mahāpāriṣadāstathā.
106. āyudhaiḥ vividhaiḥ ghoraiḥ mahātmānaḥ mahājavāḥ
mahābalāḥ mahāvegāḥ mahāpāriṣadāḥ tathā
106. mahātmānaḥ mahājavāḥ mahābalāḥ mahāvegāḥ
mahāpāriṣadāḥ tathā vividhaiḥ ghoraiḥ āyudhaiḥ
106. Great-souled, exceedingly swift, immensely strong, and mighty-speeded great attendants (mahāpāriṣadāḥ) were also present, equipped with various dreadful weapons.
अभिषेकं कुमारस्य दृष्ट्वा हृष्टा रणप्रियाः ।
घण्टाजालपिनद्धाङ्गा ननृतुस्ते महौजसः ॥१०७॥
107. abhiṣekaṁ kumārasya dṛṣṭvā hṛṣṭā raṇapriyāḥ ,
ghaṇṭājālapinaddhāṅgā nanṛtuste mahaujasaḥ.
107. abhiṣekaṃ kumārasya dṛṣṭvā hṛṣṭāḥ raṇapriyāḥ
ghaṇṭājālapinaddhāṅgāḥ nanṛtuḥ te mahaujasaḥ
107. te mahaujasaḥ raṇapriyāḥ ghaṇṭājālapinaddhāṅgāḥ
kumārasya abhiṣekaṃ dṛṣṭvā hṛṣṭāḥ nanṛtuḥ
107. Having witnessed the consecration of the prince (Kumāra), those mighty (mahaujasaḥ) and battle-loving attendants, whose bodies were adorned with networks of bells, danced with joy.
एते चान्ये च बहवो महापारिषदा नृप ।
उपतस्थुर्महात्मानं कार्त्तिकेयं यशस्विनम् ॥१०८॥
108. ete cānye ca bahavo mahāpāriṣadā nṛpa ,
upatasthurmahātmānaṁ kārttikeyaṁ yaśasvinam.
108. ete ca anye ca bahavaḥ mahāpāriṣadāḥ nṛpa
upatasthuḥ mahātmānaṃ kārttikeyaṃ yaśasvinam
108. nṛpa ete ca anye ca bahavaḥ mahāpāriṣadāḥ
mahātmānaṃ yaśasvinam kārttikeyaṃ upatasthuḥ
108. O king, these and many other great attendants (mahāpāriṣadāḥ) stood by the glorious and great-souled (mahātman) Kartikeya.
दिव्याश्चाप्यान्तरिक्षाश्च पार्थिवाश्चानिलोपमाः ।
व्यादिष्टा दैवतैः शूराः स्कन्दस्यानुचराभवन् ॥१०९॥
109. divyāścāpyāntarikṣāśca pārthivāścānilopamāḥ ,
vyādiṣṭā daivataiḥ śūrāḥ skandasyānucarābhavan.
109. divyāḥ ca api āntarikṣāḥ ca pārthivāḥ ca anilopamāḥ
vyādiṣṭāḥ daivataiḥ śūrāḥ skandasya anucarāḥ abhavan
109. api divyāḥ ca āntarikṣāḥ ca pārthivāḥ ca anilopamāḥ
śūrāḥ daivataiḥ vyādiṣṭāḥ skandasya anucarāḥ abhavan
109. Moreover, celestial, aerial, and terrestrial beings, swift as the wind, who were brave and commanded by the gods, became the followers of Skanda.
तादृशानां सहस्राणि प्रयुतान्यर्बुदानि च ।
अभिषिक्तं महात्मानं परिवार्योपतस्थिरे ॥११०॥
110. tādṛśānāṁ sahasrāṇi prayutānyarbudāni ca ,
abhiṣiktaṁ mahātmānaṁ parivāryopatasthire.
110. tādṛśānām sahasrāṇi prayutāni arbudāni ca
abhiṣiktaṃ mahātmānaṃ parivārya upatast hire
110. tādṛśānām sahasrāṇi prayutāni arbudāni ca
abhiṣiktaṃ mahātmānaṃ parivārya upatast hire
110. Thousands, millions, and even hundreds of millions of such beings surrounded the consecrated great soul (ātman) and stood in attendance.