Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-7, chapter-34

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
संजय उवाच ।
तदनीकमनाधृष्यं भारद्वाजेन रक्षितम् ।
पार्थाः समभ्यवर्तन्त भीमसेनपुरोगमाः ॥१॥
1. saṁjaya uvāca ,
tadanīkamanādhṛṣyaṁ bhāradvājena rakṣitam ,
pārthāḥ samabhyavartanta bhīmasenapurogamāḥ.
1. saṃjaya uvāca tat anīkam anādhṛṣyam bhāradvājena
rakṣitam pārthāḥ samabhyavartanta bhīmasenapurogamāḥ
1. saṃjaya uvāca bhīmasenapurogamāḥ pārthāḥ bhāradvājena
rakṣitam anādhṛṣyam tat anīkam samabhyavartanta
1. Sanjaya said: The Pārthas (sons of Pritha), led by Bhīmasena, advanced towards that unassailable army, which was protected by Bhāradvāja (Drona).
सात्यकिश्चेकितानश्च धृष्टद्युम्नश्च पार्षतः ।
कुन्तिभोजश्च विक्रान्तो द्रुपदश्च महारथः ॥२॥
2. sātyakiścekitānaśca dhṛṣṭadyumnaśca pārṣataḥ ,
kuntibhojaśca vikrānto drupadaśca mahārathaḥ.
2. sātyakiḥ ca cekitānaḥ ca dhṛṣṭadyumnaḥ ca pārṣataḥ
kuntibhojaḥ ca vikrāntaḥ drupadaḥ ca mahārathaḥ
2. sātyakiḥ ca cekitānaḥ ca pārṣataḥ dhṛṣṭadyumnaḥ ca
vikrāntaḥ kuntibhojaḥ ca mahārathaḥ drupadaḥ ca
2. Satyaki, Chekitana, Dhrishtadyumna (the son of Prishata), the valiant Kuntibhoja, and Drupada, the great chariot-warrior, [were present].
आर्जुनिः क्षत्रधर्मा च बृहत्क्षत्रश्च वीर्यवान् ।
चेदिपो धृष्टकेतुश्च माद्रीपुत्रौ घटोत्कचः ॥३॥
3. ārjuniḥ kṣatradharmā ca bṛhatkṣatraśca vīryavān ,
cedipo dhṛṣṭaketuśca mādrīputrau ghaṭotkacaḥ.
3. Ārjuniḥ kṣatradharmā ca Bṛhatkṣatraḥ ca vīryavān
Cedipaḥ Dhṛṣṭaketuḥ ca Mādrīputrau Ghaṭotkacaḥ
3. Ārjuniḥ kṣatradharmā ca Bṛhatkṣatraḥ ca vīryavān
Cedipaḥ Dhṛṣṭaketuḥ ca Mādrīputrau Ghaṭotkacaḥ
3. Abhimanyu, Kṣatradharman, and the mighty Bṛhatkṣatra; Dhṛṣṭaketu, the King of Cedi, and the two sons of Mādrī, and Ghaṭotkaca.
युधामन्युश्च विक्रान्तः शिखण्डी चापराजितः ।
उत्तमौजाश्च दुर्धर्षो विराटश्च महारथः ॥४॥
4. yudhāmanyuśca vikrāntaḥ śikhaṇḍī cāparājitaḥ ,
uttamaujāśca durdharṣo virāṭaśca mahārathaḥ.
4. Yudhāmanyuḥ ca vikrāntaḥ Śikhaṇḍī ca aparājitaḥ
Uttamaujāḥ ca durdharṣaḥ Virāṭaḥ ca mahārathaḥ
4. Yudhāmanyuḥ ca vikrāntaḥ Śikhaṇḍī ca aparājitaḥ
Uttamaujāḥ ca durdharṣaḥ Virāṭaḥ ca mahārathaḥ
4. The mighty Yudhāmanyu, the unconquered Śikhaṇḍī, the invincible Uttamaujā, and Virāṭa, a great chariot-warrior.
द्रौपदेयाश्च संरब्धाः शैशुपालिश्च वीर्यवान् ।
केकयाश्च महावीर्याः सृञ्जयाश्च सहस्रशः ॥५॥
5. draupadeyāśca saṁrabdhāḥ śaiśupāliśca vīryavān ,
kekayāśca mahāvīryāḥ sṛñjayāśca sahasraśaḥ.
5. Draupadeyāḥ ca saṃrabdhāḥ Śaiśupāliḥ ca vīryavān
Kekayāḥ ca mahāvīryāḥ Sṛñjayāḥ ca sahasraśaḥ
5. Draupadeyāḥ ca saṃrabdhāḥ Śaiśupāliḥ ca vīryavān
Kekayāḥ ca mahāvīryāḥ Sṛñjayāḥ ca sahasraśaḥ
5. The enraged sons of Draupadī, and the valorous son of Śiśupāla; the exceedingly mighty Kekayas, and the Sṛñjayas by the thousands.
एते चान्ये च सगणाः कृतास्त्रा युद्धदुर्मदाः ।
समभ्यधावन्सहसा भारद्वाजं युयुत्सवः ॥६॥
6. ete cānye ca sagaṇāḥ kṛtāstrā yuddhadurmadāḥ ,
samabhyadhāvansahasā bhāradvājaṁ yuyutsavaḥ.
6. ete ca anye ca sagaṇāḥ kṛtāstrāḥ yuddhadurmadāḥ
samabhyadhāvan sahasā Bhāradvājam yuyutsavaḥ
6. ete ca anye ca sagaṇāḥ kṛtāstrāḥ yuddhadurmadāḥ
yuyutsavaḥ sahasā Bhāradvājam samabhyadhāvan
6. These and other warriors, along with their retinues, skilled in weaponry and fierce in battle, suddenly rushed with eagerness to fight towards Drona (Bhāradvāja).
समवेतांस्तु तान्सर्वान्भारद्वाजोऽपि वीर्यवान् ।
असंभ्रान्तः शरौघेण महता समवारयत् ॥७॥
7. samavetāṁstu tānsarvānbhāradvājo'pi vīryavān ,
asaṁbhrāntaḥ śaraugheṇa mahatā samavārayat.
7. samavetān tu tān sarvān bhāradvājaḥ api vīryavān
asaṃbhrāntaḥ śaraugheṇa mahatā samavārayat
7. vīryavān bhāradvājaḥ api asaṃbhrāntaḥ tān sarvān
samavetān tu mahatā śaraugheṇa samavārayat
7. The mighty Bhāradvāja (Droṇa) also, without being flustered, held back all those who had assembled with a great volley of arrows.
महौघाः सलिलस्येव गिरिमासाद्य दुर्भिदम् ।
द्रोणं ते नाभ्यवर्तन्त वेलामिव जलाशयाः ॥८॥
8. mahaughāḥ salilasyeva girimāsādya durbhidam ,
droṇaṁ te nābhyavartanta velāmiva jalāśayāḥ.
8. mahaughāḥ salilasya iva girim āsādya durbhidam
droṇam te na abhyavartanta velām iva jalāśayāḥ
8. salilasya mahaughāḥ iva durbhidam girim āsādya,
te droṇam na abhyavartanta,
jalāśayāḥ velām iva.
8. Like mighty torrents of water reaching an impassable mountain, they could not overcome Droṇa, just as rivers do not transgress their banks.
पीड्यमानाः शरै राजन्द्रोणचापविनिःसृतैः ।
न शेकुः प्रमुखे स्थातुं भारद्वाजस्य पाण्डवाः ॥९॥
9. pīḍyamānāḥ śarai rājandroṇacāpaviniḥsṛtaiḥ ,
na śekuḥ pramukhe sthātuṁ bhāradvājasya pāṇḍavāḥ.
9. pīḍyamānāḥ śaraiḥ rājan droṇacāpaviniḥsṛtaiḥ na
śekuḥ pramukhe sthātum bhāradvājasya pāṇḍavāḥ
9. rājan,
droṇacāpaviniḥsṛtaiḥ śaraiḥ pīḍyamānāḥ pāṇḍavāḥ bhāradvājasya pramukhe sthātum na śekuḥ.
9. O King, the Pāṇḍavas, being tormented by arrows unleashed from Droṇa's bow, were unable to stand firm before Bhāradvāja (Droṇa).
तदद्भुतमपश्याम द्रोणस्य भुजयोर्बलम् ।
यदेनं नाभ्यवर्तन्त पाञ्चालाः सृञ्जयैः सह ॥१०॥
10. tadadbhutamapaśyāma droṇasya bhujayorbalam ,
yadenaṁ nābhyavartanta pāñcālāḥ sṛñjayaiḥ saha.
10. tat adbhutam apaśyāma droṇasya bhujayoḥ balam
yat enam na abhyavartanta pāñcālāḥ sṛñjayaiḥ saha
10. tat adbhutam droṇasya bhujayoḥ balam apaśyāma,
yat sṛñjayaiḥ saha pāñcālāḥ enam na abhyavartanta.
10. We then witnessed that marvel: the immense strength of Droṇa's two arms, for the Pāñcālas, along with the Sṛñjayas, were unable to overcome him.
तमायान्तमभिक्रुद्धं द्रोणं दृष्ट्वा युधिष्ठिरः ।
बहुधा चिन्तयामास द्रोणस्य प्रतिवारणम् ॥११॥
11. tamāyāntamabhikruddhaṁ droṇaṁ dṛṣṭvā yudhiṣṭhiraḥ ,
bahudhā cintayāmāsa droṇasya prativāraṇam.
11. tam āyāntam abhikruddham droṇam dṛṣṭvā yudhiṣṭhiraḥ
bahudhā cintayāmāsa droṇasya prativāraṇam
11. yudhiṣṭhiraḥ tam abhikruddham droṇam āyāntam
dṛṣṭvā droṇasya prativāraṇam bahudhā cintayāmāsa
11. Seeing Drona approaching, greatly enraged, Yudhishthira pondered in many ways about how to counteract Drona.
अशक्यं तु तमन्येन द्रोणं मत्वा युधिष्ठिरः ।
अविषह्यं गुरुं भारं सौभद्रे समवासृजत् ॥१२॥
12. aśakyaṁ tu tamanyena droṇaṁ matvā yudhiṣṭhiraḥ ,
aviṣahyaṁ guruṁ bhāraṁ saubhadre samavāsṛjat.
12. aśakyam tu tam anyena droṇam matvā yudhiṣṭhiraḥ
aviṣahyam gurum bhāram saubhadre samavāsṛjat
12. yudhiṣṭhiraḥ droṇam anyena aśakyam tu tam matvā
aviṣahyam gurum bhāram saubhadre samavāsṛjat
12. Considering that Drona was unconquerable by any other, Yudhishthira assigned the unbearable, grave task to the son of Subhadra (Abhimanyu).
वासुदेवादनवरं फल्गुनाच्चामितौजसम् ।
अब्रवीत्परवीरघ्नमभिमन्युमिदं वचः ॥१३॥
13. vāsudevādanavaraṁ phalgunāccāmitaujasam ,
abravītparavīraghnamabhimanyumidaṁ vacaḥ.
13. vāsudevāt anavaram phalgunāt ca amitaujasam
abravīt paravīraghnam abhimanyum idam vacaḥ
13. (yudhiṣṭhiraḥ) vāsudevāt anavaram phalgunāt ca
amitaujasam paravīraghnam abhimanyum idam vacaḥ abravīt
13. He spoke these words to Abhimanyu, the slayer of enemy heroes, who was not inferior to Vasudeva (Krishna) and possessed immeasurable energy like Phalguna (Arjuna).
एत्य नो नार्जुनो गर्हेद्यथा तात तथा कुरु ।
चक्रव्यूहस्य न वयं विद्म भेदं कथंचन ॥१४॥
14. etya no nārjuno garhedyathā tāta tathā kuru ,
cakravyūhasya na vayaṁ vidma bhedaṁ kathaṁcana.
14. etya naḥ na arjunaḥ garhet yathā tāta tathā kuru
cakravyūhasya na vayam vidma bhedam kathañcana
14. tāta,
arjunaḥ etya naḥ na garhet yathā,
tathā kuru vayam cakravyūhasya bhedam kathañcana na vidma
14. "My dear son (tāta), act in such a way that Arjuna does not blame us when he returns. For we ourselves do not know at all how to penetrate the Chakra Vyuha formation."
त्वं वार्जुनो वा कृष्णो वा भिन्द्यात्प्रद्युम्न एव वा ।
चक्रव्यूहं महाबाहो पञ्चमोऽन्यो न विद्यते ॥१५॥
15. tvaṁ vārjuno vā kṛṣṇo vā bhindyātpradyumna eva vā ,
cakravyūhaṁ mahābāho pañcamo'nyo na vidyate.
15. tvam vā arjunaḥ vā kṛṣṇaḥ vā bhindyāt pradyumnaḥ eva
vā cakravyūham mahābāho pañcamaḥ anyaḥ na vidyate
15. mahābāho tvam vā arjunaḥ vā kṛṣṇaḥ vā pradyumnaḥ eva
vā cakravyūham bhindyāt pañcamaḥ anyaḥ na vidyate
15. O mighty-armed one, only you, Arjuna, Krishna, or Pradyumna himself can break the circular battle array (cakra-vyūha); no fifth person exists who can.
अभिमन्यो वरं तात याचतां दातुमर्हसि ।
पितॄणां मातुलानां च सैन्यानां चैव सर्वशः ॥१६॥
16. abhimanyo varaṁ tāta yācatāṁ dātumarhasi ,
pitṝṇāṁ mātulānāṁ ca sainyānāṁ caiva sarvaśaḥ.
16. abhimanyo varam tāta yācatām dātum arhasi
pitṝṇām mātulānām ca sainyānām ca eva sarvaśaḥ
16. abhimanyo tāta tvaṃ pitṝṇām mātulānām ca sainyānām
ca eva sarvaśaḥ yācatām varam dātum arhasi
16. O Abhimanyu, dear son, you should grant the request of your fathers, maternal uncles, and indeed, of all the armies.
धनंजयो हि नस्तात गर्हयेदेत्य संयुगात् ।
क्षिप्रमस्त्रं समादाय द्रोणानीकं विशातय ॥१७॥
17. dhanaṁjayo hi nastāta garhayedetya saṁyugāt ,
kṣipramastraṁ samādāya droṇānīkaṁ viśātaya.
17. dhanañjayaḥ hi naḥ tāta garhayet etya saṃyugāt
kṣipram astram samādāya droṇānīkam viśātaya
17. tāta dhanañjayaḥ hi saṃyugāt etya naḥ garhayet
(ataḥ) kṣipram astram samādāya droṇānīkam viśātaya
17. Dear son, Dhananjaya (Arjuna) would surely reproach us if he were to return from battle. Therefore, quickly take up your weapon and shatter Drona's army!
अभिमन्युरुवाच ।
द्रोणस्य दृढमव्यग्रमनीकप्रवरं युधि ।
पितॄणां जयमाकाङ्क्षन्नवगाहे भिनद्मि च ॥१८॥
18. abhimanyuruvāca ,
droṇasya dṛḍhamavyagramanīkapravaraṁ yudhi ,
pitṝṇāṁ jayamākāṅkṣannavagāhe bhinadmi ca.
18. abhimanyuḥ uvāca droṇasya dṛḍham avyagram anīkapravaram
yudhi pitṝṇām jayam ākaṅkṣan avagāhe bhinadmi ca
18. abhimanyuḥ uvāca (aham) pitṝṇām jayam ākaṅkṣan yudhi
droṇasya dṛḍham avyagram anīkapravaram avagāhe ca bhinadmi
18. Abhimanyu said: 'Desiring the victory of my fathers, I shall penetrate and break Drona's firm, steady, and foremost army in battle.'
उपदिष्टो हि मे पित्रा योगोऽनीकस्य भेदने ।
नोत्सहे तु विनिर्गन्तुमहं कस्यांचिदापदि ॥१९॥
19. upadiṣṭo hi me pitrā yogo'nīkasya bhedane ,
notsahe tu vinirgantumahaṁ kasyāṁcidāpadi.
19. upadiṣṭaḥ hi me pitrā yogaḥ anīkasya bhedane |
na utsahe tu vinirgantum aham kasyāñcid āpadi
19. pitrā me anīkasya bhedane yogaḥ upadiṣṭaḥ hi
tu aham kasyāñcid āpadi vinirgantum na utsahe
19. Indeed, my father instructed me in the method (yoga) for penetrating the army (anīka). However, I am not able to exit (vinirgantum) in any calamity (āpad).
युधिष्ठिर उवाच ।
भिन्ध्यनीकं युधा श्रेष्ठ द्वारं संजनयस्व नः ।
वयं त्वानुगमिष्यामो येन त्वं तात यास्यसि ॥२०॥
20. yudhiṣṭhira uvāca ,
bhindhyanīkaṁ yudhā śreṣṭha dvāraṁ saṁjanayasva naḥ ,
vayaṁ tvānugamiṣyāmo yena tvaṁ tāta yāsyasi.
20. yudhiṣṭhira uvāca | bhindhi
anīkam yudhā śreṣṭha dvāram
saṃjanayasva naḥ | vayam tvā
anugamiṣyāmaḥ yena tvam tāta yāsyasi
20. yudhiṣṭhira uvāca yudhā śreṣṭha anīkam bhindhi naḥ dvāram
saṃjanayasva tāta tvam yena yāsyasi vayam tvā anugamiṣyāmaḥ
20. Yudhiṣṭhira said: "O best of fighters, break open the army (anīka) and create an opening for us! We shall follow you, dear one (tāta), by the way you go."
धनंजयसमं युद्धे त्वां वयं तात संयुगे ।
प्रणिधायानुयास्यामो रक्षन्तः सर्वतोमुखाः ॥२१॥
21. dhanaṁjayasamaṁ yuddhe tvāṁ vayaṁ tāta saṁyuge ,
praṇidhāyānuyāsyāmo rakṣantaḥ sarvatomukhāḥ.
21. dhanañjayasamam yuddhe tvām vayam tāta saṃyuge
| praṇidhāya anuyāsyāmaḥ rakṣantaḥ sarvatomukhāḥ
21. tāta vayam yuddhe saṃyuge dhanañjayasamam tvām
praṇidhāya sarvatomukhāḥ rakṣantaḥ अनुयास्यामः
21. Dear one (tāta), considering you equal to Dhananjaya (Arjuna) in battle (yuddha) and combat (saṃyuga), we shall follow you, protecting from all directions (sarvatomukhāḥ).
भीम उवाच ।
अहं त्वानुगमिष्यामि धृष्टद्युम्नोऽथ सात्यकिः ।
पाञ्चालाः केकया मत्स्यास्तथा सर्वे प्रभद्रकाः ॥२२॥
22. bhīma uvāca ,
ahaṁ tvānugamiṣyāmi dhṛṣṭadyumno'tha sātyakiḥ ,
pāñcālāḥ kekayā matsyāstathā sarve prabhadrakāḥ.
22. bhīma uvāca | aham tvā anugamiṣyāmi dhṛṣṭadyumnaḥ atha
sātyakiḥ | pāñcālāḥ kekayāḥ matsyāḥ tathā sarve prabhadrakāḥ
22. bhīma uvāca aham tvā anugamiṣyāmi atha dhṛṣṭadyumnaḥ
sātyakiḥ pāñcālāḥ kekayāḥ matsyāḥ tathā sarve प्रभद्रकाः
22. Bhīma said: "I shall follow you, and after me, Dhṛṣṭadyumna, Sātyaki, the Pāñcālas, the Kekayas, the Matsyas, and all the Prabhadrakas will (follow) too."
सकृद्भिन्नं त्वया व्यूहं तत्र तत्र पुनः पुनः ।
वयं प्रध्वंसयिष्यामो निघ्नमाना वरान्वरान् ॥२३॥
23. sakṛdbhinnaṁ tvayā vyūhaṁ tatra tatra punaḥ punaḥ ,
vayaṁ pradhvaṁsayiṣyāmo nighnamānā varānvarān.
23. sakṛt bhinnam tvayā vyūham tatra tatra punaḥ punaḥ
vayam pradhvaṃsayiṣyāmaḥ nighnamānāḥ varān varān
23. tvayā sakṛt bhinnam vyūham tatra tatra punaḥ punaḥ
vayam varān varān nighnamānāḥ pradhvaṃsayiṣyāmaḥ
23. We will repeatedly destroy the battle formation (vyūha) that has been broken by you, striking down the most prominent warriors again and again.
अभिमन्युरुवाच ।
अहमेतत्प्रवेक्ष्यामि द्रोणानीकं दुरासदम् ।
पतंग इव संक्रुद्धो ज्वलितं जातवेदसम् ॥२४॥
24. abhimanyuruvāca ,
ahametatpravekṣyāmi droṇānīkaṁ durāsadam ,
pataṁga iva saṁkruddho jvalitaṁ jātavedasam.
24. abhimanyuḥ uvāca aham etat pravekṣyāmi droṇānīkam
durāsadam pataṅgaḥ iva saṃkruddhaḥ jvalitam jātavedasam
24. abhimanyuḥ uvāca aham etat durāsadam droṇānīkam jvalitam
jātavedasam saṃkruddhaḥ pataṅgaḥ iva pravekṣyāmi
24. Abhimanyu said, "I will enter this formidable army of Droṇa, just as a furious moth plunges into a blazing fire."
तत्कर्माद्य करिष्यामि हितं यद्वंशयोर्द्वयोः ।
मातुलस्य च या प्रीतिर्भविष्यति पितुश्च मे ॥२५॥
25. tatkarmādya kariṣyāmi hitaṁ yadvaṁśayordvayoḥ ,
mātulasya ca yā prītirbhaviṣyati pituśca me.
25. tat karma adya kariṣyāmi hitam yat vaṃśayoḥ dvayoḥ
mātulasya ca yā prītiḥ bhaviṣyati pituḥ ca me
25. adya tat karma kariṣyāmi yat dvayoḥ vaṃśayoḥ hitam
ca mātulasya me pituḥ ca yā prītiḥ bhaviṣyati
25. Today I will perform that action (karma) which is beneficial for both lineages, and which will bring joy to my maternal uncle and my father.
शिशुनैकेन संग्रामे काल्यमानानि संघशः ।
अद्य द्रक्ष्यन्ति भूतानि द्विषत्सैन्यानि वै मया ॥२६॥
26. śiśunaikena saṁgrāme kālyamānāni saṁghaśaḥ ,
adya drakṣyanti bhūtāni dviṣatsainyāni vai mayā.
26. śiśunā ekena saṃgrāme kālyamānāni saṃghaśaḥ
adya drakṣyanti bhūtāni dviṣatsainyāni vai mayā
26. adya bhūtāni vai drakṣyanti mayā ekena śiśunā
saṃgrāme saṃghaśaḥ kālyamānāni dviṣatsainyāni
26. Today, all beings will surely see the enemy armies being driven away in multitudes on the battlefield by me, a single child.
युधिष्ठिर उवाच ।
एवं ते भाषमाणस्य बलं सौभद्र वर्धताम् ।
यस्त्वमुत्सहसे भेत्तुं द्रोणानीकं सुदुर्भिदम् ॥२७॥
27. yudhiṣṭhira uvāca ,
evaṁ te bhāṣamāṇasya balaṁ saubhadra vardhatām ,
yastvamutsahase bhettuṁ droṇānīkaṁ sudurbhidam.
27. yudhiṣṭhiraḥ uvāca | evam te bhāṣamāṇasya balam saubhadra
vardhatām | yaḥ tvam utsahase bhettum droṇānīkam sudurbhidam
27. yudhiṣṭhiraḥ uvāca saubhadra,
evam bhāṣamāṇasya te balam vardhatām yaḥ tvam sudurbhidam droṇānīkam bhettum utsahase.
27. Yuḍhiṣṭhira said: "May your strength increase, O son of Subhadrā, as you speak thus, for you undertake to pierce Droṇa's army, which is exceedingly difficult to penetrate."
रक्षितं पुरुषव्याघ्रैर्महेष्वासैः प्रहारिभिः ।
साध्यरुद्रमरुत्कल्पैर्वस्वग्न्यादित्यविक्रमैः ॥२८॥
28. rakṣitaṁ puruṣavyāghrairmaheṣvāsaiḥ prahāribhiḥ ,
sādhyarudramarutkalpairvasvagnyādityavikramaiḥ.
28. rakṣitam puruṣavyāghraiḥ maheṣvāsaiḥ prahāribhiḥ
| sādhyarudramarutkalpaiḥ vasvagnādityavikramaiḥ
28. (droṇānīkam) puruṣavyāghraiḥ maheṣvāsaiḥ prahāribhiḥ,
sādhyarudramarutkalpaiḥ vasvagnādityavikramaiḥ (ca) rakṣitam.
28. It is protected by heroes (puruṣavyāghra) who are mighty archers and formidable strikers, whose prowess is comparable to the Sādhyas, Rudras, and Maruts, and whose valor matches that of the Vasus, Agni, and Ādityas.
संजय उवाच ।
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा स यन्तारमचोदयत् ।
सुमित्राश्वान्रणे क्षिप्रं द्रोणानीकाय चोदय ॥२९॥
29. saṁjaya uvāca ,
tasya tadvacanaṁ śrutvā sa yantāramacodayat ,
sumitrāśvānraṇe kṣipraṁ droṇānīkāya codaya.
29. saṃjayaḥ uvāca | tasya tat vacanam śrutvā saḥ yantāram
acodayat | sumitrāśvān raṇe kṣipram droṇānīkāya codaya
29. saṃjayaḥ uvāca tasya tat vacanam śrutvā,
saḥ yantāram acodayat: "sumitrāśvān kṣipram raṇe droṇānīkāya codaya.
"
29. Saṃjaya said: "Having heard those words of his (Yuḍhiṣṭhira's), he (Abhimanyu) commanded his charioteer: 'Drive the excellent horses swiftly in battle towards Droṇa's army!'"