Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-1, chapter-57

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
वैशंपायन उवाच ।
राजोपरिचरो नाम धर्मनित्यो महीपतिः ।
बभूव मृगयां गन्तुं स कदाचिद्धृतव्रतः ॥१॥
1. vaiśaṁpāyana uvāca ,
rājoparicaro nāma dharmanityo mahīpatiḥ ,
babhūva mṛgayāṁ gantuṁ sa kadāciddhṛtavrataḥ.
1. vaiśaṃpāyana uvāca rājā uparicaraḥ nāma dharmanityaḥ
mahīpatiḥ babhūva mṛgayām gantum sa kadācit dhṛtavrataḥ
1. Vaiśampāyana said: There was a king named Uparicara, a ruler ever devoted to righteousness. On one occasion, he resolved to go hunting.
स चेदिविषयं रम्यं वसुः पौरवनन्दनः ।
इन्द्रोपदेशाज्जग्राह ग्रहणीयं महीपतिः ॥२॥
2. sa cediviṣayaṁ ramyaṁ vasuḥ pauravanandanaḥ ,
indropadeśājjagrāha grahaṇīyaṁ mahīpatiḥ.
2. sa cediviṣayam ramyam vasuḥ pauravanandanaḥ
indra upadeśāt jagrāha grahaṇīyam mahīpatiḥ
2. That King Vasu, the delight of the Pūrus, received the beautiful Cedi kingdom by the instruction of Indra, as it was his to take.
तमाश्रमे न्यस्तशस्त्रं निवसन्तं तपोरतिम् ।
देवः साक्षात्स्वयं वज्री समुपायान्महीपतिम् ॥३॥
3. tamāśrame nyastaśastraṁ nivasantaṁ taporatim ,
devaḥ sākṣātsvayaṁ vajrī samupāyānmahīpatim.
3. tam āśrame nyastaśastram nivasantam tapaḥratim
devaḥ sākṣāt svayam vajrī samupāyāt mahīpatim
3. The wielder of the thunderbolt, Lord Indra himself, directly approached that king who was dwelling in his hermitage, having laid down his weapons and being devoted to asceticism.
इन्द्रत्वमर्हो राजायं तपसेत्यनुचिन्त्य वै ।
तं सान्त्वेन नृपं साक्षात्तपसः संन्यवर्तयत् ॥४॥
4. indratvamarho rājāyaṁ tapasetyanucintya vai ,
taṁ sāntvena nṛpaṁ sākṣāttapasaḥ saṁnyavartayat.
4. indratvam arhaḥ rājā ayam tapase iti anucintya vai
tam sāntvena nṛpam sākṣāt tapasaḥ saṁnyavartayat
4. Indeed, having considered, 'This king is worthy of the position of Indra due to his asceticism,' he (Indra) personally turned that king away from his penance with conciliatory words.
इन्द्र उवाच ।
न संकीर्येत धर्मोऽयं पृथिव्यां पृथिवीपते ।
तं पाहि धर्मो हि धृतः कृत्स्नं धारयते जगत् ॥५॥
5. indra uvāca ,
na saṁkīryeta dharmo'yaṁ pṛthivyāṁ pṛthivīpate ,
taṁ pāhi dharmo hi dhṛtaḥ kṛtsnaṁ dhārayate jagat.
5. indra uvāca na saṃkīryeta dharmaḥ ayam pṛthivyām pṛthivīpate
tam pāhi dharmaḥ hi dhṛtaḥ kṛtsnam dhārayate jagat
5. Indra spoke: "O lord of the earth, this Dharma should not be violated on Earth. Protect it, for Dharma, when upheld, sustains the entire world."
लोक्यं धर्मं पालय त्वं नित्ययुक्तः समाहितः ।
धर्मयुक्तस्ततो लोकान्पुण्यानाप्स्यसि शाश्वतान् ॥६॥
6. lokyaṁ dharmaṁ pālaya tvaṁ nityayuktaḥ samāhitaḥ ,
dharmayuktastato lokānpuṇyānāpsyasi śāśvatān.
6. lokyam dharmam pālaya tvam nityayuktaḥ samāhitaḥ
dharmayuktaḥ tataḥ lokān puṇyān āpsyasi śāśvatān
6. You, being always diligent and attentive, should protect the Dharma that is beneficial to the people. Being endowed with Dharma, you will then obtain the eternal, meritorious worlds.
दिविष्ठस्य भुविष्ठस्त्वं सखा भूत्वा मम प्रियः ।
ऊधः पृथिव्या यो देशस्तमावस नराधिप ॥७॥
7. diviṣṭhasya bhuviṣṭhastvaṁ sakhā bhūtvā mama priyaḥ ,
ūdhaḥ pṛthivyā yo deśastamāvasa narādhipa.
7. diviṣṭhasya bhuviṣṭhaḥ tvam sakhā bhūtvā mama
priyaḥ ūdhaḥ pṛthivyā yaḥ deśaḥ tam āvasa narādhipa
7. O king of men, having become my dear friend (I who dwell in heaven, and you who dwell on earth), you should inhabit that region which is the fertile bosom of the earth.
पशव्यश्चैव पुण्यश्च सुस्थिरो धनधान्यवान् ।
स्वारक्ष्यश्चैव सौम्यश्च भोग्यैर्भूमिगुणैर्युतः ॥८॥
8. paśavyaścaiva puṇyaśca susthiro dhanadhānyavān ,
svārakṣyaścaiva saumyaśca bhogyairbhūmiguṇairyutaḥ.
8. paśavyaḥ ca eva puṇyaḥ ca susthiraḥ dhanadhānyavān
svārakṣyaḥ ca eva saumyaḥ ca bhogyaiḥ bhūmiguṇaiḥ yutaḥ
8. And that region is indeed rich in cattle, sacred, very stable, possessing wealth and grain. And it is well-protected and pleasant, endowed with enjoyable qualities of the land.
अत्यन्यानेष देशो हि धनरत्नादिभिर्युतः ।
वसुपूर्णा च वसुधा वस चेदिषु चेदिप ॥९॥
9. atyanyāneṣa deśo hi dhanaratnādibhiryutaḥ ,
vasupūrṇā ca vasudhā vasa cediṣu cedipa.
9. ati anyān eṣa deśaḥ hi dhanaratnādibhiḥ
yutaḥ vasupūrṇā ca vasudhā vasa cediṣu cedipa
9. Indeed, this region, endowed with wealth, jewels, and other such treasures, surpasses all others. And this land is full of riches. So, O lord of the Cedis, dwell in the Chedi country!
धर्मशीला जनपदाः सुसंतोषाश्च साधवः ।
न च मिथ्याप्रलापोऽत्र स्वैरेष्वपि कुतोऽन्यथा ॥१०॥
10. dharmaśīlā janapadāḥ susaṁtoṣāśca sādhavaḥ ,
na ca mithyāpralāpo'tra svaireṣvapi kuto'nyathā.
10. dharmaśīlāḥ janapadāḥ susaṃtoṣāḥ ca sādhavaḥ na
ca mithyāpralāpaḥ atra svaireṣu api kutaḥ anyathā
10. The people of these lands are virtuous and good, highly content. There is no false talk here, not even among themselves; how could it be otherwise?
न च पित्रा विभज्यन्ते नरा गुरुहिते रताः ।
युञ्जते धुरि नो गाश्च कृशाः संधुक्षयन्ति च ॥११॥
11. na ca pitrā vibhajyante narā guruhite ratāḥ ,
yuñjate dhuri no gāśca kṛśāḥ saṁdhukṣayanti ca.
11. na ca pitrā vibhajyante narāḥ guruhite ratāḥ
yuñjate dhuri no gāḥ ca kṛśāḥ saṃdhukṣayanti ca
11. Men who are dedicated to the welfare of their guru are not divided by their father. They do not yoke emaciated oxen to the task, but instead strengthen them.
सर्वे वर्णाः स्वधर्मस्थाः सदा चेदिषु मानद ।
न तेऽस्त्यविदितं किंचित्त्रिषु लोकेषु यद्भवेत् ॥१२॥
12. sarve varṇāḥ svadharmasthāḥ sadā cediṣu mānada ,
na te'styaviditaṁ kiṁcittriṣu lokeṣu yadbhavet.
12. sarve varṇāḥ svadharmasthāḥ sadā cediṣu mānada na
te asti aviditaṃ kiṃcit triṣu lokeṣu yat bhavet
12. O Giver of Honor, all social classes among the Cedis always adhere to their own dharma. Nothing that may occur in the three worlds is unknown to you.
देवोपभोग्यं दिव्यं च आकाशे स्फाटिकं महत् ।
आकाशगं त्वां मद्दत्तं विमानमुपपत्स्यते ॥१३॥
13. devopabhogyaṁ divyaṁ ca ākāśe sphāṭikaṁ mahat ,
ākāśagaṁ tvāṁ maddattaṁ vimānamupapatsyate.
13. devopabhogyaṃ divyaṃ ca ākāśe sphāṭikaṃ mahat
ākāśagaṃ tvāṃ maddattaṃ vimānaṃ upapatsyate
13. A great, crystalline, divine aerial car, suitable for the enjoyment of gods and moving in the sky, given by me, will come to you in the heavens.
त्वमेकः सर्वमर्त्येषु विमानवरमास्थितः ।
चरिष्यस्युपरिस्थो वै देवो विग्रहवानिव ॥१४॥
14. tvamekaḥ sarvamartyeṣu vimānavaramāsthitaḥ ,
cariṣyasyuparistho vai devo vigrahavāniva.
14. tvaṃ ekaḥ sarvamartyeṣu vimānavaram āsthitaḥ
cariṣyasi uparisthaḥ vai devaḥ vigrahavān iva
14. Among all mortals, you alone, having ascended the finest aerial car, will indeed travel above, like an embodied deity.
ददामि ते वैजयन्तीं मालामम्लानपङ्कजाम् ।
धारयिष्यति संग्रामे या त्वां शस्त्रैरविक्षतम् ॥१५॥
15. dadāmi te vaijayantīṁ mālāmamlānapaṅkajām ,
dhārayiṣyati saṁgrāme yā tvāṁ śastrairavikṣatam.
15. dadāmi te vaijayantīm mālām amlānapaṅkajām yā
tvām śastraiḥ avikṣatam dhārayiṣyati saṅgrāme
15. I give you the Vaijayantī garland, composed of unfading lotuses, which will protect you in battle, keeping you uninjured by weapons.
लक्षणं चैतदेवेह भविता ते नराधिप ।
इन्द्रमालेति विख्यातं धन्यमप्रतिमं महत् ॥१६॥
16. lakṣaṇaṁ caitadeveha bhavitā te narādhipa ,
indramāleti vikhyātaṁ dhanyamapratimaṁ mahat.
16. lakṣaṇam ca etat eva iha bhavitā te narādhipa
indramālā iti vikhyātam dhanyam apratimam mahat
16. O King, this (garland) will indeed be a distinguishing mark for you in this world, renowned as Indramālā, blessed, unequalled, and great.
वैशंपायन उवाच ।
यष्टिं च वैणवीं तस्मै ददौ वृत्रनिषूदनः ।
इष्टप्रदानमुद्दिश्य शिष्टानां परिपालिनीम् ॥१७॥
17. vaiśaṁpāyana uvāca ,
yaṣṭiṁ ca vaiṇavīṁ tasmai dadau vṛtraniṣūdanaḥ ,
iṣṭapradānamuddiśya śiṣṭānāṁ paripālinīm.
17. vaiśaṁpāyana uvāca yaṣṭim ca vaiṇavīm tasmai dadau
vṛtraniṣūdanaḥ iṣṭapradānam uddiśya śiṣṭānām paripālinīm
17. Vaiśampāyana said: The slayer of Vṛtra (Indra) also gave him a bamboo staff, intending it for the granting of desired boons and for the protection of the virtuous.
तस्याः शक्रस्य पूजार्थं भूमौ भूमिपतिस्तदा ।
प्रवेशं कारयामास गते संवत्सरे तदा ॥१८॥
18. tasyāḥ śakrasya pūjārthaṁ bhūmau bhūmipatistadā ,
praveśaṁ kārayāmāsa gate saṁvatsare tadā.
18. tasyāḥ śakrasya pūjārtham bhūmau bhūmipatiḥ
tadā praveśam kārayāmāsa gate saṁvatsare tadā
18. Then, after a year had passed, the king caused the installation of that (staff) into the ground for the worship of Indra.
ततः प्रभृति चाद्यापि यष्ट्याः क्षितिपसत्तमैः ।
प्रवेशः क्रियते राजन्यथा तेन प्रवर्तितः ॥१९॥
19. tataḥ prabhṛti cādyāpi yaṣṭyāḥ kṣitipasattamaiḥ ,
praveśaḥ kriyate rājanyathā tena pravartitaḥ.
19. tataḥ prabhṛti ca adya api yaṣṭyāḥ kṣitipasattamaiḥ
praveśaḥ kriyate rājan yathā tena pravartitaḥ
19. O King, from that time onwards, even today, the installation ceremony of the staff is performed by the best of kings, just as it was initiated by that (first) king.
अपरेद्युस्तथा चास्याः क्रियते उच्छ्रयो नृपैः ।
अलंकृतायाः पिटकैर्गन्धैर्माल्यैश्च भूषणैः ।
माल्यदामपरिक्षिप्ता विधिवत्क्रियतेऽपि च ॥२०॥
20. aparedyustathā cāsyāḥ kriyate ucchrayo nṛpaiḥ ,
alaṁkṛtāyāḥ piṭakairgandhairmālyaiśca bhūṣaṇaiḥ ,
mālyadāmaparikṣiptā vidhivatkriyate'pi ca.
20. apare adyuḥ tathā ca asyāḥ kriyate
ucchrayaḥ nṛpaiḥ alaṅkṛtāyāḥ piṭakaiḥ
gandhaiḥ mālyaiḥ ca bhūṣaṇaiḥ
mālyadāmaparikṣiptā vidhivat kriyate api ca
20. On the following day, kings perform her raising, and she is adorned with baskets (of offerings), fragrances, garlands, and ornaments. She is also properly surrounded by chains of garlands.
भगवान्पूज्यते चात्र हास्यरूपेण शंकरः ।
स्वयमेव गृहीतेन वसोः प्रीत्या महात्मनः ॥२१॥
21. bhagavānpūjyate cātra hāsyarūpeṇa śaṁkaraḥ ,
svayameva gṛhītena vasoḥ prītyā mahātmanaḥ.
21. bhagavān pūjyate ca atra hāsyarūpeṇa śaṅkaraḥ
svayam eva gṛhītena vasoḥ prītyā mahātmanaḥ
21. And here Lord Shankara is worshipped in a playful form, a form assumed by himself, out of affection for the great-souled Vasu.
एतां पूजां महेन्द्रस्तु दृष्ट्वा देव कृतां शुभाम् ।
वसुना राजमुख्येन प्रीतिमानब्रवीद्विभुः ॥२२॥
22. etāṁ pūjāṁ mahendrastu dṛṣṭvā deva kṛtāṁ śubhām ,
vasunā rājamukhyena prītimānabravīdvibhuḥ.
22. etām pūjām mahendraḥ tu dṛṣṭvā deva kṛtām śubhām
vasunā rājamukhyena prītimān abravīt vibhuḥ
22. But Mahendra, the mighty lord, having seen this divine and auspicious worship performed by Vasu, the chief of kings, spoke, filled with delight.
ये पूजयिष्यन्ति नरा राजानश्च महं मम ।
कारयिष्यन्ति च मुदा यथा चेदिपतिर्नृपः ॥२३॥
23. ye pūjayiṣyanti narā rājānaśca mahaṁ mama ,
kārayiṣyanti ca mudā yathā cedipatirnṛpaḥ.
23. ye pūjayiṣyanti narāḥ rājānaḥ ca maham mama
kārayiṣyanti ca mudā yathā cedipatiḥ nṛpaḥ
23. Those men and kings who will worship my great festival and will perform it gladly, just as King, the Lord of Chedi, did...
तेषां श्रीर्विजयश्चैव सराष्ट्राणां भविष्यति ।
तथा स्फीतो जनपदो मुदितश्च भविष्यति ॥२४॥
24. teṣāṁ śrīrvijayaścaiva sarāṣṭrāṇāṁ bhaviṣyati ,
tathā sphīto janapado muditaśca bhaviṣyati.
24. teṣām śrīḥ vijayaḥ ca eva sarāṣṭrāṇām bhaviṣyati
tathā sphītaḥ janapadaḥ muditaḥ ca bhaviṣyati
24. For them, along with their kingdoms, there will indeed be prosperity and victory. Likewise, their populace and region will become prosperous and joyful.
एवं महात्मना तेन महेन्द्रेण नराधिप ।
वसुः प्रीत्या मघवता महाराजोऽभिसत्कृतः ॥२५॥
25. evaṁ mahātmanā tena mahendreṇa narādhipa ,
vasuḥ prītyā maghavatā mahārājo'bhisatkṛtaḥ.
25. evam mahātmanā tena mahendreṇa narādhipa
vasuḥ prītyā maghavatā mahārājaḥ abhisatkṛtaḥ
25. Thus, O ruler of men (narādhipa), King Vasu was honored with affection by that great-souled Mahendra (Indra), by Maghavan (Indra) himself.
उत्सवं कारयिष्यन्ति सदा शक्रस्य ये नराः ।
भूमिदानादिभिर्दानैर्यथा पूता भवन्ति वै ।
वरदानमहायज्ञैस्तथा शक्रोत्सवेन ते ॥२६॥
26. utsavaṁ kārayiṣyanti sadā śakrasya ye narāḥ ,
bhūmidānādibhirdānairyathā pūtā bhavanti vai ,
varadānamahāyajñaistathā śakrotsavena te.
26. utsavam kārayiṣyanti sadā śakrasya
ye narāḥ bhūmidānādibhiḥ dānaiḥ
yathā pūtāḥ bhavanti vai
varadānamahāyajñaiḥ tathā śakrotsavena te
26. Those people who always arrange the festival of Indra (Śakra) become purified. They are purified just as one becomes purified through various gifts such as land grants (bhūmidāna) and through great sacrifices (mahāyajña) involving the granting of boons; similarly, they are purified by the festival of Indra.
संपूजितो मघवता वसुश्चेदिपतिस्तदा ।
पालयामास धर्मेण चेदिस्थः पृथिवीमिमाम् ।
इन्द्रप्रीत्या भूमिपतिश्चकारेन्द्रमहं वसुः ॥२७॥
27. saṁpūjito maghavatā vasuścedipatistadā ,
pālayāmāsa dharmeṇa cedisthaḥ pṛthivīmimām ,
indraprītyā bhūmipatiścakārendramahaṁ vasuḥ.
27. sampūjitaḥ maghavatā vasuḥ cedipatiḥ
tadā pālayāmāsa dharmeṇa
cedisthaḥ pṛthivīm imām indraprītyā
bhūmipatiḥ ca cakāra indramaham vasuḥ
27. At that time, Vasu, the lord of Cedi, having been duly honored by Indra (Maghavan), protected this earth with righteousness (dharma). This king, Vasu, then performed a great festival for Indra (indra-maha) out of devotion to Indra.
पुत्राश्चास्य महावीर्याः पञ्चासन्नमितौजसः ।
नानाराज्येषु च सुतान्स सम्राडभ्यषेचयत् ॥२८॥
28. putrāścāsya mahāvīryāḥ pañcāsannamitaujasaḥ ,
nānārājyeṣu ca sutānsa samrāḍabhyaṣecayat.
28. putrāḥ ca asya mahāvīryāḥ pañca āsan amitaojasaḥ
nānārājyeṣu ca sutān sa samrāṭ abhyaṣecayat
28. He had five very mighty sons of immeasurable vigor. That emperor then consecrated those sons in various kingdoms.
महारथो मगधराड्विश्रुतो यो बृहद्रथः ।
प्रत्यग्रहः कुशाम्बश्च यमाहुर्मणिवाहनम् ।
मच्छिल्लश्च यदुश्चैव राजन्यश्चापराजितः ॥२९॥
29. mahāratho magadharāḍviśruto yo bṛhadrathaḥ ,
pratyagrahaḥ kuśāmbaśca yamāhurmaṇivāhanam ,
macchillaśca yaduścaiva rājanyaścāparājitaḥ.
29. mahārathaḥ magadharāṭ viśrutaḥ yaḥ
bṛhadrathaḥ pratyagrahaḥ kuśāmbaḥ ca
yam āhuḥ maṇivāhanam macchillaḥ ca
yaduḥ ca eva rājanyaḥ ca aparājitaḥ
29. The renowned Bṛhadratha, king of Magadha and a great charioteer; Pratyagraha; and Kuśāmba, whom they call Maṇivāhana; also Macchilla, Yadu, and the unconquered Rājanya.
एते तस्य सुता राजन्राजर्षेर्भूरितेजसः ।
न्यवेशयन्नामभिः स्वैस्ते देशांश्च पुराणि च ।
वासवाः पञ्च राजानः पृथग्वंशाश्च शाश्वताः ॥३०॥
30. ete tasya sutā rājanrājarṣerbhūritejasaḥ ,
nyaveśayannāmabhiḥ svaiste deśāṁśca purāṇi ca ,
vāsavāḥ pañca rājānaḥ pṛthagvaṁśāśca śāśvatāḥ.
30. ete tasya sutāḥ rājan rājarṣeḥ
bhūritejasaḥ nyaveśayan nāmabhiḥ svaiḥ
te deśān ca purāṇi ca vāsavāḥ
pañca rājānaḥ pṛthak vaṁśāḥ ca śāśvatāḥ
30. O King, these were the sons of that royal sage of immense splendor. Those five kings, who resembled the Vasus, established various countries and cities, naming them after themselves. Their dynasties were distinct and enduring.
वसन्तमिन्द्रप्रासादे आकाशे स्फाटिके च तम् ।
उपतस्थुर्महात्मानं गन्धर्वाप्सरसो नृपम् ।
राजोपरिचरेत्येवं नाम तस्याथ विश्रुतम् ॥३१॥
31. vasantamindraprāsāde ākāśe sphāṭike ca tam ,
upatasthurmahātmānaṁ gandharvāpsaraso nṛpam ,
rājoparicaretyevaṁ nāma tasyātha viśrutam.
31. vasantam indraprāsāde ākāśe sphāṭike
ca tam upatasthuḥ mahātmānam
gandharvāpsarasaḥ nṛpam rājoparicara
iti evam nāma tasya atha viśrutam
31. Gandharvas and Apsaras attended upon that great-souled king, who resided in Indra's crystal palace in the sky. His name then became widely known as 'Raja Uparicara'.
पुरोपवाहिनीं तस्य नदीं शुक्तिमतीं गिरिः ।
अरौत्सीच्चेतनायुक्तः कामात्कोलाहलः किल ॥३२॥
32. puropavāhinīṁ tasya nadīṁ śuktimatīṁ giriḥ ,
arautsīccetanāyuktaḥ kāmātkolāhalaḥ kila.
32. purūpavāhinīm tasya nadīm śuktimatīm giriḥ
arautsīt cetanāyuktaḥ kāmāt kolāhalaḥ kila
32. Indeed, the conscious mountain Kolāhala, driven by desire, obstructed his river Śuktimatī, which flowed by his city.
गिरिं कोलाहलं तं तु पदा वसुरताडयत् ।
निश्चक्राम नदी तेन प्रहारविवरेण सा ॥३३॥
33. giriṁ kolāhalaṁ taṁ tu padā vasuratāḍayat ,
niścakrāma nadī tena prahāravivareṇa sā.
33. girim kolāhalam tam tu padā vasuḥ atāḍayat
niścakrāma nadī tena prahāravivareṇa sā
33. But Vasu (King Uparicara) struck that mountain Kolāhala with his foot. Through the opening made by that blow, the river then flowed forth.
तस्यां नद्यामजनयन्मिथुनं पर्वतः स्वयम् ।
तस्माद्विमोक्षणात्प्रीता नदी राज्ञे न्यवेदयत् ॥३४॥
34. tasyāṁ nadyāmajanayanmithunaṁ parvataḥ svayam ,
tasmādvimokṣaṇātprītā nadī rājñe nyavedayat.
34. tasyām nadyām ajanayat mithunam parvataḥ svayam
tasmāt vimokṣaṇāt prītā nadī rājñe nyavedayat
34. The mountain itself begot a pair of twins in that river. Delighted by this liberation, the river presented them to the king.
यः पुमानभवत्तत्र तं स राजर्षिसत्तमः ।
वसुर्वसुप्रदश्चक्रे सेनापतिमरिंदमम् ।
चकार पत्नीं कन्यां तु दयितां गिरिकां नृपः ॥३५॥
35. yaḥ pumānabhavattatra taṁ sa rājarṣisattamaḥ ,
vasurvasupradaścakre senāpatimariṁdamam ,
cakāra patnīṁ kanyāṁ tu dayitāṁ girikāṁ nṛpaḥ.
35. yaḥ pumān abhavat tatra tam sa
rājarṣisattamaḥ vasuḥ vasupradaḥ
cakre senāpatim arindamam cakāra
patnīm kanyām tu dayitām girikām nṛpaḥ
35. That best of royal sages, Vasu, the giver of wealth, appointed whichever man was present there as his general and subduer of enemies. And the king made the beloved maiden Girikā his wife.
वसोः पत्नी तु गिरिका कामात्काले न्यवेदयत् ।
ऋतुकालमनुप्राप्तं स्नाता पुंसवने शुचिः ॥३६॥
36. vasoḥ patnī tu girikā kāmātkāle nyavedayat ,
ṛtukālamanuprāptaṁ snātā puṁsavane śuciḥ.
36. vasoḥ patnī tu girikā kāmāt kāle nyavedayat
ṛtukālam anuprāptam snātā puṃsavane śuciḥ
36. Vasu's wife, Girikā, having bathed and purified herself for the Pumsavana ritual, then, out of desire, informed him that her fertile period had arrived.
तदहः पितरश्चैनमूचुर्जहि मृगानिति ।
तं राजसत्तमं प्रीतास्तदा मतिमतां वरम् ॥३७॥
37. tadahaḥ pitaraścainamūcurjahi mṛgāniti ,
taṁ rājasattamaṁ prītāstadā matimatāṁ varam.
37. tad ahaḥ pitaraḥ ca enam ūcuḥ jahi mṛgān iti
tam rājasattamam prītāḥ tadā matimatām varam
37. On that very day, his ancestors, being pleased with that best of kings, the foremost among the wise, told him: 'Hunt the deer!'
स पितॄणां नियोगं तमव्यतिक्रम्य पार्थिवः ।
चचार मृगयां कामी गिरिकामेव संस्मरन् ।
अतीव रूपसंपन्नां साक्षाच्छ्रियमिवापराम् ॥३८॥
38. sa pitṝṇāṁ niyogaṁ tamavyatikramya pārthivaḥ ,
cacāra mṛgayāṁ kāmī girikāmeva saṁsmaran ,
atīva rūpasaṁpannāṁ sākṣācchriyamivāparām.
38. sa pitṝṇām niyogam tam avyatikramya
pārthivaḥ cacāra mṛgayām kāmī
girikām eva saṃsmaran atīva
rūpasaṃpannām sākṣāt śriyam iva aparām
38. Without transgressing that command of the ancestors, the king went hunting. He was full of desire and constantly remembered Girikā, who was exceedingly beautiful, like another goddess Lakṣmī personified.
तस्य रेतः प्रचस्कन्द चरतो रुचिरे वने ।
स्कन्नमात्रं च तद्रेतो वृक्षपत्रेण भूमिपः ॥३९॥
39. tasya retaḥ pracaskanda carato rucire vane ,
skannamātraṁ ca tadreto vṛkṣapatreṇa bhūmipaḥ.
39. tasya retaḥ pracaskanda carataḥ rucire vane
skannamātram ca tat retaḥ vṛkṣapatreṇa bhūmipaḥ
39. As he roamed through the beautiful forest, his semen spilled. The king then saw that very semen, immediately after it spilled, collected on a tree leaf.
प्रतिजग्राह मिथ्या मे न स्कन्देद्रेत इत्युत ।
ऋतुश्च तस्याः पत्न्या मे न मोघः स्यादिति प्रभुः ॥४०॥
40. pratijagrāha mithyā me na skandedreta ityuta ,
ṛtuśca tasyāḥ patnyā me na moghaḥ syāditi prabhuḥ.
40. pratijagrāha mithyā me na skandet retaḥ iti uta ṛtuḥ
ca tasyāḥ patnyāḥ me na moghaḥ syāt iti prabhuḥ
40. The lord preserved it, thinking, 'My semen must not be spilled in vain,' and also, 'My wife's fertile period must not go fruitless.'
संचिन्त्यैवं तदा राजा विचार्य च पुनः पुनः ।
अमोघत्वं च विज्ञाय रेतसो राजसत्तमः ॥४१॥
41. saṁcintyaivaṁ tadā rājā vicārya ca punaḥ punaḥ ,
amoghatvaṁ ca vijñāya retaso rājasattamaḥ.
41. sañcintya evam tadā rājā vicārya ca punaḥ punaḥ
amoghatvam ca vijñāya retasaḥ rājasattamaḥ
41. Having thus pondered and deliberated repeatedly at that time, and having understood the unfailing nature of the semen, that best of kings...
शुक्रप्रस्थापने कालं महिष्याः प्रसमीक्ष्य सः ।
अभिमन्त्र्याथ तच्छुक्रमारात्तिष्ठन्तमाशुगम् ।
सूक्ष्मधर्मार्थतत्त्वज्ञो ज्ञात्वा श्येनं ततोऽब्रवीत् ॥४२॥
42. śukraprasthāpane kālaṁ mahiṣyāḥ prasamīkṣya saḥ ,
abhimantryātha tacchukramārāttiṣṭhantamāśugam ,
sūkṣmadharmārthatattvajño jñātvā śyenaṁ tato'bravīt.
42. śukraprasthāpane kālam mahiṣyāḥ prasamīkṣya
saḥ abhimantrya atha tat śukram
ārāt tiṣṭhantam āśugam sūkṣmadharmārthatattvajñaḥ
jñātvā śyenam tataḥ abravīt
42. He, the knower of the subtle essence of righteousness and purpose, having ascertained the proper time for his queen's impregnation, then consecrated that semen. Recognizing a swift-flying hawk standing nearby, he then spoke to it.
मत्प्रियार्थमिदं सौम्य शुक्रं मम गृहं नय ।
गिरिकायाः प्रयच्छाशु तस्या ह्यार्तवमद्य वै ॥४३॥
43. matpriyārthamidaṁ saumya śukraṁ mama gṛhaṁ naya ,
girikāyāḥ prayacchāśu tasyā hyārtavamadya vai.
43. matpriyārtham idam saumya śukram mama gṛham naya
girikāyāḥ prayaccha āśu tasyāḥ hi ārtavam adya vai
43. O gentle one, for my sake, take this semen to my residence. Deliver it quickly to Girikā, for today is indeed her fertile period.
गृहीत्वा तत्तदा श्येनस्तूर्णमुत्पत्य वेगवान् ।
जवं परममास्थाय प्रदुद्राव विहंगमः ॥४४॥
44. gṛhītvā tattadā śyenastūrṇamutpatya vegavān ,
javaṁ paramamāsthāya pradudrāva vihaṁgamaḥ.
44. gṛhītvā tat tadā śyenaḥ tūrṇam utpatya vegavān
javam paramam āsthāya pradudrāva vihaṅgamaḥ
44. Having taken that, the swift hawk then flew up quickly. Adopting supreme speed, the bird rushed forth.
तमपश्यदथायान्तं श्येनं श्येनस्तथापरः ।
अभ्यद्रवच्च तं सद्यो दृष्ट्वैवामिषशङ्कया ॥४५॥
45. tamapaśyadathāyāntaṁ śyenaṁ śyenastathāparaḥ ,
abhyadravacca taṁ sadyo dṛṣṭvaivāmiṣaśaṅkayā.
45. tam apaśyat atha āyāntam śyenam śyenaḥ tathā aparaḥ
abhyadravat ca tam sadyaḥ dṛṣṭvā eva āmiṣa-śaṅkayā
45. Then, another hawk saw that hawk coming and immediately rushed towards it, suspecting it had prey.
तुण्डयुद्धमथाकाशे तावुभौ संप्रचक्रतुः ।
युध्यतोरपतद्रेतस्तच्चापि यमुनाम्भसि ॥४६॥
46. tuṇḍayuddhamathākāśe tāvubhau saṁpracakratuḥ ,
yudhyatorapatadretastaccāpi yamunāmbhasi.
46. tuṇḍa-yuddham atha ākāśe tau ubhau sampra-cakratuḥ
yudhyatoḥ apatat retaḥ tat ca api yamunā-ambhasi
46. Then, those two engaged in a beak-fight in the sky. While they were fighting, their semen fell, and that too, into the waters of the Yamuna.
तत्राद्रिकेति विख्याता ब्रह्मशापाद्वराप्सराः ।
मीनभावमनुप्राप्ता बभूव यमुनाचरी ॥४७॥
47. tatrādriketi vikhyātā brahmaśāpādvarāpsarāḥ ,
mīnabhāvamanuprāptā babhūva yamunācarī.
47. tatra adrikā iti vikhyātā brahma-śāpāt vara-apsarāḥ
mīna-bhāvam anuprāptā babhūva yamunā-carī
47. There, an excellent Apsara named Adrika, who was well-known and had attained the state of a fish due to Brahma's curse, became a dweller in the Yamuna.
श्येनपादपरिभ्रष्टं तद्वीर्यमथ वासवम् ।
जग्राह तरसोपेत्य साद्रिका मत्स्यरूपिणी ॥४८॥
48. śyenapādaparibhraṣṭaṁ tadvīryamatha vāsavam ,
jagrāha tarasopetya sādrikā matsyarūpiṇī.
48. śyena-pāda-paribhramṣṭam tat vīryam atha vāsavam
jagrāha tarasā upetya sā adrikā matsya-rūpiṇī
48. Then, Adrika, in the form of a fish, quickly approached and took that divine semen which had fallen from the hawk's feet.
कदाचिदथ मत्सीं तां बबन्धुर्मत्स्यजीविनः ।
मासे च दशमे प्राप्ते तदा भरतसत्तम ।
उज्जह्रुरुदरात्तस्याः स्त्रीपुमांसं च मानुषम् ॥४९॥
49. kadācidatha matsīṁ tāṁ babandhurmatsyajīvinaḥ ,
māse ca daśame prāpte tadā bharatasattama ,
ujjahrurudarāttasyāḥ strīpumāṁsaṁ ca mānuṣam.
49. kadācit atha matsīm tām babandhuḥ
matsya-jīvinaḥ māse ca daśame prāpte
tadā bharata-sattama ujjahruḥ
udarāt tasyāḥ strī-pumāṃsam ca mānuṣam
49. O best of Bharatas, once the fishermen caught that fish. Then, when the tenth month arrived, they extracted a human male and female from her belly.
आश्चर्यभूतं मत्वा तद्राज्ञस्ते प्रत्यवेदयन् ।
काये मत्स्या इमौ राजन्संभूतौ मानुषाविति ॥५०॥
50. āścaryabhūtaṁ matvā tadrājñaste pratyavedayan ,
kāye matsyā imau rājansaṁbhūtau mānuṣāviti.
50. āścaryabhūtam matvā tat rājñaḥ te pratyavedayan
kāye matsyā imau rājan saṃbhūtau mānuṣau iti
50. Considering it a marvel, they reported to that king: 'O King, these two human beings were born from the body of a fish!'
तयोः पुमांसं जग्राह राजोपरिचरस्तदा ।
स मत्स्यो नाम राजासीद्धार्मिकः सत्यसंगरः ॥५१॥
51. tayoḥ pumāṁsaṁ jagrāha rājoparicarastadā ,
sa matsyo nāma rājāsīddhārmikaḥ satyasaṁgaraḥ.
51. tayoḥ pumāṃsam jagrāha rājā uparicaraḥ tadā saḥ
matsyaḥ nāma rājā āsīt dhārmikaḥ satyasaṅgaraḥ
51. King Uparicara then took the male of the two children. That king, named Matsya, was a righteous ruler, truthful in his commitments.
साप्सरा मुक्तशापा च क्षणेन समपद्यत ।
पुरोक्ता या भगवता तिर्यग्योनिगता शुभे ।
मानुषौ जनयित्वा त्वं शापमोक्षमवाप्स्यसि ॥५२॥
52. sāpsarā muktaśāpā ca kṣaṇena samapadyata ,
puroktā yā bhagavatā tiryagyonigatā śubhe ,
mānuṣau janayitvā tvaṁ śāpamokṣamavāpsyasi.
52. sā apsarā muktaśāpā ca kṣaṇena
samapadyata pura uktā yā bhagavatā
tiryagyonigatā śubhe mānuṣau
janayitvā tvam śāpamokṣam avāpsyasi
52. That Apsara, freed from her curse, instantly transformed. She was the one whom the revered one (Bhagavat) had previously addressed, saying, 'O auspicious one, you will attain liberation (mokṣa) from your curse after giving birth to two human children, (despite) having taken birth in an animal womb.'
ततः सा जनयित्वा तौ विशस्ता मत्स्यघातिना ।
संत्यज्य मत्स्यरूपं सा दिव्यं रूपमवाप्य च ।
सिद्धर्षिचारणपथं जगामाथ वराप्सराः ॥५३॥
53. tataḥ sā janayitvā tau viśastā matsyaghātinā ,
saṁtyajya matsyarūpaṁ sā divyaṁ rūpamavāpya ca ,
siddharṣicāraṇapathaṁ jagāmātha varāpsarāḥ.
53. tataḥ sā janayitvā tau viśastā
matsyaghātinā saṃtyajya matsyarūpam sā
divyam rūpam avāpya ca
siddharṣicāraṇapatham jagāma atha vara apsarāḥ
53. Then, after she had given birth to those two (children), she was killed by a fisherman. Having abandoned her fish-form and attained a divine form, that excellent Apsara then ascended to the path of the Siddhas, Rishis, and Charanas.
या कन्या दुहिता तस्या मत्स्या मत्स्यसगन्धिनी ।
राज्ञा दत्ताथ दाशाय इयं तव भवत्विति ।
रूपसत्त्वसमायुक्ता सर्वैः समुदिता गुणैः ॥५४॥
54. yā kanyā duhitā tasyā matsyā matsyasagandhinī ,
rājñā dattātha dāśāya iyaṁ tava bhavatviti ,
rūpasattvasamāyuktā sarvaiḥ samuditā guṇaiḥ.
54. yā kanyā duhitā tasyāḥ matsyā
matsyasagandhinī rājñā dattā atha dāśāya
iyam tava bhavatu iti
rūpasattvasamāyuktā sarvaiḥ samuditā guṇaiḥ
54. That girl, her daughter Matsyā, who smelled of fish, was then given by the king to a fisherman, Dāśa, with the words, 'Let this one be yours.' She was endowed with beauty and inherent goodness (sattva), and complete with all (other) virtues.
सा तु सत्यवती नाम मत्स्यघात्यभिसंश्रयात् ।
आसीन्मत्स्यसगन्धैव कंचित्कालं शुचिस्मिता ॥५५॥
55. sā tu satyavatī nāma matsyaghātyabhisaṁśrayāt ,
āsīnmatsyasagandhaiva kaṁcitkālaṁ śucismitā.
55. sā tu satyavatī nāma matsyaghāti-abhisaṃśrayāt
āsīt matsyasagandhā eva kaṃcit kālam śucismitā
55. She, named Satyavati, due to her close association with fishermen, smelled of fish for some time, despite having a radiant smile.
शुश्रूषार्थं पितुर्नावं तां तु वाहयतीं जले ।
तीर्थयात्रां परिक्रामन्नपश्यद्वै पराशरः ॥५६॥
56. śuśrūṣārthaṁ piturnāvaṁ tāṁ tu vāhayatīṁ jale ,
tīrthayātrāṁ parikrāmannapaśyadvai parāśaraḥ.
56. śuśrūṣārtham pituḥ nāvam tām tu vāhayatīm jale
tīrthayātrām parikrāmān apaśyat vai parāśaraḥ
56. As Parashara was wandering on a pilgrimage, he saw her, diligently ferrying her father's boat in the water as an act of service to him.
अतीव रूपसंपन्नां सिद्धानामपि काङ्क्षिताम् ।
दृष्ट्वैव च स तां धीमांश्चकमे चारुदर्शनाम् ।
विद्वांस्तां वासवीं कन्यां कार्यवान्मुनिपुंगवः ॥५७॥
57. atīva rūpasaṁpannāṁ siddhānāmapi kāṅkṣitām ,
dṛṣṭvaiva ca sa tāṁ dhīmāṁścakame cārudarśanām ,
vidvāṁstāṁ vāsavīṁ kanyāṁ kāryavānmunipuṁgavaḥ.
57. atīva rūpasaṃpannām siddhānām api
kāṅkṣitām dṛṣṭvā eva ca saḥ tām dhīmān
cakame cārudarśanām vidvān tām
vāsavīm kanyām kāryavān munipuṅgavaḥ
57. Upon seeing that maiden, Vasavi - who was endowed with exquisite beauty, desired even by celestials, and lovely to behold - the wise, intelligent, and purposeful sage Parashara immediately desired her.
साब्रवीत्पश्य भगवन्पारावारे ऋषीन्स्थितान् ।
आवयोर्दृश्यतोरेभिः कथं नु स्यात्समागमः ॥५८॥
58. sābravītpaśya bhagavanpārāvāre ṛṣīnsthitān ,
āvayordṛśyatorebhiḥ kathaṁ nu syātsamāgamaḥ.
58. sā abravīt paśya bhagavan pārāvāre ṛṣīn sthitān
āvayoḥ dṛśyatoḥ ebhiḥ katham nu syāt samāgamaḥ
58. She said, 'O venerable one, look! Sages are standing on both sides of the riverbank. How can we possibly unite when we are being watched by them?'
एवं तयोक्तो भगवान्नीहारमसृजत्प्रभुः ।
येन देशः स सर्वस्तु तमोभूत इवाभवत् ॥५९॥
59. evaṁ tayokto bhagavānnīhāramasṛjatprabhuḥ ,
yena deśaḥ sa sarvastu tamobhūta ivābhavat.
59. evam tayā uktaḥ bhagavān nīhāram asṛjat prabhuḥ
yena deśaḥ saḥ sarvaḥ tu tamaḥbhūtaḥ iva abhavat
59. Thus addressed by her, the venerable and powerful Lord (Parashara) created a dense mist, by which that entire region became as if plunged into darkness.
दृष्ट्वा सृष्टं तु नीहारं ततस्तं परमर्षिणा ।
विस्मिता चाब्रवीत्कन्या व्रीडिता च मनस्विनी ॥६०॥
60. dṛṣṭvā sṛṣṭaṁ tu nīhāraṁ tatastaṁ paramarṣiṇā ,
vismitā cābravītkanyā vrīḍitā ca manasvinī.
60. dṛṣṭvā sṛṣṭam tu nīhāram tataḥ tam paramarṣiṇā
vismitā ca abravīt kanyā vrīḍitā ca manasvinī
60. Having seen the mist created by the great sage, the high-minded maiden, astonished and embarrassed, then spoke.
विद्धि मां भगवन्कन्यां सदा पितृवशानुगाम् ।
त्वत्संयोगाच्च दुष्येत कन्याभावो ममानघ ॥६१॥
61. viddhi māṁ bhagavankanyāṁ sadā pitṛvaśānugām ,
tvatsaṁyogācca duṣyeta kanyābhāvo mamānagha.
61. viddhi mām bhagavan kanyām sadā pitṛvaśānugām
tvatsaṃyogāt ca duṣyeta kanyābhāvaḥ mama anagha
61. O revered one, know that I am a maiden, always obedient to my father's will. And, O sinless one, my maidenhood would be sullied by union with you.
कन्यात्वे दूषिते चापि कथं शक्ष्ये द्विजोत्तम ।
गन्तुं गृहं गृहे चाहं धीमन्न स्थातुमुत्सहे ।
एतत्संचिन्त्य भगवन्विधत्स्व यदनन्तरम् ॥६२॥
62. kanyātve dūṣite cāpi kathaṁ śakṣye dvijottama ,
gantuṁ gṛhaṁ gṛhe cāhaṁ dhīmanna sthātumutsahe ,
etatsaṁcintya bhagavanvidhatsva yadanantaram.
62. kanyātve dūṣite ca api katham śakṣye
dvijottama gantum gṛham gṛhe ca aham
dhīman na sthātum utsahe etat
saṃcintya bhagavan vidhatsva yat anantaram
62. O best among the twice-born, even if my maidenhood is defiled, how will I be able to go home? And, O wise one, I cannot bear to stay at home either. Therefore, O revered one, considering all this, please arrange what should happen next.
एवमुक्तवतीं तां तु प्रीतिमानृषिसत्तमः ।
उवाच मत्प्रियं कृत्वा कन्यैव त्वं भविष्यसि ॥६३॥
63. evamuktavatīṁ tāṁ tu prītimānṛṣisattamaḥ ,
uvāca matpriyaṁ kṛtvā kanyaiva tvaṁ bhaviṣyasi.
63. evam uktavatīm tām tu prītimān ṛṣisattamaḥ
uvāca matpriyam kṛtvā kanyā eva tvam bhaviṣyasi
63. When she had spoken thus, the pleased and best of sages said to her: 'After doing what I desire, you will remain a maiden.'
वृणीष्व च वरं भीरु यं त्वमिच्छसि भामिनि ।
वृथा हि न प्रसादो मे भूतपूर्वः शुचिस्मिते ॥६४॥
64. vṛṇīṣva ca varaṁ bhīru yaṁ tvamicchasi bhāmini ,
vṛthā hi na prasādo me bhūtapūrvaḥ śucismite.
64. vṛṇīṣva ca varam bhīru yam tvam icchasi bhāmini
vṛthā hi na prasādaḥ me bhūtapūrvaḥ śucismite
64. And, O timid one, O beautiful lady, choose the boon that you desire. For, O lady with a pure smile, my grace has never been futile.
एवमुक्ता वरं वव्रे गात्रसौगन्ध्यमुत्तमम् ।
स चास्यै भगवान्प्रादान्मनसः काङ्क्षितं प्रभुः ॥६५॥
65. evamuktā varaṁ vavre gātrasaugandhyamuttamam ,
sa cāsyai bhagavānprādānmanasaḥ kāṅkṣitaṁ prabhuḥ.
65. evam uktā varam vavre gātrasaugandhyam uttamam | sa
ca asyai bhagavān prādāt manasaḥ kāṅkṣitam prabhuḥ
65. Thus addressed, she chose an excellent boon of bodily fragrance. The lord, Bhagavān, then granted her what her mind desired.
ततो लब्धवरा प्रीता स्त्रीभावगुणभूषिता ।
जगाम सह संसर्गमृषिणाद्भुतकर्मणा ॥६६॥
66. tato labdhavarā prītā strībhāvaguṇabhūṣitā ,
jagāma saha saṁsargamṛṣiṇādbhutakarmaṇā.
66. tataḥ labdhavarā prītā strībhāvaguṇabhūṣitā
| jagāma saha saṃsargam ṛṣiṇā adbhutakarmaṇā
66. Having thus obtained the boon, delighted and adorned with the qualities of womanhood, she then went together with the sage, who performed wonderful deeds, for union.
तेन गन्धवतीत्येव नामास्याः प्रथितं भुवि ।
तस्यास्तु योजनाद्गन्धमाजिघ्रन्ति नरा भुवि ॥६७॥
67. tena gandhavatītyeva nāmāsyāḥ prathitaṁ bhuvi ,
tasyāstu yojanādgandhamājighranti narā bhuvi.
67. tena gandhavatī iti eva nāma asyāḥ prathitam bhuvi
| tasyāḥ tu yojanāt gandham ājighranti narā bhuvi
67. Because of him, her name 'Gandhavatī' became renowned on earth. And on earth, people smell her fragrance from a distance of a yojana.
ततो योजनगन्धेति तस्या नाम परिश्रुतम् ।
पराशरोऽपि भगवाञ्जगाम स्वं निवेशनम् ॥६८॥
68. tato yojanagandheti tasyā nāma pariśrutam ,
parāśaro'pi bhagavāñjagāma svaṁ niveśanam.
68. tataḥ yojanagandhā iti tasyāḥ nāma pariśrutam
| parāśaraḥ api bhagavān jagāma svam niveśanam
68. Therefore, her name became widely known as 'Yojanagandhā'. And Bhagavān Parāśara also returned to his own dwelling.
इति सत्यवती हृष्टा लब्ध्वा वरमनुत्तमम् ।
पराशरेण संयुक्ता सद्यो गर्भं सुषाव सा ।
जज्ञे च यमुनाद्वीपे पाराशर्यः स वीर्यवान् ॥६९॥
69. iti satyavatī hṛṣṭā labdhvā varamanuttamam ,
parāśareṇa saṁyuktā sadyo garbhaṁ suṣāva sā ,
jajñe ca yamunādvīpe pārāśaryaḥ sa vīryavān.
69. iti satyavatī hṛṣṭā labdhvā varam
anuttamam | parāśareṇa saṃyuktā
sadyaḥ garbham suṣāva sā | jajñe ca
yamunādvipe pārāśaryaḥ sa vīryavān
69. Thus, Hrishṭā Satyavatī, having obtained the supreme boon, and united with Parāśara, immediately gave birth to a child. And on an island in the Yamunā, that powerful son of Parāśara was born.
स मातरमुपस्थाय तपस्येव मनो दधे ।
स्मृतोऽहं दर्शयिष्यामि कृत्येष्विति च सोऽब्रवीत् ॥७०॥
70. sa mātaramupasthāya tapasyeva mano dadhe ,
smṛto'haṁ darśayiṣyāmi kṛtyeṣviti ca so'bravīt.
70. saḥ mātaram upasthāya tapasi eva manaḥ dadhe smṛtaḥ
aham darśayiṣyāmi kṛtyeṣu iti ca saḥ abravīt
70. He approached his mother and dedicated his mind to asceticism. And he said, 'I shall appear for your tasks whenever I am remembered.'
एवं द्वैपायनो जज्ञे सत्यवत्यां पराशरात् ।
द्वीपे न्यस्तः स यद्बालस्तस्माद्द्वैपायनोऽभवत् ॥७१॥
71. evaṁ dvaipāyano jajñe satyavatyāṁ parāśarāt ,
dvīpe nyastaḥ sa yadbālastasmāddvaipāyano'bhavat.
71. evam dvaipāyanaḥ jajñe satyavatyām parāśarāt dvīpe
nyastaḥ saḥ yat bālaḥ tasmāt dvaipāyanaḥ abhavat
71. Thus, Dvaipāyana was born to Satyavatī from Parāśara. Because he, as a child, was placed on an island, he came to be known as Dvaipāyana.
पादापसारिणं धर्मं विद्वान्स तु युगे युगे ।
आयुः शक्तिं च मर्त्यानां युगानुगमवेक्ष्य च ॥७२॥
72. pādāpasāriṇaṁ dharmaṁ vidvānsa tu yuge yuge ,
āyuḥ śaktiṁ ca martyānāṁ yugānugamavekṣya ca.
72. pādāpasāriṇam dharmam vidvān saḥ tu yuge yuge
āyuḥ śaktim ca martyānām yugānugam avekṣya ca
72. But he, knowing that Dharma diminishes quarter by quarter in each succeeding age, and having observed the lifespan and strength of mortals as they conform to their respective ages...
ब्रह्मणो ब्राह्मणानां च तथानुग्रहकाम्यया ।
विव्यास वेदान्यस्माच्च तस्माद्व्यास इति स्मृतः ॥७३॥
73. brahmaṇo brāhmaṇānāṁ ca tathānugrahakāmyayā ,
vivyāsa vedānyasmācca tasmādvyāsa iti smṛtaḥ.
73. brahmaṇaḥ brāhmaṇānām ca tathā anugrahakāmyayā
vivyāsa vedān yasmāt ca tasmāt vyāsaḥ iti smṛtaḥ
73. And likewise, desiring to favor Brahmā and the Brahmins, he classified the Vedas. Because of this, he is known as Vyāsa.
वेदानध्यापयामास महाभारतपञ्चमान् ।
सुमन्तुं जैमिनिं पैलं शुकं चैव स्वमात्मजम् ॥७४॥
74. vedānadhyāpayāmāsa mahābhāratapañcamān ,
sumantuṁ jaiminiṁ pailaṁ śukaṁ caiva svamātmajam.
74. vedān adhyāpayāmāsa mahābhāratapañcamān sumantum
jaiminim pailam śukam ca eva svam ātmajam
74. He taught the Vedas, considering the Mahābhārata as the fifth (important text), to Sumantu, Jaimini, Paila, and also his own son Śuka.
प्रभुर्वरिष्ठो वरदो वैशंपायनमेव च ।
संहितास्तैः पृथक्त्वेन भारतस्य प्रकाशिताः ॥७५॥
75. prabhurvariṣṭho varado vaiśaṁpāyanameva ca ,
saṁhitāstaiḥ pṛthaktvena bhāratasya prakāśitāḥ.
75. prabhuḥ variṣṭhaḥ varadaḥ vaiśaṃpāyanam eva ca
saṃhitāḥ taiḥ pṛthaktvena bhāratasya prakāśitāḥ
75. The supreme, most excellent, and boon-granting lord (Vyāsa), along with Vaiśampāyana himself - by them, the compilations of the Bhārata were revealed separately.
तथा भीष्मः शांतनवो गङ्गायाममितद्युतिः ।
वसुवीर्यात्समभवन्महावीर्यो महायशाः ॥७६॥
76. tathā bhīṣmaḥ śāṁtanavo gaṅgāyāmamitadyutiḥ ,
vasuvīryātsamabhavanmahāvīryo mahāyaśāḥ.
76. tathā bhīṣmaḥ śāntanavaḥ gaṅgāyām amitadyutiḥ
vasuvīryāt samabhavan mahāvīryaḥ mahāyaśāḥ
76. Thus, Bhīṣma, the son of Śāntanu, of immeasurable splendor, was born from the virility of the Vasus, possessing great prowess and great fame.
शूले प्रोतः पुराणर्षिरचोरश्चोरशङ्कया ।
अणीमाण्डव्य इति वै विख्यातः सुमहायशाः ॥७७॥
77. śūle protaḥ purāṇarṣiracoraścoraśaṅkayā ,
aṇīmāṇḍavya iti vai vikhyātaḥ sumahāyaśāḥ.
77. śūle protaḥ purāṇarṣiḥ acoraḥ coraśaṅkayā
aṇīmāṇḍavya iti vai vikhyātaḥ sumahāyaśāḥ
77. The ancient sage, though not a thief, was impaled on a stake due to suspicion of theft. He was indeed renowned as Aṇīmāṇḍavya, a sage of very great renown.
स धर्ममाहूय पुरा महर्षिरिदमुक्तवान् ।
इषीकया मया बाल्यादेका विद्धा शकुन्तिका ॥७८॥
78. sa dharmamāhūya purā maharṣiridamuktavān ,
iṣīkayā mayā bālyādekā viddhā śakuntikā.
78. saḥ dharmam āhūya purā maharṣiḥ idam uktavān
iṣīkayā mayā bālyāt ekā viddhā śakuntikā
78. Having formerly summoned Dharma, the great sage Māṇḍavya said this: 'In my childhood, I once pierced a small bird with a blade of grass.'
तत्किल्बिषं स्मरे धर्म नान्यत्पापमहं स्मरे ।
तन्मे सहस्रसमितं कस्मान्नेहाजयत्तपः ॥७९॥
79. tatkilbiṣaṁ smare dharma nānyatpāpamahaṁ smare ,
tanme sahasrasamitaṁ kasmānnehājayattapaḥ.
79. tat kilbiṣam smare dharma na anyat pāpam aham smare
tat me sahasrasamitam kasmāt na iha ajayat tapaḥ
79. O Dharma, I recall only that one offense; I remember no other sin. Why did my penance here not conquer that (sin) of mine, which was considered equal to a thousand?
गरीयान्ब्राह्मणवधः सर्वभूतवधाद्यतः ।
तस्मात्त्वं किल्बिषादस्माच्छूद्रयोनौ जनिष्यसि ॥८०॥
80. garīyānbrāhmaṇavadhaḥ sarvabhūtavadhādyataḥ ,
tasmāttvaṁ kilbiṣādasmācchūdrayonau janiṣyasi.
80. garīyān brāhmaṇavadhaḥ sarvabhūtavadhāt yataḥ
tasmāt tvam kilbiṣāt asmāt śūdrayonau janiṣyasi
80. The killing of a Brahmin is more grievous than the killing of all other creatures. Therefore, because of this sin, you will be born in the womb of a Śūdra.
तेन शापेन धर्मोऽपि शूद्रयोनावजायत ।
विद्वान्विदुररूपेण धार्मी तनुरकिल्बिषी ॥८१॥
81. tena śāpena dharmo'pi śūdrayonāvajāyata ,
vidvānvidurarūpeṇa dhārmī tanurakilbiṣī.
81. tena śāpena dharmaḥ api śūdrayonau ajāyata
vidvān vidurarūpeṇa dhārmī tanuḥ akilbiṣī
81. Due to that curse, even Dharma himself was born in the womb of a Śūdra. He was born as the wise Vidura, a righteous and sinless being.
संजयो मुनिकल्पस्तु जज्ञे सूतो गवल्गणात् ।
सूर्याच्च कुन्तिकन्यायां जज्ञे कर्णो महारथः ।
सहजं कवचं बिभ्रत्कुण्डलोद्द्योतिताननः ॥८२॥
82. saṁjayo munikalpastu jajñe sūto gavalgaṇāt ,
sūryācca kuntikanyāyāṁ jajñe karṇo mahārathaḥ ,
sahajaṁ kavacaṁ bibhratkuṇḍaloddyotitānanaḥ.
82. saṃjayaḥ munikalpaḥ tu jajñe sūtaḥ
gavalgaṇāt sūryāt ca kuntikanyāyām
jajñe karṇaḥ mahārathaḥ sahajam
kavacam bibhrat kuṇḍaloddyotitānanaḥ
82. Sañjaya, who was like a sage, was born as a Sūta to Gavalgaṇa. And from the Sun god, in Kunti's daughter (Kunti), was born Karṇa, the great warrior, bearing his innate armor and with his face illuminated by earrings.
अनुग्रहार्थं लोकानां विष्णुर्लोकनमस्कृतः ।
वसुदेवात्तु देवक्यां प्रादुर्भूतो महायशाः ॥८३॥
83. anugrahārthaṁ lokānāṁ viṣṇurlokanamaskṛtaḥ ,
vasudevāttu devakyāṁ prādurbhūto mahāyaśāḥ.
83. anugrahārtham lokānām viṣṇuḥ lokanamaskṛtaḥ
vasudevāt tu devakyām prādurbhūtaḥ mahāyaśāḥ
83. For the sake of bestowing grace upon the worlds, Viṣṇu, who is worshipped by all people, manifested from Vasudeva in Devakī, he who is greatly renowned.
अनादिनिधनो देवः स कर्ता जगतः प्रभुः ।
अव्यक्तमक्षरं ब्रह्म प्रधानं निर्गुणात्मकम् ॥८४॥
84. anādinidhano devaḥ sa kartā jagataḥ prabhuḥ ,
avyaktamakṣaraṁ brahma pradhānaṁ nirguṇātmakam.
84. anādinidhanaḥ devaḥ sa kartā jagataḥ prabhuḥ
avyaktam akṣaram brahma pradhānam nirguṇātmakam
84. He is the divine being without beginning or end, the creator and lord of the universe. He is the unmanifest, imperishable Brahman, the primal essence, whose nature is devoid of material qualities.
आत्मानमव्ययं चैव प्रकृतिं प्रभवं परम् ।
पुरुषं विश्वकर्माणं सत्त्वयोगं ध्रुवाक्षरम् ॥८५॥
85. ātmānamavyayaṁ caiva prakṛtiṁ prabhavaṁ param ,
puruṣaṁ viśvakarmāṇaṁ sattvayogaṁ dhruvākṣaram.
85. ātmānam avyayam ca eva prakṛtim prabhavam param
puruṣam viśvakarmāṇam sattvayogam dhruvākṣaram
85. They call Him the imperishable Self, indeed the supreme source of nature, the cosmic Person, the architect of the universe, embodying goodness, and the eternal, imperishable one.
अनन्तमचलं देवं हंसं नारायणं प्रभुम् ।
धातारमजरं नित्यं तमाहुः परमव्ययम् ॥८६॥
86. anantamacalaṁ devaṁ haṁsaṁ nārāyaṇaṁ prabhum ,
dhātāramajaraṁ nityaṁ tamāhuḥ paramavyayam.
86. anantam acalam devam haṃsam nārāyaṇam prabhum
dhātāram ajaram nityam tam āhuḥ paramavyayam
86. They call him the infinite, the immovable, the divine, the Supreme Soul (Hamsa), Nārāyaṇa, the Lord, the Sustainer, the ageless, and the eternal, the supreme imperishable being.
पुरुषः स विभुः कर्ता सर्वभूतपितामहः ।
धर्मसंवर्धनार्थाय प्रजज्ञेऽन्धकवृष्णिषु ॥८७॥
87. puruṣaḥ sa vibhuḥ kartā sarvabhūtapitāmahaḥ ,
dharmasaṁvardhanārthāya prajajñe'ndhakavṛṣṇiṣu.
87. puruṣaḥ sa vibhuḥ kartā sarvabhūtapitāmahaḥ
dharmasaṃvardhanārthāya prajajñe andhakavṛṣṇiṣu
87. That all-pervading Person, the Creator and the grandfather of all beings, was born among the Andhaka and Vṛṣṇi clans for the purpose of upholding righteousness.
अस्त्रज्ञौ तु महावीर्यौ सर्वशस्त्रविशारदौ ।
सात्यकिः कृतवर्मा च नारायणमनुव्रतौ ।
सत्यकाद्धृदिकाच्चैव जज्ञातेऽस्त्रविशारदौ ॥८८॥
88. astrajñau tu mahāvīryau sarvaśastraviśāradau ,
sātyakiḥ kṛtavarmā ca nārāyaṇamanuvratau ,
satyakāddhṛdikāccaiva jajñāte'straviśāradau.
88. astrajñau tu mahāvīryau
sarvaśastraviśāradau sātyakiḥ kṛtavarmā
ca nārāyaṇānuvratau satyakāt
hṛdikāt ca eva jajñāte astraviśāradau
88. And Sātyaki and Kṛtavarmā, both greatly valorous and skilled in all weaponry, were devoted to Nārāyaṇa. These two experts in missile warfare were born from Satyaka and Hṛdika respectively.
भरद्वाजस्य च स्कन्नं द्रोण्यां शुक्रमवर्धत ।
महर्षेरुग्रतपसस्तस्माद्द्रोणो व्यजायत ॥८९॥
89. bharadvājasya ca skannaṁ droṇyāṁ śukramavardhata ,
maharṣerugratapasastasmāddroṇo vyajāyata.
89. bharadvājasya ca skannam droṇyām śukram avardhata
maharṣeḥ ugratapasaḥ tasmāt droṇaḥ vyajayata
89. And the semen of the great sage Bharadvāja, who was of fierce austerity, having fallen, developed in a pot. From that (semen), Droṇa was born.
गौतमान्मिथुनं जज्ञे शरस्तम्बाच्छरद्वतः ।
अश्वत्थाम्नश्च जननी कृपश्चैव महाबलः ।
अश्वत्थामा ततो जज्ञे द्रोणादस्त्रभृतां वरः ॥९०॥
90. gautamānmithunaṁ jajñe śarastambāccharadvataḥ ,
aśvatthāmnaśca jananī kṛpaścaiva mahābalaḥ ,
aśvatthāmā tato jajñe droṇādastrabhṛtāṁ varaḥ.
90. gautamāt mithunam jajñe śarastambāt
śaradvataḥ aśvatthāmnaḥ ca jananī
kṛpaḥ ca eva mahābalaḥ aśvatthāmā
tataḥ jajñe droṇāt astrabhṛtām varaḥ
90. From Śaradvat, a descendant of Gautama, a pair of twins was born from a clump of reeds: the mighty Kṛpa and the mother of Aśvatthāmā (Kṛpī). Then, Aśvatthāmā, the foremost among weapon-wielders, was born from Droṇa.
तथैव धृष्टद्युम्नोऽपि साक्षादग्निसमद्युतिः ।
वैताने कर्मणि तते पावकात्समजायत ।
वीरो द्रोणविनाशाय धनुषा सह वीर्यवान् ॥९१॥
91. tathaiva dhṛṣṭadyumno'pi sākṣādagnisamadyutiḥ ,
vaitāne karmaṇi tate pāvakātsamajāyata ,
vīro droṇavināśāya dhanuṣā saha vīryavān.
91. tathā eva dhṛṣṭadyumnaḥ api sākṣāt
agni-sama-dyutiḥ vaitāne karmaṇi
tate pāvakāt samajāyata vīraḥ
droṇa-vināśāya dhanuṣā saha vīryavān
91. Similarly, the heroic and powerful Dhṛṣṭadyumna, possessing a radiance directly like fire, was born from the sacred fire during the extended Vedic ritual, for the destruction of Droṇa, along with a bow.
तथैव वेद्यां कृष्णापि जज्ञे तेजस्विनी शुभा ।
विभ्राजमाना वपुषा बिभ्रती रूपमुत्तमम् ॥९२॥
92. tathaiva vedyāṁ kṛṣṇāpi jajñe tejasvinī śubhā ,
vibhrājamānā vapuṣā bibhratī rūpamuttamam.
92. tathā eva vedyām kṛṣṇā api jajñe tejasvinī
śubhā vibhrājamānā vapuṣā bibhratī rūpam uttamam
92. Similarly, the auspicious and radiant Kṛṣṇā (Draupadī) was also born from the altar, shining brilliantly with her form and possessing the most excellent beauty.
प्रह्रादशिष्यो नग्नजित्सुबलश्चाभवत्ततः ।
तस्य प्रजा धर्महन्त्री जज्ञे देवप्रकोपनात् ॥९३॥
93. prahrādaśiṣyo nagnajitsubalaścābhavattataḥ ,
tasya prajā dharmahantrī jajñe devaprakopanāt.
93. prahrāda-śiṣyaḥ nagnajit subalaḥ ca abhavat tataḥ
tasya prajā dharma-hantrī jajñe deva-prakopanāt
93. Then, Nagnajit, the disciple of Prahlada, and Subala came into existence. From him, a progeny destructive of righteousness was born due to the wrath of the gods.
गान्धारराजपुत्रोऽभूच्छकुनिः सौबलस्तथा ।
दुर्योधनस्य माता च जज्ञातेऽर्थविदावुभौ ॥९४॥
94. gāndhārarājaputro'bhūcchakuniḥ saubalastathā ,
duryodhanasya mātā ca jajñāte'rthavidāvubhau.
94. gāndhāra-rāja-putraḥ abhūt śakuniḥ saubalaḥ tathā
duryodhanasya mātā ca jajñāte artha-vidau ubhau
94. Then, Śakuni, the son of the king of Gāndhāra, and also known as Saubala, came into existence. And Duryodhana's mother along with him, both of them astute in matters of purpose, were born.
कृष्णद्वैपायनाज्जज्ञे धृतराष्ट्रो जनेश्वरः ।
क्षेत्रे विचित्रवीर्यस्य पाण्डुश्चैव महाबलः ॥९५॥
95. kṛṣṇadvaipāyanājjajñe dhṛtarāṣṭro janeśvaraḥ ,
kṣetre vicitravīryasya pāṇḍuścaiva mahābalaḥ.
95. kṛṣṇadvaipāyanāt jajñe dhṛtarāṣṭraḥ janeśvaraḥ
kṣetre vicitravīryasya pāṇḍuḥ ca eva mahābalaḥ
95. Dhṛtarāṣṭra, the king of men, and the mighty Pāṇḍu were born from Kṛṣṇa Dvaipāyana (Vyāsa) in the wife of Vicitravīrya.
पाण्डोस्तु जज्ञिरे पञ्च पुत्रा देवसमाः पृथक् ।
द्वयोः स्त्रियोर्गुणज्येष्ठस्तेषामासीद्युधिष्ठिरः ॥९६॥
96. pāṇḍostu jajñire pañca putrā devasamāḥ pṛthak ,
dvayoḥ striyorguṇajyeṣṭhasteṣāmāsīdyudhiṣṭhiraḥ.
96. pāṇḍoḥ tu jajñire pañca putrāḥ devasamāḥ pṛthak
dvayoḥ striyoḥ guṇajyeṣṭhaḥ teṣām āsīt yudhiṣṭhiraḥ
96. From Pāṇḍu, five sons, equal to the gods, were born from his two wives. Among them, Yudhiṣṭhira was the eldest in virtue.
धर्माद्युधिष्ठिरो जज्ञे मारुतात्तु वृकोदरः ।
इन्द्राद्धनंजयः श्रीमान्सर्वशस्त्रभृतां वरः ॥९७॥
97. dharmādyudhiṣṭhiro jajñe mārutāttu vṛkodaraḥ ,
indrāddhanaṁjayaḥ śrīmānsarvaśastrabhṛtāṁ varaḥ.
97. dharmāt yudhiṣṭhiraḥ jajñe mārutāt tu vṛkodaraḥ
indrāt dhanaṃjayaḥ śrīmān sarvaśastrabṛtām varaḥ
97. Yudhiṣṭhira was born from Dharma, and Vṛkodara (Bhīma) from Maruta (the wind god). From Indra was born the glorious Dhanaṃjaya (Arjuna), who was the best of all weapon-wielders.
जज्ञाते रूपसंपन्नावश्विभ्यां तु यमावुभौ ।
नकुलः सहदेवश्च गुरुशुश्रूषणे रतौ ॥९८॥
98. jajñāte rūpasaṁpannāvaśvibhyāṁ tu yamāvubhau ,
nakulaḥ sahadevaśca guruśuśrūṣaṇe ratau.
98. jajñāte rūpasaṃpannau aśvibhyām tu yamau
ubhau nakulaḥ sahadevaḥ ca guruśuśrūṣaṇe ratau
98. From the two Aśvins, both twins, Nakula and Sahadeva, were born, endowed with beauty and devoted to serving their elders.
तथा पुत्रशतं जज्ञे धृतराष्ट्रस्य धीमतः ।
दुर्योधनप्रभृतयो युयुत्सुः करणस्तथा ॥९९॥
99. tathā putraśataṁ jajñe dhṛtarāṣṭrasya dhīmataḥ ,
duryodhanaprabhṛtayo yuyutsuḥ karaṇastathā.
99. tathā putraśatam jajñe dhṛtarāṣṭrasya dhīmataḥ
duryodhanaprabhṛtayaḥ yuyutsuḥ karaṇaḥ tathā
99. Similarly, a hundred sons, headed by Duryodhana, were born to the wise Dhṛtarāṣṭra, as well as Yuyutsu and Karṇa.
अभिमन्युः सुभद्रायामर्जुनादभ्यजायत ।
स्वस्रीयो वासुदेवस्य पौत्रः पाण्डोर्महात्मनः ॥१००॥
100. abhimanyuḥ subhadrāyāmarjunādabhyajāyata ,
svasrīyo vāsudevasya pautraḥ pāṇḍormahātmanaḥ.
100. abhhimanyuḥ subhadrāyām arjunāt abhyajAyata
svasrīyaḥ vāsudevasya pautraḥ pāṇḍoḥ mahātmanaḥ
100. Abhimanyu was born to Arjuna through Subhadra. He was Vasudeva's nephew and the grandson of the great-souled Pandu.
पाण्डवेभ्योऽपि पञ्चभ्यः कृष्णायां पञ्च जज्ञिरे ।
कुमारा रूपसंपन्नाः सर्वशस्त्रविशारदाः ॥१०१॥
101. pāṇḍavebhyo'pi pañcabhyaḥ kṛṣṇāyāṁ pañca jajñire ,
kumārā rūpasaṁpannāḥ sarvaśastraviśāradāḥ.
101. pāṇḍavebhyaḥ api pañcabhyaḥ kṛṣṇāyām pañca
jajñire kumārāḥ rūpasaṃpannāḥ sarvaśastraviśāradāḥ
101. From the five Pandavas, five princes were born to Draupadi, who were endowed with beauty and skilled in all weapons.
प्रतिविन्ध्यो युधिष्ठिरात्सुतसोमो वृकोदरात् ।
अर्जुनाच्छ्रुतकीर्तिस्तु शतानीकस्तु नाकुलिः ॥१०२॥
102. prativindhyo yudhiṣṭhirātsutasomo vṛkodarāt ,
arjunācchrutakīrtistu śatānīkastu nākuliḥ.
102. prativindhyaḥ yudhiṣṭhirāt sutasomaḥ vṛkodarāt
arjunāt śrutakīrtiḥ tu śatānīkaḥ tu nākuliḥ
102. Prativindhya was born from Yudhishthira, Sutasoma from Vrikodara (Bhima), Śrutakīrti from Arjuna, and Śatānīka from Nakula.
तथैव सहदेवाच्च श्रुतसेनः प्रतापवान् ।
हिडिम्बायां च भीमेन वने जज्ञे घटोत्कचः ॥१०३॥
103. tathaiva sahadevācca śrutasenaḥ pratāpavān ,
hiḍimbāyāṁ ca bhīmena vane jajñe ghaṭotkacaḥ.
103. tathā eva sahadevāt ca śrutasenaḥ pratāpavān
hiḍimbāyām ca bhīmena vane jajñe ghaṭotkacaḥ
103. Similarly, the mighty Śrutasena was born from Sahadeva. And by Bhima, Ghatotkacha was born in the forest to Hidimba.
शिखण्डी द्रुपदाज्जज्ञे कन्या पुत्रत्वमागता ।
यां यक्षः पुरुषं चक्रे स्थूणः प्रियचिकीर्षया ॥१०४॥
104. śikhaṇḍī drupadājjajñe kanyā putratvamāgatā ,
yāṁ yakṣaḥ puruṣaṁ cakre sthūṇaḥ priyacikīrṣayā.
104. śikhaṇḍī drupadāt jajñe kanyā putratvam āgatā
yām yakṣaḥ puruṣam cakre sthūṇaḥ priyacikīrṣayā
104. Shikhandi was born as a daughter to Drupada, but she later became a son. The Yaksha Sthūṇa, desiring to do good, transformed her into a male.
कुरूणां विग्रहे तस्मिन्समागच्छन्बहून्यथ ।
राज्ञां शतसहस्राणि योत्स्यमानानि संयुगे ॥१०५॥
105. kurūṇāṁ vigrahe tasminsamāgacchanbahūnyatha ,
rājñāṁ śatasahasrāṇi yotsyamānāni saṁyuge.
105. kurūṇām vigrahe tasmin samāgacchan bahūni atha
rājñām śatasahasrāṇi yotsyamānāni saṃyuge
105. And then, for that conflict involving the Kurus, many hundreds of thousands of kings, who were prepared to fight, assembled for the battle.
तेषामपरिमेयानि नामधेयानि सर्वशः ।
न शक्यं परिसंख्यातुं वर्षाणामयुतैरपि ।
एते तु कीर्तिता मुख्या यैराख्यानमिदं ततम् ॥१०६॥
106. teṣāmaparimeyāni nāmadheyāni sarvaśaḥ ,
na śakyaṁ parisaṁkhyātuṁ varṣāṇāmayutairapi ,
ete tu kīrtitā mukhyā yairākhyānamidaṁ tatam.
106. teṣām aparimeyāni nāmadheyāni
sarvaśaḥ na śakyam parisaṃkhyātum
varṣāṇām ayutaiḥ api ete tu kīrtitāḥ
mukhyāḥ yaiḥ ākhyānam idam tatam
106. Their names are entirely innumerable; it is not possible to count them even over tens of thousands of years. However, these principal figures, through whom this narrative has been expanded, have been mentioned.