Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-3, chapter-155

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
which language(s) would you like to see in the translations:
वैशंपायन उवाच ।
निहते राक्षसे तस्मिन्पुनर्नारायणाश्रमम् ।
अभ्येत्य राजा कौन्तेयो निवासमकरोत्प्रभुः ॥१॥
1. vaiśaṁpāyana uvāca ,
nihate rākṣase tasminpunarnārāyaṇāśramam ,
abhyetya rājā kaunteyo nivāsamakarotprabhuḥ.
1. vaiśaṃpāyanaḥ uvāca nihate rākṣase tasmin punaḥ
nārāyaṇāśramam abhyetya rājā kaunteyaḥ nivāsam akarot prabhuḥ
1. Vaiśampāyana said: After that demon was killed, the powerful King, son of Kuntī (Yudhiṣṭhira), returned to Nārāyaṇa's hermitage and established his residence there.
1. וַישַׁמְפָּאיַנַה אמר: לאחר שהָרָאקְשַׁסַה ההוא נהרג, חזר המלך, בן קוּנְטִי, אל משכן נָארָאיַנַה, והתיישב שם.
स समानीय तान्सर्वान्भ्रातॄनित्यब्रवीद्वचः ।
द्रौपद्या सहितान्काले संस्मरन्भ्रातरं जयम् ॥२॥
2. sa samānīya tānsarvānbhrātṝnityabravīdvacaḥ ,
draupadyā sahitānkāle saṁsmaranbhrātaraṁ jayam.
2. saḥ samānīya tān sarvān bhrātṝn iti abravīt vacaḥ
draupadyā sahitān kāle saṃsmaran bhrātaram jayam
2. He (Yudhiṣṭhira), having assembled all his brothers along with Draupadī, spoke these words at the opportune moment, remembering his brother Jaya (Arjuna).
2. הוא כינס את כל אחיו יחד עם דְרַאוּפַּדִי ואמר להם את הדברים הבאים בשעה הנכונה, כשהוא נזכר באחיו ג׳ַיַה (אַרְג׳וּנַה).
समाश्चतस्रोऽभिगताः शिवेन चरतां वने ।
कृतोद्देशश्च बीभत्सुः पञ्चमीमभितः समाम् ॥३॥
3. samāścatasro'bhigatāḥ śivena caratāṁ vane ,
kṛtoddeśaśca bībhatsuḥ pañcamīmabhitaḥ samām.
3. samāḥ catasraḥ abhigatāḥ śivena caratām vane
kṛta uddeśaḥ ca bībhatsuḥ pañcamīm abhitaḥ samām
3. Four years have passed favorably for those who were wandering in the forest. And Arjuna (Bībhatsuḥ) has set his objective, nearing the fifth year.
3. ארבע שנים חלפו עלינו בשלום בעודנו משוטטים ביער, ובִּיבְּהַטְסוּ (אַרְג׳וּנַה) קבע מועד להיפגש בסביבות השנה החמישית,
प्राप्य पर्वतराजानं श्वेतं शिखरिणां वरम् ।
तत्रापि च कृतोद्देशः समागमदिदृक्षुभिः ॥४॥
4. prāpya parvatarājānaṁ śvetaṁ śikhariṇāṁ varam ,
tatrāpi ca kṛtoddeśaḥ samāgamadidṛkṣubhiḥ.
4. prāpya parvatarājānam śvetam śikhariṇām varam
tatra api ca kṛta uddeśaḥ samāgama didṛkṣubhiḥ
4. Having reached Mount Śveta, the best of peaks and king of mountains, he also set his course there, along with those who desired to meet him.
4. וכשנגיע אל מלך ההרים שְׁוֵטַה (הלבן), המשובח שבהרים בעלי הפסגות, גם שם נקבע מקום מפגש עבור מי שרוצים להיפגש.
कृतश्च समयस्तेन पार्थेनामिततेजसा ।
पञ्च वर्षाणि वत्स्यामि विद्यार्थीति पुरा मयि ॥५॥
5. kṛtaśca samayastena pārthenāmitatejasā ,
pañca varṣāṇi vatsyāmi vidyārthīti purā mayi.
5. kṛtaḥ ca samayaḥ tena pārthana amitatejasā
pañca varṣāṇi vatsyāmi vidyārthī iti purā mayi
5. And a vow was made by that Arjuna (Pārtha) of immeasurable brilliance: 'I shall reside for five years as a student.' This was agreed upon with me in the past.
5. וגם פָּארְתַה, בעל הזוהר העצום, קבע הסכם: קודם לכן אמר לי שישהה חמש שנים בחיפוש ידע.
तत्र गाण्डीवधन्वानमवाप्तास्त्रमरिंदमम् ।
देवलोकादिमं लोकं द्रक्ष्यामः पुनरागतम् ॥६॥
6. tatra gāṇḍīvadhanvānamavāptāstramariṁdamam ,
devalokādimaṁ lokaṁ drakṣyāmaḥ punarāgatam.
6. tatra gāṇḍīvadhanvānam avāptāstram arindamam
devalokāt imam lokam drakṣyāmaḥ punaḥ āgatam
6. There, we shall see the wielder of the Gāṇḍīva bow, who has mastered his weapons, the subduer of enemies, returned to this world from the world of the gods.
6. שם נראה את בעל קשת גָאנְדִיוַה, מכניע האויבים, לאחר שרכש את הנשקים וחזר מעולם האלים אל העולם הזה.
इत्युक्त्वा ब्राह्मणान्सर्वानामन्त्रयत पाण्डवः ।
कारणं चैव तत्तेषामाचचक्षे तपस्विनाम् ॥७॥
7. ityuktvā brāhmaṇānsarvānāmantrayata pāṇḍavaḥ ,
kāraṇaṁ caiva tatteṣāmācacakṣe tapasvinām.
7. iti uktvā brāhmaṇān sarvān āmantrayata pāṇḍavaḥ
kāraṇam ca eva tat teṣām ācacakṣe tapasvinām
7. Having spoken thus, the Pāṇḍava (Yudhiṣṭhira) summoned all the Brahmins. And he explained that very reason to them, the ascetics (tapasvinām).
7. לאחר שאמר זאת, נפרד בן פָּאנְדוּ (יוּדְהִישְׁתְהִירַה) מכל הבְּרַהְמִינִים, והסביר לבעלי העוצמה הרוחנית האלה את הסיבה.
तमुग्रतपसः प्रीताः कृत्वा पार्थं प्रदक्षिणम् ।
ब्राह्मणास्तेऽन्वमोदन्त शिवेन कुशलेन च ॥८॥
8. tamugratapasaḥ prītāḥ kṛtvā pārthaṁ pradakṣiṇam ,
brāhmaṇāste'nvamodanta śivena kuśalena ca.
8. tam ugratapasaḥ prītāḥ kṛtvā pārtham pradakṣiṇam
brāhmaṇāḥ te anvamodanta śivena kuśalena ca
8. Then, those Brahmins, pleased by his fierce asceticism (tapas), performed a circumambulation (pradakṣiṇam) of Pārtha (Arjuna). They assented (to him) with auspiciousness and well-being.
8. הבְּרַהְמִינִים, בעלי העוצמה הרוחנית הקשה, שמחו, הקיפו את פָּארְתַה (יוּדְהִישְׁתְהִירַה) מימין, ובירכו אותו בשלום ובטוב, ואמרו,
सुखोदर्कमिमं क्लेशमचिराद्भरतर्षभ ।
क्षत्रधर्मेण धर्मज्ञ तीर्त्वा गां पालयिष्यसि ॥९॥
9. sukhodarkamimaṁ kleśamacirādbharatarṣabha ,
kṣatradharmeṇa dharmajña tīrtvā gāṁ pālayiṣyasi.
9. sukhodarkam imam kleśam acirāt bharatarṣabha
kṣatradharmeṇa dharmajña tīrtvā gām pālayiṣyasi
9. O best among Bharatas (bharatarṣabha), O knower of natural law (dharma), you will soon overcome this suffering, which will ultimately lead to happiness. By upholding your warrior's constitution (dharma), you will then protect the earth.
9. הו אדם דגול מבני בְּהַרַטַה, היודע את חוק היושר, בקרוב תעבור את הצרה הזאת שסופה טוב, ובדרך חוק דרך הלוחם תגן על הארץ.
तत्तु राजा वचस्तेषां प्रतिगृह्य तपस्विनाम् ।
प्रतस्थे सह विप्रैस्तैर्भ्रातृभिश्च परंतपः ॥१०॥
10. tattu rājā vacasteṣāṁ pratigṛhya tapasvinām ,
pratasthe saha vipraistairbhrātṛbhiśca paraṁtapaḥ.
10. tat tu rājā vacaḥ teṣām pratigṛhya tapasvinām
pratasthe saha vipraiḥ taiḥ bhrātṛbhiḥ ca paraṃtapaḥ
10. The king, tormentor of enemies (paraṃtapa), having accepted the words of those ascetics, then set out with those brahmins and his brothers.
10. המלך, צורב האויבים, קיבל את דבריהם של בעלי העוצמה הרוחנית, ויצא לדרך עם הבְּרַהְמִינִים האלה ועם אחיו,
द्रौपद्या सहितः श्रीमान्हैडिम्बेयादिभिस्तथा ।
राक्षसैरनुयातश्च लोमशेनाभिरक्षितः ॥११॥
11. draupadyā sahitaḥ śrīmānhaiḍimbeyādibhistathā ,
rākṣasairanuyātaśca lomaśenābhirakṣitaḥ.
11. draupadyā sahitaḥ śrīmān haiḍimbeyādi bhiḥ tathā
rākṣasaiḥ anuyātaḥ ca lomaśena abhirakṣitaḥ
11. The glorious king (śrīmān) was accompanied by Draupadi, as well as by Bhima's son (Haiḍimbeya) and others. He was also followed by Rākṣasas and protected by Lomasa.
11. (כשהוא) עם דְרַאוּפַּדִי, המלך המפואר, מלווה בשדים - בנה של הִידִימְבָּה ושאר השדים - ובהגנת לוֹמַשַׁה.
क्वचिज्जगाम पद्भ्यां तु राक्षसैरुह्यते क्वचित् ।
तत्र तत्र महातेजा भ्रातृभिः सह सुव्रतः ॥१२॥
12. kvacijjagāma padbhyāṁ tu rākṣasairuhyate kvacit ,
tatra tatra mahātejā bhrātṛbhiḥ saha suvrataḥ.
12. kvacit jagāma padbhyām tu rākṣasaiḥ uhyate kvacit
tatra tatra mahātejā bhrātṛbhiḥ saha suvrataḥ
12. Sometimes, he walked on foot, but at other times, he was carried by the Rākṣasas. Here and there, the greatly energetic (mahātejā) and righteous (suvrata) one traveled with his brothers.
12. במקומות מסוימים הלך ברגל, ובמקומות אחרים נשאו אותו השדים. כך, בכל מקום, המשיך בעל הזוהר הגדול, שומר הנדרים, יחד עם אחיו.
ततो युधिष्ठिरो राजा बहून्क्लेशान्विचिन्तयन् ।
सिंहव्याघ्रगजाकीर्णामुदीचीं प्रययौ दिशम् ॥१३॥
13. tato yudhiṣṭhiro rājā bahūnkleśānvicintayan ,
siṁhavyāghragajākīrṇāmudīcīṁ prayayau diśam.
13. tataḥ yudhiṣṭhiraḥ rājā bahūn kleśān vicintayan
siṃhavyāghragajākirṇām udīcīm prayayau diśam
13. Then King Yudhishthira, reflecting on his many troubles, proceeded towards the northern direction, which was crowded with lions, tigers, and elephants.
13. אז המלך יוּדְהִישְׁתְהִירַה, בעודו מהרהר בצרות הרבות, פנה אל הכיוון הצפוני, הגדוש באריות, נמרים ופילים,
अवेक्षमाणः कैलासं मैनाकं चैव पर्वतम् ।
गन्धमादनपादांश्च मेरुं चापि शिलोच्चयम् ॥१४॥
14. avekṣamāṇaḥ kailāsaṁ mainākaṁ caiva parvatam ,
gandhamādanapādāṁśca meruṁ cāpi śiloccayam.
14. avekṣamāṇaḥ kailāsam mainākam ca eva parvatam
gandhamādanapādān ca merum ca api śiloccayam
14. He observed Mount Kailasa, Mount Mainaka, and also Mount Meru, that towering mountain, as well as the foothills of Gandhamadana.
14. כשהוא מביט בהר קַילָאסַה, בהר מַיְנָאקַה, ברגלי הר גַנְדְהַמַדַנַה ובמֵרוּ, ההר הגבוה,
उपर्युपरि शैलस्य बह्वीश्च सरितः शिवाः ।
प्रस्थं हिमवतः पुण्यं ययौ सप्तदशेऽहनि ॥१५॥
15. uparyupari śailasya bahvīśca saritaḥ śivāḥ ,
prasthaṁ himavataḥ puṇyaṁ yayau saptadaśe'hani.
15. uparyupari śailasya bahvīḥ ca saritaḥ śivāḥ
prastham himavataḥ puṇyam yayau saptadaśe ahani
15. He observed many auspicious rivers high up on the mountains, and on the seventeenth day, he reached the sacred plateau of the Himalayas.
15. ומעל ומעל להר עברו נהרות רבים ומבורכים, עד שהגיע ביום השבעה עשר אל מורד הִימַוַט הקדוש.
ददृशुः पाण्डवा राजन्गन्धमादनमन्तिकात् ।
पृष्ठे हिमवतः पुण्ये नानाद्रुमलतायुते ॥१६॥
16. dadṛśuḥ pāṇḍavā rājangandhamādanamantikāt ,
pṛṣṭhe himavataḥ puṇye nānādrumalatāyute.
16. dadṛśuḥ pāṇḍavāḥ rājan gandhamādanam antikāt
pṛṣṭhe himavataḥ puṇye nānādrumalatāyute
16. O King, the Pandavas saw Mount Gandhamadana from nearby, on the sacred side of the Himalayas, which was endowed with various trees and creepers.
16. הו מלך, בני פָּאנְדוּ ראו מקרוב את הר גַנְדְהַמַדַנַה על גבו של הִימַוַט הקדוש, הגדוש עצים וגפנים למיניהם, וראו גם,
सलिलावर्तसंजातैः पुष्पितैश्च महीरुहैः ।
समावृतं पुण्यतममाश्रमं वृषपर्वणः ॥१७॥
17. salilāvartasaṁjātaiḥ puṣpitaiśca mahīruhaiḥ ,
samāvṛtaṁ puṇyatamamāśramaṁ vṛṣaparvaṇaḥ.
17. salilāvartasaṃjātaiḥ puṣpitaiḥ ca mahīruhaiḥ
samāvṛtam puṇyatamam āśramam vṛṣaparvaṇaḥ
17. The most sacred (puṇyatama) hermitage (āśrama) of Vṛṣaparvan was completely surrounded by flowering trees nourished by water eddies.
17. (את) המשכן הקדוש ביותר של וְרְשְׁפַּרְוַן, המוקף בעצים פורחים שצמחו ליד מערבולות המים.
तमुपक्रम्य राजर्षिं धर्मात्मानमरिंदमाः ।
पाण्डवा वृषपर्वाणमवन्दन्त गतक्लमाः ॥१८॥
18. tamupakramya rājarṣiṁ dharmātmānamariṁdamāḥ ,
pāṇḍavā vṛṣaparvāṇamavandanta gataklamāḥ.
18. tam upakramya rājarṣim dharmātmānam ariṃdamāḥ
pāṇḍavāḥ vṛṣaparvāṇam avandanta gataklamāḥ
18. Having approached that royal sage (rājarṣi) Vṛṣaparvan, a righteous (dharmātman) soul, the Pāṇḍavas, who were subduers of foes (ariṃdama) and now free from weariness, paid homage to him.
18. מכניעי האויבים, בני פָּאנְדוּ, ניגשו אל המלך החוזה וְרְשְׁפַּרְוַן, בעל הנפש הצדיקה, והשתחוו לו, וכל עייפותם חלפה.
अभ्यनन्दत्स राजर्षिः पुत्रवद्भरतर्षभान् ।
पूजिताश्चावसंस्तत्र सप्तरात्रमरिंदमाः ॥१९॥
19. abhyanandatsa rājarṣiḥ putravadbharatarṣabhān ,
pūjitāścāvasaṁstatra saptarātramariṁdamāḥ.
19. abhyanandat sa rājarṣiḥ putravat bharatarṣabhān
pūjitāḥ ca avasan tatra saptarātram ariṃdamāḥ
19. That royal sage (rājarṣi) greeted the foremost of Bhāratas (bharatarṣabha) like sons. And the subduers of foes (ariṃdama), thus honored, resided there for seven nights.
19. המלך החוזה קיבל את גיבורי בְּהַרַטַה בחום כמו בנים, והם שהו שם שבעה לילות בכבוד.
अष्टमेऽहनि संप्राप्ते तमृषिं लोकविश्रुतम् ।
आमन्त्र्य वृषपर्वाणं प्रस्थानं समरोचयन् ॥२०॥
20. aṣṭame'hani saṁprāpte tamṛṣiṁ lokaviśrutam ,
āmantrya vṛṣaparvāṇaṁ prasthānaṁ samarocayan.
20. aṣṭame ahani saṃprāpte tam ṛṣim lokaviśrutam
āmantrya vṛṣaparvāṇam prasthānam samarocayan
20. Upon the arrival of the eighth day, having bid farewell to that world-renowned sage, Vṛṣaparvan, they decided upon their departure.
20. כשהגיע היום השמיני, נפרדו מוְרְשְׁפַּרְוַן, החוזה המפורסם בעולם, והחליטו לצאת לדרך.
एकैकशश्च तान्विप्रान्निवेद्य वृषपर्वणे ।
न्यासभूतान्यथाकालं बन्धूनिव सुसत्कृतान् ॥२१॥
21. ekaikaśaśca tānviprānnivedya vṛṣaparvaṇe ,
nyāsabhūtānyathākālaṁ bandhūniva susatkṛtān.
21. ekaikaśaḥ ca tān viprān nivedya vṛṣaparvaṇe
nyāsabhūtāni yathākālam bandhūn iva susatkṛtān
21. And having individually presented those Brahmins to Vṛṣaparvan, along with the entrusted items delivered at the appropriate time, treating the Brahmins as if they were well-honored relatives.
21. אחד אחד הפקידו את הבְּרַהְמִינִים בידי וְרְשְׁפַּרְוַן כפיקדון, בזמן המתאים, כמו קרובי משפחה שזכו לכבוד רב,
ततस्ते वरवस्त्राणि शुभान्याभरणानि च ।
न्यदधुः पाण्डवास्तस्मिन्नाश्रमे वृषपर्वणः ॥२२॥
22. tataste varavastrāṇi śubhānyābharaṇāni ca ,
nyadadhuḥ pāṇḍavāstasminnāśrame vṛṣaparvaṇaḥ.
22. tataḥ te varavastrāṇi śubhāni ābharaṇāni ca
nyadadhuḥ pāṇḍavāḥ tasmin āśrame vṛṣaparvaṇaḥ
22. Then the Pāṇḍavas deposited excellent garments and beautiful ornaments in that hermitage (āśrama) belonging to Vṛṣaparvan.
22. ואז השאירו בני פָּאנְדוּ באותו משכן של וְרְשְׁפַּרְוַן את בגדיהם המשובחים ואת התכשיטים היפים.
अतीतानागते विद्वान्कुशलः सर्वधर्मवित् ।
अन्वशासत्स धर्मज्ञः पुत्रवद्भरतर्षभान् ॥२३॥
23. atītānāgate vidvānkuśalaḥ sarvadharmavit ,
anvaśāsatsa dharmajñaḥ putravadbharatarṣabhān.
23. atītānāgate vidvān kuśalaḥ sarvadharmavit
anvaśāsat saḥ dharmajñaḥ putravat bharatarṣabhān
23. The wise one, skilled and knowing all aspects of natural law (dharma) concerning the past and the future, that knower of natural law (dharma) instructed the foremost of the Bharatas (bharatarṣabhān) as if they were his own sons.
23. הוא, החכם, המיומן, היודע כל חוק יושר, היודע את העבר והעתיד, הדריך את גיבורי בְּהַרַטַה כמו בנים.
तेऽनुज्ञाता महात्मानः प्रययुर्दिशमुत्तराम् ।
कृष्णया सहिता वीरा ब्राह्मणैश्च महात्मभिः ।
तान्प्रस्थितानन्वगच्छद्वृषपर्वा महीपतिः ॥२४॥
24. te'nujñātā mahātmānaḥ prayayurdiśamuttarām ,
kṛṣṇayā sahitā vīrā brāhmaṇaiśca mahātmabhiḥ ,
tānprasthitānanvagacchadvṛṣaparvā mahīpatiḥ.
24. te anujñātāḥ mahātmānaḥ prayayuḥ
diśam uttarām kṛṣṇayā sahitāḥ vīrāḥ
brāhmaṇaiḥ ca mahātmabhiḥ tān prasthitān
anvagacchat vṛṣaparvā mahīpatiḥ
24. Having received permission, those noble-minded heroes departed towards the northern direction, accompanied by Kṛṣṇā (Draupadī) and the great-souled Brahmins. King Vṛṣaparvan followed them as they set out.
24. בני פָּאנְדוּ הנעלים קיבלו רשות ויצאו אל הצפון, הגיבורים עם קְרְשְׁנָה (דְרַאוּפַּדִי) ועם הבְּרַהְמִינִים הנעלים, והמלך וְרְשְׁפַּרְוַן ליווה אותם בעודם יוצאים לדרך.
उपन्यस्य महातेजा विप्रेभ्यः पाण्डवांस्तदा ।
अनुसंसाध्य कौन्तेयानाशीर्भिरभिनन्द्य च ।
वृषपर्वा निववृते पन्थानमुपदिश्य च ॥२५॥
25. upanyasya mahātejā viprebhyaḥ pāṇḍavāṁstadā ,
anusaṁsādhya kaunteyānāśīrbhirabhinandya ca ,
vṛṣaparvā nivavṛte panthānamupadiśya ca.
25. upanyasya mahātejā viprebhyaḥ
pāṇḍavān tadā anusaṃsādhya kaunteyān
āśīrbhiḥ abhinandya ca vṛṣaparvā
nivavṛte panthānam upadiśya ca
25. Then, the greatly energetic Vṛṣaparvā, having entrusted the Pāṇḍavas to the Brahmins, and having thoroughly consoled the sons of Kuntī and felicitated them with blessings, then returned after showing them the path.
25. וְרְשְׁפַּרְוַן, בעל הזוהר הגדול, הפקיד אז את בני פָּאנְדוּ בידי הבְּרַהְמִינִים, ייעץ לבני קוּנְטִי, בירך אותם, הורה להם את הדרך ושב.
नानामृगगणैर्जुष्टं कौन्तेयः सत्यविक्रमः ।
पदातिर्भ्रातृभिः सार्धं प्रातिष्ठत युधिष्ठिरः ॥२६॥
26. nānāmṛgagaṇairjuṣṭaṁ kaunteyaḥ satyavikramaḥ ,
padātirbhrātṛbhiḥ sārdhaṁ prātiṣṭhata yudhiṣṭhiraḥ.
26. nānāmṛgagaṇaiḥ juṣṭam kaunteyaḥ satyavikramaḥ
padātiḥ bhrātṛbhiḥ sārdham prātiṣṭhata yudhiṣṭhiraḥ
26. Yudhiṣṭhira, the son of Kuntī and one of true valor, set out on foot with his brothers towards a place frequented by various groups of wild animals.
26. בן קוּנְטִי יוּדְהִישְׁתְהִירַה, אמיץ באמת, יצא ברגל יחד עם אחיו, אל (מקום) שמסתובבות בו להקות חיות רבות.
नानाद्रुमनिरोधेषु वसन्तः शैलसानुषु ।
पर्वतं विविशुः श्वेतं चतुर्थेऽहनि पाण्डवाः ॥२७॥
27. nānādrumanirodheṣu vasantaḥ śailasānuṣu ,
parvataṁ viviśuḥ śvetaṁ caturthe'hani pāṇḍavāḥ.
27. nānādrumanirodheṣu vasantaḥ śailasānuṣu
parvatam viviśuḥ śvetam caturthe ahani pāṇḍavāḥ
27. Residing amidst dense groups of various trees and on mountain slopes, the Pāṇḍavas entered the white mountain on the fourth day.
27. בני פָּאנְדוּ שהו בין סבך עצים רבים ובמורדות ההרים, וביום הרביעי נכנסו אל ההר שְׁוֵטַה (הלבן).
महाभ्रघनसंकाशं सलिलोपहितं शुभम् ।
मणिकाञ्चनरम्यं च शैलं नानासमुच्छ्रयम् ॥२८॥
28. mahābhraghanasaṁkāśaṁ salilopahitaṁ śubham ,
maṇikāñcanaramyaṁ ca śailaṁ nānāsamucchrayam.
28. mahābhravanasaṃkāśam salilopahitam śubham
maṇikāñcanaramyam ca śailam nānāsamucchrayam
28. (They entered) the mountain, which resembled a dense mass of great clouds, was covered with water, was auspicious, delightful with gems and gold, and had various peaks.
28. ההר הזה דומה לענן גדול וכבד, מכוסה במים, יפה, מקושט באבני חן ובזהב, ובעל פסגות שונות.
ते समासाद्य पन्थानं यथोक्तं वृषपर्वणा ।
अनुसस्रुर्यथोद्देशं पश्यन्तो विविधान्नगान् ॥२९॥
29. te samāsādya panthānaṁ yathoktaṁ vṛṣaparvaṇā ,
anusasruryathoddeśaṁ paśyanto vividhānnagān.
29. te samāsādya panthānam yathoktam vṛṣaparvaṇā
anusasruḥ yathoddeśam paśyantaḥ vividhān nagān
29. Having reached the path as instructed by Vrishaparvan, they followed the directions, observing various mountains.
29. הם הלכו בדרך שהורה להם וְרְשְׁפַּרְוַן, והתקדמו לפי ההוראות, כשהם רואים הרים רבים ושונים.
उपर्युपरि शैलस्य गुहाः परमदुर्गमाः ।
सुदुर्गमांस्ते सुबहून्सुखेनैवाभिचक्रमुः ॥३०॥
30. uparyupari śailasya guhāḥ paramadurgamāḥ ,
sudurgamāṁste subahūnsukhenaivābhicakramuḥ.
30. uparyupari śailasya guhāḥ paramadurgamāḥ
sudurgamān te subahūn sukhena eva abhicakramuḥ
30. Above the mountain, there were caves that were extremely difficult to access. They, however, easily traversed many of those very difficult-to-access places.
30. מעל ומעל להר היו מערות קשות מאוד למעבר, אך הם עברו בקלות את המערות הרבות שקשה מאוד לעבור בהן.
धौम्यः कृष्णा च पार्थाश्च लोमशश्च महानृषिः ।
अगमन्सहितास्तत्र न कश्चिदवहीयते ॥३१॥
31. dhaumyaḥ kṛṣṇā ca pārthāśca lomaśaśca mahānṛṣiḥ ,
agamansahitāstatra na kaścidavahīyate.
31. dhaumyaḥ kṛṣṇā ca pārthāḥ ca lomaśaḥ ca mahān
ṛṣiḥ agaman sahitāḥ tatra na kaścit avahīyate
31. Dhaumya, Krishna (Draupadi), the Pandavas, and the great sage Lomasha went there together; no one was left behind.
31. דְהַאוּמְיַה, קְרְשְׁנָה, בני פָּאנְדוּ ולוֹמַשַׁה, החוזה הגדול, הלכו שם יחד, ואיש מהם לא נשאר מאחור.
ते मृगद्विजसंघुष्टं नानाद्विजसमाकुलम् ।
शाखामृगगणैश्चैव सेवितं सुमनोहरम् ॥३२॥
32. te mṛgadvijasaṁghuṣṭaṁ nānādvijasamākulam ,
śākhāmṛgagaṇaiścaiva sevitaṁ sumanoharam.
32. te mṛgadvijasaṃghuṣṭam nānādvijasamākulam
śākhāmṛgagaṇaiḥ ca eva sevitam sumanoharam
32. They encountered a place resounding with deer and birds, bustling with various other birds, frequented by troops of monkeys, and exceedingly beautiful.
32. הם הגיעו אל (מקום) המהדהד מקולות חיות וציפורים, הגדוש ציפורים שונות, שביקרו בו להקות קופים, מקסים מאוד,
पुण्यं पद्मसरोपेतं सपल्वलमहावनम् ।
उपतस्थुर्महावीर्या माल्यवन्तं महागिरिम् ॥३३॥
33. puṇyaṁ padmasaropetaṁ sapalvalamahāvanam ,
upatasthurmahāvīryā mālyavantaṁ mahāgirim.
33. puṇyam padmasaropetam sapalvalamahāvanam
upatasthuḥ mahāvīryāḥ mālyavantam mahāgirim
33. The mighty heroes approached the great mountain Mālyavān, which was sacred, graced with lotus lakes, and abounding in marshes and vast forests.
33. קדוש, עם אגמי לוטוס ויער גדול עם בריכות, והלוחמים האדירים הגיעו אל ההר הגדול מָאלְיַוַט.
ततः किंपुरुषावासं सिद्धचारणसेवितम् ।
ददृशुर्हृष्टरोमाणः पर्वतं गन्धमादनम् ॥३४॥
34. tataḥ kiṁpuruṣāvāsaṁ siddhacāraṇasevitam ,
dadṛśurhṛṣṭaromāṇaḥ parvataṁ gandhamādanam.
34. tataḥ kiṃpuruṣāvāsam siddhacāraṇasevitam
dadṛśuḥ hṛṣṭaromāṇaḥ parvatam gandhamādanam
34. Then, their hair bristling with joy, they saw the Gandhamādana mountain, which was the dwelling place of the Kiṃpuruṣas and frequented by Siddhas and Caraṇas.
34. משם ראו, כשפרוותם סמורה משמחה, את הר גַנְדְהַמַדַנַה, משכנם של הקִימְפּוּרוּשַׁה, שבו מבקרים סִידְּהַא וצ׳ָארַנַה,
विद्याधरानुचरितं किंनरीभिस्तथैव च ।
गजसिंहसमाकीर्णमुदीर्णशरभायुतम् ॥३५॥
35. vidyādharānucaritaṁ kiṁnarībhistathaiva ca ,
gajasiṁhasamākīrṇamudīrṇaśarabhāyutam.
35. vidyādharānucaritaṃ kiṃnarībhiḥ tathaiva
ca gajasiṃhasamākīrṇam udīrṇaśarabhāyutam
35. (The mountain was) frequented by Vidyādharas and likewise by Kiṃnarīs; it was crowded with elephants and lions and teeming with roused Śarabhas.
35. שבו מסתובבים וִידְיָאדְהַרַה וגם נשים קִינַּרַה, הגדוש פילים ואריות, ומלא שַׁרַבְּהַא,
उपेतमन्यैश्च तदा मृगैर्मृदुनिनादिभिः ।
ते गन्धमादनवनं तन्नन्दनवनोपमम् ॥३६॥
36. upetamanyaiśca tadā mṛgairmṛduninādibhiḥ ,
te gandhamādanavanaṁ tannandanavanopamam.
36. upetam anyaiḥ ca tadā mṛgaiḥ mṛdunādinībhiḥ
te gandhamādanavanam tannandanavanopamam
36. (The mountain was) then also populated by other animals making soft sounds. They (the heroes) perceived the Gandhamādana forest, which resembled the celestial Nandanavana.
36. ובו חיות אחרות רבות בעלות קול רך. אז נכנסו אל יער גַנְדְהַמַדַנַה, הדומה ליער נַנְדַנַה,
मुदिताः पाण्डुतनया मनोहृदयनन्दनम् ।
विविशुः क्रमशो वीरा अरण्यं शुभकाननम् ॥३७॥
37. muditāḥ pāṇḍutanayā manohṛdayanandanam ,
viviśuḥ kramaśo vīrā araṇyaṁ śubhakānanam.
37. muditāḥ pāṇḍutanayāḥ manohṛdayanandanam
viviśuḥ kramaśaḥ vīrāḥ araṇyam śubhakananam
37. The joyful sons of Pāṇḍu, these heroes, successively entered the forest, a beautiful grove that delighted their minds and hearts.
37. בני פָּאנְדוּ, הגיבורים, שמחו ונכנסו בהדרגה אל היער היפה, המענג את הלב.
द्रौपदीसहिता वीरास्तैश्च विप्रैर्महात्मभिः ।
शृण्वन्तः प्रीतिजननान्वल्गून्मदकलाञ्शुभान् ।
श्रोत्ररम्यान्सुमधुराञ्शब्दान्खगमुखेरितान् ॥३८॥
38. draupadīsahitā vīrāstaiśca viprairmahātmabhiḥ ,
śṛṇvantaḥ prītijananānvalgūnmadakalāñśubhān ,
śrotraramyānsumadhurāñśabdānkhagamukheritān.
38. draupadīasahitāḥ vīrāḥ taiḥ ca vipraiḥ
mahātmabhiḥ śṛṇvantaḥ prītijananān
valgūn madakalān śubhān śrotraramyān
sumadhurān śabdān khagamukheritān
38. Accompanied by Draupadī and those noble-minded Brahmins, the heroes listened to the very sweet and charming sounds, delightful, auspicious, and pleasing to the ear, which were uttered by the mouths of birds, (and were sometimes) indistinct due to their exhilaration.
38. הגיבורים, עם דְרַאוּפַּדִי ועם הבְּרַהְמִינִים הנעלים, שמעו קולות נעימים ויפים, מעוררי חיבה, מתוקים מאוד ונעימים לאוזן, שיצאו מפיות ציפורים,
सर्वर्तुफलभाराढ्यान्सर्वर्तुकुसुमोज्ज्वलान् ।
पश्यन्तः पादपांश्चापि फलभारावनामितान् ॥३९॥
39. sarvartuphalabhārāḍhyānsarvartukusumojjvalān ,
paśyantaḥ pādapāṁścāpi phalabhārāvanāmitān.
39. sarvartuphalabhārāḍhyān sarvartukusumojjvalān
paśyantaḥ pādapān ca api phalabhārāvanāmitān
39. They observed trees that were laden with the weight of fruits from all seasons, brilliant with flowers of all seasons, and bowed down by the abundance of their fruit.
39. וראו גם עצים עמוסים פירות של כל העונות, זוהרים בפרחי כל העונות וכפופים תחת משא הפירות,
आम्रानाम्रातकान्फुल्लान्नारिकेलान्सतिन्दुकान् ।
अजातकांस्तथा जीरान्दाडिमान्बीजपूरकान् ॥४०॥
40. āmrānāmrātakānphullānnārikelānsatindukān ,
ajātakāṁstathā jīrāndāḍimānbījapūrakān.
40. āmran āmratakān phullān nārikelān satindukān
ajātakān tathā jīrān dāḍimān bījapūrakān
40. They saw mangoes, hog-plums, and trees in bloom; coconuts, along with tendu fruits, and wild figs; similarly, they saw ripe fruits, pomegranates, and citrons.
40. (עצי) מנגו, אָמְרָאטַקַה פורחים, קוקוס, טִינְדוּקַה, אַג׳ָאטַקַה, ג׳ִירַה, רימון ואתרוג,
पनसाँल्लिकुचान्मोचान्खर्जूरानाम्रवेतसान् ।
पारावतांस्तथा क्षौद्रान्नीपांश्चापि मनोरमान् ॥४१॥
41. panasāँllikucānmocānkharjūrānāmravetasān ,
pārāvatāṁstathā kṣaudrānnīpāṁścāpi manoramān.
41. panasān allikucān mocān kharjūrāmravetasān
pārāvatān tathā kṣaudrān nīpān ca api manoramān
41. They saw jackfruit trees, hog plum trees, banana trees, date palm trees, mango trees, and cane plants; also, pārāvata trees, small honey-producing trees, and kadamba trees, all of which were delightful.
41. ג׳קפרוט, לִיקוּצ׳ַה, בננה, תמר, אָמְרַוֵטַסַה, פָּארָאוַטַה, קְשַׁאוּדְרַה, ואפילו נִיפַּה יפים,
बिल्वान्कपित्थाञ्जम्बूंश्च काश्मरीर्बदरीस्तथा ।
प्लक्षानुदुम्बरवटानश्वत्थान्क्षीरिणस्तथा ।
भल्लातकानामलकान्हरीतकबिभीतकान् ॥४२॥
42. bilvānkapitthāñjambūṁśca kāśmarīrbadarīstathā ,
plakṣānudumbaravaṭānaśvatthānkṣīriṇastathā ,
bhallātakānāmalakānharītakabibhītakān.
42. bilvān kapitthān jambūn ca kāśmarīḥ
badarīḥ tathā plakṣodumbaravaṭān
aśvatthān kṣīriṇaḥ tathā
bhallātakān āmalakān harītakabibhītakān
42. Bilva trees, kapittha trees, jambu trees, and kāśmarī trees, badarī trees, and also plakṣa, udumbara, vaṭa, and aśvattha trees, which are milky; and also bhallātaka trees, āmalaka trees, and harītaka and bibhītaka trees.
42. בִּילְוַה, קַפִּיטְּהַא, ג׳ַמְבּוּ, קָאשְׁמַרִי, שיזף, פְּלַקְשַׁה, אוּדוּמְבַּרַה, בניאן, פיקוס קדוש, עצים נוטפי חלב, בְּהַלָּאטַקַה, אָמַלַקַה, הַרִיטַקִי ובִּיבְּהִיטַקַה.
इङ्गुदान्करवीरांश्च तिन्दुकांश्च महाफलान् ।
एतानन्यांश्च विविधान्गन्धमादनसानुषु ॥४३॥
43. iṅgudānkaravīrāṁśca tindukāṁśca mahāphalān ,
etānanyāṁśca vividhāngandhamādanasānuṣu.
43. iṅgudān karavīrān ca tindukān ca mahāphalān
etān anyān ca vividhān gandhamādanasānuṣu
43. Iṅguda trees, karavīra trees, and tinduka trees - which bear large fruits - these and other various trees are found on the slopes of Gandhamādana (Mountain).
43. (הם ראו) עצי אִינְגוּדִי, הרדופים, וכן עצי טִינְדוּקַה גדולי הפרי, אלה ועוד עצים רבים ושונים על מורדות גַנְדְהַמָאדַנַה,
फलैरमृतकल्पैस्तानाचितान्स्वादुभिस्तरून् ।
तथैव चम्पकाशोकान्केतकान्बकुलांस्तथा ॥४४॥
44. phalairamṛtakalpaistānācitānsvādubhistarūn ,
tathaiva campakāśokānketakānbakulāṁstathā.
44. phalaiḥ amṛtakalpaiḥ tān ācitān svādubhiḥ tarūn
tathā eva campakāśokān ketakān bakulān tathā
44. Those trees were laden with sweet, nectar-like fruits. Similarly, there were also champaka trees, aśoka trees, ketaka trees, and bakula trees.
44. עצים עמוסים בפירות מתוקים שטעמם כאמברוסיה, וכן עצי צ׳ַמְפַּקַה ואַשׁוֹקַה, קֵטַקַה ובַּקוּלַה,
पुंनागान्सप्तपर्णांश्च कर्णिकारान्सकेतकान् ।
पाटलान्कुटजान्रम्यान्मन्दारेन्दीवरांस्तथा ॥४५॥
45. puṁnāgānsaptaparṇāṁśca karṇikārānsaketakān ,
pāṭalānkuṭajānramyānmandārendīvarāṁstathā.
45. puṃnāgān saptaparṇān ca karṇikārān saketakān
pāṭalān kuṭajān ramyān mandārendīvarān tathā
45. Punnaga trees, Saptaparna trees, Karnikara trees, and Ketaka trees; beautiful Patala trees, Kutaja trees, Mandara trees, and Indīvara lotuses were present.
45. עצי פּוּמְנָאגַה, סַפְּטַפַּרְנַה וקַרְנִיקָארַה עם קֵטַקַה, פָּאתַלַה וקוּתַג׳ַה היפים, וכן מַנְדָארַה ואִינְדִיוַרַה,
पारिजातान्कोविदारान्देवदारुतरूंस्तथा ।
शालांस्तालांस्तमालांश्च प्रियालान्बकुलांस्तथा ।
शाल्मलीः किंशुकाशोकाञ्शिंशपांस्तरलांस्तथा ॥४६॥
46. pārijātānkovidārāndevadārutarūṁstathā ,
śālāṁstālāṁstamālāṁśca priyālānbakulāṁstathā ,
śālmalīḥ kiṁśukāśokāñśiṁśapāṁstaralāṁstathā.
46. pārijātān kovidārān devadārutrūn
tathā śālān tālān tamālān ca
priyālān bakulān tathā śālmalīḥ
kiṃśukāśokān śiṃśapān taralān tathā
46. Parijata, Kovidara, and Devadaru trees; Sala, Tala, and Tamala trees; Priyala and Bakula trees; as well as Shalmalī, Kiṃśuka, Ashoka, Shimshapa, and Tarala trees were present.
46. עצי פָּארִיג׳ָאטַה, קוֹוִידָארַה ודֵוַדָארוּ (ארזי האלים), וכן שָׁאלַה, טָאלַה, טַמָאלַה, פְּרִיָאלַה ובַּקוּלַה, עצי שָׁאלְמַלִי, קִימְשׁוּקַה ואַשׁוֹקַה, שִׁימְשַׁפָּה וגם עצי טַרַלַה.
चकोरैः शतपत्रैश्च भृङ्गराजैस्तथा शुकैः ।
कोकिलैः कलविङ्कैश्च हारीतैर्जीवजीवकैः ॥४७॥
47. cakoraiḥ śatapatraiśca bhṛṅgarājaistathā śukaiḥ ,
kokilaiḥ kalaviṅkaiśca hārītairjīvajīvakaiḥ.
47. cakoraiḥ śatapatraiḥ ca bhṛṅgarājaiḥ tathā śukaiḥ
kokilaiḥ kalaviṅkaiḥ ca hārītaiḥ jīvajīvakaiḥ
47. The trees were inhabited by Chakora birds, Shatapatra birds, Bhringaraja birds, parrots, cuckoos, Kalavinka birds, Harīta birds, and Jīvajīvaka birds.
47. (העצים האלה) היו מיושבים בציפורים: צ׳ַקוֹרַה, שַׁטַפַּטְרַה, בְּהְרְנְגַרָאג׳ַה ותוכים, קוֹקִילַה, קַלַוִינְקַה, הָארִיטַה וג׳ִיוַג׳ִיוַקַה,
प्रियव्रतैश्चातकैश्च तथान्यैर्विविधैः खगैः ।
श्रोत्ररम्यं सुमधुरं कूजद्भिश्चाप्यधिष्ठितान् ॥४८॥
48. priyavrataiścātakaiśca tathānyairvividhaiḥ khagaiḥ ,
śrotraramyaṁ sumadhuraṁ kūjadbhiścāpyadhiṣṭhitān.
48. priyavrataiḥ cātakaiḥ ca tathā anyaiḥ vividhaiḥ khagaiḥ
śrotraramyaṃ sumadhuraṃ kūjadbhiḥ ca api adhiṣṭitān
48. They (the previously mentioned trees and flowers) were inhabited by Priyavrata birds, Chataka birds, and other diverse birds, all of them chirping, creating sounds that were ear-pleasing and very sweet.
48. וכן פְּרִיַוְרַטַה וצ׳ָאטַקַה ועוד ציפורים שונות, השרות בקול מתוק מאוד וערב לאוזן.
सरांसि च विचित्राणि प्रसन्नसलिलानि च ।
कुमुदैः पुण्डरीकैश्च तथा कोकनदोत्पलैः ।
कह्लारैः कमलैश्चैव आचितानि समन्ततः ॥४९॥
49. sarāṁsi ca vicitrāṇi prasannasalilāni ca ,
kumudaiḥ puṇḍarīkaiśca tathā kokanadotpalaiḥ ,
kahlāraiḥ kamalaiścaiva ācitāni samantataḥ.
49. sarāṃsi ca vicitrāṇi prasannasalilāni
ca kumudaiḥ puṇḍarīkaiḥ ca
tathā kokanada utpalaiḥ kahlāraiḥ
kamalaiḥ ca eva ācitāni samantataḥ
49. And there were various ponds with clear water, filled all around with white water lilies, white lotuses, as well as red lotuses and utpalas, and also with kahlāra lotuses and other lotuses.
49. (הם ראו) גם אגמים מופלאים בעלי מים צלולים, מכוסים מכל עבר בלוטוסי לילה, בלוטוסים לבנים, בלוטוסים אדומים וכחולים, בקַהְלָארַה ובלוטוסי מים,
कदम्बैश्चक्रवाकैश्च कुररैर्जलकुक्कुटैः ।
कारण्डवैः प्लवैर्हंसैर्बकैर्मद्गुभिरेव च ।
एतैश्चान्यैश्च कीर्णानि समन्ताज्जलचारिभिः ॥५०॥
50. kadambaiścakravākaiśca kurarairjalakukkuṭaiḥ ,
kāraṇḍavaiḥ plavairhaṁsairbakairmadgubhireva ca ,
etaiścānyaiśca kīrṇāni samantājjalacāribhiḥ.
50. kadambaiḥ cakravākaiḥ ca kuraraiḥ
jalakukkuṭaiḥ kāraṇḍavaiḥ plavaiḥ haṃsaiḥ
bakaiḥ madgubhiḥ eva ca etaiḥ ca
anyaiḥ ca kīrṇāni samantāt jalacāribhiḥ
50. And with kadamba birds, chakravāka ducks, ospreys, water hens, kāraṇḍava ducks, plava birds, swans, cranes, and cormorants indeed; with these and other water-dwelling creatures, the ponds were teeming all around.
50. הפזורים מכל עבר בקַדַמְבַּה, צ׳ַקְרַוָאקַה, קוּרַרַה, תרנגולות מים, קָארַנְדַוַה, פְּלַוַה, ברבורים, אנפות ומַדְגוּ, באלה ובעוד ציפורי מים,
हृष्टैस्तथा तामरसरसासवमदालसैः ।
पद्मोदरच्युतरजःकिञ्जल्कारुणरञ्जितैः ॥५१॥
51. hṛṣṭaistathā tāmarasarasāsavamadālasaiḥ ,
padmodaracyutarajaḥkiñjalkāruṇarañjitaiḥ.
51. hṛṣṭaiḥ tathā tāmarasarasa-āsavamadālasaiḥ
padmodaracyutarajaḥkiñjalkāruṇarañjitaiḥ
51. (They were filled with) delighted bees, languid from the intoxication of the nectar from lotuses, and colored reddish by the pollen and filaments fallen from the interiors of lotuses.
51. ציפורים שמחות, עצלות משכרון הצוף של הלוטוסים, וצבועות באדמדם מאבקת הפרחים שנשרה מתוך הלוטוסים.
मधुरस्वरैर्मधुकरैर्विरुतान्कमलाकरान् ।
पश्यन्तस्ते मनोरम्यान्गन्धमादनसानुषु ॥५२॥
52. madhurasvarairmadhukarairvirutānkamalākarān ,
paśyantaste manoramyāngandhamādanasānuṣu.
52. madhurasvaraiḥ madhukaraiḥ virutān kamalākarān
paśyantaḥ te manoramyān gandhamādana sānuṣu
52. They, seeing those delightful lotus-ponds resounding with the sweet sounds of bees, on the slopes of Mount Gandhamādana.
52. (הם ראו) בריכות לוטוס מהדהדות מזמזום דבורי הדבש בעלות הקול המתוק. כך הם התבוננו בהן, מקסימות ללב, על מורדות גַנְדְהַמָאדַנַה,
तथैव पद्मषण्डैश्च मण्डितेषु समन्ततः ।
शिखण्डिनीभिः सहिताँल्लतामण्डपकेषु च ।
मेघतूर्यरवोद्दाममदनाकुलितान्भृशम् ॥५३॥
53. tathaiva padmaṣaṇḍaiśca maṇḍiteṣu samantataḥ ,
śikhaṇḍinībhiḥ sahitāँllatāmaṇḍapakeṣu ca ,
meghatūryaravoddāmamadanākulitānbhṛśam.
53. tathā eva padmaṣaṇḍaiḥ ca maṇḍiteṣu
samantataḥ śikhaṇḍinībhiḥ
sahitān latāmaṇḍapakeṣu ca
meghatūryaravoddāmamadanākulitān bhṛśam
53. Similarly, in places adorned all around with clusters of lotus flowers, and in vine arbors, they (the observers) saw (peacocks implied) accompanied by peahens, greatly agitated by passion due to the mighty trumpet-like sound of the clouds.
53. וכן בעמקים המקושטים מכל עבר באשכולות לוטוס ובסוכות המטפסים, (היו) טווסים בחברת הנקבות, נסערים מאוד מאהבה מול הרעם הדומה לקול תופים,
कृत्वैव केकामधुरं संगीतमधुरस्वरम् ।
चित्रान्कलापान्विस्तीर्य सविलासान्मदालसान् ।
मयूरान्ददृशुश्चित्रान्नृत्यतो वनलासकान् ॥५४॥
54. kṛtvaiva kekāmadhuraṁ saṁgītamadhurasvaram ,
citrānkalāpānvistīrya savilāsānmadālasān ,
mayūrāndadṛśuścitrānnṛtyato vanalāsakān.
54. kṛtvā eva kekāmadhuram
saṅgītamadhurasvaram citrān kalāpān vistīrya
savilāsān madālasān mayūrān
dadṛśuḥ citrān nṛtyataḥ vanalāsakān
54. They saw colorful peacocks, who were like forest dancers. These peacocks, having just uttered sweet, melodious cries and musical sounds, had spread out their vibrant, graceful, and passion-intoxicated plumage, and were dancing.
54. הם משמיעים קריאות מתוקות הדומות לשיר ערב, פורשים זנבות צבעוניים בחן, עצלים משכרון האהבה, ורוקדים כרקדני היער. כך ראו (הפָּאנְדַוִים) טווסים מרהיבים.
कान्ताभिः सहितानन्यानपश्यन्रमतः सुखम् ।
वल्लीलतासंकटेषु कटकेषु स्थितांस्तथा ॥५५॥
55. kāntābhiḥ sahitānanyānapaśyanramataḥ sukham ,
vallīlatāsaṁkaṭeṣu kaṭakeṣu sthitāṁstathā.
55. kāntābhiḥ sahitān anyān apaśyan ramataḥ sukham
vallīlatāsaṅkaṭeṣu kaṭakeṣu sthitān tathā
55. They also saw other creatures (or birds), accompanied by their mates, happily sporting in the dense thickets of creepers and vines, and on the mountain plateaus.
55. הם ראו גם אחרים הנהנים בנעימות בחברת אהובותיהם, יושבים בצפיפות הגפנים והמטפסים על המדרונות,
कांश्चिच्छकुनजातांश्च विटपेषूत्कटानपि ।
कलापरचिताटोपान्विचित्रमुकुटानिव ।
विवरेषु तरूणां च मुदितान्ददृशुश्च ते ॥५६॥
56. kāṁścicchakunajātāṁśca viṭapeṣūtkaṭānapi ,
kalāparacitāṭopānvicitramukuṭāniva ,
vivareṣu tarūṇāṁ ca muditāndadṛśuśca te.
56. kān cit śakunajātān ca viṭapeṣu
utkaṭān api kalāparacitāṭopān
vicitramukuṭān iva vivareṣu
tarūṇām ca muditān dadṛśuḥ ca te
56. They also saw certain kinds of birds, prominent among the branches, who had arranged their plumage into magnificent displays, appearing as if adorned with splendid crowns. And they saw others (birds) joyful within the hollows of the trees.
56. וראו גם מיני ציפורים, גאים על ענפי העצים, ששמחו בחללי העצים וזנבותיהם פרושים בהדר, כמו כתרים צבעוניים.
सिन्धुवारानथोद्दामान्मन्मथस्येव तोमरान् ।
सुवर्णकुसुमाकीर्णान्गिरीणां शिखरेषु च ॥५७॥
57. sindhuvārānathoddāmānmanmathasyeva tomarān ,
suvarṇakusumākīrṇāngirīṇāṁ śikhareṣu ca.
57. sindhuvārān atha uddāmān manmathasya iva tomarān
suvarṇakusumā kīrṇān girīṇām śikhareṣu ca
57. And then, on the mountain peaks, they saw abundant sinduvara trees, laden with golden flowers, which resembled the mighty javelins of the god of love (Manmatha).
57. ואז ראו שיחי סִינְדְהוּוָארַה הפורחים בעוז, כמו חניתות של אל האהבה (מַנְמַתְהַא), שזורים בפרחי זהב על פסגות ההרים,
कर्णिकारान्विरचितान्कर्णपूरानिवोत्तमान् ।
अथापश्यन्कुरबकान्वनराजिषु पुष्पितान् ।
कामवश्योत्सुककरान्कामस्येव शरोत्करान् ॥५८॥
58. karṇikārānviracitānkarṇapūrānivottamān ,
athāpaśyankurabakānvanarājiṣu puṣpitān ,
kāmavaśyotsukakarānkāmasyeva śarotkarān.
58. karṇikārān viracitān karṇapūrān
iva uttamān atha apaśyan kurabakān
vanarājiṣu puṣpitān
kāmavaśyotsukakarān kāmasya iva śarotkarān
58. Then they saw karṇikāra trees, which appeared like exquisite ear ornaments beautifully arranged. They also saw kurabaka trees blooming in the forest groves, which, like heaps of arrows of the god of love (Kāma), made one eager and captivated by love's influence.
58. ועצי קַרְנִיקָארַה, העומדים מסודרים כעגילים מובחרים. אחר כך ראו קוּרַוַקַה פורחים בשורות היער, כמו אשכולות חיציו של אל התשוקה (קָאמַה), המעוררים את אלה הנתונים לשליטתו.
तथैव वनराजीनामुदारान्रचितानिव ।
विराजमानांस्तेऽपश्यंस्तिलकांस्तिलकानिव ॥५९॥
59. tathaiva vanarājīnāmudārānracitāniva ,
virājamānāṁste'paśyaṁstilakāṁstilakāniva.
59. tathā eva vanarājīnām udārān racitān iva
virājamānān te apaśyan tilakān tilakān iva
59. Similarly, they saw splendid tilaka trees in the forest groves, shining as if they were auspicious forehead marks (tilaka) beautifully arranged.
59. וכן ראו את עצי טִילַקַה, זוהרים בשורות היער כמו סימני טִילַקַה על מצחו, כאילו נוצרו בידי אמן נעלה.
तथानङ्गशराकारान्सहकारान्मनोरमान् ।
अपश्यन्भ्रमरारावान्मञ्जरीभिर्विराजितान् ॥६०॥
60. tathānaṅgaśarākārānsahakārānmanoramān ,
apaśyanbhramarārāvānmañjarībhirvirājitān.
60. tathā anaṅgaśarākārān sahakārān manoramān
apaśyan bhramarārāvān mañjarībhiḥ virājitān
60. And similarly, they saw delightful mango trees (sahakārān) adorned with clusters of blossoms and filled with the humming sounds of bees, appearing like the arrows of the bodiless god of love (Ananga).
60. וכן ראו עצי מנגו מקסימים, הדומים לחיצי אל האהבה חסר הגוף (אַנַנְגַה), מקושטים באשכולות פרחים, ודבורים מזמזמות סביבם.
हिरण्यसदृशैः पुष्पैर्दावाग्निसदृशैरपि ।
लोहितैरञ्जनाभैश्च वैडूर्यसदृशैरपि ॥६१॥
61. hiraṇyasadṛśaiḥ puṣpairdāvāgnisadṛśairapi ,
lohitairañjanābhaiśca vaiḍūryasadṛśairapi.
61. hiraṇyasadr̥śaiḥ puṣpaiḥ dāvāgnisadr̥śaiḥ api
lohitaiḥ añjanābhāiḥ ca vaiḍūryasadr̥śāiḥ api
61. They saw flowers resembling gold, and also those like a forest fire, as well as red ones, collyrium-black ones, and those like lapis lazuli gems.
61. בפרחים הדומים לזהב, ובפרחים הדומים לאש יער, אדומים, בצבע כחל, ודומים לאבן החן וַידוּרְיַה,
तथा शालांस्तमालांश्च पाटल्यो बकुलानि च ।
माला इव समासक्ताः शैलानां शिखरेषु च ॥६२॥
62. tathā śālāṁstamālāṁśca pāṭalyo bakulāni ca ,
mālā iva samāsaktāḥ śailānāṁ śikhareṣu ca.
62. tathā śālān tamālān ca pāṭalyaḥ bakulāni ca
mālāḥ iva samāsaktāḥ śailānām śikhareṣu ca
62. And similarly, sala, tamala, pāṭalī, and bakula trees were intertwined like garlands on the mountain peaks.
62. וכן שָׁאלַה וטַמָאלַה, פָּאתַלִי ובַּקוּלַה, תלויים על פסגות ההרים כמו זרי פרחים.
एवं क्रमेण ते वीरा वीक्षमाणाः समन्ततः ।
गजसंघसमाबाधं सिंहव्याघ्रसमायुतम् ॥६३॥
63. evaṁ krameṇa te vīrā vīkṣamāṇāḥ samantataḥ ,
gajasaṁghasamābādhaṁ siṁhavyāghrasamāyutam.
63. evam krameṇa te vīrāḥ vīkṣamāṇāḥ samantataḥ
gajasaṁghasamābādham siṁhavyāghrasamāyutam
63. In this manner, those heroes, observing on all sides, saw (the forest) crowded with throngs of elephants and teeming with lions and tigers.
63. כך, בזה אחר זה, הגיבורים התבוננו מכל עבר ביער צפוף בעדרי פילים ומלא באריות ובנמרים,
शरभोन्नादसंघुष्टं नानारावनिनादितम् ।
सर्वर्तुफलपुष्पाढ्यं गन्धमादनसानुषु ॥६४॥
64. śarabhonnādasaṁghuṣṭaṁ nānārāvanināditam ,
sarvartuphalapuṣpāḍhyaṁ gandhamādanasānuṣu.
64. śarabhonnādasaṁghuṣṭam nānārāvanināditam
sarvartuphalapuṣpāḍhyam gandhamādanasānuṣu
64. (They observed a place) resounding with the calls of śarabhas and vibrant with various other sounds, abundant with fruits and flowers of all seasons, all upon the slopes of Mount Gandhamādana.
64. המהדהד מיבבות השַׁרַבְּהַה ומקולות רבים ושונים, העשיר בפירות ובפרחים של כל העונות, על מורדות גַנְדְהַמָאדַנַה.
पीता भास्वरवर्णाभा बभूवुर्वनराजयः ।
नात्र कण्टकिनः केचिन्नात्र केचिदपुष्पिताः ।
स्निग्धपत्रफला वृक्षा गन्धमादनसानुषु ॥६५॥
65. pītā bhāsvaravarṇābhā babhūvurvanarājayaḥ ,
nātra kaṇṭakinaḥ kecinnātra kecidapuṣpitāḥ ,
snigdhapatraphalā vṛkṣā gandhamādanasānuṣu.
65. pītā bhāsvaravarṇābhā babhūvuḥ
vanarājayaḥ na atra kaṇṭakinaḥ kecit
na atra kecit apuṣpitāḥ
snigdapatraphalāḥ vṛkṣāḥ gandhamādanasānuṣu
65. The rows of forests turned radiantly yellow. Here, there were no thorny trees, nor any without flowers. On the peaks of Gandhamādana, the trees bore lush leaves and fruits.
65. שורות העצים ביער זהרו בגוון צהוב בוהק. לא היה שם עץ קוצני כלל, ולא היה שם עץ בלי פרחים. העצים על מורדות גַנְדְהַמָאדַנַה היו בעלי עלים ופירות רכים ונוצצים.
विमलस्फटिकाभानि पाण्डुरच्छदनैर्द्विजैः ।
राजहंसैरुपेतानि सारसाभिरुतानि च ।
सरांसि सरितः पार्थाः पश्यन्तः शैलसानुषु ॥६६॥
66. vimalasphaṭikābhāni pāṇḍuracchadanairdvijaiḥ ,
rājahaṁsairupetāni sārasābhirutāni ca ,
sarāṁsi saritaḥ pārthāḥ paśyantaḥ śailasānuṣu.
66. vimalasphaṭikābhāni pāṇḍuracchadanaiḥ
dvijaiḥ rājahaṃsaiḥ upetāni
sārasābhirutāni ca sarāṃsi
saritaḥ pārthāḥ paśyantaḥ śailasānuṣu
66. O Pārthas, on the mountain peaks, while seeing the lakes and rivers that shone like pure crystal, adorned with white-winged birds and royal swans, and resounding with the calls of cranes...
66. בני פְּרְטְהָא ראו על מורדות ההרים אגמים ונהרות צלולים כגביש טהור, ובהם ציפורים לבנות כנף, ברבורים מלכותיים וקריאות עגורים.
पद्मोत्पलविचित्राणि सुखस्पर्शजलानि च ।
गन्धवन्ति च माल्यानि रसवन्ति फलानि च ।
अतीव वृक्षा राजन्ते पुष्पिताः शैलसानुषु ॥६७॥
67. padmotpalavicitrāṇi sukhasparśajalāni ca ,
gandhavanti ca mālyāni rasavanti phalāni ca ,
atīva vṛkṣā rājante puṣpitāḥ śailasānuṣu.
67. padmotpalavicitrāṇi sukhasparśajalāni
ca gandhavanti ca mālyāni
rasavanti phalāni ca atīva
vṛkṣāḥ rājante puṣpitāḥ śailasānuṣu
67. And the waters were varied with lotuses and water-lilies, and pleasant to the touch. There were fragrant flowers and juicy fruits. On the mountain peaks, the flowering trees shone with great splendor.
67. הם מקושטים בלוטוסים ובשושני מים, מימיהם נעימים למגע, זרי הפרחים ריחניים והפירות עסיסיים. עצים פורחים זורחים מאוד על מורדות ההרים.
एते चान्ये च बहवस्तत्र काननजा द्रुमाः ।
लताश्च विविधाकाराः पत्रपुष्पफलोच्चयाः ॥६८॥
68. ete cānye ca bahavastatra kānanajā drumāḥ ,
latāśca vividhākārāḥ patrapuṣpaphaloccayāḥ.
68. ete ca anye ca bahavaḥ tatra kānanajāḥ drumāḥ
latāḥ ca vividhākārāḥ patrapuṣpaphaloccayāḥ
68. There were these and many other trees born in the forest. And creepers of various forms, laden with abundant leaves, flowers, and fruits.
68. אלה ועוד עצי יער רבים היו שם, וכן גפנים וצמחים מטפסים מסוגים רבים, עמוסי עלים, פרחים ופירות.
युधिष्ठिरस्तु तान्वृक्षान्पश्यमानो नगोत्तमे ।
भीमसेनमिदं वाक्यमब्रवीन्मधुराक्षरम् ॥६९॥
69. yudhiṣṭhirastu tānvṛkṣānpaśyamāno nagottame ,
bhīmasenamidaṁ vākyamabravīnmadhurākṣaram.
69. yudhiṣṭhiraḥ tu tān vṛkṣān paśyamānaḥ naga-uttame
bhīmasenam idam vākyam abravīt madhura-akṣaram
69. Yudhiṣṭhira, seeing those trees on the excellent mountain, spoke these sweet words to Bhīmasena.
69. ויוּדְהִישְׁתְהִירַה, כשהוא מתבונן בעצים האלה בהר המשובח, אמר לבְּהִימַסֵנַה את הדברים האלה במילים מתוקות.
पश्य भीम शुभान्देशान्देवाक्रीडान्समन्ततः ।
अमानुषगतिं प्राप्ताः संसिद्धाः स्म वृकोदर ॥७०॥
70. paśya bhīma śubhāndeśāndevākrīḍānsamantataḥ ,
amānuṣagatiṁ prāptāḥ saṁsiddhāḥ sma vṛkodara.
70. paśya bhīma śubhān deśān devākrīḍān samantataḥ
amānuṣa-gatim prāptāḥ saṃsiddhāḥ sma vṛkodara
70. Behold, Bhīma, the auspicious regions all around, which are the playgrounds of the gods! We have achieved a superhuman state, indeed, we are perfected, O Vṛkodara!
70. הו בְּהִימַה וְרְקוֹדַרַה, ראה את המקומות הנפלאים האלה, מגרש המשחקים של האלים מכל עבר. הגענו להליכה שאינה של בני אדם, והשגנו את מטרתנו.
लताभिश्चैव बह्वीभिः पुष्पिताः पादपोत्तमाः ।
संश्लिष्टाः पार्थ शोभन्ते गन्धमादनसानुषु ॥७१॥
71. latābhiścaiva bahvībhiḥ puṣpitāḥ pādapottamāḥ ,
saṁśliṣṭāḥ pārtha śobhante gandhamādanasānuṣu.
71. latābhiḥ ca eva bahvībhiḥ puṣpitāḥ pādapa-uttamāḥ
saṃśliṣṭāḥ pārtha śobhante gandhamādana-sānuṣu
71. And indeed, the excellent trees, blooming and intertwined with many creepers, shine beautifully, O Pārtha, on the slopes of Gandhamādana.
71. הו פָּארְטְהַא, העצים המשובחים הפורחים שזורים בגפנים רבות וזורחים על מורדות גַנְדְהַמָאדַנַה.
शिखण्डिनीभिश्चरतां सहितानां शिखण्डिनाम् ।
नर्दतां शृणु निर्घोषं भीम पर्वतसानुषु ॥७२॥
72. śikhaṇḍinībhiścaratāṁ sahitānāṁ śikhaṇḍinām ,
nardatāṁ śṛṇu nirghoṣaṁ bhīma parvatasānuṣu.
72. śikhaṇḍinībhiḥ ca caratām sahitānām śikhaṇḍinām
nardatām śṛṇu nirghoṣam bhīma parvata-sānuṣu
72. Listen, Bhīma, to the roaring sound of the peacocks (śikhaṇḍin), moving and accompanied by peahens (śikhaṇḍinī), on the mountain slopes.
72. הו בְּהִימַה, שמע על מורדות ההר את קול היללות של הטווסים, המשוטטים בחברת הטווסות וצועקים.
चकोराः शतपत्राश्च मत्तकोकिलशारिकाः ।
पत्रिणः पुष्पितानेतान्संश्लिष्यन्ति महाद्रुमान् ॥७३॥
73. cakorāḥ śatapatrāśca mattakokilaśārikāḥ ,
patriṇaḥ puṣpitānetānsaṁśliṣyanti mahādrumān.
73. cakorāḥ śatapatrāḥ ca mattakokilaśārikāḥ
patriṇaḥ puṣpitān etān saṃśliṣyanti mahādrumān
73. Chakora birds, śatapatra birds, and enamored cuckoos and mynahs - all these birds cling to the blossoming great trees.
73. צ׳ַקוֹרַה, שַׁטַפַּטְרַה, קוקיות שיכורות ומינות. ציפורים מחבקות את העצים הגדולים הפורחים האלה.
रक्तपीतारुणाः पार्थ पादपाग्रगता द्विजाः ।
परस्परमुदीक्षन्ते बहवो जीवजीवकाः ॥७४॥
74. raktapītāruṇāḥ pārtha pādapāgragatā dvijāḥ ,
parasparamudīkṣante bahavo jīvajīvakāḥ.
74. raktapītāruṇāḥ pārtha pādapāgragatāḥ dvijāḥ
parasparam udīkṣante bahavaḥ jīvajīvakāḥ
74. O Pārtha, many red, yellow, and reddish jīvajīvaka birds, perched at the tops of trees, gaze at each other.
74. הו פָּארְטְהַא, ציפורים אדומות, צהובות וצהבהבות-אדמדם יושבות בצמרות העצים, וג׳ִיוַג׳ִיוַקַה רבים מביטים זה בזה.
हरितारुणवर्णानां शाद्वलानां समन्ततः ।
सारसाः प्रतिदृश्यन्ते शैलप्रस्रवणेष्वपि ॥७५॥
75. haritāruṇavarṇānāṁ śādvalānāṁ samantataḥ ,
sārasāḥ pratidṛśyante śailaprasravaṇeṣvapi.
75. haritāruṇavarṇānām śādvalānām samantataḥ
sārasāḥ pratidṛśyante śailaprasravaṇeṣu api
75. All around, cranes appear in the mountain springs, amidst the green and reddish meadows.
75. מכל עבר, במדשאות בגוון ירוק-אדמדם, ובמפלי ההרים גם כן, נראים עגורים.
वदन्ति मधुरा वाचः सर्वभूतमनोनुगाः ।
भृङ्गराजोपचक्राश्च लोहपृष्ठाश्च पत्रिणः ॥७६॥
76. vadanti madhurā vācaḥ sarvabhūtamanonugāḥ ,
bhṛṅgarājopacakrāśca lohapṛṣṭhāśca patriṇaḥ.
76. vadanti madhurāḥ vācaḥ sarvabhūtamanonugāḥ
bhṛṅgarājopacakrāḥ ca lohapṛṣṭhāḥ ca patriṇaḥ
76. Bhṛṅgarāja birds, upacakra birds, and lohapṛṣṭha birds - these winged creatures utter sweet sounds that are pleasing to the minds of all beings.
76. הם משמיעים קולות מתוקים, הנמשכים אחרי לב כל היצורים. וגם בְּהְרְנְגַרָאג׳ַה, אוּפַּצ׳ַקְרַה וציפורי גב-ברזל (לוֹהַפְּרְשְׁתְהַא).
चतुर्विषाणाः पद्माभाः कुञ्जराः सकरेणवः ।
एते वैडूर्यवर्णाभं क्षोभयन्ति महत्सरः ॥७७॥
77. caturviṣāṇāḥ padmābhāḥ kuñjarāḥ sakareṇavaḥ ,
ete vaiḍūryavarṇābhaṁ kṣobhayanti mahatsaraḥ.
77. caturviṣāṇāḥ padmābhāḥ kuñjarāḥ sakareṇavaḥ
ete vaiḍūryavarṇābham kṣobhayanti mahat saraḥ
77. These four-tusked elephants, shining like lotuses, along with their female companions, stir up the great lake whose color resembles that of lapis lazuli.
77. פילים בעלי ארבעה ניבים, בצבע לוטוס, ועמם פילות. הם מטלטלים את האגם הגדול שצבעו כצבע וַידוּרְיַה.
बहुतालसमुत्सेधाः शैलशृङ्गात्परिच्युताः ।
नानाप्रस्रवणेभ्यश्च वारिधाराः पतन्त्यमूः ॥७८॥
78. bahutālasamutsedhāḥ śailaśṛṅgātparicyutāḥ ,
nānāprasravaṇebhyaśca vāridhārāḥ patantyamūḥ.
78. bahutālasamutsedhāḥ śailaśṛṅgāt paricyutāḥ
nānāprasravaṇebhyaḥ ca vāridhārāḥ patanti amūḥ
78. These streams of water, which are as tall as many palmyra trees, fall from mountain peaks and from various springs.
78. זרמי מים נופלים מאלה, מתנשאים לגובה של דקלים רבים, מפסגות ההר וממקורות מים רבים.
भास्कराभप्रभा भीम शारदाभ्रघनोपमाः ।
शोभयन्ति महाशैलं नानारजतधातवः ॥७९॥
79. bhāskarābhaprabhā bhīma śāradābhraghanopamāḥ ,
śobhayanti mahāśailaṁ nānārajatadhātavaḥ.
79. bhāskarābhaprabhāḥ bhīma śāradābhraghanopamāḥ
śobhayanti mahāśailam nānārajatadhātavaḥ
79. O Bhīma, the various silver-colored minerals, with their sun-like radiance and resemblance to autumnal clouds, adorn this mighty mountain.
79. הו בְּהִימַה, בוהקים כאור השמש וכעננים סמיכים של הסתיו, חומרי מינרל שונים בצבע כסף מקשטים את ההר הגדול.
क्वचिदञ्जनवर्णाभाः क्वचित्काञ्चनसंनिभाः ।
धातवो हरितालस्य क्वचिद्धिङ्गुलकस्य च ॥८०॥
80. kvacidañjanavarṇābhāḥ kvacitkāñcanasaṁnibhāḥ ,
dhātavo haritālasya kvaciddhiṅgulakasya ca.
80. kvacit añjanavarṇābhāḥ kvacit kāñcanasaṃnibhāḥ
dhātavaḥ haritālasya kvacit hiṅgulakasya ca
80. In some places, the minerals are dark like collyrium, and in others, they shine like gold. These include ores of orpiment (yellow arsenic) and cinnabar (red mercury sulfide).
80. במקום אחד בצבע כחל, במקום אחר דומים לזהב, מינרלים של הַרִיטָאלַה (זרניך) ושל הִינְגוּלַקַה (כספית אדומה).
मनःशिलागुहाश्चैव संध्याभ्रनिकरोपमाः ।
शशलोहितवर्णाभाः क्वचिद्गैरिकधातवः ॥८१॥
81. manaḥśilāguhāścaiva saṁdhyābhranikaropamāḥ ,
śaśalohitavarṇābhāḥ kvacidgairikadhātavaḥ.
81. manaḥśilāguhāḥ ca eva saṃdhyābhra-nikaropamāḥ
śaśalohitavarṇābhāḥ kvacit gairikadhātavaḥ
81. And there are caves of realgar (manaḥśilā), resembling masses of evening clouds. In some places, minerals of red ochre (gairika) shine with the color of a hare's blood.
81. מערות של מַנַהְשִׁילָה (ארסן אדום) ומינרלים הדומים לערימת עננים בשקיעה, בצבע דם ארנבת, ובמקומות מסוימים מינרלים של גַירִיקַה (אדמה אדומה).
सितासिताभ्रप्रतिमा बालसूर्यसमप्रभाः ।
एते बहुविधाः शैलं शोभयन्ति महाप्रभाः ॥८२॥
82. sitāsitābhrapratimā bālasūryasamaprabhāḥ ,
ete bahuvidhāḥ śailaṁ śobhayanti mahāprabhāḥ.
82. sitāsitābhrapratimāḥ bālasūryasamaprabhāḥ
ete bahuvidhāḥ śailam śobhayanti mahāprabhāḥ
82. These diverse, greatly resplendent elements, resembling both white and black clouds and possessing the brilliance of the morning sun, adorn the mountain.
82. דומים לעננים לבנים ושחורים, ובעלי זוהר כשמש עולה. אלה, בגוונים רבים ובזוהר גדול, מקשטים את ההר.
गन्धर्वाः सह कान्ताभिर्यथोक्तं वृषपर्वणा ।
दृश्यन्ते शैलशृङ्गेषु पार्थ किंपुरुषैः सह ॥८३॥
83. gandharvāḥ saha kāntābhiryathoktaṁ vṛṣaparvaṇā ,
dṛśyante śailaśṛṅgeṣu pārtha kiṁpuruṣaiḥ saha.
83. gandharvāḥ saha kāntābhiḥ yathā uktam vṛṣaparvaṇā
dṛśyante śailaśṛṅgeṣu pārtha kiṃpuruṣaiḥ saha
83. O Pārtha, Gandharvas, along with their beloved women (kāntā) and Kimpuruṣas, are seen on the mountain peaks, just as Vṛṣaparvan described.
83. הו פָּארְטְהַא, הגַנְדְהַרְוַה עם אהובותיהם נראים על פסגות ההר יחד עם הקִימְפּוּרוּשַׁה, כפי שאמר וְרְשַׁפַּרְוַן.
गीतानां तलतालानां यथा साम्नां च निस्वनः ।
श्रूयते बहुधा भीम सर्वभूतमनोहरः ॥८४॥
84. gītānāṁ talatālānāṁ yathā sāmnāṁ ca nisvanaḥ ,
śrūyate bahudhā bhīma sarvabhūtamanoharaḥ.
84. gītānām taltālānām yathā sāmnām ca nisvanaḥ
śrūyate bahudhā bhīma sarvabhūtamanoharaḥ
84. O Bhīma, the captivating sound, delightful to the minds of all beings, from songs and rhythmic hand-claps (tālas) is heard in various ways, just like (the chanting of) Sāman (Vedic hymns).
84. הו בְּהִימַה, נשמעים בדרכים רבות קולות של שירים, של מקצבי כפיים ושל מזמורי סָאמַה, והם מענגים את לב כל היצורים.
महागङ्गामुदीक्षस्व पुण्यां देवनदीं शुभाम् ।
कलहंसगणैर्जुष्टामृषिकिंनरसेविताम् ॥८५॥
85. mahāgaṅgāmudīkṣasva puṇyāṁ devanadīṁ śubhām ,
kalahaṁsagaṇairjuṣṭāmṛṣikiṁnarasevitām.
85. mahāgaṅgām udīkṣasva puṇyām devanadīm śubhām
| kalahaṃsagaṇaiḥ juṣṭām ṛṣikiṃnarasevitām
85. Behold the great Gaṅgā, the sacred and auspicious divine river, frequented by multitudes of regal swans and served by sages and Kinnaras.
85. הבט בגַנְגָה הגדולה, נהר האלים הטהור והמבורך, שלהקות ברבורים נהנות ממנה וחוזים וקִינַּרַה משרתים אותה,
धातुभिश्च सरिद्भिश्च किंनरैर्मृगपक्षिभिः ।
गन्धर्वैरप्सरोभिश्च काननैश्च मनोरमैः ॥८६॥
86. dhātubhiśca saridbhiśca kiṁnarairmṛgapakṣibhiḥ ,
gandharvairapsarobhiśca kānanaiśca manoramaiḥ.
86. dhātubhiḥ ca saridbhiḥ ca kiṃnaraiḥ mṛgapakṣibhiḥ
| gandharvaiḥ apsarobhiḥ ca kānanaiḥ ca manoramaiḥ
86. (Look at the mountain) which is endowed with minerals, rivers, Kinnaras, deer, birds, Gandharvas, Apsarases, and charming forests.
86. (הבט במלך ההרים) המעוטר במינרלים ובנהרות, בקִינַּרַה, בחיות ובציפורים, בגַנְדְהַרְוַה ובאַפְּסַרַס, וביערות מקסימים,
व्यालैश्च विविधाकारैः शतशीर्षैः समन्ततः ।
उपेतं पश्य कौन्तेय शैलराजमरिंदम ॥८७॥
87. vyālaiśca vividhākāraiḥ śataśīrṣaiḥ samantataḥ ,
upetaṁ paśya kaunteya śailarājamariṁdama.
87. vyālaiḥ ca vividhākāraiḥ śataśīrṣaiḥ samantataḥ
| upetam paśya kaunteya śailarājam arimdam
87. O Kaunteya (son of Kuntī), subduer of foes (arimdam), behold the king of mountains, which is all around endowed with manifold, hundred-headed serpents.
87. ובנחשים בעלי צורות שונות ומאה ראשים מכל עבר. הו קַאוּנְטֵיַה מכניע האויבים, הבט במלך ההרים.
ते प्रीतमनसः शूराः प्राप्ता गतिमनुत्तमाम् ।
नातृप्यन्पर्वतेन्द्रस्य दर्शनेन परंतपाः ॥८८॥
88. te prītamanasaḥ śūrāḥ prāptā gatimanuttamām ,
nātṛpyanparvatendrasya darśanena paraṁtapāḥ.
88. te prītamanasaḥ śūrāḥ prāptā gatim anuttamām |
na atṛpyan parvatendrasya darśanena parantapāḥ
88. Those brave warriors, with minds filled with delight, attained a supreme state. O tormentors of foes (parantapaḥ), they were not satiated by the mere sight of the king of mountains.
88. אותם גיבורים מציקי אויבים, שרוחם שמחה, הגיעו למצב נעלה מאין כמוהו, ולא שבעו מלהביט בהר הגדול, מלך ההרים.
उपेतमथ माल्यैश्च फलवद्भिश्च पादपैः ।
आर्ष्टिषेणस्य राजर्षेराश्रमं ददृशुस्तदा ॥८९॥
89. upetamatha mālyaiśca phalavadbhiśca pādapaiḥ ,
ārṣṭiṣeṇasya rājarṣerāśramaṁ dadṛśustadā.
89. upetam atha mālyaiḥ ca phalavatbhiḥ ca pādapaiḥ
ārṣṭiṣeṇasya rājarṣeḥ āśramam dadṛśuḥ tadā
89. Then they saw the hermitage (āśrama) of the royal sage Ārṣṭiṣeṇa, which was filled with garlands and fruit-bearing trees.
89. ואז ראו את משכנו של החוזה המלכותי אָארְשְׁתִישֵׁנַה, שהיה מוקף בזרי פרחים ובעצים עמוסי פרי.
ततस्तं तीव्रतपसं कृशं धमनिसंततम् ।
पारगं सर्वधर्माणामार्ष्टिषेणमुपागमन् ॥९०॥
90. tatastaṁ tīvratapasaṁ kṛśaṁ dhamanisaṁtatam ,
pāragaṁ sarvadharmāṇāmārṣṭiṣeṇamupāgaman.
90. tataḥ tam tīvratapasam kṛśam dhamanisaṃtatam
pāragam sarvadharmāṇām ārṣṭiṣeṇam upāgaman
90. Then they approached Ārṣṭiṣeṇa, who was engaged in intense asceticism (tapas), emaciated, with veins prominent, and one who had mastered all natural laws (dharma).
90. אחר כך ניגשו אל אָארְשְׁתִישֵׁנַה, בעל תרגול עוצמה רוחנית עז, שהיה כחוש ורידיו בולטים, והוא בקי בכל חוקי היושר.