Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-7, chapter-171

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
which language(s) would you like to see in the translations:
संजय उवाच ।
भीमसेनं समाकीर्णं दृष्ट्वास्त्रेण धनंजयः ।
तेजसः प्रतिघातार्थं वारुणेन समावृणोत् ॥१॥
1. saṁjaya uvāca ,
bhīmasenaṁ samākīrṇaṁ dṛṣṭvāstreṇa dhanaṁjayaḥ ,
tejasaḥ pratighātārthaṁ vāruṇena samāvṛṇot.
1. saṃjaya uvāca bhīmasenam samākīrṇam dṛṣṭvā astreṇa
dhanaṃjayaḥ tejasaḥ pratighāta-artham vāruṇena samāvṛṇot
1. saṃjaya uvāca: dhanaṃjayaḥ astreṇa samākīrṇam bhīmasenam dṛṣṭvā,
tejasaḥ pratighāta-artham vāruṇena (tam) samāvṛṇot
1. Saṃjaya said: Having seen Bhīmasena overwhelmed by the (enemy's) missile, Arjuna (Dhanaṃjaya) then enveloped him with the Varuṇa weapon to counteract its radiance (tejas).
1. סַנְג׳ַיַה אמר: כשראה דְהַנַנְג׳ַיַה (אַרְג׳וּנַה) את בְּהִימַסֵנַה מכוסה בנשק, כיסה אותו בנשק וַרוּנַה כדי לעצור את הלהט.
नालक्षयत तं कश्चिद्वारुणास्त्रेण संवृतम् ।
अर्जुनस्य लघुत्वाच्च संवृतत्वाच्च तेजसः ॥२॥
2. nālakṣayata taṁ kaścidvāruṇāstreṇa saṁvṛtam ,
arjunasya laghutvācca saṁvṛtatvācca tejasaḥ.
2. na alakṣayata tam kaścit vāruṇāstreṇa saṃvṛtam
arjunasya laghutvāt ca saṃvṛtatvāt ca tejasaḥ
2. kaścit na alakṣayata tam vāruṇāstreṇa saṃvṛtam
arjunasya laghutvāt ca tejasaḥ saṃvṛtatvāt ca
2. No one could perceive him (Bhīma), enveloped as he was by the Varuṇa missile, both because of Arjuna's swiftness and the concealment of (Bhīma's) brilliance.
2. איש לא הבחין בו, מכוסה בנשק וַרוּנַה, בגלל קלותו של אַרְג׳וּנַה ובגלל שהלהט היה מכוסה.
साश्वसूतरथो भीमो द्रोणपुत्रास्त्रसंवृतः ।
अग्नावग्निरिव न्यस्तो ज्वालामाली सुदुर्दृशः ॥३॥
3. sāśvasūtaratho bhīmo droṇaputrāstrasaṁvṛtaḥ ,
agnāvagniriva nyasto jvālāmālī sudurdṛśaḥ.
3. sāśvasūtarathaḥ bhīmaḥ droṇaputrāstrasaṃvṛtaḥ
agnau agniḥ iva nyastaḥ jvālāmālī sudurdṛśaḥ
3. sāśvasūtarathaḥ bhīmaḥ droṇaputrāstrasaṃvṛtaḥ
agnau agniḥ iva nyastaḥ jvālāmālī sudurdṛśaḥ
3. Bhīma, along with his horses, charioteer, and chariot, enveloped by the missile of Droṇa's son, became like fire placed within (another) fire, surrounded by a mass of flames, and very difficult to perceive.
3. בְּהִימַה, עם סוסיו, רכבו ומרכבתו, היה עטוף בנשק בן דְרוֹנַה, כמו אש שהונחה בתוך אש, בעל שרשרת להבות וקשה מאוד לראות.
यथा रात्रिक्षये राजञ्ज्योतींष्यस्तगिरिं प्रति ।
समापेतुस्तथा बाणा भीमसेनरथं प्रति ॥४॥
4. yathā rātrikṣaye rājañjyotīṁṣyastagiriṁ prati ,
samāpetustathā bāṇā bhīmasenarathaṁ prati.
4. yathā rātrikṣaye rājan jyotīṃṣi astagiriṃ prati
samāpetuḥ tathā bāṇāḥ bhīmasenarathaṃ prati
4. rājan yathā rātrikṣaye jyotīṃṣi astagiriṃ prati
samāpetuḥ tathā bāṇāḥ bhīmasenarathaṃ prati
4. O King, just as at the end of the night the stars gather towards the setting mountain, so too did arrows fall upon Bhīmasena's chariot.
4. כשם שבסוף הלילה, הו מלך, הכוכבים נופלים אל הר השקיעה, כך התנפלו החצים על מרכבתו של בְּהִימַסֵנַה.
स हि भीमो रथश्चास्य हयाः सूतश्च मारिष ।
संवृता द्रोणपुत्रेण पावकान्तर्गताभवन् ॥५॥
5. sa hi bhīmo rathaścāsya hayāḥ sūtaśca māriṣa ,
saṁvṛtā droṇaputreṇa pāvakāntargatābhavan.
5. sa hi bhīmaḥ rathaḥ ca asya hayāḥ sūtaḥ ca māriṣa
saṃvṛtāḥ droṇaputreṇa pāvakāntargatāḥ abhavan
5. māriṣa hi sa bhīmaḥ asya rathaḥ ca hayāḥ ca sūtaḥ
ca droṇaputreṇa saṃvṛtāḥ pāvakāntargatāḥ abhavan
5. Indeed, O venerable one (māriṣa), that Bhīma, along with his chariot, horses, and charioteer, having been enveloped by Droṇa's son (with his missile), became as if placed within fire.
5. הו אדון נעלה, בְּהִימַה עצמו, מרכבתו, סוסיו ורכבו, כולם נעטפו בנשק של בנו של דְרוֹנַה, והיו כמי שנמצאים בתוך אש.
यथा दग्ध्वा जगत्कृत्स्नं समये सचराचरम् ।
गच्छेदग्निर्विभोरास्यं तथास्त्रं भीममावृणोत् ॥६॥
6. yathā dagdhvā jagatkṛtsnaṁ samaye sacarācaram ,
gacchedagnirvibhorāsyaṁ tathāstraṁ bhīmamāvṛṇot.
6. yathā dagdhvā jagat kṛtsnam samaye sa-carā-acaram
gacchet agniḥ vibhoḥ āsyam tathā astram bhīmam āvṛṇot
6. yathā samaye kṛtsnam sa-carā-acaram jagat dagdhvā agniḥ vibhoḥ āsyam gacchet,
tathā astram bhīmam āvṛṇot
6. Just as the fire of dissolution, having consumed the entire world along with its moving and unmoving beings, enters the mouth of the all-pervading Lord, so too did that weapon envelop Bhīma.
6. כשם שבתום העידן האש שורפת את העולם כולו על כל חי ודומם, ואז נכנסת אל פיו של האדון הכול-יכול, כך עטף הנשק את בְּהִימַה.
सूर्यमग्निः प्रविष्टः स्याद्यथा चाग्निं दिवाकरः ।
तथा प्रविष्टं तत्तेजो न प्राज्ञायत किंचन ॥७॥
7. sūryamagniḥ praviṣṭaḥ syādyathā cāgniṁ divākaraḥ ,
tathā praviṣṭaṁ tattejo na prājñāyata kiṁcana.
7. sūryam agniḥ praviṣṭaḥ syāt yathā ca agnim divākaraḥ
tathā praviṣṭam tat tejaḥ na prājñāyata kiṃcana
7. yathā agniḥ sūryam praviṣṭaḥ syāt ca divākaraḥ agnim (praviṣṭaḥ syāt),
tathā tat praviṣṭam tejaḥ kiṃcana na prājñāyata
7. Just as fire might merge into the sun, or the sun into fire, similarly, that brilliant energy, once it had entered, was not discerned at all.
7. כאילו האש נכנסה אל השמש, או השמש אל האש, כך נכנס אותו זוהר, ולא ניתן היה להבחין בדבר.
विकीर्णमस्त्रं तद्दृष्ट्वा तथा भीमरथं प्रति ।
उदीर्यमाणं द्रौणिं च निष्प्रतिद्वंद्वमाहवे ॥८॥
8. vikīrṇamastraṁ taddṛṣṭvā tathā bhīmarathaṁ prati ,
udīryamāṇaṁ drauṇiṁ ca niṣpratidvaṁdvamāhave.
8. vikīrṇam astram tat dṛṣṭvā tathā bhīmaratham prati
udīryamāṇam drauṇim ca niṣpratidvandvam āhave
8. tat vikīrṇam astram dṛṣṭvā,
tathā ca āhave niṣpratidvandvam udīryamāṇam drauṇim bhīmaratham prati
8. Upon seeing that weapon scattered, and seeing Droṇi (Aśvatthāmā) - who was vigorously unleashing his power and was unrivaled in battle - advancing towards Bhīmaratha...
8. כשראו את הנשק מתפזר אל מרכבתו של בְּהִימַה, ואת בנו של דְרוֹנַה מתעורר ללא יריב בקרב,
सर्वसैन्यानि पाण्डूनां न्यस्तशस्त्राण्यचेतसः ।
युधिष्ठिरपुरोगांश्च विमुखांस्तान्महारथान् ॥९॥
9. sarvasainyāni pāṇḍūnāṁ nyastaśastrāṇyacetasaḥ ,
yudhiṣṭhirapurogāṁśca vimukhāṁstānmahārathān.
9. sarva-sainyāni pāṇḍūnām nyasta-śastrāṇi acetasaḥ
yudhiṣṭhira-purogān ca vimukhān tān mahārathān
9. pāṇḍūnām sarva-sainyāni nyasta-śastrāṇi,
ca tān yudhiṣṭhira-purogān vimukhān acetasaḥ mahārathān
9. All the armies of the Pāṇḍavas, with their weapons laid down, were distraught; and those great charioteers, led by Yudhiṣṭhira, were turned away (from battle).
9. (ראו) כיצד כל צבאות הפָּאנְדַוַה הניחו את נשקם ואיבדו את עשתונותיהם, וגם אותם לוחמי מרכבות גדולים, ובראשם יוּדִישְׁתְהִירַה, הפנו את פניהם.
अर्जुनो वासुदेवश्च त्वरमाणौ महाद्युती ।
अवप्लुत्य रथाद्वीरौ भीममाद्रवतां ततः ॥१०॥
10. arjuno vāsudevaśca tvaramāṇau mahādyutī ,
avaplutya rathādvīrau bhīmamādravatāṁ tataḥ.
10. arjunaḥ vāsudevaḥ ca tvaramāṇau mahādyutī
avaplutya rathāt vīrau bhīmam ādravatām tataḥ
10. tataḥ mahādyutī tvaramāṇau vīrau arjunaḥ ca
vāsudevaḥ rathāt avaplutya bhīmam ādravatām
10. Then, Arjuna and Vāsudeva (Kṛṣṇa), those two greatly resplendent heroes, swiftly jumped down from their chariot and ran towards Bhīma.
10. אז אַרְג׳וּנַה ווָאסוּדֵוַה, שני גיבורים זוהרים, מיהרו, קפצו מן המרכבה ורצו אל בְּהִימַה.
ततस्तद्द्रोणपुत्रस्य तेजोऽस्त्रबलसंभवम् ।
विगाह्य तौ सुबलिनौ माययाविशतां तदा ॥११॥
11. tatastaddroṇaputrasya tejo'strabalasaṁbhavam ,
vigāhya tau subalinau māyayāviśatāṁ tadā.
11. tataḥ tat droṇaputrasya tejaḥ astrabalasaṃbhavam
vigāhya tau subalinau māyayā āviśatām tadā
11. tadā tataḥ tau subalinau droṇaputrasya
astrabalasaṃbhavam tat tejaḥ vigāhya māyayā āviśatām
11. Then, those two mighty (Arjuna and Kṛṣṇa), having penetrated that radiance born of the power of Droṇa's son's weapon, entered it at that time through their divine power (māyā).
11. אז חדרו שני החזקים האלה אל הזוהר שנולד מכוחו של הנשק של בנו של דְרוֹנַה, ונכנסו אליו בכוח האשליה.
न्यस्तशस्त्रौ ततस्तौ तु नादहदस्त्रजोऽनलः ।
वारुणास्त्रप्रयोगाच्च वीर्यवत्त्वाच्च कृष्णयोः ॥१२॥
12. nyastaśastrau tatastau tu nādahadastrajo'nalaḥ ,
vāruṇāstraprayogācca vīryavattvācca kṛṣṇayoḥ.
12. nyastaśastrau tataḥ tau tu na adahat astrajaḥ analaḥ
vāruṇāstraprayogāt ca vīryavattvāt ca kṛṣṇayoḥ
12. tataḥ tu nyastaśastrau tau astrajaḥ analaḥ na adahat
vāruṇāstraprayogāt ca kṛṣṇayoḥ vīryavattvāt ca
12. Then, even though those two (Arjuna and Kṛṣṇa) had laid down their weapons, the fire generated by the (Aśvatthāman's) weapon did not burn them. This was due to the use of the Varuṇa weapon and the inherent strength of the two Kṛṣṇas.
12. שניהם הניחו את נשקם, ולכן האש שנולדה מהנשק לא שרפה אותם, בזכות הפעלת נשק הוַרוּנַה ובזכות עוצמתם של שני הקְרְשְׁנַה.
ततश्चकृषतुर्भीमं तस्य सर्वायुधानि च ।
नारायणास्त्रशान्त्यर्थं नरनारायणौ बलात् ॥१३॥
13. tataścakṛṣaturbhīmaṁ tasya sarvāyudhāni ca ,
nārāyaṇāstraśāntyarthaṁ naranārāyaṇau balāt.
13. tataḥ cakṛṣatuḥ bhīmam tasya sarvāyudhāni ca
nārāyaṇāstraśāntyartham naranārāyaṇau balāt
13. tataḥ naranārāyaṇau balāt nārāyaṇāstraśāntyartham
bhīmam tasya ca sarvāyudhāni cakṛṣatuḥ
13. Then, Nara and Nārāyaṇa (Arjuna and Kṛṣṇa) forcibly dragged Bhīma and all his weapons away to appease the Nārāyaṇa weapon.
13. אז משכו נַרַה ונָארָאיַנַה בכוח את בְּהִימַה ואת כל כלי נשקו, כדי להרגיע את נשק הנָארָאיַנַה.
अपकृष्यमाणः कौन्तेयो नदत्येव महारथः ।
वर्धते चैव तद्घोरं द्रौणेरस्त्रं सुदुर्जयम् ॥१४॥
14. apakṛṣyamāṇaḥ kaunteyo nadatyeva mahārathaḥ ,
vardhate caiva tadghoraṁ drauṇerastraṁ sudurjayam.
14. apakṛṣyamāṇaḥ kaunteyaḥ nadati eva mahārathaḥ
vardhate ca eva tat ghoram drauṇeḥ astram sudurjayam
14. mahārathaḥ kaunteyaḥ apakṛṣyamāṇaḥ eva nadati ca
eva tat ghoram sudurjayam drauṇeḥ astram vardhate
14. Kaunteya, the great warrior, although being dragged back, indeed roars. And that terrible, unconquerable weapon of Droṇa's son keeps growing.
14. בְּהִימַה בן קוּנְטִי, לוחם המרכבות הגדול, שנגרר משם, המשיך לשאוג, והנשק הנורא של בן דְרוֹנַה, שקשה מאוד להתגבר עליו, המשיך לגדול.
तमब्रवीद्वासुदेवः किमिदं पाण्डुनन्दन ।
वार्यमाणोऽपि कौन्तेय यद्युद्धान्न निवर्तसे ॥१५॥
15. tamabravīdvāsudevaḥ kimidaṁ pāṇḍunandana ,
vāryamāṇo'pi kaunteya yadyuddhānna nivartase.
15. tam abravīt vāsudevaḥ kim idam pāṇḍunandana
vāryamāṇaḥ api kaunteya yat yuddhāt na nivartase
15. vāsudevaḥ tam abravīt,
"he pāṇḍunandana,
he kaunteya,
idam kim? yat vāryamāṇaḥ api yuddhāt na nivartase.
"
15. Vāsudeva (Krishna) said to him, "O son of Pāṇḍu, Kaunteya, what is this? Even though you are being restrained, you do not desist from battle!"
15. וָאסוּדֵוַה אמר לו, הו בן פָּאנְדוּ, מה זה? אף שמונעים ממך, הו בן קוּנְטִי, אינך נסוג מן הקרב.
यदि युद्धेन जेयाः स्युरिमे कौरवनन्दनाः ।
वयमप्यत्र युध्येम तथा चेमे नरर्षभाः ॥१६॥
16. yadi yuddhena jeyāḥ syurime kauravanandanāḥ ,
vayamapyatra yudhyema tathā ceme nararṣabhāḥ.
16. yadi yuddhena jeyāḥ syuḥ ime kauravanandanāḥ
vayam api atra yudhyema tathā ca ime nararṣabhāḥ
16. yadi ime kauravanandanāḥ yuddhena jeyāḥ syuḥ,
(tarhi) vayam api ca ime nararṣabhāḥ atra tathā yudhyema.
16. If these sons of Kuru (Kauravas) could be conquered by battle, then we and these foremost of men (Pāṇḍavas) would also fight here.
16. אילו אפשר היה לנצח בקרב את אלה, בני הקוּרוּ, גם אנחנו היינו נלחמים כאן, וכך גם אותם גברים דגולים.
रथेभ्यस्त्ववतीर्णास्तु सर्व एव स्म तावकाः ।
तस्मात्त्वमपि कौन्तेय रथात्तूर्णमपाक्रम ॥१७॥
17. rathebhyastvavatīrṇāstu sarva eva sma tāvakāḥ ,
tasmāttvamapi kaunteya rathāttūrṇamapākrama.
17. rathebhyas tu avatīrṇāḥ tu sarve eva sma tāvakāḥ
tasmāt tvam api kaunteya rathāt tūrṇam apākrama
17. tu tāvakāḥ sarve eva rathebhyas avatīrṇāḥ sma.
tasmāt he kaunteya,
tvam api rathāt tūrṇam apākrama.
17. But all of your followers have already dismounted from their chariots. Therefore, O Kaunteya, you also quickly descend from your chariot.
17. אך כל אנשיך ירדו מן המרכבות. לכן גם אתה, הו בן קוּנְטִי, רד מהר מן המרכבה.
एवमुक्त्वा ततः कृष्णो रथाद्भूमिमपातयत् ।
निःश्वसन्तं यथा नागं क्रोधसंरक्तलोचनम् ॥१८॥
18. evamuktvā tataḥ kṛṣṇo rathādbhūmimapātayat ,
niḥśvasantaṁ yathā nāgaṁ krodhasaṁraktalocanam.
18. evam uktvā tataḥ kṛṣṇaḥ rathāt bhūmim apātayat
niḥśvasantam yathā nāgam krodhasaṃraktalocanam
18. kṛṣṇaḥ evam uktvā tataḥ rathāt bhūmim apātayat,
yathā nāgam niḥśvasantam krodhasaṃraktalocanam
18. Having spoken thus, Kṛṣṇa then threw [him] down from the chariot to the ground, [he] who was hissing like a serpent, his eyes red with anger.
18. לאחר שאמר זאת, הפיל קְרְשְׁנַה אותו מן המרכבה אל הקרקע, והוא נושף כנחש ועיניו אדומות מכעס.
यदापकृष्टः स रथान्न्यासितश्चायुधं भुवि ।
ततो नारायणास्त्रं तत्प्रशान्तं शत्रुतापनम् ॥१९॥
19. yadāpakṛṣṭaḥ sa rathānnyāsitaścāyudhaṁ bhuvi ,
tato nārāyaṇāstraṁ tatpraśāntaṁ śatrutāpanam.
19. yadā apākṛṣṭaḥ saḥ rathāt nyāsitaḥ ca āyudham bhuvi
tataḥ nārāyaṇāstram tat praśāntam śatrutāpanam
19. yadā saḥ rathāt apākṛṣṭaḥ ca āyudham bhuvi nyāsitaḥ,
tataḥ tat śatrutāpanam nārāyaṇāstram praśāntam
19. When he was drawn away from the chariot and his weapon was laid on the ground, then that Nārāyaṇa missile (nārāyaṇāstra), which was tormenting enemies, subsided.
19. כשגררו אותו מן המרכבה והכריחו אותו להניח את נשקו על הקרקע, שככה אז נשק הנָארָאיַנַה, מייסר האויבים.
तस्मिन्प्रशान्ते विधिना तदा तेजसि दुःसहे ।
बभूवुर्विमलाः सर्वा दिशः प्रदिश एव च ॥२०॥
20. tasminpraśānte vidhinā tadā tejasi duḥsahe ,
babhūvurvimalāḥ sarvā diśaḥ pradiśa eva ca.
20. tasmin praśānte vidhinā tadā tejasi duḥsahe
babhūvuḥ vimalāḥ sarvāḥ diśaḥ pradiśaḥ eva ca
20. tadā tasmin vidhinā duḥsahe tejasi praśānte,
sarvāḥ diśaḥ pradiśaḥ eva ca vimalāḥ babhūvuḥ
20. Then, when that unbearable radiance (tejas) had subsided according to the prescribed method, all the primary and intermediate directions became clear.
20. כשאותו זוהר שאי אפשר לשאת שכך כראוי, התבהרו כל הכיוונים וכל הרווחים שביניהם.
प्रववुश्च शिवा वाताः प्रशान्ता मृगपक्षिणः ।
वाहनानि च हृष्टानि योधाश्च मनुजेश्वर ॥२१॥
21. pravavuśca śivā vātāḥ praśāntā mṛgapakṣiṇaḥ ,
vāhanāni ca hṛṣṭāni yodhāśca manujeśvara.
21. pravavuḥ ca śivāḥ vātāḥ praśāntāḥ mṛgapakṣiṇaḥ
vāhanāni ca hṛṣṭāni yodhāḥ ca manujeśvara
21. ca śivāḥ vātāḥ pravavuḥ,
mṛgapakṣiṇaḥ praśāntāḥ,
ca vāhanāni hṛṣṭāni,
ca yodhāḥ (babhūvuḥ) manujeśvara
21. And auspicious winds blew, animals and birds became tranquil, and the mounts were delighted, as were the warriors, O lord of men!
21. הו אדון בני האדם, נשבו רוחות מבשרות טוב, החיות והציפורים נרגעו, וסוסי הרכיבה וגם הלוחמים שמחו.
व्यपोढे च ततो घोरे तस्मिंस्तेजसि भारत ।
बभौ भीमो निशापाये धीमान्सूर्य इवोदितः ॥२२॥
22. vyapoḍhe ca tato ghore tasmiṁstejasi bhārata ,
babhau bhīmo niśāpāye dhīmānsūrya ivoditaḥ.
22. vyapoḍhe ca tataḥ ghore tasmin tejasi bhārata
babhau bhīmaḥ niśāpāye dhīmān sūryaḥ iva uditaḥ
22. bhārata ca tataḥ tasmin ghore tejasi vyapoḍhe,
niśāpāye uditaḥ sūryaḥ iva dhīmān bhīmaḥ babhau.
22. And then, O Bhārata, when that dreadful brilliance was dispelled, the intelligent Bhīma shone like the sun risen at the end of the night.
22. וכשהוסר אותו זוהר נורא, הו בְּהָארַטַה, זהר בְּהִימַה החכם כמו שמש שעלתה בתום הלילה.
हतशेषं बलं तत्र पाण्डवानामतिष्ठत ।
अस्त्रव्युपरमाद्धृष्टं तव पुत्रजिघांसया ॥२३॥
23. hataśeṣaṁ balaṁ tatra pāṇḍavānāmatiṣṭhata ,
astravyuparamāddhṛṣṭaṁ tava putrajighāṁsayā.
23. hataśeṣam balam tatra pāṇḍavānām atiṣṭhata
astravyuparamāt dhṛṣṭam tava putrajighāṃsayā
23. tatra astravyuparamāt dhṛṣṭam tava putrajighāṃsayā pāṇḍavānām hataśeṣam balam atiṣṭhata.
23. There, the remaining army of the Pāṇḍavas stood, defiant due to the cessation of the weapon, with the intent to kill your sons.
23. שארית צבא הפָּאנְדַוַה, מי שניצל מההרג, עמדה שם שמחה על שהנשק פסק, ובלבה רצון להרוג את בניך.
व्यवस्थिते बले तस्मिन्नस्त्रे प्रतिहते तथा ।
दुर्योधनो महाराज द्रोणपुत्रमथाब्रवीत् ॥२४॥
24. vyavasthite bale tasminnastre pratihate tathā ,
duryodhano mahārāja droṇaputramathābravīt.
24. vyavasthite bale tasmin astre pratihate tathā
duryodhanaḥ mahārāja droṇaputram atha abravīt
24. mahārāja tasmin bale vyavasthite,
tathā astre pratihate,
atha duryodhanaḥ droṇaputram abravīt.
24. O Great King, when that army was thus settled and the weapon repelled, Duryodhana then spoke to Droṇa's son (Aśvatthāmā).
24. כשהצבא התייצב מחדש והנשק נבלם, אמר דוּרְיוֹדְהַנַה, הו מלך גדול, לבנו של דְרוֹנַה.
अश्वत्थामन्पुनः शीघ्रमस्त्रमेतत्प्रयोजय ।
व्यवस्थिता हि पाञ्चालाः पुनरेव जयैषिणः ॥२५॥
25. aśvatthāmanpunaḥ śīghramastrametatprayojaya ,
vyavasthitā hi pāñcālāḥ punareva jayaiṣiṇaḥ.
25. aśvatthāman punaḥ śīghram astram etat prayojaya
vyavasthitāḥ hi pāñcālāḥ punaḥ eva jayaiṣiṇaḥ
25. aśvatthāman,
punaḥ śīghram etat astram prayojaya.
hi pāñcālāḥ vyavasthitāḥ punaḥ eva jayaiṣiṇaḥ.
25. O Aśvatthāman, quickly employ this weapon again! For the Pāñcālas have stood firm and are indeed desiring victory once more.
25. הו אַשְׁוַטְהָאמַן, הפעל שוב במהירות את הנשק הזה, כי הפָּאנְצ׳ָאלַה, השואפים לניצחון, התייצבו שוב.
अश्वत्थामा तथोक्तस्तु तव पुत्रेण मारिष ।
सुदीनमभिनिःश्वस्य राजानमिदमब्रवीत् ॥२६॥
26. aśvatthāmā tathoktastu tava putreṇa māriṣa ,
sudīnamabhiniḥśvasya rājānamidamabravīt.
26. Aśvatthāmā tathā uktaḥ tu tava putreṇa māriṣa
sudīnam abhiniḥśvasya rājānam idam abravīt
26. māriṣa tava putreṇa tathā uktaḥ tu Aśvatthāmā
sudīnam abhiniḥśvasya rājānam idam abravīt
26. O respected one, Ashwatthama, having been spoken to in this manner by your son, sighed deeply in great distress and said this to the king.
26. כך פנה אליו בנך, הו אדון נעלה, ואַשְׁוַטְהָאמַן נאנח בצער רב ואמר למלך את הדברים האלה.
नैतदावर्तते राजन्नस्त्रं द्विर्नोपपद्यते ।
आवर्तयन्निहन्त्येतत्प्रयोक्तारं न संशयः ॥२७॥
27. naitadāvartate rājannastraṁ dvirnopapadyate ,
āvartayannihantyetatprayoktāraṁ na saṁśayaḥ.
27. na etat āvartate rājan astram dviḥ na upapadyate
āvartayan nihanti etat prayoktāram na saṃśayaḥ
27. rājan etat astram na āvartate,
dviḥ na upapadyate.
āvartayan etat prayoktāram nihanti,
na saṃśayaḥ
27. O king, this weapon does not return, nor can it be used twice. One who attempts to recall it, this very weapon surely kills its user; there is no doubt.
27. הנשק הזה אינו חוזר, הו מלך, ואי אפשר להפעיל אותו פעמיים. מי שמפעיל אותו שוב, הנשק הורג אותו, אין בכך ספק.
एष चास्त्रप्रतीघातं वासुदेवः प्रयुक्तवान् ।
अन्यथा विहितः संख्ये वधः शत्रोर्जनाधिप ॥२८॥
28. eṣa cāstrapratīghātaṁ vāsudevaḥ prayuktavān ,
anyathā vihitaḥ saṁkhye vadhaḥ śatrorjanādhipa.
28. eṣaḥ ca astrapratīghātam Vāsudevaḥ prayuktvān
anyathā vihitaḥ saṃkhye vadhaḥ śatroḥ janādhipa
28. janādhipa eṣaḥ Vāsudevaḥ ca astrapratīghātam prayuktvān.
anyathā saṃkhye śatroḥ vadhaḥ vihitaḥ
28. And this Vasudeva (Kṛṣṇa) has applied a counter-measure against the weapon. Otherwise, O ruler of men, the slaying of the enemy would have already been accomplished in battle.
28. וָאסוּדֵוַה הפעיל את האמצעי שבולם את הנשק. אחרת היה מותו של האויב נקבע בקרב, הו אדון בני האדם.
पराजयो वा मृत्युर्वा श्रेयो मृत्युर्न निर्जयः ।
निर्जिताश्चारयो ह्येते शस्त्रोत्सर्गान्मृतोपमाः ॥२९॥
29. parājayo vā mṛtyurvā śreyo mṛtyurna nirjayaḥ ,
nirjitāścārayo hyete śastrotsargānmṛtopamāḥ.
29. parājayaḥ vā mṛtyuḥ vā śreyaḥ mṛtyuḥ na nirjayaḥ
nirjitāḥ ca arayaḥ hi ete śastrotsargāt mṛtopamāḥ
29. parājayaḥ vā mṛtyuḥ vā.
mṛtyuḥ śreyaḥ,
na nirjayaḥ.
hi ete nirjitāḥ arayaḥ ca śastrotsargāt mṛtopamāḥ
29. Either defeat or death; death is superior, not victory. Indeed, these enemies, though conquered, are like the dead due to their abandonment of weapons.
29. תבוסה או מוות, המוות עדיף ולא תבוסה. ואויבינו אלה, אחרי שהשליכו את נשקם, הרי הם מנוצחים ודומים למתים.
दुर्योधन उवाच ।
आचार्यपुत्र यद्येतद्द्विरस्त्रं न प्रयुज्यते ।
अन्यैर्गुरुघ्ना वध्यन्तामस्त्रैरस्त्रविदां वर ॥३०॥
30. duryodhana uvāca ,
ācāryaputra yadyetaddvirastraṁ na prayujyate ,
anyairgurughnā vadhyantāmastrairastravidāṁ vara.
30. duryodhanaḥ uvāca ācāryaputra yadi etat dvi-astram na prayujyate
anyaiḥ guru-ghnāḥ vadhyantām astraiḥ astra-vidām vara
30. duryodhanaḥ uvāca ācāryaputra astra-vidām vara yadi etat
dvi-astram na prayujyate guru-ghnāḥ anyaiḥ astraiḥ vadhyantām
30. Duryodhana said: "O son of the teacher (Ācāryaputra), best among those who know weapons, if this supreme weapon is not to be employed, then let the killers of the guru be slain by other weapons!"
30. דוּרְיוֹדְהַנַה אמר, הו בן המורה, אם אי אפשר להפעיל את הנשק הזה פעמיים, הרוג בנשקים אחרים את הורגי מורנו, הו המעולה שבין היודעים נשק.
त्वयि ह्यस्त्राणि दिव्यानि यथा स्युस्त्र्यम्बके तथा ।
इच्छतो न हि ते मुच्येत्क्रुद्धस्यापि पुरंदरः ॥३१॥
31. tvayi hyastrāṇi divyāni yathā syustryambake tathā ,
icchato na hi te mucyetkruddhasyāpi puraṁdaraḥ.
31. tvayi hi astrāṇi divyāni yathā syuḥ tryambake tathā
icchataḥ na hi te mucyet kruddhasya api purandaraḥ
31. hi divyāni astrāṇi tvayi yathā tryambake syuḥ tathā
kruddhasya api icchataḥ purandaraḥ te na mucyet
31. Indeed, divine weapons reside in you just as they do in Tryambaka (Śiva). Even an enraged Purandara (Indra), wishing to escape, would surely not be able to get away from you.
31. הרי בך נמצאים הנשקים האלוהיים כשם שהם נמצאים בְּטְרְיַמְבַּקַה (שִׁיוַה). אפילו פּוּרַנְדַרַה (אִינְדְרַה) לא יימלט ממך, אם תרצה, כשאתה כועס.
धृतराष्ट्र उवाच ।
तस्मिन्नस्त्रे प्रतिहते द्रोणे चोपधिना हते ।
तथा दुर्योधनेनोक्तो द्रौणिः किमकरोत्पुनः ॥३२॥
32. dhṛtarāṣṭra uvāca ,
tasminnastre pratihate droṇe copadhinā hate ,
tathā duryodhanenokto drauṇiḥ kimakarotpunaḥ.
32. dhṛtarāṣṭraḥ uvāca tasmin astre pratihate droṇe ca upadhinā
hate tathā duryodhanena uktaḥ drauṇiḥ kim akarot punaḥ
32. dhṛtarāṣṭraḥ uvāca tasmin astre pratihate ca droṇe upadhinā
hate tathā duryodhanena uktaḥ drauṇiḥ punaḥ kim akarot
32. Dhṛtarāṣṭra said: "When that weapon was repelled and Droṇa had been killed by deceit, and Drauṇi (Ashwatthama) had thus been addressed by Duryodhana, what did he do then?"
32. דְהְרִיטַרָאשְׁטְרַה אמר, כשהנשק נבלם ודְרוֹנַה נהרג בתחבולה, ולאחר שדוּרְיוֹדְהַנַה פנה אליו כך, מה עשה בן דְרוֹנַה שוב,
दृष्ट्वा पार्थांश्च संग्रामे युद्धाय समवस्थितान् ।
नारायणास्त्रनिर्मुक्तांश्चरतः पृतनामुखे ॥३३॥
33. dṛṣṭvā pārthāṁśca saṁgrāme yuddhāya samavasthitān ,
nārāyaṇāstranirmuktāṁścarataḥ pṛtanāmukhe.
33. dṛṣṭvā pārthān ca saṅgrāme yuddhāya samavasthitān
nārāyaṇāstra-nirmuktān carataḥ pṛtanā-mukhe
33. dṛṣṭvā ca pārthān saṅgrāme yuddhāya samavasthitān
nārāyaṇāstra-nirmuktān pṛtanā-mukhe carataḥ
33. Having seen the sons of Pṛthā (Pārthas) on the battlefield, arrayed for combat, moving at the front of the army and having been released from the effect of the Nārāyaṇa weapon...
33. (כשהוא) ראה את בני פָּארְטְהַה עומדים בקרב מוכנים ללחימה, משוחררים מנשק הנָארָאיַנַה ומתהלכים בראש הצבא?
संजय उवाच ।
जानन्पितुः स निधनं सिंहलाङ्गूलकेतनः ।
सक्रोधो भयमुत्सृज्य अभिदुद्राव पार्षतम् ॥३४॥
34. saṁjaya uvāca ,
jānanpituḥ sa nidhanaṁ siṁhalāṅgūlaketanaḥ ,
sakrodho bhayamutsṛjya abhidudrāva pārṣatam.
34. saṃjaya uvāca | jānan pituḥ saḥ nidhanam siṃhalāṅgūlaketanaḥ
| sakrodhaḥ bhayam utsṛjya abhidudrāva pārṣatam
34. saṃjaya uvāca pituḥ nidhanam jānan,
siṃhalāṅgūlaketanaḥ saḥ sakrodhaḥ bhayam utsṛjya,
pārṣatam abhidudrāva
34. Sañjaya said: Knowing his father's demise, he, whose banner bore the symbol of a lion's tail, became enraged and, casting aside all fear, rushed towards Dhṛṣṭadyumna (Pārṣata).
34. סַנְג׳ַיַה אמר, בן דְרוֹנַה, שדגלו מעוטר בזנב אריה, ידע על מות אביו, זנח את הפחד מרוב כעס ורץ אל פָּארְשַׁטַה (דְהְרִישְׁטַדְיוּמְנַה).
अभिद्रुत्य च विंशत्या क्षुद्रकाणां नरर्षभः ।
पञ्चभिश्चातिवेगेन विव्याध पुरुषर्षभम् ॥३५॥
35. abhidrutya ca viṁśatyā kṣudrakāṇāṁ nararṣabhaḥ ,
pañcabhiścātivegena vivyādha puruṣarṣabham.
35. abhidrutya ca viṃśatyā kṣudrakāṇām nararṣabhaḥ
| pañcabhiḥ ca ativegena vivyādha puruṣarṣabham
35. ca abhidrutya,
nararṣabhaḥ (Ashvatthama) viṃśatyā kṣudrakāṇām (śaraiḥ),
ca pañcabhiḥ ativegena puruṣarṣabham (Dhṛṣṭadyumnam) vivyādha
35. And having rushed forward, that best of men (Ashvatthama) struck the other best of men (Dhṛṣṭadyumna) with twenty sharp arrows and with five (more) at exceeding speed.
35. הוא, אדם דגול, התנפל עליו, ובעשרים חיצים של קְשׁוּדְרַקַה ובעוד חמישה פגע במהירות רבה באדם דגול אחר.
धृष्टद्युम्नस्ततो राजञ्ज्वलन्तमिव पावकम् ।
द्रोणपुत्रं त्रिषष्ट्या तु राजन्विव्याध पत्रिणाम् ॥३६॥
36. dhṛṣṭadyumnastato rājañjvalantamiva pāvakam ,
droṇaputraṁ triṣaṣṭyā tu rājanvivyādha patriṇām.
36. dhṛṣṭadyumnaḥ tataḥ rājan jvalantam iva pāvakam |
droṇaputram triṣaṣṭyā tu rājan vivyādha patriṇām
36. tataḥ rājan,
dhṛṣṭadyumnaḥ jvalantam pāvakam iva,
tu rājan,
triṣaṣṭyā patriṇām (śaraiḥ) droṇaputram vivyādha
36. Then, O King, Dhṛṣṭadyumna, blazing like fire, struck the son of Drona (Ashvatthama) with sixty-three arrows.
36. אז פגע דְהְרִישְׁטַדְיוּמְנַה, הו מלך, בבנו של דְרוֹנַה, הבוער כאש, בשישים ושלושה חיצים.
सारथिं चास्य विंशत्या स्वर्णपुङ्खैः शिलाशितैः ।
हयांश्च चतुरोऽविध्यच्चतुर्भिर्निशितैः शरैः ॥३७॥
37. sārathiṁ cāsya viṁśatyā svarṇapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ ,
hayāṁśca caturo'vidhyaccaturbhirniśitaiḥ śaraiḥ.
37. sārathim ca asya viṃśatyā svarṇapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ
| hayān ca caturaḥ avidhyat caturbhiḥ niśitaiḥ śaraiḥ
37. (Dhṛṣṭadyumna) ca asya sārathim viṃśatyā svarṇapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ (śaraiḥ) avidhyat,
ca caturaḥ hayān caturbhiḥ niśitaiḥ śaraiḥ avidhyat
37. And he (Dhṛṣṭadyumna) pierced his (Ashvatthama's) charioteer with twenty arrows, which were gold-feathered and sharpened on stone, and also (pierced) his four horses with four keen arrows.
37. את רכבו פגע בעשרים חיצים בעלי נוצות זהב שנשחזו על אבן, ואת ארבעת הסוסים פגע בארבעה חיצים חדים.
विद्ध्वा विद्ध्वानदद्द्रौणिः कम्पयन्निव मेदिनीम् ।
आददत्सर्वलोकस्य प्राणानिव महारणे ॥३८॥
38. viddhvā viddhvānadaddrauṇiḥ kampayanniva medinīm ,
ādadatsarvalokasya prāṇāniva mahāraṇe.
38. viddhvā viddhvān adadat Drauṇiḥ kampayan iva
medinīm ādadat sarvalokasya prāṇān iva mahāraṇe
38. Drauṇiḥ viddhvā viddhvān adadat medinīm kampayan
iva mahāraṇe sarvalokasya prāṇān ādadat iva
38. Having pierced (his enemies), Drauṇi roared piercingly, as if shaking the earth, and as if snatching away the lives of all beings in the great battle.
38. בן דְרוֹנַה פגע שוב ושוב ושאג, כאילו הוא מזעזע את האדמה, וכאילו הוא לוקח את נשימת חייהם של כל העולמות בקרב הגדול.
पार्षतस्तु बली राजन्कृतास्त्रः कृतनिश्रमः ।
द्रौणिमेवाभिदुद्राव कृत्वा मृत्युं निवर्तनम् ॥३९॥
39. pārṣatastu balī rājankṛtāstraḥ kṛtaniśramaḥ ,
drauṇimevābhidudrāva kṛtvā mṛtyuṁ nivartanam.
39. Pārṣataḥ tu balī rājan kṛtāstraḥ kṛtaniśramaḥ
Drauṇim eva abhidudrāva kṛtvā mṛtyum nivartanam
39. rājan Pārṣataḥ tu balī kṛtāstraḥ kṛtaniśramaḥ
mṛtyum nivartanam kṛtvā Drauṇim eva abhidudrāva
39. But that powerful Pārṣata (Dhṛṣṭadyumna), O king, skilled in weaponry and having performed great exertion, rushed towards Drauṇi, making death his only point of retreat.
39. ואילו פָּארְשַׁטַה החזק, מיומן בנשק ומתמיד במאמץ, רץ אל בן דְרוֹנַה בלבד, כשהוא נחוש לא לסגת אלא במוות.
ततो बाणमयं वर्षं द्रोणपुत्रस्य मूर्धनि ।
अवासृजदमेयात्मा पाञ्चाल्यो रथिनां वरः ॥४०॥
40. tato bāṇamayaṁ varṣaṁ droṇaputrasya mūrdhani ,
avāsṛjadameyātmā pāñcālyo rathināṁ varaḥ.
40. tataḥ bāṇamayam varṣam Droṇaputrasya mūrdhani
avāsṛjat ameyātmā Pāñcālyaḥ rathinām varaḥ
40. tataḥ ameyātmā rathinām varaḥ Pāñcālyaḥ
Droṇaputrasya mūrdhani bāṇamayam varṣam avāsṛjat
40. Then Pāñcālya (Dhṛṣṭadyumna), whose spirit (ātman) was immeasurable and who was the best of charioteers, discharged a shower of arrows onto the head of Droṇa's son (Aśvatthāmā).
40. אז שחרר הפָּאנְצ׳ָאלַה בעל הנפש האדירה, המעולה בלוחמי המרכבות, גשם חיצים על ראשו של בן דְרוֹנַה.
तं द्रौणिः समरे क्रुद्धश्छादयामास पत्रिभिः ।
विव्याध चैनं दशभिः पितुर्वधमनुस्मरन् ॥४१॥
41. taṁ drauṇiḥ samare kruddhaśchādayāmāsa patribhiḥ ,
vivyādha cainaṁ daśabhiḥ piturvadhamanusmaran.
41. tam Drauṇiḥ samare kruddhaḥ chādayāmāsa patribhiḥ
vivyādha ca enam daśabhiḥ pituḥ vadham anusmaran
41. Drauṇiḥ samare kruddhaḥ pituḥ vadham anusmaran tam
patribhiḥ chādayāmāsa ca enam daśabhiḥ vivyādha
41. Enraged in battle, Drauṇi covered him (Dhṛṣṭadyumna) with arrows and pierced him with ten (arrows), remembering the slaying of his father.
41. בן דְרוֹנַה, זועם בקרב, כיסה אותו בחיצים ופגע בו בעשרה, בעודו נזכר בהריגת אביו.
द्वाभ्यां च सुविकृष्टाभ्यां क्षुराभ्यां ध्वजकार्मुके ।
छित्त्वा पाञ्चालराजस्य द्रौणिरन्यैः समार्दयत् ॥४२॥
42. dvābhyāṁ ca suvikṛṣṭābhyāṁ kṣurābhyāṁ dhvajakārmuke ,
chittvā pāñcālarājasya drauṇiranyaiḥ samārdayat.
42. dvābhyām ca suvikṛṣṭābhyām kṣurābhyām dhvajakārmuke
chittvā pāñcālarājasya drauṇiḥ anyaiḥ samārdayat
42. drauṇiḥ dvābhyām suvikṛṣṭābhyām kṣurābhyām pāñcālarājasya
dhvajakārmuke chittvā ca anyaiḥ samārdayat
42. Droṇa's son (Aśvatthāmā) first cut down the banner and the bow of the Pañcāla king with two very sharp, razor-headed arrows, and then afflicted him with many other arrows.
42. הוא חתך בשני חיצי ספר שנמשכו היטב את הדגל ואת הקשת של מלך הפָּאנְצ׳ָאלַה, ובן דְרוֹנַה המשיך להכות בו בחיצים אחרים.
व्यश्वसूतरथं चैनं द्रौणिश्चक्रे महाहवे ।
तस्य चानुचरान्सर्वान्क्रुद्धः प्राच्छादयच्छरैः ॥४३॥
43. vyaśvasūtarathaṁ cainaṁ drauṇiścakre mahāhave ,
tasya cānucarānsarvānkruddhaḥ prācchādayaccharaiḥ.
43. vyaśvasūtaratham ca enam drauṇiḥ cakre mahāhave
tasya ca anucarān sarvān kruddhaḥ prācchādayat śaraiḥ
43. mahāhave drauṇiḥ enam vyaśvasūtaratham cakre ca
kruddhaḥ tasya sarvān anucarān śaraiḥ prācchādayat
43. And in that great battle, Droṇa's son (Aśvatthāmā) rendered him (the Pañcāla king) bereft of his horses, charioteer, and chariot. Further, enraged, he overwhelmed all his attendants with showers of arrows.
43. בקרב הגדול הותיר בן דְרוֹנַה את יריבו בלי סוסים, בלי רכב ובלי מרכבה, ובכעסו כיסה בחיצים גם את כל מלוויו.
प्रद्रुद्राव ततः सैन्यं पाञ्चालानां विशां पते ।
संभ्रान्तरूपमार्तं च शरवर्षपरिक्षतम् ॥४४॥
44. pradrudrāva tataḥ sainyaṁ pāñcālānāṁ viśāṁ pate ,
saṁbhrāntarūpamārtaṁ ca śaravarṣaparikṣatam.
44. pradrudrāva tataḥ sainyam pāñcālānām viśām pate
saṃbhrāntarūpam ārtam ca śaravarṣaparikṣatam
44. viśām pate tataḥ pāñcālānām saṃbhrāntarūpam
ārtam ca śaravarṣaparikṣatam sainyam pradrudrāva
44. O lord of the people, then the army of the Pañcālas, appearing utterly bewildered, greatly distressed, and severely wounded by the rain of arrows, fled in panic.
44. אז, הו אדון העמים, צבא הפָּאנְצ׳ָאלַה נס על נפשו, מבולבל וסובל, פצוע ממטר החיצים.
दृष्ट्वा च विमुखान्योधान्धृष्टद्युम्नं च पीडितम् ।
शैनेयोऽचोदयत्तूर्णं रणं द्रौणिरथं प्रति ॥४५॥
45. dṛṣṭvā ca vimukhānyodhāndhṛṣṭadyumnaṁ ca pīḍitam ,
śaineyo'codayattūrṇaṁ raṇaṁ drauṇirathaṁ prati.
45. dṛṣṭvā ca vimukhān yodhān dhṛṣṭadyumnam ca pīḍitam
śaineyaḥ acodayat tūrṇam raṇam drauṇiratham prati
45. ca vimukhān yodhān ca dhṛṣṭadyumnam pīḍitam dṛṣṭvā
śaineyaḥ tūrṇam drauṇiratham prati raṇam acodayat
45. And seeing the warriors fleeing and Dhṛṣṭadyumna in distress, Śini's son (Sātyaki) swiftly commanded his troops to advance into battle towards Droṇa's son's (Aśvatthāmā's) chariot.
45. כשראה שֵׁיְנֵיַה (סָאטְיַקִי) את הלוחמים הפונים עורף ואת דְהְרְשְׁטַדְיוּמְנַה פצוע, הוא הנחה במהירות את מרכבתו אל הקרב, לעבר מרכבת דְרַאוּנִי.
अष्टभिर्निशितैश्चैव सोऽश्वत्थामानमार्दयत् ।
विंशत्या पुनराहत्य नानारूपैरमर्षणम् ।
विव्याध च तथा सूतं चतुर्भिश्चतुरो हयान् ॥४६॥
46. aṣṭabhirniśitaiścaiva so'śvatthāmānamārdayat ,
viṁśatyā punarāhatya nānārūpairamarṣaṇam ,
vivyādha ca tathā sūtaṁ caturbhiścaturo hayān.
46. aṣṭabhiḥ niśitaiḥ ca eva saḥ
aśvatthāmānam ārdayat viṃśatyā punaḥ āhatya
nānārūpaiḥ amarṣaṇam vivyādha ca
tathā sūtam caturbhiḥ caturaḥ hayān
46. saḥ niśitaiḥ aṣṭabhiḥ ca eva aśvatthāmānam
ārdayat punaḥ nānārūpaiḥ viṃśatyā
amarṣaṇam āhatya ca vivyādha
tathā caturbhiḥ sūtam ca caturaḥ hayān
46. With eight sharp arrows, he tormented Ashwatthama. Then, striking the impatient one (Ashwatthama) again with twenty arrows of various forms, he pierced him. Similarly, he pierced the charioteer and four horses with four (other arrows).
46. הוא הכה את אַשְׁוַטְטְהָאמָה בשמונה חיצים חדים, ושוב פגע בו, בזעמו, בעשרים חיצים מסוגים שונים. כן פצע את רכבו בארבעה, ואת ארבעת סוסיו בארבעה.
सोऽतिविद्धो महेष्वासो नानालिङ्गैरमर्षणः ।
युयुधानेन वै द्रौणिः प्रहसन्वाक्यमब्रवीत् ॥४७॥
47. so'tividdho maheṣvāso nānāliṅgairamarṣaṇaḥ ,
yuyudhānena vai drauṇiḥ prahasanvākyamabravīt.
47. saḥ atividdhaḥ maheṣvāsaḥ nānāliṅgaiḥ amarṣaṇaḥ
yuyudhānena vai drauṇiḥ prahasan vākyam abravīt
47. vai yuyudhānena nānāliṅgaiḥ atividdhaḥ amarṣaṇaḥ
maheṣvāsaḥ saḥ drauṇiḥ prahasan vākyam abravīt
47. Greatly wounded by Yuyudhana (Satyaki) with arrows of various forms, that impatient (amarṣaṇa) great archer, Droni's son (Ashwatthama), spoke while laughing.
47. אַשְׁוַטְטְהָאמָה, קשת דגול, נפצע קשות מחיצים מסוגים שונים בידי יוּיוּדְהָאנַה (סָאטְיַקִי), וזעם. הוא צחק ואמר.
शैनेयाभ्यवपत्तिं ते जानाम्याचार्यघातिनः ।
न त्वेनं त्रास्यसि मया ग्रस्तमात्मानमेव च ॥४८॥
48. śaineyābhyavapattiṁ te jānāmyācāryaghātinaḥ ,
na tvenaṁ trāsyasi mayā grastamātmānameva ca.
48. śaineya abhyavapattim te jānāmi ācāryaghātinaḥ
na tu enam trāsyasi mayā grastam ātmānam eva ca
48. śaineya ācāryaghātinaḥ te abhyavapattim jānāmi.
tu enam na trāsyasi.
mayā grastam ātmānam eva ca (na trāsyasi)
48. (Ashwatthama to Satyaki): "I know of your attack, O descendant of Śini, you who are the killer of the teacher (ācārya). But you will not protect him, nor indeed will you protect yourself (ātman), for you are seized by me."
48. הו שֵׁיְנֵיַה, אני יודע מדוע אתה ממהר להסתער למען הורג המורה. אבל לא תציל אותו, ואף לא את עצמך, כי אתה נתפס בידי.
एवमुक्त्वार्करश्म्याभं सुपर्वाणं शरोत्तमम् ।
व्यसृजत्सात्वते द्रौणिर्वज्रं वृत्रे यथा हरिः ॥४९॥
49. evamuktvārkaraśmyābhaṁ suparvāṇaṁ śarottamam ,
vyasṛjatsātvate drauṇirvajraṁ vṛtre yathā hariḥ.
49. evam uktvā arkarśmyābham suparvāṇam śarottamam
vyasṛjat sātvate drauṇiḥ vajram vṛtre yathā hariḥ
49. drauṇiḥ evam uktvā arkarśmyābham suparvāṇam śarottamam
sātvate vyasṛjat yathā hariḥ vṛtre vajram (vyasṛjat)
49. Having spoken thus, Droni's son (Ashwatthama) discharged the excellent, well-jointed arrow, which resembled a sunbeam, at Satyaki, just as Hari (Indra) hurled his thunderbolt (vajra) at Vṛtra.
49. לאחר שאמר זאת, שיגר דְרַאוּנִי לעבר בן הסַאטְוַטַה (סָאטְיַקִי) חץ מובחר וחלק מפרקים, זוהר כקרני השמש, כמו שהַרִי (אִינְדְרַה) שיגר את הוַג׳ְרַה אל וְרְטְרַה.
स तं निर्भिद्य तेनास्तः सायकः सशरावरम् ।
विवेश वसुधां भित्त्वा श्वसन्बिलमिवोरगः ॥५०॥
50. sa taṁ nirbhidya tenāstaḥ sāyakaḥ saśarāvaram ,
viveśa vasudhāṁ bhittvā śvasanbilamivoragaḥ.
50. sa tam nirbhidya tena astaḥ sāyakaḥ saśarāvaram
viveśa vasudhām bhittvā śvasan bilam iva uragaḥ
50. tena astaḥ saḥ sāyakaḥ tam saśarāvaram nirbhidya
bhittvā vasudhām bilam iva śvasan uragaḥ viveśa
50. That arrow, shot by Arjuna, having pierced Dhrishtadyumna along with his quiver, entered the earth, splitting it, just as a hissing snake enters a hole.
50. החץ ששוגר על ידו חדר דרכו, ודרך המגן שהגן עליו, ואחר כך פילח את האדמה ונכנס בה, כמו נחש הנושף ונכנס לחור.
स भिन्नकवचः शूरस्तोत्त्रार्दित इव द्विपः ।
विमुच्य सशरं चापं भूरिव्रणपरिस्रवः ॥५१॥
51. sa bhinnakavacaḥ śūrastottrārdita iva dvipaḥ ,
vimucya saśaraṁ cāpaṁ bhūrivraṇaparisravaḥ.
51. sa bhinnakavacaḥ śūraḥ tottraarditaḥ iva dvipaḥ
vimucya saśaram cāpam bhūrivraṇaparisravaḥ
51. saḥ bhinnakavacaḥ śūraḥ bhūrivraṇaparisravaḥ
tottraarditaḥ dvipaḥ iva saśaram cāpam vimucya
51. The hero, with his armor pierced and profusely bleeding from many wounds, and having dropped his bow along with its arrows, was like an elephant tormented by a goad.
51. השריון שלו נבקע, והגיבור הזה היה כפיל המוכה במחץ. הוא הניח מידו את הקשת והחץ, ודם נזל מפצעים רבים,
सीदन्रुधिरसिक्तश्च रथोपस्थ उपाविशत् ।
सूतेनापहृतस्तूर्णं द्रोणपुत्राद्रथान्तरम् ॥५२॥
52. sīdanrudhirasiktaśca rathopastha upāviśat ,
sūtenāpahṛtastūrṇaṁ droṇaputrādrathāntaram.
52. sīdan rudhirasiktaḥ ca rathopasthe upāviśat
sūtena apahṛtaḥ tūrṇam droṇaputrāt rathāntaram
52. ca sīdan rudhirasiktaḥ saḥ rathopasthe upāviśat
sūtena tūrṇam droṇaputrāt rathāntaram apahṛtaḥ
52. And, sinking down and drenched in blood, he sat upon the chariot floor. He was then swiftly carried away by his charioteer to another chariot, away from Drona's son (Ashvatthama).
52. וכשהוא שוקע ספוג דם, התיישב על מושב המרכבה. הרכב הוביל אותו במהירות מבן דְרוֹנַה אל מרכבה אחרת.
अथान्येन सुपुङ्खेन शरेण नतपर्वणा ।
आजघान भ्रुवोर्मध्ये धृष्टद्युम्नं परंतपः ॥५३॥
53. athānyena supuṅkhena śareṇa nataparvaṇā ,
ājaghāna bhruvormadhye dhṛṣṭadyumnaṁ paraṁtapaḥ.
53. atha anyena supuṅkhena śareṇa nataparvaṇā
ājaghāna bhruvoḥ madhye dhṛṣṭadyumnam paraṃtapaḥ
53. atha paraṃtapaḥ anyena supuṅkhena nataparvaṇā
śareṇa dhṛṣṭadyumnam bhruvoḥ madhye ājaghāna
53. Then, Arjuna, the tormentor of his foes, struck Dhrishtadyumna between the eyebrows with another well-feathered arrow that had a sturdy shaft.
53. אחר כך הכה צורר האויבים (אַשְׁוַטְטְהָאמָה) את דְהְרְשְׁטַדְיוּמְנַה בין הגבות בחץ אחר, בעל נוצות יפות ופרקים כפופים.
स पूर्वमतिविद्धश्च भृशं पश्चाच्च पीडितः ।
ससाद युधि पाञ्चाल्यो व्यपाश्रयत च ध्वजम् ॥५४॥
54. sa pūrvamatividdhaśca bhṛśaṁ paścācca pīḍitaḥ ,
sasāda yudhi pāñcālyo vyapāśrayata ca dhvajam.
54. saḥ pūrvam atividdhaḥ ca bhṛśam paścāt ca pīḍitaḥ
sasāda yudhi pāñcālyaḥ vyapāśrayata ca dhvajam
54. saḥ pāñcālyaḥ pūrvam atividdhaḥ ca paścāt bhṛśam
pīḍitaḥ ca yudhi sasāda dhvajam ca vyapāśrayata
54. Previously deeply wounded and subsequently greatly tormented, the Panchala warrior collapsed in battle and leaned upon his banner.
54. הוא נפצע קשות קודם, ועכשיו נפגע שוב. בן הפָּאנְצ׳ָאלַה שקע בקרב והישען על עמוד הדגל שלו.
तं मत्तमिव सिंहेन राजन्कुञ्जरमर्दितम् ।
जवेनाभ्यद्रवञ्शूराः पञ्च पाण्डवतो रथाः ॥५५॥
55. taṁ mattamiva siṁhena rājankuñjaramarditam ,
javenābhyadravañśūrāḥ pañca pāṇḍavato rathāḥ.
55. tam mattam iva siṃhena rājan kuñjaramarditam
javena abhyadravan śūrāḥ pañca pāṇḍavataḥ rathāḥ
55. rājan pañca śūrāḥ pāṇḍavataḥ rathāḥ siṃhena
mattam kuñjaramarditam tam iva javena abhyadravan
55. O King, five brave chariot-warriors from the Pandava side swiftly rushed towards him, who was crushed like an enraged elephant by a lion.
55. הו מלך, כמו פיל מטורף שאריה מרסק אותו, כך הסתערו אליו במהירות חמישה לוחמי מרכבות מצד הפָּאנְדַוַה.
किरीटी भीमसेनश्च वृद्धक्षत्रश्च पौरवः ।
युवराजश्च चेदीनां मालवश्च सुदर्शनः ।
पञ्चभिः पञ्चभिर्बाणैरभ्यघ्नन्सर्वतः समम् ॥५६॥
56. kirīṭī bhīmasenaśca vṛddhakṣatraśca pauravaḥ ,
yuvarājaśca cedīnāṁ mālavaśca sudarśanaḥ ,
pañcabhiḥ pañcabhirbāṇairabhyaghnansarvataḥ samam.
56. kirīṭī bhīmasenaḥ ca vṛddhakṣatraḥ
ca pauravaḥ yuvarājaḥ ca cedīnām
mālavaḥ ca sudarśanaḥ pañcabhiḥ pañcabhiḥ
bāṇaiḥ abhyaghnan sarvataḥ samam
56. kirīṭī bhīmasenaḥ ca vṛddhakṣatraḥ
ca pauravaḥ cedīnām yuvarājaḥ ca
mālavaḥ ca sudarśanaḥ pañcabhiḥ pañcabhiḥ
bāṇaiḥ sarvataḥ samam abhyaghnan
56. Kiriti (Arjuna), Bhimasena, Vṛddhakṣatra, the Puru prince, the crown prince of the Chedis, and Malava Sudarshana - these five struck him simultaneously from all sides with five arrows each.
56. אלה היו קִירִיתִי (אַרְג׳וּנַה), בְּהִימַסֵנַה, וְרְדְּהַקְשַׁטְרַה בן הפַּאוּרַוַה, יורש העצר של הצ׳ֵדִי, וסוּדַרְשַׁנַה איש מָאלַוַה. כולם יחד הכו בו מכל עבר, כל אחד בחמישה חיצים.
आशीविषाभैर्विंशद्भिः पञ्चभिश्चापि ताञ्शरैः ।
चिच्छेद युगपद्द्रौणिः पञ्चविंशतिसायकान् ॥५७॥
57. āśīviṣābhairviṁśadbhiḥ pañcabhiścāpi tāñśaraiḥ ,
ciccheda yugapaddrauṇiḥ pañcaviṁśatisāyakān.
57. āśīviṣābhaiḥ viṃśadbhiḥ pañcabhiḥ ca api tān śaraiḥ
ciccheda yugapat drauṇiḥ pañcaviṃśatisāyakān
57. drauṇiḥ āśīviṣābhaiḥ viṃśadbhiḥ ca api pañcabhiḥ
śaraiḥ yugapat tān pañcaviṃśatisāyakān ciccheda
57. And Drauni (Aśvatthāman), with twenty-five arrows like venomous snakes, simultaneously cut off those twenty-five arrows (shot by the Pandavas).
57. דְרַאוּנִי ניתק בבת אחת את עשרים וחמשת החיצים שלהם בעשרים וחמישה חיצים הדומים לנחשים ארסיים.
सप्तभिश्च शितैर्बाणैः पौरवं द्रौणिरार्दयत् ।
मालवं त्रिभिरेकेन पार्थं षड्भिर्वृकोदरम् ॥५८॥
58. saptabhiśca śitairbāṇaiḥ pauravaṁ drauṇirārdayat ,
mālavaṁ tribhirekena pārthaṁ ṣaḍbhirvṛkodaram.
58. saptabhiḥ ca śitaiḥ bāṇaiḥ pauravam drauṇiḥ ārdhayat
mālavam tribhiḥ ekena pārtham ṣaḍbhiḥ vṛkodaram
58. drauṇiḥ pauravam saptabhiḥ śitaiḥ bāṇaiḥ ārdhayat mālavam tribhiḥ (bāṇaiḥ),
pārtham ekena (bāṇena),
ca vṛkodaram ṣaḍbhiḥ (bāṇaiḥ)
58. Drauṇi pierced Paurava with seven sharp arrows, Mālava with three, Pārtha (Arjuna) with one, and Vṛkodara (Bhīma) with six.
58. דְרַאוּנִי פצע את הפַּאוּרַוַה בשבעה חיצים חדים, את איש מָאלַוַה בשלושה, את פָּארְטְהַא באחד ואת בְּהִימַה בשישה.
ततस्ते विव्यधुः सर्वे द्रौणिं राजन्महारथाः ।
युगपच्च पृथक्चैव रुक्मपुङ्खैः शिलाशितैः ॥५९॥
59. tataste vivyadhuḥ sarve drauṇiṁ rājanmahārathāḥ ,
yugapacca pṛthakcaiva rukmapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ.
59. tataḥ te vivyadhuḥ sarve drauṇim rājan mahārathāḥ
yugapat ca pṛthak ca eva rukmapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ
59. tataḥ rājan,
te sarve mahārathāḥ drauṇim yugapat ca pṛthak ca eva rukmapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ vivyadhuḥ
59. Then, O king, all those great charioteers simultaneously and separately pierced Drauṇi with gold-feathered arrows sharpened on stone.
59. אז, הו מלך, כל אותם לוחמי מרכבות גדולים פצעו את דְרַאוּנִי, בבת אחת וגם כל אחד לחוד, בחיצים מוזהבי נוצות שנחדדו באבן.
युवराजस्तु विंशत्या द्रौणिं विव्याध पत्रिणाम् ।
पार्थश्च पुनरष्टाभिस्तथा सर्वे त्रिभिस्त्रिभिः ॥६०॥
60. yuvarājastu viṁśatyā drauṇiṁ vivyādha patriṇām ,
pārthaśca punaraṣṭābhistathā sarve tribhistribhiḥ.
60. yuvarājaḥ tu viṃśatyā drauṇim vivyādha patrinām
pārthaḥ ca punaḥ aṣṭābhiḥ tathā sarve tribhiḥ tribhiḥ
60. yuvarājaḥ tu viṃśatyā patrinām drauṇim vivyādha pārthaḥ ca punaḥ aṣṭābhiḥ (patrinām),
tathā sarve tribhiḥ tribhiḥ (patrinām)
60. But the crown prince (Abhimanyu) pierced Drauṇi with twenty arrows. And Pārtha (Arjuna) again (pierced him) with eight (arrows), and similarly, all others (pierced him) with three each.
60. יורש העצר פצע את דְרַאוּנִי בעשרים חיצים, פָּארְטְהַא שוב בשמונה, וכל האחרים בשלושה חיצים כל אחד.
ततोऽर्जुनं षड्भिरथाजघान द्रौणायनिर्दशभिर्वासुदेवम् ।
भीमं दशार्धैर्युवराजं चतुर्भिर्द्वाभ्यां छित्त्वा कार्मुकं च ध्वजं च ।
पुनः पार्थं शरवर्षेण विद्ध्वा द्रौणिर्घोरं सिंहनादं ननाद ॥६१॥
61. tato'rjunaṁ ṣaḍbhirathājaghāna; drauṇāyanirdaśabhirvāsudevam ,
bhīmaṁ daśārdhairyuvarājaṁ caturbhi;rdvābhyāṁ chittvā kārmukaṁ ca dhvajaṁ ca ,
punaḥ pārthaṁ śaravarṣeṇa viddhvā; drauṇirghoraṁ siṁhanādaṁ nanāda.
61. tataḥ arjunam ṣaḍbhiḥ atha ajaghāna drauṇāyaniḥ daśabhiḥ
vāsudevam bhīmam daśārdhaiḥ yuvarājam caturbhiḥ
dvābhyām chittvā kārmukam ca dhvajam ca punaḥ pārtham
śaravarṣeṇa viddhvā drauṇiḥ ghoram siṃhanādam nanāda
61. tataḥ drauṇāyaniḥ arjunam ṣaḍbhiḥ (bāṇaiḥ) atha ajaghāna daśabhiḥ (bāṇaiḥ) vāsudevam (ajaghāna),
daśārdhaiḥ (bāṇaiḥ) bhīmam (ajaghāna),
caturbhiḥ (bāṇaiḥ) yuvarājam (ajaghāna) dvābhyām (bāṇābhyām) kārmukam ca dhvajam ca chittvā,
punaḥ śaravarṣeṇa pārtham viddhvā,
drauṇiḥ ghoram siṃhanādam nanāda
61. Then Drauṇāyani (Aśvatthāmā) struck Arjuna with six arrows. He struck Vāsudeva (Kṛṣṇa) with ten, Bhīma with five, and the crown prince (Abhimanyu) with four. Having cut down both (Arjuna's) bow and banner with two (arrows), and having again pierced Pārtha (Arjuna) with a shower of arrows, Drauṇi (Aśvatthāmā) then uttered a terrible lion-roar.
61. אחר כך הכה דְרַאוּנִי את אַרְג׳וּנַה בשישה חיצים, את וָאסוּדֵוַה בעשרה, את בְּהִימַה בחמישה ואת יורש העצר בארבעה. בשני חיצים ניתק את הקשת והדגל שלו. שוב פצע את פָּארְטְהַא במטר חיצים, והשמיע שאגת אריות איומה.
तस्यास्यतः सुनिशितान्पीतधारान्द्रौणेः शरान्पृष्ठतश्चाग्रतश्च ।
धरा वियद्द्यौः प्रदिशो दिशश्च छन्ना बाणैरभवन्घोररूपैः ॥६२॥
62. tasyāsyataḥ suniśitānpītadhārā;ndrauṇeḥ śarānpṛṣṭhataścāgrataśca ,
dharā viyaddyauḥ pradiśo diśaśca; channā bāṇairabhavanghorarūpaiḥ.
62. tasya āsyataḥ suniśitān pītadhārān
drauṇeḥ śarān pṛṣṭhataḥ ca agrataḥ
ca dharā viyaddyauḥ pradiśaḥ diśaḥ
ca channāḥ bāṇaiḥ abhavan ghorarūpaiḥ
62. drauṇeḥ tasya āsyataḥ suniśitān
pītadhārān śarān pṛṣṭhataḥ ca agrataḥ
ca dharā viyaddyauḥ pradiśaḥ diśaḥ
ca ghorarūpaiḥ bāṇaiḥ channāḥ abhavan
62. As Droṇa's son (Drauṇi) shot forth his well-sharpened arrows with gleaming tips from both front and back, the earth, the atmosphere and heavens (viyaddyauḥ), the intermediate directions, and the cardinal directions became covered by those dreadful arrows.
62. כשדְרַאוּנִי ירה את חציו החדים מאוד, בעלי להבים צהבהבים, מאחור ומקדימה, התכסו האדמה והרקיע, השמיים וכל הכיוונים וכיווני הביניים בחיצים בעלי צורה מפחידה.
आसीनस्य स्वरथं तूग्रतेजाः सुदर्शनस्येन्द्रकेतुप्रकाशौ ।
भुजौ शिरश्चेन्द्रसमानवीर्यस्त्रिभिः शरैर्युगपत्संचकर्त ॥६३॥
63. āsīnasya svarathaṁ tūgratejāḥ; sudarśanasyendraketuprakāśau ,
bhujau śiraścendrasamānavīrya;stribhiḥ śarairyugapatsaṁcakarta.
63. āsīnasya svaratham tu ugratejāḥ
sudarśanasya indraketuprākāśau
bhujau śiraḥ ca indrasamānavīryaḥ
tribhiḥ śaraiḥ yugapat saṃcakarta
63. tu ugratejāḥ indrasamānavīryaḥ [saḥ]
svaratham āsīnasya sudarśanasya
indraketuprākāśau bhujau śiraḥ ca
tribhiḥ śaraiḥ yugapat saṃcakarta
63. The fierce-spirited one, whose prowess was equal to Indra's, simultaneously severed with three arrows the two arms, which shone like Indra's banner, and the head of Sudarśana, who was seated in his own chariot.
63. סוּדַרְשַׁנַה ישב במרכבתו. אז דְרַאוּנִי, בעל עוצמה עזה וגבורה כשל אִינְדְרַה, כרת בשלושה חיצים בבת אחת את שתי זרועותיו הנוצצות כדגלו של אִינְדְרַה, וגם את ראשו.
स पौरवं रथशक्त्या निहत्य छित्त्वा रथं तिलशश्चापि बाणैः ।
छित्त्वास्य बाहू वरचन्दनाक्तौ भल्लेन कायाच्छिर उच्चकर्त ॥६४॥
64. sa pauravaṁ rathaśaktyā nihatya; chittvā rathaṁ tilaśaścāpi bāṇaiḥ ,
chittvāsya bāhū varacandanāktau; bhallena kāyācchira uccakarta.
64. saḥ pauravam rathaśaktyā nihatya
chittvā ratham tilaśaḥ ca api bāṇaiḥ
chittvā asya bāhū varacandanāktau
bhallena kāyāt śiraḥ uccakarta
64. saḥ rathaśaktyā pauravam nihatya,
api ca bāṇaiḥ ratham tilaśaḥ chittvā,
asya varacandanāktau bāhū chittvā [ca],
bhallena kāyāt śiraḥ uccakarta
64. He, after striking down Paurava with a chariot spear, and also after cutting Paurava's chariot into tiny pieces with arrows, then severed his (Paurava's) two arms, which were smeared with excellent sandalwood, and cut off his head from his body with a broad-headed arrow.
64. את הפַּאוּרַוַה הרג בחנית המרכבה, ואת מרכבתו חתך לפירורים כגרגרי שומשום בחיצים. את זרועותיו המשוחות בסנדלווד משובח כרת, ובחץ רחב ניתק את ראשו מגופו.
युवानमिन्दीवरदामवर्णं चेदिप्रियं युवराजं प्रहस्य ।
बाणैस्त्वरावाञ्ज्वलिताग्निकल्पैर्विद्ध्वा प्रादान्मृत्यवे साश्वसूतम् ॥६५॥
65. yuvānamindīvaradāmavarṇaṁ; cedipriyaṁ yuvarājaṁ prahasya ,
bāṇaistvarāvāñjvalitāgnikalpai;rviddhvā prādānmṛtyave sāśvasūtam.
65. juvānam indīvaradāmavarṇam
cedipriyam yuvarājam prahasya bāṇaiḥ
tvarāvān jvalitāgnikalpaiḥ
viddhvā prādāt mṛtyave sāśvasūtam
65. tvarāvān [saḥ],
prahasya,
indīvaradāmavarṇam cedipriyam juvānam yuvarājam jvalitāgnikalpaiḥ bāṇaiḥ viddhvā,
sāśvasūtam [tam] mṛtyave prādāt
65. The swift and eager warrior, scornfully laughing, then pierced the young prince - the beloved of the Cedis, whose complexion was like a garland of blue lotuses - with arrows resembling blazing fire. Thus, he offered him, along with his horses and charioteer, to death.
65. את יורש העצר הצעיר, אהוב הצ׳ֵדִי, שעורו בצבע זר לוטוסים כחולים, צחק ופגע בו במהירות בחיצים הדומים לאש בוערת, ומסר אותו למוות יחד עם סוסיו ורכבו.
तान्निहत्य रणे वीरो द्रोणपुत्रो युधां पतिः ।
दध्मौ प्रमुदितः शङ्खं बृहन्तमपराजितः ॥६६॥
66. tānnihatya raṇe vīro droṇaputro yudhāṁ patiḥ ,
dadhmau pramuditaḥ śaṅkhaṁ bṛhantamaparājitaḥ.
66. tān nihatya raṇe vīraḥ droṇaputraḥ yudhām patiḥ
dadhmau pramuditaḥ śaṅkham bṛhantam aparājitaḥ
66. vīraḥ droṇaputraḥ yudhām patiḥ aparājitaḥ pramuditaḥ
raṇe tān nihatya bṛhantam śaṅkham dadhmau
66. The heroic son of Droṇa (Aśvatthāman), the lord of battles, having struck them down in combat, then, greatly delighted and undefeated, blew his mighty conch.
66. לאחר שהרג אותם בקרב, בן דְרוֹנַה, הגיבור ואדון הלוחמים, שמח ובלתי מנוצח, תקע בקונכייה גדולה.
ततः सर्वे च पाञ्चाला भीमसेनश्च पाण्डवः ।
धृष्टद्युम्नरथं भीतास्त्यक्त्वा संप्राद्रवन्दिशः ॥६७॥
67. tataḥ sarve ca pāñcālā bhīmasenaśca pāṇḍavaḥ ,
dhṛṣṭadyumnarathaṁ bhītāstyaktvā saṁprādravandiśaḥ.
67. tataḥ sarve ca pāñcālāḥ bhīmasenaḥ ca pāṇḍavaḥ
dhṛṣṭadyumnaratham bhītāḥ tyaktvā samprādravan diśaḥ
67. tataḥ sarve pāñcālāḥ ca pāṇḍavaḥ bhīmasenaḥ ca
bhītāḥ dhṛṣṭadyumnaratham tyaktvā diśaḥ samprādravan
67. Then all the Pāñcālas and Bhīmasena, the Pāṇḍava, terrified, abandoned Dhṛṣṭadyumna's chariot and fled in all directions.
67. אז כל הפָּאנְצ׳ָאלַה ובְּהִימַסֵנַה הפָּאנְדַוַה, מפוחדים, עזבו את מרכבת דְהְרְשְׁטַדְיוּמְנַה ונמלטו לכל הכיוונים.
तान्प्रभग्नांस्तथा द्रौणिः पृष्ठतो विकिरञ्शरैः ।
अभ्यवर्तत वेगेन कालवत्पाण्डुवाहिनीम् ॥६८॥
68. tānprabhagnāṁstathā drauṇiḥ pṛṣṭhato vikirañśaraiḥ ,
abhyavartata vegena kālavatpāṇḍuvāhinīm.
68. tān prabhagnān tathā drauṇiḥ pṛṣṭhataḥ vikiran
śaraiḥ abhyavartata vegena kālavat pāṇḍuvāhinīm
68. tathā drauṇiḥ pṛṣṭhataḥ śaraiḥ vikiran tān
prabhagnān vegena kālavat pāṇḍuvāhinīm abhyavartata
68. And so, Droṇa's son (Aśvatthāman), scattering arrows from behind upon those who were shattered and fleeing, swiftly attacked the Pāṇḍava army, like (the destructive power of) time.
68. דְרַאוּנִי פיזר חיצים על גבם של הנסוגים, והסתער במהירות על צבא הפָּאנְדַוַה כמו הזמן עצמו.
ते वध्यमानाः समरे द्रोणपुत्रेण क्षत्रियाः ।
द्रोणपुत्रं भयाद्राजन्दिक्षु सर्वासु मेनिरे ॥६९॥
69. te vadhyamānāḥ samare droṇaputreṇa kṣatriyāḥ ,
droṇaputraṁ bhayādrājandikṣu sarvāsu menire.
69. te vadhyamānāḥ samare droṇaputreṇa kṣatriyāḥ
droṇaputram bhayāt rājan dikṣu sarvāsu menire
69. rājan droṇaputreṇa samare vadhyamānāḥ te
kṣatriyāḥ bhayāt droṇaputram sarvāsu dikṣu menire
69. O king, those kshatriya warriors, being slain in battle by Droṇa's son (Aśvatthāman), out of fear perceived Droṇa's son (to be present) in all directions.
69. הלוחמים האלה, שנהרגו בקרב בידי בן דְרוֹנַה, חשבו מרוב פחד, הו מלך, שבן דְרוֹנַה נמצא בכל הכיוונים.