Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-3, chapter-273

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
मार्कण्डेय उवाच ।
तावुभौ पतितौ दृष्ट्वा भ्रातरावमितौजसौ ।
बबन्ध रावणिर्भूयः शरैर्दत्तवरैस्तदा ॥१॥
1. mārkaṇḍeya uvāca ,
tāvubhau patitau dṛṣṭvā bhrātarāvamitaujasau ,
babandha rāvaṇirbhūyaḥ śarairdattavaraistadā.
1. mārkaṇḍeya uvāca tau ubhau patitau dṛṣṭvā bhrātarau
amita-ojasau babandha rāvaṇiḥ bhūyaḥ śaraiḥ datta-varaiḥ tadā
1. Mārkaṇḍeya said: Seeing those two brothers, both fallen and possessing immeasurable might, Indrajit (Rāvaṇi) then bound them again with his boon-endowed arrows.
तौ वीरौ शरजालेन बद्धाविन्द्रजिता रणे ।
रेजतुः पुरुषव्याघ्रौ शकुन्ताविव पञ्जरे ॥२॥
2. tau vīrau śarajālena baddhāvindrajitā raṇe ,
rejatuḥ puruṣavyāghrau śakuntāviva pañjare.
2. tau vīrau śara-jālena baddhau indrajitā raṇe
rejatuḥ puruṣa-vyāghrau śakuntau iva pañjare
2. Bound by Indrajit with a net of arrows (śara-jāla) in battle, those two great heroes, those tiger-like men (puruṣa-vyāghra), appeared like two birds in a cage.
तौ दृष्ट्वा पतितौ भूमौ शतशः सायकैश्चितौ ।
सुग्रीवः कपिभिः सार्धं परिवार्य ततः स्थितः ॥३॥
3. tau dṛṣṭvā patitau bhūmau śataśaḥ sāyakaiścitau ,
sugrīvaḥ kapibhiḥ sārdhaṁ parivārya tataḥ sthitaḥ.
3. tau dṛṣṭvā patitau bhūmau śataśaḥ sāyakaiḥ citau
sugrīvaḥ kapibhiḥ sārdham parivārya tataḥ sthitaḥ
3. Seeing those two (Rāma and Lakṣmaṇa) fallen on the ground and covered by hundreds of arrows, Sugrīva then stood there, surrounding them with the other monkeys.
सुषेणमैन्दद्विविदैः कुमुदेनाङ्गदेन च ।
हनूमन्नीलतारैश्च नलेन च कपीश्वरः ॥४॥
4. suṣeṇamaindadvividaiḥ kumudenāṅgadena ca ,
hanūmannīlatāraiśca nalena ca kapīśvaraḥ.
4. suṣeṇa-mainda-dvividaiḥ kumudena aṅgadena ca
hanūmat-nīla-tāraiḥ ca nalena ca kapīśvaraḥ
4. The chief of monkeys (kapīśvara), Sugrīva, (stood there) with Suṣeṇa, Mainda, Dvivida, Kumuda, Aṅgada, Hanumān, Nīla, Tāra, and Nala.
ततस्तं देशमागम्य कृतकर्मा विभीषणः ।
बोधयामास तौ वीरौ प्रज्ञास्त्रेण प्रबोधितौ ॥५॥
5. tatastaṁ deśamāgamya kṛtakarmā vibhīṣaṇaḥ ,
bodhayāmāsa tau vīrau prajñāstreṇa prabodhitau.
5. tataḥ tam deśam āgamya kṛtakarmā vibhīṣaṇaḥ
bodhayāmāsa tau vīrau prajñāstreṇa prabodhītau
5. Then, having arrived at that place, Vibhīṣaṇa, who had accomplished his task, awakened those two heroes who had been revived by the arrow of wisdom.
विशल्यौ चापि सुग्रीवः क्षणेनोभौ चकार तौ ।
विशल्यया महौषध्या दिव्यमन्त्रप्रयुक्तया ॥६॥
6. viśalyau cāpi sugrīvaḥ kṣaṇenobhau cakāra tau ,
viśalyayā mahauṣadhyā divyamantraprayuktayā.
6. viśalyau ca api sugrīvaḥ kṣaṇena ubhau cakāra
tau viśalyayā mahāauṣadhyā divyamantraprayuktayā
6. And Sugrīva, in an instant, made both of them free from arrows using the great potent herb named Viśalyā, which was applied with divine incantations (mantra).
तौ लब्धसंज्ञौ नृवरौ विशल्यावुदतिष्ठताम् ।
गततन्द्रीक्लमौ चास्तां क्षणेनोभौ महारथौ ॥७॥
7. tau labdhasaṁjñau nṛvarau viśalyāvudatiṣṭhatām ,
gatatandrīklamau cāstāṁ kṣaṇenobhau mahārathau.
7. tau labdhasaṃjñau nṛvarau viśalyau udatiṣṭhatām
gatatandrīklamau ca āstām kṣaṇena ubhau mahārathau
7. Those two foremost men, having regained consciousness and freed from arrows, rose up. In an instant, both those great warriors (mahāratha) were also free from fatigue and weariness.
ततो विभीषणः पार्थ राममिक्ष्वाकुनन्दनम् ।
उवाच विज्वरं दृष्ट्वा कृताञ्जलिरिदं वचः ॥८॥
8. tato vibhīṣaṇaḥ pārtha rāmamikṣvākunandanam ,
uvāca vijvaraṁ dṛṣṭvā kṛtāñjaliridaṁ vacaḥ.
8. tataḥ vibhīṣaṇaḥ pārtha rāmam ikṣvākūnandanam
uvāca vijvaram dṛṣṭvā kṛtāñjaliḥ idam vacaḥ
8. Then Vibhīṣaṇa, O Pārtha, seeing Rāma, the delight of the Ikṣvākus, free from fever, spoke these words with folded hands.
अयमम्भो गृहीत्वा तु राजराजस्य शासनात् ।
गुह्यकोऽभ्यागतः श्वेतात्त्वत्सकाशमरिंदम ॥९॥
9. ayamambho gṛhītvā tu rājarājasya śāsanāt ,
guhyako'bhyāgataḥ śvetāttvatsakāśamariṁdama.
9. ayam ambhaḥ gṛhītvā tu rājarājasya śāsanāt
guhyakaḥ abhyāgataḥ śvetāt tvat sakāśam ariṃdama
9. O subduer of enemies (ariṃdama), this Guhyaka has come to your presence from Mount Śveta, bringing this water by the command of the king of kings, Kubera.
इदमम्भः कुबेरस्ते महाराजः प्रयच्छति ।
अन्तर्हितानां भूतानां दर्शनार्थं परंतप ॥१०॥
10. idamambhaḥ kuberaste mahārājaḥ prayacchati ,
antarhitānāṁ bhūtānāṁ darśanārthaṁ paraṁtapa.
10. idam ambhaḥ kuberaḥ te mahārājaḥ prayacchati
antarhitānām bhūtānām darśanārtham paraṃtapa
10. O tormentor of enemies (paraṃtapa), the great king Kubera gives this water to you for the purpose of seeing invisible beings.
अनेन स्पृष्टनयनो भूतान्यन्तर्हितान्युत ।
भवान्द्रक्ष्यति यस्मै च भवानेतत्प्रदास्यति ॥११॥
11. anena spṛṣṭanayano bhūtānyantarhitānyuta ,
bhavāndrakṣyati yasmai ca bhavānetatpradāsyati.
11. anena spṛṣṭanayanaḥ bhūtāni antarhitāni uta
bhavān drakṣyati yasmai ca bhavān etat pradāsyati
11. With your eyes touched by this (water), you will see invisible beings. And whomever you give this (water) to, (they will also see them).
तथेति रामस्तद्वारि प्रतिगृह्याथ सत्कृतम् ।
चकार नेत्रयोः शौचं लक्ष्मणश्च महामनाः ॥१२॥
12. tatheti rāmastadvāri pratigṛhyātha satkṛtam ,
cakāra netrayoḥ śaucaṁ lakṣmaṇaśca mahāmanāḥ.
12. tathā iti rāmaḥ tat vāri pratigṛhya atha satkṛtam
cakāra netrayoḥ śaucam lakṣmaṇaḥ ca mahāmanāḥ
12. Rama, saying 'So be it', then respectfully received that water and performed the cleansing of his eyes. And the great-souled Lakshmana also did so.
सुग्रीवजाम्बवन्तौ च हनूमानङ्गदस्तथा ।
मैन्दद्विविदनीलाश्च प्रायः प्लवगसत्तमाः ॥१३॥
13. sugrīvajāmbavantau ca hanūmānaṅgadastathā ,
maindadvividanīlāśca prāyaḥ plavagasattamāḥ.
13. sugrīvajāmbavantau ca hanūmān aṅgadaḥ tathā
maindadvividanīlāḥ ca prāyaḥ plavagasattamāḥ
13. Sugriva, Jambavan, Hanuman, Angada, and also Mainda, Dvivida, and Nila, were generally the foremost among the monkeys.
तथा समभवच्चापि यदुवाच विभीषणः ।
क्षणेनातीन्द्रियाण्येषां चक्षूंष्यासन्युधिष्ठिर ॥१४॥
14. tathā samabhavaccāpi yaduvāca vibhīṣaṇaḥ ,
kṣaṇenātīndriyāṇyeṣāṁ cakṣūṁṣyāsanyudhiṣṭhira.
14. tathā samabhavat ca api yat uvāca vibhīṣaṇaḥ
kṣaṇena atīndriyāṇi eṣām cakṣūṃṣi āsan yudhiṣṭhira
14. O Yudhishthira, it happened just as Vibhishana had said; in an instant, their eyes became transcendent (atīndriya).
इन्द्रजित्कृतकर्मा तु पित्रे कर्म तदात्मनः ।
निवेद्य पुनरागच्छत्त्वरयाजिशिरः प्रति ॥१५॥
15. indrajitkṛtakarmā tu pitre karma tadātmanaḥ ,
nivedya punarāgacchattvarayājiśiraḥ prati.
15. indrajitkṛtakarmā tu pitre karma tat ātmanaḥ
nivedya punaḥ āgacchat tvarayā ajiśiraḥ prati
15. However, Indrajit, having performed his deed (karma), reported that act (karma) of his own (ātman) to his father and then quickly returned to the battlefield.
तमापतन्तं संक्रुद्धं पुनरेव युयुत्सया ।
अभिदुद्राव सौमित्रिर्विभीषणमते स्थितः ॥१६॥
16. tamāpatantaṁ saṁkruddhaṁ punareva yuyutsayā ,
abhidudrāva saumitrirvibhīṣaṇamate sthitaḥ.
16. tam āpatantam saṃkruddham punaḥ eva yuyutsayā
abhidudrāva saumitriḥ vibhīṣaṇamate sthitaḥ
16. Lakshmana (Saumitri), steadfast in the counsel of Vibhishana, rushed towards Indrajit as he came, exceedingly enraged and again desirous of battle.
अकृताह्निकमेवैनं जिघांसुर्जितकाशिनम् ।
शरैर्जघान संक्रुद्धः कृतसंज्ञोऽथ लक्ष्मणः ॥१७॥
17. akṛtāhnikamevainaṁ jighāṁsurjitakāśinam ,
śarairjaghāna saṁkruddhaḥ kṛtasaṁjño'tha lakṣmaṇaḥ.
17. akṛtāhnikam eva enam jighāṃsuḥ jitakāśinam śaraiḥ
jaghāna saṃkruddhaḥ kṛtasaṃjñaḥ atha lakṣmaṇaḥ
17. Then, Lakṣmaṇa, furious and having received a signal, struck Indrajit - who had not yet performed his morning rituals and was shining with victory - with arrows, desiring to kill him.
तयोः समभवद्युद्धं तदान्योन्यं जिगीषतोः ।
अतीव चित्रमाश्चर्यं शक्रप्रह्लादयोरिव ॥१८॥
18. tayoḥ samabhavadyuddhaṁ tadānyonyaṁ jigīṣatoḥ ,
atīva citramāścaryaṁ śakraprahlādayoriva.
18. tayoḥ samabhavat yuddham tadā anyonyam jigīṣatoḥ
atīva citram āścaryam śakraprāhladayoḥ iva
18. Then a battle arose between the two of them, each desiring to conquer the other. It was an exceedingly wonderful and astonishing battle, like that between Indra and Prahlāda.
अविध्यदिन्द्रजित्तीक्ष्णैः सौमित्रिं मर्मभेदिभिः ।
सौमित्रिश्चानलस्पर्शैरविध्यद्रावणिं शरैः ॥१९॥
19. avidhyadindrajittīkṣṇaiḥ saumitriṁ marmabhedibhiḥ ,
saumitriścānalasparśairavidhyadrāvaṇiṁ śaraiḥ.
19. avidhyat indrajit tīkṣṇaiḥ saumitrim marmabhedibhiḥ
saumitriḥ ca analasparśaiḥ avidhyat rāvaṇim śaraiḥ
19. Indrajit struck Lakṣmaṇa with sharp arrows that pierced vital spots, and Lakṣmaṇa, in turn, struck Indrajit with arrows that felt like fire.
सौमित्रिशरसंस्पर्शाद्रावणिः क्रोधमूर्छितः ।
असृजल्लक्ष्मणायाष्टौ शरानाशीविषोपमान् ॥२०॥
20. saumitriśarasaṁsparśādrāvaṇiḥ krodhamūrchitaḥ ,
asṛjallakṣmaṇāyāṣṭau śarānāśīviṣopamān.
20. saumitriśarasaṃsparśāt rāvaṇiḥ krodhamūrcchitaḥ
asṛjat lakṣmaṇāya aṣṭau śarān āśīviṣopamān
20. Due to the impact of Lakṣmaṇa's arrows, Indrajit became enraged and, overwhelmed by fury, he released eight arrows at Lakṣmaṇa, arrows resembling venomous snakes.
तस्यासून्पावकस्पर्शैः सौमित्रिः पत्रिभिस्त्रिभिः ।
यथा निरहरद्वीरस्तन्मे निगदतः शृणु ॥२१॥
21. tasyāsūnpāvakasparśaiḥ saumitriḥ patribhistribhiḥ ,
yathā niraharadvīrastanme nigadataḥ śṛṇu.
21. tasya asūn pāvakasparśaiḥ saumitriḥ patribhiḥ
tribhiḥ yathā niraharat vīraḥ tat me nigadataḥ śṛṇu
21. Listen to me as I narrate how the hero Saumitri (Lakṣmaṇa) took his life with three arrows that had a fiery impact.
एकेनास्य धनुष्मन्तं बाहुं देहादपातयत् ।
द्वितीयेन सनाराचं भुजं भूमौ न्यपातयत् ॥२२॥
22. ekenāsya dhanuṣmantaṁ bāhuṁ dehādapātayat ,
dvitīyena sanārācaṁ bhujaṁ bhūmau nyapātayat.
22. ekena asya dhanuṣmantaṃ bāhuṃ dehāt apātayat
dvitīyena sanārācaṃ bhujaṃ bhūmau nyapātayat
22. With one arrow, he severed his bow-wielding arm from his body. With the second, he caused his arrow-holding arm to fall to the ground.
तृतीयेन तु बाणेन पृथुधारेण भास्वता ।
जहार सुनसं चारु शिरो भ्राजिष्णुकुण्डलम् ॥२३॥
23. tṛtīyena tu bāṇena pṛthudhāreṇa bhāsvatā ,
jahāra sunasaṁ cāru śiro bhrājiṣṇukuṇḍalam.
23. tṛtīyena tu bāṇena pṛthudhāreṇa bhāsvatā
jahāra sunasaṃ cāru śiraḥ bhrājiṣṇukuṇḍalam
23. But with the third arrow, which had a wide and gleaming blade, he severed the beautiful head, adorned with a shapely nose and shining earrings.
विनिकृत्तभुजस्कन्धं कबन्धं भीमदर्शनम् ।
तं हत्वा सूतमप्यस्त्रैर्जघान बलिनां वरः ॥२४॥
24. vinikṛttabhujaskandhaṁ kabandhaṁ bhīmadarśanam ,
taṁ hatvā sūtamapyastrairjaghāna balināṁ varaḥ.
24. vinikṛttabhujaskandhaṃ kabandhaṃ bhīmadarśanam
tam hatvā sūtam api astraiḥ jaghāna balinām varaḥ
24. Having thus destroyed that headless trunk (kabandha), terrible to behold and with severed arms and shoulders, the foremost among the mighty (Lakṣmaṇa) also killed the charioteer with his missiles.
लङ्कां प्रवेशयामासुर्वाजिनस्तं रथं तदा ।
ददर्श रावणस्तं च रथं पुत्रविनाकृतम् ॥२५॥
25. laṅkāṁ praveśayāmāsurvājinastaṁ rathaṁ tadā ,
dadarśa rāvaṇastaṁ ca rathaṁ putravinākṛtam.
25. laṅkām praveśayāmāsuḥ vājinaḥ tam ratham tadā
dadarśa rāvaṇaḥ tam ca ratham putravinākṛtam
25. Then the horses brought that chariot into Lanka. And Ravana saw that same chariot, now bereft of his son.
स पुत्रं निहतं दृष्ट्वा त्रासात्संभ्रान्तलोचनः ।
रावणः शोकमोहार्तो वैदेहीं हन्तुमुद्यतः ॥२६॥
26. sa putraṁ nihataṁ dṛṣṭvā trāsātsaṁbhrāntalocanaḥ ,
rāvaṇaḥ śokamohārto vaidehīṁ hantumudyataḥ.
26. sa putram nihatam dṛṣṭvā trāsāt saṃbhrāntalocanaḥ
rāvaṇaḥ śokamohārtaḥ vaidehīm hantum udyataḥ
26. Having seen his son slain, Ravana, with eyes bewildered by terror and afflicted by grief and delusion, became intent on killing Vaidehi (Sītā).
अशोकवनिकास्थां तां रामदर्शनलालसाम् ।
खड्गमादाय दुष्टात्मा जवेनाभिपपात ह ॥२७॥
27. aśokavanikāsthāṁ tāṁ rāmadarśanalālasām ,
khaḍgamādāya duṣṭātmā javenābhipapāta ha.
27. aśokavanikāsthām tām rāmadarśanalālasām
khaḍgam ādāya duṣṭātmā javena abhipapāta ha
27. The wicked-minded one (Ravana), taking up his sword, swiftly rushed towards her (Sītā), who was residing in the Ashoka grove and intensely longing for the sight of Rama.
तं दृष्ट्वा तस्य दुर्बुद्धेरविन्ध्यः पापनिश्चयम् ।
शमयामास संक्रुद्धं श्रूयतां येन हेतुना ॥२८॥
28. taṁ dṛṣṭvā tasya durbuddheravindhyaḥ pāpaniścayam ,
śamayāmāsa saṁkruddhaṁ śrūyatāṁ yena hetunā.
28. tam dṛṣṭvā tasya durbuddheḥ avindhyaḥ pāpaniścayam
śamayāmāsa saṃkruddham śrūyatām yena hetunā
28. Having seen that evil resolve of the wicked-minded Ravana, Avindhya pacified the extremely enraged one. Listen to the reason by which he did so.
महाराज्ये स्थितो दीप्ते न स्त्रियं हन्तुमर्हसि ।
हतैवैषा यदा स्त्री च बन्धनस्था च ते गृहे ॥२९॥
29. mahārājye sthito dīpte na striyaṁ hantumarhasi ,
hataivaiṣā yadā strī ca bandhanasthā ca te gṛhe.
29. mahārājye sthitaḥ dīpte na striyam hantum arhasi
hatā eva eṣā yadā strī ca bandhanasthā ca te gṛhe
29. You, who are established in a glorious, great kingdom, should not kill a woman. Indeed, she is already as good as dead, being a woman and confined in your house.
न चैषा देहभेदेन हता स्यादिति मे मतिः ।
जहि भर्तारमेवास्या हते तस्मिन्हता भवेत् ॥३०॥
30. na caiṣā dehabhedena hatā syāditi me matiḥ ,
jahi bhartāramevāsyā hate tasminhatā bhavet.
30. na ca eṣā dehabhedena hatā syāt iti me matiḥ
jahi bhartāram eva asyāḥ hate tasmin hatā bhavet
30. And it is not my opinion that she should be killed by bodily harm. Instead, kill her husband; when he is killed, she will be as good as killed.
न हि ते विक्रमे तुल्यः साक्षादपि शतक्रतुः ।
असकृद्धि त्वया सेन्द्रास्त्रासितास्त्रिदशा युधि ॥३१॥
31. na hi te vikrame tulyaḥ sākṣādapi śatakratuḥ ,
asakṛddhi tvayā sendrāstrāsitāstridaśā yudhi.
31. na hi te vikrame tulyaḥ sākṣāt api śatakratuḥ
asakṛt hi tvayā sa-indrāḥ trāsitāḥ tridaśāḥ yudhi
31. na hi te vikrame sākṣāt api śatakratuḥ tulyaḥ.
hi tvayā asakṛt yudhi sa-indrāḥ tridaśāḥ trāsitāḥ
31. Indeed, not even Indra (Śatakratu) himself is equal to your valor. For you have often frightened the gods, along with Indra, in battle.
एवं बहुविधैर्वाक्यैरविन्ध्यो रावणं तदा ।
क्रुद्धं संशमयामास जगृहे च स तद्वचः ॥३२॥
32. evaṁ bahuvidhairvākyairavindhyo rāvaṇaṁ tadā ,
kruddhaṁ saṁśamayāmāsa jagṛhe ca sa tadvacaḥ.
32. evam bahuvidhaiḥ vākyaiḥ avindhyaḥ rāvaṇam tadā
kruddham saṃśamayāmāsa jagṛhe ca saḥ tat vacaḥ
32. Thus, Avindhya then appeased the enraged Ravana with various kinds of words, and he (Ravana) accepted that counsel.
निर्याणे स मतिं कृत्वा निधायासिं क्षपाचरः ।
आज्ञापयामास तदा रथो मे कल्प्यतामिति ॥३३॥
33. niryāṇe sa matiṁ kṛtvā nidhāyāsiṁ kṣapācaraḥ ,
ājñāpayāmāsa tadā ratho me kalpyatāmiti.
33. niryāṇe sa matim kṛtvā nidhāya asim kṣapācaraḥ
ājñāpayāmāsa tadā rathaḥ me kalpyatām iti
33. Then, the demon (kṣapācara), having made up his mind to depart, took up his sword and commanded, 'Let my chariot be prepared!'