Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-5, chapter-128

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
which language(s) would you like to see in the translations:
वैशंपायन उवाच ।
तत्तु वाक्यमनादृत्य सोऽर्थवन्मातृभाषितम् ।
पुनः प्रतस्थे संरम्भात्सकाशमकृतात्मनाम् ॥१॥
1. vaiśaṁpāyana uvāca ,
tattu vākyamanādṛtya so'rthavanmātṛbhāṣitam ,
punaḥ pratasthe saṁrambhātsakāśamakṛtātmanām.
1. vaiśaṃpāyana uvāca | tat tu
vākyam anādṛtya saḥ arthavat
mātṛ-bhāṣitam | punaḥ pratasthē
saṃrambhāt sa-kāśam akṛta-ātmanām
1. vaiśaṃpāyana uvāca tu saḥ mātṛbhāṣitam arthavat tat vākyam
anādṛtya saṃrambhāt punaḥ akṛtātmanām sakāśam pratasthē
1. Vaiśampāyana said: But he, disregarding that meaningful advice spoken by his mother, again departed in his agitation towards the company of those whose souls (ātman) were undisciplined.
1. וַישַׁמְפָּאיַנַה אמר, הוא התעלם מדברי אמו, שהיו מלאי תבונה, ושוב יצא בזעם אל חברת בעלי הנפש הבלתי מזוככת.
ततः सभाया निर्गम्य मन्त्रयामास कौरवः ।
सौबलेन मताक्षेण राज्ञा शकुनिना सह ॥२॥
2. tataḥ sabhāyā nirgamya mantrayāmāsa kauravaḥ ,
saubalena matākṣeṇa rājñā śakuninā saha.
2. tataḥ sabhāyāḥ nirgamya mantrayāmāsa kauravaḥ
| saubalena mata-akṣeṇa rājñā śakuninā saha
2. tataḥ kauravaḥ sabhāyāḥ nirgamya mataakṣeṇa
saubalena rājñā śakuninā saha mantrayāmāsa
2. Then, having exited the assembly hall, the Kuru prince (Duryodhana) consulted with King Shakuni, the son of Subala, who was adept at dice.
2. אז יצא בן הקוּרוּ מהאולם והתייעץ עם המלך שַׁקוּנִי בן סַאוּבַּלַה, המומחה בקוביות.
दुर्योधनस्य कर्णस्य शकुनेः सौबलस्य च ।
दुःशासनचतुर्थानामिदमासीद्विचेष्टितम् ॥३॥
3. duryodhanasya karṇasya śakuneḥ saubalasya ca ,
duḥśāsanacaturthānāmidamāsīdviceṣṭitam.
3. Duryodhanasya Karṇasya Śakuneḥ Saubalasya ca
Duḥśāsanacaturthānām idam āsīt viceṣṭitam
3. idam Duryodhanasya Karṇasya Śakuneḥ Saubalasya
ca Duḥśāsanacaturthānām viceṣṭitam āsīt
3. This was the maneuver of Duryodhana, Karṇa, Śakuni (son of Subala), and Duḥśāsana, who was the fourth among them.
3. זו הייתה התכנית של דוּרְיוֹדְהַנַה, של קַרְנַה, של שַׁקוּנִי בן סַאוּבַּלַה ושל דוּהְשָׁאסַנַה כרביעי בחבורה.
पुरायमस्मान्गृह्णाति क्षिप्रकारी जनार्दनः ।
सहितो धृतराष्ट्रेण राज्ञा शांतनवेन च ॥४॥
4. purāyamasmāngṛhṇāti kṣiprakārī janārdanaḥ ,
sahito dhṛtarāṣṭreṇa rājñā śāṁtanavena ca.
4. purā ayam asmān gṛhṇāti kṣiprakārī Janārdanaḥ
sahitaḥ Dhṛtarāṣṭreṇa rājñā Śāntanaveṇa ca
4. purā kṣiprakārī Janārdanaḥ Dhṛtarāṣṭreṇa rājñā
Śāntanaveṇa ca sahitaḥ ayam asmān gṛhṇāti
4. Lest this swift-acting Janārdana (Kṛṣṇa) seizes us while he is accompanied by King Dhṛtarāṣṭra and Bhīṣma (son of Śāntanu).
4. הם אמרו, לפני שג׳ָנַרְדַנַה המהיר בפעולותיו ילכוד אותנו יחד עם המלך דְהְרְטַרָאשְׁטְרַה ועם בן שַׁנְטַנוּ (בְּהִישְׁמַה),
वयमेव हृषीकेशं निगृह्णीम बलादिव ।
प्रसह्य पुरुषव्याघ्रमिन्द्रो वैरोचनिं यथा ॥५॥
5. vayameva hṛṣīkeśaṁ nigṛhṇīma balādiva ,
prasahya puruṣavyāghramindro vairocaniṁ yathā.
5. vayam eva Hṛṣīkeśam nigṛhṇīma balāt iva
prasahya puruṣavyāghram Indraḥ Vairocanim yathā
5. vayam eva balāt iva prasahya Hṛṣīkeśam
puruṣavyāghram nigṛhṇīma yathā Indraḥ Vairocanim
5. Indeed, let us ourselves seize Hṛṣīkeśa (Kṛṣṇa) by force, having forcibly overpowered this supreme cosmic person (puruṣa) (lit. tiger among men), just as Indra (seized) Bali (son of Virocana).
5. נקדים אנחנו ללכוד בכוח את הְרְשִׁיקֵשַׁה, הנמר בין בני האדם, כשם שאִינְדְרַה לכד בכוח את וַירוֹצ׳ָנִי (בַּלִי).
श्रुत्वा गृहीतं वार्ष्णेयं पाण्डवा हतचेतसः ।
निरुत्साहा भविष्यन्ति भग्नदंष्ट्रा इवोरगाः ॥६॥
6. śrutvā gṛhītaṁ vārṣṇeyaṁ pāṇḍavā hatacetasaḥ ,
nirutsāhā bhaviṣyanti bhagnadaṁṣṭrā ivoragāḥ.
6. śrutvā gṛhītam Vārṣṇeyam Pāṇḍavāḥ hatacetasaḥ
nirutsāhāḥ bhaviṣyanti bhagnadaṃṣṭrāḥ iva uragāḥ
6. Vārṣṇeyam gṛhītam śrutvā Pāṇḍavāḥ hatacetasaḥ
nirutsāhāḥ bhagnadaṃṣṭrāḥ uragāḥ iva bhaviṣyanti
6. Having heard that Vārṣṇeya (Kṛṣṇa) has been apprehended, the Pāṇḍavas will become disheartened and despondent, like serpents with broken fangs.
6. כשבני פָּאנְדוּ ישמעו שבן וַארְשְׁנֵיַה נלכד, רוחם תישבר והם יאבדו את התלהבותם, כמו נחשים ששיניהם נשברו.
अयं ह्येषां महाबाहुः सर्वेषां शर्म वर्म च ।
अस्मिन्गृहीते वरदे ऋषभे सर्वसात्वताम् ।
निरुद्यमा भविष्यन्ति पाण्डवाः सोमकैः सह ॥७॥
7. ayaṁ hyeṣāṁ mahābāhuḥ sarveṣāṁ śarma varma ca ,
asmingṛhīte varade ṛṣabhe sarvasātvatām ,
nirudyamā bhaviṣyanti pāṇḍavāḥ somakaiḥ saha.
7. ayam hi eṣām mahābāhuḥ sarveṣām
śarma varma ca asmin gṛhīte varade
ṛṣabhe sarvasātvatām nirudyamaḥ
bhaviṣyanti pāṇḍavāḥ somakaiḥ saha
7. hi ayam mahābāhuḥ sarveṣām śarma ca varma eṣām (asti).
asmin varade ṛṣabhe sarvasātvatām gṛhīte,
pāṇḍavāḥ somakaiḥ saha nirudyamaḥ bhaviṣyanti.
7. Indeed, this mighty-armed one is the protection and shield for all of them. If this bestower of boons, the chief among all Sātvatas, is apprehended, the Pāṇḍavas, along with the Somakas, will become utterly helpless.
7. הלוא איש הזרועות האדירות הזה הוא מגן ושריון לכולם. כשהוא ייתפס, הוא נותן הברכות, האדם הדגול מכל בני סָאטְוַטַה, בני פָּאנְדוּ ובני סוֹמַקַה יאבדו כל כוח לפעול.
तस्माद्वयमिहैवैनं केशवं क्षिप्रकारिणम् ।
क्रोशतो धृतराष्ट्रस्य बद्ध्वा योत्स्यामहे रिपून् ॥८॥
8. tasmādvayamihaivainaṁ keśavaṁ kṣiprakāriṇam ,
krośato dhṛtarāṣṭrasya baddhvā yotsyāmahe ripūn.
8. tasmāt vayam iha eva enam keśavam kṣiprakāriṇam
krośataḥ dhṛtarāṣṭrasya baddhvā yotsyāmahe ripūn
8. tasmāt,
vayam enam kṣiprakāriṇam keśavam iha eva dhṛtarāṣṭrasya krośataḥ baddhvā ripūn yotsyāmahe.
8. Therefore, we, right here, will bind this swift-acting Keśava and fight our enemies, even as Dhṛtarāṣṭra protests.
8. לכן כאן ועכשיו נקשור את קֵשַׁוַה המהיר הזה, בעוד דְהְרְטַרָאשְׁטְרַה צועק, ואחר כך נילחם באויבינו.
तेषां पापमभिप्रायं पापानां दुष्टचेतसाम् ।
इङ्गितज्ञः कविः क्षिप्रमन्वबुध्यत सात्यकिः ॥९॥
9. teṣāṁ pāpamabhiprāyaṁ pāpānāṁ duṣṭacetasām ,
iṅgitajñaḥ kaviḥ kṣipramanvabudhyata sātyakiḥ.
9. teṣām pāpam abhiprāyam pāpānām duṣṭacetasām
iṅgitajñaḥ kaviḥ kṣipram anvabudhyata sātyakiḥ
9. iṅgitajñaḥ kaviḥ sātyakiḥ,
teṣām pāpānām duṣṭacetasām pāpam abhiprāyam kṣipram anvabudhyata.
9. Sātyaki, a wise one who understood intentions, quickly comprehended the sinful purpose of those wicked-minded, sinful people.
9. את כוונתם הרעה של הרשעים האלה בעלי הלב המושחת הבין מיד סָאטְיַקִי, החכם המבין רמזים.
तदर्थमभिनिष्क्रम्य हार्दिक्येन सहास्थितः ।
अब्रवीत्कृतवर्माणं क्षिप्रं योजय वाहिनीम् ॥१०॥
10. tadarthamabhiniṣkramya hārdikyena sahāsthitaḥ ,
abravītkṛtavarmāṇaṁ kṣipraṁ yojaya vāhinīm.
10. tadartham abhiniṣkramya hārdikyena saha āsthitaḥ
abravīt kṛtavarmāṇam kṣipram yojaya vāhinīm
10. tadartham abhiniṣkramya,
hārdikyena saha āsthitaḥ (sātyakiḥ) kṛtavarmāṇam abravīt: "kṣipram vāhinīm yojaya.
"
10. Having gone forth for that purpose, he stood there with Hārdikya and told Kṛtavarmā, 'Quickly mobilize the army!'
10. לשם כך יצא מהאולם ועמד עם קְרְטַוַרְמַה (בן הְרְדִיקַה), ואמר לו, הכן מיד את הצבא.
व्यूढानीकः सभाद्वारमुपतिष्ठस्व दंशितः ।
यावदाख्याम्यहं चैतत्कृष्णायाक्लिष्टकर्मणे ॥११॥
11. vyūḍhānīkaḥ sabhādvāramupatiṣṭhasva daṁśitaḥ ,
yāvadākhyāmyahaṁ caitatkṛṣṇāyākliṣṭakarmaṇe.
11. vyūḍhānīkaḥ sabhādvāram upatiṣṭhasva daṃśitaḥ
yāvat ākhyāmi aham ca etat kṛṣṇāya akliṣṭakarmaṇe
11. vyūḍhānīkaḥ daṃśitaḥ sabhādvāram upatiṣṭhasva
yāvat aham ca etat akliṣṭakarmaṇe kṛṣṇāya ākhyāmi
11. Deploy your army and, being fully armed, wait at the entrance of the assembly hall until I explain this matter to Krishna, the one of unwearied deeds (karma).
11. העמד את הכוחות במערך, לבוש שריון, ועמוד בפתח האולם, עד שאספר זאת לקְרְשְׁנַה, שפעולותיו אינן יודעות לאות.
स प्रविश्य सभां वीरः सिंहो गिरिगुहामिव ।
आचष्ट तमभिप्रायं केशवाय महात्मने ॥१२॥
12. sa praviśya sabhāṁ vīraḥ siṁho giriguhāmiva ,
ācaṣṭa tamabhiprāyaṁ keśavāya mahātmane.
12. saḥ praviśya sabhām vīraḥ siṃhaḥ giriguhām
iva ācaṣṭa tam abhiprāyam keśavāya mahātmane
12. saḥ vīraḥ sabhām praviśya siṃhaḥ giriguhām
iva tam abhiprāyam mahātmane keśavāya ācaṣṭa
12. That hero, having entered the assembly hall like a lion entering a mountain cave, related that intention to the great-souled (mahātman) Keśava.
12. הגיבור נכנס לאולם כמו אריה אל מערת הר, וסיפר את הכוונה הזו לקֵשַׁוַה בעל הנפש הגדולה.
धृतराष्ट्रं ततश्चैव विदुरं चान्वभाषत ।
तेषामेतमभिप्रायमाचचक्षे स्मयन्निव ॥१३॥
13. dhṛtarāṣṭraṁ tataścaiva viduraṁ cānvabhāṣata ,
teṣāmetamabhiprāyamācacakṣe smayanniva.
13. dhṛtarāṣṭram tataḥ ca eva viduram ca anvabhāṣata
teṣām etam abhiprāyam ācacukṣe smayan iva
13. tataḥ ca eva dhṛtarāṣṭram viduram ca anvabhāṣata
smayan iva teṣām etam abhiprāyam ācacukṣe
13. And then he addressed Dhritarashtra and Vidura. As if smiling, he explained this intention of theirs.
13. אחר כך פנה גם אל דְהְרְטַרָאשְׁטְרַה ואל וִידוּרַה, וסיפר להם את כוונתם של אלה, כמעט מחייך.
धर्मादपेतमर्थाच्च कर्म साधुविगर्हितम् ।
मन्दाः कर्तुमिहेच्छन्ति न चावाप्यं कथंचन ॥१४॥
14. dharmādapetamarthācca karma sādhuvigarhitam ,
mandāḥ kartumihecchanti na cāvāpyaṁ kathaṁcana.
14. dharmāt apetam arthāt ca karma sādhuvigarhitam
mandāḥ kartum iha icchanti na ca avāpyam kathaṃcana
14. iha mandāḥ dharmāt arthāt ca apetam sādhuvigarhitam
karma kartum icchanti ca na kathaṃcana avāpyam
14. Dull-witted individuals here desire to perform an action (karma) that deviates from both natural law (dharma) and practical purpose (artha), and is censured by virtuous people. Moreover, such a thing is not achievable by any means whatsoever.
14. אנשים טפשים רוצים לעשות כאן מעשה החורג מדרך היושר ומהתועלת, מעשה שהטובים מוקיעים אותו ושאין דרך להשיגו בשום אופן.
पुरा विकुर्वते मूढाः पापात्मानः समागताः ।
धर्षिताः काममन्युभ्यां क्रोधलोभवशानुगाः ॥१५॥
15. purā vikurvate mūḍhāḥ pāpātmānaḥ samāgatāḥ ,
dharṣitāḥ kāmamanyubhyāṁ krodhalobhavaśānugāḥ.
15. purā vikurvate mūḍhāḥ pāpātmānaḥ samāgatāḥ
dharṣitāḥ kāmamanyubhyām krodhalobhavaśānugāḥ
15. purā samāgatāḥ mūḍhāḥ pāpātmānaḥ kāmamanyubhyām
dharṣitāḥ krodhalobhavaśānugāḥ vikurvate
15. In the past, foolish and wicked individuals, who had gathered together, committed improper deeds. They were overpowered by desire and rage, succumbing to the control of anger and greed.
15. הטיפשים האלה, בעלי הנפש החוטאת, התכנסו ועושים עתה רעה, כשהם מוכנעים על ידי תשוקה וזעם ונגררים אחרי כעס וחמדנות.
इमं हि पुण्डरीकाक्षं जिघृक्षन्त्यल्पचेतसः ।
पटेनाग्निं प्रज्वलितं यथा बाला यथा जडाः ॥१६॥
16. imaṁ hi puṇḍarīkākṣaṁ jighṛkṣantyalpacetasaḥ ,
paṭenāgniṁ prajvalitaṁ yathā bālā yathā jaḍāḥ.
16. imam hi puṇḍarīkākṣam jighṛkṣanti alpacetasaḥ
paṭena agnim prajvalitam yathā bālāḥ yathā jaḍāḥ
16. hi alpacetasaḥ imam puṇḍarīkākṣam jighṛkṣanti yathā
bālāḥ yathā jaḍāḥ paṭena prajvalitam agnim (jighṛkṣanti)
16. Indeed, these foolish, small-minded individuals wish to seize this lotus-eyed one (Lord Krishna), just as children or dull-witted people attempt to grasp a blazing fire with a mere cloth.
16. אנשים קטנים בדעתם מבקשים לתפוס את בעל עיני הלוטוס הזה, כמו ילדים וכמו טיפשים התופסים אש בוערת בעזרת בד.
सात्यकेस्तद्वचः श्रुत्वा विदुरो दीर्घदर्शिवान् ।
धृतराष्ट्रं महाबाहुमब्रवीत्कुरुसंसदि ॥१७॥
17. sātyakestadvacaḥ śrutvā viduro dīrghadarśivān ,
dhṛtarāṣṭraṁ mahābāhumabravītkurusaṁsadi.
17. sātyakeḥ tat vacaḥ śrutvā viduraḥ dīrghadarśivān
dhṛtarāṣṭram mahābāhum abravīt kurusaṃsadi
17. sātyakeḥ tat vacaḥ śrutvā dīrghadarśivān viduraḥ
kurusaṃsadi mahābāhum dhṛtarāṣṭram abravīt
17. Having heard those words from Satyaki, the far-sighted Vidura then addressed the mighty-armed Dhritarashtra in the assembly of the Kurus.
17. כששמע וִידוּרַה, בעל הראייה הרחוקה, את דברי סָאטְיַקִי, אמר לדְהְרְטַרָאשְׁטְרַה איש הזרועות האדירות באספת הקוּרוּ.
राजन्परीतकालास्ते पुत्राः सर्वे परंतप ।
अयशस्यमशक्यं च कर्म कर्तुं समुद्यताः ॥१८॥
18. rājanparītakālāste putrāḥ sarve paraṁtapa ,
ayaśasyamaśakyaṁ ca karma kartuṁ samudyatāḥ.
18. rājan parītakālāḥ te putrāḥ sarve paraṃtapa
ayaśasyam aśakyam ca karma kartum samudyatāḥ
18. rājan paraṃtapa te sarve putrāḥ parītakālāḥ (santaḥ)
ayaśasyam aśakyam ca karma kartum samudyatāḥ
18. O King, scorcher of foes, all your sons, whose time is near, are prepared to undertake a deed that is both disgraceful and impossible.
18. הו מלך, מכניע אויבים, כל בניך נתפסו בציפורני הזמן והם נחושים לעשות מעשה שמביא קלון ואינו אפשרי.
इमं हि पुण्डरीकाक्षमभिभूय प्रसह्य च ।
निग्रहीतुं किलेच्छन्ति सहिता वासवानुजम् ॥१९॥
19. imaṁ hi puṇḍarīkākṣamabhibhūya prasahya ca ,
nigrahītuṁ kilecchanti sahitā vāsavānujam.
19. imam hi puṇḍarīkākṣam abhibhūya prasahya ca
nigrahītum kila icchanti sahitāḥ vāsavānujam
19. hi sahitāḥ (te) imam puṇḍarīkākṣam vāsavānujam
abhibhūya ca prasahya nigrahītum kila icchanti
19. Indeed, it is said that they, united, desire to overpower and forcibly seize this lotus-eyed one, the younger brother of Indra.
19. הם רוצים, כך נאמר, להתגבר בכוח ויחד על בעל עיני הלוטוס הזה, אחיו הצעיר של וַסַוַה (אִינְדְרַה), ולכלוא אותו.
इमं पुरुषशार्दूलमप्रधृष्यं दुरासदम् ।
आसाद्य न भविष्यन्ति पतंगा इव पावकम् ॥२०॥
20. imaṁ puruṣaśārdūlamapradhṛṣyaṁ durāsadam ,
āsādya na bhaviṣyanti pataṁgā iva pāvakam.
20. imam puruṣaśārdūlam apradhṛṣyam durāsadam
āsādya na bhaviṣyanti pataṅgāḥ iva pāvakam
20. imam apradhṛṣyam durāsadam puruṣaśārdūlam āsādya,
pataṅgāḥ iva pāvakam na bhaviṣyanti
20. Having approached this unconquerable (apradhṛṣyam), unassailable (durāsadam) tiger among men, they will not survive, just like moths perish by fire (pāvakam).
20. כשיתקרבו אל הנמר הזה בין בני האדם, שאי אפשר להתגבר עליו ואי אפשר לגשת אליו, הם יאבדו כמו פרפרים באש.
अयमिच्छन्हि तान्सर्वान्यतमानाञ्जनार्दनः ।
सिंहो मृगानिव क्रुद्धो गमयेद्यमसादनम् ॥२१॥
21. ayamicchanhi tānsarvānyatamānāñjanārdanaḥ ,
siṁho mṛgāniva kruddho gamayedyamasādanam.
21. ayam icchan hi tān sarvān yatamānān janārdanaḥ
siṃhaḥ mṛgān iva kruddhaḥ gamayet yamasādanam
21. ayam janārdanaḥ hi icchan,
kruddhaḥ siṃhaḥ mṛgān iva,
tān sarvān yatamānān yamasādanam gamayet
21. Indeed, this Janardana (janārdanaḥ), if he wished, would send all those striving ones to the abode of Yama (yamasādanam), just as an enraged lion drives deer to their doom.
21. אילו רצה ג׳ָנַרְדַנַה, הוא היה כועס ושולח את כולם, המתאמצים נגדו, אל משכן יַמַה, כמו אריה זועם הטורף צבאים.
न त्वयं निन्दितं कर्म कुर्यात्कृष्णः कथंचन ।
न च धर्मादपक्रामेदच्युतः पुरुषोत्तमः ॥२२॥
22. na tvayaṁ ninditaṁ karma kuryātkṛṣṇaḥ kathaṁcana ,
na ca dharmādapakrāmedacyutaḥ puruṣottamaḥ.
22. na tu ayam ninditam karma kuryāt kṛṣṇaḥ kathaṃcana
na ca dharmāt apakrāmet acyutaḥ puruṣottamaḥ
22. tu ayam kṛṣṇaḥ ninditam karma kathaṃcana na kuryāt.
ca acyutaḥ puruṣottamaḥ dharmāt na apakrāmet
22. But this Krishna (kṛṣṇaḥ) would never by any means perform a despicable action (karma). And Acyuta (acyutaḥ), the supreme person (puruṣottamaḥ), would never deviate from his natural law (dharma).
22. אך קְרְשְׁנַה לא יעשה בשום אופן מעשה מגונה, ואַצ׳ְיוּטַה, האדם העליון, לא יסטה מדרך היושר.
विदुरेणैवमुक्ते तु केशवो वाक्यमब्रवीत् ।
धृतराष्ट्रमभिप्रेक्ष्य सुहृदां शृण्वतां मिथः ॥२३॥
23. vidureṇaivamukte tu keśavo vākyamabravīt ,
dhṛtarāṣṭramabhiprekṣya suhṛdāṁ śṛṇvatāṁ mithaḥ.
23. vidureṇa evam ukte tu keśavaḥ vākyam abravīt
dhṛtarāṣṭram abhiprekṣya suhṛdām śṛṇvatām mithaḥ
23. vidureṇa evam ukte tu keśavaḥ dhṛtarāṣṭram
abhiprekṣya suhṛdām śṛṇvatām mithaḥ vākyam abravīt
23. When Vidura had spoken in this manner, Keshava (Krishna), looking towards Dhritarashtra, uttered these words in the presence of listening friends.
23. כשוִידוּרַה סיים לדבר כך, פנה קֵשַׁוַה אל דְהְרְטַרָאשְׁטְרַה ואמר, בעוד ידידיו שומעים זה מפי זה.
राजन्नेते यदि क्रुद्धा मां निगृह्णीयुरोजसा ।
एते वा मामहं वैनाननुजानीहि पार्थिव ॥२४॥
24. rājannete yadi kruddhā māṁ nigṛhṇīyurojasā ,
ete vā māmahaṁ vainānanujānīhi pārthiva.
24. rājan ete yadi kruddhāḥ mām nigṛhṇīyuḥ ojasā
ete vā mām aham vai enān anujānīhi pārthiva
24. rājan pārthiva yadi ete kruddhāḥ ojasā mām
nigṛhṇīyuḥ (then) ete vā mām aham vai enān anujānīhi
24. O King, if these (Kauravas), enraged, attempt to seize me by force, then let them seize me, or I shall certainly seize them. O King (pārthiva), grant me permission!
24. הו מלך, אם אלה יכעסו ויתפסו אותי בכוח, או שאני אתפוס אותם, התר זאת, הו שליט הארץ.
एतान्हि सर्वान्संरब्धान्नियन्तुमहमुत्सहे ।
न त्वहं निन्दितं कर्म कुर्यां पापं कथंचन ॥२५॥
25. etānhi sarvānsaṁrabdhānniyantumahamutsahe ,
na tvahaṁ ninditaṁ karma kuryāṁ pāpaṁ kathaṁcana.
25. etān hi sarvān saṃrabdhān niyantum aham utsahe na
tu aham ninditam karma kuryām pāpam kathaṃcana
25. hi aham etān sarvān saṃrabdhān niyantum utsahe tu
aham ninditam pāpam karma kathaṃcana na kuryām
25. Indeed, I am capable of restraining all these enraged ones, but I would never, by any means, perform a blameworthy or sinful action.
25. אני אכן מסוגל לרסן את כל אלה הזועמים, אך לעולם לא אעשה מעשה מגונה וחוטא.
पाण्डवार्थे हि लुभ्यन्तः स्वार्थाद्धास्यन्ति ते सुताः ।
एते चेदेवमिच्छन्ति कृतकार्यो युधिष्ठिरः ॥२६॥
26. pāṇḍavārthe hi lubhyantaḥ svārthāddhāsyanti te sutāḥ ,
ete cedevamicchanti kṛtakāryo yudhiṣṭhiraḥ.
26. pāṇḍavārthe hi lubhyantaḥ svārthāt hāsyanti te
sutāḥ ete cet evam icchanti kṛtakāryaḥ yudhiṣṭhiraḥ
26. hi te sutāḥ pāṇḍavārthe lubhyantaḥ svārthāt hāsyanti cet
ete evam icchanti (then) yudhiṣṭhiraḥ kṛtakāryaḥ (bhavati)
26. Indeed, if your sons act greedily regarding the Pandavas, they will lose their own welfare. If they (your sons) truly wish for this, then Yudhishthira will have achieved his purpose.
26. בניך, בחמדנותם לעושרם של בני פָּאנְדוּ, יאבדו את טובתם שלהם. ואם הם רוצים כך, יוּדְהִישְׁתְהִירַה השיג את מבוקשו.
अद्यैव ह्यहमेतांश्च ये चैताननु भारत ।
निगृह्य राजन्पार्थेभ्यो दद्यां किं दुष्कृतं भवेत् ॥२७॥
27. adyaiva hyahametāṁśca ye caitānanu bhārata ,
nigṛhya rājanpārthebhyo dadyāṁ kiṁ duṣkṛtaṁ bhavet.
27. adya eva hi aham etān ca ye ca etān anu bhārata
nigṛhya rājan pārtkebhyaḥ dadyām kim duṣkṛtam bhavet
27. bhārata rājan hi adya eva aham etān ca ye ca etān
anu nigṛhya pārtkebhyaḥ dadyām kim duṣkṛtam bhavet
27. O Bhārata, today itself I could indeed seize these (Kauravas) and those who follow them. O King, if I were to seize them and give them to the Pārthas (Pāṇḍavas), what great misdeed (duṣkṛta) would that be (implying it would be a huge misdeed)!
27. עוד היום, הו בן בְּהַרַטַה, אני יכול לתפוס אותם ואת כל הנלווים אליהם ולמסור אותם לבני פּאָרְטְהַה. איזה מעשה רע יהיה בכך.
इदं तु न प्रवर्तेयं निन्दितं कर्म भारत ।
संनिधौ ते महाराज क्रोधजं पापबुद्धिजम् ॥२८॥
28. idaṁ tu na pravarteyaṁ ninditaṁ karma bhārata ,
saṁnidhau te mahārāja krodhajaṁ pāpabuddhijam.
28. idam tu na pravartayeyam ninditam karma bhārata
sannidhau te mahārāja krodhajam pāpabuddhijam
28. bhārata mahārāja tu idam ninditam karma krodhajam
pāpabuddhijam te sannidhau na pravartayeyam
28. But, O Bhārata, this censurable action (karma), born of anger and originating from sinful intent, I would certainly not undertake in your presence, O great king.
28. אבל לא אעשה מעשה מגונה כזה, הו בן בְּהַרַטַה, הו מלך גדול, בנוכחותך, שנולד מזעם ומכוונה רעה.
एष दुर्योधनो राजन्यथेच्छति तथास्तु तत् ।
अहं तु सर्वान्समयाननुजानामि भारत ॥२९॥
29. eṣa duryodhano rājanyathecchati tathāstu tat ,
ahaṁ tu sarvānsamayānanujānāmi bhārata.
29. eṣaḥ duryodhanaḥ rājan yathā icchati tathā astu
tat aham tu sarvān samayān anujānāmi bhārata
29. rājan eṣaḥ duryodhanaḥ yathā icchati tat tathā
astu bhārata tu aham sarvān samayān anujānāmi
29. O King, let this Duryodhana have it as he wishes. But I, O Bhārata, approve of all the agreements (samaya).
29. הו מלך, דוּרְיוֹדְהַנַה הזה, כרצונו כך יהיה. אני מתיר את כל התנאים, הו בן בְּהַרַטַה.
एतच्छ्रुत्वा तु विदुरं धृतराष्ट्रोऽभ्यभाषत ।
क्षिप्रमानय तं पापं राज्यलुब्धं सुयोधनम् ॥३०॥
30. etacchrutvā tu viduraṁ dhṛtarāṣṭro'bhyabhāṣata ,
kṣipramānaya taṁ pāpaṁ rājyalubdhaṁ suyodhanam.
30. etat śrutvā tu viduram dhṛtarāṣṭraḥ abhyabhāṣata
kṣipram ānaya tam pāpam rājyalubdham suyodhanam
30. etat śrutvā tu dhṛtarāṣṭraḥ viduram abhyabhāṣata:
kṣipram tam pāpam rājyalubdham suyodhanam ānaya
30. Having heard this, Dhṛtarāṣṭra then addressed Vidura: 'Quickly bring that sinful, kingdom-greedy Suyodhana!'
30. כששמע זאת, דְהְרְטַרָאשְׁטְרַה אמר לוִידוּרַה, הבא מיד את סוּיוֹדְהַנַה הרשע, שחומד את הממלכה,
सहमित्रं सहामात्यं ससोदर्यं सहानुगम् ।
शक्नुयां यदि पन्थानमवतारयितुं पुनः ॥३१॥
31. sahamitraṁ sahāmātyaṁ sasodaryaṁ sahānugam ,
śaknuyāṁ yadi panthānamavatārayituṁ punaḥ.
31. saha-mitram saha-amātyam saha-sodaryam saha-anugam
śaknuyām yadi panthānam avatārayitum punaḥ
31. yadi śaknuyām punaḥ saha-mitram saha-amātyam
saha-sodaryam saha-anugam panthānam avatārayitum
31. If I could again lead him, along with his friends, ministers, siblings, and followers, away from this path.
31. עם ידידיו, שריו, אחיו ונלוויו, (ואז) אולי אוכל להחזיר אותו שוב אל הדרך הנכונה.
ततो दुर्योधनं क्षत्ता पुनः प्रावेशयत्सभाम् ।
अकामं भ्रातृभिः सार्धं राजभिः परिवारितम् ॥३२॥
32. tato duryodhanaṁ kṣattā punaḥ prāveśayatsabhām ,
akāmaṁ bhrātṛbhiḥ sārdhaṁ rājabhiḥ parivāritam.
32. tataḥ duryodhanam kṣattā punaḥ prāveśayat sabhām
akāmam bhrātṛbhiḥ sārdham rājabhiḥ parivāritam
32. tataḥ kṣattā punaḥ duryodhanam akāmam bhrātṛbhiḥ
sārdham rājabhiḥ parivāritam sabhām prāveśayat
32. Then the charioteer (Vidura) again made Duryodhana enter the assembly hall, unwilling, accompanied by his brothers and surrounded by kings.
32. אז הכניס שוב וִידוּרַה את דוּרְיוֹדְהַנַה לאולם, בניגוד לרצונו, יחד עם אחיו ומוקף מלכים.
अथ दुर्योधनं राजा धृतराष्ट्रोऽभ्यभाषत ।
कर्णदुःशासनाभ्यां च राजभिश्चाभिसंवृतम् ॥३३॥
33. atha duryodhanaṁ rājā dhṛtarāṣṭro'bhyabhāṣata ,
karṇaduḥśāsanābhyāṁ ca rājabhiścābhisaṁvṛtam.
33. atha duryodhanam rājā dhṛtarāṣṭraḥ abhyabhāṣata
karṇa-duḥśāsanābhyām ca rājabhiḥ ca abhisamvṛtam
33. atha rājā dhṛtarāṣṭraḥ karṇa-duḥśāsanābhyām ca
rājabhiḥ ca abhisamvṛtam duryodhanam abhyabhāṣata
33. Then King Dhritarashtra addressed Duryodhana, who was surrounded by Karna and Duhshasana, and also by other kings.
33. אז אמר המלך דְהְרְטַרָאשְׁטְרַה אל דוּרְיוֹדְהַנַה, שהקיפו אותו קַרְנַה, דוּהְשָׁאסַנַה ומלכים,
नृशंस पापभूयिष्ठ क्षुद्रकर्मसहायवान् ।
पापैः सहायैः संहत्य पापं कर्म चिकीर्षसि ॥३४॥
34. nṛśaṁsa pāpabhūyiṣṭha kṣudrakarmasahāyavān ,
pāpaiḥ sahāyaiḥ saṁhatya pāpaṁ karma cikīrṣasi.
34. nṛśaṃsa pāpabhūyiṣṭha kṣudra-karma-sahāyavān
pāpaiḥ sahāyaiḥ saṃhatya pāpam karma cikīrṣasi
34. he nṛśaṃsa he pāpabhūyiṣṭha he kṣudra-karma-sahāyavān,
pāpaiḥ sahāyaiḥ saṃhatya pāpam karma cikīrṣasi
34. O cruel one, most steeped in sin, whose helpers are associated with despicable actions! Having allied with wicked companions, you intend to commit a sinful act (karma).
34. הו אכזר, רב חטא, שעוזריו מבצעי מעשים נמוכים, אתה מתכנס עם עוזרים חוטאים ורוצה לעשות מעשה רע.
अशक्यमयशस्यं च सद्भिश्चापि विगर्हितम् ।
यथा त्वादृशको मूढो व्यवस्येत्कुलपांसनः ॥३५॥
35. aśakyamayaśasyaṁ ca sadbhiścāpi vigarhitam ,
yathā tvādṛśako mūḍho vyavasyetkulapāṁsanaḥ.
35. aśakyam ayaśasyam ca sadbhiḥ ca api vigarhitam
| yathā tvādṛśakaḥ mūḍhaḥ vyavasyet kulapāṃsanaḥ
35. yathā tvādṛśakaḥ mūḍhaḥ kulapāṃsanaḥ aśakyam
ayaśasyam ca sadbhiḥ ca api vigarhitam vyavasyet
35. How could a foolish person like you, a disgrace to your family, undertake something impossible, dishonorable, and condemned even by virtuous people?
35. מעשה שאי אפשר להשיגו, שאינו מביא כבוד וגם הטובים מוקיעים אותו, כזה שרק טיפש כמוך, כתם על משפחתו, יחליט לעשותו.
त्वमिमं पुण्डरीकाक्षमप्रधृष्यं दुरासदम् ।
पापैः सहायैः संहत्य निग्रहीतुं किलेच्छसि ॥३६॥
36. tvamimaṁ puṇḍarīkākṣamapradhṛṣyaṁ durāsadam ,
pāpaiḥ sahāyaiḥ saṁhatya nigrahītuṁ kilecchasi.
36. tvam imam puṇḍarīkākṣam apradhṛṣyam durāsadam |
pāpaiḥ sahāyaiḥ saṃhatya nigrahītum kila icchasi
36. tvam kila pāpaiḥ sahāyaiḥ saṃhatya imam puṇḍarīkākṣam
apradhṛṣyam durāsadam nigrahītum icchasi
36. You indeed wish to subdue this lotus-eyed one (puṇḍarīkākṣa), who is unconquerable and unassailable, having united with wicked allies.
36. אתה רוצה, כך נאמר, לתפוס עם עוזרים חוטאים את בעל עיני הלוטוס הזה, שאי אפשר להתגבר עליו ואי אפשר לגשת אליו.
यो न शक्यो बलात्कर्तुं देवैरपि सवासवैः ।
तं त्वं प्रार्थयसे मन्द बालश्चन्द्रमसं यथा ॥३७॥
37. yo na śakyo balātkartuṁ devairapi savāsavaiḥ ,
taṁ tvaṁ prārthayase manda bālaścandramasaṁ yathā.
37. yaḥ na śakyaḥ balāt kartum devaiḥ api savāsavaiḥ |
tam tvam prārthayase manda bālaḥ candramasam yathā
37. manda,
tvam tam prārthayase yaḥ balāt devaiḥ savāsavaiḥ api kartum na śakyaḥ,
yathā bālaḥ candramasam (prārthayate)
37. O fool (manda)! You seek to overpower him, who cannot be brought under control by force even by the gods with Indra, just as a child reaches for the moon.
37. מי שאפילו האלים עם וָאסַוַה (אִינְדְרַה) אינם יכולים להכניע בכוח, אותו אתה מבקש לתפוס, הו טיפש, כמו ילד המבקש להגיע אל הירח.
देवैर्मनुष्यैर्गन्धर्वैरसुरैरुरगैश्च यः ।
न सोढुं समरे शक्यस्तं न बुध्यसि केशवम् ॥३८॥
38. devairmanuṣyairgandharvairasurairuragaiśca yaḥ ,
na soḍhuṁ samare śakyastaṁ na budhyasi keśavam.
38. devaiḥ manuṣyaiḥ gandharvaiḥ asuraiḥ uragaiḥ ca yaḥ
| na soḍhum samare śakyaḥ tam na budhyasi keśavam
38. tvam tam keśavam na budhyasi,
yaḥ devaiḥ manuṣyaiḥ gandharvaiḥ asuraiḥ uragaiḥ ca samare soḍhum na śakyaḥ
38. You do not understand Keshava, who cannot be withstood in battle by gods, humans, Gandharvas, Asuras, or even serpents.
38. אתה אינך מבין מיהו קֵשַׁוַה, זה שלא האלים, לא בני האדם, לא הגַנְדְהַרְוַה, לא האַסוּרַה ולא הנחשים יכולים לעמוד מולו בקרב.
दुर्ग्रहः पाणिना वायुर्दुःस्पर्शः पाणिना शशी ।
दुर्धरा पृथिवी मूर्ध्ना दुर्ग्रहः केशवो बलात् ॥३९॥
39. durgrahaḥ pāṇinā vāyurduḥsparśaḥ pāṇinā śaśī ,
durdharā pṛthivī mūrdhnā durgrahaḥ keśavo balāt.
39. durgrahaḥ pāṇinā vāyuḥ duḥsparśaḥ pāṇinā śaśī
durdharā pṛthivī mūrdhnā durgrahaḥ keśavaḥ balāt
39. vāyuḥ pāṇinā durgrahaḥ śaśī pāṇinā duḥsparśaḥ
pṛthivī mūrdhnā durdharā keśavaḥ balāt durgrahaḥ
39. Air is difficult to grasp with the hand, and the moon is difficult to touch with the hand. The earth is difficult to bear on one's head. Similarly, Keśava (Krishna) is difficult to seize by force.
39. קשה לתפוס את הרוח ביד, קשה לגעת בירח ביד, קשה לשאת את האדמה על הראש, וכך קשה לתפוס את קֵשַׁוַה בכוח.
इत्युक्ते धृतराष्ट्रेण क्षत्तापि विदुरोऽब्रवीत् ।
दुर्योधनमभिप्रेक्ष्य धार्तराष्ट्रममर्षणम् ॥४०॥
40. ityukte dhṛtarāṣṭreṇa kṣattāpi viduro'bravīt ,
duryodhanamabhiprekṣya dhārtarāṣṭramamarṣaṇam.
40. iti ukte dhṛtarāṣṭreṇa kṣattā api viduraḥ abravīt
duryodhanam abhiprekṣya dhārtarāṣṭram amarṣaṇam
40. dhṛtarāṣṭreṇa iti ukte (sati),
kṣattā viduraḥ api (tam) duryodhanam amarṣaṇam dhārtarāṣṭram abhiprekṣya abravīt.
40. When this was said by Dhṛtarāṣṭra, Vidura, the chamberlain, also spoke, after looking at Duryodhana, the intolerant son of Dhṛtarāṣṭra.
40. לאחר שדְהְרְטַרָאשְׁטְרַה דיבר כך, גם וִידוּרַה הנאמן פנה אל דוּרְיוֹדְהַנַה בן דְהְרְטַרָאשְׁטְרַה חסר הסבלנות, כשהוא מביט בו, ואמר,
सौभद्वारे वानरेन्द्रो द्विविदो नाम नामतः ।
शिलावर्षेण महता छादयामास केशवम् ॥४१॥
41. saubhadvāre vānarendro dvivido nāma nāmataḥ ,
śilāvarṣeṇa mahatā chādayāmāsa keśavam.
41. saubhadvāre vānarendraḥ dvividaḥ nāma nāmataḥ
śilāvarṣeṇa mahatā chādayāmāsa keśavam
41. saubhadvāre dvividaḥ nāma nāmataḥ vānarendraḥ mahatā śilāvarṣeṇa keśavam chādayāmāsa.
41. At the gate of Saubha, the chief of monkeys named Dvivida covered Keśava (Krishna) with a great shower of stones.
41. בשער סַאוּבְּהַה, מלך הקופים שנקרא דְוִיוִידַה כיסה את קֵשַׁוַה בגשם עצום של סלעים.
ग्रहीतुकामो विक्रम्य सर्वयत्नेन माधवम् ।
ग्रहीतुं नाशकत्तत्र तं त्वं प्रार्थयसे बलात् ॥४२॥
42. grahītukāmo vikramya sarvayatnena mādhavam ,
grahītuṁ nāśakattatra taṁ tvaṁ prārthayase balāt.
42. grahītukāmaḥ vikramya sarvayātneṇa mādhavam
grahītum na aśakat tatra tam tvam prārthayase balāt
42. (yaḥ) mādhavam grahītukāmaḥ sarvayātneṇa vikramya (tam) grahītum tatra na aśakat (adya) tvam tam balāt prārthayase.
42. Even though one desired to seize Mādhava (Krishna) and exerted all effort, he was unable to capture him. Yet, you (Duryodhana) seek to take him by force.
42. הוא רצה לתפוס את מָאדְהַוַה, התאמץ בכל כוחו, ובכל זאת לא הצליח לתפוס אותו שם. ואותו אתה מבקש לתפוס בכוח.
निर्मोचने षट्सहस्राः पाशैर्बद्ध्वा महासुराः ।
ग्रहीतुं नाशकंश्चैनं तं त्वं प्रार्थयसे बलात् ॥४३॥
43. nirmocane ṣaṭsahasrāḥ pāśairbaddhvā mahāsurāḥ ,
grahītuṁ nāśakaṁścainaṁ taṁ tvaṁ prārthayase balāt.
43. nirmocane ṣaṭsahasrāḥ pāśaiḥ baddhvā mahāsurāḥ
grahītum na aśakan ca enam tam tvam prārthayase balāt
43. ṣaṭsahasrāḥ mahāsurāḥ pāśaiḥ baddhvā enam grahītum na aśakan ca.
tvam tam balāt prārthayase.
43. Even for the purpose of liberating others, six thousand great asuras, having bound (beings) with ropes, were unable to seize him. Yet you forcibly entreat him.
43. בנִירְמוֹצ׳ַנַה כבלו אותו בחבלים שישה אלפים אַסוּרַה אדירים, ובכל זאת לא הצליחו לתפוס אותו. ואותו אתה מבקש לתפוס בכוח.
प्राग्ज्योतिषगतं शौरिं नरकः सह दानवैः ।
ग्रहीतुं नाशकत्तत्र तं त्वं प्रार्थयसे बलात् ॥४४॥
44. prāgjyotiṣagataṁ śauriṁ narakaḥ saha dānavaiḥ ,
grahītuṁ nāśakattatra taṁ tvaṁ prārthayase balāt.
44. prāgjyotiṣagatam śaurim narakaḥ saha dānavaiḥ
grahītum na aśakat tatra tam tvam prārthayase balāt
44. narakaḥ dānavaiḥ saha prāgjyotiṣagatam śaurim tatra grahītum na aśakat.
tvam tam balāt prārthayase.
44. Even Naraka, accompanied by the Danavas, was unable to seize Krishna (śauri) in Pragjyotisha, yet you forcibly entreat him.
44. כשהלך שׁוֹרִי אל פְּרָאגְ׳יוֹתִישַׁה, לא הצליח נַרַקַה עם הדָאנַוַה לתפוס אותו שם. ואותו אתה מבקש לתפוס בכוח.
अनेन हि हता बाल्ये पूतना शिशुना तथा ।
गोवर्धनो धारितश्च गवार्थे भरतर्षभ ॥४५॥
45. anena hi hatā bālye pūtanā śiśunā tathā ,
govardhano dhāritaśca gavārthe bharatarṣabha.
45. anena hi hatā bālye pūtanā śiśunā tathā
govardhanaḥ dhāritaḥ ca gavārthe bharatarṣabha
45. bharatarṣabha,
anena śiśunā bālye pūtanā hi hatā,
tathā gavārthe govardhanaḥ ca dhāritaḥ.
45. O best among the Bharatas (bharatarṣabha), this child indeed killed Putana (pūtanā) in his childhood, and also, for the sake of the cows, Govardhana (govardhana) was lifted.
45. הוא הרג עוד בילדותו, כתינוק, את פּוּטַנָה, והרים את הר גּוֹוַרְדְהַנַה למען הפרות, הו אדם דגול מבני בְּהַרַטַה.
अरिष्टो धेनुकश्चैव चाणूरश्च महाबलः ।
अश्वराजश्च निहतः कंसश्चारिष्टमाचरन् ॥४६॥
46. ariṣṭo dhenukaścaiva cāṇūraśca mahābalaḥ ,
aśvarājaśca nihataḥ kaṁsaścāriṣṭamācaran.
46. ariṣṭaḥ dhenukaḥ ca eva cāṇūraḥ ca mahābalaḥ
aśvarājaḥ ca nihataḥ kaṃsaḥ ca ariṣṭam ācaran
46. ariṣṭaḥ ca dhenukaḥ ca eva,
mahābalaḥ cāṇūraḥ ca,
aśvarājaḥ ca nihataḥ.
ariṣṭam ācaran kaṃsaḥ ca (nihataḥ).
46. Arishta (ariṣṭa) and Dhenuka (dhenuka), and indeed the mighty Chanura (cāṇūra), and Ashvaraja (aśvarāja) were slain. And Kamsa (kaṃsa), who was committing evil deeds, (was also slain).
46. אַרִישְׁטַה, דְהֵנוּקַה, צ׳ָאנוּרַה האדיר ומלך הסוסים נהרגו, וכך גם קַמְסַה שפעל ברשעות.
जरासंधश्च वक्रश्च शिशुपालश्च वीर्यवान् ।
बाणश्च निहतः संख्ये राजानश्च निषूदिताः ॥४७॥
47. jarāsaṁdhaśca vakraśca śiśupālaśca vīryavān ,
bāṇaśca nihataḥ saṁkhye rājānaśca niṣūditāḥ.
47. jarāsaṃdhaḥ ca vakraḥ ca śiśupālaḥ ca vīryavān
bāṇaḥ ca nihataḥ saṃkhye rājānaḥ ca niṣūditāḥ
47. jarāsaṃdhaḥ ca vakraḥ ca śiśupālaḥ ca vīryavān
bāṇaḥ ca saṃkhye nihataḥ ca rājānaḥ niṣūditāḥ
47. Jarāsaṃdha, Vakra, and the mighty Śiśupāla, along with Bāṇa, were slain in battle; and other kings were vanquished.
47. ג׳ָאראסַנְדְהַה, וַקְרַה, שִׁישׁוּפָּאלַה הגיבור ובָּאנַה נהרגו בקרב, ומלכים הובסו.
वरुणो निर्जितो राजा पावकश्चामितौजसा ।
पारिजातं च हरता जितः साक्षाच्छचीपतिः ॥४८॥
48. varuṇo nirjito rājā pāvakaścāmitaujasā ,
pārijātaṁ ca haratā jitaḥ sākṣācchacīpatiḥ.
48. varuṇaḥ nirjitaḥ rājā pāvakaḥ ca amitaojasā
pārijātam ca haratā jitaḥ sākṣāt śacīpatiḥ
48. rājā varuṇaḥ nirjitaḥ ca pāvakaḥ amitaojasā
ca pārijātam haratā sākṣāt śacīpatiḥ jitaḥ
48. King Varuṇa was vanquished, and Agni (Pāvaka) was overcome by his immeasurable prowess. Even Śacīpati (Indra) himself was conquered by him when he took the Pārijāta tree.
48. המלך וַרוּנַה הוכנע, וגם אַגְנִי בעל העוצמה הבלתי מדודה, וכשלקח את עץ הפָּארִיג׳ָאטַה, הובס אף שַׁצ׳ִיפַּטִי (אִינְדְרַה) עצמו.
एकार्णवे शयानेन हतौ तौ मधुकैटभौ ।
जन्मान्तरमुपागम्य हयग्रीवस्तथा हतः ॥४९॥
49. ekārṇave śayānena hatau tau madhukaiṭabhau ,
janmāntaramupāgamya hayagrīvastathā hataḥ.
49. ekārṇave śayānena hatau tau madhukaiṭabhau
janmāntaram upāgamya hayagrīvaḥ tathā hataḥ
49. ekārṇave śayānena tau madhukaiṭabhau hatau
tathā janmāntaram upāgamya hayagrīvaḥ hataḥ
49. The two demons, Madhu and Kaiṭabha, were slain by the one (Viṣṇu) lying on the primordial ocean. Similarly, assuming another birth, Hayagrīva was also killed.
49. כששכב באוקיינוס האחד הרג את מַדְהוּ וקַיתַבְהַה, ולאחר שהגיע ללידה אחרת נהרג על ידיו גם הַיַגְרִיוַה.
अयं कर्ता न क्रियते कारणं चापि पौरुषे ।
यद्यदिच्छेदयं शौरिस्तत्तत्कुर्यादयत्नतः ॥५०॥
50. ayaṁ kartā na kriyate kāraṇaṁ cāpi pauruṣe ,
yadyadicchedayaṁ śauristattatkuryādayatnataḥ.
50. ayam kartā na kriyate kāraṇam ca api pauruṣe yat
yat icchet ayam śauriḥ tat tat kuryāt ayatnataḥ
50. ayam kartā na kriyate ayam ca api pauruṣe kāraṇam
ayam śauriḥ yat yat icchet tat tat ayatnataḥ kuryāt
50. This doer (Viṣṇu/Kṛṣṇa) is uncreated; he is also the cause of all activity (pauruṣa). Whatever this Śauri (Kṛṣṇa) desires, he accomplishes it effortlessly.
50. הוא עצמו הפועל ואינו מופעל, ובפעולת האדם הוא גם הסיבה. כל אשר ירצה שׁוֹרִי הזה, יעשה זאת בלי מאמץ.
तं न बुध्यसि गोविन्दं घोरविक्रममच्युतम् ।
आशीविषमिव क्रुद्धं तेजोराशिमनिर्जितम् ॥५१॥
51. taṁ na budhyasi govindaṁ ghoravikramamacyutam ,
āśīviṣamiva kruddhaṁ tejorāśimanirjitam.
51. tam na budhyasi govindam ghoravikramam acyutam
āśīviṣam iva kruddham tejorāśim anirjitam
51. tam ghoravikramam acyutam kruddham āśīviṣam
iva anirjitam tejorāśim govindam na budhyasi
51. You do not understand that Govinda, the infallible one (acyutam), possesses formidable valor (ghoravikramam) and is like an enraged venomous snake, an unconquerable mass of splendor.
51. אתה אינך מבין מיהו גּוֹוִינְדַה, בעל הגבורה האיומה, אַצ׳ְיוּטַה, הדומה לנחש ארסי זועם, גוש של זוהר שלא הובס.
प्रधर्षयन्महाबाहुं कृष्णमक्लिष्टकारिणम् ।
पतंगोऽग्निमिवासाद्य सामात्यो न भविष्यसि ॥५२॥
52. pradharṣayanmahābāhuṁ kṛṣṇamakliṣṭakāriṇam ,
pataṁgo'gnimivāsādya sāmātyo na bhaviṣyasi.
52. pradharṣayan mahābāhum kṛṣṇam akliṣṭakāriṇam
pataṅgaḥ agnim iva āsādya sa-amātyaḥ na bhaviṣyasi
52. mahābāhum akliṣṭakāriṇam kṛṣṇam pradharṣayan
agnim āsādya pataṅgaḥ iva sa-amātyaḥ na bhaviṣyasi
52. By assailing the mighty-armed Kṛṣṇa, who performs deeds effortlessly (akliṣṭakāriṇam), you, along with your ministers, will not survive, just as a moth perishes upon approaching a fire.
52. אם תנסה להכניע את קְרְשְׁנַה בעל הזרועות האדירות, שאינו עושה מעשה רע, תיפול עם שריך כפרפר שהגיע אל האש.