Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-15, chapter-21

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
वैशंपायन उवाच ।
ततः प्रभाते राजा स धृतराष्ट्रोऽम्बिकासुतः ।
आहूय पाण्डवान्वीरान्वनवासकृतक्षणः ॥१॥
1. vaiśaṁpāyana uvāca ,
tataḥ prabhāte rājā sa dhṛtarāṣṭro'mbikāsutaḥ ,
āhūya pāṇḍavānvīrānvanavāsakṛtakṣaṇaḥ.
1. vaiśaṃpāyanaḥ uvāca tataḥ prabhāte rājā sa dhṛtarāṣṭraḥ
ambikāsutaḥ āhūya pāṇḍavān vīrān vanavāsakṛtakṣaṇaḥ
1. vaiśaṃpāyanaḥ uvāca tataḥ prabhāte saḥ rājā dhṛtarāṣṭraḥ
ambikāsutaḥ vanavāsakṛtakṣaṇaḥ vīrān pāṇḍavān āhūya
1. Vaiśampāyana said: Then, that king Dhṛtarāṣṭra, the son of Ambikā, in the morning, having determined his time for dwelling in the forest, summoned the heroic Pāṇḍavas.
गान्धारीसहितो धीमानभिनन्द्य यथाविधि ।
कार्त्तिक्यां कारयित्वेष्टिं ब्राह्मणैर्वेदपारगैः ॥२॥
2. gāndhārīsahito dhīmānabhinandya yathāvidhi ,
kārttikyāṁ kārayitveṣṭiṁ brāhmaṇairvedapāragaiḥ.
2. gāndhārīsahitaḥ dhīmān abhinandya yathāvidhi
kārttikyām kārayitvā iṣṭim brāhmaṇaiḥ vedapāragaiḥ
2. gāndhārīsahitaḥ dhīmān yathāvidhi abhinandya
kārttikyām vedapāragaiḥ brāhmaṇaiḥ iṣṭim kārayitvā
2. Accompanied by Gāndhārī, the wise (king Dhṛtarāṣṭra), having properly honored (the Pāṇḍavas), then caused a Vedic ritual to be performed on the full moon day of Kārttika by Brahmins who had mastered the Vedas.
अग्निहोत्रं पुरस्कृत्य वल्कलाजिनसंवृतः ।
वधूपरिवृतो राजा निर्ययौ भवनात्ततः ॥३॥
3. agnihotraṁ puraskṛtya valkalājinasaṁvṛtaḥ ,
vadhūparivṛto rājā niryayau bhavanāttataḥ.
3. agnihotram puraskṛtya valkalājinasaṃvṛtaḥ
vadhūparivṛtaḥ rājā niryayau bhavanāt tataḥ
3. tataḥ rājā agnihotram puraskṛtya
valkalājinasaṃvṛtaḥ vadhūparivṛtaḥ bhavanāt niryayau
3. Then, having prioritized the Vedic fire ritual (agnihotra), clad in bark garments and deer skins, and surrounded by his daughters-in-law, the king departed from his palace.
ततः स्त्रियः कौरवपाण्डवानां याश्चाप्यन्याः कौरवराजवंश्याः ।
तासां नादः प्रादुरासीत्तदानीं वैचित्रवीर्ये नृपतौ प्रयाते ॥४॥
4. tataḥ striyaḥ kauravapāṇḍavānāṁ; yāścāpyanyāḥ kauravarājavaṁśyāḥ ,
tāsāṁ nādaḥ prādurāsīttadānīṁ; vaicitravīrye nṛpatau prayāte.
4. tataḥ striyaḥ kauravapāṇḍavānām
yāḥ ca api anyāḥ kauravarājavaṃśyāḥ
tāsām nādaḥ prādurāsīt tadānīm
vaicitravīrye nṛpatau prayāte
4. tataḥ tadānīm vaicitravīrye nṛpatau prayāte,
kauravapāṇḍavānām striyaḥ ca yāḥ api anyāḥ kauravarājavaṃśyāḥ,
tāsām nādaḥ prādurāsīt
4. Then, a wailing sound arose from the women of the Kauravas and Pandavas, and from other women of the Kaurava royal lineage, at that time, as King (Dhṛtarāṣṭra), son of Vichitravīrya, departed.
ततो लाजैः सुमनोभिश्च राजा विचित्राभिस्तद्गृहं पूजयित्वा ।
संयोज्यार्थैर्भृत्यजनं च सर्वं ततः समुत्सृज्य ययौ नरेन्द्रः ॥५॥
5. tato lājaiḥ sumanobhiśca rājā; vicitrābhistadgṛhaṁ pūjayitvā ,
saṁyojyārthairbhṛtyajanaṁ ca sarvaṁ; tataḥ samutsṛjya yayau narendraḥ.
5. tataḥ lājaiḥ sumanobhiḥ ca rājā
vicitrābhiḥ tat gṛham pūjayitvā
saṃyojya arthaiḥ bhṛtyajanam ca sarvam
tataḥ samutsṛjya yayau narendraḥ
5. tataḥ narendraḥ rājā lājaiḥ ca vicitrābhiḥ sumanobhiḥ tat gṛham pūjayitvā,
sarvam bhṛtyajanam ca arthaiḥ saṃyojya,
tataḥ samutsṛjya yayau
5. Then the king, after honoring his house with parched grains and various flowers, and having provided all his servants with wealth, departed, having completely renounced everything.
ततो राजा प्राञ्जलिर्वेपमानो युधिष्ठिरः सस्वनं बाष्पकण्ठः ।
विलप्योच्चैर्हा महाराज साधो क्व गन्तासीत्यपतत्तात भूमौ ॥६॥
6. tato rājā prāñjalirvepamāno; yudhiṣṭhiraḥ sasvanaṁ bāṣpakaṇṭhaḥ ,
vilapyoccairhā mahārāja sādho; kva gantāsītyapatattāta bhūmau.
6. tataḥ rājā prāñjaliḥ vepamānaḥ
yudhiṣṭhiraḥ sasvanam bāṣpakaṇṭhaḥ
vilapya uccaiḥ hā mahārāja sādho
kva gantā asi iti apatat tāta bhūmau
6. tataḥ rājā yudhiṣṭhiraḥ prāñjaliḥ
vepamānaḥ sasvanam bāṣpakaṇṭhaḥ
uccaiḥ hā mahārāja sādho kva gantā
asi iti vilapya tāta bhūmau apatat
6. Then King Yudhiṣṭhira, with joined palms, trembling, and with a voice choked by tears, loudly lamented, 'Alas, O great king! O noble one! Where are you going?' Saying this, he fell to the ground, O venerable one (tāta).
तथार्जुनस्तीव्रदुःखाभितप्तो मुहुर्मुहुर्निःश्वसन्भारताग्र्यः ।
युधिष्ठिरं मैवमित्येवमुक्त्वा निगृह्याथोदीधरत्सीदमानः ॥७॥
7. tathārjunastīvraduḥkhābhitapto; muhurmuhurniḥśvasanbhāratāgryaḥ ,
yudhiṣṭhiraṁ maivamityevamuktvā; nigṛhyāthodīdharatsīdamānaḥ.
7. tathā arjunaḥ tīvraduḥkhābhitaptaḥ
muhurmuhuḥ niḥśvasan bhāratāgryaḥ
yudhiṣṭhiram mā evam iti eva uktvā
nigṛhya atha udīdharat sīdamānaḥ
7. tathā bhāratāgryaḥ arjunaḥ
tīvraduḥkhābhitaptaḥ muhurmuhuḥ niḥśvasan
yudhiṣṭhiram mā evam iti eva uktvā
sīdamānaḥ nigṛhya atha udīdharat
7. Then, Arjuna, the foremost of the Bhāratas, deeply tormented by intense grief and sighing repeatedly, said to Yudhiṣṭhira, "Do not despair like this!" Having thus restrained him, he then raised him up as he was sinking down.
वृकोदरः फल्गुनश्चैव वीरौ माद्रीपुत्रौ विदुरः संजयश्च ।
वैश्यापुत्रः सहितो गौतमेन धौम्यो विप्राश्चान्वयुर्बाष्पकण्ठाः ॥८॥
8. vṛkodaraḥ phalgunaścaiva vīrau; mādrīputrau viduraḥ saṁjayaśca ,
vaiśyāputraḥ sahito gautamena; dhaumyo viprāścānvayurbāṣpakaṇṭhāḥ.
8. vṛkodaraḥ phalgunaḥ ca eva vīrau
mādrīputrau viduraḥ saṃjayaḥ ca
vaiśyāputraḥ sahitaḥ gautamena
dhaumyaḥ viprāḥ ca anvayuḥ bāṣpakaṇṭhāḥ
8. vṛkodaraḥ phalgunaḥ ca eva vīrau,
mādrīputrau,
viduraḥ ca saṃjayaḥ,
vaiśyāputraḥ gautamena sahitaḥ,
dhaumyaḥ ca viprāḥ bāṣpakaṇṭhāḥ anvayuḥ
8. Bhīma (Vṛkodara) and Arjuna (Phalguna), the two heroes, along with Mādrī's two sons (Nakula and Sahadeva), Vidura, Saṃjaya, Yuyutsu (the son of the Vaiśyā), accompanied by Gautama, Dhaumya, and other Brahmins, followed with voices choked by tears.
कुन्ती गान्धारीं बद्धनेत्रां व्रजन्तीं स्कन्धासक्तं हस्तमथोद्वहन्ती ।
राजा गान्धार्याः स्कन्धदेशेऽवसज्य पाणिं ययौ धृतराष्ट्रः प्रतीतः ॥९॥
9. kuntī gāndhārīṁ baddhanetrāṁ vrajantīṁ; skandhāsaktaṁ hastamathodvahantī ,
rājā gāndhāryāḥ skandhadeśe'vasajya; pāṇiṁ yayau dhṛtarāṣṭraḥ pratītaḥ.
9. kuntī gāndhārīm baddhanetrām vrajantīm
skandhāsaktam hastam atha udvahantī
rājā gāndhāryāḥ skandhadeśe avasajya
pāṇim yayau dhṛtarāṣṭraḥ pratītaḥ
9. kuntī gāndhārīm baddhanetrām vrajantīm (ca) skandhāsaktam hastam atha udvahantī.
rājā dhṛtarāṣṭraḥ pratītaḥ gāndhāryāḥ skandhadeśe pāṇim avasajya yayau
9. As Gāndhārī, with her eyes bandaged, walked, Kuntī supported her, holding Gāndhārī's hand which rested on Kuntī's shoulder. Then King Dhṛtarāṣṭra, feeling a sense of calm, went, having placed his hand on Gāndhārī's shoulder.
तथा कृष्णा द्रौपदी यादवी च बालापत्या चोत्तरा कौरवी च ।
चित्राङ्गदा याश्च काश्चित्स्त्रियोऽन्याः सार्धं राज्ञा प्रस्थितास्ता वधूभिः ॥१०॥
10. tathā kṛṣṇā draupadī yādavī ca; bālāpatyā cottarā kauravī ca ,
citrāṅgadā yāśca kāścitstriyo'nyāḥ; sārdhaṁ rājñā prasthitāstā vadhūbhiḥ.
10. tathā kṛṣṇā draupadī yādavī ca
bālāpatyā ca uttarā kauravī ca citrāṅgadā
yāḥ ca kāḥ cit striyaḥ anyāḥ
sārdham rājñā prasthitāḥ tāḥ vadhūbhiḥ
10. tathā kṛṣṇā draupadī ca yādavī,
bālāpatyā ca uttarā kauravī ca,
citrāṅgadā,
ca yāḥ kāḥ cit anyāḥ striyaḥ tāḥ rājñā sārdham vadhūbhiḥ prasthitāḥ
10. So also, Kṛṣṇā (Draupadī), and the Yādava princess (Subhadrā), and Uttarā, the Kuru woman who had a young child, and Citrāṅgadā, along with any other women, they all set out with the King and their female attendants.
तासां नादो रुदतीनां तदासीद्राजन्दुःखात्कुररीणामिवोच्चैः ।
ततो निष्पेतुर्ब्राह्मणक्षत्रियाणां विट्शूद्राणां चैव नार्यः समन्तात् ॥११॥
11. tāsāṁ nādo rudatīnāṁ tadāsī;drājanduḥkhātkurarīṇāmivoccaiḥ ,
tato niṣpeturbrāhmaṇakṣatriyāṇāṁ; viṭśūdrāṇāṁ caiva nāryaḥ samantāt.
11. tāsam nādaḥ rudatīnām tadā āsīt
rājan duḥkhāt kurarīṇām iva uccaiḥ
tataḥ niṣpetuḥ brāhmaṇakṣatriyāṇām
viṭśūdrāṇām ca eva nāryaḥ samantāt
11. rājan tadā duḥkhāt rudatīnām tāsam
kurarīṇām iva uccaiḥ nādaḥ āsīt
tataḥ brāhmaṇakṣatriyāṇām viṭśūdrāṇām
ca eva nāryaḥ samantāt niṣpetuḥ
11. O king, the weeping women then made a loud sound, like the cries of ospreys in distress. From all directions, the women of Brahmins, Kshatriyas, Vaishyas, and Shudras rushed out.
तन्निर्याणे दुःखितः पौरवर्गो गजाह्वयेऽतीव बभूव राजन् ।
यथा पूर्वं गच्छतां पाण्डवानां द्यूते राजन्कौरवाणां सभायाम् ॥१२॥
12. tanniryāṇe duḥkhitaḥ pauravargo; gajāhvaye'tīva babhūva rājan ,
yathā pūrvaṁ gacchatāṁ pāṇḍavānāṁ; dyūte rājankauravāṇāṁ sabhāyām.
12. tat-niryāṇe duḥkhitaḥ paura-vargaḥ
gajāhvaye atīva babhūva rājan
yathā pūrvaṃ gacchatām pāṇḍavānām
dyūte rājan kauravāṇām sabhāyām
12. rājan gajāhvaye tat-niryāṇe
paura-vargaḥ atīva duḥkhitaḥ babhūva
yathā pūrvaṃ dyūte kauravāṇām
sabhāyām gacchatām pāṇḍavānām
12. O king, the populace of Hastinapura became exceedingly grieved at his departure, just as they had been previously when the Pāṇḍavas left after the dice game in the Kauravas' assembly.
या नापश्यच्चन्द्रमा नैव सूर्यो रामाः कदाचिदपि तस्मिन्नरेन्द्रे ।
महावनं गच्छति कौरवेन्द्रे शोकेनार्ता राजमार्गं प्रपेदुः ॥१३॥
13. yā nāpaśyaccandramā naiva sūryo; rāmāḥ kadācidapi tasminnarendre ,
mahāvanaṁ gacchati kauravendre; śokenārtā rājamārgaṁ prapeduḥ.
13. yāḥ na apaśyat candramā na eva sūryaḥ
rāmāḥ kadācit api tasmin nara-indre
mahā-vanaṃ gacchati kaurava-indre
śokena ārtāḥ rāja-mārgaṃ prapeduḥ
13. yāḥ rāmāḥ candramā na eva sūryaḥ
kadācit api na apaśyat tasmin nara-indre
kaurava-indre mahā-vanaṃ gacchati
śokena ārtāḥ rāja-mārgaṃ prapeduḥ
13. Those women, whom neither the moon nor the sun had ever seen even for a moment, when that lord of men, the chief of the Kauravas, was going to the great forest, afflicted by sorrow, rushed onto the main road.