Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-14, chapter-92

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
जनमेजय उवाच ।
पितामहस्य मे यज्ञे धर्मपुत्रस्य धीमतः ।
यदाश्चर्यमभूत्किंचित्तद्भवान्वक्तुमर्हति ॥१॥
1. janamejaya uvāca ,
pitāmahasya me yajñe dharmaputrasya dhīmataḥ ,
yadāścaryamabhūtkiṁcittadbhavānvaktumarhati.
वैशंपायन उवाच ।
श्रूयतां राजशार्दूल महदाश्चर्यमुत्तमम् ।
अश्वमेधे महायज्ञे निवृत्ते यदभूद्विभो ॥२॥
2. vaiśaṁpāyana uvāca ,
śrūyatāṁ rājaśārdūla mahadāścaryamuttamam ,
aśvamedhe mahāyajñe nivṛtte yadabhūdvibho.
तर्पितेषु द्विजाग्र्येषु ज्ञातिसंबन्धिबन्धुषु ।
दीनान्धकृपणे चापि तदा भरतसत्तम ॥३॥
3. tarpiteṣu dvijāgryeṣu jñātisaṁbandhibandhuṣu ,
dīnāndhakṛpaṇe cāpi tadā bharatasattama.
घुष्यमाणे महादाने दिक्षु सर्वासु भारत ।
पतत्सु पुष्पवर्षेषु धर्मराजस्य मूर्धनि ॥४॥
4. ghuṣyamāṇe mahādāne dikṣu sarvāsu bhārata ,
patatsu puṣpavarṣeṣu dharmarājasya mūrdhani.
बिलान्निष्क्रम्य नकुलो रुक्मपार्श्वस्तदानघ ।
वज्राशनिसमं नादममुञ्चत विशां पते ॥५॥
5. bilānniṣkramya nakulo rukmapārśvastadānagha ,
vajrāśanisamaṁ nādamamuñcata viśāṁ pate.
सकृदुत्सृज्य तं नादं त्रासयानो मृगद्विजान् ।
मानुषं वचनं प्राह धृष्टो बिलशयो महान् ॥६॥
6. sakṛdutsṛjya taṁ nādaṁ trāsayāno mṛgadvijān ,
mānuṣaṁ vacanaṁ prāha dhṛṣṭo bilaśayo mahān.
सक्तुप्रस्थेन वो नायं यज्ञस्तुल्यो नराधिपाः ।
उञ्छवृत्तेर्वदान्यस्य कुरुक्षेत्रनिवासिनः ॥७॥
7. saktuprasthena vo nāyaṁ yajñastulyo narādhipāḥ ,
uñchavṛttervadānyasya kurukṣetranivāsinaḥ.
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा नकुलस्य विशां पते ।
विस्मयं परमं जग्मुः सर्वे ते ब्राह्मणर्षभाः ॥८॥
8. tasya tadvacanaṁ śrutvā nakulasya viśāṁ pate ,
vismayaṁ paramaṁ jagmuḥ sarve te brāhmaṇarṣabhāḥ.
ततः समेत्य नकुलं पर्यपृच्छन्त ते द्विजाः ।
कुतस्त्वं समनुप्राप्तो यज्ञं साधुसमागमम् ॥९॥
9. tataḥ sametya nakulaṁ paryapṛcchanta te dvijāḥ ,
kutastvaṁ samanuprāpto yajñaṁ sādhusamāgamam.
किं बलं परमं तुभ्यं किं श्रुतं किं परायणम् ।
कथं भवन्तं विद्याम यो नो यज्ञं विगर्हसे ॥१०॥
10. kiṁ balaṁ paramaṁ tubhyaṁ kiṁ śrutaṁ kiṁ parāyaṇam ,
kathaṁ bhavantaṁ vidyāma yo no yajñaṁ vigarhase.
अविलुप्यागमं कृत्स्नं विधिज्ञैर्याजकैः कृतम् ।
यथागमं यथान्यायं कर्तव्यं च यथाकृतम् ॥११॥
11. avilupyāgamaṁ kṛtsnaṁ vidhijñairyājakaiḥ kṛtam ,
yathāgamaṁ yathānyāyaṁ kartavyaṁ ca yathākṛtam.
पूजार्हाः पूजिताश्चात्र विधिवच्छास्त्रचक्षुषा ।
मन्त्रपूतं हुतश्चाग्निर्दत्तं देयममत्सरम् ॥१२॥
12. pūjārhāḥ pūjitāścātra vidhivacchāstracakṣuṣā ,
mantrapūtaṁ hutaścāgnirdattaṁ deyamamatsaram.
तुष्टा द्विजर्षभाश्चात्र दानैर्बहुविधैरपि ।
क्षत्रियाश्च सुयुद्धेन श्राद्धैरपि पितामहाः ॥१३॥
13. tuṣṭā dvijarṣabhāścātra dānairbahuvidhairapi ,
kṣatriyāśca suyuddhena śrāddhairapi pitāmahāḥ.
पालनेन विशस्तुष्टाः कामैस्तुष्टा वरस्त्रियः ।
अनुक्रोशैस्तथा शूद्रा दानशेषैः पृथग्जनाः ॥१४॥
14. pālanena viśastuṣṭāḥ kāmaistuṣṭā varastriyaḥ ,
anukrośaistathā śūdrā dānaśeṣaiḥ pṛthagjanāḥ.
ज्ञातिसंबन्धिनस्तुष्टाः शौचेन च नृपस्य नः ।
देवा हविर्भिः पुण्यैश्च रक्षणैः शरणागताः ॥१५॥
15. jñātisaṁbandhinastuṣṭāḥ śaucena ca nṛpasya naḥ ,
devā havirbhiḥ puṇyaiśca rakṣaṇaiḥ śaraṇāgatāḥ.
यदत्र तथ्यं तद्ब्रूहि सत्यसंध द्विजातिषु ।
यथाश्रुतं यथादृष्टं पृष्टो ब्राह्मणकाम्यया ॥१६॥
16. yadatra tathyaṁ tadbrūhi satyasaṁdha dvijātiṣu ,
yathāśrutaṁ yathādṛṣṭaṁ pṛṣṭo brāhmaṇakāmyayā.
श्रद्धेयवाक्यः प्राज्ञस्त्वं दिव्यं रूपं बिभर्षि च ।
समागतश्च विप्रैस्त्वं तत्त्वतो वक्तुमर्हसि ॥१७॥
17. śraddheyavākyaḥ prājñastvaṁ divyaṁ rūpaṁ bibharṣi ca ,
samāgataśca vipraistvaṁ tattvato vaktumarhasi.
इति पृष्टो द्विजैस्तैः स प्रहस्य नकुलोऽब्रवीत् ।
नैषानृता मया वाणी प्रोक्ता दर्पेण वा द्विजाः ॥१८॥
18. iti pṛṣṭo dvijaistaiḥ sa prahasya nakulo'bravīt ,
naiṣānṛtā mayā vāṇī proktā darpeṇa vā dvijāḥ.
यन्मयोक्तमिदं किंचिद्युष्माभिश्चाप्युपश्रुतम् ।
सक्तुप्रस्थेन वो नायं यज्ञस्तुल्यो नराधिपाः ।
उञ्छवृत्तेर्वदान्यस्य कुरुक्षेत्रनिवासिनः ॥१९॥
19. yanmayoktamidaṁ kiṁcidyuṣmābhiścāpyupaśrutam ,
saktuprasthena vo nāyaṁ yajñastulyo narādhipāḥ ,
uñchavṛttervadānyasya kurukṣetranivāsinaḥ.
इत्यवश्यं मयैतद्वो वक्तव्यं द्विजपुंगवाः ।
शृणुताव्यग्रमनसः शंसतो मे द्विजर्षभाः ॥२०॥
20. ityavaśyaṁ mayaitadvo vaktavyaṁ dvijapuṁgavāḥ ,
śṛṇutāvyagramanasaḥ śaṁsato me dvijarṣabhāḥ.
अनुभूतं च दृष्टं च यन्मयाद्भुतमुत्तमम् ।
उञ्छवृत्तेर्यथावृत्तं कुरुक्षेत्रनिवासिनः ॥२१॥
21. anubhūtaṁ ca dṛṣṭaṁ ca yanmayādbhutamuttamam ,
uñchavṛtteryathāvṛttaṁ kurukṣetranivāsinaḥ.
स्वर्गं येन द्विजः प्राप्तः सभार्यः ससुतस्नुषः ।
यथा चार्धं शरीरस्य ममेदं काञ्चनीकृतम् ॥२२॥
22. svargaṁ yena dvijaḥ prāptaḥ sabhāryaḥ sasutasnuṣaḥ ,
yathā cārdhaṁ śarīrasya mamedaṁ kāñcanīkṛtam.