Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-13, chapter-86

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
युधिष्ठिर उवाच ।
उक्ताः पितामहेनेह सुवर्णस्य विधानतः ।
विस्तरेण प्रदानस्य ये गुणाः श्रुतिलक्षणाः ॥१॥
1. yudhiṣṭhira uvāca ,
uktāḥ pitāmaheneha suvarṇasya vidhānataḥ ,
vistareṇa pradānasya ye guṇāḥ śrutilakṣaṇāḥ.
1. yudhiṣṭhiraḥ uvāca uktāḥ pitāmahena iha suvarṇasya
vidhānataḥ vistareṇa pradānasya ye guṇāḥ śrutilakṣaṇāḥ
1. yudhiṣṭhiraḥ uvāca iha pitāmahena suvarṇasya vidhānataḥ
vistareṇa pradānasya ye śrutilakṣaṇāḥ guṇāḥ uktāḥ
1. Yudhiṣṭhira said: Here, the qualities of giving gold in detail, as described in the sacred texts (śruti), have been recounted by the grandfather.
यत्तु कारणमुत्पत्तेः सुवर्णस्येह कीर्तितम् ।
स कथं तारकः प्राप्तो निधनं तद्ब्रवीहि मे ॥२॥
2. yattu kāraṇamutpatteḥ suvarṇasyeha kīrtitam ,
sa kathaṁ tārakaḥ prāpto nidhanaṁ tadbravīhi me.
2. yat tu kāraṇam utpatteḥ suvarṇasya iha kīrtitam
saḥ katham tārakaḥ prāptaḥ nidhanam tat bravīhi me
2. me bravīhi tat yat tu kāraṇam suvarṇasya utpatteḥ
iha kīrtitam saḥ katham nidhanam prāptaḥ
2. You have described the cause of the birth of Skanda (Suvarṇa). But how then did Tāraka attain his demise? Please tell me that.
उक्तः स देवतानां हि अवध्य इति पार्थिव ।
न च तस्येह ते मृत्युर्विस्तरेण प्रकीर्तितः ॥३॥
3. uktaḥ sa devatānāṁ hi avadhya iti pārthiva ,
na ca tasyeha te mṛtyurvistareṇa prakīrtitaḥ.
3. uktaḥ saḥ devatānām hi avadhyaḥ iti pārthiva na
ca tasya iha te mṛtyuḥ vistareṇa prakīrtitaḥ
3. pārthiva saḥ devatānām avadhyaḥ iti hi uktaḥ ca
tasya mṛtyuḥ iha te vistareṇa na prakīrtitaḥ
3. He was indeed declared by the gods to be invincible, O King. But his death has not been described to you in detail here.
एतदिच्छाम्यहं श्रोतुं त्वत्तः कुरुकुलोद्वह ।
कार्त्स्न्येन तारकवधं परं कौतूहलं हि मे ॥४॥
4. etadicchāmyahaṁ śrotuṁ tvattaḥ kurukulodvaha ,
kārtsnyena tārakavadhaṁ paraṁ kautūhalaṁ hi me.
4. etat icchāmi aham śrotum tvattaḥ kurukulodvaha
kārtsnyena tārakavadham param kautūhalam hi me
4. kurukulodvaha aham tvattaḥ etat kārtsnyena
tārakavadham śrotum icchāmi hi me kautūhalam param
4. O upholder of the Kuru lineage, I desire to hear from you the complete account of Tāraka's slaying. For indeed, my curiosity is immense.
भीष्म उवाच ।
विपन्नकृत्या राजेन्द्र देवता ऋषयस्तथा ।
कृत्तिकाश्चोदयामासुरपत्यभरणाय वै ॥५॥
5. bhīṣma uvāca ,
vipannakṛtyā rājendra devatā ṛṣayastathā ,
kṛttikāścodayāmāsurapatyabharaṇāya vai.
5. bhīşma uvāca vipannakṛtyāḥ rājendra devatāḥ ṛşayaḥ
tathā kṛttikāḥ codayāmāsuḥ apatyabharaṇāya vai
5. bhīşma uvāca rājendra vipannakṛtyāḥ devatāḥ tathā
ṛşayaḥ kṛttikāḥ ca apatyabharaṇāya vai codayāmāsuḥ
5. Bhīṣma said: O King of kings, the gods and sages, whose efforts were frustrated, and also the Kṛttikās, indeed urged for the nurturing of a child.
न देवतानां काचिद्धि समर्था जातवेदसः ।
एकापि शक्ता तं गर्भं संधारयितुमोजसा ॥६॥
6. na devatānāṁ kāciddhi samarthā jātavedasaḥ ,
ekāpi śaktā taṁ garbhaṁ saṁdhārayitumojasā.
6. na devatānām kācit hi samarthā jātavedasaḥ
ekā api śaktā tam garbham saṃdhārayitum ojasā
6. Indeed, not a single one among the deities was capable of bearing that embryo of Agni with her power.
षण्णां तासां ततः प्रीतः पावको गर्भधारणात् ।
स्वेन तेजोविसर्गेण वीर्येण परमेण च ॥७॥
7. ṣaṇṇāṁ tāsāṁ tataḥ prītaḥ pāvako garbhadhāraṇāt ,
svena tejovisargeṇa vīryeṇa parameṇa ca.
7. ṣaṇṇām tāsām tataḥ prītaḥ pāvakaḥ garbhadhāraṇāt
svena tejovisargeṇa vīryeṇa parameṇa ca
7. Then Agni (pāvaka) was pleased with those six (females) on account of their bearing the embryo, [and he continued to sustain it] with his own emission of splendor and supreme power.
तास्तु षट्कृत्तिका गर्भं पुपुषुर्जातवेदसः ।
षट्सु वर्त्मसु तेजोऽग्नेः सकलं निहितं प्रभो ॥८॥
8. tāstu ṣaṭkṛttikā garbhaṁ pupuṣurjātavedasaḥ ,
ṣaṭsu vartmasu tejo'gneḥ sakalaṁ nihitaṁ prabho.
8. tāḥ tu ṣaṭkṛttikāḥ garbham pupuṣuḥ jātavedasaḥ
ṣaṭsu vartmasu tejaḥ agneḥ sakalam nihitam prabho
8. However, those six Krittikas nourished the embryo of Agni. O lord, the entire splendor of Agni was placed in six parts (of the embryo).
ततस्ता वर्धमानस्य कुमारस्य महात्मनः ।
तेजसाभिपरीताङ्ग्यो न क्वचिच्छर्म लेभिरे ॥९॥
9. tatastā vardhamānasya kumārasya mahātmanaḥ ,
tejasābhiparītāṅgyo na kvaciccharma lebhire.
9. tataḥ tāḥ vardhamānasya kumārasya mahātmanaḥ
tejasā abhiparītāṅgyaḥ na kvacit śarma lebhire
9. Then, their bodies being overwhelmed by the splendor of the growing, great-souled Kumāra, they found no comfort anywhere.
ततस्तेजःपरीताङ्ग्यः सर्वाः काल उपस्थिते ।
समं गर्भं सुषुविरे कृत्तिकास्ता नरर्षभ ॥१०॥
10. tatastejaḥparītāṅgyaḥ sarvāḥ kāla upasthite ,
samaṁ garbhaṁ suṣuvire kṛttikāstā nararṣabha.
10. tataḥ tejaḥparītāṅgyaḥ sarvāḥ kālaḥ upastithe
samam garbham suṣuvire kṛttikāḥ tāḥ nararṣabha
10. tataḥ nararṣabha kālaḥ upastithe sarvāḥ
tejaḥparītāṅgyaḥ tāḥ kṛttikāḥ samam garbham suṣuvire
10. Then, O best of men, when the time arrived, all those Kṛttikās, whose bodies were enveloped in splendor, simultaneously gave birth to a single child.
ततस्तं षडधिष्ठानं गर्भमेकत्वमागतम् ।
पृथिवी प्रतिजग्राह कान्तीपुरसमीपतः ॥११॥
11. tatastaṁ ṣaḍadhiṣṭhānaṁ garbhamekatvamāgatam ,
pṛthivī pratijagrāha kāntīpurasamīpataḥ.
11. tataḥ tam ṣaḍadhiṣṭhānam garbham ekatvam
āgatam pṛthivī pratijagrāha kāntīpurasamīpataḥ
11. tataḥ pṛthivī kāntīpurasamīpataḥ tam
ṣaḍadhiṣṭhānam ekatvam āgatam garbham pratijagrāha
11. Then the Earth accepted that child (garbha), which, though having six foundations, had become one, from near the city of Kāntīpura.
स गर्भो दिव्यसंस्थानो दीप्तिमान्पावकप्रभः ।
दिव्यं शरवणं प्राप्य ववृधे प्रियदर्शनः ॥१२॥
12. sa garbho divyasaṁsthāno dīptimānpāvakaprabhaḥ ,
divyaṁ śaravaṇaṁ prāpya vavṛdhe priyadarśanaḥ.
12. saḥ garbhaḥ divyasaṃsthānaḥ dīptimān pāvakaprabhaḥ
divyam śaravaṇam prāpya vavṛdhe priyadarśanaḥ
12. saḥ garbhaḥ divyasaṃsthānaḥ dīptimān pāvakaprabhaḥ
priyadarśanaḥ divyam śaravaṇam prāpya vavṛdhe
12. That child, with a divine form, shining with the splendor of fire, grew up, lovely to behold, after reaching the divine thicket of reeds.
ददृशुः कृत्तिकास्तं तु बालं वह्निसमद्युतिम् ।
जातस्नेहाश्च सौहार्दात्पुपुषुः स्तन्यविस्रवैः ॥१३॥
13. dadṛśuḥ kṛttikāstaṁ tu bālaṁ vahnisamadyutim ,
jātasnehāśca sauhārdātpupuṣuḥ stanyavisravaiḥ.
13. dadṛśuḥ kṛttikāḥ tam tu bālam vahnisamadyutim
jātasnehāḥ ca sauhārdāt pupuṣuḥ stanyavisravaiḥ
13. tu kṛttikāḥ jātasnehāḥ ca sauhārdāt tam
vahnisamadyutim bālam dadṛśuḥ stanyavisravaiḥ pupuṣuḥ
13. Indeed, the Kṛttikās saw that child, who possessed a radiance like fire. Having developed affection and out of kindness, they nourished him with the flow of their breast milk.
अभवत्कार्त्तिकेयः स त्रैलोक्ये सचराचरे ।
स्कन्नत्वात्स्कन्दतां चाप गुहावासाद्गुहोऽभवत् ॥१४॥
14. abhavatkārttikeyaḥ sa trailokye sacarācare ,
skannatvātskandatāṁ cāpa guhāvāsādguho'bhavat.
14. abhavat kārttikeyaḥ sa trailokye sacarācare
skannatvāt skandatām ca āpa guhāvāsāt guhaḥ abhavat
14. saḥ kārttikeyaḥ sacarācare trailokye abhavat
skannatvāt skandatām ca āpa guhāvāsāt guhaḥ abhavat
14. He became Kārttikeya throughout the three worlds, including all moving and non-moving beings. Because of his origin from the spilled (semen), he acquired the name Skanda, and because of his dwelling in a cave, he became known as Guha.
ततो देवास्त्रयस्त्रिंशद्दिशश्च सदिगीश्वराः ।
रुद्रो धाता च विष्णुश्च यज्ञः पूषार्यमा भगः ॥१५॥
15. tato devāstrayastriṁśaddiśaśca sadigīśvarāḥ ,
rudro dhātā ca viṣṇuśca yajñaḥ pūṣāryamā bhagaḥ.
15. tataḥ devāḥ trayastriṃśat diśaḥ ca sadigīśvarāḥ
rudraḥ dhātā ca viṣṇuḥ ca yajñaḥ pūṣā aryamā bhagaḥ
15. tataḥ trayastriṃśat devāḥ ca sadigīśvarāḥ diśaḥ rudraḥ
ca dhātā ca viṣṇuḥ ca yajñaḥ pūṣā aryamā bhagaḥ
15. Then came the thirty-three deities, along with the directions and their respective lords. Among them were Rudra, Dhātā, Viṣṇu, Yajña (the personification of Vedic ritual), Pūṣan, Aryaman, and Bhaga.
अंशो मित्रश्च साध्याश्च वसवो वासवोऽश्विनौ ।
आपो वायुर्नभश्चन्द्रो नक्षत्राणि ग्रहा रविः ॥१६॥
16. aṁśo mitraśca sādhyāśca vasavo vāsavo'śvinau ,
āpo vāyurnabhaścandro nakṣatrāṇi grahā raviḥ.
16. aṃśaḥ mitraḥ ca sādhyāḥ ca vasavaḥ vāsavaḥ aśvinau
āpaḥ vāyuḥ nabhaḥ candraḥ nakṣatrāṇi grahāḥ raviḥ
16. aṃśaḥ ca mitraḥ ca sādhyāḥ ca vasavaḥ vāsavaḥ aśvinau
āpaḥ vāyuḥ nabhaḥ candraḥ nakṣatrāṇi grahāḥ raviḥ
16. Also Aṃśa, Mitra, and the Sādhyas, the Vasus, Vāsava (Indra), and the two Aśvins. The Waters (as deities), Vāyu (the wind god), the Sky (personified), Candra (the moon god), the constellations, the planets, and Ravi (the sun god).
पृथग्भूतानि चान्यानि यानि देवार्पणानि वै ।
आजग्मुस्तत्र तं द्रष्टुं कुमारं ज्वलनात्मजम् ।
ऋषयस्तुष्टुवुश्चैव गन्धर्वाश्च जगुस्तथा ॥१७॥
17. pṛthagbhūtāni cānyāni yāni devārpaṇāni vai ,
ājagmustatra taṁ draṣṭuṁ kumāraṁ jvalanātmajam ,
ṛṣayastuṣṭuvuścaiva gandharvāśca jagustathā.
17. pṛthagbhūtāni ca anyāni yāni devārpaṇāni
vai ājagmuḥ tatra tam draṣṭuṃ
kumāram jvalanātmajam ṛṣayaḥ tuṣṭuvuḥ
ca eva gandharvāḥ ca jaguḥ tathā
17. ca anyāni pṛthagbhūtāni yāni vai
devārpaṇāni tatra tam kumāram jvalanātmajam
draṣṭuṃ ājagmuḥ ca eva ṛṣayaḥ
tuṣṭuvuḥ ca gandharvāḥ tathā jaguḥ
17. And other distinct entities which were truly dedicated to the deities also came there to see Kumāra, the son of fire. The sages praised him, and the Gandharvas sang melodies.
षडाननं कुमारं तं द्विषडक्षं द्विजप्रियम् ।
पीनांसं द्वादशभुजं पावकादित्यवर्चसम् ॥१८॥
18. ṣaḍānanaṁ kumāraṁ taṁ dviṣaḍakṣaṁ dvijapriyam ,
pīnāṁsaṁ dvādaśabhujaṁ pāvakādityavarcasam.
18. ṣaḍānanam kumāram tam dviṣaḍakṣam dvijapriyam
pīnāṃsam dvādaśabhujam pāvakādityavarcasam
18. tam kumāram ṣaḍānanam dviṣaḍakṣam dvijapriyam
pīnāṃsam dvādaśabhujam pāvakādityavarcasam
18. That six-faced youth (kumāra), who has twelve eyes, is dear to the twice-born, possesses broad shoulders and twelve arms, and shines with the radiance of fire and the sun.
शयानं शरगुल्मस्थं दृष्ट्वा देवाः सहर्षिभिः ।
लेभिरे परमं हर्षं मेनिरे चासुरं हतम् ॥१९॥
19. śayānaṁ śaragulmasthaṁ dṛṣṭvā devāḥ saharṣibhiḥ ,
lebhire paramaṁ harṣaṁ menire cāsuraṁ hatam.
19. śayānam śaragulmastham dṛṣṭvā devāḥ saharṣibhiḥ
lebhire paramam harṣam menire ca āsuram hatam
19. devāḥ saharṣibhiḥ śayānam śaragulmastham dṛṣṭvā
paramam harṣam lebhire ca āsuram hatam menire
19. When the gods, together with the sages, saw him lying amidst a thicket of reeds, they attained supreme joy and considered the demon (asura) to be slain.
ततो देवाः प्रियाण्यस्य सर्व एव समाचरन् ।
क्रीडतः क्रीडनीयानि ददुः पक्षिगणांश्च ह ॥२०॥
20. tato devāḥ priyāṇyasya sarva eva samācaran ,
krīḍataḥ krīḍanīyāni daduḥ pakṣigaṇāṁśca ha.
20. tataḥ devāḥ priyāṇi asya sarve eva samācaran
krīḍataḥ krīḍanīyāni daduḥ pakṣigaṇān ca ha
20. tataḥ sarve devāḥ eva asya priyāṇi samācaran
krīḍataḥ krīḍanīyāni ca pakṣigaṇān daduḥ ha
20. Then, all the gods indeed performed pleasing acts for him. They gave him toys and flocks of birds while he was playing.
सुपर्णोऽस्य ददौ पत्रं मयूरं चित्रबर्हिणम् ।
राक्षसाश्च ददुस्तस्मै वराहमहिषावुभौ ॥२१॥
21. suparṇo'sya dadau patraṁ mayūraṁ citrabarhiṇam ,
rākṣasāśca dadustasmai varāhamahiṣāvubhau.
21. suparṇaḥ asya dadau patram mayūram citrabarhiṇam
rākṣasāḥ ca daduḥ tasmai varāhamahiṣau ubhau
21. suparṇaḥ asya citrabarhiṇam mayūram patram dadau
ca rākṣasāḥ tasmai ubhau varāhamahiṣau daduḥ
21. Suparṇa gave him a peacock with variegated tail-feathers (as a mount). And the rākṣasas also gave him both a boar and a buffalo.
कुक्कुटं चाग्निसंकाशं प्रददौ वरुणः स्वयम् ।
चन्द्रमाः प्रददौ मेषमादित्यो रुचिरां प्रभाम् ॥२२॥
22. kukkuṭaṁ cāgnisaṁkāśaṁ pradadau varuṇaḥ svayam ,
candramāḥ pradadau meṣamādityo rucirāṁ prabhām.
22. kukkuṭam ca agnisaṃkāśam pradadau varuṇaḥ svayam
candramāḥ pradadau meṣam ādityaḥ rucirām prabhām
22. varuṇaḥ svayam agnisaṃkāśam kukkuṭam ca pradadau
candramāḥ meṣam pradadau ādityaḥ rucirām prabhām pradadau
22. Varuṇa himself bestowed a rooster, bright as fire. The Moon gave a ram, and the Sun gave a brilliant radiance.
गवां माता च गा देवी ददौ शतसहस्रशः ।
छागमग्निर्गुणोपेतमिला पुष्पफलं बहु ॥२३॥
23. gavāṁ mātā ca gā devī dadau śatasahasraśaḥ ,
chāgamagnirguṇopetamilā puṣpaphalaṁ bahu.
23. gavām mātā ca gāḥ devī dadau śatasahasraśaḥ
chāgam agniḥ guṇopetam ilā puṣpaphalām bahu
23. gavām devī mātā ca śatasahasraśaḥ gāḥ dadau agniḥ
guṇopetam chāgam dadau ilā bahu puṣpaphalām dadau
23. The divine mother of cows gave hundreds of thousands of cows. Agni bestowed a goat endowed with good qualities, and Ilā gave an abundance of flowers and fruits.
सुधन्वा शकटं चैव रथं चामितकूबरम् ।
वरुणो वारुणान्दिव्यान्भुजंगान्प्रददौ शुभान् ।
सिंहान्सुरेन्द्रो व्याघ्रांश्च द्वीपिनोऽन्यांश्च दंष्ट्रिणः ॥२४॥
24. sudhanvā śakaṭaṁ caiva rathaṁ cāmitakūbaram ,
varuṇo vāruṇāndivyānbhujaṁgānpradadau śubhān ,
siṁhānsurendro vyāghrāṁśca dvīpino'nyāṁśca daṁṣṭriṇaḥ.
24. sudhanvā śakaṭam ca eva ratham ca
amitakūbaram varuṇaḥ vāruṇān divyān bhujaṅgān
pradadau śubhān siṃhān surendraḥ
vyāghrān ca dvīpinaḥ anyān ca daṃṣṭriṇaḥ
24. sudhanvā śakaṭam ca eva amitakūbaram ratham
ca pradadau varuṇaḥ divyān śubhān vāruṇān
bhujaṅgān pradadau surendraḥ siṃhān vyāghrān
ca dvīpinaḥ anyān daṃṣṭriṇaḥ ca pradadau
24. Sudhanvan gave a cart and a chariot with an immensely long yoke. Varuṇa bestowed divine, auspicious serpents. The lord of gods (Indra) gave lions, tigers, leopards, and other tusked creatures.
श्वापदांश्च बहून्घोरांश्छत्राणि विविधानि च ।
राक्षसासुरसंघाश्च येऽनुजग्मुस्तमीश्वरम् ॥२५॥
25. śvāpadāṁśca bahūnghorāṁśchatrāṇi vividhāni ca ,
rākṣasāsurasaṁghāśca ye'nujagmustamīśvaram.
25. śvāpadān ca bahūn ghorān chatrāṇi vividhāni ca
rākṣasāsurasaṅghāḥ ca ye anujagmuḥ tam īśvaram
25. bahūn ghorān śvāpadān ca vividhāni chatrāṇi ca
rākṣasāsurasaṅghāḥ ca ye tam īśvaram anujagmuḥ
25. And many dreadful wild beasts, along with various umbrellas (were also bestowed). Moreover, the hosts of rākṣasas and asuras who followed that lord.
वर्धमानं तु तं दृष्ट्वा प्रार्थयामास तारकः ।
उपायैर्बहुभिर्हन्तुं नाशकच्चापि तं विभुम् ॥२६॥
26. vardhamānaṁ tu taṁ dṛṣṭvā prārthayāmāsa tārakaḥ ,
upāyairbahubhirhantuṁ nāśakaccāpi taṁ vibhum.
26. vardhamānam tu tam dṛṣṭvā prārthayāmāsa tārakaḥ
upāyaiḥ bahubhiḥ hantum na aśakat ca api tam vibhum
26. tārakaḥ tam vardhamānam dṛṣṭvā tam vibhum hantum
bahubhiḥ upāyaiḥ prārthayāmāsa tu na ca api aśakat
26. However, seeing him growing, Tāraka attempted by many means to kill that powerful one, but was unable to do so.
सेनापत्येन तं देवाः पूजयित्वा गुहालयम् ।
शशंसुर्विप्रकारं तं तस्मै तारककारितम् ॥२७॥
27. senāpatyena taṁ devāḥ pūjayitvā guhālayam ,
śaśaṁsurviprakāraṁ taṁ tasmai tārakakāritam.
27. senāpatyena tam devāḥ pūjayitvā guhālayam
śaśaṃsuḥ viprakāram tam tasmai tārakakāritam
27. devāḥ tam guhālayam senāpatyena pūjayitvā
tasmai tam tārakakāritam viprakāram śaśaṃsuḥ
27. The gods, after honoring him (Skanda), the dweller of the cave, with the position of commander-in-chief, reported to him the various troubles caused by Tāraka.
स विवृद्धो महावीर्यो देवसेनापतिः प्रभुः ।
जघानामोघया शक्त्या दानवं तारकं गुहः ॥२८॥
28. sa vivṛddho mahāvīryo devasenāpatiḥ prabhuḥ ,
jaghānāmoghayā śaktyā dānavaṁ tārakaṁ guhaḥ.
28. saḥ vivṛddhaḥ mahāvīryaḥ devasenāpatiḥ prabhuḥ
jaghāna amoghayā śaktyā dānavam tārakam guhaḥ
28. saḥ vivṛddhaḥ mahāvīryaḥ devasenāpatiḥ prabhuḥ
guhaḥ amoghayā śaktyā tārakam dānavam jaghāna
28. He, Guha, having grown up and become a mighty warrior, the powerful commander-in-chief of the gods, killed the demon Tāraka with his infallible spear (śakti).
तेन तस्मिन्कुमारेण क्रीडता निहतेऽसुरे ।
सुरेन्द्रः स्थापितो राज्ये देवानां पुनरीश्वरः ॥२९॥
29. tena tasminkumāreṇa krīḍatā nihate'sure ,
surendraḥ sthāpito rājye devānāṁ punarīśvaraḥ.
29. tena tasmin kumāreṇa krīḍatā nihate asure
surendraḥ sthāpitaḥ rājye devānām punaḥ īśvaraḥ
29. tena krīḍatā kumāreṇa tasmin asure nihate,
devānām surendraḥ punaḥ rājye īśvaraḥ sthāpitaḥ
29. When that demon was killed by that young prince (Skanda) in play, Indra, the chief of the gods, was again established as their ruler in the divine kingdom.
स सेनापतिरेवाथ बभौ स्कन्दः प्रतापवान् ।
ईशो गोप्ता च देवानां प्रियकृच्छंकरस्य च ॥३०॥
30. sa senāpatirevātha babhau skandaḥ pratāpavān ,
īśo goptā ca devānāṁ priyakṛcchaṁkarasya ca.
30. sa senāpatiḥ eva atha babhau skandaḥ pratāpavān
īśaḥ goptā ca devānām priyakṛt śaṅkarasya ca
30. atha sa pratāpavān skandaḥ senāpatiḥ eva babhau
devānām īśaḥ goptā ca śaṅkarasya priyakṛt ca
30. Then, that mighty Skanda indeed shone forth as the commander-in-chief, a lord and protector of the gods, and one who is beloved of Śaṅkara.
हिरण्यमूर्तिर्भगवानेष एव च पावकिः ।
सदा कुमारो देवानां सेनापत्यमवाप्तवान् ॥३१॥
31. hiraṇyamūrtirbhagavāneṣa eva ca pāvakiḥ ,
sadā kumāro devānāṁ senāpatyamavāptavān.
31. hiraṇyamūrtiḥ bhagavān eṣaḥ eva ca pāvakiḥ
sadā kumāraḥ devānām senāpatyam avāptavān
31. eṣaḥ bhagavān hiraṇyamūrtiḥ pāvakiḥ eva ca
sadā kumāraḥ devānām senāpatyam avāptavān
31. This blessed lord, golden-bodied, indeed he, the son of Fire, always attained the generalship of the gods as Kumāra.
तस्मात्सुवर्णं मङ्गल्यं रत्नमक्षय्यमुत्तमम् ।
सहजं कार्त्तिकेयस्य वह्नेस्तेजः परं मतम् ॥३२॥
32. tasmātsuvarṇaṁ maṅgalyaṁ ratnamakṣayyamuttamam ,
sahajaṁ kārttikeyasya vahnestejaḥ paraṁ matam.
32. tasmāt suvarṇam māṅgalyam ratnam akṣayyam uttamam
sahajam kārttikeyasya vahneḥ tejaḥ param matam
32. tasmāt suvarṇam māṅgalyam akṣayyam uttamam ratnam
kārttikeyasya vahneḥ sahajam param tejaḥ matam
32. Therefore, gold, which is auspicious, an imperishable and supreme jewel, is deemed the inherent, supreme splendor of Kārttikeya and of Fire.
एवं रामाय कौरव्य वसिष्ठोऽकथयत्पुरा ।
तस्मात्सुवर्णदानाय प्रयतस्व नराधिप ॥३३॥
33. evaṁ rāmāya kauravya vasiṣṭho'kathayatpurā ,
tasmātsuvarṇadānāya prayatasva narādhipa.
33. evam rāmāya kauravya vasiṣṭhaḥ akathayat purā
tasmāt suvarṇadānāya prayatasva narādhipa
33. kauravya vasiṣṭhaḥ purā evam rāmāya akathayat
tasmāt narādhipa suvarṇadānāya prayatasva
33. O scion of Kuru, Vasiṣṭha narrated this to Rāma long ago. Therefore, O king, endeavor to give gold (dāna).
रामः सुवर्णं दत्त्वा हि विमुक्तः सर्वकिल्बिषैः ।
त्रिविष्टपे महत्स्थानमवापासुलभं नरैः ॥३४॥
34. rāmaḥ suvarṇaṁ dattvā hi vimuktaḥ sarvakilbiṣaiḥ ,
triviṣṭape mahatsthānamavāpāsulabhaṁ naraiḥ.
34. rāmaḥ suvarṇam dattvā hi vimuktaḥ sarvakilbiṣaiḥ
triviṣṭape mahat sthānam avāpa asulabham naraiḥ
34. hi rāmaḥ suvarṇam dattvā sarvakilbiṣaiḥ vimuktaḥ
triviṣṭape naraiḥ asulabham mahat sthānam avāpa
34. Indeed, by giving gold, Rāma was freed from all sins. He then attained a great position in heaven, which is difficult for ordinary people to reach.