Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-13, chapter-95

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
भीष्म उवाच ।
अथात्रिप्रमुखा राजन्वने तस्मिन्महर्षयः ।
व्यचरन्भक्षयन्तो वै मूलानि च फलानि च ॥१॥
1. bhīṣma uvāca ,
athātripramukhā rājanvane tasminmaharṣayaḥ ,
vyacaranbhakṣayanto vai mūlāni ca phalāni ca.
1. bhīṣmaḥ uvāca atha atripramukhāḥ rājan vane tasmin
maharṣayaḥ vyacaran bhakṣayantaḥ vai mūlāni ca phalāni ca
1. bhīṣmaḥ uvāca atha rājan tasmin vane atripramukhāḥ
maharṣayaḥ vai mūlāni ca phalāni ca bhakṣayantaḥ vyacaran
1. Bhishma said: 'Then, O king, those great sages (maharṣayaḥ), with Atri as their chief, wandered in that forest, eating both roots and fruits.'
अथापश्यन्सुपीनांसपाणिपादमुखोदरम् ।
परिव्रजन्तं स्थूलाङ्गं परिव्राजं शुनःसखम् ॥२॥
2. athāpaśyansupīnāṁsapāṇipādamukhodaram ,
parivrajantaṁ sthūlāṅgaṁ parivrājaṁ śunaḥsakham.
2. atha apaśyan supīnāṃsapāṇipādamukhodaram
parivrajantam sthūlāṅgam parivrājam śunaḥsakham
2. atha te supīnāṃsapāṇipādamukhodaram sthūlāṅgam
śunaḥsakham parivrajantam parivrājam apaśyan
2. Then they saw a wandering ascetic (parivrāj) who had a plump body, with very fleshy shoulders, hands, feet, face, and belly, and was accompanied by a dog.
अरुन्धती तु तं दृष्ट्वा सर्वाङ्गोपचितं शुभा ।
भवितारो भवन्तो वै नैवमित्यब्रवीदृषीन् ॥३॥
3. arundhatī tu taṁ dṛṣṭvā sarvāṅgopacitaṁ śubhā ,
bhavitāro bhavanto vai naivamityabravīdṛṣīn.
3. arundhatī tu tam dṛṣṭvā sarvāṅgopacitam śubhā
bhavitāraḥ bhavantaḥ vai na evam iti abravīt ṛṣīn
3. tu śubhā arundhatī tam sarvāṅgopacitam dṛṣṭvā
ṛṣīn abravīt iti bhavantaḥ vai na evam bhavitāraḥ
3. But the auspicious Arundhati, having seen him, who was well-developed in all his limbs, said to the sages (ṛṣīn): 'You will certainly not become like this!'
वसिष्ठ उवाच ।
नैतस्येह यथास्माकमग्निहोत्रमनिर्हुतम् ।
सायं प्रातश्च होतव्यं तेन पीवाञ्शुनःसखः ॥४॥
4. vasiṣṭha uvāca ,
naitasyeha yathāsmākamagnihotramanirhutam ,
sāyaṁ prātaśca hotavyaṁ tena pīvāñśunaḥsakhaḥ.
4. Vasiṣṭhaḥ uvāca | na etasya iha yathā asmākam agnihotram
anirhutam | sāyam prātaḥ ca hotavyam tena pīvān śunaḥsakhaḥ
4. Vasiṣṭhaḥ uvāca na etasya iha agnihotram anirhutam yathā asmākam sāyam ca prātaḥ hotavyam asti tena śunaḥsakhaḥ pīvān.
4. Vasiṣṭha said: Unlike us, he here does not have the Agnihotra (Vedic fire ritual) unperformed, which ought to be offered evening and morning. Therefore, the companion of dogs (Śunaḥsakha) is stout.
अत्रिरुवाच ।
नैतस्येह यथास्माकं क्षुधा वीर्यं समाहतम् ।
कृच्छ्राधीतं प्रनष्टं च तेन पीवाञ्शुनःसखः ॥५॥
5. atriruvāca ,
naitasyeha yathāsmākaṁ kṣudhā vīryaṁ samāhatam ,
kṛcchrādhītaṁ pranaṣṭaṁ ca tena pīvāñśunaḥsakhaḥ.
5. Atriḥ uvāca | na etasya iha yathā asmākam kṣudhā vīryam
samāhatam | kṛcchrādhītam pranaṣṭam ca tena pīvān śunaḥsakhaḥ
5. Atriḥ uvāca na etasya iha kṣudhā vīryam samāhatam ca kṛcchrādhītam pranaṣṭam yathā asmākam asti tena śunaḥsakhaḥ pīvān.
5. Atri said: Unlike us, he here does not have his strength diminished by hunger, nor what was learned through great effort lost. Therefore, the companion of dogs (Śunaḥsakha) is stout.
विश्वामित्र उवाच ।
नैतस्येह यथास्माकं शश्वच्छास्त्रं जरद्गवः ।
अलसः क्षुत्परो मूर्खस्तेन पीवाञ्शुनःसखः ॥६॥
6. viśvāmitra uvāca ,
naitasyeha yathāsmākaṁ śaśvacchāstraṁ jaradgavaḥ ,
alasaḥ kṣutparo mūrkhastena pīvāñśunaḥsakhaḥ.
6. Viśvāmitraḥ uvāca | na etasya
iha yathā asmākam śaśvat śāstram
jaradgavaḥ | alasaḥ kṣutparaḥ
mūrkhaḥ tena pīvān śunaḥsakhaḥ
6. Viśvāmitraḥ uvāca na etasya iha śaśvat śāstram jaradgavaḥ,
alasaḥ,
kṣutparaḥ,
mūrkhaḥ ca yathā asmākam asti tena śunaḥsakhaḥ pīvān.
6. Viśvāmitra said: Unlike us, he here does not suffer from his constant study (śāstram) making him feel like an old, worn-out bull (jaradgava), lazy, dominated by hunger, and foolish. Therefore, the companion of dogs (Śunaḥsakha) is stout.
जमदग्निरुवाच ।
नैतस्येह यथास्माकं भक्तमिन्धनमेव च ।
संचिन्त्य वार्षिकं किंचित्तेन पीवाञ्शुनःसखः ॥७॥
7. jamadagniruvāca ,
naitasyeha yathāsmākaṁ bhaktamindhanameva ca ,
saṁcintya vārṣikaṁ kiṁcittena pīvāñśunaḥsakhaḥ.
7. Jamadagniḥ uvāca | na etasya
iha yathā asmākam bhaktam indhanam
eva ca | saṃcintya vārṣikam
kiñcit tena pīvān śunaḥsakhaḥ
7. Jamadagniḥ uvāca na etasya iha yathā asmākam kiñcit vārṣikam bhaktam indhanam eva ca saṃcintya (asti) tena śunaḥsakhaḥ pīvān.
7. Jamadagni said: Unlike us, he here does not have to contemplate even a little about annual provisions of food and fuel. Therefore, the companion of dogs (Śunaḥsakha) is stout.
कश्यप उवाच ।
नैतस्येह यथास्माकं चत्वारश्च सहोदराः ।
देहि देहीति भिक्षन्ति तेन पीवाञ्शुनःसखः ॥८॥
8. kaśyapa uvāca ,
naitasyeha yathāsmākaṁ catvāraśca sahodarāḥ ,
dehi dehīti bhikṣanti tena pīvāñśunaḥsakhaḥ.
8. Kaśyapaḥ uvāca | na etasya iha yathā asmākam catvāraḥ ca
sahodarāḥ | dehi dehi iti bhikṣanti tena pīvān śunaḥsakhaḥ
8. Kaśyapaḥ uvāca asya iha asmākam yathā catvāraḥ sahodarāḥ dehi dehi iti na bhikṣanti tena śunaḥsakhaḥ pīvān asti.
8. Kaśyapa said: "Unlike us, he does not have four brothers here who beg, saying 'Give, give!' for their sustenance. Therefore, the friend of dogs is fat."
भरद्वाज उवाच ।
नैतस्येह यथास्माकं ब्रह्मबन्धोरचेतसः ।
शोको भार्यापवादेन तेन पीवाञ्शुनःसखः ॥९॥
9. bharadvāja uvāca ,
naitasyeha yathāsmākaṁ brahmabandhoracetasaḥ ,
śoko bhāryāpavādena tena pīvāñśunaḥsakhaḥ.
9. Bharadvājaḥ uvāca | na etasya iha yathā asmākam brahmabandhoḥ
acetasaḥ | śokaḥ bhāryāpavādena tena pīvān śunaḥsakhaḥ
9. Bharadvājaḥ uvāca etasya iha asmākam yathā acetasaḥ brahmabandhoḥ bhāryāpavādena śokaḥ na asti.
tena śunaḥsakhaḥ pīvān asti.
9. Bharadvāja said: "Unlike us, he does not have here a senseless kinsman of a brahmin (brahmabandhu) causing sorrow on account of his wife's insult. Therefore, the friend of dogs is fat."
गौतम उवाच ।
नैतस्येह यथास्माकं त्रिकौशेयं हि राङ्कवम् ।
एकैकं वै त्रिवार्षीयं तेन पीवाञ्शुनःसखः ॥१०॥
10. gautama uvāca ,
naitasyeha yathāsmākaṁ trikauśeyaṁ hi rāṅkavam ,
ekaikaṁ vai trivārṣīyaṁ tena pīvāñśunaḥsakhaḥ.
10. Gautamaḥ uvāca | na etasya iha yathā asmākam trikauśeyam hi
rāṅkavam | ekaikam vai trivārṣīyam tena pīvān śunaḥsakhaḥ
10. Gautamaḥ uvāca etasya iha asmākam yathā hi ekaikam trivārṣīyam trikauśeyam rāṅkavam na asti.
tena śunaḥsakhaḥ pīvān asti.
10. Gautama said: "Unlike us, he does not have here three garments of antelope (raṅkava) hide, each of which must last for three years. Therefore, the friend of dogs is fat."
भीष्म उवाच ।
अथ दृष्ट्वा परिव्राट्स तान्महर्षीञ्शुनःसखः ।
अभिगम्य यथान्यायं पाणिस्पर्शमथाचरत् ॥११॥
11. bhīṣma uvāca ,
atha dṛṣṭvā parivrāṭsa tānmaharṣīñśunaḥsakhaḥ ,
abhigamya yathānyāyaṁ pāṇisparśamathācarat.
11. Bhīṣmaḥ uvāca | atha dṛṣṭvā parivrāt saḥ tān maharṣīn
śunaḥsakhaḥ | abhigamya yathānyāyam pāṇisparśam atha ācarat
11. Bhīṣmaḥ uvāca atha śunaḥsakhaḥ saḥ parivrāṭ tān maharṣīn dṛṣṭvā abhigamya yathānyāyam atha pāṇisparśam ācarat.
11. Bhīṣma said: "Then, the friend of dogs, having seen those great sages, approached them and, as was proper, performed a respectful touch (pāṇisparśa)."
परिचर्यां वने तां तु क्षुत्प्रतीघातकारिकाम् ।
अन्योन्येन निवेद्याथ प्रातिष्ठन्त सहैव ते ॥१२॥
12. paricaryāṁ vane tāṁ tu kṣutpratīghātakārikām ,
anyonyena nivedyātha prātiṣṭhanta sahaiva te.
12. paricaryām vane tām tu kṣutpratīghātakārikām
anyonyena nivedya atha prātiṣṭhanta saha eva te
12. te anyonyena vane kṣutpratīghātakārikām tām
paricaryām nivedya atha saha eva prātiṣṭhanta
12. After communicating to each other about the provisions found in the forest that served to alleviate their hunger, they then proceeded together.
एकनिश्चयकार्याश्च व्यचरन्त वनानि ते ।
आददानाः समुद्धृत्य मूलानि च फलानि च ॥१३॥
13. ekaniścayakāryāśca vyacaranta vanāni te ,
ādadānāḥ samuddhṛtya mūlāni ca phalāni ca.
13. ekaniscayakāryāḥ ca vyacaranta vanāni te
ādadānāḥ samuddhṛtya mūlāni ca phalāni ca
13. te ekaniscayakāryāḥ ca mūlāni ca phalāni
ca samuddhṛtya ādadānāḥ vanāni vyacaranta
13. With a unified purpose, they wandered through the forests, gathering and collecting roots and fruits.
कदाचिद्विचरन्तस्ते वृक्षैरविरलैर्वृताम् ।
शुचिवारिप्रसन्नोदां ददृशुः पद्मिनीं शुभाम् ॥१४॥
14. kadācidvicarantaste vṛkṣairaviralairvṛtām ,
śucivāriprasannodāṁ dadṛśuḥ padminīṁ śubhām.
14. kadācit vicarantaḥ te vṛkṣaiḥ aviralaiḥ vṛtām
śucivāriprasannodām dadṛśuḥ padminīm śubhām
14. kadācit te vicarantaḥ aviralaiḥ vṛkṣaiḥ vṛtām
śucivāriprasannodām śubhām padminīm dadṛśuḥ
14. While wandering, they once came upon a beautiful lotus pond, encircled by dense trees, and featuring pure, clear water.
बालादित्यवपुःप्रख्यैः पुष्करैरुपशोभिताम् ।
वैदूर्यवर्णसदृशैः पद्मपत्रैरथावृताम् ॥१५॥
15. bālādityavapuḥprakhyaiḥ puṣkarairupaśobhitām ,
vaidūryavarṇasadṛśaiḥ padmapatrairathāvṛtām.
15. bālādityavapuḥprakhyaiḥ puṣkaraiḥ upaśobhitām
vaidūryavarṇasadṛśaiḥ padmapatraiḥ atha āvṛtām
15. bālādityavapuḥprakhyaiḥ puṣkaraiḥ upaśobhitām
atha vaidūryavarṇasadṛśaiḥ padmapatraiḥ āvṛtām
15. which was adorned by lotuses brilliant like the body of the rising sun, and also covered with lotus leaves resembling the color of lapis lazuli.
नानाविधैश्च विहगैर्जलप्रकरसेविभिः ।
एकद्वारामनादेयां सूपतीर्थामकर्दमाम् ॥१६॥
16. nānāvidhaiśca vihagairjalaprakarasevibhiḥ ,
ekadvārāmanādeyāṁ sūpatīrthāmakardamām.
16. nānāvidhaiḥ ca vihagaiḥ jala-prakara-sevibhiḥ
eka-dvārām anādeyām sūpatīrthām akardamām
16. ca nānāvidhaiḥ jala-prakara-sevibhiḥ vihagaiḥ
eka-dvārām anādeyām sūpatīrthām akardamām
16. frequented by various kinds of water birds, having a single, inaccessible entrance, with good bathing places, and free from mud.
वृषादर्भिप्रयुक्ता तु कृत्या विकृतदर्शना ।
यातुधानीति विख्याता पद्मिनीं तामरक्षत ॥१७॥
17. vṛṣādarbhiprayuktā tu kṛtyā vikṛtadarśanā ,
yātudhānīti vikhyātā padminīṁ tāmarakṣata.
17. vṛṣādarbhi-prayuktā tu kṛtyā vikṛta-darśanā
yātudhānī iti vikhyātā padminīm tām arakṣata
17. tu vṛṣādarbhi-prayuktā vikṛta-darśanā yātudhānī
iti vikhyātā kṛtyā tām padminīm arakṣata
17. But the (kṛtyā) magical creation, of terrible appearance, deployed by Vṛṣādarbhi, known as a (yātudhānī) female demon, guarded that lotus pond.
शुनःसखसहायास्तु बिसार्थं ते महर्षयः ।
पद्मिनीमभिजग्मुस्ते सर्वे कृत्याभिरक्षिताम् ॥१८॥
18. śunaḥsakhasahāyāstu bisārthaṁ te maharṣayaḥ ,
padminīmabhijagmuste sarve kṛtyābhirakṣitām.
18. śunaḥsakha-sahāyāḥ tu bisa-artham te maharṣayaḥ
padminīm abhijagmuḥ te sarve kṛtyā-abhirakṣitām
18. tu te maharṣayaḥ śunaḥsakha-sahāyāḥ sarve
bisa-artham kṛtyā-abhirakṣitām padminīm abhijagmuḥ
18. Indeed, those great sages, all of them, accompanied by Śunaḥsakha, approached that lotus pond (padminī), which was guarded by the (kṛtyā) demoness, for the sake of lotus stalks.
ततस्ते यातुधानीं तां दृष्ट्वा विकृतदर्शनाम् ।
स्थितां कमलिनीतीरे कृत्यामूचुर्महर्षयः ॥१९॥
19. tataste yātudhānīṁ tāṁ dṛṣṭvā vikṛtadarśanām ,
sthitāṁ kamalinītīre kṛtyāmūcurmaharṣayaḥ.
19. tatas te yātudhānīm tām dṛṣṭvā vikṛta-darśanām
sthitām kamalinī-tīre kṛtyām ūcuḥ maharṣayaḥ
19. tatas te maharṣayaḥ kamalinī-tīre sthitām tām
yātudhānīm vikṛta-darśanām kṛtyām dṛṣṭvā ūcuḥ
19. Then those great sages, having seen that (kṛtyā) demoness, known as a (yātudhānī) female demon, who was of terrible appearance and standing on the bank of the lotus pond, spoke to her.
एका तिष्ठसि का नु त्वं कस्यार्थे किं प्रयोजनम् ।
पद्मिनीतीरमाश्रित्य ब्रूहि त्वं किं चिकीर्षसि ॥२०॥
20. ekā tiṣṭhasi kā nu tvaṁ kasyārthe kiṁ prayojanam ,
padminītīramāśritya brūhi tvaṁ kiṁ cikīrṣasi.
20. ekā tiṣṭhasi kā nu tvam kasya arthe kim prayojanam
padminītīram āśritya brūhi tvam kim cikīrṣasi
20. tvam ekā tiṣṭhasi nu kā kasya arthe kim prayojanam
padminītīram āśritya tvam kim cikīrṣasi brūhi
20. Who are you, standing alone? What is your purpose, and for whose sake are you here? Tell us what you intend to do, having taken refuge on the bank of this lotus pond.
यातुधान्युवाच ।
यास्मि सास्म्यनुयोगो मे न कर्तव्यः कथंचन ।
आरक्षिणीं मां पद्मिन्या वित्त सर्वे तपोधनाः ॥२१॥
21. yātudhānyuvāca ,
yāsmi sāsmyanuyogo me na kartavyaḥ kathaṁcana ,
ārakṣiṇīṁ māṁ padminyā vitta sarve tapodhanāḥ.
21. yātudhāniḥ uvāca yā asmi sā asmi anuyogaḥ me na kartavyaḥ
kathaṃcana ārakṣiṇīm mām padminyāḥ vitta sarve tapodhanāḥ
21. yātudhāniḥ uvāca yā asmi sā asmi me anuyogaḥ kathaṃcana na
kartavyaḥ sarve tapodhanāḥ mām padminyāḥ ārakṣiṇīm vitta
21. The female demon (yātudhāni) said: 'What I am, that I am. My identity should not be questioned at all. All you ascetics (tapodhana), know me as the guardian of this lotus pond.'
ऋषय ऊचुः ।
सर्व एव क्षुधार्ताः स्म न चान्यत्किंचिदस्ति नः ।
भवत्याः संमते सर्वे गृह्णीमहि बिसान्युत ॥२२॥
22. ṛṣaya ūcuḥ ,
sarva eva kṣudhārtāḥ sma na cānyatkiṁcidasti naḥ ,
bhavatyāḥ saṁmate sarve gṛhṇīmahi bisānyuta.
22. ṛṣayaḥ ūcuḥ sarve eva kṣudhā ārtāḥ sma na ca anyat kiṃcit
asti naḥ bhavatyāḥ saṃmate sarve gṛhṇīmahi bisāni uta
22. ṛṣayaḥ ūcuḥ sarve eva kṣudhā ārtāḥ sma ca naḥ anyat kiṃcit
na asti bhavatyāḥ saṃmate sarve uta bisāni gṛhṇīmahi
22. The sages said: 'All of us are indeed tormented by hunger, and we have nothing else. With your kind permission, we shall all take the lotus stalks.'
यातुधान्युवाच ।
समयेन बिसानीतो गृह्णीध्वं कामकारतः ।
एकैको नाम मे प्रोक्त्वा ततो गृह्णीत माचिरम् ॥२३॥
23. yātudhānyuvāca ,
samayena bisānīto gṛhṇīdhvaṁ kāmakārataḥ ,
ekaiko nāma me proktvā tato gṛhṇīta māciram.
23. yātudhāniḥ uvāca samayena bisāni itaḥ gṛhṇīdhvam
kāmakārataḥ ekaikaḥ nāma me proktvā tataḥ gṛhṇīta mā ciram
23. yātudhāniḥ uvāca samayena itaḥ bisāni kāmakārataḥ
gṛhṇīdhvam ekaikaḥ me nāma proktvā tataḥ mā ciram gṛhṇīta
23. The female demon (yātudhāni) said: 'You may take the lotus stalks from here, freely, but on a condition. Each one of you, having first stated my name, should then take them without delay.'
भीष्म उवाच ।
विज्ञाय यातुधानीं तां कृत्यामृषिवधैषिणीम् ।
अत्रिः क्षुधापरीतात्मा ततो वचनमब्रवीत् ॥२४॥
24. bhīṣma uvāca ,
vijñāya yātudhānīṁ tāṁ kṛtyāmṛṣivadhaiṣiṇīm ,
atriḥ kṣudhāparītātmā tato vacanamabravīt.
24. bhīṣmaḥ uvāca | vijñāya yātudhānīm tām kṛtyām ṛṣivadhaiṣiṇīm
| atriḥ kṣudhāparītātmā tataḥ vacanam abravīt
24. Bhishma said: Having recognized that female demon, a magical creation desiring to kill the sage, Atri, whose inner self (ātman) was afflicted by hunger, then spoke these words.
अरात्रिरत्रेः सा रात्रिर्यां नाधीते त्रिरद्य वै ।
अरात्रिरत्रिरित्येव नाम मे विद्धि शोभने ॥२५॥
25. arātriratreḥ sā rātriryāṁ nādhīte triradya vai ,
arātriratrirityeva nāma me viddhi śobhane.
25. arātriḥ atreḥ sā rātriḥ yām na adhīte triḥ adya
vai | arātriḥ atriḥ iti eva nāma me viddhi śobhane
25. (Atri says) "For Atri, that night is not a true night during which he does not study (Vedas) three times a day. Thus, know, O beautiful one, that 'Atri' (meaning 'without night') is indeed my name."
यातुधान्युवाच ।
यथोदाहृतमेतत्ते मयि नाम महामुने ।
दुर्धार्यमेतन्मनसा गच्छावतर पद्मिनीम् ॥२६॥
26. yātudhānyuvāca ,
yathodāhṛtametatte mayi nāma mahāmune ,
durdhāryametanmanasā gacchāvatara padminīm.
26. yātudhānī uvāca | yathā udāhṛtam etat te mayi nāma
mahāmune | durdhāryam etat manasā gaccha avatara padminīm
26. The female demon replied: "O great sage, this name that you have uttered regarding me is difficult for the mind to comprehend. Go now and descend into the lotus pond."
वसिष्ठ उवाच ।
वसिष्ठोऽस्मि वरिष्ठोऽस्मि वसे वासं गृहेष्वपि ।
वरिष्ठत्वाच्च वासाच्च वसिष्ठ इति विद्धि माम् ॥२७॥
27. vasiṣṭha uvāca ,
vasiṣṭho'smi variṣṭho'smi vase vāsaṁ gṛheṣvapi ,
variṣṭhatvācca vāsācca vasiṣṭha iti viddhi mām.
27. vasiṣṭhaḥ uvāca | vasiṣṭhaḥ asmi
variṣṭhaḥ asmi vase vāsam
gṛheṣu api | variṣṭhatvāt ca
vāsāt ca vasiṣṭhaḥ iti viddhi mām
27. Vasiṣṭha said: "I am Vasiṣṭha, I am the most excellent (variṣṭha). I reside, making my dwelling even in homes. Therefore, know me as Vasiṣṭha because of my preeminence and my pervasive dwelling."
यातुधान्युवाच ।
नामनैरुक्तमेतत्ते दुःखव्याभाषिताक्षरम् ।
नैतद्धारयितुं शक्यं गच्छावतर पद्मिनीम् ॥२८॥
28. yātudhānyuvāca ,
nāmanairuktametatte duḥkhavyābhāṣitākṣaram ,
naitaddhārayituṁ śakyaṁ gacchāvatara padminīm.
28. yātudhānī uvāca nāma nairuktam etat te duḥkhavyābhāṣitākṣaram
na etat dhārayitum śakyam gaccha avatara padminīm
28. yātudhānī uvāca nāma nairuktam etat te duḥkhavyābhāṣitākṣaram
na etat dhārayitum śakyam gaccha avatara padminīm
28. The demoness said, "This etymology of your name, with its difficult-to-pronounce syllables, cannot be remembered. Go, descend into the lotus pond."
कश्यप उवाच ।
कुलं कुलं च कुपपः कुपयः कश्यपो द्विजः ।
काश्यः काशनिकाशत्वादेतन्मे नाम धारय ॥२९॥
29. kaśyapa uvāca ,
kulaṁ kulaṁ ca kupapaḥ kupayaḥ kaśyapo dvijaḥ ,
kāśyaḥ kāśanikāśatvādetanme nāma dhāraya.
29. kaśyapaḥ uvāca kulam kulam ca kupapaḥ kupayaḥ kaśyapaḥ
dvijaḥ kāśyaḥ kāśanikāśatvāt etat me nāma dhāraya
29. kaśyapaḥ uvāca kulam kulam ca kupapaḥ kupayaḥ kaśyapaḥ
dvijaḥ kāśyaḥ kāśanikāśatvāt etat me nāma dhāraya
29. Kashyapa said, "I am associated with lineage (kula) and with 'kupapa' (protector from evil); I am 'kupaya' (the protector from trouble), Kashyapa, the "dvija" (twice-born). I am called 'Kashya' due to being like the shining Kāśa grass. Therefore, you must remember this name of mine."
यातुधान्युवाच ।
यथोदाहृतमेतत्ते मयि नाम महामुने ।
दुर्धार्यमेतन्मनसा गच्छावतर पद्मिनीम् ॥३०॥
30. yātudhānyuvāca ,
yathodāhṛtametatte mayi nāma mahāmune ,
durdhāryametanmanasā gacchāvatara padminīm.
30. yātudhānī uvāca yathā udāhṛtam etat te mayi nāma
mahāmune durdhāryam etat manasā gaccha avatara padminīm
30. yātudhānī uvāca yathā udāhṛtam etat te mayi nāma
mahāmune durdhāryam etat manasā gaccha avatara padminīm
30. The demoness said, "O great sage, this name, as you have just explained it, is still difficult for me to grasp mentally. Go, descend into the lotus pond."
भरद्वाज उवाच ।
भरे सुतान्भरे शिष्यान्भरे देवान्भरे द्विजान् ।
भरे भार्यामनव्याजो भरद्वाजोऽस्मि शोभने ॥३१॥
31. bharadvāja uvāca ,
bhare sutānbhare śiṣyānbhare devānbhare dvijān ,
bhare bhāryāmanavyājo bharadvājo'smi śobhane.
31. bharadvājaḥ uvāca bhare sutān bhare śiṣyān bhare devān bhare
dvijān bhare bhāryām anavyājaḥ bharadvājaḥ asmi śobhane
31. bharadvājaḥ uvāca bhare sutān bhare śiṣyān bhare devān bhare
dvijān bhare bhāryām anavyājaḥ bharadvājaḥ asmi śobhane
31. Bharadvaja said, "I sustain my sons, I sustain my disciples, I sustain the gods, I sustain the "dvija" (twice-born). I sincerely sustain my wife; thus, I am Bharadvaja, O beautiful one!"
यातुधान्युवाच ।
नामनैरुक्तमेतत्ते दुःखव्याभाषिताक्षरम् ।
नैतद्धारयितुं शक्यं गच्छावतर पद्मिनीम् ॥३२॥
32. yātudhānyuvāca ,
nāmanairuktametatte duḥkhavyābhāṣitākṣaram ,
naitaddhārayituṁ śakyaṁ gacchāvatara padminīm.
32. yātudhāni uvāca nāma nairuktam etat te duḥkhavyābhāṣitākṣaram
na etat dhārayitum śakyam gaccha avatara padminīm
32. yātudhāni uvāca te nāma nairuktam etat duḥkhavyābhāṣitākṣaram
etat dhārayitum na śakyam gaccha padminīm avatara
32. The demoness (yātudhānī) said: "This etymology of your name, expressed in difficult words, cannot be endured. Go and descend into the lotus pond."
गौतम उवाच ।
गोदमो दमगोऽधूमो दमो दुर्दर्शनश्च ते ।
विद्धि मां गौतमं कृत्ये यातुधानि निबोध मे ॥३३॥
33. gautama uvāca ,
godamo damago'dhūmo damo durdarśanaśca te ,
viddhi māṁ gautamaṁ kṛtye yātudhāni nibodha me.
33. gautamaḥ uvāca godamaḥ damagaḥ adhūmaḥ damaḥ durdarśanaḥ
ca te viddhi mām gautamam kṛtye yātudhāni nibodha me
33. gautamaḥ uvāca godamaḥ damagaḥ adhūmaḥ damaḥ ca te
durdarśanaḥ kṛtye yātudhāni mām gautamam viddhi me nibodha
33. Gautama said: "I am a giver of cows, a subduer of the senses, pure (without smoke), and formidable for you to behold. Know me as Gautama, O witch (kṛtyā), O demoness (yātudhānī)! Understand me."
यातुधान्युवाच ।
यथोदाहृतमेतत्ते मयि नाम महामुने ।
नैतद्धारयितुं शक्यं गच्छावतर पद्मिनीम् ॥३४॥
34. yātudhānyuvāca ,
yathodāhṛtametatte mayi nāma mahāmune ,
naitaddhārayituṁ śakyaṁ gacchāvatara padminīm.
34. yātudhāni uvāca yathā udāhṛtam etat te mayi nāma mahāmune
na etat dhārayitum śakyam gaccha avatara padminīm
34. yātudhāni uvāca mahāmune te yathā udāhṛtam etat mayi
nāma etat dhārayitum na śakyam gaccha padminīm avatara
34. The demoness (yātudhānī) said: "O great sage (muni), this, my name as you have uttered it, cannot be endured. Go and descend into the lotus pond."
विश्वामित्र उवाच ।
विश्वेदेवाश्च मे मित्रं मित्रमस्मि गवां तथा ।
विश्वामित्रमिति ख्यातं यातुधानि निबोध मे ॥३५॥
35. viśvāmitra uvāca ,
viśvedevāśca me mitraṁ mitramasmi gavāṁ tathā ,
viśvāmitramiti khyātaṁ yātudhāni nibodha me.
35. viśvāmitraḥ uvāca viśvedevāḥ ca me mitram mitram asmi
gavām tathā viśvāmitram iti khyātam yātudhāni nibodha me
35. viśvāmitraḥ uvāca viśvedevāḥ ca me mitram tathā gavām
mitram asmi iti viśvāmitram khyātam yātudhāni me nibodha
35. Viśvāmitra said: "The Viśvedevas are my friends, and I am also a friend of cows. Thus, I am renowned as Viśvāmitra ('friend of all'). O demoness (yātudhānī), understand me."
यातुधान्युवाच ।
नामनैरुक्तमेतत्ते दुःखव्याभाषिताक्षरम् ।
नैतद्धारयितुं शक्यं गच्छावतर पद्मिनीम् ॥३६॥
36. yātudhānyuvāca ,
nāmanairuktametatte duḥkhavyābhāṣitākṣaram ,
naitaddhārayituṁ śakyaṁ gacchāvatara padminīm.
36. yātudhānī uvāca nāmanairuktam etat te duḥkhavyābhāṣitākṣaram
na etat dhārayitum śakyam gaccha avatara padminīm
36. yātudhānī uvāca etat te nāmanairuktam duḥkhavyābhāṣitākṣaram
na śakyam dhārayitum gaccha avatara padminīm
36. The demoness said, "This explanation of your name, consisting of words difficult to pronounce, cannot be remembered. Go and descend into the lotus pond."
जमदग्निरुवाच ।
जाजमद्यजजा नाम मृजा माह जिजायिषे ।
जमदग्निरिति ख्यातमतो मां विद्धि शोभने ॥३७॥
37. jamadagniruvāca ,
jājamadyajajā nāma mṛjā māha jijāyiṣe ,
jamadagniriti khyātamato māṁ viddhi śobhane.
37. jamadagniḥ uvāca jājamadyajajā nāma mṛjā mā ha jijāyiṣe
jamadagniḥ iti khyātam ataḥ mām viddhi śobhane
37. jamadagniḥ uvāca mā ha mṛjā jijāyiṣe jājamadyajajā
nāma jamadagniḥ iti khyātam ataḥ mām viddhi śobhane
37. Jamadagni said, "Do not wish to simplify or purify the name 'Jājamadyajajā'. I am renowned as Jamadagni; therefore, know me by that name, O beautiful one."
यातुधान्युवाच ।
यथोदाहृतमेतत्ते मयि नाम महामुने ।
नैतद्धारयितुं शक्यं गच्छावतर पद्मिनीम् ॥३८॥
38. yātudhānyuvāca ,
yathodāhṛtametatte mayi nāma mahāmune ,
naitaddhārayituṁ śakyaṁ gacchāvatara padminīm.
38. yātudhānī uvāca yathā udāhṛtam etat te mayi nāma mahāmune
na etat dhārayitum śakyam gaccha avatara padminīm
38. yātudhānī uvāca mahāmune etat nāma yathā te mayi
udāhṛtam na śakyam dhārayitum gaccha avatara padminīm
38. The demoness said, "O great sage, this name, as you have explained it to me, cannot be remembered. Go and descend into the lotus pond."
अरुन्धत्युवाच ।
धरां धरित्रीं वसुधां भर्तुस्तिष्ठाम्यनन्तरम् ।
मनोऽनुरुन्धती भर्तुरिति मां विद्ध्यरुन्धतीम् ॥३९॥
39. arundhatyuvāca ,
dharāṁ dharitrīṁ vasudhāṁ bhartustiṣṭhāmyanantaram ,
mano'nurundhatī bharturiti māṁ viddhyarundhatīm.
39. arundhatī uvāca dharām dharitrīm vasudhām bhartuḥ tiṣṭhāmi
anantaram manaḥ anurundhatī bhartuḥ iti mām viddhi arundhatīm
39. arundhatī uvāca dharām dharitrīm vasudhām anantaram bhartuḥ
tiṣṭhāmi manaḥ bhartuḥ anurundhatī iti mām viddhi arundhatīm
39. Arundhatī said, "I remain perpetually by my husband, like the earth which bears all. Because I always comply with my husband's will, know me as Arundhatī."
यातुधान्युवाच ।
नामनैरुक्तमेतत्ते दुःखव्याभाषिताक्षरम् ।
नैतद्धारयितुं शक्यं गच्छावतर पद्मिनीम् ॥४०॥
40. yātudhānyuvāca ,
nāmanairuktametatte duḥkhavyābhāṣitākṣaram ,
naitaddhārayituṁ śakyaṁ gacchāvatara padminīm.
40. yātudhānī uvāca nāma nairuktam etat te duḥkha-vyābhāṣita-akṣaram
na etat dhārayitum śakyam gaccha avatara padminīm
40. yātudhānī uvāca etat te nāma nairuktam duḥkha-vyābhāṣita-akṣaram
etat dhārayitum na śakyam gaccha padminīm avatara
40. The female demon said: This etymology of your name is difficult to articulate. It is not possible to retain it. Go and descend into the lotus pond!
गण्डोवाच ।
गण्डं गण्डं गतवती गण्डगण्डेति संज्ञिता ।
गण्डगण्डेव गण्डेति विद्धि मानलसंभवे ॥४१॥
41. gaṇḍovāca ,
gaṇḍaṁ gaṇḍaṁ gatavatī gaṇḍagaṇḍeti saṁjñitā ,
gaṇḍagaṇḍeva gaṇḍeti viddhi mānalasaṁbhave.
41. gaṇḍaḥ uvāca gaṇḍam gaṇḍam gatavatī gaṇḍagaṇḍā iti
saṃjñitā gaṇḍagaṇḍā iva gaṇḍā iti viddhi mānāla-saṃbhave
41. gaṇḍaḥ uvāca he mānāla-saṃbhave! tvam gaṇḍam gaṇḍam gatavatī.
gaṇḍagaṇḍā iti saṃjñitā.
(tvam) gaṇḍā (asi) gaṇḍagaṇḍā iva iti viddhi.
41. Gaṇḍa said: You, having gone from 'node' to 'node', are designated Gaṇḍagaṇḍā. O daughter of Manala, know that you are (a) 'node' (gaṇḍā), and thus resemble your name Gaṇḍagaṇḍā.
यातुधान्युवाच ।
नामनैरुक्तमेतत्ते दुःखव्याभाषिताक्षरम् ।
नैतद्धारयितुं शक्यं गच्छावतर पद्मिनीम् ॥४२॥
42. yātudhānyuvāca ,
nāmanairuktametatte duḥkhavyābhāṣitākṣaram ,
naitaddhārayituṁ śakyaṁ gacchāvatara padminīm.
42. yātudhānī uvāca nāma nairuktam etat te duḥkha-vyābhāṣita-akṣaram
na etat dhārayitum śakyam gaccha avatara padminīm
42. yātudhānī uvāca etat te nāma nairuktam duḥkha-vyābhāṣita-akṣaram
etat dhārayitum na śakyam gaccha padminīm avatara
42. The female demon said: This etymology of your name is difficult to articulate. It is not possible to retain it. Go and descend into the lotus pond!
पशुसख उवाच ।
सखा सखे यः सख्येयः पशूनां च सखा सदा ।
गौणं पशुसखेत्येवं विद्धि मामग्निसंभवे ॥४३॥
43. paśusakha uvāca ,
sakhā sakhe yaḥ sakhyeyaḥ paśūnāṁ ca sakhā sadā ,
gauṇaṁ paśusakhetyevaṁ viddhi māmagnisaṁbhave.
43. paśusakhaḥ uvāca sakhā sakhe yaḥ sakhya-eyaḥ paśūnām ca
sakhā sadā gauṇam paśusakha iti evam viddhi mām agni-saṃbhave
43. paśusakhaḥ uvāca he agni-saṃbhave! yaḥ sakhā sakhe (bhavati),
ca (yaḥ) sadā paśūnām sakhā (bhavati),
(saḥ) sakhya-eyaḥ (bhavati).
(tvam) mām gauṇam paśusakha iti evam viddhi.
43. Paśusakha said: O born from Agni, know me by this secondary designation 'Paśusakha', (because I am) he who is a friend to a friend, who is worthy of friendship, and always a friend to animals.
यातुधान्युवाच ।
नामनैरुक्तमेतत्ते दुःखव्याभाषिताक्षरम् ।
नैतद्धारयितुं शक्यं गच्छावतर पद्मिनीम् ॥४४॥
44. yātudhānyuvāca ,
nāmanairuktametatte duḥkhavyābhāṣitākṣaram ,
naitaddhārayituṁ śakyaṁ gacchāvatara padminīm.
44. yātudhānī uvāca | nāma anairuktam etat te duḥkhavyābhāṣitākṣaram
| na etat dhārayitum śakyam gaccha avatara padminīm
44. yātudhānī uvāca te etat nāma anairuktam duḥkhavyābhāṣitākṣaram
(asti) etat dhārayitum na śakyam padminīm avatara gaccha
44. The female demon said, "This name of yours is unclear, its syllables uttered with difficulty due to distress. It is not possible to grasp it. Go, descend into the lotus pond!"
शुनःसख उवाच ।
एभिरुक्तं यथा नाम नाहं वक्तुमिहोत्सहे ।
शुनःसखसखायं मां यातुधान्युपधारय ॥४५॥
45. śunaḥsakha uvāca ,
ebhiruktaṁ yathā nāma nāhaṁ vaktumihotsahe ,
śunaḥsakhasakhāyaṁ māṁ yātudhānyupadhāraya.
45. śunaḥsakhaḥ uvāca | ebhiḥ uktam yathā nāma na aham vaktum
iha utsahe | śunaḥsakhasakhāyam mām yātudhāni upadhāraya
45. śunaḥsakhaḥ uvāca yathā nāma ebhiḥ uktam,
(tathā) aham iha vaktum na utsahe yātudhāni,
mām śunaḥsakhasakhāyam upadhāraya
45. Shunaḥsakha said, "The way this name has been uttered by these, I am not able to speak it here. O female demon (yātudhānī), understand me to be a friend of Shunaḥsakha."
यातुधान्युवाच ।
नाम तेऽव्यक्तमुक्तं वै वाक्यं संदिग्धया गिरा ।
तस्मात्सकृदिदानीं त्वं ब्रूहि यन्नाम ते द्विज ॥४६॥
46. yātudhānyuvāca ,
nāma te'vyaktamuktaṁ vai vākyaṁ saṁdigdhayā girā ,
tasmātsakṛdidānīṁ tvaṁ brūhi yannāma te dvija.
46. yātudhānī uvāca | nāma te avyaktam uktam vai vākyam saṃdigdhayā
girā | tasmāt sakṛt idānīm tvam brūhi yat nāma te dvija
46. yātudhānī uvāca dvija,
te nāma saṃdigdhayā girā avyaktam vākyam vai uktam tasmāt idānīm tvam yat te nāma (tat) sakṛt brūhi
46. The female demon said, "O twice-born (dvija), your name was indeed expressed indistinctly with an ambiguous voice. Therefore, now you, speak your name just once!"
शुनःसख उवाच ।
सकृदुक्तं मया नाम न गृहीतं यदा त्वया ।
तस्मात्त्रिदण्डाभिहता गच्छ भस्मेति माचिरम् ॥४७॥
47. śunaḥsakha uvāca ,
sakṛduktaṁ mayā nāma na gṛhītaṁ yadā tvayā ,
tasmāttridaṇḍābhihatā gaccha bhasmeti māciram.
47. śunaḥsakhaḥ uvāca | sakṛt uktam mayā nāma na gṛhītam yadā
tvayā | tasmāt tridaṇḍābhihatā gaccha bhasma iti mā ciram
47. śunaḥsakhaḥ uvāca yadā mayā nāma sakṛt uktam (api),
tvayā na gṛhītam tasmāt tridaṇḍābhihatā (tvam) gaccha,
mā ciram iti bhasma (bhava)
47. Shunaḥsakha said, "Since the name was spoken by me once, yet not understood by you, therefore, struck by the triple staff, go and become ashes without delay!"
भीष्म उवाच ।
सा ब्रह्मदण्डकल्पेन तेन मूर्ध्नि हता तदा ।
कृत्या पपात मेदिन्यां भस्मसाच्च जगाम ह ॥४८॥
48. bhīṣma uvāca ,
sā brahmadaṇḍakalpena tena mūrdhni hatā tadā ,
kṛtyā papāta medinyāṁ bhasmasācca jagāma ha.
48. bhīṣma uvāca sā brahma-daṇḍa-kalpena tena mūrdhni hatā
tadā kṛtyā papāta medinyām bhasmasāt ca jagāma ha
48. bhīṣma uvāca tadā tena brahma-daṇḍa-kalpena mūrdhni
hatā sā kṛtyā medinyām papāta ca bhasmasāt ha jagāma
48. Bhishma said: Struck on the head by him, as if by a divine staff, that magical entity (kṛtyā) then fell to the earth and indeed turned to ashes.
शुनःसखश्च हत्वा तां यातुधानीं महाबलाम् ।
भुवि त्रिदण्डं विष्टभ्य शाद्वले समुपाविशत् ॥४९॥
49. śunaḥsakhaśca hatvā tāṁ yātudhānīṁ mahābalām ,
bhuvi tridaṇḍaṁ viṣṭabhya śādvale samupāviśat.
49. śunaḥsakhaḥ ca hatvā tām yātudhānīm mahābalām
bhuvi tridaṇḍam viṣṭabhya śādvale samupāviśat
49. ca śunaḥsakhaḥ tām mahābalām yātudhānīm hatvā
bhuvi tridaṇḍam viṣṭabhya śādvale samupāviśat
49. Having killed that mighty demoness, Śunassakha then firmly placed his triple staff on the ground and sat down on the green grass.
ततस्ते मुनयः सर्वे पुष्कराणि बिसानि च ।
यथाकाममुपादाय समुत्तस्थुर्मुदान्विताः ॥५०॥
50. tataste munayaḥ sarve puṣkarāṇi bisāni ca ,
yathākāmamupādāya samuttasthurmudānvitāḥ.
50. tataḥ te munayaḥ sarve puṣkarāṇi bisāni ca
yathākāmam upādāya samuttasthuḥ mudā-anvitāḥ
50. tataḥ te sarve munayaḥ puṣkarāṇi ca bisāni
yathākāmam upādāya mudā-anvitāḥ samuttasthuḥ
50. Then all those sages, having taken lotuses and lotus stalks as much as they wished, rose up filled with joy.
श्रमेण महता युक्तास्ते बिसानि कलापशः ।
तीरे निक्षिप्य पद्मिन्यास्तर्पणं चक्रुरम्भसा ॥५१॥
51. śrameṇa mahatā yuktāste bisāni kalāpaśaḥ ,
tīre nikṣipya padminyāstarpaṇaṁ cakrurambhasā.
51. śrameṇa mahatā yuktāḥ te bisāni kalāpaśaḥ tīre
nikṣipya padminyāḥ tarpaṇam cakruḥ ambhasā
51. mahatā śrameṇa yuktāḥ te padminyāḥ tīre
kalāpaśaḥ bisāni nikṣipya ambhasā tarpaṇam cakruḥ
51. Those (sages), weary from great effort, having placed the lotus stalks in bundles on the bank of the lotus pond, then performed the water libation (tarpaṇa) with water.
अथोत्थाय जलात्तस्मात्सर्वे ते वै समागमन् ।
नापश्यंश्चापि ते तानि बिसानि पुरुषर्षभ ॥५२॥
52. athotthāya jalāttasmātsarve te vai samāgaman ,
nāpaśyaṁścāpi te tāni bisāni puruṣarṣabha.
52. atha utthāya jalāt tasmāt sarve te vai samāgaman
na apaśyan ca api te tāni bisāni puruṣarṣabha
52. Then, having risen from that water, all of them indeed assembled. However, they did not see those lotus stalks, O best among men.
ऋषय ऊचुः ।
केन क्षुधाभिभूतानामस्माकं पापकर्मणा ।
नृशंसेनापनीतानि बिसान्याहारकाङ्क्षिणाम् ॥५३॥
53. ṛṣaya ūcuḥ ,
kena kṣudhābhibhūtānāmasmākaṁ pāpakarmaṇā ,
nṛśaṁsenāpanītāni bisānyāhārakāṅkṣiṇām.
53. ṛṣayaḥ ūcuḥ kena kṣudhābhibhūtānām asmākam
pāpakarmaṇā nṛśaṃsena apanītāni bisāni āhārakāṅkṣiṇām
53. The sages said, "By whom, by what evil-doer, by what cruel one, have these lotus stalks been taken away from us, who are afflicted by hunger and longing for sustenance?"
ते शङ्कमानास्त्वन्योन्यं पप्रच्छुर्द्विजसत्तमाः ।
त ऊचुः शपथं सर्वे कुर्म इत्यरिकर्शन ॥५४॥
54. te śaṅkamānāstvanyonyaṁ papracchurdvijasattamāḥ ,
ta ūcuḥ śapathaṁ sarve kurma ityarikarśana.
54. te śaṅkamānāḥ tu anyonyam papracchuḥ dvijasattamāḥ
te ūcuḥ śapatham sarve kurmaḥ iti arikarśana
54. They, suspecting one another, questioned each other, O best of the twice-born. They all said, "We will take an oath," O subduer of foes.
त उक्त्वा बाढमित्येव सर्व एव शुनःसखम् ।
क्षुधार्ताः सुपरिश्रान्ताः शपथायोपचक्रमुः ॥५५॥
55. ta uktvā bāḍhamityeva sarva eva śunaḥsakham ,
kṣudhārtāḥ supariśrāntāḥ śapathāyopacakramuḥ.
55. te uktvā bāḍham iti eva sarve eva śunaḥsakham
kṣudhārtāḥ supariśrāntāḥ śapathāya upacakramuḥ
55. Having thus said, 'Yes, indeed,' all of them, distressed by hunger and extremely weary, approached the dog's companion (śunaḥsakham) for the purpose of taking the oath.
अत्रिरुवाच ।
स गां स्पृशतु पादेन सूर्यं च प्रतिमेहतु ।
अनध्यायेष्वधीयीत बिसस्तैन्यं करोति यः ॥५६॥
56. atriruvāca ,
sa gāṁ spṛśatu pādena sūryaṁ ca pratimehatu ,
anadhyāyeṣvadhīyīta bisastainyaṁ karoti yaḥ.
56. atriḥ uvāca saḥ gām spṛśatu pādena sūryam ca
pratimehatu anadhyāyeṣu adhīyīta bisastainyam karoti yaḥ
56. atriḥ uvāca yaḥ bisastainyam karoti saḥ gām pādena
spṛśatu ca sūryam pratimehatu anadhyāyeṣu adhīyīta
56. Atri said: Whoever commits the theft of lotus stalks should touch a cow with his foot, urinate towards the sun, and study during periods forbidden for Vedic study.
वसिष्ठ उवाच ।
अनध्यायपरो लोके शुनः स परिकर्षतु ।
परिव्राट्कामवृत्तोऽस्तु बिसस्तैन्यं करोति यः ॥५७॥
57. vasiṣṭha uvāca ,
anadhyāyaparo loke śunaḥ sa parikarṣatu ,
parivrāṭkāmavṛtto'stu bisastainyaṁ karoti yaḥ.
57. vasiṣṭhaḥ uvāca anadhyāyaparaḥ loke śunaḥ saḥ parikarṣatu
parivrāṭ kāmavṛttaḥ astu bisastainyam karoti yaḥ
57. vasiṣṭhaḥ uvāca yaḥ bisastainyam karoti saḥ loke śunaḥ
parikarṣatu anadhyāyaparaḥ parivrāṭ kāmavṛttaḥ astu
57. Vasiṣṭha said: Whoever commits the theft of lotus stalks should drag a dog around among people, and may he become a wandering ascetic acting without discipline or restraint.
शरणागतं हन्तु मित्रं स्वसुतां चोपजीवतु ।
अर्थान्काङ्क्षतु कीनाशाद्बिसस्तैन्यं करोति यः ॥५८॥
58. śaraṇāgataṁ hantu mitraṁ svasutāṁ copajīvatu ,
arthānkāṅkṣatu kīnāśādbisastainyaṁ karoti yaḥ.
58. śaraṇāgatam hantu mitram svasutām ca upajīvatu
arthān kāṅkṣatu kīnāśāt bisastainyam karoti yaḥ
58. yaḥ bisastainyam karoti śaraṇāgatam hantu mitram
ca svasutām upajīvatu kīnāśāt arthān kāṅkṣatu
58. Whoever commits the theft of lotus stalks should kill one who has sought refuge, exploit a friend and his own daughter, and covet wealth from a miser.
कश्यप उवाच ।
सर्वत्र सर्वं पणतु न्यासलोपं करोतु च ।
कूटसाक्षित्वमभ्येतु बिसस्तैन्यं करोति यः ॥५९॥
59. kaśyapa uvāca ,
sarvatra sarvaṁ paṇatu nyāsalopaṁ karotu ca ,
kūṭasākṣitvamabhyetu bisastainyaṁ karoti yaḥ.
59. kaśyapaḥ uvāca sarvatra sarvam paṇatu nyāsalopam karoti
ca kūṭasākṣitvam abhyetu bisastainyam karoti yaḥ
59. kaśyapaḥ uvāca yaḥ bisastainyam karoti sarvatra sarvam
paṇatu nyāsalopam ca karotu kūṭasākṣitvam abhyetu
59. Kaśyapa said: Whoever commits the theft of lotus stalks should recklessly sell everything everywhere, commit a breach of trust regarding a deposit, and resort to giving false witness.
वृथामांसं समश्नातु वृथादानं करोतु च ।
यातु स्त्रियं दिवा चैव बिसस्तैन्यं करोति यः ॥६०॥
60. vṛthāmāṁsaṁ samaśnātu vṛthādānaṁ karotu ca ,
yātu striyaṁ divā caiva bisastainyaṁ karoti yaḥ.
60. vṛthāmāṃsam samaśnātu vṛthādānam karotu ca yātu
striyam divā ca eva bisastainyam karoti yaḥ
60. yaḥ bisastainyam karoti,
(saḥ) vṛthāmāṃsam samaśnātu,
vṛthādānam karotu ca,
divā ca eva striyam yātu.
60. He who commits the theft of lotus stalks (bisastainya) may eat meat pointlessly, may offer gifts in vain, and may indeed approach a woman during the day.
भरद्वाज उवाच ।
नृशंसस्त्यक्तधर्मास्तु स्त्रीषु ज्ञातिषु गोषु च ।
ब्राह्मणं चापि जयतां बिसस्तैन्यं करोति यः ॥६१॥
61. bharadvāja uvāca ,
nṛśaṁsastyaktadharmāstu strīṣu jñātiṣu goṣu ca ,
brāhmaṇaṁ cāpi jayatāṁ bisastainyaṁ karoti yaḥ.
61. bharadvāja uvāca nṛśaṃsaḥ tyaktadharmāḥ tu strīṣu jñātiṣu
goṣu ca brāhmaṇam ca api jayatām bisastainyam karoti yaḥ
61. bharadvāja uvāca yaḥ bisastainyam karoti,
saḥ nṛśaṃsaḥ tyaktadharmāḥ tu (bhavati).
(saḥ) strīṣu jñātiṣu goṣu ca brāhmaṇam ca api jayatām.
61. Bharadvāja said: 'He who commits the theft of lotus stalks (bisastainya) is cruel and has abandoned his natural law (dharma). May he indeed overcome women, relatives, cows, and also a brahmin.'
उपाध्यायमधः कृत्वा ऋचोऽध्येतु यजूंषि च ।
जुहोतु च स कक्षाग्नौ बिसस्तैन्यं करोति यः ॥६२॥
62. upādhyāyamadhaḥ kṛtvā ṛco'dhyetu yajūṁṣi ca ,
juhotu ca sa kakṣāgnau bisastainyaṁ karoti yaḥ.
62. upādhyāyam adhaḥ kṛtvā ṛcaḥ adhyetu yajūṃṣi ca
juhotu ca saḥ kakṣāgnau bisastainyam karoti yaḥ
62. yaḥ bisastainyam karoti,
saḥ upādhyāyam adhaḥ kṛtvā,
ṛcaḥ ca yajūṃṣi adhyetu,
ca saḥ kakṣāgnau juhotu.
62. He who commits the theft of lotus stalks (bisastainya) may disregard his preceptor, may study the Riks and Yajus Vedic hymns, and may offer oblations in a fire of dry grass (kakṣāgni).
जमदग्निरुवाच ।
पुरीषमुत्सृजत्वप्सु हन्तु गां चापि दोहिनीम् ।
अनृतौ मैथुनं यातु बिसस्तैन्यं करोति यः ॥६३॥
63. jamadagniruvāca ,
purīṣamutsṛjatvapsu hantu gāṁ cāpi dohinīm ,
anṛtau maithunaṁ yātu bisastainyaṁ karoti yaḥ.
63. jamadagniḥ uvāca purīṣam utsṛjatu apsu hantu gām ca api
dohinīm anṛtau maithunam yātu bisastainyam karoti yaḥ
63. jamadagniḥ uvāca yaḥ bisastainyam karoti,
saḥ apsu purīṣam utsṛjatu,
ca api dohinīm gām hantu,
ca anṛtau maithunam yātu.
63. Jamadagni said: 'He who commits the theft of lotus stalks (bisastainya) may discharge feces into water, may kill a milch cow, and may engage in sexual intercourse (maithuna) outside the proper season.'
द्वेष्यो भार्योपजीवी स्याद्दूरबन्धुश्च वैरवान् ।
अन्योन्यस्यातिथिश्चास्तु बिसस्तैन्यं करोति यः ॥६४॥
64. dveṣyo bhāryopajīvī syāddūrabandhuśca vairavān ,
anyonyasyātithiścāstu bisastainyaṁ karoti yaḥ.
64. dveṣyaḥ bhāryopajīvī syāt dūrabandhuḥ ca vairavān
anyonyasya atithiḥ ca astu bisastainyaṃ karoti yaḥ
64. yaḥ bisastainyaṃ karoti dveṣyaḥ syāt bhāryopajīvī
dūrabandhuḥ vairavān ca anyonyasya atithiḥ ca astu
64. May he who steals lotus stems be hateful, live off his wife, and have hostile, distant relatives. And may he always be a guest to others.
गौतम उवाच ।
अधीत्य वेदांस्त्यजतु त्रीनग्नीनपविध्यतु ।
विक्रीणातु तथा सोमं बिसस्तैन्यं करोति यः ॥६५॥
65. gautama uvāca ,
adhītya vedāṁstyajatu trīnagnīnapavidhyatu ,
vikrīṇātu tathā somaṁ bisastainyaṁ karoti yaḥ.
65. Gautamaḥ uvāca adhītya vedān tyajatu trīn agnīn
apavidhyatu vikrīṇātu tathā somam bisastainyaṃ karoti yaḥ
65. Gautamaḥ uvāca yaḥ bisastainyaṃ karoti adhītya vedān
tyajatu trīn agnīn apavidhyatu tathā somam vikrīṇātu
65. Gautama said: 'He who steals lotus stems (bisa) may abandon the Vedas after studying them, may cast away the three sacred fires, and may likewise sell Soma.'
उदपानप्लवे ग्रामे ब्राह्मणो वृषलीपतिः ।
तस्य सालोक्यतां यातु बिसस्तैन्यं करोति यः ॥६६॥
66. udapānaplave grāme brāhmaṇo vṛṣalīpatiḥ ,
tasya sālokyatāṁ yātu bisastainyaṁ karoti yaḥ.
66. udapānaplave grāme brāhmaṇaḥ vṛṣalīpatiḥ
tasya sālokyatām yātu bisastainyaṃ karoti yaḥ
66. yaḥ bisastainyaṃ karoti udapānaplave grāme
vṛṣalīpatiḥ brāhmaṇaḥ tasya sālokyatām yātu
66. May he who steals lotus stems (bisa) attain the same world (sālokyatā) as a brāhmaṇa who is the husband of a śūdra woman, residing in a village where the wells are ruined.
विश्वामित्र उवाच ।
जीवतो वै गुरून्भृत्यान्भरन्त्वस्य परे जनाः ।
अगतिर्बहुपुत्रः स्याद्बिसस्तैन्यं करोति यः ॥६७॥
67. viśvāmitra uvāca ,
jīvato vai gurūnbhṛtyānbharantvasya pare janāḥ ,
agatirbahuputraḥ syādbisastainyaṁ karoti yaḥ.
67. Viśvāmitraḥ uvāca jīvataḥ vai gurūn bhṛtyān bharantu asya
pare janāḥ agatiḥ bahuputraḥ syāt bisastainyaṃ karoti yaḥ
67. Viśvāmitraḥ uvāca yaḥ bisastainyaṃ karoti asya jīvataḥ vai
gurūn bhṛtyān pare janāḥ bharantu agatiḥ bahuputraḥ syāt
67. Viśvāmitra said: 'May the teachers and dependents of him who steals lotus stems be maintained by other people during his lifetime. May he be helpless (agati), even though he has many children.'
अशुचिर्ब्रह्मकूटोऽस्तु ऋद्ध्या चैवाप्यहंकृतः ।
कर्षको मत्सरी चास्तु बिसस्तैन्यं करोति यः ॥६८॥
68. aśucirbrahmakūṭo'stu ṛddhyā caivāpyahaṁkṛtaḥ ,
karṣako matsarī cāstu bisastainyaṁ karoti yaḥ.
68. aśuciḥ brahmakūṭaḥ astu ṛddhyā ca eva api ahaṃkṛtaḥ
karṣakaḥ matsarī ca astu bisastainyam karoti yaḥ
68. yaḥ bisastainyam karoti aśuciḥ brahmakūṭaḥ astu
ṛddhyā ca eva api ahaṃkṛtaḥ matsarī karṣakaḥ ca astu
68. May he who commits the theft of lotus stems be impure, a deceiver of brahmins, and arrogant due to prosperity. May he also be an envious farmer.
वर्षान्करोतु भृतको राज्ञश्चास्तु पुरोहितः ।
अयाज्यस्य भवेदृत्विग्बिसस्तैन्यं करोति यः ॥६९॥
69. varṣānkarotu bhṛtako rājñaścāstu purohitaḥ ,
ayājyasya bhavedṛtvigbisastainyaṁ karoti yaḥ.
69. varṣān karotu bhṛtakaḥ rājñaḥ ca astu purohitaḥ
ayājyasya bhavet ṛtvik bisastainyam karoti yaḥ
69. yaḥ bisastainyam karoti bhṛtakaḥ varṣān karotu ca
rājñaḥ purohitaḥ astu ca ayājyasya ṛtvik bhavet
69. May he who commits the theft of lotus stems serve as a hired laborer for years, and may he be a royal chaplain (purohita) to a king. May he also become an officiating priest (ṛtvik) for one who is unworthy of Vedic rituals.
अरुन्धत्युवाच ।
नित्यं परिवदेच्छ्वश्रूं भर्तुर्भवतु दुर्मनाः ।
एका स्वादु समश्नातु बिसस्तैन्यं करोति या ॥७०॥
70. arundhatyuvāca ,
nityaṁ parivadecchvaśrūṁ bharturbhavatu durmanāḥ ,
ekā svādu samaśnātu bisastainyaṁ karoti yā.
70. arundhatī uvāca nityam parivadet śvaśrūm bhartuḥ bhavatu
durmanāḥ ekā svādu samaśnātu bisastainyam karoti yā
70. arundhatī uvāca yā bisastainyam karoti nityam śvaśrūm
parivadet bhartuḥ durmanāḥ bhavatu ekā svādu samaśnātu
70. Arundhati said: 'May the woman who commits the theft of lotus stems always revile her mother-in-law, be ill-disposed towards her husband, and eat delicious food by herself.'
ज्ञातीनां गृहमध्यस्था सक्तूनत्तु दिनक्षये ।
अभाग्यावीरसूरस्तु बिसस्तैन्यं करोति या ॥७१॥
71. jñātīnāṁ gṛhamadhyasthā saktūnattu dinakṣaye ,
abhāgyāvīrasūrastu bisastainyaṁ karoti yā.
71. jñātīnām gṛhamadhyasthā saktūn attu dinakṣaye
abhāgyā avīrasūḥ astu bisastainyam karoti yā
71. yā bisastainyam karoti jñātīnām gṛhamadhyasthā
dinakṣaye saktūn attu abhāgyā avīrasūḥ astu
71. May the woman who commits the theft of lotus stems eat (only) groats at the end of the day while standing in the middle of her relatives' house. May she be unfortunate and bear no sons.
गण्डोवाच ।
अनृतं भाषतु सदा साधुभिश्च विरुध्यतु ।
ददातु कन्यां शुल्केन बिसस्तैन्यं करोति या ॥७२॥
72. gaṇḍovāca ,
anṛtaṁ bhāṣatu sadā sādhubhiśca virudhyatu ,
dadātu kanyāṁ śulkena bisastainyaṁ karoti yā.
72. gaṇḍaḥ uvāca anṛtam bhāṣatu sadā sādhubhiḥ ca
virudhyatu dadātu kanyām śulkena bisastainyam karoti yā
72. gaṇḍaḥ uvāca yā bisastainyam karoti anṛtam sadā
bhāṣatu ca sādhubhiḥ virudhyatu kanyām śulkena dadātu
72. Gaṇḍa said: "Let her always speak untruth and contradict the virtuous. Let her give her daughter for a bride-price, she who commits the theft of lotus-stalks."
साधयित्वा स्वयं प्राशेद्दास्ये जीवतु चैव ह ।
विकर्मणा प्रमीयेत बिसस्तैन्यं करोति या ॥७३॥
73. sādhayitvā svayaṁ prāśeddāsye jīvatu caiva ha ,
vikarmaṇā pramīyeta bisastainyaṁ karoti yā.
73. sādhayitvā svayam prāśet dāsye jīvatu ca eva
ha vikarmaṇā pramīyeta bisastainyam karoti yā
73. yā bisastainyam karoti svayam sādhayitvā prāśet
ca eva ha dāsye jīvatu vikarmaṇā pramīyeta
73. "Having prepared (food) herself, let her consume it, and indeed let her live in servitude. Let her die by improper actions (vikarma), she who commits the theft of lotus-stalks."
पशुसख उवाच ।
दास्य एव प्रजायेत सोऽप्रसूतिरकिंचनः ।
दैवतेष्वनमस्कारो बिसस्तैन्यं करोति यः ॥७४॥
74. paśusakha uvāca ,
dāsya eva prajāyeta so'prasūtirakiṁcanaḥ ,
daivateṣvanamaskāro bisastainyaṁ karoti yaḥ.
74. paśusakhaḥ uvāca dāsye eva prajāyeta saḥ aprasūtiḥ
akiñcanaḥ daivateṣu anamaskāraḥ bisastainyam karoti yaḥ
74. paśusakhaḥ uvāca yaḥ bisastainyam karoti daivateṣu
anamaskāraḥ saḥ dāsye eva prajāyeta aprasūtiḥ akiñcanaḥ
74. Paśusakha said: "Let him be born into servitude, childless, and destitute, he who shows no reverence to the deities and commits the theft of lotus-stalks."
शुनःसख उवाच ।
अध्वर्यवे दुहितरं ददातु च्छन्दोगे वा चरितब्रह्मचर्ये ।
आथर्वणं वेदमधीत्य विप्रः स्नायीत यो वै हरते बिसानि ॥७५॥
75. śunaḥsakha uvāca ,
adhvaryave duhitaraṁ dadātu; cchandoge vā caritabrahmacarye ,
ātharvaṇaṁ vedamadhītya vipraḥ; snāyīta yo vai harate bisāni.
75. śunaḥsakhaḥ uvāca adhvaryave duhitaram
dadātu cchandoge vā caritabrahmacarye
ātharvaṇam vedam adhītya
vipraḥ snāyīta yaḥ vai harate bisāni
75. śunaḥsakhaḥ uvāca yaḥ vai ātharvaṇam
vedam adhītya vipraḥ snāyīta
bisāni harate adhvaryave vā
caritabrahmacarye cchandoge duhitaram dadātu
75. Śunaḥsakha said: "He who indeed steals lotus-stalks, despite being a brahmin (vipra) who has studied the Atharva (Veda) and undergone the purificatory bath, let him give his daughter to an Adhvaryu or Chhandoga priest who has observed celibacy (brahmacarya)."
ऋषय ऊचुः ।
इष्टमेतद्द्विजातीनां योऽयं ते शपथः कृतः ।
त्वया कृतं बिसस्तैन्यं सर्वेषां नः शुनःसख ॥७६॥
76. ṛṣaya ūcuḥ ,
iṣṭametaddvijātīnāṁ yo'yaṁ te śapathaḥ kṛtaḥ ,
tvayā kṛtaṁ bisastainyaṁ sarveṣāṁ naḥ śunaḥsakha.
76. ṛṣayaḥ ūcuḥ | iṣṭam etat dvijātīnām yaḥ ayam te śapathaḥ
kṛtaḥ | tvayā kṛtam bisastainyam sarveṣām naḥ śunaḥsakha
76. The sages said: 'This oath you have taken is agreeable to the twice-born. O Shunaḥsakha, you have committed the theft of lotus stalks from all of us.'
शुनःसख उवाच ।
न्यस्तमाद्यमपश्यद्भिर्यदुक्तं कृतकर्मभिः ।
सत्यमेतन्न मिथ्यैतद्बिसस्तैन्यं कृतं मया ॥७७॥
77. śunaḥsakha uvāca ,
nyastamādyamapaśyadbhiryaduktaṁ kṛtakarmabhiḥ ,
satyametanna mithyaitadbisastainyaṁ kṛtaṁ mayā.
77. śunaḥsakha uvāca | nyastam ādyam
apaśyadbhīḥ yat uktam
kṛtakarmabhiḥ | satyam etat na mithyā
etat bisastainyam kṛtam mayā
77. Shunaḥsakha said: 'What was stated by those accomplished sages who did not perceive the initial offering, that is true; it is not false. The theft of the lotus stalks was indeed committed by me.'
मया ह्यन्तर्हितानीह बिसानीमानि पश्यत ।
परीक्षार्थं भगवतां कृतमेतन्मयानघाः ।
रक्षणार्थं च सर्वेषां भवतामहमागतः ॥७८॥
78. mayā hyantarhitānīha bisānīmāni paśyata ,
parīkṣārthaṁ bhagavatāṁ kṛtametanmayānaghāḥ ,
rakṣaṇārthaṁ ca sarveṣāṁ bhavatāmahamāgataḥ.
78. mayā hi antarhitāni iha bisāni imāni
paśyata | parīkṣārtham bhagavatām
kṛtam etat mayā anaghāḥ | rakṣaṇārtham
ca sarveṣām bhavatām aham āgataḥ
78. Indeed, these lotus stalks were hidden here by me - look at them! This was done by me, O sinless ones, for the purpose of testing you venerable sages. And I have come for the protection of all of you.
यातुधानी ह्यतिक्रुद्धा कृत्यैषा वो वधैषिणी ।
वृषादर्भिप्रयुक्तैषा निहता मे तपोधनाः ॥७९॥
79. yātudhānī hyatikruddhā kṛtyaiṣā vo vadhaiṣiṇī ,
vṛṣādarbhiprayuktaiṣā nihatā me tapodhanāḥ.
79. yātudhānī hi atikruddhā kṛtyā eṣā vaḥ vadhaiṣiṇī
| vṛṣādarbhiprayuktā eṣā nihatā me tapodhanāḥ
79. Indeed, this extremely angry female demon, a magical entity intent on your destruction, dispatched by Vṛṣādarbhi, has been slain by me, O ascetics (tapodhanāḥ).
दुष्टा हिंस्यादियं पापा युष्मान्प्रत्यग्निसंभवा ।
तस्मादस्म्यागतो विप्रा वासवं मां निबोधत ॥८०॥
80. duṣṭā hiṁsyādiyaṁ pāpā yuṣmānpratyagnisaṁbhavā ,
tasmādasmyāgato viprā vāsavaṁ māṁ nibodhata.
80. duṣṭā hiṃsyāt iyam pāpā yuṣmān prati agnisaṃbhavā
tasmāt asmi āgataḥ viprāḥ vāsavam mām nibodhata
80. This wicked, sinful being, born from fire, might harm you. Therefore, O Brahmins, I have come. Know me to be Vāsava (Indra).
अलोभादक्षया लोकाः प्राप्ता वः सार्वकामिकाः ।
उत्तिष्ठध्वमितः क्षिप्रं तानवाप्नुत वै द्विजाः ॥८१॥
81. alobhādakṣayā lokāḥ prāptā vaḥ sārvakāmikāḥ ,
uttiṣṭhadhvamitaḥ kṣipraṁ tānavāpnuta vai dvijāḥ.
81. alobhāt akṣayāḥ lokāḥ prāptāḥ vaḥ sārvakāmikāḥ
uttiṣṭhadhvam itaḥ kṣipram tān avāpnuta vai dvijāḥ
81. Due to your lack of greed, you have attained imperishable realms that fulfill all desires. Therefore, O twice-born ones, quickly rise up from here and attain them!
भीष्म उवाच ।
ततो महर्षयः प्रीतास्तथेत्युक्त्वा पुरंदरम् ।
सहैव त्रिदशेन्द्रेण सर्वे जग्मुस्त्रिविष्टपम् ॥८२॥
82. bhīṣma uvāca ,
tato maharṣayaḥ prītāstathetyuktvā puraṁdaram ,
sahaiva tridaśendreṇa sarve jagmustriviṣṭapam.
82. bhīṣmaḥ uvāca tataḥ maharṣayaḥ prītāḥ tathā iti uktvā
purandaram saha eva tridaśendreṇa sarve jagmuḥ triviṣṭapam
82. Bhishma said: Then, the great sages, pleased, having assented to Purandara (Indra) by saying 'So be it,' all went to heaven along with the lord of the gods.
एवमेते महात्मानो भोगैर्बहुविधैरपि ।
क्षुधा परमया युक्ताश्छन्द्यमाना महात्मभिः ।
नैव लोभं तदा चक्रुस्ततः स्वर्गमवाप्नुवन् ॥८३॥
83. evamete mahātmāno bhogairbahuvidhairapi ,
kṣudhā paramayā yuktāśchandyamānā mahātmabhiḥ ,
naiva lobhaṁ tadā cakrustataḥ svargamavāpnuvan.
83. evam ete mahātmānaḥ bhogaiḥ bahuvidhaiḥ
api kṣudhā paramayā yuktāḥ
chandyamānāḥ mahātmabhiḥ na eva lobham
tadā cakruḥ tataḥ svargam avāpnuvan
83. In this way, these great-souled individuals, despite being afflicted by extreme hunger and offered various enjoyments by other great souls, certainly did not succumb to greed at that time. Consequently, they attained heaven.
तस्मात्सर्वास्ववस्थासु नरो लोभं विवर्जयेत् ।
एष धर्मः परो राजन्नलोभ इति विश्रुतः ॥८४॥
84. tasmātsarvāsvavasthāsu naro lobhaṁ vivarjayet ,
eṣa dharmaḥ paro rājannalobha iti viśrutaḥ.
84. tasmāt sarvāsu avasthāsu naraḥ lobham vivarjayet
eṣaḥ dharmaḥ paraḥ rājan alobhaḥ iti viśrutaḥ
84. tasmāt naraḥ sarvāsu avasthāsu lobham vivarjayet
eṣaḥ rājan alobhaḥ iti paraḥ dharmaḥ viśrutaḥ
84. Therefore, a person should completely give up greed in all circumstances. This principle of non-greed, O king, is widely known as the supreme intrinsic nature (dharma).
इदं नरः सच्चरितं समवायेषु कीर्तयेत् ।
सुखभागी च भवति न च दुर्गाण्यवाप्नुते ॥८५॥
85. idaṁ naraḥ saccaritaṁ samavāyeṣu kīrtayet ,
sukhabhāgī ca bhavati na ca durgāṇyavāpnute.
85. idam naraḥ saccaritam samavāyeṣu kīrtayet
sukhabhāgī ca bhavati na ca durgāṇi avāpnute
85. naraḥ idam saccaritam samavāyeṣu kīrtayet ca
sukhabhāgī bhavati ca durgāṇi na avāpnute
85. A person should proclaim this virtuous conduct in gatherings. He then becomes a sharer of happiness and does not encounter misfortunes.
प्रीयन्ते पितरश्चास्य ऋषयो देवतास्तथा ।
यशोधर्मार्थभागी च भवति प्रेत्य मानवः ॥८६॥
86. prīyante pitaraścāsya ṛṣayo devatāstathā ,
yaśodharmārthabhāgī ca bhavati pretya mānavaḥ.
86. prīyante pitaraḥ ca asya ṛṣayaḥ devatāḥ tathā
yaśodharmārthabhāgī ca bhavati pretya mānavaḥ
86. asya pitaraḥ ṛṣayaḥ tathā devatāḥ ca prīyante
ca mānavaḥ pretya yaśodharmārthabhāgī bhavati
86. His ancestors, sages, and deities are pleased. Furthermore, after death, a human being becomes a partaker of fame, righteousness (dharma), and prosperity.