Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-6, chapter-60

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
संजय उवाच ।
ततो भूरिश्रवा राजन्सात्यकिं नवभिः शरैः ।
अविध्यद्भृशसंक्रुद्धस्तोत्त्रैरिव महाद्विपम् ॥१॥
1. saṁjaya uvāca ,
tato bhūriśravā rājansātyakiṁ navabhiḥ śaraiḥ ,
avidhyadbhṛśasaṁkruddhastottrairiva mahādvipam.
1. saṃjaya uvāca tataḥ bhūriśravāḥ rājan sātyakim navabhiḥ
śaraiḥ avidhyat bhṛśaśaṃkruddhaḥ tottraiḥ iva mahādvipam
1. saṃjaya uvāca: rājan (O king),
tataḥ (then) bhṛśaśaṃkruddhaḥ (greatly enraged) bhūriśravāḥ (Bhūriśravas) navabhiḥ (with nine) śaraiḥ (arrows) sātyakim (Sātyaki) avidhyat (struck),
tottraiḥ iva (like with goads) mahādvipam (a great elephant).
1. Sañjaya said: Then, O king, Bhūriśravas, greatly enraged, struck Sātyaki with nine arrows, just as one would pierce a great elephant with goads.
कौरवं सात्यकिश्चैव शरैः संनतपर्वभिः ।
अवाकिरदमेयात्मा सर्वलोकस्य पश्यतः ॥२॥
2. kauravaṁ sātyakiścaiva śaraiḥ saṁnataparvabhiḥ ,
avākiradameyātmā sarvalokasya paśyataḥ.
2. kauravam sātyakiḥ ca eva śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
avākirat ameyātmā sarvalokasya paśyataḥ
2. ca eva (And indeed) ameyātmā (of immeasurable spirit) sātyakiḥ (Sātyaki) saṃnataparvabhiḥ (with bent shafts) śaraiḥ (with arrows) kauravam (the Kaurava) avākirat (showered) sarvalokasya (of all the people) paśyataḥ (watching).
2. And Sātyaki, whose spirit (ātman) was immeasurable, showered the Kaurava (Bhūriśravas) with arrows whose shafts were bent, while all the people watched.
ततो दुर्योधनो राजा सोदर्यैः परिवारितः ।
सौमदत्तिं रणे यत्तः समन्तात्पर्यवारयत् ॥३॥
3. tato duryodhano rājā sodaryaiḥ parivāritaḥ ,
saumadattiṁ raṇe yattaḥ samantātparyavārayat.
3. tataḥ duryodhanaḥ rājā sodaryaiḥ parivāritaḥ
saumadattiṃ raṇe yattaḥ samantāt paryavārayat
3. tataḥ rājā duryodhanaḥ sodaryaiḥ parivāritaḥ
yattaḥ raṇe samantāt saumadattiṃ paryavārayat
3. Then King Duryodhana, accompanied by his brothers, attentively surrounded Saumadatti (Bhuriśravas) from all sides in the battle.
तथैव पाण्डवाः सर्वे सात्यकिं रभसं रणे ।
परिवार्य स्थिताः संख्ये समन्तात्सुमहौजसः ॥४॥
4. tathaiva pāṇḍavāḥ sarve sātyakiṁ rabhasaṁ raṇe ,
parivārya sthitāḥ saṁkhye samantātsumahaujasaḥ.
4. tathā eva pāṇḍavāḥ sarve sātyakiṃ rabhasaṃ raṇe
parivārya sthitāḥ saṃkhye samantāt sumahaujasaḥ
4. tathā eva sarve sumahaujasaḥ pāṇḍavāḥ rabhasaṃ
sātyakiṃ raṇe saṃkhye samantāt parivārya sthitāḥ
4. Similarly, all the exceedingly mighty Pāṇḍavas, having surrounded the impetuous Satyak from all sides in the battle, stood firm.
भीमसेनस्तु संक्रुद्धो गदामुद्यम्य भारत ।
दुर्योधनमुखान्सर्वान्पुत्रांस्ते पर्यवारयत् ॥५॥
5. bhīmasenastu saṁkruddho gadāmudyamya bhārata ,
duryodhanamukhānsarvānputrāṁste paryavārayat.
5. bhīmasenaḥ tu saṃkruddhaḥ gadām udyamya bhārata
duryodhanamukhān sarvān putrān te paryavārayat
5. bhārata! bhīmasenaḥ tu saṃkruddhaḥ gadām udyamya
te duryodhanamukhān sarvān putrān paryavārayat
5. But Bhīmasena, O Bhārata, greatly enraged, lifted his mace and assailed all your sons, led by Duryodhana.
रथैरनेकसाहस्रैः क्रोधामर्षसमन्वितः ।
नन्दकस्तव पुत्रस्तु भीमसेनं महाबलम् ।
विव्याध निशितैः षड्भिः कङ्कपत्रैः शिलाशितैः ॥६॥
6. rathairanekasāhasraiḥ krodhāmarṣasamanvitaḥ ,
nandakastava putrastu bhīmasenaṁ mahābalam ,
vivyādha niśitaiḥ ṣaḍbhiḥ kaṅkapatraiḥ śilāśitaiḥ.
6. rathaiḥ anekasāhasraiḥ krodhāmarṣasamanvitaḥ
nandakaḥ tava putraḥ tu
bhīmasenaṃ mahābalam vivyādha
niśitaiḥ ṣaḍbhiḥ kaṅkapatraiḥ śilāśitaiḥ
6. bhārata! tava putraḥ nandakaḥ tu
anekasāhasraiḥ rathaiḥ krodhāmarṣasamanvitaḥ
[san] mahābalam bhīmasenaṃ ṣaḍbhiḥ
niśitaiḥ śilāśitaiḥ kaṅkapatraiḥ vivyādha
6. O Bhārata, your son Nandaka, accompanied by thousands of chariots and filled with rage and indignation, pierced the mighty Bhīmasena with six sharp arrows, honed on stone and feathered with heron plumes.
दुर्योधनस्तु समरे भीमसेनं महाबलम् ।
आजघानोरसि क्रुद्धो मार्गणैर्निशितैस्त्रिभिः ॥७॥
7. duryodhanastu samare bhīmasenaṁ mahābalam ,
ājaghānorasi kruddho mārgaṇairniśitaistribhiḥ.
7. Duryodhanaḥ tu samare Bhīmasenam mahābalam
ājaghāna urasi kruddhaḥ mārgaṇaiḥ niśitaiḥ tribhiḥ
7. kruddhaḥ Duryodhanaḥ tu samare mahābalam Bhīmasenam
urasi tribhiḥ niśitaiḥ mārgaṇaiḥ ājaghāna
7. Duryodhana, enraged, struck the mighty Bhimasena in battle upon the chest with three sharp arrows.
ततो भीमो महाबाहुः स्वरथं सुमहाबलः ।
आरुरोह रथश्रेष्ठं विशोकं चेदमब्रवीत् ॥८॥
8. tato bhīmo mahābāhuḥ svarathaṁ sumahābalaḥ ,
āruroha rathaśreṣṭhaṁ viśokaṁ cedamabravīt.
8. tataḥ Bhīmaḥ mahābāhuḥ svaratham sumahābalaḥ
ārūroha rathaśreṣṭham viśokam ca idam abravīt
8. tataḥ mahābāhuḥ sumahābalaḥ Bhīmaḥ svaratham
rathaśreṣṭham ārūroha ca viśokam idam abravīt
8. Then Bhima, the mighty-armed and exceedingly powerful, ascended his own excellent chariot and spoke this to Vishoka.
एते महारथाः शूरा धार्तराष्ट्रा महाबलाः ।
मामेव भृशसंक्रुद्धा हन्तुमभ्युद्यता युधि ॥९॥
9. ete mahārathāḥ śūrā dhārtarāṣṭrā mahābalāḥ ,
māmeva bhṛśasaṁkruddhā hantumabhyudyatā yudhi.
9. ete mahārathāḥ śūrāḥ dhārtarāṣṭrāḥ mahābalāḥ mām
eva bhṛśasaṃkruddhāḥ hantum abhyudyatāḥ yudhi
9. ete mahārathāḥ śūrāḥ dhārtarāṣṭrāḥ mahābalāḥ
bhṛśasaṃkruddhāḥ mām eva hantum abhyudyatāḥ yudhi
9. These great, heroic, and exceedingly mighty Kaurava warriors are indeed extremely enraged and prepared to kill only me in battle.
एतानद्य हनिष्यामि पश्यतस्ते न संशयः ।
तस्मान्ममाश्वान्संग्रामे यत्तः संयच्छ सारथे ॥१०॥
10. etānadya haniṣyāmi paśyataste na saṁśayaḥ ,
tasmānmamāśvānsaṁgrāme yattaḥ saṁyaccha sārathe.
10. etān adya haniṣyāmi paśyatas te na saṃśayaḥ tasmāt
mama aśvān saṃgrāme yattaḥ saṃyaccha sārathe
10. adya etān haniṣyāmi,
te paśyatas na saṃśayaḥ.
tasmāt sārathe,
yattaḥ saṃgrāme mama aśvān saṃyaccha
10. I shall surely kill these today, with no doubt while you watch. Therefore, O charioteer, carefully rein in my horses in battle.
एवमुक्त्वा ततः पार्थः पुत्रं दुर्योधनं तव ।
विव्याध दशभिस्तीक्ष्णैः शरैः कनकभूषणैः ।
नन्दकं च त्रिभिर्बाणैः प्रत्यविध्यत्स्तनान्तरे ॥११॥
11. evamuktvā tataḥ pārthaḥ putraṁ duryodhanaṁ tava ,
vivyādha daśabhistīkṣṇaiḥ śaraiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ ,
nandakaṁ ca tribhirbāṇaiḥ pratyavidhyatstanāntare.
11. evam uktvā tataḥ pārthaḥ putram
duryodhanaṃ tava vivyādha daśabhiḥ tīkṣṇaiḥ
śaraiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ nandakam ca
tribhiḥ bāṇaiḥ pratyavidhyat stanāntare
11. tataḥ pārthaḥ evam uktvā,
tava putram duryodhanaṃ kanakabhūṣaṇaiḥ tīkṣṇaiḥ daśabhiḥ śaraiḥ vivyādha.
ca tribhiḥ bāṇaiḥ nandakam stanāntare pratyavidhyat.
11. Having thus spoken, Arjuna (Pārtha) then pierced your son Duryodhana with ten sharp, gold-adorned arrows. He also counter-pierced Nandaka in the middle of the chest with three arrows.
तं तु दुर्योधनः षष्ट्या विद्ध्वा भीमं महाबलम् ।
त्रिभिरन्यैः सुनिशितैर्विशोकं प्रत्यविध्यत ॥१२॥
12. taṁ tu duryodhanaḥ ṣaṣṭyā viddhvā bhīmaṁ mahābalam ,
tribhiranyaiḥ suniśitairviśokaṁ pratyavidhyata.
12. tam tu duryodhanaḥ ṣaṣṭyā viddhvā bhīmam mahābalam
tribhiḥ anyaiḥ suniśitaiḥ viśokam pratyavidhyata
12. tu duryodhanaḥ mahābalam bhīmam ṣaṣṭyā (śaraiḥ) viddhvā,
anyaiḥ suniśitaiḥ tribhiḥ (śaraiḥ) viśokam pratyavidhyata.
12. But Duryodhana, having pierced the mighty Bhima with sixty arrows, then counter-pierced Viśoka with three other very sharp arrows.
भीमस्य च रणे राजन्धनुश्चिच्छेद भास्वरम् ।
मुष्टिदेशे शरैस्तीक्ष्णैस्त्रिभी राजा हसन्निव ॥१३॥
13. bhīmasya ca raṇe rājandhanuściccheda bhāsvaram ,
muṣṭideśe śaraistīkṣṇaistribhī rājā hasanniva.
13. bhīmasya ca raṇe rājan dhanuḥ ciccheda bhāsvaram
muṣṭideśe śaraiḥ tīkṣṇaiḥ tribhiḥ rājā hasan iva
13. rājan,
ca rājā hasan iva raṇe tīkṣṇaiḥ tribhiḥ śaraiḥ bhīmasya bhāsvaram dhanuḥ muṣṭideśe ciccheda.
13. O King, the king (Duryodhana) also, as if laughing, broke Bhima's shining bow in battle at the grip area with three sharp arrows.
भीमस्तु प्रेक्ष्य यन्तारं विशोकं संयुगे तदा ।
पीडितं विशिखैस्तीक्ष्णैस्तव पुत्रेण धन्विना ॥१४॥
14. bhīmastu prekṣya yantāraṁ viśokaṁ saṁyuge tadā ,
pīḍitaṁ viśikhaistīkṣṇaistava putreṇa dhanvinā.
14. bhīmaḥ tu prekṣya yantāram viśokam saṃyuge tadā
pīḍitam viśikhaiḥ tīkṣṇaiḥ tava putreṇa dhanvinā
14. tu tadā bhīmaḥ saṃyuge tava putreṇa dhanvinā tīkṣṇaiḥ viśikhaiḥ pīḍitam yantāram viśokam prekṣya.
.
.
14. But Bhima, having then seen his charioteer Viśoka, who was wounded in battle by your son, the archer, with sharp arrows...
अमृष्यमाणः संक्रुद्धो धनुर्दिव्यं परामृशत् ।
पुत्रस्य ते महाराज वधार्थं भरतर्षभ ॥१५॥
15. amṛṣyamāṇaḥ saṁkruddho dhanurdivyaṁ parāmṛśat ,
putrasya te mahārāja vadhārthaṁ bharatarṣabha.
15. amṛṣyamāṇaḥ saṃkruddhaḥ dhanuḥ divyaṃ parāmṛśat
putrasya te mahārāja vadhārthaṃ bharatarṣabha
15. mahārāja bharatarṣabha te putrasya vadhārthaṃ
amṛṣyamāṇaḥ saṃkruddhaḥ divyaṃ dhanuḥ parāmṛśat
15. O great king (mahārāja), O best of Bharatas (bharatarṣabha), (he), unable to bear (it) and greatly enraged, seized the divine bow for the purpose of killing your son.
समादत्त च संरब्धः क्षुरप्रं लोमवाहिनम् ।
तेन चिच्छेद नृपतेर्भीमः कार्मुकमुत्तमम् ॥१६॥
16. samādatta ca saṁrabdhaḥ kṣurapraṁ lomavāhinam ,
tena ciccheda nṛpaterbhīmaḥ kārmukamuttamam.
16. samādatta ca saṃrabdhaḥ kṣurapraṃ lomavāhinam
tena ciccheda nṛpateḥ bhīmaḥ kārmukam uttamam
16. ca saṃrabdhaḥ (saḥ) kṣurapraṃ lomavāhinam samādatta.
tena bhīmaḥ nṛpateḥ uttamam kārmukam ciccheda.
16. And enraged, he took up a razor-tipped arrow, capable of splitting hair. With that, Bhīma cut the excellent bow of the king.
सोऽपविध्य धनुश्छिन्नं क्रोधेन प्रज्वलन्निव ।
अन्यत्कार्मुकमादत्त सत्वरं वेगवत्तरम् ॥१७॥
17. so'pavidhya dhanuśchinnaṁ krodhena prajvalanniva ,
anyatkārmukamādatta satvaraṁ vegavattaram.
17. saḥ apavidhya dhanuḥ chinnaṃ krodhena prajvalan
iva anyat kārmukam ādatta satvaraṃ vegavattaram
17. saḥ chinnaṃ dhanuḥ apavidhya,
krodhena prajvalan iva,
satvaraṃ vegavattaram anyat kārmukam ādatta.
17. Having thrown down his cut bow, he, as if blazing with anger, swiftly took another, more powerful bow.
संधत्त विशिखं घोरं कालमृत्युसमप्रभम् ।
तेनाजघान संक्रुद्धो भीमसेनं स्तनान्तरे ॥१८॥
18. saṁdhatta viśikhaṁ ghoraṁ kālamṛtyusamaprabham ,
tenājaghāna saṁkruddho bhīmasenaṁ stanāntare.
18. saṃdhatta viśikhaṃ ghoraṃ kālamṛtyusamaprabham
tena ājaghāna saṃkruddhaḥ bhīmasenaṃ stanāntare
18. saṃkruddhaḥ ghoraṃ kālamṛtyusamaprabham viśikhaṃ saṃdhatta.
tena stanāntare bhīmasenaṃ ājaghāna.
18. Greatly enraged, he aimed a terrible arrow, whose splendor was like that of Death (Kāla). With that, he struck Bhīmasena in the middle of his chest.
स गाढविद्धो व्यथितः स्यन्दनोपस्थ आविशत् ।
स निषण्णो रथोपस्थे मूर्छामभिजगाम ह ॥१९॥
19. sa gāḍhaviddho vyathitaḥ syandanopastha āviśat ,
sa niṣaṇṇo rathopasthe mūrchāmabhijagāma ha.
19. saḥ gāḍhaviddhaḥ vyathitaḥ syandana upasthe āviśat
saḥ niṣaṇṇaḥ ratha upasthe mūrcchām abhijagāma ha
19. gāḍhaviddhaḥ vyathitaḥ saḥ syandana upasthe āviśat
saḥ ratha upasthe niṣaṇṇaḥ mūrcchām abhijagāma ha
19. Deeply wounded and distressed, he (Bhīma) sank into the chariot's seat. Having settled on the chariot's seat, he indeed fell unconscious.
तं दृष्ट्वा व्यथितं भीममभिमन्युपुरोगमाः ।
नामृष्यन्त महेष्वासाः पाण्डवानां महारथाः ॥२०॥
20. taṁ dṛṣṭvā vyathitaṁ bhīmamabhimanyupurogamāḥ ,
nāmṛṣyanta maheṣvāsāḥ pāṇḍavānāṁ mahārathāḥ.
20. tam dṛṣṭvā vyathitam bhīmam abhimanyupurogamāḥ
na amṛṣyanta maheṣvāsāḥ pāṇḍavānām mahārathāḥ
20. abhimanyupurogamāḥ pāṇḍavānām maheṣvāsāḥ mahārathāḥ
tam vyathitam bhīmam dṛṣṭvā na amṛṣyanta
20. Upon seeing Bhīma in such distress, the great archers and great warriors (mahārathas) of the Pāṇḍavas, led by Abhimanyu, could not endure it.
ततस्तु तुमुलां वृष्टिं शस्त्राणां तिग्मतेजसाम् ।
पातयामासुरव्यग्राः पुत्रस्य तव मूर्धनि ॥२१॥
21. tatastu tumulāṁ vṛṣṭiṁ śastrāṇāṁ tigmatejasām ,
pātayāmāsuravyagrāḥ putrasya tava mūrdhani.
21. tataḥ tu tumulām vṛṣṭim śastrāṇām tigmatejasām
pātayām āsuḥ avyagrāḥ putrasya tava mūrdhani
21. tataḥ tu avyagrāḥ tava putrasya mūrdhani
tigmatejasām śastrāṇām tumulām vṛṣṭim pātayām āsuḥ
21. Then, undaunted, they unleashed a tremendous shower of sharp-edged weapons upon your son's head.
प्रतिलभ्य ततः संज्ञां भीमसेनो महाबलः ।
दुर्योधनं त्रिभिर्विद्ध्वा पुनर्विव्याध पञ्चभिः ॥२२॥
22. pratilabhya tataḥ saṁjñāṁ bhīmaseno mahābalaḥ ,
duryodhanaṁ tribhirviddhvā punarvivyādha pañcabhiḥ.
22. pratilabhya tataḥ saṃjñām bhīmasenaḥ mahābalaḥ
duryodhanam tribhiḥ viddhvā punaḥ vivyādha pañcabhiḥ
22. tataḥ saṃjñām pratilabhya mahābalaḥ bhīmasenaḥ
duryodhanam tribhiḥ viddhvā punaḥ pañcabhiḥ vivyādha
22. Then, having regained consciousness, the mighty Bhīmasena (Bhīma) first pierced Duryodhana with three arrows, and then again pierced him with five (more arrows).
शल्यं च पञ्चविंशत्या शरैर्विव्याध पाण्डवः ।
रुक्मपुङ्खैर्महेष्वासः स विद्धो व्यपयाद्रणात् ॥२३॥
23. śalyaṁ ca pañcaviṁśatyā śarairvivyādha pāṇḍavaḥ ,
rukmapuṅkhairmaheṣvāsaḥ sa viddho vyapayādraṇāt.
23. śalyam ca pañcaviṃśatyā śaraiḥ vivyādha pāṇḍavaḥ |
rukmapuṅkhaiḥ maheṣvāsaḥ saḥ viddhaḥ vyapayāt raṇāt
23. ca maheṣvāsaḥ pāṇḍavaḥ pañcaviṃśatyā rukmapuṅkhaiḥ
śaraiḥ śalyam vivyādha saḥ viddhaḥ raṇāt vyapayāt
23. And the Pandava, that great archer, pierced Shalya with twenty-five gold-feathered arrows. Struck, he retreated from the battle.
प्रत्युद्ययुस्ततो भीमं तव पुत्राश्चतुर्दश ।
सेनापतिः सुषेणश्च जलसंधः सुलोचनः ॥२४॥
24. pratyudyayustato bhīmaṁ tava putrāścaturdaśa ,
senāpatiḥ suṣeṇaśca jalasaṁdhaḥ sulocanaḥ.
24. pratyudyayuḥ tataḥ bhīmam tava putrāḥ caturdaśa
| senāpatiḥ suṣeṇaḥ ca jalasaṃdhaḥ sulocanaḥ
24. tataḥ tava caturdaśa putrāḥ senāpatiḥ suṣeṇaḥ ca
jalasaṃdhaḥ sulocanaḥ (ca) bhīmam pratyudyayuḥ
24. Then, your fourteen sons - Senapati, Sushena, Jalasandha, and Sulochana - advanced against Bhima.
उग्रो भीमरथो भीमो भीमबाहुरलोलुपः ।
दुर्मुखो दुष्प्रधर्षश्च विवित्सुर्विकटः समः ॥२५॥
25. ugro bhīmaratho bhīmo bhīmabāhuralolupaḥ ,
durmukho duṣpradharṣaśca vivitsurvikaṭaḥ samaḥ.
25. ugraḥ bhīmarathaḥ bhīmaḥ bhīmabāhuḥ alolupaḥ |
durmukhaḥ duṣpradharṣaḥ ca vivitsuḥ vikaṭaḥ samaḥ
25. ugraḥ bhīmarathaḥ bhīmaḥ bhīmabāhuḥ alolupaḥ durmukhaḥ
duṣpradharṣaḥ ca vivitsuḥ vikaṭaḥ samaḥ (ca) (āsan)
25. Ugra, Bhimaratha, Bhima, Bhimabahu, Alolupa, Durmukha, Dushpradharsha, Vivitsu, Vikata, and Sama were also among them.
विसृजन्तो बहून्बाणान्क्रोधसंरक्तलोचनाः ।
भीमसेनमभिद्रुत्य विव्यधुः सहिता भृशम् ॥२६॥
26. visṛjanto bahūnbāṇānkrodhasaṁraktalocanāḥ ,
bhīmasenamabhidrutya vivyadhuḥ sahitā bhṛśam.
26. visṛjantaḥ bahūn bāṇān krodhasaṃrakta-locanāḥ |
bhīmasenam abhidrutya vivyādhuḥ sahitāḥ bhṛśam
26. krodhasaṃrakta-locanāḥ visṛjantaḥ bahūn bāṇān (te)
sahitāḥ bhīmasenam abhidrutya bhṛśam vivyādhuḥ
26. Discharging many arrows, with eyes red from rage, they rushed at Bhimasena and fiercely pierced him together.
पुत्रांस्तु तव संप्रेक्ष्य भीमसेनो महाबलः ।
सृक्किणी विलिहन्वीरः पशुमध्ये वृको यथा ।
सेनापतेः क्षुरप्रेण शिरश्चिच्छेद पाण्डवः ॥२७॥
27. putrāṁstu tava saṁprekṣya bhīmaseno mahābalaḥ ,
sṛkkiṇī vilihanvīraḥ paśumadhye vṛko yathā ,
senāpateḥ kṣurapreṇa śiraściccheda pāṇḍavaḥ.
27. putrān tu tava saṃprekṣya bhīmasenaḥ
mahābalaḥ sṛkkiṇī vilihan vīraḥ
paśumadhye vṛkaḥ yathā senāpateḥ
kṣurapreṇa śiraḥ ciccheda pāṇḍavaḥ
27. tava putrān tu saṃprekṣya mahābalaḥ
vīraḥ bhīmasenaḥ paśumadhye vṛkaḥ
yathā sṛkkiṇī vilihan pāṇḍavaḥ
senāpateḥ kṣurapreṇa śiraḥ ciccheda
27. Having seen your sons, the mighty hero Bhīmasena, licking his lips like a wolf among animals, the Pāṇḍava cut off the general's head with a razor-sharp arrow.
जलसंधं विनिर्भिद्य सोऽनयद्यमसादनम् ।
सुषेणं च ततो हत्वा प्रेषयामास मृत्यवे ॥२८॥
28. jalasaṁdhaṁ vinirbhidya so'nayadyamasādanam ,
suṣeṇaṁ ca tato hatvā preṣayāmāsa mṛtyave.
28. jalasaṃdham vinirbhidya saḥ anayat yamasādanam
suṣeṇam ca tataḥ hatvā preṣayāmāsa mṛtyave
28. saḥ jalasaṃdham vinirbhidya yamasādanam anayat
ca tataḥ suṣeṇam hatvā mṛtyave preṣayāmāsa
28. Having pierced Jalasandha, he sent him to the abode of Yama (yamasādanam), and then, having killed Suṣeṇa, he dispatched him to death.
उग्रस्य सशिरस्त्राणं शिरश्चन्द्रोपमं भुवि ।
पातयामास भल्लेन कुण्डलाभ्यां विभूषितम् ॥२९॥
29. ugrasya saśirastrāṇaṁ śiraścandropamaṁ bhuvi ,
pātayāmāsa bhallena kuṇḍalābhyāṁ vibhūṣitam.
29. ugrasya saśirastrāṇam śiraḥ candropamam bhuvi
pātayāmāsa bhallena kuṇḍalābhyām vibhūṣitam
29. ugrasya saśirastrāṇam kuṇḍalābhyām vibhūṣitam
candropamam śiraḥ bhallena bhuvi pātayāmāsa
29. With an arrow (bhallena), he caused Ugra's moon-like head, adorned with earrings and still wearing its helmet, to fall to the earth.
भीमबाहुं च सप्तत्या साश्वकेतुं ससारथिम् ।
निनाय समरे भीमः परलोकाय मारिष ॥३०॥
30. bhīmabāhuṁ ca saptatyā sāśvaketuṁ sasārathim ,
nināya samare bhīmaḥ paralokāya māriṣa.
30. bhīmabāhum ca saptatyā sāśvaketum sasārathim
nināya samare bhīmaḥ paralokāya māriṣa
30. māriṣa bhīmaḥ samare saptatyā sāśvaketum
sasārathim ca bhīmabāhum paralokāya nināya
30. And Bhīma, in battle, with seventy (arrows), sent Bhīmabāhu, along with his horses, banner, and charioteer, to the other world (paraloka). O venerable one.
भीमं भीमरथं चोभौ भीमसेनो हसन्निव ।
भ्रातरौ रभसौ राजन्ननयद्यमसादनम् ॥३१॥
31. bhīmaṁ bhīmarathaṁ cobhau bhīmaseno hasanniva ,
bhrātarau rabhasau rājannanayadyamasādanam.
31. bhīmaṃ bhīmarathaṃ ca ubhau bhīmasenaḥ hasan
iva bhrātarau rabhasau rājan anayat yamasādanam
31. rājan bhīmasenaḥ hasan iva rabhasau ubhau
bhrātarau bhīmaṃ bhīmarathaṃ ca yamasādanam anayat
31. O King, Bhīmasena, as if laughing, led both those impetuous brothers, Bhīma and Bhīmaratha, to the abode of Yama (the god of death).
ततः सुलोचनं भीमः क्षुरप्रेण महामृधे ।
मिषतां सर्वसैन्यानामनयद्यमसादनम् ॥३२॥
32. tataḥ sulocanaṁ bhīmaḥ kṣurapreṇa mahāmṛdhe ,
miṣatāṁ sarvasainyānāmanayadyamasādanam.
32. tataḥ sulocanaṃ bhīmaḥ kṣurapreṇa mahāmṛdhe
miṣatāṃ sarvasainyānām anayat yamasādanam
32. tataḥ mahāmṛdhe bhīmaḥ kṣurapreṇa sarvasainyānām
miṣatām sulocanaṃ yamasādanam anayat
32. Then, in the great battle, Bhīma, with a razor-sharp arrow, sent Sulocana to the abode of Yama (the god of death) while all the armies watched.
पुत्रास्तु तव तं दृष्ट्वा भीमसेनपराक्रमम् ।
शेषा येऽन्येऽभवंस्तत्र ते भीमस्य भयार्दिताः ।
विप्रद्रुता दिशो राजन्वध्यमाना महात्मना ॥३३॥
33. putrāstu tava taṁ dṛṣṭvā bhīmasenaparākramam ,
śeṣā ye'nye'bhavaṁstatra te bhīmasya bhayārditāḥ ,
vipradrutā diśo rājanvadhyamānā mahātmanā.
33. putrāḥ tu tava taṃ dṛṣṭvā
bhīmasenaparākramam śeṣāḥ ye anye abhavan
tatra te bhīmasya bhayārditāḥ vipradrutāḥ
diśaḥ rājan vadhyamānāḥ mahātmanā
33. rājan tava putrāḥ tu taṃ bhīmasenaparākramam
dṛṣṭvā tatra ye anye śeṣāḥ
abhavan te bhīmasya bhayārditāḥ
mahātmanā vadhyamānāḥ diśaḥ vipradrutāḥ
33. O King, but your sons, having witnessed that valor of Bhīmasena, and those others who remained there, afflicted by fear of Bhīma, fled in all directions while being slain by the great-souled (mahātman) one.
ततोऽब्रवीच्छांतनवः सर्वानेव महारथान् ।
एष भीमो रणे क्रुद्धो धार्तराष्ट्रान्महारथान् ॥३४॥
34. tato'bravīcchāṁtanavaḥ sarvāneva mahārathān ,
eṣa bhīmo raṇe kruddho dhārtarāṣṭrānmahārathān.
34. tataḥ abravīt śāntanavaḥ sarvān eva mahārathān
eṣa bhīmaḥ raṇe kruddhaḥ dhārtarāṣṭrān mahārathān
34. tataḥ śāntanavaḥ sarvān mahārathān eva abravīt
eṣa bhīmaḥ raṇe kruddhaḥ dhārtarāṣṭrān mahārathān
34. Then, the son of Śantanu (Bhīṣma) addressed all the great charioteers, saying, 'This Bhīma, enraged in battle, (is destroying) the great charioteers among the sons of Dhṛtarāṣṭra...'
यथाप्राग्र्यान्यथाज्येष्ठान्यथाशूरांश्च संगतान् ।
निपातयत्युग्रधन्वा तं प्रमथ्नीत पार्थिवाः ॥३५॥
35. yathāprāgryānyathājyeṣṭhānyathāśūrāṁśca saṁgatān ,
nipātayatyugradhanvā taṁ pramathnīta pārthivāḥ.
35. yathā prāgryān yathā jyeṣṭhān yathā śūrān ca saṅgatān
nipātayati ugradhanvā tam pramathnīta pārthivāḥ
35. pārthivāḥ,
yathā ugradhanvā prāgryān,
yathā jyeṣṭhān ca,
yathā saṅgatān śūrān nipātayati,
tam pramathnīta.
35. Just as that fierce-bowed warrior fells the foremost leaders, the elders, and the assembled brave men, so, O kings, you must crush him!
एवमुक्तास्ततः सर्वे धार्तराष्ट्रस्य सैनिकाः ।
अभ्यद्रवन्त संक्रुद्धा भीमसेनं महाबलम् ॥३६॥
36. evamuktāstataḥ sarve dhārtarāṣṭrasya sainikāḥ ,
abhyadravanta saṁkruddhā bhīmasenaṁ mahābalam.
36. evam uktāḥ tataḥ sarve dhārtarāṣṭrasya sainikāḥ
abhyadravanta saṃkruddhāḥ bhīmasenam mahābalam
36. evam uktāḥ tataḥ sarve dhārtarāṣṭrasya saṃkruddhāḥ sainikāḥ mahābalam bhīmasenam abhyadravanta.
36. Thus addressed, all the soldiers of Dhṛtarāṣṭra then, enraged, rushed towards the mighty Bhīmasena.
भगदत्तः प्रभिन्नेन कुञ्जरेण विशां पते ।
अपतत्सहसा तत्र यत्र भीमो व्यवस्थितः ॥३७॥
37. bhagadattaḥ prabhinnena kuñjareṇa viśāṁ pate ,
apatatsahasā tatra yatra bhīmo vyavasthitaḥ.
37. bhagadattaḥ prabhinnena kuñjareṇa viśām pate
apatat sahasā tatra yatra bhīmaḥ vyavasthitaḥ
37. viśām pate,
bhagadattaḥ prabhinnena kuñjareṇa sahasā tatra apatat,
yatra bhīmaḥ vyavasthitaḥ.
37. Bhagadatta, O lord of men, with his infuriated elephant, suddenly charged there, where Bhīma was stationed.
आपतन्नेव च रणे भीमसेनं शिलाशितैः ।
अदृश्यं समरे चक्रे जीमूत इव भास्करम् ॥३८॥
38. āpatanneva ca raṇe bhīmasenaṁ śilāśitaiḥ ,
adṛśyaṁ samare cakre jīmūta iva bhāskaram.
38. āpatat eva ca raṇe bhīmasenam śilāśitaiḥ
adṛśyam samare cakre jīmūtaḥ iva bhāskaram
38. raṇe āpatat eva ca,
jīmūtaḥ iva bhāskaram,
śilāśitaiḥ samare bhīmasenam adṛśyam cakre.
38. Even as he charged in battle, with his stone-sharpened weapons, he made Bhīmasena invisible in the fight, just as a cloud obscures the sun.
अभिमन्युमुखास्तत्र नामृष्यन्त महारथाः ।
भीमस्याच्छादनं संख्ये स्वबाहुबलमाश्रिताः ॥३९॥
39. abhimanyumukhāstatra nāmṛṣyanta mahārathāḥ ,
bhīmasyācchādanaṁ saṁkhye svabāhubalamāśritāḥ.
39. abhimanyumukhāḥ tatra na amṛṣyanta mahārathāḥ
bhīmasya ācchādanaṃ saṃkhye svabāhubalam āśritāḥ
39. abhimanyumukhāḥ mahārathāḥ tatra saṃkhye bhīmasya
ācchādanaṃ na amṛṣyanta svabāhubalam āśritāḥ
39. There, the great charioteers, led by Abhimanyu, could not endure Bhima being overshadowed in battle. They relied on the strength of their own arms.
त एनं शरवर्षेण समन्तात्पर्यवारयन् ।
गजं च शरवृष्ट्या तं बिभिदुस्ते समन्ततः ॥४०॥
40. ta enaṁ śaravarṣeṇa samantātparyavārayan ,
gajaṁ ca śaravṛṣṭyā taṁ bibhiduste samantataḥ.
40. ta enaṃ śaravarṣeṇa samantāt paryavārayan
gajaṃ ca śaravṛṣṭyā taṃ bibhiduḥ te samantataḥ
40. te śaravarṣeṇa samantāt enaṃ paryavārayan ca
te śaravṛṣṭyā samantataḥ taṃ gajaṃ bibhiduḥ
40. They (the warriors) surrounded him (the elephant) from all sides with a shower of arrows. And they pierced that elephant from all sides with a rain of arrows.
स शस्त्रवृष्ट्याभिहतः प्राद्रवद्द्विगुणं पदम् ।
प्राग्ज्योतिषगजो राजन्नानालिङ्गैः सुतेजनैः ॥४१॥
41. sa śastravṛṣṭyābhihataḥ prādravaddviguṇaṁ padam ,
prāgjyotiṣagajo rājannānāliṅgaiḥ sutejanaiḥ.
41. sa śastravṛṣṭyā abhihataḥ prādravat dviguṇaṃ padam
prāgjyotiṣagajaḥ rājan nānāliṅgaiḥ sutejanaiḥ
41. rājan sa prāgjyotiṣagajaḥ nānāliṅgaiḥ sutejanaiḥ
śastravṛṣṭyā abhihataḥ dviguṇaṃ padam prādravat
41. O King, that elephant (gaja) from Pragjyotisha, struck by a shower of various, well-sharpened weapons, fled twice as fast.
संजातरुधिरोत्पीडः प्रेक्षणीयोऽभवद्रणे ।
गभस्तिभिरिवार्कस्य संस्यूतो जलदो महान् ॥४२॥
42. saṁjātarudhirotpīḍaḥ prekṣaṇīyo'bhavadraṇe ,
gabhastibhirivārkasya saṁsyūto jalado mahān.
42. saṃjātarudhirotpīḍaḥ prekṣaṇīyaḥ abhavat raṇe
gabhastibhiḥ iva arkasya saṃsyūtaḥ jaladaḥ mahān
42. (sa) saṃjātarudhirotpīḍaḥ raṇe prekṣaṇīyaḥ abhavat
(yathā) arkasya gabhastibhiḥ saṃsyūtaḥ mahān jaladaḥ iva
42. In battle, with a profuse gush of blood, he became a sight to behold, like a great cloud interwoven with the sun's rays.
स चोदितो मदस्रावी भगदत्तेन वारणः ।
अभ्यधावत तान्सर्वान्कालोत्सृष्ट इवान्तकः ।
द्विगुणं जवमास्थाय कम्पयंश्चरणैर्महीम् ॥४३॥
43. sa codito madasrāvī bhagadattena vāraṇaḥ ,
abhyadhāvata tānsarvānkālotsṛṣṭa ivāntakaḥ ,
dviguṇaṁ javamāsthāya kampayaṁścaraṇairmahīm.
43. saḥ coditaḥ madastrāvī bhagadattena
vāraṇaḥ abhyadhāvata tān sarvān kāla
utsṛṣṭaḥ iva antakaḥ dviguṇam
javam āsthāya kampayan caraṇaiḥ mahīm
43. bhagadattena coditaḥ saḥ madastrāvī
vāraṇaḥ kāla utsṛṣṭaḥ antakaḥ iva
dviguṇam javam āsthāya caraṇaiḥ mahīm
kampayan tān sarvān abhyadhāvata
43. Impelled by Bhagadatta, that ichor-exuding elephant charged at all of them, like Death (Antaka) unleashed by Time, having adopted double its speed and making the earth tremble with its feet.
तस्य तत्सुमहद्रूपं दृष्ट्वा सर्वे महारथाः ।
असह्यं मन्यमानास्ते नातिप्रमनसोऽभवन् ॥४४॥
44. tasya tatsumahadrūpaṁ dṛṣṭvā sarve mahārathāḥ ,
asahyaṁ manyamānāste nātipramanaso'bhavan.
44. tasya tat sumahat rūpam dṛṣṭvā sarve mahārathāḥ
asahyam manyamānāḥ te na atipramanasāḥ abhavan
44. te sarve mahārathāḥ tasya tat sumahat rūpam dṛṣṭvā
asahyam manyamānāḥ na atipramanasāḥ abhavan
44. Upon seeing that immense form of his (the elephant's), all those great warriors, deeming it irresistible, became exceedingly disheartened.
ततस्तु नृपतिः क्रुद्धो भीमसेनं स्तनान्तरे ।
आजघान नरव्याघ्र शरेण नतपर्वणा ॥४५॥
45. tatastu nṛpatiḥ kruddho bhīmasenaṁ stanāntare ,
ājaghāna naravyāghra śareṇa nataparvaṇā.
45. tataḥ tu nṛpatiḥ kruddhaḥ bhīmasenam stanāntare
ājaghāna naravyāghra śareṇa nataparvaṇā
45. naravyāghra tataḥ tu kruddhaḥ nṛpatiḥ stanāntare
nataparvaṇā śareṇa bhīmasenam ājaghāna
45. Then, O tiger among men (naravyāghra), the enraged king struck Bhimasena in the chest with a well-jointed arrow.
सोऽतिविद्धो महेष्वासस्तेन राज्ञा महारथः ।
मूर्छयाभिपरीताङ्गो ध्वजयष्टिमुपाश्रितः ॥४६॥
46. so'tividdho maheṣvāsastena rājñā mahārathaḥ ,
mūrchayābhiparītāṅgo dhvajayaṣṭimupāśritaḥ.
46. saḥ atividdhaḥ maheṣvāsaḥ tena rājñā mahārathaḥ
mūrcchayā abhiparītāṅgaḥ dhvajayaṣṭim upāśritaḥ
46. saḥ maheṣvāsaḥ mahārathaḥ tena rājñā atividdhaḥ
mūrcchayā abhiparītāṅgaḥ dhvajayaṣṭim upāśritaḥ
46. That great warrior and mighty bowman, severely wounded by that king, had his body overcome by unconsciousness (mūrchā) and leaned upon the flagpole.
तांस्तु भीतान्समालक्ष्य भीमसेनं च मूर्छितम् ।
ननाद बलवन्नादं भगदत्तः प्रतापवान् ॥४७॥
47. tāṁstu bhītānsamālakṣya bhīmasenaṁ ca mūrchitam ,
nanāda balavannādaṁ bhagadattaḥ pratāpavān.
47. tān tu bhītān samālakṣya bhīmasenam ca mūrcchitam
nanāda balavat nādam bhagadattaḥ pratāpavān
47. pratāpavān bhagadattaḥ tān bhītān bhīmasenam
ca mūrcchitam samālakṣya balavat nādam nanāda
47. Seeing them (the Pāṇḍava army) frightened and Bhīmasena unconscious, the powerful Bhagadatta roared a mighty roar.
ततो घटोत्कचो राजन्प्रेक्ष्य भीमं तथागतम् ।
संक्रुद्धो राक्षसो घोरस्तत्रैवान्तरधीयत ॥४८॥
48. tato ghaṭotkaco rājanprekṣya bhīmaṁ tathāgatam ,
saṁkruddho rākṣaso ghorastatraivāntaradhīyata.
48. tataḥ ghaṭotkacaḥ rājan prekṣya bhīmam tathāgatam
saṃkruddhaḥ rākṣasaḥ ghoraḥ tatra eva antaradhīyata
48. tataḥ rājan ghaṭotkacaḥ ghoraḥ saṃkruddhaḥ rākṣasaḥ
bhīmam tathāgatam prekṣya tatra eva antaradhīyata
48. Then, O King, Ghaṭotkaca, the terrible and extremely enraged demon, seeing Bhīma in that state, disappeared right there.
स कृत्वा दारुणां मायां भीरूणां भयवर्धिनीम् ।
अदृश्यत निमेषार्धाद्घोररूपं समाश्रितः ॥४९॥
49. sa kṛtvā dāruṇāṁ māyāṁ bhīrūṇāṁ bhayavardhinīm ,
adṛśyata nimeṣārdhādghorarūpaṁ samāśritaḥ.
49. saḥ kṛtvā dāruṇām māyām bhīrūṇām bhaya-vardhinīm
adṛśyata nimeṣārdhāt ghorarūpam samāśritaḥ
49. saḥ bhīrūṇām bhaya-vardhinīm dāruṇām māyām
kṛtvā nimeṣārdhāt ghorarūpam samāśritaḥ adṛśyata
49. Having created a dreadful illusion (māyā) that increased the fear of the timid ones, he appeared within half a moment, having assumed a terrible form.
ऐरावतं समारुह्य स्वयं मायामयं कृतम् ।
तस्य चान्येऽपि दिङ्नागा बभूवुरनुयायिनः ॥५०॥
50. airāvataṁ samāruhya svayaṁ māyāmayaṁ kṛtam ,
tasya cānye'pi diṅnāgā babhūvuranuyāyinaḥ.
50. airāvatam samāruhya svayam māyāmayam kṛtam
tasya ca anye api dik-nāgāḥ babhūvuḥ anuyāyinaḥ
50. svayam māyāmayam kṛtam airāvatam samāruhya,
ca tasya anye api dik-nāgāḥ anuyāyinaḥ babhūvuḥ
50. Having mounted Airāvata, which he himself had created through illusion (māyā), other directional elephants (dig-nāga) also became his followers.
अञ्जनो वामनश्चैव महापद्मश्च सुप्रभः ।
त्रय एते महानागा राक्षसैः समधिष्ठिताः ॥५१॥
51. añjano vāmanaścaiva mahāpadmaśca suprabhaḥ ,
traya ete mahānāgā rākṣasaiḥ samadhiṣṭhitāḥ.
51. Añjanaḥ Vāmanaḥ ca eva Mahāpadmaḥ ca Suprabhaḥ
trayaḥ ete mahānāgāḥ rākṣasaiḥ samadhiṣṭhitāḥ
51. Añjanaḥ Vāmanaḥ ca eva Suprabhaḥ Mahāpadmaḥ ca
ete trayaḥ mahānāgāḥ rākṣasaiḥ samadhiṣṭhitāḥ
51. Añjana, Vāmana, and the very radiant Mahāpadma - these three great elephants were controlled by the rākṣasas.
महाकायास्त्रिधा राजन्प्रस्रवन्तो मदं बहु ।
तेजोवीर्यबलोपेता महाबलपराक्रमाः ॥५२॥
52. mahākāyāstridhā rājanprasravanto madaṁ bahu ,
tejovīryabalopetā mahābalaparākramāḥ.
52. mahākāyāḥ tridhā rājan prasravantaḥ madam
bahu tejovīryabalopetāḥ mahābalaparākramāḥ
52. Rājan,
mahākāyāḥ tridhā bahu madam prasravantaḥ,
tejovīryabalopetāḥ mahābalaparākramāḥ.
52. O King, these elephants, with their colossal bodies, were profusely exuding ichor (mada) in three streams; they were endowed with splendor, vigor, and strength, and possessed immense might and prowess.
घटोत्कचस्तु स्वं नागं चोदयामास तं ततः ।
सगजं भगदत्तं तु हन्तुकामः परंतपः ॥५३॥
53. ghaṭotkacastu svaṁ nāgaṁ codayāmāsa taṁ tataḥ ,
sagajaṁ bhagadattaṁ tu hantukāmaḥ paraṁtapaḥ.
53. Ghaṭotkacaḥ tu svam nāgam codayāmāsa tam tataḥ
sagajam Bhagadattam tu hantukāmaḥ paraṃtapaḥ
53. Ghaṭotkacaḥ paraṃtapaḥ tu tataḥ svam nāgam codayāmāsa,
sagajam tam Bhagadattam hantukāmaḥ.
53. Then, Ghaṭotkaca, the tormentor of foes, urged his own elephant, intending to kill that Bhagadatta, along with Bhagadatta's elephant.
ते चान्ये चोदिता नागा राक्षसैस्तैर्महाबलैः ।
परिपेतुः सुसंरब्धाश्चतुर्दंष्ट्राश्चतुर्दिशम् ।
भगदत्तस्य तं नागं विषाणैस्तेऽभ्यपीडयन् ॥५४॥
54. te cānye coditā nāgā rākṣasaistairmahābalaiḥ ,
paripetuḥ susaṁrabdhāścaturdaṁṣṭrāścaturdiśam ,
bhagadattasya taṁ nāgaṁ viṣāṇaiste'bhyapīḍayan.
54. te ca anye coditāḥ nāgāḥ rākṣasaiḥ
taiḥ mahābalaiḥ paripetuḥ susaṃrabdhāḥ
caturdaṃṣṭrāḥ caturdiśam Bhagadattasya
tam nāgam viṣāṇaiḥ te abhyapīḍayan
54. Te ca anye coditāḥ nāgāḥ taiḥ mahābalaiḥ rākṣasaiḥ susaṃrabdhāḥ caturdaṃṣṭrāḥ caturdiśam paripetuḥ.
Te viṣāṇaiḥ Bhagadattasya tam nāgam abhyapīḍayan.
54. And those (elephants), along with others, spurred on by the mighty rākṣasas, rushed furiously in all four directions. These four-tusked elephants attacked Bhagadatta's elephant with their tusks.
संपीड्यमानस्तैर्नागैर्वेदनार्तः शरातुरः ।
सोऽनदत्सुमहानादमिन्द्राशनिसमस्वनम् ॥५५॥
55. saṁpīḍyamānastairnāgairvedanārtaḥ śarāturaḥ ,
so'nadatsumahānādamindrāśanisamasvanam.
55. saṃpīḍyamānaḥ taiḥ nāgaiḥ vedanārtaḥ śarāturaḥ
saḥ anadat sumahānādam indrāśanismasvanam
55. saḥ taiḥ nāgaiḥ saṃpīḍyamānaḥ vedanārtaḥ
śarāturaḥ indrāśanismasvanam sumahānādam anadat
55. Distressed by pain and agitated by arrows, he (Bhagadatta), being pressed by those elephants, let out an exceedingly mighty roar, the sound of which resembled Indra's thunderbolt.
तस्य तं नदतो नादं सुघोरं भीमनिस्वनम् ।
श्रुत्वा भीष्मोऽब्रवीद्द्रोणं राजानं च सुयोधनम् ॥५६॥
56. tasya taṁ nadato nādaṁ sughoraṁ bhīmanisvanam ,
śrutvā bhīṣmo'bravīddroṇaṁ rājānaṁ ca suyodhanam.
56. tasya tam nadataḥ nādam sughoram bhīmanisvanam
śrutvā bhīṣmaḥ abravīt droṇam rājānam ca suyodhanam
56. tasya nadataḥ tam sughoram bhīmanisvanam nādam
śrutvā bhīṣmaḥ droṇam ca rājānam suyodhanam abravīt
56. Having heard that exceedingly dreadful and fearful roar from him (Bhagadatta), Bhishma spoke to Drona and King Suyodhana.
एष युध्यति संग्रामे हैडिम्बेन दुरात्मना ।
भगदत्तो महेष्वासः कृच्छ्रेण परिवर्तते ॥५७॥
57. eṣa yudhyati saṁgrāme haiḍimbena durātmanā ,
bhagadatto maheṣvāsaḥ kṛcchreṇa parivartate.
57. eṣaḥ yudhyati saṃgrāme haiḍimbena durātmanā
bhagadattaḥ maheṣvāsaḥ kṛcchreṇa parivartate
57. eṣaḥ maheṣvāsaḥ bhagadattaḥ saṃgrāme durātmanā
haiḍimbena yudhyati kṛcchreṇa parivartate
57. This Bhagadatta, the great archer, is fighting in this battle against that evil-minded son of Hidimba, and he is struggling.
राक्षसश्च महामायः स च राजातिकोपनः ।
तौ समेतौ महावीर्यौ कालमृत्युसमावुभौ ॥५८॥
58. rākṣasaśca mahāmāyaḥ sa ca rājātikopanaḥ ,
tau sametau mahāvīryau kālamṛtyusamāvubhau.
58. rākṣasaḥ ca mahāmāyaḥ saḥ ca rājā atikopanaḥ
tau sametau mahāvīryau kālamṛtyusamau ubhau
58. rākṣasaḥ ca mahāmāyaḥ saḥ rājā ca atikopanaḥ
tau ubhau mahāvīryau kālamṛtyusamau sametau
58. And the demon (Ghatotkacha) is a master of great illusion (māyā), while that king (Bhagadatta) is exceedingly wrathful. Both of them, greatly valorous and resembling Time and Death, have come together (in battle).
श्रूयते ह्येष हृष्टानां पाण्डवानां महास्वनः ।
हस्तिनश्चैव सुमहान्भीतस्य रुवतो ध्वनिः ॥५९॥
59. śrūyate hyeṣa hṛṣṭānāṁ pāṇḍavānāṁ mahāsvanaḥ ,
hastinaścaiva sumahānbhītasya ruvato dhvaniḥ.
59. śrūyate hi eṣa hṛṣṭānām pāṇḍavānām mahāsvanaḥ
hastinaḥ ca eva sumahān bhītasya ruvataḥ dhvaniḥ
59. hi eṣa hṛṣṭānām pāṇḍavānām mahāsvanaḥ śrūyate ca
eva bhītasya ruvataḥ sumahān hastinaḥ dhvaniḥ
59. Indeed, this great sound of the joyful Pāṇḍavas is heard, and also the very great sound of a terrified elephant roaring.
तत्र गच्छाम भद्रं वो राजानं परिरक्षितुम् ।
अरक्ष्यमाणः समरे क्षिप्रं प्राणान्विमोक्ष्यते ॥६०॥
60. tatra gacchāma bhadraṁ vo rājānaṁ parirakṣitum ,
arakṣyamāṇaḥ samare kṣipraṁ prāṇānvimokṣyate.
60. tatra gacchāma bhadram vaḥ rājānam parirakṣitum
arakṣyamāṇaḥ samare kṣipram prāṇān vimokṣyate
60. tatra gacchāma vaḥ bhadram rājānam parirakṣitum
samare arakṣyamāṇaḥ kṣipram prāṇān vimokṣyate
60. Let us go there; may good fortune be with you all, so that we may protect the king. If he remains unprotected in battle, he will quickly lose his life.
ते त्वरध्वं महावीर्याः किं चिरेण प्रयामहे ।
महान्हि वर्तते रौद्रः संग्रामो लोमहर्षणः ॥६१॥
61. te tvaradhvaṁ mahāvīryāḥ kiṁ cireṇa prayāmahe ,
mahānhi vartate raudraḥ saṁgrāmo lomaharṣaṇaḥ.
61. te tvaradhvam mahāvīryāḥ kim cireṇa prayāmahe
mahān hi vartate raudraḥ saṅgrāmaḥ lomaharṣaṇaḥ
61. mahāvīryāḥ te tvaradhvam kim cireṇa prayāmahe
hi mahān raudraḥ lomaharṣaṇaḥ saṅgrāmaḥ vartate
61. O greatly valorous ones, hasten! Why should we delay? For indeed, a great, terrible, hair-raising battle is taking place.
भक्तश्च कुलपुत्रश्च शूरश्च पृतनापतिः ।
युक्तं तस्य परित्राणं कर्तुमस्माभिरच्युताः ॥६२॥
62. bhaktaśca kulaputraśca śūraśca pṛtanāpatiḥ ,
yuktaṁ tasya paritrāṇaṁ kartumasmābhiracyutāḥ.
62. bhaktaḥ ca kulaputraḥ ca śūraḥ ca pṛtanāpatiḥ
yuktam tasya paritrāṇam kartum asmābhiḥ acyutāḥ
62. bhaktaḥ ca kulaputraḥ ca śūraḥ ca pṛtanāpatiḥ
acyutāḥ asmābhiḥ tasya paritrāṇam kartum yuktam
62. He is devoted (bhakta), a noble son, valiant, and a commander of the army. O Acyutas, it is proper for us to protect him.
भीष्मस्य तद्वचः श्रुत्वा भारद्वाजपुरोगमाः ।
सहिताः सर्वराजानो भगदत्तपरीप्सया ।
उत्तमं जवमास्थाय प्रययुर्यत्र सोऽभवत् ॥६३॥
63. bhīṣmasya tadvacaḥ śrutvā bhāradvājapurogamāḥ ,
sahitāḥ sarvarājāno bhagadattaparīpsayā ,
uttamaṁ javamāsthāya prayayuryatra so'bhavat.
63. bhīṣmasya tat vacaḥ śrutvā
bhāradvājapurōgamāḥ sahitāḥ sarvarājānaḥ
bhagadattaparīpsayā uttamam javam
āsthāya prayayuḥ yatra saḥ abhavat
63. bhīṣmasya tat vacaḥ śrutvā,
bhāradvājapurōgamāḥ sahitāḥ sarvarājānaḥ,
bhagadattaparīpsayā uttamam javam āsthāya,
yatra saḥ abhavat,
prayayuḥ
63. Having heard those words from Bhishma, all the kings, led by Drona (Bhāradvāja), united and, desiring to protect Bhagadatta, advanced with great speed to where he was.
तान्प्रयातान्समालोक्य युधिष्ठिरपुरोगमाः ।
पाञ्चालाः पाण्डवैः सार्धं पृष्ठतोऽनुययुः परान् ॥६४॥
64. tānprayātānsamālokya yudhiṣṭhirapurogamāḥ ,
pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ sārdhaṁ pṛṣṭhato'nuyayuḥ parān.
64. tān prayātān samālokya yudhiṣṭhirapurōgamāḥ
pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ sārdham pṛṣṭhataḥ anuyayuḥ parān
64. yudhiṣṭhirapurōgamāḥ pāñcālāḥ,
pāṇḍavaiḥ sārdham,
tān prayātān samālokya,
pṛṣṭhataḥ parān anuyayuḥ
64. Seeing those (kings) advancing, the Panchalas, led by Yudhishthira, along with the Pandavas, followed their enemies from behind.
तान्यनीकान्यथालोक्य राक्षसेन्द्रः प्रतापवान् ।
ननाद सुमहानादं विस्फोटमशनेरिव ॥६५॥
65. tānyanīkānyathālokya rākṣasendraḥ pratāpavān ,
nanāda sumahānādaṁ visphoṭamaśaneriva.
65. tāni anīkāni atha ālokya rākṣasēndraḥ pratāpavān
nanāda sumahāntam nādam visphoṭam aśaneḥ iva
65. atha,
tāni anīkāni ālokya,
pratāpavān rākṣasēndraḥ,
aśaneḥ visphoṭam iva,
sumahāntam nādam nanāda
65. Then, upon seeing those armies, the mighty chief of the rakshasas let out a very great roar, like the cracking sound of a thunderbolt.
तस्य तं निनदं श्रुत्वा दृष्ट्वा नागांश्च युध्यतः ।
भीष्मः शांतनवो भूयो भारद्वाजमभाषत ॥६६॥
66. tasya taṁ ninadaṁ śrutvā dṛṣṭvā nāgāṁśca yudhyataḥ ,
bhīṣmaḥ śāṁtanavo bhūyo bhāradvājamabhāṣata.
66. tasya tam ninadam śrutvā dṛṣṭvā nāgān ca yudhyataḥ
bhīṣmaḥ śāntanavaḥ bhūyaḥ bhāradvājam abhāṣata
66. tasya tam ninadam śrutvā,
yudhyataḥ nāgān ca dṛṣṭvā,
śāntanavaḥ bhīṣmaḥ,
bhūyaḥ bhāradvājam abhāṣata
66. Having heard that roar of his, and having seen the elephants fighting, Bhishma, the son of Shantanu, spoke again to Drona (Bhāradvāja).
न रोचते मे संग्रामो हैडिम्बेन दुरात्मना ।
बलवीर्यसमाविष्टः ससहायश्च सांप्रतम् ॥६७॥
67. na rocate me saṁgrāmo haiḍimbena durātmanā ,
balavīryasamāviṣṭaḥ sasahāyaśca sāṁpratam.
67. na rocate me saṃgrāmaḥ haiḍimbena durātmanā
bala-vīrya-samāviṣṭaḥ sa-sahāyaḥ ca sāmpratam
67. sāmpratam me haiḍimbena durātmanā
bala-vīrya-samāviṣṭaḥ sa-sahāyaḥ ca saṃgrāmaḥ na rocate
67. This battle with the wicked (durātman) son of Hiḍimbā (Ghaṭotkaca) does not please me, especially since he is now endowed with great strength and valor, and also has allies.
नैष शक्यो युधा जेतुमपि वज्रभृता स्वयम् ।
लब्धलक्ष्यः प्रहारी च वयं च श्रान्तवाहनाः ।
पाञ्चालैः पाण्डवेयैश्च दिवसं क्षतविक्षताः ॥६८॥
68. naiṣa śakyo yudhā jetumapi vajrabhṛtā svayam ,
labdhalakṣyaḥ prahārī ca vayaṁ ca śrāntavāhanāḥ ,
pāñcālaiḥ pāṇḍaveyaiśca divasaṁ kṣatavikṣatāḥ.
68. na eṣaḥ śakyaḥ yudhā jetum api
vajra-bhṛtā svayam labdha-lakṣyaḥ prahārī
ca vayam ca śrānta-vāhanāḥ pāñcālaiḥ
pāṇḍaveyaiḥ ca divasam kṣata-vikṣatāḥ
68. eṣaḥ api vajra-bhṛtā svayam yudhā jetum na
śakyaḥ [asau hi] labdha-lakṣyaḥ ca prahārī ca
vayam ca śrānta-vāhanāḥ [santaḥ] divasam
pāñcālaiḥ ca pāṇḍaveyaiḥ ca kṣata-vikṣatāḥ [sma]
68. He cannot be defeated in battle, not even by Indra (vajrabhṛt) himself, for he is one who unfailingly hits his target. Furthermore, our mounts are exhausted, and we have been wounded and severely injured throughout the day by the Pañcālas and Pāṇḍavas.
तन्न मे रोचते युद्धं पाण्डवैर्जितकाशिभिः ।
घुष्यतामवहारोऽद्य श्वो योत्स्यामः परैः सह ॥६९॥
69. tanna me rocate yuddhaṁ pāṇḍavairjitakāśibhiḥ ,
ghuṣyatāmavahāro'dya śvo yotsyāmaḥ paraiḥ saha.
69. tat na me rocate yuddham pāṇḍavaiḥ jita-kāśibhiḥ
ghuṣyatām avahāraḥ adya śvaḥ yotsyāmaḥ paraiḥ saha
69. tat jita-kāśibhiḥ pāṇḍavaiḥ yuddham me na rocate adya
avahāraḥ ghuṣyatām śvaḥ paraiḥ saha vayam yotsyāmaḥ
69. Therefore, this battle with the Pāṇḍavas, who are renowned for their victories, is not pleasing to me. Let a retreat be announced today; tomorrow we will fight with our foes.
पितामहवचः श्रुत्वा तथा चक्रुः स्म कौरवाः ।
उपायेनापयानं ते घटोत्कचभयार्दिताः ॥७०॥
70. pitāmahavacaḥ śrutvā tathā cakruḥ sma kauravāḥ ,
upāyenāpayānaṁ te ghaṭotkacabhayārditāḥ.
70. pitāmaha-vacaḥ śrutvā tathā cakruḥ sma kauravāḥ
upāyena apayānam te ghaṭotkaca-bhayārditāḥ
70. pitāmaha-vacaḥ śrutvā ghaṭotkaca-bhayārditāḥ
te kauravāḥ tathā upāyena apayānam cakruḥ sma
70. Having heard the words of their grandfather (Bhīṣma), the Kauravas, tormented by fear of Ghaṭotkaca, then strategically executed a retreat.
कौरवेषु निवृत्तेषु पाण्डवा जितकाशिनः ।
सिंहनादमकुर्वन्त शङ्खवेणुस्वनैः सह ॥७१॥
71. kauraveṣu nivṛtteṣu pāṇḍavā jitakāśinaḥ ,
siṁhanādamakurvanta śaṅkhaveṇusvanaiḥ saha.
71. kauraveṣu nivṛtteṣu pāṇḍavāḥ jitakāśinaḥ
siṃhanādam akurvanta śaṅkhaveṇusvanaiḥ saha
71. kauraveṣu nivṛtteṣu jitakāśinaḥ pāṇḍavāḥ
śaṅkhaveṇusvanaiḥ saha siṃhanādam akurvanta
71. When the Kauravas had retreated, the Pandavas, shining with victory, made lion-like roars along with the sounds of conchs and flutes.
एवं तदभवद्युद्धं दिवसं भरतर्षभ ।
पाण्डवानां कुरूणां च पुरस्कृत्य घटोत्कचम् ॥७२॥
72. evaṁ tadabhavadyuddhaṁ divasaṁ bharatarṣabha ,
pāṇḍavānāṁ kurūṇāṁ ca puraskṛtya ghaṭotkacam.
72. evam tat abhavat yuddham divasam bharatarṣabha
pāṇḍavānām kurūṇām ca puraskṛtya ghaṭotkacam
72. bharatarṣabha evam tat yuddham pāṇḍavānām
kurūṇām ca ghaṭotkacam puraskṛtya divasam abhavat
72. O best of Bharatas, that battle between the Pandavas and the Kurus thus occurred throughout the day, with Ghaṭotkaca at the forefront.
कौरवास्तु ततो राजन्प्रययुः शिबिरं स्वकम् ।
व्रीडमाना निशाकाले पाण्डवेयैः पराजिताः ॥७३॥
73. kauravāstu tato rājanprayayuḥ śibiraṁ svakam ,
vrīḍamānā niśākāle pāṇḍaveyaiḥ parājitāḥ.
73. kauravāḥ tu tataḥ rājan prayayuḥ śibiram svakam
vrīḍamānāḥ niśākāle pāṇḍaveyaiḥ parājitāḥ
73. rājan tataḥ tu kauravāḥ pāṇḍaveyaiḥ parājitāḥ
vrīḍamānāḥ niśākāle svakam śibiram prayayuḥ
73. But then, O King, the Kauravas, defeated by the sons of Pandu, went to their own camp at night, feeling ashamed.
शरविक्षतगात्राश्च पाण्डुपुत्रा महारथाः ।
युद्धे सुमनसो भूत्वा शिबिरायैव जग्मिरे ॥७४॥
74. śaravikṣatagātrāśca pāṇḍuputrā mahārathāḥ ,
yuddhe sumanaso bhūtvā śibirāyaiva jagmire.
74. śaravikṣatagātrāḥ ca pāṇḍuputrāḥ mahārathāḥ
yuddhe sumanasaḥ bhūtvā śibirāya eva jagmire
74. ca śaravikṣatagātrāḥ mahārathāḥ pāṇḍuputrāḥ
yuddhe sumanasaḥ bhūtvā śibirāya eva jagmire
74. And the great charioteers, the sons of Pandu, whose bodies were wounded by arrows, went to their camp, having remained cheerful in battle.
पुरस्कृत्य महाराज भीमसेनघटोत्कचौ ।
पूजयन्तस्तदान्योन्यं मुदा परमया युताः ॥७५॥
75. puraskṛtya mahārāja bhīmasenaghaṭotkacau ,
pūjayantastadānyonyaṁ mudā paramayā yutāḥ.
75. puraskṛtya mahārāja bhīmasenaghaṭotkacau
pūjayantaḥ tadā anyonyam mudā paramayā yutāḥ
75. mahārāja bhīmasenaghaṭotkacau puraskṛtya
tadā paramayā mudā yutāḥ anyonyam pūjayantaḥ
75. O great king, with Bhimasena and Ghatotkaca leading, they (the warriors), filled with immense joy, then honored each other.
नदन्तो विविधान्नादांस्तूर्यस्वनविमिश्रितान् ।
सिंहनादांश्च कुर्वाणा विमिश्राञ्शङ्खनिस्वनैः ॥७६॥
76. nadanto vividhānnādāṁstūryasvanavimiśritān ,
siṁhanādāṁśca kurvāṇā vimiśrāñśaṅkhanisvanaiḥ.
76. nadantaḥ vividhān nādān tūryasvanavimiśritān
siṃhanādān ca kurvāṇāḥ vimiśrān śaṅkhanisvanaiḥ
76. nadantaḥ tūryasvanavimiśritān vividhān nādān ca
śaṅkhanisvanaiḥ vimiśrān siṃhanādān kurvāṇāḥ
76. They were roaring various sounds, which were mingled with the blare of trumpets, and also making lion's roars (siṃhanāda) mixed with the sounds of conches.
विनदन्तो महात्मानः कम्पयन्तश्च मेदिनीम् ।
घट्टयन्तश्च मर्माणि तव पुत्रस्य मारिष ।
प्रयाताः शिबिरायैव निशाकाले परंतपाः ॥७७॥
77. vinadanto mahātmānaḥ kampayantaśca medinīm ,
ghaṭṭayantaśca marmāṇi tava putrasya māriṣa ,
prayātāḥ śibirāyaiva niśākāle paraṁtapāḥ.
77. vinadantaḥ mahātmānaḥ kampayantaḥ
ca medinīm ghaṭṭayantaḥ ca
marmāṇi tava putrasya māriṣa prayātāḥ
śibirāya eva niśākāle paraṃtapāḥ
77. māriṣa paraṃtapāḥ mahātmānaḥ
vinadantaḥ ca medinīm kampayantaḥ ca
tava putrasya marmāṇi ghaṭṭayantaḥ
niśākāle śibirāya eva prayātāḥ
77. O venerable one, O tormentor of foes, the great-souled warriors, roaring loudly, shaking the earth, and striking at the vital points of your son (Duryodhana), departed to their camp when night fell.
दुर्योधनस्तु नृपतिर्दीनो भ्रातृवधेन च ।
मुहूर्तं चिन्तयामास बाष्पशोकसमाकुलः ॥७८॥
78. duryodhanastu nṛpatirdīno bhrātṛvadhena ca ,
muhūrtaṁ cintayāmāsa bāṣpaśokasamākulaḥ.
78. duryodhanaḥ tu nṛpatiḥ dīnaḥ bhrātṛvadhena
ca muhūrtam cintayāmāsa bāṣpaśokasamākulaḥ
78. tu nṛpatiḥ duryodhanaḥ bhrātṛvadhena ca
dīnaḥ bāṣpaśokasamākulaḥ muhūrtam cintayāmāsa
78. King Duryodhana, however, was distressed by the slaying of his brothers. Agitated by tears and grief, he reflected for a moment.
ततः कृत्वा विधिं सर्वं शिबिरस्य यथाविधि ।
प्रदध्यौ शोकसंतप्तो भ्रातृव्यसनकर्शितः ॥७९॥
79. tataḥ kṛtvā vidhiṁ sarvaṁ śibirasya yathāvidhi ,
pradadhyau śokasaṁtapto bhrātṛvyasanakarśitaḥ.
79. tataḥ kṛtvā vidhim sarvam śibirasya yathāvidhi
pradadhyau śokasaṃtaptah bhrātṛvyasanakarśitaḥ
79. tataḥ śibirasya sarvam vidhim yathāvidhi kṛtvā,
śokasaṃtaptah bhrātṛvyasanakarśitaḥ pradadhyau
79. Then, having duly performed all the rituals of the camp, he meditated, overwhelmed by sorrow and emaciated by the grief over his brother's misfortune.