Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-1, chapter-198

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
which language(s) would you like to see in the translations:
धृतराष्ट्र उवाच ।
भीष्मः शांतनवो विद्वान्द्रोणश्च भगवानृषिः ।
हितं परमकं वाक्यं त्वं च सत्यं ब्रवीषि माम् ॥१॥
1. dhṛtarāṣṭra uvāca ,
bhīṣmaḥ śāṁtanavo vidvāndroṇaśca bhagavānṛṣiḥ ,
hitaṁ paramakaṁ vākyaṁ tvaṁ ca satyaṁ bravīṣi mām.
1. dhṛtarāṣṭraḥ uvāca | bhīṣmaḥ
śāntanavaḥ vidvān droṇaḥ ca
bhagavān ṛṣiḥ | hitam paramakam
vākyam tvam ca satyam bravīṣi mām
1. Dhritarashtra said: Bhishma, the son of Shantanu, is learned; and Drona is a revered sage. You too tell me a supremely beneficial and truthful statement.
1. דְהְרִיטַרָאשְׁטְרַה אמר: בְּהִישְׁמַה בן שָׁאנְטַנַוַה החכם ודְרוֹנַה החוזה האציל אמרו דברים טובים עד מאוד, וגם אתה אומר לי את האמת.
यथैव पाण्डोस्ते वीराः कुन्तीपुत्रा महारथाः ।
तथैव धर्मतः सर्वे मम पुत्रा न संशयः ॥२॥
2. yathaiva pāṇḍoste vīrāḥ kuntīputrā mahārathāḥ ,
tathaiva dharmataḥ sarve mama putrā na saṁśayaḥ.
2. yathā eva pāṇḍoḥ te vīrāḥ kuntīputrāḥ mahārathāḥ |
tathā eva dharmataḥ sarve mama putrāḥ na saṃśayaḥ
2. Just as those valiant sons of Kunti, the great charioteers, are Pandu's, so too, by natural law (dharma), all my sons are mine, without a doubt.
2. כשם שבני קוּנְטִי, גיבורי המרכבות הגדולים, הם בניו של פָּאנְדוּ, כך על פי חוק היושר כולם הם גם בניי, אין ספק.
यथैव मम पुत्राणामिदं राज्यं विधीयते ।
तथैव पाण्डुपुत्राणामिदं राज्यं न संशयः ॥३॥
3. yathaiva mama putrāṇāmidaṁ rājyaṁ vidhīyate ,
tathaiva pāṇḍuputrāṇāmidaṁ rājyaṁ na saṁśayaḥ.
3. yathā eva mama putrāṇām idam rājyam vidhīyate |
tathā eva pāṇḍuputrāṇām idam rājyam na saṃśayaḥ
3. Just as this kingdom is established for my sons, so too, without a doubt, this kingdom is for Pandu's sons.
3. כשם שהמלכות הזו מיועדת לבניי, כך המלכות הזו מיועדת גם לבני פָּאנְדוּ, אין ספק.
क्षत्तरानय गच्छैतान्सह मात्रा सुसत्कृतान् ।
तया च देवरूपिण्या कृष्णया सह भारत ॥४॥
4. kṣattarānaya gacchaitānsaha mātrā susatkṛtān ,
tayā ca devarūpiṇyā kṛṣṇayā saha bhārata.
4. kṣattar ānaya gaccha etān saha mātrā susatkritān
| tayā ca devarūpiṇyā kṛṣṇayā saha bhārata
4. O charioteer (kṣattṛ), go and bring them here, along with their mother, who should be well-honored, and also with Krishnaa (Draupadi), who is of divine form, O descendant of Bharata!
4. הו וִידוּרַה, לך והבא אותם בכבוד רב יחד עם אמם, ועם קְרְשְׁנָה (דְרַאוּפַּדִי) בעלת הצורה האלוהית, הו בְּהָארַטַה.
दिष्ट्या जीवन्ति ते पार्था दिष्ट्या जीवति सा पृथा ।
दिष्ट्या द्रुपदकन्यां च लब्धवन्तो महारथाः ॥५॥
5. diṣṭyā jīvanti te pārthā diṣṭyā jīvati sā pṛthā ,
diṣṭyā drupadakanyāṁ ca labdhavanto mahārathāḥ.
5. diṣṭyā jīvanti te pārthāḥ diṣṭyā jīvati sā pṛthā
diṣṭyā drupadakanyām ca labdhavantaḥ mahārathāḥ
5. Fortunately, those sons of Pṛthā (Pārtha) are alive. Fortunately, Pṛthā herself is alive. Fortunately, the great charioteers have obtained Drupada's daughter.
5. למזלנו בני פְּרִיתְהָא חיים, למזלנו חיה פְּרִיתְהָא, ולמזלנו השיגו גיבורי המרכבות הגדולים את בת דְרוּפַּדַה.
दिष्ट्या वर्धामहे सर्वे दिष्ट्या शान्तः पुरोचनः ।
दिष्ट्या मम परं दुःखमपनीतं महाद्युते ॥६॥
6. diṣṭyā vardhāmahe sarve diṣṭyā śāntaḥ purocanaḥ ,
diṣṭyā mama paraṁ duḥkhamapanītaṁ mahādyute.
6. diṣṭyā vardhāmahe sarve diṣṭyā śāntaḥ purocanaḥ
diṣṭyā mama param duḥkham apanītam mahādyute
6. Fortunately, all of us are prospering. Fortunately, Purocana is dead. Fortunately, my greatest sorrow has been removed, O greatly resplendent one.
6. למזלנו כולנו משגשגים, למזלנו נהרג פּוּרוֹצ׳ַנַה, ולמזלנו הוסר ממני צערי הגדול, הו בעל הזוהר הגדול.
वैशंपायन उवाच ।
ततो जगाम विदुरो धृतराष्ट्रस्य शासनात् ।
सकाशं यज्ञसेनस्य पाण्डवानां च भारत ॥७॥
7. vaiśaṁpāyana uvāca ,
tato jagāma viduro dhṛtarāṣṭrasya śāsanāt ,
sakāśaṁ yajñasenasya pāṇḍavānāṁ ca bhārata.
7. vaiśaṃpāyanaḥ uvāca tataḥ jagāma viduraḥ dhṛtarāṣṭrasya
śāsanāt sakāśam yajñasenasya pāṇḍavānām ca bhārata
7. Vaiśaṃpāyana said: Then Vidura went, by Dhṛtarāṣṭra's command, to Yajñasena (Drupada) and the Pāṇḍavas, O Bhārata.
7. וַישַׁמְפָּאיַנַה אמר: אז הלך וִידוּרַה, בהוראת דְהְרִיטַרָאשְׁטְרַה, אל יַגְיַסֵנַה ואל בני פָּאנְדוּ, הו בְּהָארַטַה.
तत्र गत्वा स धर्मज्ञः सर्वशास्त्रविशारदः ।
द्रुपदं न्यायतो राजन्संयुक्तमुपतस्थिवान् ॥८॥
8. tatra gatvā sa dharmajñaḥ sarvaśāstraviśāradaḥ ,
drupadaṁ nyāyato rājansaṁyuktamupatasthivān.
8. tatra gatvā saḥ dharma-jñaḥ sarva-śāstra-viśāradaḥ
drupadam nyāyataḥ saṃyuktam upatasthivān
8. Having gone there, he, the knower of natural law (dharma) and expert in all scriptures, O King, approached Drupada respectfully and appropriately.
8. לאחר שהגיע לשם, הוא, היודע את חוק היושר ומומחה בכל הכתבים, ניגש אל דְרוּפַּדַה כדין, הו מלך, כשהוא מצויד בהכנות הראויות.
स चापि प्रतिजग्राह धर्मेण विदुरं ततः ।
चक्रतुश्च यथान्यायं कुशलप्रश्नसंविदम् ॥९॥
9. sa cāpi pratijagrāha dharmeṇa viduraṁ tataḥ ,
cakratuśca yathānyāyaṁ kuśalapraśnasaṁvidam.
9. saḥ ca api pratijagrāha dharmeṇa viduram tataḥ
cakratuḥ ca yathānyāyam kuśala-praśna-saṃvidam
9. And Drupada also received Vidura appropriately (dharma) at that time. Then, in accordance with what was proper, they both exchanged greetings inquiring about each other's welfare.
9. גם דְרוּפַּדַה קיבל את וִידוּרַה בכבוד לפי חוק היושר, ושניהם החליפו דברים על שלומם כמקובל.
ददर्श पाण्डवांस्तत्र वासुदेवं च भारत ।
स्नेहात्परिष्वज्य स तान्पप्रच्छानामयं ततः ॥१०॥
10. dadarśa pāṇḍavāṁstatra vāsudevaṁ ca bhārata ,
snehātpariṣvajya sa tānpapracchānāmayaṁ tataḥ.
10. dadarśa pāṇḍavān tatra vāsudevaṁ ca bhārata snehāt
pariṣvajya saḥ tān papraccha anāmayaṁ tataḥ
10. O Bhārata, he (Saṃjaya) saw the Pāṇḍavas and Vāsudeva (Kṛṣṇa) there. Then, embracing them out of affection, he inquired about their well-being.
10. שם ראה את בני פָּאנְדוּ ואת וָאסוּדֵוַה, הו בְּהָארַטַה, חיבק אותם באהבה, ואז שאל לשלומם.
तैश्चाप्यमितबुद्धिः स पूजितोऽथ यथाक्रमम् ।
वचनाद्धृतराष्ट्रस्य स्नेहयुक्तं पुनः पुनः ॥११॥
11. taiścāpyamitabuddhiḥ sa pūjito'tha yathākramam ,
vacanāddhṛtarāṣṭrasya snehayuktaṁ punaḥ punaḥ.
11. taiḥ ca api amitabuddhiḥ saḥ pūjitaḥ atha yathākramam
vacanāt dhṛtarāṣṭrasya snehayuktaṁ punaḥ punaḥ
11. And he (Saṃjaya), whose intellect was immeasurable, was also honored by them (the Pāṇḍavas) in due order. Then, according to Dhṛtarāṣṭra's instruction, he affectionately inquired repeatedly.
11. גם הם, בתורם, כיבדו אותו כסדר הראוי, אותו בעל התבונה האדירה, ובהוראת דְהְרִיטַרָאשְׁטְרַה, מתוך אהבה ושוב ושוב,
पप्रच्छानामयं राजंस्ततस्तान्पाण्डुनन्दनान् ।
प्रददौ चापि रत्नानि विविधानि वसूनि च ॥१२॥
12. papracchānāmayaṁ rājaṁstatastānpāṇḍunandanān ,
pradadau cāpi ratnāni vividhāni vasūni ca.
12. papraccha anāmayaṁ rājan tataḥ tān pāṇḍunandanān
pradadau ca api ratnāni vividhāni vasūni ca
12. O King, then he (Saṃjaya) inquired about the well-being of those sons of Pāṇḍu (Pāṇḍavas). He also gave them various jewels and riches.
12. (וִידוּרַה) שאל, הו מלך, על שלומם של בני פָּאנְדוּ. וגם נתן להם אבני חן שונות ואוצרות,
पाण्डवानां च कुन्त्याश्च द्रौपद्याश्च विशां पते ।
द्रुपदस्य च पुत्राणां यथा दत्तानि कौरवैः ॥१३॥
13. pāṇḍavānāṁ ca kuntyāśca draupadyāśca viśāṁ pate ,
drupadasya ca putrāṇāṁ yathā dattāni kauravaiḥ.
13. pāṇḍavānām ca kuntyāḥ ca draupadyāḥ ca viśām pate
drupadasya ca putrāṇām yathā dattāni kauravaiḥ
13. O Lord of the people, the various jewels and riches were given for the Pāṇḍavas, Kuntī, Draupadī, and Drupada's sons, just as they had been designated by the Kauravas.
13. (את אלה שנשלחו) לבני פָּאנְדוּ, לקוּנְטִי, לדְרַאוּפַּדִי ולבני דְרוּפַּדַה, כפי שנתנו אותם הקַאוּרַוַה, הו אדון העם.
प्रोवाच चामितमतिः प्रश्रितं विनयान्वितः ।
द्रुपदं पाण्डुपुत्राणां संनिधौ केशवस्य च ॥१४॥
14. provāca cāmitamatiḥ praśritaṁ vinayānvitaḥ ,
drupadaṁ pāṇḍuputrāṇāṁ saṁnidhau keśavasya ca.
14. provāca ca amitamatiḥ praśritaṁ vinayānvitaḥ
drupadaṁ pāṇḍuputrāṇām saṁnidhau keśavasya ca
14. And he (Saṃjaya), whose mind was immeasurable and who was endowed with modesty, spoke humbly to Drupada in the presence of the Pāṇḍavas and Keśava (Kṛṣṇa).
14. ואז דיבר בעל התבונה האין-סופית, מלא ענווה ונימוס, אל דְרוּפַּדַה בנוכחות בני פָּאנְדוּ וקֵשַׁוַה, דברים מנומסים.
राजञ्शृणु सहामात्यः सपुत्रश्च वचो मम ।
धृतराष्ट्रः सपुत्रस्त्वां सहामात्यः सबान्धवः ॥१५॥
15. rājañśṛṇu sahāmātyaḥ saputraśca vaco mama ,
dhṛtarāṣṭraḥ saputrastvāṁ sahāmātyaḥ sabāndhavaḥ.
15. rājan śṛṇu sahāmātyaḥ saputraḥ ca vacaḥ mama
dhṛtarāṣṭraḥ saputraḥ tvām sahāmātyaḥ sabāndhavaḥ
15. O king, you, along with your ministers and sons, please listen to my words. Dhṛtarāṣṭra, accompanied by his sons, ministers, and relatives, (sends greetings) to you.
15. הו מלך, שמע את דברי, אתה יחד עם יועציך ובניך. דְהְרִיטַרָאשְׁטְרַה, יחד עם בניו, יועציו וקרוביו,
अब्रवीत्कुशलं राजन्प्रीयमाणः पुनः पुनः ।
प्रीतिमांस्ते दृढं चापि संबन्धेन नराधिप ॥१६॥
16. abravītkuśalaṁ rājanprīyamāṇaḥ punaḥ punaḥ ,
prītimāṁste dṛḍhaṁ cāpi saṁbandhena narādhipa.
16. abravīt kuśalam rājan prīyamāṇaḥ punaḥ punaḥ
prītimān te dṛḍham ca api sambandhena narādhipa
16. O king, he repeatedly inquired about your well-being, greatly rejoicing. And he is very affectionate towards you, O lord of men, due to this firm relationship.
16. אמר לך על שלומך שוב ושוב בשמחה, והוא אוהב אותך מאוד בשל הקשר ביניכם, הו אדון בני האדם.
तथा भीष्मः शांतनवः कौरवैः सह सर्वशः ।
कुशलं त्वां महाप्राज्ञः सर्वतः परिपृच्छति ॥१७॥
17. tathā bhīṣmaḥ śāṁtanavaḥ kauravaiḥ saha sarvaśaḥ ,
kuśalaṁ tvāṁ mahāprājñaḥ sarvataḥ paripṛcchati.
17. tathā bhīṣmaḥ śāntanavaḥ kauravaiḥ saha sarvaśaḥ
kuśalam tvām mahāprājñaḥ sarvataḥ paripṛcchati
17. Similarly, the greatly wise Bhīṣma, son of Śantanu, along with all the Kauravas, asks about your well-being in every respect.
17. וכך גם בְּהִישְׁמַה בן שָׁאנְטַנַוַה, בעל החוכמה הגדולה, יחד עם הקַאוּרַוַה, שואל אותך מכל עבר על שלומך.
भारद्वाजो महेष्वासो द्रोणः प्रियसखस्तव ।
समाश्लेषमुपेत्य त्वां कुशलं परिपृच्छति ॥१८॥
18. bhāradvājo maheṣvāso droṇaḥ priyasakhastava ,
samāśleṣamupetya tvāṁ kuśalaṁ paripṛcchati.
18. bhāradvājaḥ maheṣvāsaḥ droṇaḥ priyasakhaḥ tava
samāśleṣam upetya tvām kuśalam paripṛcchati
18. Droṇa, the great archer and son of Bharadvāja, your dear friend, (as if) having embraced you, inquires about your well-being.
18. דְרוֹנַה בן בְּהָארַדְוָאג׳ַה, הקשת הגדול וידידך האהוב, שואל בחיבה לשלומך, כמי שמחבק אותך.
धृतराष्ट्रश्च पाञ्चाल्य त्वया संबन्धमीयिवान् ।
कृतार्थं मन्यतेऽऽत्मानं तथा सर्वेऽपि कौरवाः ॥१९॥
19. dhṛtarāṣṭraśca pāñcālya tvayā saṁbandhamīyivān ,
kṛtārthaṁ manyate''tmānaṁ tathā sarve'pi kauravāḥ.
19. dhṛtarāṣṭraḥ ca pāñcālya tvayā sambandham īyivān
kṛtārtham manyate ātmānam tathā sarve api kauravāḥ
19. And Dhṛtarāṣṭra, O Pāñcālya, having established a relationship with you, considers himself to have accomplished his purpose. Similarly, all the Kauravas also (consider themselves fulfilled).
19. הו מלך הפָּאנְצ׳ָאלִים, דְהְרְטַרָאשְׁתְרַה יצר עמך קשר משפחתי והוא רואה את עצמו כמי שהשיג את מטרתו, וכך גם כל בני קַאוּרַוַה.
न तथा राज्यसंप्राप्तिस्तेषां प्रीतिकरी मता ।
यथा संबन्धकं प्राप्य यज्ञसेन त्वया सह ॥२०॥
20. na tathā rājyasaṁprāptisteṣāṁ prītikarī matā ,
yathā saṁbandhakaṁ prāpya yajñasena tvayā saha.
20. na tathā rājyasaṃprāptiḥ teṣām prītikari matā
yathā saṃbandhakam prāpya yajñasena tvayā saha
20. O Yājñasena, the attainment of a kingdom is not considered as pleasing to them as securing an alliance with you.
20. הו יַגְיַסֵנַה, השגת המלכות אינה נחשבת בעיניהם למשמחת כפי שמשמח אותם הקשר שנוצר עמך.
एतद्विदित्वा तु भवान्प्रस्थापयतु पाण्डवान् ।
द्रष्टुं हि पाण्डुदायादांस्त्वरन्ते कुरवो भृशम् ॥२१॥
21. etadviditvā tu bhavānprasthāpayatu pāṇḍavān ,
draṣṭuṁ hi pāṇḍudāyādāṁstvarante kuravo bhṛśam.
21. etat viditvā tu bhavān prasthāpayatu pāṇḍavān
draṣṭum hi pāṇḍudāyādān tvarante kuravaḥ bhṛśam
21. Therefore, knowing this, you should indeed send the Pāṇḍavas. For the Kurus are exceedingly eager to see Pāṇḍu's heirs.
21. לאחר שתדע זאת, אנא שלח את בני פָּאנְדוּ, כי בני קוּרוּ ממהרים מאוד לראות את יורשי פָּאנְדוּ.
विप्रोषिता दीर्घकालमिमे चापि नरर्षभाः ।
उत्सुका नगरं द्रष्टुं भविष्यन्ति पृथा तथा ॥२२॥
22. viproṣitā dīrghakālamime cāpi nararṣabhāḥ ,
utsukā nagaraṁ draṣṭuṁ bhaviṣyanti pṛthā tathā.
22. viproṣitāḥ dīrghakālam ime ca api nararṣabhāḥ
utsukāḥ nagaram draṣṭum bhaviṣyanti pṛthā tathā
22. These best among men, who have been away for a long time, and Pṛthā (Kunti) as well, will also be eager to see the city.
22. גם גדולי הגברים הללו, שנעדרו זמן רב, ישתוקקו לראות את העיר, וכך גם פְּרִטְהָה.
कृष्णामपि च पाञ्चालीं सर्वाः कुरुवरस्त्रियः ।
द्रष्टुकामाः प्रतीक्षन्ते पुरं च विषयं च नः ॥२३॥
23. kṛṣṇāmapi ca pāñcālīṁ sarvāḥ kuruvarastriyaḥ ,
draṣṭukāmāḥ pratīkṣante puraṁ ca viṣayaṁ ca naḥ.
23. kṛṣṇām api ca pāñcālīm sarvāḥ kuruvarastriyaḥ
draṣṭukāmāḥ pratīkṣante puram ca viṣayam ca naḥ
23. All the noble women of the Kurus are eager to see Kṛṣṇā, the princess of Pañcāla. They are also awaiting our city and territory.
23. וגם כל נשות גדולי הקוּרוּ מצפות בכמיהה לראות את קְרְשְׁנָה בת הפָּאנְצ׳ָאלִים, וכן את עירנו ואת ממלכתנו.
स भवान्पाण्डुपुत्राणामाज्ञापयतु माचिरम् ।
गमनं सहदाराणामेतदागमनं मम ॥२४॥
24. sa bhavānpāṇḍuputrāṇāmājñāpayatu māciram ,
gamanaṁ sahadārāṇāmetadāgamanaṁ mama.
24. sa bhavān pāṇḍuputrāṇām ājñāpayatu mā ciram
gamanam sahadārāṇām etat āgamanam mama
24. Therefore, you, sir, should promptly instruct the sons of Pāṇḍu to depart with their wives. This is the purpose of my visit.
24. לכן, אדוני, אנא הורה לבני פָּאנְדוּ לצאת לדרך ללא דיחוי יחד עם נשותיהם. זו מטרת בואי.
विसृष्टेषु त्वया राजन्पाण्डवेषु महात्मसु ।
ततोऽहं प्रेषयिष्यामि धृतराष्ट्रस्य शीघ्रगान् ।
आगमिष्यन्ति कौन्तेयाः कुन्ती च सह कृष्णया ॥२५॥
25. visṛṣṭeṣu tvayā rājanpāṇḍaveṣu mahātmasu ,
tato'haṁ preṣayiṣyāmi dhṛtarāṣṭrasya śīghragān ,
āgamiṣyanti kaunteyāḥ kuntī ca saha kṛṣṇayā.
25. visṛṣṭeṣu tvayā rājan pāṇḍaveṣu
mahātmasu tataḥ ahaṃ preṣayiṣyāmi
dhṛtarāṣṭrasya śīghragān āgamiṣyanti
kaunteyāḥ kuntī ca saha kṛṣṇayā
25. O King, once you have sent forth the great-souled Pāṇḍavas, I will then send swift messengers to Dhṛtarāṣṭra. The sons of Kuntī (Pāṇḍavas), along with Kuntī and Kṛṣṇā (Draupadī), will come.
25. הו מלך, לאחר ששחררת את בני פָּאנְדוּ האצילים, אשלח מיד שליחים מהירים אל דְהְרְטַרָאשְׁתְרַה, ובני קוּנְטִי יבואו, וקוּנְטִי עמם וקְרְשְׁנָה.