Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-3, chapter-101

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
देवा ऊचुः ।
इतः प्रदानाद्वर्तन्ते प्रजाः सर्वाश्चतुर्विधाः ।
ता भाविता भावयन्ति हव्यकव्यैर्दिवौकसः ॥१॥
1. devā ūcuḥ ,
itaḥ pradānādvartante prajāḥ sarvāścaturvidhāḥ ,
tā bhāvitā bhāvayanti havyakavyairdivaukasaḥ.
1. devā ūcuḥ itaḥ pradānāt vartante prajāḥ sarvāḥ caturvidhāḥ
tāḥ bhāvitāḥ bhāvayanti havyakavyaiḥ divaukasaḥ
1. The gods said: From this offering (dāna), all four kinds of creatures (prajāḥ) sustain themselves. These (creatures), being duly honored (by humans), in turn honor (bhāvayanti) the celestial beings (divaukasaḥ) with offerings (havya) for deities and oblations (kavya) for ancestors.
लोका ह्येवं वर्तयन्ति अन्योन्यं समुपाश्रिताः ।
त्वत्प्रसादान्निरुद्विग्नास्त्वयैव परिरक्षिताः ॥२॥
2. lokā hyevaṁ vartayanti anyonyaṁ samupāśritāḥ ,
tvatprasādānnirudvignāstvayaiva parirakṣitāḥ.
2. lokāḥ hi evam vartayanti anyonyam samupāśritāḥ
tvat prasādāt nirudvignāḥ tvayā eva parirakṣitāḥ
2. Indeed, the worlds (lokāḥ) thus sustain themselves, relying on each other. By your grace (prasāda) they are free from anxiety, and by you alone they are fully protected.
इदं च समनुप्राप्तं लोकानां भयमुत्तमम् ।
न च जानीम केनेमे रात्रौ वध्यन्ति ब्राह्मणाः ॥३॥
3. idaṁ ca samanuprāptaṁ lokānāṁ bhayamuttamam ,
na ca jānīma keneme rātrau vadhyanti brāhmaṇāḥ.
3. idam ca samanuprāptam lokānām bhayam uttamam na
ca jānīma kena ime rātrau vadhyanti brāhmaṇāḥ
3. And this supreme fear has now befallen the people. We do not know by whom these Brahmins are being killed at night.
क्षीणेषु च ब्राह्मणेषु पृथिवी क्षयमेष्यति ।
ततः पृथिव्यां क्षीणायां त्रिदिवं क्षयमेष्यति ॥४॥
4. kṣīṇeṣu ca brāhmaṇeṣu pṛthivī kṣayameṣyati ,
tataḥ pṛthivyāṁ kṣīṇāyāṁ tridivaṁ kṣayameṣyati.
4. kṣīṇeṣu ca brāhmaṇeṣu pṛthivī kṣayam eṣyati
tataḥ pṛthivyām kṣīṇāyām tridivam kṣayam eṣyati
4. And when the Brahmins are destroyed, the earth will decline. Then, when the earth declines, heaven will also decline.
त्वत्प्रसादान्महाबाहो लोकाः सर्वे जगत्पते ।
विनाशं नाधिगच्छेयुस्त्वया वै परिरक्षिताः ॥५॥
5. tvatprasādānmahābāho lokāḥ sarve jagatpate ,
vināśaṁ nādhigaccheyustvayā vai parirakṣitāḥ.
5. tvatprasādāt mahābāho lokāḥ sarve jagatpate
vināśam na adhigaccheyuḥ tvayā vai parirakṣitāḥ
5. O mighty-armed one, O Lord of the universe, by your grace, all people, being protected by you, should not meet destruction.
विष्णुरुवाच ।
विदितं मे सुराः सर्वं प्रजानां क्षयकारणम् ।
भवतां चापि वक्ष्यामि शृणुध्वं विगतज्वराः ॥६॥
6. viṣṇuruvāca ,
viditaṁ me surāḥ sarvaṁ prajānāṁ kṣayakāraṇam ,
bhavatāṁ cāpi vakṣyāmi śṛṇudhvaṁ vigatajvarāḥ.
6. viṣṇuḥ uvāca viditam me surāḥ sarvam prajānām kṣayakāraṇam
bhavatām ca api vakṣyāmi śṛṇudhvam vigatajvarāḥ
6. Viṣṇu said: 'O gods, the entire cause for the decline of creatures is known to me. I will also tell it to you; listen attentively, casting aside your distress.'
कालेय इति विख्यातो गणः परमदारुणः ।
तैश्च वृत्रं समाश्रित्य जगत्सर्वं प्रबाधितम् ॥७॥
7. kāleya iti vikhyāto gaṇaḥ paramadāruṇaḥ ,
taiśca vṛtraṁ samāśritya jagatsarvaṁ prabādhitam.
7. kāleyaḥ iti vikhyātaḥ gaṇaḥ paramadāruṇaḥ taiḥ
ca vṛtram samāśritya jagat sarvam prabādhitam
7. A host of extremely fierce beings, known as the Kāleyas, took refuge with Vṛtra and subsequently afflicted the entire world.
ते वृत्रं निहतं दृष्ट्वा सहस्राक्षेण धीमता ।
जीवितं परिरक्षन्तः प्रविष्टा वरुणालयम् ॥८॥
8. te vṛtraṁ nihataṁ dṛṣṭvā sahasrākṣeṇa dhīmatā ,
jīvitaṁ parirakṣantaḥ praviṣṭā varuṇālayam.
8. te vṛtram nihatam dṛṣṭvā sahasrākṣeṇa dhīmatā
jīvitam parirakṣantaḥ praviṣṭāḥ varuṇālayam
8. Upon seeing Vṛtra slain by the wise, thousand-eyed Indra, they (the Kāleyas) protected their lives by entering the abode of Varuṇa (the ocean).
ते प्रविश्योदधिं घोरं नक्रग्राहसमाकुलम् ।
उत्सादनार्थं लोकानां रात्रौ घ्नन्ति मुनीनिह ॥९॥
9. te praviśyodadhiṁ ghoraṁ nakragrāhasamākulam ,
utsādanārthaṁ lokānāṁ rātrau ghnanti munīniha.
9. te praviśya udadhim ghoram nakragrāhasamākulam
utsādanārtham lokānām rātrau ghnanti munīn iha
9. Having entered that dreadful ocean, teeming with crocodiles and alligators, they (the Kāleyas) now kill sages here at night with the purpose of destroying the worlds.
न तु शक्याः क्षयं नेतुं समुद्राश्रयगा हि ते ।
समुद्रस्य क्षये बुद्धिर्भवद्भिः संप्रधार्यताम् ।
अगस्त्येन विना को हि शक्तोऽन्योऽर्णवशोषणे ॥१०॥
10. na tu śakyāḥ kṣayaṁ netuṁ samudrāśrayagā hi te ,
samudrasya kṣaye buddhirbhavadbhiḥ saṁpradhāryatām ,
agastyena vinā ko hi śakto'nyo'rṇavaśoṣaṇe.
10. na tu śakyāḥ kṣayam netum samudrāśrayagāḥ
hi te samudrasya kṣaye buddhiḥ
bhavadbhiḥ sampradhāryatām agastyena
vinā kaḥ hi śaktaḥ anyaḥ arṇavaśoṣaṇe
10. However, they cannot be led to destruction, because they reside within the ocean. Therefore, a plan for the ocean's destruction should be deliberated upon by you all. Indeed, who else but Agastya is capable of drying up the ocean?
एतच्छ्रुत्वा वचो देवा विष्णुना समुदाहृतम् ।
परमेष्ठिनमाज्ञाप्य अगस्त्यस्याश्रमं ययुः ॥११॥
11. etacchrutvā vaco devā viṣṇunā samudāhṛtam ,
parameṣṭhinamājñāpya agastyasyāśramaṁ yayuḥ.
11. etat śrutvā vacaḥ devā viṣṇunā samudāhṛtam
parameṣṭhinam ājñāpya agastyasya āśramam yayuḥ
11. After hearing these words spoken by Viṣṇu, the gods gave instructions to Brahmā (Parameṣṭhin) and then proceeded to the hermitage of Agastya.
तत्रापश्यन्महात्मानं वारुणिं दीप्ततेजसम् ।
उपास्यमानमृषिभिर्देवैरिव पितामहम् ॥१२॥
12. tatrāpaśyanmahātmānaṁ vāruṇiṁ dīptatejasam ,
upāsyamānamṛṣibhirdevairiva pitāmaham.
12. tatra apaśyan mahātmānam vāruṇim dīptatejasam
upāsyamānam ṛṣibhiḥ devaiḥ iva pitāmaham
12. There they saw the great-souled son of Varuṇa, Agastya, who possessed blazing splendor. He was being attended by sages, just as Brahmā (Pitāmaha) is served by the gods.
तेऽभिगम्य महात्मानं मैत्रावरुणिमच्युतम् ।
आश्रमस्थं तपोराशिं कर्मभिः स्वैरभिष्टुवन् ॥१३॥
13. te'bhigamya mahātmānaṁ maitrāvaruṇimacyutam ,
āśramasthaṁ taporāśiṁ karmabhiḥ svairabhiṣṭuvan.
13. te abhigamya mahātmānam maitrāvaruṇim acyutam
āśramastham tapaḥrāśim karmabhiḥ svaiḥ abhiṣṭuvan
13. Having approached the great-souled, unswerving son of Mitra and Varuṇa (Agastya), who resided in his hermitage and was a great accumulation of asceticism (tapas), they praised him with their own appropriate actions (karma).
देवा ऊचुः ।
नहुषेणाभितप्तानां त्वं लोकानां गतिः पुरा ।
भ्रंशितश्च सुरैश्वर्याल्लोकार्थं लोककण्टकः ॥१४॥
14. devā ūcuḥ ,
nahuṣeṇābhitaptānāṁ tvaṁ lokānāṁ gatiḥ purā ,
bhraṁśitaśca suraiśvaryāllokārthaṁ lokakaṇṭakaḥ.
14. devā ūcuḥ nahuṣeṇa abhitaptānām tvam lokānām gatiḥ
purā bhraṃśitaḥ ca suraiśvaryāt lokārtham lokakaṇṭakaḥ
14. The gods said: "You (Agastya) were formerly the refuge for the worlds that were afflicted by Nahuṣa. And that menace of the world (Nahuṣa) was dethroned from his divine sovereignty for the sake of the worlds."
क्रोधात्प्रवृद्धः सहसा भास्करस्य नगोत्तमः ।
वचस्तवानतिक्रामन्विन्ध्यः शैलो न वर्धते ॥१५॥
15. krodhātpravṛddhaḥ sahasā bhāskarasya nagottamaḥ ,
vacastavānatikrāmanvindhyaḥ śailo na vardhate.
15. krodhāt pravṛddhaḥ sahasā bhāskarasya nagottamaḥ
vacaḥ tava anatikrāman vindhyaḥ śailaḥ na vardhate
15. The excellent mountain, Vindhya, which had suddenly grown due to anger towards the sun, now no longer increases in size, as it does not transgress your command.
तमसा चावृते लोके मृत्युनाभ्यर्दिताः प्रजाः ।
त्वामेव नाथमासाद्य निर्वृतिं परमां गताः ॥१६॥
16. tamasā cāvṛte loke mṛtyunābhyarditāḥ prajāḥ ,
tvāmeva nāthamāsādya nirvṛtiṁ paramāṁ gatāḥ.
16. tamasā ca āvṛte loke mṛtyunā abhyarditāḥ prajāḥ
tvām eva nātham āsādya nirvṛtim paramām gatāḥ
16. And when the world was enveloped in darkness and living beings were afflicted by death, they attained the highest bliss (nirvṛti) by approaching you alone as their lord.
अस्माकं भयभीतानां नित्यशो भगवान्गतिः ।
ततस्त्वार्ताः प्रयाचामस्त्वां वरं वरदो ह्यसि ॥१७॥
17. asmākaṁ bhayabhītānāṁ nityaśo bhagavāngatiḥ ,
tatastvārtāḥ prayācāmastvāṁ varaṁ varado hyasi.
17. asmākam bhayabhītānām nityaśaḥ bhagavān gatiḥ
tataḥ tu ārtāḥ prayācāmaḥ tvām varam varadaḥ hi asi
17. For us who are terrified by fear, the Lord (Bhagavān) is always the refuge. Therefore, we, being distressed, implore you for a boon, as you are indeed a giver of boons.