Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-7, chapter-14

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
धृतराष्ट्र उवाच ।
बहूनि सुविचित्राणि द्वंद्वयुद्धानि संजय ।
त्वयोक्तानि निशम्याहं स्पृहयामि सचक्षुषाम् ॥१॥
1. dhṛtarāṣṭra uvāca ,
bahūni suvicitrāṇi dvaṁdvayuddhāni saṁjaya ,
tvayoktāni niśamyāhaṁ spṛhayāmi sacakṣuṣām.
1. dhṛtarāṣṭraḥ uvāca bahūni suvicitrāṇi dvandvayuddhāni
saṃjaya tvayā uktāni niśamya aham spṛhayāmi sacakṣuṣām
1. dhṛtarāṣṭraḥ uvāca saṃjaya tvayā uktāni bahūni suvicitrāṇi
dvandvayuddhāni niśamya aham sacakṣuṣām spṛhayāmi
1. Dhritarashtra said: "O Sanjaya, having heard from you about many remarkable and varied duels, I envy those who have eyes (and can witness them)."
आश्चर्यभूतं लोकेषु कथयिष्यन्ति मानवाः ।
कुरूणां पाण्डवानां च युद्धं देवासुरोपमम् ॥२॥
2. āścaryabhūtaṁ lokeṣu kathayiṣyanti mānavāḥ ,
kurūṇāṁ pāṇḍavānāṁ ca yuddhaṁ devāsuropamam.
2. āścaryabhūtam lokeṣu kathayiṣyanti mānavāḥ
kurūṇām pāṇḍavānām ca yuddham devāsurupamam
2. mānavāḥ lokeṣu kurūṇām ca pāṇḍavānām
devāsurupamam āścaryabhūtam yuddham kathayiṣyanti
2. Humans will speak of this battle between the Kurus and Pandavas, which is a marvel in the world and resembles the conflict between gods and asuras.
न हि मे तृप्तिरस्तीह शृण्वतो युद्धमुत्तमम् ।
तस्मादार्तायनेर्युद्धं सौभद्रस्य च शंस मे ॥३॥
3. na hi me tṛptirastīha śṛṇvato yuddhamuttamam ,
tasmādārtāyaneryuddhaṁ saubhadrasya ca śaṁsa me.
3. na hi me tṛptiḥ asti iha śṛṇvataḥ yuddham uttamam
tasmāt ārtāyaneḥ yuddham saubhadrasya ca śaṃsa me
3. hi me iha uttamam yuddham śṛṇvataḥ tṛptiḥ na asti
tasmāt ārtāyaneḥ saubhadrasya ca yuddham me śaṃsa
3. My desire to hear about this excellent battle is insatiable (lit. 'there is no satisfaction for me'). Therefore, recount for me the battle between Ārtāyani (Vṛṣasena) and Saubhadra (Abhimanyu).
संजय उवाच ।
सादितं प्रेक्ष्य यन्तारं शल्यः सर्वायषीं गदाम् ।
समुत्क्षिप्य नदन्क्रुद्धः प्रचस्कन्द रथोत्तमात् ॥४॥
4. saṁjaya uvāca ,
sāditaṁ prekṣya yantāraṁ śalyaḥ sarvāyaṣīṁ gadām ,
samutkṣipya nadankruddhaḥ pracaskanda rathottamāt.
4. saṃjaya uvāca sāditaṃ prekṣya yantāraṃ śalyaḥ sarvāyudhīm
gadām samutkṣipya nadan kruddhaḥ pracaskanda rathottamāt
4. saṃjaya uvāca śalyaḥ yantāraṃ sāditaṃ prekṣya kruddhaḥ
nadan sarvāyudhīm gadām samutkṣipya rathottamāt pracaskanda
4. Saṃjaya said: Seeing his charioteer struck down, Śalya, enraged, roaring, and lifting up his powerful mace, sprang down from his excellent chariot.
तं दीप्तमिव कालाग्निं दण्डहस्तमिवान्तकम् ।
जवेनाभ्यपतद्भीमः प्रगृह्य महतीं गदाम् ॥५॥
5. taṁ dīptamiva kālāgniṁ daṇḍahastamivāntakam ,
javenābhyapatadbhīmaḥ pragṛhya mahatīṁ gadām.
5. tam dīptam iva kālāgnim daṇḍahastam iva antakam
javena abhyapatat bhīmaḥ pragṛhya mahatīm gadām
5. bhīmaḥ mahatīm gadām pragṛhya javena dīptam
kālāgnim iva daṇḍahastam antakam iva tam abhyapatat
5. Bhīma, having grasped his great mace, rushed with speed towards him (Śalya), who was shining like the destructive fire of time (kālāgni) and like Death (Antaka) holding a staff.
सौभद्रोऽप्यशनिप्रख्यां प्रगृह्य महतीं गदाम् ।
एह्येहीत्यब्रवीच्छल्यं यत्नाद्भीमेन वारितः ॥६॥
6. saubhadro'pyaśaniprakhyāṁ pragṛhya mahatīṁ gadām ,
ehyehītyabravīcchalyaṁ yatnādbhīmena vāritaḥ.
6. saubhadraḥ api aśaniprakhyām pragṛhya mahatīm gadām
ehi ehi iti abravīt śalyam yatnāt bhīmena vāritaḥ
6. api saubhadraḥ aśaniprakhyām mahatīm gadām pragṛhya
bhīmena yatnāt vāritaḥ śalyam "ehi ehi" iti abravīt
6. Saubhadra (Abhimanyu) also, having grasped a great mace shining like a thunderbolt, cried out to Śalya, "Come, come!", though he was carefully restrained by Bhīma.
वारयित्वा तु सौभद्रं भीमसेनः प्रतापवान् ।
शल्यमासाद्य समरे तस्थौ गिरिरिवाचलः ॥७॥
7. vārayitvā tu saubhadraṁ bhīmasenaḥ pratāpavān ,
śalyamāsādya samare tasthau giririvācalaḥ.
7. vārayitvā tu saubhadram bhīmasenaḥ pratāpavān
śalyam āsādya samare tasthau giriḥ iva acalaḥ
7. pratāpavān bhīmasenaḥ tu saubhadram vārayitvā
śalyam samare āsādya acalaḥ giriḥ iva tasthau
7. The mighty Bhīmasena, having restrained Saubhadra (Abhimanyu), approached Śalya in battle and stood firm like an immovable mountain.
तथैव मद्रराजोऽपि भीमं दृष्ट्वा महाबलम् ।
ससाराभिमुखस्तूर्णं शार्दूल इव कुञ्जरम् ॥८॥
8. tathaiva madrarājo'pi bhīmaṁ dṛṣṭvā mahābalam ,
sasārābhimukhastūrṇaṁ śārdūla iva kuñjaram.
8. tathā eva madrarājaḥ api bhīmam dṛṣṭvā mahābalam
sasāra abhimukhaḥ tūrṇam śārdūlaḥ iva kuñjaram
8. tathā eva madrarājaḥ api mahābalam bhīmam dṛṣṭvā
śārdūlaḥ kuñjaram iva tūrṇam abhimukhaḥ sasāra
8. Similarly, the King of Madra, Śalya, seeing the mighty Bhīma, swiftly advanced towards him, just as a tiger rushes towards an elephant.
ततस्तूर्यनिनादाश्च शङ्खानां च सहस्रशः ।
सिंहनादाश्च संजज्ञुर्भेरीणां च महास्वनाः ॥९॥
9. tatastūryaninādāśca śaṅkhānāṁ ca sahasraśaḥ ,
siṁhanādāśca saṁjajñurbherīṇāṁ ca mahāsvanāḥ.
9. tataḥ tūryaninnādāḥ ca śaṅkhānām ca sahasraśaḥ
siṃhanādāḥ ca sañjajñuḥ bherīṇām ca mahāsvanāḥ
9. tataḥ tūryaninnādāḥ ca sahasraśaḥ śaṅkhānām ca
siṃhanādāḥ ca mahāsvanāḥ bherīṇām ca sañjajñuḥ
9. Then, thousands of sounds of trumpets and conch shells, along with roars like those of lions and mighty sounds of drums, arose.
पश्यतां शतशो ह्यासीदन्योन्यसमचेतसाम् ।
पाण्डवानां कुरूणां च साधु साध्विति निस्वनः ॥१०॥
10. paśyatāṁ śataśo hyāsīdanyonyasamacetasām ,
pāṇḍavānāṁ kurūṇāṁ ca sādhu sādhviti nisvanaḥ.
10. paśyatām śataśaḥ hi āsīt anyonyasamacetasām
pāṇḍavānām kurūṇām ca sādhu sādhu iti nisvanaḥ
10. śataśaḥ anyonyasamacetasām pāṇḍavānām kurūṇām
ca paśyatām hi sādhu sādhu iti nisvanaḥ āsīt
10. Indeed, for hundreds of those onlookers - both Pāṇḍavas and Kurus - whose minds were intent on each other, there arose a cry of 'Excellent! Excellent!'
न हि मद्राधिपादन्यः सर्वराजसु भारत ।
सोढुमुत्सहते वेगं भीमसेनस्य संयुगे ॥११॥
11. na hi madrādhipādanyaḥ sarvarājasu bhārata ,
soḍhumutsahate vegaṁ bhīmasenasya saṁyuge.
11. na hi madradhipāt anyaḥ sarvarājasu bhārata
soḍhum utsahate vegam bhīmasenasya saṃyuge
11. bhārata sarvarājasu madradhipāt anyaḥ na hi
bhīmasenasya saṃyuge vegam soḍhum utsahate
11. O Bhārata, indeed, among all kings, no one other than the king of Madra is able to withstand Bhīmasena's force in battle.
तथा मद्राधिपस्यापि गदावेगं महात्मनः ।
सोढुमुत्सहते लोके कोऽन्यो युधि वृकोदरात् ॥१२॥
12. tathā madrādhipasyāpi gadāvegaṁ mahātmanaḥ ,
soḍhumutsahate loke ko'nyo yudhi vṛkodarāt.
12. tathā madradhipasya api gadāvegam mahātmanaḥ
soḍhum utsahate loke kaḥ anyaḥ yudhi vṛkodarāt
12. tathā loke madradhipasya mahātmanaḥ gadāvegam
api vṛkodarāt anyaḥ kaḥ yudhi soḍhum utsahate
12. Similarly, in this world, who other than Vṛkodara (Bhīma) is capable of withstanding the mace's force of the great-souled king of Madra in battle?
पट्टैर्जाम्बूनदैर्बद्धा बभूव जनहर्षिणी ।
प्रजज्वाल तथाविद्धा भीमेन महती गदा ॥१३॥
13. paṭṭairjāmbūnadairbaddhā babhūva janaharṣiṇī ,
prajajvāla tathāviddhā bhīmena mahatī gadā.
13. paṭṭaiḥ jāmbūnandaiḥ baddhā babhūva janaharṣiṇī
prajajvāla tathā āviddhā bhīmena mahatī gadā
13. jāmbūnandaiḥ paṭṭaiḥ baddhā janaharṣiṇī mahatī
gadā babhūva tathā bhīmena āviddhā prajajvāla
13. The mighty mace, adorned with golden bands, became a delight to the people. Thus, when whirled by Bhīma, it blazed brightly.
तथैव चरतो मार्गान्मण्डलानि च भागशः ।
महाविद्युत्प्रतीकाशा शल्यस्य शुशुभे गदा ॥१४॥
14. tathaiva carato mārgānmaṇḍalāni ca bhāgaśaḥ ,
mahāvidyutpratīkāśā śalyasya śuśubhe gadā.
14. tathā eva carataḥ mārgān maṇḍalāni ca bhāgaśaḥ
mahāvidyutpratīkāśā śalyasya śuśubhe gadā
14. tathā eva carataḥ mārgān ca maṇḍalāni bhāgaśaḥ
śalyasya mahāvidyutpratīkāśā gadā śuśubhe
14. Similarly, as Śalya moved, traversing various paths and making circular maneuvers, his mace, resembling a mighty lightning flash, shone brightly.
तौ वृषाविव नर्दन्तौ मण्डलानि विचेरतुः ।
आवर्जितगदाशृङ्गावुभौ शल्यवृकोदरौ ॥१५॥
15. tau vṛṣāviva nardantau maṇḍalāni viceratuḥ ,
āvarjitagadāśṛṅgāvubhau śalyavṛkodarau.
15. tau vṛṣāu iva nardantau maṇḍalāni viceratuḥ
āvarjitagadāśṛṅgau ubhau śalyavṛkodarau
15. tau śalya vṛkodarau ubhau vṛṣāu iva nardantau
āvarjitagadāśṛṅgau maṇḍalāni viceratuḥ
15. Those two, Śalya and Vṛkodara (Bhīma), roared like two bulls and moved about in circular formations, both with their maces brandished like horns.
मण्डलावर्तमार्गेषु गदाविहरणेषु च ।
निर्विशेषमभूद्युद्धं तयोः पुरुषसिंहयोः ॥१६॥
16. maṇḍalāvartamārgeṣu gadāviharaṇeṣu ca ,
nirviśeṣamabhūdyuddhaṁ tayoḥ puruṣasiṁhayoḥ.
16. maṇḍalāvartamārgeṣu gadāviharaṇeṣu ca
nirviśeṣam abhūt yuddham tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ
16. tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ maṇḍalāvartamārgeṣu
ca gadāviharaṇeṣu yuddham nirviśeṣam abhūt
16. In their circular maneuvers and mace-wielding, the battle between those two lion-like men was perfectly matched.
ताडिता भीमसेनेन शल्यस्य महती गदा ।
साग्निज्वाला महारौद्रा गदाचूर्णमशीर्यत ॥१७॥
17. tāḍitā bhīmasenena śalyasya mahatī gadā ,
sāgnijvālā mahāraudrā gadācūrṇamaśīryata.
17. tāḍitā bhīmasenena śalyasya mahatī gadā
sāgnijvālā mahāraudrā gadācūrṇam aśīryata
17. bhīmasenena tāḍitā śalyasya mahatī sāgnijvālā
mahāraudrā gadā gadācūrṇam aśīryata
17. Śalya's mighty mace, struck by Bhīmasena, terrible and blazing with fire, crumbled into mace-powder.
तथैव भीमसेनस्य द्विषताभिहता गदा ।
वर्षाप्रदोषे खद्योतैर्वृतो वृक्ष इवाबभौ ॥१८॥
18. tathaiva bhīmasenasya dviṣatābhihatā gadā ,
varṣāpradoṣe khadyotairvṛto vṛkṣa ivābabhau.
18. tathā eva bhīmasenasya dviṣatā abhihatā gadā
varṣāpradoṣe khadyotaiḥ vṛtaḥ vṛkṣaḥ iva ababhau
18. tathā eva dviṣatā abhihatā bhīmasenasya gadā
varṣāpradoṣe khadyotaiḥ vṛtaḥ vṛkṣaḥ iva ababhau
18. Similarly, Bhīmasena's mace, struck by his foe (Śalya), shone like a tree covered with fireflies on a rainy evening.
गदा क्षिप्ता तु समरे मद्रराजेन भारत ।
व्योम संदीपयाना सा ससृजे पावकं बहु ॥१९॥
19. gadā kṣiptā tu samare madrarājena bhārata ,
vyoma saṁdīpayānā sā sasṛje pāvakaṁ bahu.
19. gadā kṣiptā tu samare madrarājena bhārata
vyoma saṃdīpayānā sā sasṛje pāvakaṃ bahu
19. bhārata madrarājena samare kṣiptā sā gadā
tu vyoma saṃdīpayānā bahu pāvakaṃ sasṛje
19. O Bhārata, the mace, thrown in battle by the king of Madras, illuminated the sky and emitted abundant fire.
तथैव भीमसेनेन द्विषते प्रेषिता गदा ।
तापयामास तत्सैन्यं महोल्का पतती यथा ॥२०॥
20. tathaiva bhīmasenena dviṣate preṣitā gadā ,
tāpayāmāsa tatsainyaṁ maholkā patatī yathā.
20. tathā eva bhīmasenena dviṣate preṣitā gadā
tāpayāmāsa tat sainyam mahā ulkā patatī yathā
20. evaṃ tathā bhīmasenena dviṣate preṣitā gadā
yathā patatī mahā ulkā tat sainyam tāpayāmāsa
20. Similarly, the mace hurled by Bhīmasena at his enemy scorched that army, just like a falling great meteor.
ते चैवोभे गदे श्रेष्ठे समासाद्य परस्परम् ।
श्वसन्त्यौ नागकन्येव ससृजाते विभावसुम् ॥२१॥
21. te caivobhe gade śreṣṭhe samāsādya parasparam ,
śvasantyau nāgakanyeva sasṛjāte vibhāvasum.
21. te ca eva ubhe gade śreṣṭhe samāsādya parasparam
śvasantyau nāgakanye iva sasṛjāte vibhāvasum
21. ca te eva ubhe śreṣṭhe gade parasparam samāsādya
śvasantyau nāgakanye iva vibhāvasum sasṛjāte
21. And indeed, those two excellent maces, having met each other, hissed and emitted fire as if they were two Naga maidens.
नखैरिव महाव्याघ्रौ दन्तैरिव महागजौ ।
तौ विचेरतुरासाद्य गदाभ्यां च परस्परम् ॥२२॥
22. nakhairiva mahāvyāghrau dantairiva mahāgajau ,
tau viceraturāsādya gadābhyāṁ ca parasparam.
22. nakhaiḥ iva mahāvyāghrau dantaiḥ iva mahāgajau
tau viceratuḥ āsādya gadābhyām ca parasparam
22. tau nakhaiḥ mahāvyāghrau iva,
dantaiḥ mahāgajau iva ca,
gadābhyām parasparam āsādya viceratuḥ
22. Those two, like great tigers with claws and great elephants with tusks, moved about, assailing each other with their maces.
ततो गदाग्राभिहतौ क्षणेन रुधिरोक्षितौ ।
ददृशाते महात्मानौ पुष्पिताविव किंशुकौ ॥२३॥
23. tato gadāgrābhihatau kṣaṇena rudhirokṣitau ,
dadṛśāte mahātmānau puṣpitāviva kiṁśukau.
23. tataḥ gadāgrābhihatau kṣaṇena rudhirokṣitau
dadṛśāte mahātmānau puṣpitau iva kiṃśukau
23. tataḥ kṣaṇena gadāgrābhihatau rudhirokṣitau
mahātmānau puṣpitau iva kiṃśukau dadṛśāte
23. Then, instantly struck by the tips of their maces and covered in blood, the two great souls (mahātmānau) appeared like two blooming palasha (kiṃśuka) trees.
शुश्रुवे दिक्षु सर्वासु तयोः पुरुषसिंहयोः ।
गदाभिघातसंह्रादः शक्राशनिरवोपमः ॥२४॥
24. śuśruve dikṣu sarvāsu tayoḥ puruṣasiṁhayoḥ ,
gadābhighātasaṁhrādaḥ śakrāśaniravopamaḥ.
24. śuśruve dikṣu sarvāsu tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ
gadābhighātasaṃhrādaḥ śakrāśaniravopamaḥ
24. tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ gadābhighātasaṃhrādaḥ
śakrāśaniravopamaḥ dikṣu sarvāsu śuśruve
24. The resounding crash of mace-strikes from those two lion-like men (puruṣasiṃhayoḥ) was heard in all directions, resembling the sound of Indra's thunderbolt.
गदया मद्रराजेन सव्यदक्षिणमाहतः ।
नाकम्पत तदा भीमो भिद्यमान इवाचलः ॥२५॥
25. gadayā madrarājena savyadakṣiṇamāhataḥ ,
nākampata tadā bhīmo bhidyamāna ivācalaḥ.
25. gadayā madrarājena savyadakṣiṇam āhataḥ na
akampata tadā bhīmaḥ bhidyāmānaḥ iva acalaḥ
25. tadā madrarājena gadayā savyadakṣiṇam āhataḥ
bhīmaḥ bhidyāmānaḥ iva acalaḥ na akampata
25. Though struck by the mace of the Madra king from both left and right, Bhima did not tremble then, like a mountain (acala) being split apart.
तथा भीमगदावेगैस्ताड्यमानो महाबलः ।
धैर्यान्मद्राधिपस्तस्थौ वज्रैर्गिरिरिवाहतः ॥२६॥
26. tathā bhīmagadāvegaistāḍyamāno mahābalaḥ ,
dhairyānmadrādhipastasthau vajrairgiririvāhataḥ.
26. tathā bhīmagadāvegaiḥ tāḍyamānaḥ mahābalaḥ dhairyāt
madrādhipaḥ tasthau vajraiḥ giriḥ iva āhataḥ
26. tathā bhīmagadāvegaiḥ tāḍyamānaḥ mahābalaḥ
madrādhipaḥ dhairyāt vajraiḥ āhataḥ giriḥ iva tasthau
26. In the same way, though being struck by the powerful blows of Bhima's mace, the mighty (mahābala) king of Madra (madra-adhipa) stood firm due to his courage, just like a mountain (giri) struck by thunderbolts (vajraiḥ).
आपेततुर्महावेगौ समुच्छ्रितमहागदौ ।
पुनरन्तरमार्गस्थौ मण्डलानि विचेरतुः ॥२७॥
27. āpetaturmahāvegau samucchritamahāgadau ,
punarantaramārgasthau maṇḍalāni viceratuḥ.
27. āpetatuḥ mahāvegau samucchritamahāgadau
punaḥ antaramārgasthau maṇḍalāni viceratuḥ
27. mahāvegau samucchritamahāgadau punaḥ
antaramārgasthau āpetatuḥ maṇḍalāni viceratuḥ
27. The two, moving with great speed and having raised their mighty maces, approached each other. Again, maintaining their positions in the intermediate path, they circled around.
अथाप्लुत्य पदान्यष्टौ संनिपत्य गजाविव ।
सहसा लोहदण्डाभ्यामन्योन्यमभिजघ्नतुः ॥२८॥
28. athāplutya padānyaṣṭau saṁnipatya gajāviva ,
sahasā lohadaṇḍābhyāmanyonyamabhijaghnatuḥ.
28. atha āplutya padāni aṣṭau saṃnipatyā gajau iva
sahasā lohadaṇḍābhyām anyonyam abhijaghñatuḥ
28. atha aṣṭau padāni āplutya gajau iva saṃnipatyā
sahasā lohadaṇḍābhyām anyonyam abhijaghñatuḥ
28. Then, having leaped eight steps forward, they came together like two elephants and suddenly struck each other with their iron clubs.
तौ परस्परवेगाच्च गदाभ्यां च भृशाहतौ ।
युगपत्पेततुर्वीरौ क्षिताविन्द्रध्वजाविव ॥२९॥
29. tau parasparavegācca gadābhyāṁ ca bhṛśāhatau ,
yugapatpetaturvīrau kṣitāvindradhvajāviva.
29. tau parasparavegāt ca gadābhyām ca bhṛśāhatau
yugapat petatuḥ vīrau kṣitau indradhvajau iva
29. tau vīrau parasparavegāt ca gadābhyām ca
bhṛśāhatau yugapat kṣitau indradhvajau iva petatuḥ
29. Those two heroes, struck hard by the impact of each other and by their maces, fell simultaneously to the ground like two Indra's banners.
ततो विह्वलमानं तं निःश्वसन्तं पुनः पुनः ।
शल्यमभ्यपतत्तूर्णं कृतवर्मा महारथः ॥३०॥
30. tato vihvalamānaṁ taṁ niḥśvasantaṁ punaḥ punaḥ ,
śalyamabhyapatattūrṇaṁ kṛtavarmā mahārathaḥ.
30. tataḥ vihvalamānam tam niḥśvasantam punaḥ punaḥ
śalyam abhyapatat tūrṇam kṛtavarmā mahārathaḥ
30. tataḥ mahārathaḥ kṛtavarmā tūrṇam vihvalamānam
punaḥ punaḥ niḥśvasantam tam śalyam abhyapatat
30. Then, Kṛtavarmā, the great charioteer, swiftly rushed towards Śalya, who was reeling and repeatedly breathing heavily.
दृष्ट्वा चैनं महाराज गदयाभिनिपीडितम् ।
विचेष्टन्तं यथा नागं मूर्छयाभिपरिप्लुतम् ॥३१॥
31. dṛṣṭvā cainaṁ mahārāja gadayābhinipīḍitam ,
viceṣṭantaṁ yathā nāgaṁ mūrchayābhipariplutam.
31. dṛṣṭvā ca enam mahārāja gadayā abhinipīḍitam
viceṣṭantam yathā nāgam mūrcchayā abhipariplutam
31. mahārāja ca enam gadayā abhinipīḍitam yathā
nāgam viceṣṭantam mūrcchayā abhipariplutam dṛṣṭvā
31. And, O great king, having seen him crushed by the mace, struggling like a snake, and overcome by unconsciousness...
ततः सगदमारोप्य मद्राणामधिपं रथम् ।
अपोवाह रणात्तूर्णं कृतवर्मा महारथः ॥३२॥
32. tataḥ sagadamāropya madrāṇāmadhipaṁ ratham ,
apovāha raṇāttūrṇaṁ kṛtavarmā mahārathaḥ.
32. tataḥ sa-gadam āropya madrāṇām adhipam ratham
apovāha raṇāt tūrṇam kṛtavarmā mahārathaḥ
32. tataḥ mahārathaḥ kṛtavarmā madrāṇām adhipam
sa-gadam ratham āropya tūrṇam raṇāt apovāha
32. Then, the great warrior Kṛtavarman, having quickly placed the king of the Madras along with his mace onto his chariot, carried him away from the battle.
क्षीबवद्विह्वलो वीरो निमेषात्पुनरुत्थितः ।
भीमोऽपि सुमहाबाहुर्गदापाणिरदृश्यत ॥३३॥
33. kṣībavadvihvalo vīro nimeṣātpunarutthitaḥ ,
bhīmo'pi sumahābāhurgadāpāṇiradṛśyata.
33. kṣībavat vihvalaḥ vīraḥ nimeṣāt punar utthitaḥ
bhīmaḥ api sumahābāhuḥ gadāpāṇiḥ adṛśyata
33. kṣībavat vihvalaḥ vīraḥ nimeṣāt punar utthitaḥ
api bhīmaḥ sumahābāhuḥ gadāpāṇiḥ adṛśyata
33. The hero, though bewildered like an intoxicated person, rose again in an instant. Bhīma, the mighty-armed and mace-in-hand, was also seen.
ततो मद्राधिपं दृष्ट्वा तव पुत्राः पराङ्मुखम् ।
सनागरथपत्त्यश्वाः समकम्पन्त मारिष ॥३४॥
34. tato madrādhipaṁ dṛṣṭvā tava putrāḥ parāṅmukham ,
sanāgarathapattyaśvāḥ samakampanta māriṣa.
34. tataḥ madrādhipam dṛṣṭvā tava putrāḥ parāṅmukham
sa-nāga-ratha-patti-aśvāḥ samakampanta māriṣa
34. māriṣa tataḥ tava putrāḥ madrādhipam parāṅmukham
dṛṣṭvā sa-nāga-ratha-patti-aśvāḥ samakampanta
34. Then, O venerable one, your sons, along with their elephants, chariots, infantry, and horses, trembled after seeing the king of the Madras turning away (from battle).
ते पाण्डवैरर्द्यमानास्तावका जितकाशिभिः ।
भीता दिशोऽन्वपद्यन्त वातनुन्ना घना इव ॥३५॥
35. te pāṇḍavairardyamānāstāvakā jitakāśibhiḥ ,
bhītā diśo'nvapadyanta vātanunnā ghanā iva.
35. te pāṇḍavaiḥ ardyamānāḥ tāvakāḥ jitakāśibhiḥ
bhītāḥ diśaḥ anvapaḍyanta vātanunnāḥ ghanāḥ iva
35. tāvakāḥ jitakāśibhiḥ pāṇḍavaiḥ ardyamānāḥ bhītāḥ
te vātanunnāḥ ghanāḥ iva diśaḥ anvapaḍyanta
35. Your warriors, pressed hard by the Pandavas who were shining with triumph, became fearful and fled in every direction, just like clouds dispersed by the wind.
निर्जित्य धार्तराष्ट्रांस्तु पाण्डवेया महारथाः ।
व्यरोचन्त रणे राजन्दीप्यमाना यशस्विनः ॥३६॥
36. nirjitya dhārtarāṣṭrāṁstu pāṇḍaveyā mahārathāḥ ,
vyarocanta raṇe rājandīpyamānā yaśasvinaḥ.
36. nirjitya dhārtarāṣṭrān tu pāṇḍaveyāḥ mahārathāḥ
vyarocanta raṇe rājan dīpyamānāḥ yaśasvinaḥ
36. rājan dhārtarāṣṭrān nirjitya tu mahārathāḥ
pāṇḍaveyāḥ yaśasvinaḥ dīpyamānāḥ raṇe vyarocanta
36. Having completely conquered Dhritarashtra's sons, O King, the great charioteers, the sons of Pandu, shone forth in battle, resplendent with glory.
सिंहनादान्भृशं चक्रुः शङ्खान्दध्मुश्च हर्षिताः ।
भेरीश्च वादयामासुर्मृदङ्गांश्चानकैः सह ॥३७॥
37. siṁhanādānbhṛśaṁ cakruḥ śaṅkhāndadhmuśca harṣitāḥ ,
bherīśca vādayāmāsurmṛdaṅgāṁścānakaiḥ saha.
37. siṃhanādān bhṛśam cakruḥ śaṅkhān dadhmuḥ ca harṣitāḥ
bherīḥ ca vādayāmāsuḥ mṛdaṅgān ca ānakaiḥ saha
37. harṣitāḥ siṃhanādān bhṛśam cakruḥ ca śaṅkhān dadhmuḥ
ca bherīḥ mṛdaṅgān ca ānakaiḥ saha vādayāmāsuḥ
37. They roared loudly with lion-like cries, and, full of joy, blew their conch shells. They also played kettledrums along with large drums.