Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-3, chapter-27

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
वैशंपायन उवाच ।
वसत्स्वथ द्वैतवने पाण्डवेषु महात्मसु ।
अनुकीर्णं महारण्यं ब्राह्मणैः समपद्यत ॥१॥
1. vaiśaṁpāyana uvāca ,
vasatsvatha dvaitavane pāṇḍaveṣu mahātmasu ,
anukīrṇaṁ mahāraṇyaṁ brāhmaṇaiḥ samapadyata.
1. vaiśaṃpāyana uvāca vasatsu atha dvaitavane pāṇḍaveṣu
mahātmasu anukīrṇam mahāraṇyam brāhmaṇaiḥ samapadyata
1. Vaiśampāyana said: While the great-souled Pāṇḍavas were dwelling in the Dvaita forest, that great forest became densely populated by Brahmins.
ईर्यमाणेन सततं ब्रह्मघोषेण सर्वतः ।
ब्रह्मलोकसमं पुण्यमासीद्द्वैतवनं सरः ॥२॥
2. īryamāṇena satataṁ brahmaghoṣeṇa sarvataḥ ,
brahmalokasamaṁ puṇyamāsīddvaitavanaṁ saraḥ.
2. īryamāṇena satatam brahmaghoṣeṇa sarvataḥ
brahmalokasamam puṇyam āsīt dvaitavanam saraḥ
2. Due to the constant chanting of the Vedas (brahmaghoṣa) emanating from all sides, the Dvaita forest lake became sacred, comparable to the world of Brahmā (Brahmaloka).
यजुषामृचां च साम्नां च गद्यानां चैव सर्वशः ।
आसीदुच्चार्यमाणानां निस्वनो हृदयंगमः ॥३॥
3. yajuṣāmṛcāṁ ca sāmnāṁ ca gadyānāṁ caiva sarvaśaḥ ,
āsīduccāryamāṇānāṁ nisvano hṛdayaṁgamaḥ.
3. yajuṣām ṛcām ca sāmnām ca gadyānām ca eva sarvaśaḥ
āsīt uccāryamāṇānām nisvanaḥ hṛdayaṃgamaḥ
3. The delightful sound of the recited Yajus, Ṛc, and Sāman verses, and indeed of all prose compositions, emanated from all sides.
ज्याघोषः पाण्डवेयानां ब्रह्मघोषश्च धीमताम् ।
संसृष्टं ब्रह्मणा क्षत्रं भूय एव व्यरोचत ॥४॥
4. jyāghoṣaḥ pāṇḍaveyānāṁ brahmaghoṣaśca dhīmatām ,
saṁsṛṣṭaṁ brahmaṇā kṣatraṁ bhūya eva vyarocata.
4. jyāghoṣaḥ pāṇḍaveyānām brahmaghoṣaḥ ca dhīmatām
saṃsṛṣṭam brahmaṇā kṣatram bhūya eva vyarocata
4. The twang of the Pāṇḍavas' bowstrings, along with the chanting of the Vedas (brahman) by the wise (Brahmins), made the warrior class (kṣatram), united with spiritual power (brahman), shine brilliantly once again.
अथाब्रवीद्बको दाल्भ्यो धर्मराजं युधिष्ठिरम् ।
संध्यां कौन्तेयमासीनमृषिभिः परिवारितम् ॥५॥
5. athābravīdbako dālbhyo dharmarājaṁ yudhiṣṭhiram ,
saṁdhyāṁ kaunteyamāsīnamṛṣibhiḥ parivāritam.
5. atha abravīt bakaḥ dālbhyaḥ dharmarājam yudhiṣṭhiram
sandhyām kaunteyam āsīnam ṛṣibhiḥ parivāritam
5. Then Baka Dalbhya spoke to Yudhiṣṭhira, the king of righteousness (dharma) and son of Kuntī (Kaunteya), as he sat, surrounded by sages (ṛṣibhiḥ), during his evening (sandhyā) prayers.
पश्य द्वैतवने पार्थ ब्राह्मणानां तपस्विनाम् ।
होमवेलां कुरुश्रेष्ठ संप्रज्वलितपावकाम् ॥६॥
6. paśya dvaitavane pārtha brāhmaṇānāṁ tapasvinām ,
homavelāṁ kuruśreṣṭha saṁprajvalitapāvakām.
6. paśya dvaitavane pārtha brāhmaṇānām tapasvinām
homavelām kuruśreṣṭha samprajvalitapāvakām
6. O Pārtha, O best of Kurus, observe in the Dvaita forest the time of oblation (homa) of the ascetic (tapasvin) Brahmins, where the fires are blazing brightly.
चरन्ति धर्मं पुण्येऽस्मिंस्त्वया गुप्ता धृतव्रताः ।
भृगवोऽङ्गिरसश्चैव वासिष्ठाः काश्यपैः सह ॥७॥
7. caranti dharmaṁ puṇye'smiṁstvayā guptā dhṛtavratāḥ ,
bhṛgavo'ṅgirasaścaiva vāsiṣṭhāḥ kāśyapaiḥ saha.
7. caranti dharmam puṇye asmin tvayā guptāḥ dhṛtavratāḥ
bhṛgavaḥ aṅgirasaḥ ca eva vāsiṣṭhāḥ kāśyapaiḥ saha
7. Protected by you in this sacred (place), the Bhṛgus, Aṅgirasas, and Vāsiṣṭhas, along with the Kāśyapas, who are steadfast in their vows, practice their natural law (dharma).
आगस्त्याश्च महाभागा आत्रेयाश्चोत्तमव्रताः ।
सर्वस्य जगतः श्रेष्ठा ब्राह्मणाः संगतास्त्वया ॥८॥
8. āgastyāśca mahābhāgā ātreyāścottamavratāḥ ,
sarvasya jagataḥ śreṣṭhā brāhmaṇāḥ saṁgatāstvayā.
8. āgastyāḥ ca mahābhāgāḥ ātreyāḥ ca uttamavratāḥ
sarvasya jagataḥ śreṣṭhāḥ brāhmaṇāḥ saṅgatāḥ tvayā
8. The greatly esteemed descendants of Agastya and the descendants of Atri, who are of excellent observances, the best Brahmins in the whole world, have been associated with you.
इदं तु वचनं पार्थ शृण्वेकाग्रमना मम ।
भ्रातृभिः सह कौन्तेय यत्त्वां वक्ष्यामि कौरव ॥९॥
9. idaṁ tu vacanaṁ pārtha śṛṇvekāgramanā mama ,
bhrātṛbhiḥ saha kaunteya yattvāṁ vakṣyāmi kaurava.
9. idam tu vacanam pārtha śṛṇu ekāgramanā mama
bhrātṛbhiḥ saha kaunteya yat tvām vakṣyāmi kaurava
9. But listen to this word of mine, O Pārtha, with a concentrated mind, along with your brothers, O Kaunteya, what I, O Kaurava, will speak to you.
ब्रह्म क्षत्रेण संसृष्टं क्षत्रं च ब्रह्मणा सह ।
उदीर्णौ दहतः शत्रून्वनानीवाग्निमारुतौ ॥१०॥
10. brahma kṣatreṇa saṁsṛṣṭaṁ kṣatraṁ ca brahmaṇā saha ,
udīrṇau dahataḥ śatrūnvanānīvāgnimārutau.
10. brahma kṣatreṇa saṃsṛṣṭam kṣatram ca brahmaṇā saha
udīrṇau dahataḥ śatrūn vanāni iva agnimārutau
10. When the priestly power (brahman) is mingled with the warrior power, and the warrior power likewise with the priestly power (brahman), the two, when aroused, burn enemies just as fire and wind burn forests.
नाब्राह्मणस्तात चिरं बुभूषेदिच्छन्निमं लोकममुं च जेतुम् ।
विनीतधर्मार्थमपेतमोहं लब्ध्वा द्विजं नुदति नृपः सपत्नान् ॥११॥
11. nābrāhmaṇastāta ciraṁ bubhūṣe;dicchannimaṁ lokamamuṁ ca jetum ,
vinītadharmārthamapetamohaṁ; labdhvā dvijaṁ nudati nṛpaḥ sapatnān.
11. na abrāhmaṇaḥ tāta ciram bubhūṣet
icchan imam lokam amum ca jetum
vinītadharmārtham apetamoham
labdhvā dvijam nudati nṛpaḥ sapatnān
11. O dear one, a non-Brahmin who desires to conquer this world and the other should not wish to prosper for long. A king, having found a Brahmin who is disciplined in matters of righteous conduct (dharma) and material prosperity (artha) and free from delusion, drives away his enemies.
चरन्नैःश्रेयसं धर्मं प्रजापालनकारितम् ।
नाध्यगच्छद्बलिर्लोके तीर्थमन्यत्र वै द्विजात् ॥१२॥
12. carannaiḥśreyasaṁ dharmaṁ prajāpālanakāritam ,
nādhyagacchadbalirloke tīrthamanyatra vai dvijāt.
12. caran naiḥśreyasam dharmam prajāpālanakāritam na
adhyagacchat baliḥ loke tīrtham anyatra vai dvijāt
12. Even though Bali performed the natural law (dharma) that leads to supreme well-being, which was characterized by the protection of his subjects, he found no sacred refuge (tīrtha) in the world other than through a Brahmin.
अनूनमासीदसुरस्य कामैर्वैरोचनेः श्रीरपि चाक्षयासीत् ।
लब्ध्वा महीं ब्राह्मणसंप्रयोगात्तेष्वाचरन्दुष्टमतो व्यनश्यत् ॥१३॥
13. anūnamāsīdasurasya kāmai;rvairocaneḥ śrīrapi cākṣayāsīt ,
labdhvā mahīṁ brāhmaṇasaṁprayogā;tteṣvācaranduṣṭamato vyanaśyat.
13. anūnam āsīt asurasya kāmaiḥ
vairocaneḥ śrīḥ api ca akṣayā āsīt
labdhvā mahīm brāhmaṇasaṃprayogāt
teṣu ācaran duṣṭam ataḥ vyanasyat
13. The desires of Virocana's son, the demon Bali, were complete, and his prosperity (śrī) was also inexhaustible. However, having obtained the earth through interaction with a Brahmin, he behaved wickedly towards them (Brahmins) and therefore perished.
नाब्राह्मणं भूमिरियं सभूतिर्वर्णं द्वितीयं भजते चिराय ।
समुद्रनेमिर्नमते तु तस्मै यं ब्राह्मणः शास्ति नयैर्विनीतः ॥१४॥
14. nābrāhmaṇaṁ bhūmiriyaṁ sabhūti;rvarṇaṁ dvitīyaṁ bhajate cirāya ,
samudranemirnamate tu tasmai; yaṁ brāhmaṇaḥ śāsti nayairvinītaḥ.
14. na abrāhmaṇam bhūmiḥ iyam sabhūtiḥ
varṇam dvitīyam bhajate cirāya
samudranemiḥ namate tu tasmai
yam brāhmaṇaḥ śāsti nayaiḥ vinītaḥ
14. This prosperous earth, along with its abundance, does not long serve a member of the second class (Kshatriya) who is not guided by Brahmins. However, the sea-girdled earth bows to that king whom a disciplined Brahmin instructs with (moral) principles.
कुञ्जरस्येव संग्रामेऽपरिगृह्याङ्कुशग्रहम् ।
ब्राह्मणैर्विप्रहीणस्य क्षत्रस्य क्षीयते बलम् ॥१५॥
15. kuñjarasyeva saṁgrāme'parigṛhyāṅkuśagraham ,
brāhmaṇairviprahīṇasya kṣatrasya kṣīyate balam.
15. kuñjarasya iva saṃgrāme aparigṛhya aṅkuśagraham
brāhmaṇaiḥ viprahīṇasya kṣatrasya kṣīyate balam
15. Just like an elephant in battle that has no mahout (goad-holder) to control it, the strength of a Kshatriya who is deprived of Brahmins wastes away.
ब्रह्मण्यनुपमा दृष्टिः क्षात्रमप्रतिमं बलम् ।
तौ यदा चरतः सार्धमथ लोकः प्रसीदति ॥१६॥
16. brahmaṇyanupamā dṛṣṭiḥ kṣātramapratimaṁ balam ,
tau yadā carataḥ sārdhamatha lokaḥ prasīdati.
16. brahmaṇi anupamā dṛṣṭiḥ kṣātram apratimaṃ balam
tau yadā carataḥ sārdham atha lokaḥ prasīdati
16. When an unparalleled vision concerning spiritual knowledge (brahman) and unrivaled martial strength act together, then the people prosper.
यथा हि सुमहानग्निः कक्षं दहति सानिलः ।
तथा दहति राजन्यो ब्राह्मणेन समं रिपून् ॥१७॥
17. yathā hi sumahānagniḥ kakṣaṁ dahati sānilaḥ ,
tathā dahati rājanyo brāhmaṇena samaṁ ripūn.
17. yathā hi sumahān agniḥ kakṣam dahati sānilaḥ
tathā dahati rājanyaḥ brāhmaṇena samam ripūn
17. Indeed, just as a mighty fire, fanned by the wind, burns up dry grass, so too does a ruler (rājanya) destroy his enemies when acting together with a brāhmaṇa.
ब्राह्मणेभ्योऽथ मेधावी बुद्धिपर्येषणं चरेत् ।
अलब्धस्य च लाभाय लब्धस्य च विवृद्धये ॥१८॥
18. brāhmaṇebhyo'tha medhāvī buddhiparyeṣaṇaṁ caret ,
alabdhasya ca lābhāya labdhasya ca vivṛddhaye.
18. brāhmaṇebhyaḥ atha medhāvī buddhiparyeṣaṇam caret
alabdhasya ca lābhāya labdhasya ca vivṛddhaye
18. Therefore, an intelligent person (medhāvin) should seek wisdom from brāhmaṇas, for the acquisition of what has not yet been gained, and for the growth of what has already been attained.
अलब्धलाभाय च लब्धवृद्धये यथार्हतीर्थप्रतिपादनाय ।
यशस्विनं वेदविदं विपश्चितं बहुश्रुतं ब्राह्मणमेव वासय ॥१९॥
19. alabdhalābhāya ca labdhavṛddhaye; yathārhatīrthapratipādanāya ,
yaśasvinaṁ vedavidaṁ vipaścitaṁ; bahuśrutaṁ brāhmaṇameva vāsaya.
19. alabdhalābhāya ca labdhavṛddhaye
yathārhatīrthapratipādanāya
yaśasvinam vedavidam vipaścitam
bahuśrutam brāhmaṇam eva vāsaya
19. For the purpose of gaining what is yet unobtained, increasing what has been gained, and transmitting knowledge to suitable disciples, one should indeed house and support a glorious, Veda-knowing, wise, and highly learned brāhmaṇa.
ब्राह्मणेषूत्तमा वृत्तिस्तव नित्यं युधिष्ठिर ।
तेन ते सर्वलोकेषु दीप्यते प्रथितं यशः ॥२०॥
20. brāhmaṇeṣūttamā vṛttistava nityaṁ yudhiṣṭhira ,
tena te sarvalokeṣu dīpyate prathitaṁ yaśaḥ.
20. brāhmaṇeṣu uttamā vṛttiḥ tava nityam yudhiṣṭhira
tena te sarvalokeṣu dīpyate prathitam yaśaḥ
20. O Yudhishthira, your behavior (vṛtti) towards Brahmins is always excellent. Because of this, your renowned glory shines forth in all the worlds.
ततस्ते ब्राह्मणाः सर्वे बकं दाल्भ्यमपूजयन् ।
युधिष्ठिरे स्तूयमाने भूयः सुमनसोऽभवन् ॥२१॥
21. tataste brāhmaṇāḥ sarve bakaṁ dālbhyamapūjayan ,
yudhiṣṭhire stūyamāne bhūyaḥ sumanaso'bhavan.
21. tataḥ te brāhmaṇāḥ sarve bakam dālbhyam apūjayan
yudhiṣṭhire stūyamāne bhūyaḥ sumanasaḥ abhavan
21. Then, all those Brahmins honored Baka Dalbhya. As Yudhishthira was being praised, they became even more cheerful.
द्वैपायनो नारदश्च जामदग्न्यः पृथुश्रवाः ।
इन्द्रद्युम्नो भालुकिश्च कृतचेताः सहस्रपात् ॥२२॥
22. dvaipāyano nāradaśca jāmadagnyaḥ pṛthuśravāḥ ,
indradyumno bhālukiśca kṛtacetāḥ sahasrapāt.
22. dvaipāyanaḥ nāradaḥ ca jāmadagnyaḥ pṛthuśravāḥ
indradyumnaḥ bhālukiḥ ca kṛtacetāḥ sahasrapāt
22. Dvaipāyana, Nārada, Jāmadagnya, Pṛthuśravas, Indradyumna, Bhāluki, Kṛtacetas, and Sahasrapāt.
कर्णश्रवाश्च मुञ्जश्च लवणाश्वश्च काश्यपः ।
हारीतः स्थूणकर्णश्च अग्निवेश्योऽथ शौनकः ॥२३॥
23. karṇaśravāśca muñjaśca lavaṇāśvaśca kāśyapaḥ ,
hārītaḥ sthūṇakarṇaśca agniveśyo'tha śaunakaḥ.
23. karṇaśravāḥ ca muñjaḥ ca lavaṇāśvaḥ ca kāśyapaḥ
hārītaḥ sthūṇakarṇaḥ ca agniveśyaḥ atha śaunakaḥ
23. Karṇaśravas, Muñja, Lavaṇāśva, Kāśyapa, Hārīta, Sthūṇakarṇa, Agniveśya, and Śaunaka.
ऋतवाक्च सुवाक्चैव बृहदश्व ऋतावसुः ।
ऊर्ध्वरेता वृषामित्रः सुहोत्रो होत्रवाहनः ॥२४॥
24. ṛtavākca suvākcaiva bṛhadaśva ṛtāvasuḥ ,
ūrdhvaretā vṛṣāmitraḥ suhotro hotravāhanaḥ.
24. ṛtavāk ca suvāk ca eva bṛhadaśvaḥ ṛtāvasuḥ
ūrdhvaretā vṛṣāmitraḥ suhotraḥ hotravāhanaḥ
24. And Ṛtavāk, and also Suvāk, Bṛhadaśva, Ṛtāvasu, Ūrdhvaretā, Vṛṣāmitra, Suhotra, and Hotravāhana (these are names of Brahmins).
एते चान्ये च बहवो ब्राह्मणाः संशितव्रताः ।
अजातशत्रुमानर्चुः पुरंदरमिवर्षयः ॥२५॥
25. ete cānye ca bahavo brāhmaṇāḥ saṁśitavratāḥ ,
ajātaśatrumānarcuḥ puraṁdaramivarṣayaḥ.
25. ete ca anye ca bahavaḥ brāhmaṇāḥ saṃśitavratāḥ
ajātaśatrum ānarcuḥ purandaram iva ṛṣayaḥ
25. And these and many other Brahmins, who were firm in their vows, worshipped Ajātaśatru (Yudhiṣṭhira), just as sages (ṛṣayaḥ) worship Purandara (Indra).