Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-6, chapter-18

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
संजय उवाच ।
ततो मुहूर्तात्तुमुलः शब्दो हृदयकम्पनः ।
अश्रूयत महाराज योधानां प्रयुयुत्सताम् ॥१॥
1. saṁjaya uvāca ,
tato muhūrtāttumulaḥ śabdo hṛdayakampanaḥ ,
aśrūyata mahārāja yodhānāṁ prayuyutsatām.
1. saṃjaya uvāca tataḥ muhūrtāt tumulaḥ śabdaḥ
hṛdayakampanaḥ aśrūyata mahārāja yodhānām prayuyutsatām
1. saṃjaya uvāca mahārāja tataḥ muhūrtāt tumulaḥ
hṛdayakampanaḥ śabdaḥ prayuyutsatām yodhānām aśrūyata
1. Sanjaya said: O great king, then, after a moment, a tumultuous, heart-shaking sound was heard from the warriors eager to fight.
शङ्खदुन्दुभिनिर्घोषैर्वारणानां च बृंहितैः ।
रथानां नेमिघोषैश्च दीर्यतीव वसुंधरा ॥२॥
2. śaṅkhadundubhinirghoṣairvāraṇānāṁ ca bṛṁhitaiḥ ,
rathānāṁ nemighoṣaiśca dīryatīva vasuṁdharā.
2. śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ vāraṇānām ca bṛṃhitaiḥ
rathānām nemighoṣaiḥ ca dīryati iva vasundharā
2. śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ ca vāraṇānām bṛṃhitaiḥ
ca rathānām nemighoṣaiḥ vasundharā iva dīryati
2. From the blare of conches and drums, and the trumpeting of elephants, and the rumbling of chariot wheels, the earth itself seemed to be splitting apart.
हयानां हेषमाणानां योधानां तत्र गर्जताम् ।
क्षणेन खं दिशश्चैव शब्देनापूरितं तदा ॥३॥
3. hayānāṁ heṣamāṇānāṁ yodhānāṁ tatra garjatām ,
kṣaṇena khaṁ diśaścaiva śabdenāpūritaṁ tadā.
3. hayānām heṣamāṇānām yodhānām tatra garjatām
kṣaṇena kham diśaḥ ca eva śabdena āpūritam tadā
3. tadā tatra heṣamāṇānām hayānām garjatām yodhānām
śabdena kṣaṇena kham diśaḥ ca eva āpūritam
3. Then, in an instant, the sky and the very directions were filled with the sound of the neighing horses and the roaring warriors there.
पुत्राणां तव दुर्धर्ष पाण्डवानां तथैव च ।
समकम्पन्त सैन्यानि परस्परसमागमे ॥४॥
4. putrāṇāṁ tava durdharṣa pāṇḍavānāṁ tathaiva ca ,
samakampanta sainyāni parasparasamāgame.
4. putrāṇām tava durdharṣa pāṇḍavānām tathā eva
ca samakampanta sainyāni paraspara samāgame
4. durdharṣa tava putrāṇām tathā eva ca pāṇavānām
sainyāni paraspara samāgame samakampanta
4. O unconquerable one, both your sons' armies and the Pāṇḍavas' armies trembled at their mutual encounter.
तत्र नागा रथाश्चैव जाम्बूनदविभूषिताः ।
भ्राजमाना व्यदृश्यन्त मेघा इव सविद्युतः ॥५॥
5. tatra nāgā rathāścaiva jāmbūnadavibhūṣitāḥ ,
bhrājamānā vyadṛśyanta meghā iva savidyutaḥ.
5. tatra nāgāḥ rathāḥ ca eva jāmbūnada vibhūṣitāḥ
bhrājamānāḥ vyadṛśyanta meghāḥ iva savidyutaḥ
5. tatra jāmbūnada vibhūṣitāḥ bhrājamānāḥ nāgāḥ
rathāḥ ca eva savidyutaḥ meghāḥ iva vyadṛśyanta
5. There, elephants and chariots, decorated with gold, were seen shining like clouds accompanied by lightning.
ध्वजा बहुविधाकारास्तावकानां नराधिप ।
काञ्चनाङ्गदिनो रेजुर्ज्वलिता इव पावकाः ॥६॥
6. dhvajā bahuvidhākārāstāvakānāṁ narādhipa ,
kāñcanāṅgadino rejurjvalitā iva pāvakāḥ.
6. dhvajāḥ bahuvidhākārāḥ tāvakānām narādhipa
kāñcana aṅgadinaḥ rejuḥ jvalitāḥ iva pāvakāḥ
6. narādhipa tāvakānām bahuvidhākārāḥ kāñcana
aṅgadinaḥ dhvajāḥ jvalitāḥ pāvakāḥ iva rejuḥ
6. O ruler of men, your banners of many forms, adorned with gold, gleamed like ignited fires.
स्वेषां चैव परेषां च समदृश्यन्त भारत ।
महेन्द्रकेतवः शुभ्रा महेन्द्रसदनेष्विव ॥७॥
7. sveṣāṁ caiva pareṣāṁ ca samadṛśyanta bhārata ,
mahendraketavaḥ śubhrā mahendrasadaneṣviva.
7. sveṣām ca eva pareṣām ca samadṛśyanta bhārata
mahendra ketavaḥ śubhrāḥ mahendra sadaneṣu iva
7. bhārata sveṣām ca eva pareṣām ca śubhrāḥ mahendra
ketavaḥ mahendra sadaneṣu iva samadṛśyanta
7. O Bhārata, both among their own forces and those of their opponents, brilliant banners like those of Mahendra (Indra) were seen, as if in the palaces of Mahendra.
काञ्चनैः कवचैर्वीरा ज्वलनार्कसमप्रभैः ।
संनद्धाः प्रत्यदृश्यन्त ग्रहाः प्रज्वलिता इव ॥८॥
8. kāñcanaiḥ kavacairvīrā jvalanārkasamaprabhaiḥ ,
saṁnaddhāḥ pratyadṛśyanta grahāḥ prajvalitā iva.
8. kāñcanaiḥ kavacaiḥ vīrāḥ jvalanārkasamaprabhaiḥ
sannaddhāḥ pratyadṛśyanta grahāḥ prajvalitāḥ iva
8. vīrāḥ kāñcanaiḥ jvalanārkasamaprabhaiḥ kavacaiḥ
sannaddhāḥ prajvalitāḥ grahāḥ iva pratyadṛśyanta
8. The heroes, arrayed in golden armors shining with the splendor of the blazing sun, appeared like illuminated planets.
उद्यतैरायुधैश्चित्रैस्तलबद्धाः पताकिनः ।
ऋषभाक्षा महेष्वासाश्चमूमुखगता बभुः ॥९॥
9. udyatairāyudhaiścitraistalabaddhāḥ patākinaḥ ,
ṛṣabhākṣā maheṣvāsāścamūmukhagatā babhuḥ.
9. udyataiḥ āyudhaiḥ citraiḥ talabaddhāḥ patākinaḥ
ṛṣabhākṣāḥ maheṣvāsāḥ camūmukhagatāḥ babhuḥ
9. talabaddhāḥ patākinaḥ ṛṣabhākṣāḥ maheṣvāsāḥ
udyataiḥ citraiḥ āyudhaiḥ camūmukhagatāḥ babhuḥ
9. Wearing arm-guards, bearing banners, strong-eyed, and as great archers, they shone at the forefront of the army, with their uplifted, brilliant weapons.
पृष्ठगोपास्तु भीष्मस्य पुत्रास्तव नराधिप ।
दुःशासनो दुर्विषहो दुर्मुखो दुःसहस्तथा ॥१०॥
10. pṛṣṭhagopāstu bhīṣmasya putrāstava narādhipa ,
duḥśāsano durviṣaho durmukho duḥsahastathā.
10. pṛṣṭhagopāḥ tu bhīṣmasya putrāḥ tava narādhipa
duḥśāsanaḥ durviṣahaḥ durmukhaḥ dussahaḥ tathā
10. narādhipa,
tava putrāḥ tu bhīṣmasya pṛṣṭhagopāḥ: duḥśāsanaḥ,
durviṣahaḥ,
durmukhaḥ tathā dussahaḥ
10. But your sons, O King (narādhipa), were the rear-guards of Bhishma: Dushasana, Durvishaha, Durmukha, and also Dussaha.
विविंशतिश्चित्रसेनो विकर्णश्च महारथः ।
सत्यव्रतः पुरुमित्रो जयो भूरिश्रवाः शलः ॥११॥
11. viviṁśatiścitraseno vikarṇaśca mahārathaḥ ,
satyavrataḥ purumitro jayo bhūriśravāḥ śalaḥ.
11. viviṃśatiḥ citrasenaḥ vikarṇaḥ ca mahārathaḥ
satyavrataḥ purumitraḥ jayaḥ bhūriśravāḥ śalaḥ
11. viviṃśatiḥ,
citrasenaḥ,
vikarṇaḥ ca mahārathaḥ,
satyavrataḥ,
purumitraḥ,
jayaḥ,
bhūriśravāḥ,
śalaḥ
11. Also Vivimshati, Chitrasena, and Vikarna, who was a great chariot warrior (mahāratha), along with Satyavrata, Purumitra, Jaya, Bhurishravas, and Shala.
रथा विंशतिसाहस्रास्तथैषामनुयायिनः ।
अभीषाहाः शूरसेनाः शिबयोऽथ वसातयः ॥१२॥
12. rathā viṁśatisāhasrāstathaiṣāmanuyāyinaḥ ,
abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayo'tha vasātayaḥ.
12. rathāḥ viṃśatisāhasrāḥ tathā eṣām anuyāyinaḥ
abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayaḥ atha vasātayaḥ
12. viṃśatisāhasrāḥ rathāḥ tathā eṣām anuyāyinaḥ
abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayaḥ atha vasātayaḥ
12. Twenty thousand chariots, along with their followers, namely the Abhiṣāhas, Śūrasenas, Śibis, and Vasātis.
शाल्वा मत्स्यास्तथाम्बष्ठास्त्रिगर्ताः केकयास्तथा ।
सौवीराः कितवाः प्राच्याः प्रतीच्योदीच्यमालवाः ॥१३॥
13. śālvā matsyāstathāmbaṣṭhāstrigartāḥ kekayāstathā ,
sauvīrāḥ kitavāḥ prācyāḥ pratīcyodīcyamālavāḥ.
13. śālvāḥ matsyāḥ tathā ambaṣṭhāḥ trigartāḥ kekayāḥ
tathā sauvīrāḥ kitavāḥ prācyāḥ pratīcyodīcyamālavāḥ
13. śālvāḥ matsyāḥ tathā ambaṣṭhāḥ trigartāḥ kekayāḥ
tathā sauvīrāḥ kitavāḥ prācyāḥ pratīcyodīcyamālavāḥ
13. The Śālvas, Matsyas, Ambaṣṭhas, Trigartas, and Kekayas, as well as the Sauvīras, Kitavas, the Easterners, and the Westerners, Northerners, and Mālavāḥ.
द्वादशैते जनपदाः सर्वे शूरास्तनुत्यजः ।
महता रथवंशेन तेऽभ्यरक्षन्पितामहम् ॥१४॥
14. dvādaśaite janapadāḥ sarve śūrāstanutyajaḥ ,
mahatā rathavaṁśena te'bhyarakṣanpitāmaham.
14. dvādaśa ete janapadāḥ sarve śūrāḥ tanutyajaḥ
mahatā rathavaṃśena te abhyarakṣan pitāmaham
14. ete dvādaśa janapadāḥ sarve śūrāḥ tanutyajaḥ
te mahatā rathavaṃśena pitāmaham abhyarakṣan
14. These twelve regions (janapada), all valiant and willing to sacrifice their lives, protected the grandfather (Bhīṣma) with a huge array of chariots.
अनीकं दशसाहस्रं कुञ्जराणां तरस्विनाम् ।
मागधो येन नृपतिस्तद्रथानीकमन्वयात् ॥१५॥
15. anīkaṁ daśasāhasraṁ kuñjarāṇāṁ tarasvinām ,
māgadho yena nṛpatistadrathānīkamanvayāt.
15. anīkam daśasāhasram kuñjarāṇām tarasvinām
māgadhaḥ yena nṛpatiḥ tat rathānīkam anvayāt
15. māgadhaḥ nṛpatiḥ daśasāhasram
tarasvinām kuñjarāṇām anīkam
(sahitaḥ āsīt) yena (tena nṛpatinā
saha) tat rathānīkam anvayāt
15. The Magadha king, accompanied by an army of ten thousand mighty elephants, was present, and that chariot division (of the twelve janapadas) followed him.
रथानां चक्ररक्षाश्च पादरक्षाश्च दन्तिनाम् ।
अभूवन्वाहिनीमध्ये शतानामयुतानि षट् ॥१६॥
16. rathānāṁ cakrarakṣāśca pādarakṣāśca dantinām ,
abhūvanvāhinīmadhye śatānāmayutāni ṣaṭ.
16. rathānām cakrarakṣāḥ ca pādarakṣāḥ ca dantinām
abhūvan vāhinīmadhye śatānām ayutāni ṣaṭ
16. rathānām dantinām cakrarakṣāḥ ca pādarakṣāḥ
ca ṣaṭ ayutāni śatānām vāhinīmadhye abhūvan
16. Six million wheel-guards for chariots and foot-guards for elephants were present in the midst of the army.
पादाताश्चाग्रतोऽगच्छन्धनुश्चर्मासिपाणयः ।
अनेकशतसाहस्रा नखरप्रासयोधिनः ॥१७॥
17. pādātāścāgrato'gacchandhanuścarmāsipāṇayaḥ ,
anekaśatasāhasrā nakharaprāsayodhinaḥ.
17. pādātāḥ ca agrataḥ agacchan dhanuḥ carma asi
pāṇayaḥ anekasatasāhasrāḥ nakharaprāsayodhinaḥ
17. anekaśatasāhasrāḥ dhanuḥ carma asi pāṇayaḥ
nakharaprāsayodhinaḥ pādātāḥ ca agrataḥ agacchan
17. Many hundreds of thousands of infantrymen advanced forward, carrying bows, shields, and swords, and fighting with nail-like weapons and spears.
अक्षौहिण्यो दशैका च तव पुत्रस्य भारत ।
अदृश्यन्त महाराज गङ्गेव यमुनान्तरे ॥१८॥
18. akṣauhiṇyo daśaikā ca tava putrasya bhārata ,
adṛśyanta mahārāja gaṅgeva yamunāntare.
18. akṣauhiṇyaḥ daśa ekā ca tava putrasya bhārata
adṛśyanta mahārāja gaṅgā iva yamunāntare
18. bhārata mahārāja tava putrasya daśa ekā ca
akṣauhiṇyaḥ yamunāntare gaṅgā iva adṛśyanta
18. O Bhārata, your son's eleven akṣauhiṇīs appeared, O great king, vast as the Gaṅgā (river) appears within the region of the Yamunā (river).