Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-15, chapter-32

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
वैशंपायन उवाच ।
स तैः सह नरव्याघ्रैर्भ्रातृभिर्भरतर्षभ ।
राजा रुचिरपद्माक्षैरासां चक्रे तदाश्रमे ॥१॥
1. vaiśaṁpāyana uvāca ,
sa taiḥ saha naravyāghrairbhrātṛbhirbharatarṣabha ,
rājā rucirapadmākṣairāsāṁ cakre tadāśrame.
1. vaiśaṃpāyana uvāca sa taiḥ saha naravyāghraiḥ bhrātṛbhiḥ
bharatarṣabha rājā rucirapadmākṣaiḥ āsām cakre tad āśrame
1. vaiśaṃpāyana uvāca bharatarṣabha sa rājā taiḥ rucirapadmākṣaiḥ
naravyāghraiḥ bhrātṛbhiḥ saha tad āśrame āsām cakre
1. Vaiśaṃpāyana said: O best of the Bhāratas, the king (Yudhiṣṭhira), along with those tiger-like heroic brothers, who had charming lotus-like eyes, then resided in that hermitage (āśrama).
तापसैश्च महाभागैर्नानादेशसमागतैः ।
द्रष्टुं कुरुपतेः पुत्रान्पाण्डवान्पृथुवक्षसः ॥२॥
2. tāpasaiśca mahābhāgairnānādeśasamāgataiḥ ,
draṣṭuṁ kurupateḥ putrānpāṇḍavānpṛthuvakṣasaḥ.
2. tāpasaiḥ ca mahābhāgaiḥ nānādeśasamāgataiḥ
draṣṭum kurupateḥ putrān pāṇḍavān pṛthuvakṣasaḥ
2. ca mahābhāgaiḥ nānādeśasamāgataiḥ tāpasaiḥ
kurupateḥ pṛthuvakṣasaḥ putrān pāṇḍavān draṣṭum
2. And highly blessed ascetics, who had arrived from various lands, also came to see the broad-chested Pāṇḍavas, the sons of the Kuru king.
तेऽब्रुवञ्ज्ञातुमिच्छामः कतमोऽत्र युधिष्ठिरः ।
भीमार्जुनयमाश्चैव द्रौपदी च यशस्विनी ॥३॥
3. te'bruvañjñātumicchāmaḥ katamo'tra yudhiṣṭhiraḥ ,
bhīmārjunayamāścaiva draupadī ca yaśasvinī.
3. te abruvan jñātum icchāmaḥ katamaḥ atra yudhiṣṭhiraḥ
bhīmārjunayamāḥ ca eva draupadī ca yaśasvinī
3. te abruvan jñātum icchāmaḥ atra katamaḥ yudhiṣṭhiraḥ
ca eva bhīmārjunayamāḥ ca yaśasvinī draupadī
3. They said, 'We wish to know: Who among these is Yudhiṣṭhira? And (who are) Bhīma, Arjuna, the Yamas (Nakula and Sahadeva), and the glorious Draupadī?'
तानाचख्यौ तदा सूतः सर्वान्नामाभिनामतः ।
संजयो द्रौपदीं चैव सर्वाश्चान्याः कुरुस्त्रियः ॥४॥
4. tānācakhyau tadā sūtaḥ sarvānnāmābhināmataḥ ,
saṁjayo draupadīṁ caiva sarvāścānyāḥ kurustriyaḥ.
4. tān ācakhyau tadā sūtaḥ sarvān nāmābhināmataḥ
saṃjayaḥ draupadīm ca eva sarvāḥ ca anyāḥ kurustriyaḥ
4. tadā sūtaḥ saṃjayaḥ nāmābhināmataḥ sarvān tān ca
eva draupadīm ca sarvāḥ anyāḥ kurustriyaḥ ācakhyau
4. Then Saṃjaya, the charioteer, identified all of them by name, individually – and also Draupadī and all the other Kuru women.
य एष जाम्बूनदशुद्धगौरतनुर्महासिंह इव प्रवृद्धः ।
प्रचण्डघोणः पृथुदीर्घनेत्रस्ताम्रायतास्यः कुरुराज एषः ॥५॥
5. ya eṣa jāmbūnadaśuddhagaura;tanurmahāsiṁha iva pravṛddhaḥ ,
pracaṇḍaghoṇaḥ pṛthudīrghanetra;stāmrāyatāsyaḥ kururāja eṣaḥ.
5. yaḥ eṣaḥ jāmbūnadaśuddhagauratanuḥ
mahāsiṃhaḥ iva pravṛddhaḥ
pracaṇḍaghoṇaḥ pṛthudīrghanetraḥ
tāmrāyatāsyaḥ kururājaḥ eṣaḥ
5. yaḥ eṣaḥ jāmbūnadaśuddhagauratanuḥ
mahāsiṃhaḥ iva pravṛddhaḥ
pracaṇḍaghoṇaḥ pṛthudīrghanetraḥ
tāmrāyatāsyaḥ eṣaḥ kururājaḥ
5. This one, whose body is pure golden like the finest gold, who has grown mighty like a great lion, with a formidable nose, broad, long eyes, and a wide, copper-colored mouth – this is the king of the Kurus.
अयं पुनर्मत्तगजेन्द्रगामी प्रतप्तचामीकरशुद्धगौरः ।
पृथ्वायतांसः पृथुदीर्घबाहुर्वृकोदरः पश्यत पश्यतैनम् ॥६॥
6. ayaṁ punarmattagajendragāmī; prataptacāmīkaraśuddhagauraḥ ,
pṛthvāyatāṁsaḥ pṛthudīrghabāhu;rvṛkodaraḥ paśyata paśyatainam.
6. ayam punaḥ mattagajendragāmī prataptacāmīkaraśuddhagauraḥ
pṛthvāyatāṃsaḥ pṛthudīrghabāhuḥ vṛkodaraḥ paśyata paśyata enam
6. ayam punaḥ mattagajendragāmī prataptacāmīkaraśuddhagauraḥ
pṛthvāyatāṃsaḥ pṛthudīrghabāhuḥ vṛkodaraḥ paśyata paśyata enam
6. Moreover, this one, who walks with the gait of a majestic, intoxicated elephant, whose complexion is pure golden like molten gold, with broad and wide shoulders, and mighty, long arms – this is Vṛkodara (Bhīma). Behold him! Behold him!
यस्त्वेष पार्श्वेऽस्य महाधनुष्माञ्श्यामो युवा वारणयूथपाभः ।
सिंहोन्नतांसो गजखेलगामी पद्मायताक्षोऽर्जुन एष वीरः ॥७॥
7. yastveṣa pārśve'sya mahādhanuṣmā;ñśyāmo yuvā vāraṇayūthapābhaḥ ,
siṁhonnatāṁso gajakhelagāmī; padmāyatākṣo'rjuna eṣa vīraḥ.
7. yaḥ tu eṣaḥ pārśve asya mahādhanuṣmān
śyāmaḥ yuvā vāraṇayūthapābhaḥ
siṃhōnnatāṃsaḥ gajakhelagāmī
padmāyatākṣaḥ arjunaḥ eṣaḥ vīraḥ
7. asya pārśve yaḥ tu eṣaḥ mahādhanuṣmān
śyāmaḥ yuvā vāraṇayūthapābhaḥ
siṃhōnnatāṃsaḥ gajakhelagāmī
padmāyatākṣaḥ eṣaḥ vīraḥ arjunaḥ
7. And this valiant Arjuna, who stands by his side, is a great archer, dark-complexioned, and youthful. He shines like the leader of an elephant herd, possesses shoulders as high as a lion's, walks with the graceful, playful gait of an elephant, and has eyes as long as lotus petals.
कुन्तीसमीपे पुरुषोत्तमौ तु यमाविमौ विष्णुमहेन्द्रकल्पौ ।
मनुष्यलोके सकले समोऽस्ति ययोर्न रूपे न बले न शीले ॥८॥
8. kuntīsamīpe puruṣottamau tu; yamāvimau viṣṇumahendrakalpau ,
manuṣyaloke sakale samo'sti; yayorna rūpe na bale na śīle.
8. kuntīsamīpe puruṣottamau tu yamau imau viṣṇumahendrakalpau
manuṣyaloke sakale samaḥ asti yayoḥ na rūpe na bale na śīle
8. kuntīsamīpe tu imau yamau puruṣottamau viṣṇumahendrakalpau
manuṣyaloke sakale yayoḥ na rūpe na bale na śīle samaḥ asti
8. Near Kuntī stand these two most excellent among men (puruṣottama), the twin sons (Yamas), who are comparable to Viṣṇu and Mahendra (Indra). In the entire human world, there is no one equal to them, neither in beauty, nor in strength, nor in character.
इयं पुनः पद्मदलायताक्षी मध्यं वयः किंचिदिव स्पृशन्ती ।
नीलोत्पलाभा पुरदेवतेव कृष्णा स्थिता मूर्तिमतीव लक्ष्मीः ॥९॥
9. iyaṁ punaḥ padmadalāyatākṣī; madhyaṁ vayaḥ kiṁcidiva spṛśantī ,
nīlotpalābhā puradevateva; kṛṣṇā sthitā mūrtimatīva lakṣmīḥ.
9. iyam punaḥ padmadalāyatākṣī
madhyam vayaḥ kiñcid iva spṛśantī
nīlotpalābhā puradevatā iva kṛṣṇā
sthitā mūrtimatī iva lakṣmīḥ
9. iyam punaḥ padmadalāyatākṣī kiñcid
iva madhyam vayaḥ spṛśantī
nīlotpalābhā puradevatā iva kṛṣṇā
mūrtimatī iva lakṣmīḥ sthitā
9. And this one, with eyes long like lotus petals, just touching middle age, radiant like a blue lotus, stands as Kṛṣṇā (Draupadī), like a city deity, as if prosperity (lakṣmī) personified.
अस्यास्तु पार्श्वे कनकोत्तमाभा यैषा प्रभा मूर्तिमतीव गौरी ।
मध्ये स्थितैषा भगिनी द्विजाग्र्या चक्रायुधस्याप्रतिमस्य तस्य ॥१०॥
10. asyāstu pārśve kanakottamābhā; yaiṣā prabhā mūrtimatīva gaurī ,
madhye sthitaiṣā bhaginī dvijāgryā; cakrāyudhasyāpratimasya tasya.
10. asyāḥ tu pārśve kanakottamābhā yā
eṣā prabhā mūrtimatī iva gaurī
madhye sthitā eṣā bhaginī dvijāgryā
cakrāyudhasya apratimasya tasya
10. asyāḥ pārśve tu yā eṣā kanakottamābhā mūrtimatī iva gaurī prabhā asti,
eṣā dvijāgryā bhaginī tasya apratimasya cakrāyudhasya madhye sthitā
10. And by her (Draupadī's) side, this one, who has the excellent radiance of gold and shines as if personified Gaurī (Pārvatī), is his (Kṛṣṇa's) unparalleled sister, the foremost among the twice-born, standing in the middle.
इयं स्वसा राजचमूपतेस्तु प्रवृद्धनीलोत्पलदामवर्णा ।
पस्पर्ध कृष्णेन नृपः सदा यो वृकोदरस्यैष परिग्रहोऽग्र्यः ॥११॥
11. iyaṁ svasā rājacamūpatestu; pravṛddhanīlotpaladāmavarṇā ,
paspardha kṛṣṇena nṛpaḥ sadā yo; vṛkodarasyaiṣa parigraho'gryaḥ.
11. iyam svasā rājacamūpateḥ tu
pravṛddhanīlotpaladāmavarṇā
paspardha kṛṣṇena nṛpaḥ sadā yaḥ
vṛkodarasya eṣaḥ parigrahaḥ agryaḥ
11. iyam svasā rājacamūpateḥ tu pravṛddhanīlotpaladāmavarṇā,
yaḥ nṛpaḥ sadā kṛṣṇena paspardha,
eṣaḥ vṛkodarasya agryaḥ parigrahaḥ
11. This (woman), whose complexion is like a garland of fully bloomed blue lotuses, is the sister of the chief of the royal army – a king who always contended with Kṛṣṇa. She is the foremost wife of Vṛkodara (Bhīma).
इयं च राज्ञो मगधाधिपस्य सुता जरासंध इति श्रुतस्य ।
यवीयसो माद्रवतीसुतस्य भार्या मता चम्पकदामगौरी ॥१२॥
12. iyaṁ ca rājño magadhādhipasya; sutā jarāsaṁdha iti śrutasya ,
yavīyaso mādravatīsutasya; bhāryā matā campakadāmagaurī.
12. iyam ca rājñaḥ magadhādhipasya sutā jarāsaṃdha iti śrutasya
yavīyasaḥ mādravatī-sutasya bhāryā matā campakadāmagaurī
12. iyam ca magadhādhipasya rājñaḥ jarāsaṃdha iti śrutasya sutā,
yavīyasaḥ mādravatī-sutasya campakadāmagaurī bhāryā matā
12. And this one is the daughter of the king, the lord of Magadha, who is renowned as Jarāsandha. She is considered the wife of Mādrī's younger son (Sahadeva), with a complexion fair like a garland of champaka flowers.
इन्दीवरश्यामतनुः स्थिता तु यैषापरासन्नमहीतले च ।
भार्या मता माद्रवतीसुतस्य ज्येष्ठस्य सेयं कमलायताक्षी ॥१३॥
13. indīvaraśyāmatanuḥ sthitā tu; yaiṣāparāsannamahītale ca ,
bhāryā matā mādravatīsutasya; jyeṣṭhasya seyaṁ kamalāyatākṣī.
13. indīvaraśyāmatanuḥ sthitā tu yā
eṣā aparā āsannamahītale ca
bhāryā matā mādravatīsutasya
jyeṣṭhasya sā iyaṃ kamalāyatākṣī
13. tu yā iyaṃ aparā indīvaraśyāmatanuḥ
kamalāyatākṣī ca āsannamahītale
sthitā eṣā jyeṣṭhasya
mādravatīsutasya bhāryā matā sā
13. And this other woman, whose body is dark like a blue lotus and whose eyes are long like lotuses, standing on the nearby ground, she is considered the wife of the eldest son of Mādrī.
इयं तु निष्टप्तसुवर्णगौरी राज्ञो विराटस्य सुता सपुत्रा ।
भार्याभिमन्योर्निहतो रणे यो द्रोणादिभिस्तैर्विरथो रथस्थैः ॥१४॥
14. iyaṁ tu niṣṭaptasuvarṇagaurī; rājño virāṭasya sutā saputrā ,
bhāryābhimanyornihato raṇe yo; droṇādibhistairviratho rathasthaiḥ.
14. iyaṃ tu niṣṭaptasuvarṇagaurī rājñaḥ
virāṭasya sutā saputrā bhāryā
abhimanyoḥ nihataḥ raṇe yaḥ
droṇa-ādibhiḥ taiḥ virathaḥ rathasthaiḥ
14. tu iyaṃ niṣṭaptasuvarṇagaurī saputrā
rājñaḥ virāṭasya sutā abhimanyoḥ
bhāryā yaḥ raṇe droṇa-ādibhiḥ
taiḥ rathasthaiḥ virathaḥ nihataḥ
14. And this golden-complexioned one, radiant like refined gold, is the daughter of King Virāṭa, with a son. She is the wife of Abhimanyu, who was killed in battle by Droṇa and others, by those on chariots, while he himself was rendered chariot-less.
एतास्तु सीमन्तशिरोरुहा याः शुक्लोत्तरीया नरराजपत्न्यः ।
राज्ञोऽस्य वृद्धस्य परंशताख्याः स्नुषा विवीरा हतपुत्रनाथाः ॥१५॥
15. etāstu sīmantaśiroruhā yāḥ; śuklottarīyā nararājapatnyaḥ ,
rājño'sya vṛddhasya paraṁśatākhyāḥ; snuṣā vivīrā hataputranāthāḥ.
15. etāḥ tu sīmantaśiroruhāḥ yāḥ
śuklottarīyāḥ nararājapatnyaḥ rājñaḥ
asya vṛddhasya paraṃśatākhyāḥ
snuṣāḥ vivīrāḥ hataputranāthāḥ
15. tu yāḥ etāḥ sīmantaśiroruhāḥ
śuklottarīyāḥ nararājapatnyaḥ asya
vṛddhasya rājñaḥ paraṃśatākhyāḥ
vivīrāḥ hataputranāthāḥ snuṣāḥ
15. And these royal wives, numbering more than a hundred, who have hair parted at the crown and wear white upper garments, are the daughters-in-law of this old king, now without heroes (husbands) and whose sons and protectors have been slain.
एता यथामुख्यमुदाहृता वो ब्राह्मण्यभावादृजुबुद्धिसत्त्वाः ।
सर्वा भवद्भिः परिपृच्छ्यमाना नरेन्द्रपत्न्यः सुविशुद्धसत्त्वाः ॥१६॥
16. etā yathāmukhyamudāhṛtā vo; brāhmaṇyabhāvādṛjubuddhisattvāḥ ,
sarvā bhavadbhiḥ paripṛcchyamānā; narendrapatnyaḥ suviśuddhasattvāḥ.
16. etāḥ yathāmukhyam udāhṛtāḥ vaḥ
brāhmaṇyabhāvāt ṛjubuddhisattvāḥ
sarvāḥ bhavadbhiḥ paripṛcchyamānāḥ
narendrapatnyaḥ suviśuddhasattvāḥ
16. vaḥ yathāmukhyam etāḥ udāhṛtāḥ
sarvāḥ bhavadbhiḥ paripṛcchyamānāḥ
narendrapatnyaḥ brāhmaṇyabhāvāt
ṛjubuddhisattvāḥ suviśuddhasattvāḥ
16. These wives of kings, all of whom possess a very pure nature, and who are straightforward in intellect and disposition due to their brahminical qualities, have been described to you according to their prominence, as you inquired about them.
एवं स राजा कुरुवृद्धवर्यः समागतस्तैर्नरदेवपुत्रैः ।
पप्रच्छ सर्वान्कुशलं तदानीं गतेषु सर्वेष्वथ तापसेषु ॥१७॥
17. evaṁ sa rājā kuruvṛddhavaryaḥ; samāgatastairnaradevaputraiḥ ,
papraccha sarvānkuśalaṁ tadānīṁ; gateṣu sarveṣvatha tāpaseṣu.
17. evam sa rājā kuruvṛddhavaryaḥ
samāgataḥ taiḥ naradevaputraiḥ
papraccha sarvān kuśalam tadānīm
gateṣu sarveṣu atha tāpaseṣu
17. evam sa rājā kuruvṛddhavaryaḥ
taiḥ naradevaputraiḥ samāgataḥ
atha sarveṣu tāpaseṣu gateṣu
tadānīm sarvān kuśalam papraccha
17. Thus, that king, the chief among the Kuru elders, having met those princes, the sons of great men, then inquired about the well-being of all of them, after all the hermits had departed.
योधेषु चाप्याश्रममण्डलं तं मुक्त्वा निविष्टेषु विमुच्य पत्रम् ।
स्त्रीवृद्धबाले च सुसंनिविष्टे यथार्हतः कुशलं पर्यपृच्छत् ॥१८॥
18. yodheṣu cāpyāśramamaṇḍalaṁ taṁ; muktvā niviṣṭeṣu vimucya patram ,
strīvṛddhabāle ca susaṁniviṣṭe; yathārhataḥ kuśalaṁ paryapṛcchat.
18. yodheṣu ca api āśramamaṇḍalam tam
muktvā niviṣṭeṣu vimucya patram
strīvṛddhabāle ca susaṃniviṣṭe
yathā arhataḥ kuśalam paryapṛcchat
18. ca api yodheṣu tam āśramamaṇḍalam
muktvā patram vimucya niviṣṭeṣu ca
strīvṛddhabāle susaṃniviṣṭe (saḥ rājā)
yathā arhataḥ kuśalam paryapṛcchat
18. And similarly, among the warriors who, having left that hermitage area and set aside their weapons, had settled down, and among the women, the elderly, and the children who were comfortably settled, he inquired about their well-being in a manner appropriate to each.