Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-18, chapter-4

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
वैशंपायन उवाच ।
ततो युधिष्ठिरो राजा देवैः सर्षिमरुद्गणैः ।
पूज्यमानो ययौ तत्र यत्र ते कुरुपुंगवाः ॥१॥
1. vaiśaṁpāyana uvāca ,
tato yudhiṣṭhiro rājā devaiḥ sarṣimarudgaṇaiḥ ,
pūjyamāno yayau tatra yatra te kurupuṁgavāḥ.
1. vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ yudhiṣṭhiraḥ rājā devaiḥ
sarṣimarudgaṇaiḥ pūjyamānaḥ yayau tatra yatra te kurupuṃgavāḥ
1. vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ rājā yudhiṣṭhiraḥ devaiḥ
sarṣimarudgaṇaiḥ pūjyamānaḥ yatra te kurupuṃgavāḥ tatra yayau
1. Vaiśaṃpāyana said: Then King Yudhiṣṭhira, being honored by the gods, along with groups of sages and Maruts, proceeded to the place where those eminent Kuru heroes were.
ददर्श तत्र गोविन्दं ब्राह्मेण वपुषान्वितम् ।
तेनैव दृष्टपूर्वेण सादृश्येनोपसूचितम् ॥२॥
2. dadarśa tatra govindaṁ brāhmeṇa vapuṣānvitam ,
tenaiva dṛṣṭapūrveṇa sādṛśyenopasūcitam.
2. dadarśa tatra govindam brāhmeṇa vapuṣā anvitam
tena eva dṛṣṭapūrveṇa sādṛśyena upasūcitam
2. tatra brāhmeṇa vapuṣā anvitam tena eva
dṛṣṭapūrveṇa sādṛśyena upasūcitam govindam dadarśa
2. There he beheld Govinda (Kṛṣṇa), endowed with a divine body (brahman), which was indicated by the same form he had previously seen.
दीप्यमानं स्ववपुषा दिव्यैरस्त्रैरुपस्थितम् ।
चक्रप्रभृतिभिर्घोरैर्दिव्यैः पुरुषविग्रहैः ।
उपास्यमानं वीरेण फल्गुनेन सुवर्चसा ॥३॥
3. dīpyamānaṁ svavapuṣā divyairastrairupasthitam ,
cakraprabhṛtibhirghorairdivyaiḥ puruṣavigrahaiḥ ,
upāsyamānaṁ vīreṇa phalgunena suvarcasā.
3. dīpyamānam svavapuṣā divyaiḥ astraiḥ
upasthitam cakraprabhṛtibhiḥ
ghoraiḥ divyaiḥ puruṣavigrahaiḥ
upāsyamānam vīreṇa phalgunena suvarcasā
3. svavapuṣā dīpyamānam divyaiḥ astraiḥ
cakraprabhṛtibhiḥ ghoraiḥ divyaiḥ
puruṣavigrahaiḥ upasthitam
suvarcasā vīreṇa phalgunena upāsyamānam
3. He was shining with his own body, attended by formidable divine weapons like the discus (cakra) and others, which appeared as divine, personified beings (puruṣa-vigrahaiḥ). He was also being served by the glorious hero Phalguna (Arjuna).
अपरस्मिन्नथोद्देशे कर्णं शस्त्रभृतां वरम् ।
द्वादशादित्यसहितं ददर्श कुरुनन्दनः ॥४॥
4. aparasminnathoddeśe karṇaṁ śastrabhṛtāṁ varam ,
dvādaśādityasahitaṁ dadarśa kurunandanaḥ.
4. aparasmin atha uddeśe karṇam śastrabṛtām
varam dvādaśādityasahitam dadarśa kurunandanaḥ
4. atha aparasmin uddeśe kurunandanaḥ śastrabṛtām
varam dvādaśādityasahitam karṇam dadarśa
4. Then, in another direction, Yudhishthira (the delight of the Kurus) saw Karna, the foremost of weapon-bearers, accompanied by the twelve Adityas.
अथापरस्मिन्नुद्देशे मरुद्गणवृतं प्रभुम् ।
भीमसेनमथापश्यत्तेनैव वपुषान्वितम् ॥५॥
5. athāparasminnuddeśe marudgaṇavṛtaṁ prabhum ,
bhīmasenamathāpaśyattenaiva vapuṣānvitam.
5. atha aparasmin uddeśe marudgaṇavṛtam prabhum
bhīmasenam atha apaśyat tena eva vapuṣā anvitam
5. atha aparasmin uddeśe atha marudgaṇavṛtam prabhum
tena eva vapuṣā anvitam bhīmasenam apaśyat
5. Then, in another direction, he also saw the mighty Bhimasena, surrounded by the hosts of Maruts and endowed with that very same form.
अश्विनोस्तु तथा स्थाने दीप्यमानौ स्वतेजसा ।
नकुलं सहदेवं च ददर्श कुरुनन्दनः ॥६॥
6. aśvinostu tathā sthāne dīpyamānau svatejasā ,
nakulaṁ sahadevaṁ ca dadarśa kurunandanaḥ.
6. aśvinoḥ tu tathā sthāne dīpyamānau svatejasā
nakulam sahadevam ca dadarśa kurunandanaḥ
6. tu tathā aśvinoḥ sthāne kurunandanaḥ svatejasā
dīpyamānau nakulam ca sahadevam dadarśa
6. And similarly, in the place corresponding to the Ashvins, Yudhishthira (the delight of the Kurus) saw Nakula and Sahadeva, both glowing with their own radiance.
तथा ददर्श पाञ्चालीं कमलोत्पलमालिनीम् ।
वपुषा स्वर्गमाक्रम्य तिष्ठन्तीमर्कवर्चसम् ॥७॥
7. tathā dadarśa pāñcālīṁ kamalotpalamālinīm ,
vapuṣā svargamākramya tiṣṭhantīmarkavarcasam.
7. tathā dadarśa pāñcālīm kamalotpalumālinīm
vapuṣā svargam ākramya tiṣṭhantīm arkavarcasam
7. tathā vapuṣā svargam ākramya kamalotpalumālinīm
arkavarcasam tiṣṭhantīm pāñcālīm dadarśa
7. Then he also saw Panchali (Draupadi), adorned with garlands of lotuses and water lilies, appearing to occupy the heavens with her form, and shining with the brilliance of the sun.
अथैनां सहसा राजा प्रष्टुमैच्छद्युधिष्ठिरः ।
ततोऽस्य भगवानिन्द्रः कथयामास देवराट् ॥८॥
8. athaināṁ sahasā rājā praṣṭumaicchadyudhiṣṭhiraḥ ,
tato'sya bhagavānindraḥ kathayāmāsa devarāṭ.
8. atha enām sahasā rājā praṣṭum aicchat yudhiṣṭhiraḥ
tataḥ asya bhagavān indraḥ kathayāmāsa devarāṭ
8. atha rājā yudhiṣṭhiraḥ sahasā enām praṣṭum aicchat
tataḥ asya devarāṭ bhagavān indraḥ kathayāmāsa
8. Then King Yudhishthira suddenly wished to question her. Subsequently, the venerable Indra, the king of the gods, narrated (the story) to him.
श्रीरेषा द्रौपदीरूपा त्वदर्थे मानुषं गता ।
अयोनिजा लोककान्ता पुण्यगन्धा युधिष्ठिर ॥९॥
9. śrīreṣā draupadīrūpā tvadarthe mānuṣaṁ gatā ,
ayonijā lokakāntā puṇyagandhā yudhiṣṭhira.
9. śrīḥ eṣā draupadīrūpā tvat-arthe mānuṣam gatā
ayonijā lokakāntā puṇyagandhā yudhiṣṭhira
9. yudhiṣṭhira eṣā śrīḥ draupadīrūpā tvadarthe
mānuṣam gatā ayonijā lokakāntā puṇyagandhā
9. O Yudhishthira, this (woman) in the form of Draupadi is Śrī herself, who has come into the human world for your sake. She is not womb-born, is beloved by all people, and possesses a sacred fragrance.
द्रुपदस्य कुले जाता भवद्भिश्चोपजीविता ।
रत्यर्थं भवतां ह्येषा निर्मिता शूलपाणिना ॥१०॥
10. drupadasya kule jātā bhavadbhiścopajīvitā ,
ratyarthaṁ bhavatāṁ hyeṣā nirmitā śūlapāṇinā.
10. drupadasya kule jātā bhavadbhiḥ ca upajīvitā
rati-artham bhavatām hi eṣā nirmitā śūlapāṇinā
10. drupadasya kule jātā ca bhavadbhiḥ upajīvitā
eṣā bhavatām rati-artham hi śūlapāṇinā nirmitā
10. She was born in the family of Drupada and has been sustained by all of you. Indeed, this woman was created by Śūlapāṇi (Śiva) for your delight.
एते पञ्च महाभागा गन्धर्वाः पावकप्रभाः ।
द्रौपद्यास्तनया राजन्युष्माकममितौजसः ॥११॥
11. ete pañca mahābhāgā gandharvāḥ pāvakaprabhāḥ ,
draupadyāstanayā rājanyuṣmākamamitaujasaḥ.
11. ete pañca mahābhāgāḥ gandharvāḥ pāvakaprabhāḥ
draupadyāḥ tanayāḥ rājan yuṣmākam amitaujasaḥ
11. rājan draupadyāḥ tanayāḥ yuṣmākam amitaujasaḥ
ete pañca mahābhāgāḥ gandharvāḥ pāvakaprabhāḥ
11. O king, these five highly fortunate Gandharvas, who possess the splendor of fire, are Draupadi's sons, endowed with immeasurable prowess.
पश्य गन्धर्वराजानं धृतराष्ट्रं मनीषिणम् ।
एनं च त्वं विजानीहि भ्रातरं पूर्वजं पितुः ॥१२॥
12. paśya gandharvarājānaṁ dhṛtarāṣṭraṁ manīṣiṇam ,
enaṁ ca tvaṁ vijānīhi bhrātaraṁ pūrvajaṁ pituḥ.
12. paśya gandharvarājānam dhṛtarāṣṭram manīṣiṇam
enam ca tvam vijānīhi bhrātaram pūrvajam pituḥ
12. tvam gandharvarājānam dhṛtarāṣṭram manīṣiṇam
paśya ca enam pituḥ pūrvajam bhrātaram vijānīhi
12. Behold Dhritarashtra, the wise king of the Gandharvas. And you, know this one as your father's elder brother.
अयं ते पूर्वजो भ्राता कौन्तेयः पावकद्युतिः ।
सूर्यपुत्रोऽग्रजः श्रेष्ठो राधेय इति विश्रुतः ।
आदित्यसहितो याति पश्यैनं पुरुषर्षभ ॥१३॥
13. ayaṁ te pūrvajo bhrātā kaunteyaḥ pāvakadyutiḥ ,
sūryaputro'grajaḥ śreṣṭho rādheya iti viśrutaḥ ,
ādityasahito yāti paśyainaṁ puruṣarṣabha.
13. ayam te pūrvajaḥ bhrātā kaunteyaḥ
pāvakadyutiḥ sūryaputraḥ agrajaḥ
śreṣṭhaḥ rādheya iti viśrutaḥ
ādityasahitaḥ yāti paśya enam puruṣarṣabha
13. puruṣarṣabha te ayam pūrvajaḥ bhrātā
kaunteyaḥ pāvakadyutiḥ sūryaputraḥ
agrajaḥ śreṣṭhaḥ rādheya iti
viśrutaḥ ādityasahitaḥ yāti enam paśya
13. This is your elder brother, O son of Kunti (Kaunteya), whose brilliance is like fire. He is the son of Surya, the eldest, the most excellent, and renowned as Radheya. He moves accompanied by the Adityas; O best of men, behold him.
साध्यानामथ देवानां वसूनां मरुतामपि ।
गणेषु पश्य राजेन्द्र वृष्ण्यन्धकमहारथान् ।
सात्यकिप्रमुखान्वीरान्भोजांश्चैव महारथान् ॥१४॥
14. sādhyānāmatha devānāṁ vasūnāṁ marutāmapi ,
gaṇeṣu paśya rājendra vṛṣṇyandhakamahārathān ,
sātyakipramukhānvīrānbhojāṁścaiva mahārathān.
14. sādhyānām atha devānām vasūnām
marutām api gaṇeṣu paśya rājendra
vṛṣṇyandhakamahārathān sātyakipramukhān
vīrān bhojān ca eva mahārathān
14. rājendra sādhyānām atha devānām
vasūnām marutām api gaṇeṣu
vṛṣṇyandhakamahārathān sātyakipramukhān
vīrān ca eva bhojān mahārathān paśya
14. O king of kings (rājendra), behold among the multitudes of Sadhyas, gods, Vasus, and Maruts, the great charioteers of the Vrishnis and Andhakas. See also the heroes led by Satyaki, and indeed the great charioteer Bhojas.
सोमेन सहितं पश्य सौभद्रमपराजितम् ।
अभिमन्युं महेष्वासं निशाकरसमद्युतिम् ॥१५॥
15. somena sahitaṁ paśya saubhadramaparājitam ,
abhimanyuṁ maheṣvāsaṁ niśākarasamadyutim.
15. somena sahitam paśya saubhadram aparājitam
abhimanyum maheṣvāsam niśākarasamadyutim
15. somena sahitam aparājitam saubhadram
abhimanyum maheṣvāsam niśākarasamadyutim paśya
15. Behold the unconquered son of Subhadra, Abhimanyu, accompanied by Soma. He is a great archer whose radiance is like that of the moon.
एष पाण्डुर्महेष्वासः कुन्त्या माद्र्या च संगतः ।
विमानेन सदाभ्येति पिता तव ममान्तिकम् ॥१६॥
16. eṣa pāṇḍurmaheṣvāsaḥ kuntyā mādryā ca saṁgataḥ ,
vimānena sadābhyeti pitā tava mamāntikam.
16. eṣaḥ pāṇḍuḥ maheṣvāsaḥ kuntyā mādryā ca saṃgataḥ
vimānena sadā abhyeti pitā tava mama antikam
16. eṣaḥ tava pitā pāṇḍuḥ maheṣvāsaḥ kuntyā mādryā
ca saṃgataḥ vimānena sadā mama antikam abhyeti
16. This great archer Pāṇḍu, your father, accompanied by Kuntī and Mādrī, always approaches my presence by means of an aerial vehicle.
वसुभिः सहितं पश्य भीष्मं शांतनवं नृपम् ।
द्रोणं बृहस्पतेः पार्श्वे गुरुमेनं निशामय ॥१७॥
17. vasubhiḥ sahitaṁ paśya bhīṣmaṁ śāṁtanavaṁ nṛpam ,
droṇaṁ bṛhaspateḥ pārśve gurumenaṁ niśāmaya.
17. vasubhiḥ sahitam paśya bhīṣmam śāṃtanavam nṛpam
droṇam bṛhaspateḥ pārśve gurum enam niśāmaya
17. vasubhiḥ sahitam bhīṣmam śāṃtanavam nṛpam paśya
enam gurum droṇam bṛhaspateḥ pārśve niśāmaya
17. Behold King Bhīṣma, son of Śāntanu, accompanied by the Vasus. And observe this teacher Droṇa beside Bṛhaspati.
एते चान्ये महीपाला योधास्तव च पाण्डव ।
गन्धर्वैः सहिता यान्ति यक्षैः पुण्यजनैस्तथा ॥१८॥
18. ete cānye mahīpālā yodhāstava ca pāṇḍava ,
gandharvaiḥ sahitā yānti yakṣaiḥ puṇyajanaistathā.
18. ete ca anye mahīpālāḥ yodhāḥ tava ca pāṇḍava
gandharvaiḥ sahitāḥ yānti yakṣaiḥ puṇyajanaiḥ tathā
18. pāṇḍava ete ca anye mahīpālāḥ ca tava yodhāḥ
gandharvaiḥ yakṣaiḥ puṇyajanaiḥ tathā sahitāḥ yānti
18. O Pāṇḍava, these and other kings, and your warriors too, accompanied by Gandharvas, Yakṣas, and Puṇyajanas, are going (to the heavens).
गुह्यकानां गतिं चापि केचित्प्राप्ता नृसत्तमाः ।
त्यक्त्वा देहं जितस्वर्गाः पुण्यवाग्बुद्धिकर्मभिः ॥१९॥
19. guhyakānāṁ gatiṁ cāpi kecitprāptā nṛsattamāḥ ,
tyaktvā dehaṁ jitasvargāḥ puṇyavāgbuddhikarmabhiḥ.
19. guhyakānām gatim ca api kecit prāptāḥ nṛsattamāḥ
tyaktvā deham jitasvargāḥ puṇyavāgbuddhikarmabhiḥ
19. kecit nṛsattamāḥ deham tyaktvā jitasvargāḥ
puṇyavāgbuddhikarmabhiḥ guhyakānām gatim ca api prāptāḥ
19. And some of the best among men, having abandoned their bodies and conquered the heavens, have also attained the state of the Guhyakas through their meritorious speech, intellect, and actions.