Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-12, chapter-144

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
भीष्म उवाच ।
ततो गते शाकुनिके कपोती प्राह दुःखिता ।
संस्मृत्य भर्तारमथो रुदती शोकमूर्छिता ॥१॥
1. bhīṣma uvāca ,
tato gate śākunike kapotī prāha duḥkhitā ,
saṁsmṛtya bhartāramatho rudatī śokamūrchitā.
1. bhīṣmaḥ uvāca tataḥ gate śākunike kapotī prāha duḥkhitā
saṃsmṛtya bhartāram atha u rudatī śokamūrchitā
1. bhīṣmaḥ uvāca.
tataḥ śākunike gate duḥkhitā śokamūrchitā rudatī kapotī bhartāram saṃsmṛtya atha u prāha.
1. Bhishma said: Then, after the fowler (śākunika) had left, the female pigeon (kapotī), distressed, overcome with grief, and weeping, spoke, remembering her husband.
नाहं ते विप्रियं कान्त कदाचिदपि संस्मरे ।
सर्वा वै विधवा नारी बहुपुत्रापि खेचर ।
शोच्या भवति बन्धूनां पतिहीना मनस्विनी ॥२॥
2. nāhaṁ te vipriyaṁ kānta kadācidapi saṁsmare ,
sarvā vai vidhavā nārī bahuputrāpi khecara ,
śocyā bhavati bandhūnāṁ patihīnā manasvinī.
2. na aham te vipriyam kānta kadācid
api saṃsmare sarvā vai vidhavā
nārī bahuputrā api khecara śocyā
bhavati bandhūnām patihīnā manasvinī
2. kānta! aham te vipriyam kadācid api na saṃsmare.
khecara! vai sarvā nārī vidhavā bahuputrā api manasvinī patihīnā bandhūnām śocyā bhavati.
2. My beloved (kānta)! I never recall having done anything disagreeable to you. O sky-dweller (khecara)! Indeed, any woman (nārī) who is a widow (vidhavā), even if she has many children (bahubhutrā) and is high-minded (manasvinī), becomes pitiable (śocyā) to her relatives when she is without her husband (patihīnā).
लालिताहं त्वया नित्यं बहुमानाच्च सान्त्विता ।
वचनैर्मधुरैः स्निग्धैरसकृत्सुमनोहरैः ॥३॥
3. lālitāhaṁ tvayā nityaṁ bahumānācca sāntvitā ,
vacanairmadhuraiḥ snigdhairasakṛtsumanoharaiḥ.
3. lālitā aham tvayā nityam bahumānāt ca sāntvitā
vacanaiḥ madhuraiḥ snigdhaiḥ asakṛt sumanoharaiḥ
3. aham tvayā nityam bahumānāt ca sāntvitā madhuraiḥ
snigdhaiḥ asakṛt sumanoharaiḥ vacanaiḥ lālitā
3. I was always cherished by you, constantly comforted with great respect, and repeatedly delighted by your sweet, tender, and very charming words.
कन्दरेषु च शैलानां नदीनां निर्झरेषु च ।
द्रुमाग्रेषु च रम्येषु रमिताहं त्वया प्रिय ॥४॥
4. kandareṣu ca śailānāṁ nadīnāṁ nirjhareṣu ca ,
drumāgreṣu ca ramyeṣu ramitāhaṁ tvayā priya.
4. kandareşu ca śailānām nadīnām nirjhareşu ca
drumāgreşu ca ramyeşu ramitā aham tvayā priya
4. priya aham tvayā śailānām kandareşu ca nadīnām
nirjhareşu ca ramyeşu drumāgreşu ca ramitā
4. O dear one, I was made to sport by you in the caves of mountains, and in the waterfalls of rivers, and on delightful treetops.
आकाशगमने चैव सुखिताहं त्वया सुखम् ।
विहृतास्मि त्वया कान्त तन्मे नाद्यास्ति किंचन ॥५॥
5. ākāśagamane caiva sukhitāhaṁ tvayā sukham ,
vihṛtāsmi tvayā kānta tanme nādyāsti kiṁcana.
5. ākāśagamane ca eva sukhitā aham tvayā sukham vihṛtā
asmi tvayā kānta tat me na adya asti kiñcana
5. kānta aham ca eva tvayā sukham ākāśagamane sukhitā
tvayā vihṛtā asmi tat me adya kiñcana na asti
5. And indeed, I was made happy by you, travelling happily in the sky. O beloved one, I sported with you, but now nothing of that is left for me.
मितं ददाति हि पिता मितं माता मितं सुतः ।
अमितस्य तु दातारं भर्तारं का न पूजयेत् ॥६॥
6. mitaṁ dadāti hi pitā mitaṁ mātā mitaṁ sutaḥ ,
amitasya tu dātāraṁ bhartāraṁ kā na pūjayet.
6. mitam dadāti hi pitā mitam mātā mitam sutaḥ
amitasya tu dātāram bhartāram kā na pūjayet
6. pitā hi mitam dadāti mātā mitam sutaḥ mitam
tu amitasya dātāram bhartāram kā na pūjayet
6. Indeed, a father gives a limited amount, a mother gives a limited amount, and a son gives a limited amount. But who would not worship a husband who is the giver of the unlimited?
नास्ति भर्तृसमो नाथो न च भर्तृसमं सुखम् ।
विसृज्य धनसर्वस्वं भर्ता वै शरणं स्त्रियाः ॥७॥
7. nāsti bhartṛsamo nātho na ca bhartṛsamaṁ sukham ,
visṛjya dhanasarvasvaṁ bhartā vai śaraṇaṁ striyāḥ.
7. na asti bhartṛsamaḥ nāthaḥ na ca bhartṛsamam sukham
visṛjya dhanasarvasvam bhartā vai śaraṇam striyāḥ
7. striyāḥ bhartṛsamaḥ nāthaḥ na asti,
ca bhartṛsamam sukham na (asti) dhanasarvasvam visṛjya,
bhartā vai śaraṇam (asti)
7. There is no protector (nātha) for a woman equal to her husband, nor is there any happiness comparable to that found with a husband. Indeed, even after giving up all her wealth, the husband is the true refuge for a woman.
न कार्यमिह मे नाथ जीवितेन त्वया विना ।
पतिहीनापि का नारी सती जीवितुमुत्सहेत् ॥८॥
8. na kāryamiha me nātha jīvitena tvayā vinā ,
patihīnāpi kā nārī satī jīvitumutsahet.
8. na kāryam iha me nātha jīvitena tvayā vinā
patihīnā api kā nārī satī jīvitum utsahet
8. nātha,
iha tvayā vinā jīvitena me kāryam na (asti) patihīnā api satī kā nārī jīvitum utsahet?
8. O lord (nātha), there is no purpose for me in this life without you. What devoted woman (satī), deprived of her husband, would even dare to live?
एवं विलप्य बहुधा करुणं सा सुदुःखिता ।
पतिव्रता संप्रदीप्तं प्रविवेश हुताशनम् ॥९॥
9. evaṁ vilapya bahudhā karuṇaṁ sā suduḥkhitā ,
pativratā saṁpradīptaṁ praviveśa hutāśanam.
9. evam vilapya bahudhā karuṇam sā suduḥkhitā
pativratā sampradīptam praviveśa hutāśanam
9. evam bahudhā karuṇam vilapya,
suduḥkhitā sā pativratā sampradīptam hutāśanam praviveśa
9. Thus, lamenting piteously in many ways, she, deeply distressed and devoted to her husband (pativratā), entered the intensely blazing fire.
ततश्चित्राम्बरधरं भर्तारं सान्वपश्यत ।
विमानस्थं सुकृतिभिः पूज्यमानं महात्मभिः ॥१०॥
10. tataścitrāmbaradharaṁ bhartāraṁ sānvapaśyata ,
vimānasthaṁ sukṛtibhiḥ pūjyamānaṁ mahātmabhiḥ.
10. tataḥ citrāmbaradharam bhartāram sā anvapaśyata
vimānastham sukṛtibhiḥ pūjyamānam mahātmabhiḥ
10. tataḥ sā citrāmbaradharam,
vimānastham,
sukṛtibhiḥ mahātmabhiḥ pūjyamānam bhartāram anvapaśyata
10. Then she beheld her husband, adorned in splendid garments, seated in a celestial chariot (vimāna), and being revered by virtuous great souls (mahātman).
चित्रमाल्याम्बरधरं सर्वाभरणभूषितम् ।
विमानशतकोटीभिरावृतं पुण्यकीर्तिभिः ॥११॥
11. citramālyāmbaradharaṁ sarvābharaṇabhūṣitam ,
vimānaśatakoṭībhirāvṛtaṁ puṇyakīrtibhiḥ.
11. citramālyāmbaradharam sarvābharaṇabhūṣitam
vimānaśatakoṭībhiḥ āvṛtam puṇyakīrtibhiḥ
11. citramālyāmbaradharam sarvābharaṇabhūṣitam
vimānaśatakoṭībhiḥ puṇyakīrtibhiḥ āvṛtam
11. (He was) adorned with colorful garlands and garments, decorated with all kinds of ornaments, and surrounded by hundreds of millions of celestial chariots and by those of meritorious fame.
ततः स्वर्गगतः पक्षी भार्यया सह संगतः ।
कर्मणा पूजितस्तेन रेमे तत्र स भार्यया ॥१२॥
12. tataḥ svargagataḥ pakṣī bhāryayā saha saṁgataḥ ,
karmaṇā pūjitastena reme tatra sa bhāryayā.
12. tataḥ svargagataḥ pakṣī bhāryayā saha saṃgataḥ
karmaṇā pūjitaḥ tena reme tatra saḥ bhāryayā
12. tataḥ svargagataḥ pakṣī bhāryayā saha saṃgataḥ
tena karmaṇā pūjitaḥ saḥ tatra bhāryayā reme
12. Then, the bird who had ascended to heaven, was reunited with his wife. Honored by his (good) deeds (karma), he enjoyed himself there with his wife.