Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-5, chapter-99

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
नारद उवाच ।
अयं लोकः सुपर्णानां पक्षिणां पन्नगाशिनाम् ।
विक्रमे गमने भारे नैषामस्ति परिश्रमः ॥१॥
1. nārada uvāca ,
ayaṁ lokaḥ suparṇānāṁ pakṣiṇāṁ pannagāśinām ,
vikrame gamane bhāre naiṣāmasti pariśramaḥ.
1. nāradaḥ uvāca ayam lokaḥ suparṇānām pakṣiṇām pannagāśinām
vikrame gamane bhāre na eṣām asti pariśramaḥ
1. Nārada spoke: "This is the world of the Suparṇas, the birds who devour serpents. For them, there is no exhaustion in valor, in flight, or in carrying heavy loads."
वैनतेयसुतैः सूत षड्भिस्ततमिदं कुलम् ।
सुमुखेन सुनाम्ना च सुनेत्रेण सुवर्चसा ॥२॥
2. vainateyasutaiḥ sūta ṣaḍbhistatamidaṁ kulam ,
sumukhena sunāmnā ca sunetreṇa suvarcasā.
2. vainateyasutaiḥ sūta ṣaḍbhiḥ tatam idam kulam
sumukhena sunāmnā ca sunetreṇa suvarcasā
2. O Sūta, this lineage has been extended by the six sons of Vinatā: Sumukha, Sunāman, Sunetra, and Suvarcasa.
सुरूपपक्षिराजेन सुबलेन च मातले ।
वर्धितानि प्रसूत्या वै विनताकुलकर्तृभिः ॥३॥
3. surūpapakṣirājena subalena ca mātale ,
vardhitāni prasūtyā vai vinatākulakartṛbhiḥ.
3. surūpapakṣirājena subalena ca mātale
vardhitāni prasūtyā vai vinatākulakartṛbhiḥ
3. And by Surūpapakṣirāja and Subala, O Mātali. This lineage was indeed fostered through progeny by these creators of Vinatā's family.
पक्षिराजाभिजात्यानां सहस्राणि शतानि च ।
कश्यपस्य ततो वंशे जातैर्भूतिविवर्धनैः ॥४॥
4. pakṣirājābhijātyānāṁ sahasrāṇi śatāni ca ,
kaśyapasya tato vaṁśe jātairbhūtivivardhanaiḥ.
4. pakṣirājābhijātyānām sahasrāṇi śatāni ca
kaśyapasya tataḥ vaṃśe jātaiḥ bhūtivivardhanaiḥ
4. From these (founders), who were born in that Kaśyapa lineage and promote prosperity, arose hundreds and thousands of descendants of the bird-king's lineage.
सर्वे ह्येते श्रिया युक्ताः सर्वे श्रीवत्सलक्षणाः ।
सर्वे श्रियमभीप्सन्तो धारयन्ति बलान्युत ॥५॥
5. sarve hyete śriyā yuktāḥ sarve śrīvatsalakṣaṇāḥ ,
sarve śriyamabhīpsanto dhārayanti balānyuta.
5. sarve hi ete śriyā yuktāḥ sarve śrīvatsalakṣaṇāḥ
sarve śriyam abhīpsantaḥ dhārayanti balāni uta
5. Indeed, all of them are endowed with prosperity, all bear the auspicious mark of Śrīvatsa, and all, desiring prosperity, possess great strengths.
कर्मणा क्षत्रियाश्चैते निर्घृणा भोगिभोजिनः ।
ज्ञातिसंक्षयकर्तृत्वाद्ब्राह्मण्यं न लभन्ति वै ॥६॥
6. karmaṇā kṣatriyāścaite nirghṛṇā bhogibhojinaḥ ,
jñātisaṁkṣayakartṛtvādbrāhmaṇyaṁ na labhanti vai.
6. karmaṇā kṣatriyāḥ ca ete nirghṛṇāḥ bhogibhojinaḥ
jñātisaṃkṣayakartṛtvāt brāhmaṇyaṃ na labhanti vai
6. These kṣatriyas, who are merciless and devourers of serpents, do not attain the status of a brahmin (brāhmaṇya) due to their actions (karma) of destroying their kinsmen.
नामानि चैषां वक्ष्यामि यथा प्राधान्यतः शृणु ।
मातले श्लाघ्यमेतद्धि कुलं विष्णुपरिग्रहम् ॥७॥
7. nāmāni caiṣāṁ vakṣyāmi yathā prādhānyataḥ śṛṇu ,
mātale ślāghyametaddhi kulaṁ viṣṇuparigraham.
7. nāmāni ca eṣāṃ vakṣyāmi yathā prādhānyataḥ śṛṇu
mātale ślāghyaṃ etat hi kulaṃ viṣṇuparigraham
7. O Mātali, listen as I tell you their names according to their importance. Indeed, this lineage (kula) is praiseworthy, being under the protection of Viṣṇu.
दैवतं विष्णुरेतेषां विष्णुरेव परायणम् ।
हृदि चैषां सदा विष्णुर्विष्णुरेव गतिः सदा ॥८॥
8. daivataṁ viṣṇureteṣāṁ viṣṇureva parāyaṇam ,
hṛdi caiṣāṁ sadā viṣṇurviṣṇureva gatiḥ sadā.
8. daivataṃ viṣṇuḥ eteṣāṃ viṣṇuḥ eva parāyaṇam
hṛdi ca eṣāṃ sadā viṣṇuḥ viṣṇuḥ eva gatiḥ sadā
8. Viṣṇu is their deity; Viṣṇu alone is their supreme refuge. And Viṣṇu is always in their hearts; Viṣṇu alone is always their goal.
सुवर्णचूडो नागाशी दारुणश्चण्डतुण्डकः ।
अनलश्चानिलश्चैव विशालाक्षोऽथ कुण्डली ॥९॥
9. suvarṇacūḍo nāgāśī dāruṇaścaṇḍatuṇḍakaḥ ,
analaścānilaścaiva viśālākṣo'tha kuṇḍalī.
9. suvarṇacūḍaḥ nāgāśī dāruṇaḥ caṇḍatuṇḍakaḥ
analaḥ ca anilaḥ ca eva viśālākṣaḥ atha kuṇḍalī
9. Suvarṇacūḍa, Nāgāśī, Dāruṇa, Caṇḍatuṇḍaka; also Anala and Anila; and then there is Viśālākṣa and Kuṇḍalī.
काश्यपिर्ध्वजविष्कम्भो वैनतेयोऽथ वामनः ।
वातवेगो दिशाचक्षुर्निमेषो निमिषस्तथा ॥१०॥
10. kāśyapirdhvajaviṣkambho vainateyo'tha vāmanaḥ ,
vātavego diśācakṣurnimeṣo nimiṣastathā.
10. kāśyapiḥ dhvajaviṣkambhaḥ vainateyaḥ atha vāmanaḥ
vātavegaḥ diśācakṣuḥ nimeṣaḥ nimiṣaḥ tathā
10. Kaśyapi (the descendant of Kaśyapa), the supporter of the banner, Vainateya (the son of Vinatā), and then Vāmana (the dwarf incarnation); the swift as wind, the eye of the directions, Nimeṣa (a twinkling of an eye), and also Nimiṣa.
त्रिवारः सप्तवारश्च वाल्मीकिर्द्वीपकस्तथा ।
दैत्यद्वीपः सरिद्द्वीपः सारसः पद्मकेसरः ॥११॥
11. trivāraḥ saptavāraśca vālmīkirdvīpakastathā ,
daityadvīpaḥ sariddvīpaḥ sārasaḥ padmakesaraḥ.
11. trivāraḥ saptavāraḥ ca vālmīkiḥ dvīpakaḥ tathā
daityadvīpaḥ sariddvīpaḥ sārasaḥ padmakesaraḥ
11. Trivāra, Saptavāra, and Vālmīki (the sage), and also Dvīpaka; Daityadvīpa (island of demons), Sariddvīpa (the river-island), Sārasa (the crane), and Padmakesara (the lotus filament).
सुमुखः सुखकेतुश्च चित्रबर्हस्तथानघः ।
मेघकृत्कुमुदो दक्षः सर्पान्तः सोमभोजनः ॥१२॥
12. sumukhaḥ sukhaketuśca citrabarhastathānaghaḥ ,
meghakṛtkumudo dakṣaḥ sarpāntaḥ somabhojanaḥ.
12. sumukhaḥ sukhaketuḥ ca citrabarhaḥ tathā anaghaḥ
meghakṛt kumudaḥ dakṣaḥ sarpāntaḥ somabhojanaḥ
12. Sumukha (the handsome-faced), Sukhaketu (the banner of joy), and also Citrabarha (the beautiful-plumed), and Anagha (the sinless); Meghakṛt (the cloud-maker), Kumuda (the white lotus), Dakṣa (the skillful one), Sarpānta (the destroyer of snakes), and Somabhojana (one who feeds on Soma).
गुरुभारः कपोतश्च सूर्यनेत्रश्चिरान्तकः ।
विष्णुधन्वा कुमारश्च परिबर्हो हरिस्तथा ॥१३॥
13. gurubhāraḥ kapotaśca sūryanetraścirāntakaḥ ,
viṣṇudhanvā kumāraśca paribarho haristathā.
13. gurubhāraḥ kapotaḥ ca sūryanetraḥ cirāntakaḥ
viṣṇudhanvā kumāraḥ ca paribarhaḥ hariḥ tathā
13. Gurubhāra (one who bears a heavy burden), Kapota (the pigeon), and Sūryanetra (the sun-eyed), Cirāntaka (the long-enduring destroyer); Viṣṇudhanvā (Viṣṇu's bowman), Kumāra (the youth), and Paribarha (the attendant), and also Hari (Viṣṇu).
सुस्वरो मधुपर्कश्च हेमवर्णस्तथैव च ।
मलयो मातरिश्वा च निशाकरदिवाकरौ ॥१४॥
14. susvaro madhuparkaśca hemavarṇastathaiva ca ,
malayo mātariśvā ca niśākaradivākarau.
14. susvaraḥ madhuparkaḥ ca hemavarṇaḥ tathā eva
ca malayaḥ mātariśvā ca niśākaradivākarau
14. Susvara, Madhuparka, Hemavarṇa, and also Malaya, Mātariśvan, and the moon and sun.
एते प्रदेशमात्रेण मयोक्ता गरुडात्मजाः ।
प्राधान्यतोऽथ यशसा कीर्तिताः प्राणतश्च ते ॥१५॥
15. ete pradeśamātreṇa mayoktā garuḍātmajāḥ ,
prādhānyato'tha yaśasā kīrtitāḥ prāṇataśca te.
15. ete pradeśamātreṇa mayā uktā garuḍātmajāḥ
prādhānyataḥ atha yaśasā kīrtitāḥ prāṇataḥ ca te
15. These sons of Garuḍa have been mentioned by me only briefly. They are primarily renowned for their glory and their very life force (prāṇa).
यद्यत्र न रुचिः काचिदेहि गच्छाव मातले ।
तं नयिष्यामि देशं त्वां रुचिं यत्रोपलप्स्यसे ॥१६॥
16. yadyatra na ruciḥ kācidehi gacchāva mātale ,
taṁ nayiṣyāmi deśaṁ tvāṁ ruciṁ yatropalapsyase.
16. yadi atra na ruciḥ kācit ehi gacchāva mātale
tam nayiṣyāmi deśam tvām rucim yatra upalapsyase
16. O Mātali, if there is no interest for you here, come, let us go! I will take you to a place where you will find what pleases you.