Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-2, chapter-4

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
which language(s) would you like to see in the translations:
वैशंपायन उवाच ।
ततः प्रवेशनं चक्रे तस्यां राजा युधिष्ठिरः ।
अयुतं भोजयामास ब्राह्मणानां नराधिपः ॥१॥
1. vaiśaṁpāyana uvāca ,
tataḥ praveśanaṁ cakre tasyāṁ rājā yudhiṣṭhiraḥ ,
ayutaṁ bhojayāmāsa brāhmaṇānāṁ narādhipaḥ.
1. vaiśaṃpāyanaḥ uvāca tataḥ praveśanam cakre tasyām rājā
yudhiṣṭhiraḥ ayutam bhojayāmāsa brāhmaṇānām narādhipaḥ
1. Vaiśampāyana said: Then King Yudhiṣṭhira, the ruler of men, entered that hall and fed ten thousand Brahmins.
1. וַישַׁמְפָּאיַנַה אמר, אז ערך המלך יוּדְהִישְׁתְהִירַה את טקס הכניסה לאולם. שליט בני האדם האכיל עשרת אלפים בְּרַהְמִינִים,
घृतपायसेन मधुना भक्ष्यैर्मूलफलैस्तथा ।
अहतैश्चैव वासोभिर्माल्यैरुच्चावचैरपि ॥२॥
2. ghṛtapāyasena madhunā bhakṣyairmūlaphalaistathā ,
ahataiścaiva vāsobhirmālyairuccāvacairapi.
2. ghṛtapāyasena madhunā bhakṣyaiḥ mūlaphalaiḥ tathā
ahataiḥ ca eva vāsobhiḥ mālyaiḥ uccāvacaiḥ api
2. With rice pudding cooked in ghee, honey, various edible roots and fruits, and also with unworn garments and diverse garlands.
2. (והאכיל אותם) בדייסת אורז בחלב עם חמאה מזוקקת, בדבש, במעדנים ובשורשים ופירות, וכן העניק בגדים חדשים וזרי פרחים מסוגים שונים.
ददौ तेभ्यः सहस्राणि गवां प्रत्येकशः प्रभुः ।
पुण्याहघोषस्तत्रासीद्दिवस्पृगिव भारत ॥३॥
3. dadau tebhyaḥ sahasrāṇi gavāṁ pratyekaśaḥ prabhuḥ ,
puṇyāhaghoṣastatrāsīddivaspṛgiva bhārata.
3. dadau tebhyaḥ sahasrāṇi gavām pratyekaśaḥ prabhuḥ
puṇyāhaghoṣaḥ tatra āsīt divaspṛk iva bhārata
3. The lord (prabhu) gave them thousands of cows, each one. There, a sound of auspicious proclamations (puṇyāhaghoṣa) arose, reaching as if to the heavens, O Bhārata.
3. האדון נתן לכל אחד מהם אלפי פרות. שם נשמעו קריאות ברכה ליום מבורך, כמעט עד השמיים, הו בְּהָארַטַה.
वादित्रैर्विविधैर्गीतैर्गन्धैरुच्चावचैरपि ।
पूजयित्वा कुरुश्रेष्ठो दैवतानि निवेश्य च ॥४॥
4. vāditrairvividhairgītairgandhairuccāvacairapi ,
pūjayitvā kuruśreṣṭho daivatāni niveśya ca.
4. vāditraiḥ vividhaiḥ gītaiḥ gandhaiḥ uccāvacaiḥ
api pūjayitvā kuruśreṣṭhaḥ daivatāni niveśya ca
4. With various musical instruments, songs, and diverse fragrances, the best of the Kurus (Kuruśreṣṭha), having worshipped the deities and placed them, also...
4. בנגינת כלי נגינה שונים, בשירים ובבשמים מסוגים רבים, לאחר שהמצטיין שבקוּרוּ כיבד והציב את האלוהויות במקומן,
तत्र मल्ला नटा झल्लाः सूता वैतालिकास्तथा ।
उपतस्थुर्महात्मानं सप्तरात्रं युधिष्ठिरम् ॥५॥
5. tatra mallā naṭā jhallāḥ sūtā vaitālikāstathā ,
upatasthurmahātmānaṁ saptarātraṁ yudhiṣṭhiram.
5. tatra mallāḥ naṭāḥ jhallāḥ sūtāḥ vaitālikāḥ tathā
upatasthuḥ mahātmānam saptarātram yudhiṣṭhiram
5. There, for seven nights, wrestlers, actors, acrobats, bards, and eulogists attended the noble (mahātmā) Yudhiṣṭhira.
5. (אז) שם שירתו את יוּדְהִישְׁתְהִירַה האציל במשך שבעה לילות מתאבקים, שחקנים, אקרובטים, מספרי סיפורים ומשוררי הלל.
तथा स कृत्वा पूजां तां भ्रातृभिः सह पाण्डवः ।
तस्यां सभायां रम्यायां रेमे शक्रो यथा दिवि ॥६॥
6. tathā sa kṛtvā pūjāṁ tāṁ bhrātṛbhiḥ saha pāṇḍavaḥ ,
tasyāṁ sabhāyāṁ ramyāyāṁ reme śakro yathā divi.
6. tathā saḥ kṛtvā pūjām tām bhrātṛbhiḥ saha pāṇḍavaḥ
tasyām sabhāyām ramyāyām reme śakraḥ yathā divi
6. Having thus offered that honor (pūjā) with his brothers, the Pāṇḍava (Yudhiṣṭhira) enjoyed himself in that beautiful assembly hall just as Indra delights in heaven.
6. כך ערך בן פָּאנְדוּ את טקס הכבוד הזה יחד עם אחיו, ושמח באולם היפה הזה כמו שַׁקְרַה (אִינְדְרַה) בשמיים.
सभायामृषयस्तस्यां पाण्डवैः सह आसते ।
आसां चक्रुर्नरेन्द्राश्च नानादेशसमागताः ॥७॥
7. sabhāyāmṛṣayastasyāṁ pāṇḍavaiḥ saha āsate ,
āsāṁ cakrurnarendrāśca nānādeśasamāgatāḥ.
7. sabhāyām ṛṣayaḥ tasyām pāṇḍavaiḥ saha āsate
āsām cakruḥ narendrāḥ ca nānādeśasamāgatāḥ
7. In that assembly hall, sages sat with the Pāṇḍavas. And kings, who had arrived from various countries, also took their seats.
7. באולם הזה ישבו החוזים יחד עם בני פָּאנְדוּ, וישבו שם גם מלכים שבאו ממדינות שונות.
असितो देवलः सत्यः सर्पमाली महाशिराः ।
अर्वावसुः सुमित्रश्च मैत्रेयः शुनको बलिः ॥८॥
8. asito devalaḥ satyaḥ sarpamālī mahāśirāḥ ,
arvāvasuḥ sumitraśca maitreyaḥ śunako baliḥ.
8. asitaḥ devalaḥ satyaḥ sarpamālī mahāśirāḥ
arvāvasuḥ sumitraḥ ca maitreyaḥ śunakaḥ baliḥ
8. Asita, Devala, Satya, Sarpa-māli, Mahāśirā, Arvāvasu, Sumitra, Maitreya, Śunaka, and Bali.
8. (ואלה היו החוזים) אַסִיטַה, דֵוַלַה, סַטְיַה, סַרְפַּמָאלִי, מַהָאשִׁירַס, אַרְוָאוַסוּ, סוּמִיטְרַה, מַיטְרֵיַה, שׁוּנַקַה ובַּלִי.
बको दाल्भ्यः स्थूलशिराः कृष्णद्वैपायनः शुकः ।
सुमन्तुर्जैमिनिः पैलो व्यासशिष्यास्तथा वयम् ॥९॥
9. bako dālbhyaḥ sthūlaśirāḥ kṛṣṇadvaipāyanaḥ śukaḥ ,
sumanturjaiminiḥ pailo vyāsaśiṣyāstathā vayam.
9. bakaḥ dālbhyaḥ sthūlaśirāḥ kṛṣṇadvaipāyanaḥ śukaḥ
sumantuḥ jaiminiḥ pailaḥ vyāsaśiṣyāḥ tathā vayam
9. Baka Dālbhya, Sthūlaśirā, Kṛṣṇadvaipāyana, Śuka, Sumantu, Jaimini, Paila; we are also disciples of Vyāsa.
9. בַּקַה, דָאלְבְּהְיַה, סְטְהוּלַשִׁירָה, קְרְשְׁנַדְוַיפָּאיַנַה, שׁוּקַה, סוּמַנְטוּ, ג׳ַיְמִינִי ופַּיְלַה, וכן גם אנו, תלמידי וְיָאסַה.
तित्तिरिर्याज्ञवल्क्यश्च ससुतो लोमहर्षणः ।
अप्सुहोम्यश्च धौम्यश्च आणीमाण्डव्यकौशिकौ ॥१०॥
10. tittiriryājñavalkyaśca sasuto lomaharṣaṇaḥ ,
apsuhomyaśca dhaumyaśca āṇīmāṇḍavyakauśikau.
10. tittiriḥ yājñavalkyaḥ ca sasutaḥ lomaharṣaṇaḥ
apsuhomyaḥ ca dhaumyaḥ ca āṇīmāṇḍavyakauśikau
10. Tittiri, Yājñavalkya, and Loma-harṣaṇa with his son; also Apsuhomya, Dhaumya, Āṇī, Māṇḍavya, and Kauśika.
10. טִיטִירִי, יָאגְיַוַלְקְיַה ולוֹמַהַרְשַׁנַה עם בנו, אַפְּסוּהוֹמְיַה ודְהַאוּמְיַה, וכן אָאנִימָאנְדַוְיַה וקַאוּשִׁיקַה.
दामोष्णीषस्त्रैवणिश्च पर्णादो घटजानुकः ।
मौञ्जायनो वायुभक्षः पाराशर्यश्च सारिकौ ॥११॥
11. dāmoṣṇīṣastraivaṇiśca parṇādo ghaṭajānukaḥ ,
mauñjāyano vāyubhakṣaḥ pārāśaryaśca sārikau.
11. dāmoṣṇīṣaḥ traivaṇiḥ ca parṇādaḥ ghaṭajānukaḥ
mauñjāyanaḥ vāyubhakṣaḥ pārāśaryaḥ ca sārikau
11. Dāmoshṇīṣa, Traivaṇi, Parṇāda, Ghaṭajānuka, Mauñjāyana, Vāyubhakṣa, Pārāśarya, and the two Sārikas (are mentioned).
11. דָאמוֹשְׁנִישַׁה, טְרַיוַנִי, פַּרְנָאדַה, גְהַטַג׳ָאנוּקַה, מַאוּנְג׳ָאיַנַה, וָאיוּבְּהַקְשַׁה (אוכל הרוח), פָּארָאשַׁרְיַה ושני הסָארִיקַה.
बलवाकः शिनीवाकः सुत्यपालः कृतश्रमः ।
जातूकर्णः शिखावांश्च सुबलः पारिजातकः ॥१२॥
12. balavākaḥ śinīvākaḥ sutyapālaḥ kṛtaśramaḥ ,
jātūkarṇaḥ śikhāvāṁśca subalaḥ pārijātakaḥ.
12. balavākaḥ śinīvākaḥ sutyapālaḥ kṛtaśramaḥ
jātūkarṇaḥ śikhāvān ca subalaḥ pārijātakaḥ
12. Balavāka, Śinīvāka, Sutyapāla, Kṛtaśrama, Jātūkarṇa, Śikhāvan, Subala, and Pārijātaka (are mentioned).
12. בַּלַוָאקַה, שִׁינִיוָאקַה, סַטְיַפָּאלַה, קְרְטַשְׁרַמַה, ג׳ָאטוּקַרְנַה, שִׁיקְהָאוָאן, סוּבַּלַה ופָּארִיג׳ָאטַקַה.
पर्वतश्च महाभागो मार्कण्डेयस्तथा मुनिः ।
पवित्रपाणिः सावर्णिर्भालुकिर्गालवस्तथा ॥१३॥
13. parvataśca mahābhāgo mārkaṇḍeyastathā muniḥ ,
pavitrapāṇiḥ sāvarṇirbhālukirgālavastathā.
13. parvataḥ ca mahābhāgaḥ mārkaṇḍeyaḥ tathā muniḥ
pavitrapāṇiḥ sāvarṇiḥ bhālukiḥ gālavaḥ tathā
13. Parvata, who is greatly fortunate (mahābhāga), and Mārkaṇḍeya, the sage (muni); likewise, Pavitrapāṇi, Sāvarṇi, Bhāluki, and Gālava (are present).
13. פַּרְוַטַה הנעלה, מָארְקַנְדֵיַה הקדוש, פַּוִיטְרַפָּאנִי, סָאוַרְנִי, בְּהָאלוּקִי וגָאלַוַה.
जङ्घाबन्धुश्च रैभ्यश्च कोपवेगश्रवा भृगुः ।
हरिबभ्रुश्च कौण्डिन्यो बभ्रुमाली सनातनः ॥१४॥
14. jaṅghābandhuśca raibhyaśca kopavegaśravā bhṛguḥ ,
haribabhruśca kauṇḍinyo babhrumālī sanātanaḥ.
14. jaṅghābandhuḥ ca raibhyaḥ ca kopavegaśravāḥ bhṛguḥ
haribabhruḥ ca kauṇḍinyaḥ babhrumālī sanātanaḥ
14. There were also Jaṅghābandhu, Raibhya, Kopavegaśravā, Bhṛgu, Haribabhru, Kauṇḍinya, Babhrumālī, and Sanātana.
14. ג׳ַנְגְהָאבַּנְדְהוּ, רַיְבְּהְיַה, קוֹפַּוֵגַשְׁרַוָה, בְּהְרְגוּ, הַרִיבַּבְּהְרוּ, קַאוּנְדִינְיַה, בַּבְּהְרוּמָאלִי וסַנָאטַנַה.
कक्षीवानौशिजश्चैव नाचिकेतोऽथ गौतमः ।
पैङ्गो वराहः शुनकः शाण्डिल्यश्च महातपाः ।
कर्करो वेणुजङ्घश्च कलापः कठ एव च ॥१५॥
15. kakṣīvānauśijaścaiva nāciketo'tha gautamaḥ ,
paiṅgo varāhaḥ śunakaḥ śāṇḍilyaśca mahātapāḥ ,
karkaro veṇujaṅghaśca kalāpaḥ kaṭha eva ca.
15. kakṣīvān auśijaḥ ca eva nāciketaḥ
atha gautamaḥ paiṅgaḥ varāhaḥ śunakaḥ
śāṇḍilyaḥ ca mahātapas karkaraḥ
veṇujaṅghaḥ ca kalāpaḥ kaṭhaḥ eva ca
15. Kakṣīvān, Auśija, and Nāciketa, then Gautama; Paiṅga, Varāha, Śunaka, and Śāṇḍilya, the one of great austerity (tapas); Karkara, Veṇujaṅgha, and Kalāpa, and Kaṭha as well.
15. קַקְשִׁיוָאן, אַאוּשִׁיג׳ַה, נָאצ׳ִיקֵטַה, גַאוּטַמַה, פַּינְגַה, וַרָאהַה, שׁוּנַקַה, שָׁאנְדִילְיַה בעל העוצמה הרוחנית הגדולה, קַרְקַרַה, וֵנוּג׳ַנְגְהַא, קַלָאפַּה וקַתְהַא.
मुनयो धर्मसहिता धृतात्मानो जितेन्द्रियाः ।
एते चान्ये च बहवो वेदवेदाङ्गपारगाः ॥१६॥
16. munayo dharmasahitā dhṛtātmāno jitendriyāḥ ,
ete cānye ca bahavo vedavedāṅgapāragāḥ.
16. munayaḥ dharmasahitāḥ dhṛtātmānaḥ jitendriyāḥ
ete ca anye ca bahavaḥ vedavedāṅgapāragāḥ
16. These sages, accompanied by (natural) law (dharma), with firm self-control (ātman), and having conquered their senses, along with many other masters of the Vedas and Vedāṅgas.
16. הקדושים האלה, הדבקים בדרך היושר, בעלי רוח איתנה ושליטים בחושיהם, וכן רבים אחרים, בקיאים בוֵדוֹת ובענפיהן (וֵדָאנְגַה),
उपासते महात्मानं सभायामृषिसत्तमाः ।
कथयन्तः कथाः पुण्या धर्मज्ञाः शुचयोऽमलाः ॥१७॥
17. upāsate mahātmānaṁ sabhāyāmṛṣisattamāḥ ,
kathayantaḥ kathāḥ puṇyā dharmajñāḥ śucayo'malāḥ.
17. upāsate mahātmānam sabhāyām ṛṣisattamāḥ
kathayantaḥ kathāḥ puṇyāḥ dharmajñāḥ śucayaḥ amalāḥ
17. The most excellent sages, who are knowers of natural law (dharma), pure, and spotless, attend upon the noble one (mahātman) in the assembly, narrating sacred stories.
17. מקיפים באולם את הדגול (יוּדְהִישְׁתְהִירַה), מיטב החוזים, ומספרים סיפורים טהורים, יודעי דרך היושר, נקיים וללא רבב.
तथैव क्षत्रियश्रेष्ठा धर्मराजमुपासते ।
श्रीमान्महात्मा धर्मात्मा मुञ्जकेतुर्विवर्धनः ॥१८॥
18. tathaiva kṣatriyaśreṣṭhā dharmarājamupāsate ,
śrīmānmahātmā dharmātmā muñjaketurvivardhanaḥ.
18. tathā eva kṣatriyaśreṣṭhāḥ dharmarājam upāsate
śrīmān mahātmā dharmātmā muñjaketuḥ vivardhanaḥ
18. Similarly, the finest warriors (kṣatriya) attend upon Dharmarāja (Yudhiṣṭhira), including the glorious (śrīmān), noble (mahātman), and righteous (dharmātman) Muñjaketu, the promoter.
18. וכך גם גדולי הלוחמים מקיפים את יוּדְהִישְׁתְהִירַה (דְהַרְמַרָאג׳ַה). בהם מוּנְג׳ַקֵטוּ המהולל, אציל הרוח ושומר דרך היושר, וגם וִיוַרְדְהַנַה.
संग्रामजिद्दुर्मुखश्च उग्रसेनश्च वीर्यवान् ।
कक्षसेनः क्षितिपतिः क्षेमकश्चापराजितः ।
काम्बोजराजः कमलः कम्पनश्च महाबलः ॥१९॥
19. saṁgrāmajiddurmukhaśca ugrasenaśca vīryavān ,
kakṣasenaḥ kṣitipatiḥ kṣemakaścāparājitaḥ ,
kāmbojarājaḥ kamalaḥ kampanaśca mahābalaḥ.
19. saṃgrāmajit durmukhaḥ ca ugrasenaḥ
ca vīryavān kakṣasenaḥ kṣitipatiḥ
kṣemakaḥ ca aparājitaḥ kāmbojarājaḥ
kamalaḥ kampanaḥ ca mahābalaḥ
19. Saṃgrāmajit and Durmukha, and the valorous Ugrasena; Kakṣasena, the king, and the unconquered Kṣemaka; Kamala, the king of Kambojas, and the mighty Kampana.
19. סַמְגְרָאמַג׳ִית, דוּרְמוּקְהַא, אוּגְרַסֵנַה הגבור, קַקְשַׁסֵנַה אדון הארץ, קְשֵׁמַקַה, אַפַּרָאג׳ִיטַה, וגם מלך הקַמְבּוֹג׳ַה קַמַלַה וקַמְפַּנַה בעל העוצמה הרבה.
सततं कम्पयामास यवनानेक एव यः ।
यथासुरान्कालकेयान्देवो वज्रधरस्तथा ॥२०॥
20. satataṁ kampayāmāsa yavanāneka eva yaḥ ,
yathāsurānkālakeyāndevo vajradharastathā.
20. satatam kampayāmāsa yavanān eka eva yaḥ yathā
asurān kālakīyān devaḥ vajradharaḥ tathā
20. He alone constantly made the Yavanas tremble, just as the thunderbolt-wielding deity [Indra] made the Kālakeyā asuras tremble.
20. (קַמְפַּנַה) אשר לבדו הרעיד תמיד את היַוַנַה, כפי שהאל נושא הברק (אִינְדְרַה) הרעיד את אַסוּרַה הקָאלַקֵיַה.
जटासुरो मद्रकान्तश्च राजा कुन्तिः कुणिन्दश्च किरातराजः ।
तथाङ्गवङ्गौ सह पुण्ड्रकेण पाण्ड्योड्रराजौ सह चान्ध्रकेण ॥२१॥
21. jaṭāsuro madrakāntaśca rājā; kuntiḥ kuṇindaśca kirātarājaḥ ,
tathāṅgavaṅgau saha puṇḍrakeṇa; pāṇḍyoḍrarājau saha cāndhrakeṇa.
21. jaṭāsuraḥ madrakāntaḥ ca rājā
kuntiḥ kuṇindaḥ ca kirātarājaḥ
tathā aṅgavaṅgau saha puṇḍrakeṇa
pāṇḍyoḍrarājau saha ca āndhrakeṇa
21. Jaṭāsura, Madrakānta, King Kunti, Kuṇinda, and the Kirāta king were present. Also among them were Aṅga and Vaṅga with Puṇḍraka, and the kings of Pāṇḍya and Oḍra with Āndhraka.
21. ג׳ַטָאסוּרַה, מַדְרַקָאנְטַה, המלך קוּנְטִי, קוּנִינְדַה, מלך הקִירָאטַה, וכן אַנְגַה וַוַנְגַה יחד עם פּוּנְדְרַקַה, ומלכי פָּאנְדְיַה ואוֹדְרַה יחד עם אַנְדְהְרַקַה.
किरातराजः सुमना यवनाधिपतिस्तथा ।
चाणूरो देवरातश्च भोजो भीमरथश्च यः ॥२२॥
22. kirātarājaḥ sumanā yavanādhipatistathā ,
cāṇūro devarātaśca bhojo bhīmarathaśca yaḥ.
22. kirātarājaḥ sumanā yavanādhipatiḥ tathā
cāṇūraḥ devarātaḥ ca bhojaḥ bhīmarathaḥ ca yaḥ
22. The Kirāta king Sumanā, and the lord of the Yavanas, were also present. As were Cāṇūra, Devarāta, Bhoja, and Bhīmaratha.
22. מלך הקִירָאטַה סוּמַנָה, וכן שליט היַוַנַה, צ׳ָאנוּרַה, דֵוַרָאטַה, בְּהוֹג׳ַה ובְּהִימַרַתְהַא.
श्रुतायुधश्च कालिङ्गो जयत्सेनश्च मागधः ।
सुशर्मा चेकितानश्च सुरथोऽमित्रकर्षणः ॥२३॥
23. śrutāyudhaśca kāliṅgo jayatsenaśca māgadhaḥ ,
suśarmā cekitānaśca suratho'mitrakarṣaṇaḥ.
23. śrutāyudhaḥ ca kāliṅgaḥ jayatsenaḥ ca māgadhaḥ
suśarmā cekitānaḥ ca surathaḥ amitrakarṣaṇaḥ
23. Śrutāyudha and the king of Kaliṅga, Jayatsena and the king of Magadha, Suśarmā and Cekitāna, and Suratha, the tormentor of enemies.
23. שְׁרוּטָאיוּדְהַא מקָאלִינְגַה, ג׳ַיַטְסֵנַה ממַגַדְהַה, סוּשַׁרְמָה, צ׳ֵקִיטָאנַה וסוּרַתְהַא, מכניע אויבים.
केतुमान्वसुदानश्च वैदेहोऽथ कृतक्षणः ।
सुधर्मा चानिरुद्धश्च श्रुतायुश्च महाबलः ॥२४॥
24. ketumānvasudānaśca vaideho'tha kṛtakṣaṇaḥ ,
sudharmā cāniruddhaśca śrutāyuśca mahābalaḥ.
24. ketumān vasudānaḥ ca vaidehaḥ atha kṛtakṣaṇaḥ
sudharmā ca aniruddhaḥ ca śrutāyuḥ ca mahābalaḥ
24. Ketumān, Vasudāna, and the king of Videha, then Kṛtakṣaṇa; also Sudharmā, Aniruddha, and Śrutāyu, the very mighty one.
24. קֵטוּמָאן, וַסוּדָאנַה, מלך וֵידֵהַה, קְרְטַקְשַׁנַה, סוּדְהַרְמָה, אַנִירוּדְהַא ושְׁרוּטָאיוּ בעל העוצמה הרבה.
अनूपराजो दुर्धर्षः क्षेमजिच्च सुदक्षिणः ।
शिशुपालः सहसुतः करूषाधिपतिस्तथा ॥२५॥
25. anūparājo durdharṣaḥ kṣemajicca sudakṣiṇaḥ ,
śiśupālaḥ sahasutaḥ karūṣādhipatistathā.
25. anūparājaḥ durdharṣaḥ kṣemajit ca sudakṣiṇaḥ
śiśupālaḥ saha sutaḥ karūṣādhipatiḥ tathā
25. The king of Anūpa, Durdharṣa, Kṣemajit, and Sudakṣiṇa; also Śiśupāla with his sons, and the lord of Karūṣa.
25. אַנוּפַּרָאג׳ַה, דוּרְדְהַרְשַׁה, קְשֵׁמַג׳ִית, סוּדַקְשִׁינַה, שִׁישׁוּפָּאלַה עם בנו, וכן שליט הקַרוּשַׁה.
वृष्णीनां चैव दुर्धर्षाः कुमारा देवरूपिणः ।
आहुको विपृथुश्चैव गदः सारण एव च ॥२६॥
26. vṛṣṇīnāṁ caiva durdharṣāḥ kumārā devarūpiṇaḥ ,
āhuko vipṛthuścaiva gadaḥ sāraṇa eva ca.
26. vṛṣṇīnām ca eva durdharṣāḥ kumārāḥ devarūpiṇaḥ
| āhukaḥ vipṛthuḥ ca eva gadaḥ sāraṇaḥ eva ca
26. Among the Vrishnis were formidable princes, god-like in form: Ahuka, Vipṛthu, Gada, and Sāraṇa.
26. וכן נסיכי הוְרְשְׁנִי, שאין להכניעם ודומים לאלים בצורתם: אָאהוּקַה, וִיפְּרְתְהוּ, גַדַה וסָארַנַה.
अक्रूरः कृतवर्मा च सात्यकिश्च शिनेः सुतः ।
भीष्मकोऽथाहृतिश्चैव द्युमत्सेनश्च वीर्यवान् ।
केकयाश्च महेष्वासा यज्ञसेनश्च सौमकिः ॥२७॥
27. akrūraḥ kṛtavarmā ca sātyakiśca śineḥ sutaḥ ,
bhīṣmako'thāhṛtiścaiva dyumatsenaśca vīryavān ,
kekayāśca maheṣvāsā yajñasenaśca saumakiḥ.
27. akrūraḥ kṛtavarmā ca sātyakiḥ ca śineḥ
sutaḥ | bhīṣmakaḥ atha āhṛtiḥ ca
eva dyumatsenaḥ ca vīryavān | kekayāḥ
ca maheṣvāsāḥ yajñasenaḥ ca saumakiḥ
27. Akrūra, Kṛtavarmā, and Sātyaki (the son of Śini), as well as Bhīṣmaka, Āhṛti, and the valorous Dyumatsena, were present. Also among them were the Kekayas, who were great archers, and Yajñasena, the son of Soma.
27. אַקְרוּרַה, קְרְטַוַרְמָה, סָאטְיַקִי בן שִׁינִי, בְּהִישְׁמַקַה, אָאהְרְטִי, דְיוּמַטְסֵנַה הגבור, הקֵקַיַה הקשתים הדגולים ויַגְיַסֵנַה בן סַאוּמַקִי.
अर्जुनं चापि संश्रित्य राजपुत्रा महाबलाः ।
अशिक्षन्त धनुर्वेदं रौरवाजिनवाससः ॥२८॥
28. arjunaṁ cāpi saṁśritya rājaputrā mahābalāḥ ,
aśikṣanta dhanurvedaṁ rauravājinavāsasaḥ.
28. arjunam ca api saṃśritya rājaputrāḥ mahābalāḥ
| aśikṣanta dhanurvedam rauravājinavāsasaḥ
28. Moreover, the mighty princes, clad in deer skin garments, learned the science of archery, relying on Arjuna.
28. גם נסיכים בעלי עוצמה רבה נסמכו על אַרְג׳וּנַה ולמדו את תורת הקשת (דְהַנוּרְוֵדַה), כשהם לבושים עורות של צבאי רוּרוּ.
तत्रैव शिक्षिता राजन्कुमारा वृष्णिनन्दनाः ।
रौक्मिणेयश्च साम्बश्च युयुधानश्च सात्यकिः ॥२९॥
29. tatraiva śikṣitā rājankumārā vṛṣṇinandanāḥ ,
raukmiṇeyaśca sāmbaśca yuyudhānaśca sātyakiḥ.
29. tatra eva śikṣitāḥ rājan kumārāḥ vṛṣṇinandanāḥ
raukmiṇeyaḥ ca sāmbaḥ ca yuyudhānaḥ ca sātyakiḥ
29. O king, there itself were trained the Vṛṣṇi princes: Pradyumna (Raukmiṇeya), Samba, Yuyudhana, and Satyaki.
29. גם שם התאמנו, הו מלך, נסיכים אהובי הוְרְשְׁנִי: בנה של רוּקְמִינִי (רַאוּקְמִינֵיַה), סָאמְבַּה ויוּיוּדְהָאנַה סָאטְיַקִי.
एते चान्ये च बहवो राजानः पृथिवीपते ।
धनंजयसखा चात्र नित्यमास्ते स्म तुम्बुरुः ॥३०॥
30. ete cānye ca bahavo rājānaḥ pṛthivīpate ,
dhanaṁjayasakhā cātra nityamāste sma tumburuḥ.
30. ete ca anye ca bahavaḥ rājānaḥ pṛthivīpate
dhanaṃjayasakhā ca atra nityam āste sma tumburuḥ
30. And O lord of the earth, these and many other kings were present there. And here, Tumburu, the friend of Arjuna (Dhanañjaya), always used to stay.
30. אלה ורבים אחרים, הו אדון הארץ, היו מלכים כאן. וגם טוּמְבּוּרוּ, ידידו של דְהַנַנְג׳ַיַה (אַרְג׳וּנַה), שוהה כאן תמיד,
चित्रसेनः सहामात्यो गन्धर्वाप्सरसस्तथा ।
गीतवादित्रकुशलाः शम्यातालविशारदाः ॥३१॥
31. citrasenaḥ sahāmātyo gandharvāpsarasastathā ,
gītavāditrakuśalāḥ śamyātālaviśāradāḥ.
31. citrasenaḥ sahāmātyaḥ gandharvāpsarasaḥ
tathā gītavāditrakuśalāḥ śamyātālaviśāradāḥ
31. Chitrasena, accompanied by his ministers, and similarly Gandharvas and Apsaras, who were skilled in singing and playing musical instruments, and experts in rhythm and time-keeping, were also present.
31. וכן צ׳ִיטְרַסֵנַה עם שריו, והגַנְדְהַרְוַה והאַפְּסַרוֹת, בקיאים בשירה ובכלי נגינה, ומומחים בקצב של שַׁמְיָה וטָאלַה.
प्रमाणेऽथ लयस्थाने किंनराः कृतनिश्रमाः ।
संचोदितास्तुम्बुरुणा गन्धर्वाः सहिता जगुः ॥३२॥
32. pramāṇe'tha layasthāne kiṁnarāḥ kṛtaniśramāḥ ,
saṁcoditāstumburuṇā gandharvāḥ sahitā jaguḥ.
32. pramāṇe atha layasthāne kinnarāḥ kṛtaniśramāḥ
saṃcoditāḥ tumburuṇā gandharvāḥ sahitā jaguḥ
32. Then, the Kinnaras, having perfected their skill in rhythm and tempo, were prompted by Tumburu, and the Gandharvas sang together.
32. הקִינַּרַה, המיומנים והחרוצים בשמירה על המידה ועל מקומות הקצב, שרו יחד עם הגַנְדְהַרְוַה כשטוּמְבּוּרוּ מניע אותם.
गायन्ति दिव्यतानैस्ते यथान्यायं मनस्विनः ।
पाण्डुपुत्रानृषींश्चैव रमयन्त उपासते ॥३३॥
33. gāyanti divyatānaiste yathānyāyaṁ manasvinaḥ ,
pāṇḍuputrānṛṣīṁścaiva ramayanta upāsate.
33. gāyanti divyatānaiḥ te yathānyāyam manasvinaḥ
pāṇḍuputrān ṛṣīn ca eva ramayantaḥ upāsate
33. Those high-minded (manasvin) beings sing divine melodies in perfect accordance with the rules, delighting the sons of Pāṇḍu and the sages as they attend upon them.
33. הם, אציליי הרוח, שרים כראוי בנגינות שמימיות (טָאנַה), ושוהים שם כדי לשעשע את בני פָּאנְדוּ ואת החוזים.
तस्यां सभायामासीनाः सुव्रताः सत्यसंगराः ।
दिवीव देवा ब्रह्माणं युधिष्ठिरमुपासते ॥३४॥
34. tasyāṁ sabhāyāmāsīnāḥ suvratāḥ satyasaṁgarāḥ ,
divīva devā brahmāṇaṁ yudhiṣṭhiramupāsate.
34. tasyām sabhāyām āsīnāḥ suvratāḥ satyasaṅgarāḥ
divi iva devāḥ brahmāṇam yudhiṣṭhiram upāsate
34. In that assembly hall, those who are firm in excellent vows (suvrata) and truthful in their engagements (satyasaṅgara) are seated. They attend upon Yudhiṣṭhira just as the gods attend upon Brahmā in heaven.
34. כשהם יושבים באולם ההוא, בעלי נדרים טובים ונאמנים לדבר האמת, הם מקיפים את יוּדְהִישְׁתְהִירַה כפי שהאלים בשמיים מקיפים את בְּרַהְמָה.