Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-15, chapter-17

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
वैशंपायन उवाच ।
व्युषितायां रजन्यां तु धृतराष्ट्रोऽम्बिकासुतः ।
विदुरं प्रेषयामास युधिष्ठिरनिवेशनम् ॥१॥
1. vaiśaṁpāyana uvāca ,
vyuṣitāyāṁ rajanyāṁ tu dhṛtarāṣṭro'mbikāsutaḥ ,
viduraṁ preṣayāmāsa yudhiṣṭhiraniveśanam.
1. vaiśampāyanaḥ uvāca vyuṣitāyām rajanyām tu dhṛtarāṣṭraḥ
ambikāsutaḥ viduram preṣayāmāsa yudhiṣṭhiraniveśanam
1. Vaiśampāyana said: When the night had fully dawned, Dhṛtarāṣṭra, the son of Ambikā, then sent Vidura to Yudhiṣṭhira's residence.
स गत्वा राजवचनादुवाचाच्युतमीश्वरम् ।
युधिष्ठिरं महातेजाः सर्वबुद्धिमतां वरः ॥२॥
2. sa gatvā rājavacanāduvācācyutamīśvaram ,
yudhiṣṭhiraṁ mahātejāḥ sarvabuddhimatāṁ varaḥ.
2. sa gatvā rājavacanāt uvāca acyutam īśvaram
yudhiṣṭhiram mahātejāḥ sarvabuddhimatām varaḥ
2. sa mahātejāḥ sarvabuddhimatām varaḥ rājavacanāt gatvā acyutam īśvaram yudhiṣṭhiram uvāca.
2. Having gone by the king's command, that greatly effulgent one, the foremost among all intelligent people, spoke to the infallible (acyuta) lord Yudhiṣṭhira.
धृतराष्ट्रो महाराज वनवासाय दीक्षितः ।
गमिष्यति वनं राजन्कार्त्तिकीमागतामिमाम् ॥३॥
3. dhṛtarāṣṭro mahārāja vanavāsāya dīkṣitaḥ ,
gamiṣyati vanaṁ rājankārttikīmāgatāmimām.
3. dhṛtarāṣṭraḥ mahārāja vanavāsāya dīkṣitaḥ
gamiṣyati vanam rājan kārttikīm āgatām imām
3. mahārāja rājan,
dhṛtarāṣṭraḥ vanavāsāya dīkṣitaḥ asti.
(saḥ) imām āgatām kārttikīm vanam gamiṣyati.
3. King Dhṛtarāṣṭra, O great king, has committed himself to forest-dwelling (vanavāsa). He will go to the forest this coming month of Kārttika.
स त्वा कुरुकुलश्रेष्ठ किंचिदर्थमभीप्सति ।
श्राद्धमिच्छति दातुं स गाङ्गेयस्य महात्मनः ॥४॥
4. sa tvā kurukulaśreṣṭha kiṁcidarthamabhīpsati ,
śrāddhamicchati dātuṁ sa gāṅgeyasya mahātmanaḥ.
4. sa tvā kurukulaśreṣṭha kiñcit artham abhīpsati
śrāddham icchati dātum sa gāṅgeyasya mahātmanaḥ
4. kurukulaśreṣṭha,
saḥ tvā kiñcit artham abhīpsati.
saḥ mahātmanaḥ gāṅgeyasya śrāddham dātum icchati.
4. He (Dhṛtarāṣṭra), O best of the Kuru dynasty, desires something from you. He wishes to perform the ancestral offering (śrāddha) for the great-souled Gaṅgeya (Bhīṣma).
द्रोणस्य सोमदत्तस्य बाह्लीकस्य च धीमतः ।
पुत्राणां चैव सर्वेषां ये चास्य सुहृदो हताः ।
यदि चाभ्यनुजानीषे सैन्धवापसदस्य च ॥५॥
5. droṇasya somadattasya bāhlīkasya ca dhīmataḥ ,
putrāṇāṁ caiva sarveṣāṁ ye cāsya suhṛdo hatāḥ ,
yadi cābhyanujānīṣe saindhavāpasadasya ca.
5. droṇasya somadattasya bāhlīkasya ca
dhīmataḥ putrāṇām ca eva sarveṣām
ye ca asya suhṛdaḥ hatāḥ yadi ca
abhyanujānīṣe saindhavāpasadasya ca
5. (saḥ) droṇasya,
somadattasya,
dhīmataḥ bāhlīkasya ca,
sarveṣām putrāṇām ca eva,
ye ca asya hatāḥ suhṛdaḥ (teṣām),
saindhavāpasadasya ca (śrāddham dātum icchati) yadi ca (tvam) abhyanujānīṣe.
5. And for Droṇa, Somadatta, and the wise Bāhlīka, and indeed for all his (Dhṛtarāṣṭra's) sons, and for those friends of his who were killed. Also, if you permit, for that wretch Saṃdhavāpasada (Jayadratha).
एतच्छ्रुत्वा तु वचनं विदुरस्य युधिष्ठिरः ।
हृष्टः संपूजयामास गुडाकेशश्च पाण्डवः ॥६॥
6. etacchrutvā tu vacanaṁ vidurasya yudhiṣṭhiraḥ ,
hṛṣṭaḥ saṁpūjayāmāsa guḍākeśaśca pāṇḍavaḥ.
6. etat śrutvā tu vacanam vidurasya yudhiṣṭhiraḥ
hṛṣṭaḥ saṃpūjayāmāsa guḍākeśaḥ ca pāṇḍavaḥ
6. Upon hearing these words of Vidura, Yudhishthira became delighted and honored him. Gudakesha (guḍākeśa), the Pandava, also honored him.
न तु भीमो दृढक्रोधस्तद्वचो जगृहे तदा ।
विदुरस्य महातेजा दुर्योधनकृतं स्मरन् ॥७॥
7. na tu bhīmo dṛḍhakrodhastadvaco jagṛhe tadā ,
vidurasya mahātejā duryodhanakṛtaṁ smaran.
7. na tu bhīmaḥ dṛḍhakrodhaḥ tat vacas jagṛhe tadā
vidurasya mahātejāḥ duryodhanakṛtam smaran
7. However, the highly energetic Bhima, whose anger was resolute, did not accept Vidura's words at that time, as he was remembering the wrongs done by Duryodhana.
अभिप्रायं विदित्वा तु भीमसेनस्य फल्गुनः ।
किरीटी किंचिदानम्य भीमं वचनमब्रवीत् ॥८॥
8. abhiprāyaṁ viditvā tu bhīmasenasya phalgunaḥ ,
kirīṭī kiṁcidānamya bhīmaṁ vacanamabravīt.
8. abhiprāyam viditvā tu bhīmasenasya phalgunah
kirīṭī kiñcit ānamya bhīmam vacanam abravīt
8. However, Phalguna (Arjuna), understanding Bhimasena's intention, as Kiriti (kirīṭī) bowed slightly and spoke these words to Bhima.
भीम राजा पिता वृद्धो वनवासाय दीक्षितः ।
दातुमिच्छति सर्वेषां सुहृदामौर्ध्वदेहिकम् ॥९॥
9. bhīma rājā pitā vṛddho vanavāsāya dīkṣitaḥ ,
dātumicchati sarveṣāṁ suhṛdāmaurdhvadehikam.
9. bhīma rājā pitā vṛddhaḥ vanavāsāya dīkṣitaḥ
dātum icchati sarveṣām suhṛdām aurdhvadehikaṃ
9. Bhima, the aged King, our father, has been initiated into the vow of forest dwelling. He desires to give spiritual offerings for the welfare of all his friends (aurdhvadehika).
भवता निर्जितं वित्तं दातुमिच्छति कौरवः ।
भीष्मादीनां महाबाहो तदनुज्ञातुमर्हसि ॥१०॥
10. bhavatā nirjitaṁ vittaṁ dātumicchati kauravaḥ ,
bhīṣmādīnāṁ mahābāho tadanujñātumarhasi.
10. bhavatā nirjitam vittam dātum icchati kauravaḥ
bhīṣmādīnām mahābāho tat anujñātum arhasi
10. महाबाहो कौरवः भवता निर्जितम् वित्तम् भीष्मादीनाम्
दातुम् इच्छति तत् अनुज्ञातुम् अर्हसि
10. O mighty-armed one, the Kaurava (Dhṛtarāṣṭra) desires to give away the wealth that you conquered, dedicating it to Bhīṣma and others. You ought to permit this.
दिष्ट्या त्वद्य महाबाहो धृतराष्ट्रः प्रयाचति ।
याचितो यः पुरास्माभिः पश्य कालस्य पर्ययम् ॥११॥
11. diṣṭyā tvadya mahābāho dhṛtarāṣṭraḥ prayācati ,
yācito yaḥ purāsmābhiḥ paśya kālasya paryayam.
11. diṣṭyā tu adya mahābāho dhṛtarāṣṭraḥ prayācati
yācitaḥ yaḥ purā asmābhiḥ paśya kālasya paryayam
11. महाबाहो दिष्ट्या तु अद्य धृतराष्ट्रः प्रयाचति यः
पुरा अस्माभिः याचितः (अभूत्) कालस्य पर्ययम् पश्य
11. O mighty-armed one, it is fortunate indeed that today Dhṛtarāṣṭra is requesting what we formerly begged from him. See the vicissitudes of time!
योऽसौ पृथिव्याः कृत्स्नाया भर्ता भूत्वा नराधिपः ।
परैर्विनिहतापत्यो वनं गन्तुमभीप्सति ॥१२॥
12. yo'sau pṛthivyāḥ kṛtsnāyā bhartā bhūtvā narādhipaḥ ,
parairvinihatāpatyo vanaṁ gantumabhīpsati.
12. yaḥ asau pṛthivyāḥ kṛtsnāyāḥ bhartā bhūtvā narādhipaḥ
paraiḥ vinihatāpatyaḥ vanam gantum abhīpsati
12. यः असौ कृत्स्नायाः पृथिव्याः नराधिपः भर्ता
भूत्वा परैः विनिहतापत्यः वनम् गन्तुम् अभीप्सति
12. He who, having been the ruler of the entire earth, a king whose children were slain by his enemies, now desires to go to the forest.
मा तेऽन्यत्पुरुषव्याघ्र दानाद्भवतु दर्शनम् ।
अयशस्यमतोऽन्यत्स्यादधर्म्यं च महाभुज ॥१३॥
13. mā te'nyatpuruṣavyāghra dānādbhavatu darśanam ,
ayaśasyamato'nyatsyādadharmyaṁ ca mahābhuja.
13. mā te anyat puruṣavyāghra dānāt bhavatu darśanam
ayaśasyam ataḥ anyat syāt adharmyam ca mahābhuja
13. पुरुषव्याघ्र महाभुज ते दानात् अन्यत् दर्शनम्
मा भवतु अतः अन्यत् अयशस्यम् च अधर्म्यम् स्यात्
13. O tiger among men, let no purpose for you be other than giving (dāna). O mighty-armed one, anything else than this would be inglorious and unrighteous (adharma).
राजानमुपतिष्ठस्व ज्येष्ठं भ्रातरमीश्वरम् ।
अर्हस्त्वमसि दातुं वै नादातुं भरतर्षभ ।
एवं ब्रुवाणं कौन्तेयं धर्मराजोऽभ्यपूजयत् ॥१४॥
14. rājānamupatiṣṭhasva jyeṣṭhaṁ bhrātaramīśvaram ,
arhastvamasi dātuṁ vai nādātuṁ bharatarṣabha ,
evaṁ bruvāṇaṁ kaunteyaṁ dharmarājo'bhyapūjayat.
14. rājānam upatiṣṭhasva jyeṣṭham bhrātaram
īśvaram arhaḥ tvam asi dātum vai
na adātum bharatarṣabha evam bruvāṇam
kaunteyam dharmarājaḥ abhyapūjayat
14. bharatarṣabha,
tvam rājānam jyeṣṭham bhrātaram īśvaram upatiṣṭhasva tvam vai dātum arhaḥ asi na adātum dharmarājaḥ evam bruvāṇam kaunteyam abhyapūjayat
14. O King, fulfill your role as the elder brother and master. Indeed, O best among the Bharatas, you are worthy to give, not to hold back from giving. Having heard Kunti's son (Arjuna) speak thus, Yudhishthira (the king of dharma) honored him.
भीमसेनस्तु सक्रोधः प्रोवाचेदं वचस्तदा ।
वयं भीष्मस्य कुर्मेह प्रेतकार्याणि फल्गुन ॥१५॥
15. bhīmasenastu sakrodhaḥ provācedaṁ vacastadā ,
vayaṁ bhīṣmasya kurmeha pretakāryāṇi phalguna.
15. bhīmasenaḥ tu sa-krodhaḥ provāca idam vacaḥ tadā
vayam bhīṣmasya kurmaḥ iha pretakāryāṇi phālguna
15. tu sa-krodhaḥ bhīmasenaḥ tadā idam vacaḥ provāca phālguna,
vayam iha bhīṣmasya pretakāryāṇi kurmaḥ
15. But Bhimasena, filled with anger, then spoke these words: 'Here and now, O Arjuna, we should perform the rites for the deceased (pretakāryāṇi) of Bhishma.'
सोमदत्तस्य नृपतेर्भूरिश्रवस एव च ।
बाह्लीकस्य च राजर्षेर्द्रोणस्य च महात्मनः ॥१६॥
16. somadattasya nṛpaterbhūriśravasa eva ca ,
bāhlīkasya ca rājarṣerdroṇasya ca mahātmanaḥ.
16. somadattasya nṛpateḥ bhūriśravasaḥ eva ca
bāhlīkasya ca rājarṣeḥ droṇasya ca mahātmanaḥ
16. ca eva somadattasya nṛpateḥ bhūriśravasaḥ ca
bāhlīkasya ca rājarṣeḥ droṇasya ca mahātmanaḥ
16. And similarly, of King Somadatta, of Bhuriśravas, and also of the royal sage Bāhlīka, and of the great-souled Droṇa.
अन्येषां चैव सुहृदां कुन्ती कर्णाय दास्यति ।
श्राद्धानि पुरुषव्याघ्र मादात्कौरवको नृपः ॥१७॥
17. anyeṣāṁ caiva suhṛdāṁ kuntī karṇāya dāsyati ,
śrāddhāni puruṣavyāghra mādātkauravako nṛpaḥ.
17. anyeṣām ca eva suhṛdām kuntī karṇāya dāsyati
śrāddhāni puruṣavyāghra mā adāt kauravakaḥ nṛpaḥ
17. ca eva kuntī anyeṣām suhṛdām karṇāya śrāddhāni dāsyati puruṣavyāghra,
kauravakaḥ nṛpaḥ mā adāt
17. And Kunti will indeed offer "śrāddha" rites for other friends, and for Karna. O tiger among men (puruṣavyāghra), the Kuru king did not offer "śrāddha".
इति मे वर्तते बुद्धिर्मा वो नन्दन्तु शत्रवः ।
कष्टात्कष्टतरं यान्तु सर्वे दुर्योधनादयः ।
यैरियं पृथिवी सर्वा घातिता कुलपांसनैः ॥१८॥
18. iti me vartate buddhirmā vo nandantu śatravaḥ ,
kaṣṭātkaṣṭataraṁ yāntu sarve duryodhanādayaḥ ,
yairiyaṁ pṛthivī sarvā ghātitā kulapāṁsanaiḥ.
18. iti me vartate buddhiḥ mā vaḥ nandantu
śatravaḥ kaṣṭāt kaṣṭataram
yāntu sarve duryodhanādayaḥ yaiḥ iyam
pṛthivī sarvā ghātitā kulapāṃsanaiḥ
18. iti me buddhiḥ vartate mā vaḥ śatravaḥ nandantu yaiḥ kulapāṃsanaiḥ iyam sarvā pṛthivī ghātitā,
te sarve duryodhanādayaḥ kaṣṭāt kaṣṭataram yāntu
18. This is my resolve: May your enemies not rejoice. May all Duryodhana and others, by whom this entire earth was destroyed, those disgracers of their lineage, go from misfortune to greater misfortune.
कुतस्त्वमद्य विस्मृत्य वैरं द्वादशवार्षिकम् ।
अज्ञातवासगमनं द्रौपदीशोकवर्धनम् ।
क्व तदा धृतराष्ट्रस्य स्नेहोऽस्मास्वभवत्तदा ॥१९॥
19. kutastvamadya vismṛtya vairaṁ dvādaśavārṣikam ,
ajñātavāsagamanaṁ draupadīśokavardhanam ,
kva tadā dhṛtarāṣṭrasya sneho'smāsvabhavattadā.
19. kutaḥ tvam adya vismṛtya vairam
dvādaśavārṣikam ajñātavāsagamanam
draupadīśokavardhanam kva tadā
dhṛtarāṣṭrasya snehaḥ asmāsu abhavat tadā
19. adya tvam kutaḥ dvādaśavārṣikam vairam,
ajñātavāsagamanam,
draupadīśokavardhanam ca vismṛtya (āsi)? tadā dhṛtarāṣṭrasya snehaḥ asmāsu kva abhavat tadā?
19. How can you today forget the twelve-year-old enmity, the going into unknown exile, and the increase of Draupadi's sorrow? Where then was Dhritarashtra's affection towards us at that time?
कृष्णाजिनोपसंवीतो हृताभरणभूषणः ।
सार्धं पाञ्चालपुत्र्या त्वं राजानमुपजग्मिवान् ।
क्व तदा द्रोणभीष्मौ तौ सोमदत्तोऽपि वाभवत् ॥२०॥
20. kṛṣṇājinopasaṁvīto hṛtābharaṇabhūṣaṇaḥ ,
sārdhaṁ pāñcālaputryā tvaṁ rājānamupajagmivān ,
kva tadā droṇabhīṣmau tau somadatto'pi vābhavat.
20. kṛṣṇājinopasaṃvītaḥ hṛtābharaṇabhūṣaṇaḥ
sārdham pāñcālaputryā tvam
rājānam upajagmivān kva tadā droṇabhīṣmau
tau somadattaḥ api vā abhavat
20. kṛṣṇājinopasaṃvītaḥ hṛtābharaṇabhūṣaṇaḥ
tvam pāñcālaputryā sārdham
rājānam upajagmivān tadā tau droṇabhīṣmau
vā somadattaḥ api kva abhavat?
20. Clothed in a black deerskin, stripped of your ornaments and decorations, you, along with the daughter of Pancala, went to the king. Where then were those Drona and Bhishma, or Somadatta for that matter?
यत्र त्रयोदश समा वने वन्येन जीवसि ।
न तदा त्वा पिता ज्येष्ठः पितृत्वेनाभिवीक्षते ॥२१॥
21. yatra trayodaśa samā vane vanyena jīvasi ,
na tadā tvā pitā jyeṣṭhaḥ pitṛtvenābhivīkṣate.
21. yatra trayodaśa samāḥ vane vanyena jīvasi na
tadā tvā pitā jyeṣṭhaḥ pitṛtvena abhivīkṣate
21. yatra trayodaśa samāḥ vane vanyena jīvasi,
tadā jyeṣṭhaḥ pitā tvā pitṛtvena na abhivīkṣate.
21. Where for thirteen years you lived in the forest on wild food, then your elder father did not look upon you with fatherly affection.
किं ते तद्विस्मृतं पार्थ यदेष कुलपांसनः ।
दुर्वृत्तो विदुरं प्राह द्यूते किं जितमित्युत ॥२२॥
22. kiṁ te tadvismṛtaṁ pārtha yadeṣa kulapāṁsanaḥ ,
durvṛtto viduraṁ prāha dyūte kiṁ jitamityuta.
22. kiṃ te tat vismṛtam pārtha yat eṣa kulapāṃsanaḥ
durvṛttaḥ viduram prāha dyūte kim jitam iti uta
22. pārtha,
te tat kiṃ vismṛtam yat eṣa durvṛttaḥ kulapāṃsanaḥ viduram prāha - dyūte kim jitam iti uta?
22. Pārtha, have you forgotten what this disgrace to his family, this ill-behaved one, said to Vidura: 'What, indeed, has been won in the game of dice?'
तमेवंवादिनं राजा कुन्तीपुत्रो युधिष्ठिरः ।
उवाच भ्रातरं धीमाञ्जोषमास्वेति भर्त्सयन् ॥२३॥
23. tamevaṁvādinaṁ rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ ,
uvāca bhrātaraṁ dhīmāñjoṣamāsveti bhartsayan.
23. tam evaṃvādinaṃ rājā kuntīputraḥ yudhiṣṭhiraḥ
uvāca bhrātaram dhīmān joṣam āsva iti bhartsayan
23. dhīmān rājā kuntīputraḥ yudhiṣṭhiraḥ evaṃvādinaṃ tam bhrātaram bhartsayan uvāca - joṣam āsvaiti.
23. The intelligent King Yudhiṣṭhira, son of Kuntī, rebuking his brother who was speaking thus, told him, 'Remain silent!'