Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-1, chapter-200

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
जनमेजय उवाच ।
एवं संप्राप्य राज्यं तदिन्द्रप्रस्थे तपोधन ।
अत ऊर्ध्वं महात्मानः किमकुर्वन्त पाण्डवाः ॥१॥
1. janamejaya uvāca ,
evaṁ saṁprāpya rājyaṁ tadindraprasthe tapodhana ,
ata ūrdhvaṁ mahātmānaḥ kimakurvanta pāṇḍavāḥ.
1. janamejayaḥ uvāca evam samprāpya rājyam tat indraprasthe
tapodhana ataḥ ūrdhvam mahātmānaḥ kim akurvanta pāṇḍavāḥ
1. Janamejaya said: "O ascetic, after having thus obtained that kingdom in Indraprastha, what did the great-souled (ātman) Pandavas do after that?"
सर्व एव महात्मानः पूर्वे मम पितामहाः ।
द्रौपदी धर्मपत्नी च कथं तानन्ववर्तत ॥२॥
2. sarva eva mahātmānaḥ pūrve mama pitāmahāḥ ,
draupadī dharmapatnī ca kathaṁ tānanvavartata.
2. sarva eva mahātmānaḥ pūrve mama pitāmahāḥ
draupadī dharmapatnī ca katham tān anvavartata
2. How did Draupadi, the lawful wife (dharma), conduct herself with respect to all those great-souled (ātman) ones, my ancestors?
कथं वा पञ्च कृष्णायामेकस्यां ते नराधिपाः ।
वर्तमाना महाभागा नाभिद्यन्त परस्परम् ॥३॥
3. kathaṁ vā pañca kṛṣṇāyāmekasyāṁ te narādhipāḥ ,
vartamānā mahābhāgā nābhidyanta parasparam.
3. katham vā pañca kṛṣṇāyām ekasyām te narādhipāḥ
vartamānāḥ mahābhāgāḥ na abhidyanta parasparam
3. Or how is it that those five illustrious kings, sharing one Draupadi (kṛṣṇā), did not become divided from one another?
श्रोतुमिच्छाम्यहं सर्वं विस्तरेण तपोधन ।
तेषां चेष्टितमन्योन्यं युक्तानां कृष्णया तया ॥४॥
4. śrotumicchāmyahaṁ sarvaṁ vistareṇa tapodhana ,
teṣāṁ ceṣṭitamanyonyaṁ yuktānāṁ kṛṣṇayā tayā.
4. śrotum icchāmi aham sarvam vistareṇa tapodhana
teṣām ceṣṭitam anyonyam yuktānām kṛṣṇayā tayā
4. O ascetic, I wish to hear everything in detail: their mutual conduct, especially as they were united with that Draupadi (kṛṣṇā).
वैशंपायन उवाच ।
धृतराष्ट्राभ्यनुज्ञाताः कृष्णया सह पाण्डवाः ।
रेमिरे पुरुषव्याघ्राः प्राप्तराज्याः परंतपाः ॥५॥
5. vaiśaṁpāyana uvāca ,
dhṛtarāṣṭrābhyanujñātāḥ kṛṣṇayā saha pāṇḍavāḥ ,
remire puruṣavyāghrāḥ prāptarājyāḥ paraṁtapāḥ.
5. vaiśaṃpāyana uvāca dhṛtarāṣṭra abhyanujñātāḥ kṛṣṇayā saha
pāṇḍavāḥ remire puruṣavyāghrāḥ prāptarājyāḥ paraṃtapāḥ
5. Vaiśampāyana said: The Pāṇḍavas, those foremost among men and subduers of their foes, having received permission from Dhṛtarāṣṭra and obtained their kingdom, enjoyed themselves together with Kṛṣṇā (Draupadi).
प्राप्य राज्यं महातेजाः सत्यसंधो युधिष्ठिरः ।
पालयामास धर्मेण पृथिवीं भ्रातृभिः सह ॥६॥
6. prāpya rājyaṁ mahātejāḥ satyasaṁdho yudhiṣṭhiraḥ ,
pālayāmāsa dharmeṇa pṛthivīṁ bhrātṛbhiḥ saha.
6. prāpya rājyam mahātejāḥ satyasaṃdhaḥ yudhiṣṭhiraḥ
pālayāmāsa dharmeṇa pṛthivīm bhrātṛbhiḥ saha
6. The greatly glorious Yudhiṣṭhira, who was true to his promises, having obtained the kingdom, ruled the earth with his brothers in accordance with the (natural law) dharma.
जितारयो महाप्राज्ञाः सत्यधर्मपरायणाः ।
मुदं परमिकां प्राप्तास्तत्रोषुः पाण्डुनन्दनाः ॥७॥
7. jitārayo mahāprājñāḥ satyadharmaparāyaṇāḥ ,
mudaṁ paramikāṁ prāptāstatroṣuḥ pāṇḍunandanāḥ.
7. jitārayaḥ mahāprājñāḥ satyadharma parāyaṇāḥ
mudam paramikām prāptāḥ tatra uṣuḥ pāṇḍunandanāḥ
7. The sons of Pāṇḍu, who had conquered their enemies, were exceedingly wise and utterly devoted to truth and (natural law) dharma. Having attained the highest joy, they resided there.
कुर्वाणाः पौरकार्याणि सर्वाणि पुरुषर्षभाः ।
आसां चक्रुर्महार्हेषु पार्थिवेष्वासनेषु च ॥८॥
8. kurvāṇāḥ paurakāryāṇi sarvāṇi puruṣarṣabhāḥ ,
āsāṁ cakrurmahārheṣu pārthiveṣvāsaneṣu ca.
8. kurvāṇāḥ paurakāryāṇi sarvāṇi puruṣarṣabhāḥ
āsām cakruḥ mahārheṣu pārthiveṣu āsaneṣu ca
8. Those foremost among men, while diligently performing all the duties related to the citizens, also took their seats on highly valuable royal thrones.
अथ तेषूपविष्टेषु सर्वेष्वेव महात्मसु ।
नारदस्त्वथ देवर्षिराजगाम यदृच्छया ।
आसनं रुचिरं तस्मै प्रददौ स्वं युधिष्ठिरः ॥९॥
9. atha teṣūpaviṣṭeṣu sarveṣveva mahātmasu ,
nāradastvatha devarṣirājagāma yadṛcchayā ,
āsanaṁ ruciraṁ tasmai pradadau svaṁ yudhiṣṭhiraḥ.
9. atha teṣu upaviṣṭeṣu sarveṣu eva
mahātmasu nāradaḥ tu atha devarṣiḥ
ājagāma yadṛcchayā āsanam ruchiram
tasmai pradadau svam yudhiṣṭhiraḥ
9. Then, when all those great souls had taken their seats, the divine sage (devarṣi) Nārada arrived spontaneously. Yudhiṣṭhira then offered his own beautiful seat to him.
देवर्षेरुपविष्टस्य स्वयमर्घ्यं यथाविधि ।
प्रादाद्युधिष्ठिरो धीमान्राज्यं चास्मै न्यवेदयत् ॥१०॥
10. devarṣerupaviṣṭasya svayamarghyaṁ yathāvidhi ,
prādādyudhiṣṭhiro dhīmānrājyaṁ cāsmai nyavedayat.
10. devarsheḥ upaviṣṭasya svayam arghyam yathāvidhi
prādāt yudhiṣṭhiraḥ dhīmān rājyam ca asmai nyavedayat
10. The intelligent Yudhishthira personally offered a ceremonial welcome (arghya) to the divine sage (devarṣi) who was seated, doing so according to the proper rituals. He also presented his kingdom to him.
प्रतिगृह्य तु तां पूजामृषिः प्रीतमनाभवत् ।
आशीर्भिर्वर्धयित्वा तु तमुवाचास्यतामिति ॥११॥
11. pratigṛhya tu tāṁ pūjāmṛṣiḥ prītamanābhavat ,
āśīrbhirvardhayitvā tu tamuvācāsyatāmiti.
11. pratigṛhya tu tām pūjām ṛṣiḥ prītamanāḥ abhavat
āśīrbhiḥ vardhayitvā tu tam uvāca āsyatām iti
11. Having accepted that honor, the sage (ṛṣi) became very pleased. After bestowing his blessings, he said to Yudhishthira, "Please be seated."
निषसादाभ्यनुज्ञातस्ततो राजा युधिष्ठिरः ।
प्रेषयामास कृष्णायै भगवन्तमुपस्थितम् ॥१२॥
12. niṣasādābhyanujñātastato rājā yudhiṣṭhiraḥ ,
preṣayāmāsa kṛṣṇāyai bhagavantamupasthitam.
12. niṣasāda abhyanujñātaḥ tataḥ rājā yudhiṣṭhiraḥ
preṣayāmāsa kṛṣṇāyai bhagavantam upasthitam
12. King Yudhishthira, having been granted permission, then sat down. He then sent the revered sage (Narada), who was present, to Draupadi.
श्रुत्वैव द्रौपदी चापि शुचिर्भूत्वा समाहिता ।
जगाम तत्र यत्रास्ते नारदः पाण्डवैः सह ॥१३॥
13. śrutvaiva draupadī cāpi śucirbhūtvā samāhitā ,
jagāma tatra yatrāste nāradaḥ pāṇḍavaiḥ saha.
13. śrutvā eva draupadī ca api śuciḥ bhūtvā samāhitā
jagāma tatra yatra āste nāradaḥ pāṇḍavaiḥ saha
13. Upon hearing this, Draupadi immediately purified herself and composed her mind. She then went to where Narada was seated with the Pandavas.
तस्याभिवाद्य चरणौ देवर्षेर्धर्मचारिणी ।
कृताञ्जलिः सुसंवीता स्थिताथ द्रुपदात्मजा ॥१४॥
14. tasyābhivādya caraṇau devarṣerdharmacāriṇī ,
kṛtāñjaliḥ susaṁvītā sthitātha drupadātmajā.
14. tasya abhivādya caraṇau devarsheḥ dharmacāriṇī
kṛtāñjaliḥ susaṃvītā sthitā atha drupadātmajā
14. The dutiful wife (dharmacāriṇī), Draupadi (the daughter of Drupada), then saluted the feet of that divine sage (devarṣi). Modestly attired and with palms joined in reverence, she stood before him.
तस्याश्चापि स धर्मात्मा सत्यवागृषिसत्तमः ।
आशिषो विविधाः प्रोच्य राजपुत्र्यास्तु नारदः ।
गम्यतामिति होवाच भगवांस्तामनिन्दिताम् ॥१५॥
15. tasyāścāpi sa dharmātmā satyavāgṛṣisattamaḥ ,
āśiṣo vividhāḥ procya rājaputryāstu nāradaḥ ,
gamyatāmiti hovāca bhagavāṁstāmaninditām.
15. tasyāḥ ca api saḥ dharmātmā satyavāk
ṛṣisattamaḥ āśiṣaḥ vividhāḥ procya
rājaputryāḥ tu nāradaḥ gamyatām
iti ha uvāca bhagavān tām aninditām
15. The venerable sage Narada, who was righteous (dharmātmā) and truthful, after uttering various blessings to that faultless princess, then told her, "You may go."
गतायामथ कृष्णायां युधिष्ठिरपुरोगमान् ।
विविक्ते पाण्डवान्सर्वानुवाच भगवानृषिः ॥१६॥
16. gatāyāmatha kṛṣṇāyāṁ yudhiṣṭhirapurogamān ,
vivikte pāṇḍavānsarvānuvāca bhagavānṛṣiḥ.
16. gatāyām atha kṛṣṇāyām yudhiṣṭhirapurōgamān
vivikte pāṇḍavān sarvān uvāca bhagavān ṛṣiḥ
16. After Krishnaa (Draupadī) had left, the venerable sage spoke to all the Pāṇḍavas, with Yudhishthira as their leader, in a secluded place.
पाञ्चाली भवतामेका धर्मपत्नी यशस्विनी ।
यथा वो नात्र भेदः स्यात्तथा नीतिर्विधीयताम् ॥१७॥
17. pāñcālī bhavatāmekā dharmapatnī yaśasvinī ,
yathā vo nātra bhedaḥ syāttathā nītirvidhīyatām.
17. pāñcālī bhavatām ekā dharmapatnī yaśasvinī yathā
vaḥ na atra bhedaḥ syāt tathā nītiḥ vidhīyatām
17. Pañcālī (Draupadī) is your one glorious and lawful wife (dharmapatnī). Therefore, let a policy (nīti) be devised so that there is no discord among you in this matter.
सुन्दोपसुन्दावसुरौ भ्रातरौ सहितावुभौ ।
आस्तामवध्यावन्येषां त्रिषु लोकेषु विश्रुतौ ॥१८॥
18. sundopasundāvasurau bhrātarau sahitāvubhau ,
āstāmavadhyāvanyeṣāṁ triṣu lokeṣu viśrutau.
18. sundopasundau asurau bhrātarau sahitau ubhau
āstām avadhyau anyeṣām triṣu lokeṣu viśrutau
18. Sunda and Upasunda were two united demon (asura) brothers, both renowned throughout the three worlds as invincible by others.
एकराज्यावेकगृहावेकशय्यासनाशनौ ।
तिलोत्तमायास्तौ हेतोरन्योन्यमभिजघ्नतुः ॥१९॥
19. ekarājyāvekagṛhāvekaśayyāsanāśanau ,
tilottamāyāstau hetoranyonyamabhijaghnatuḥ.
19. ekarājyau ekagṛhau ekaśayyāsanāśanau
tilottamāyāḥ tau hetoḥ anyonyam abhijaghnatuḥ
19. Sharing a single kingdom, a single house, and even the same bed, seat, and food, those two killed each other for the sake of Tilottama.
रक्ष्यतां सौहृदं तस्मादन्योन्यप्रतिभाविकम् ।
यथा वो नात्र भेदः स्यात्तत्कुरुष्व युधिष्ठिर ॥२०॥
20. rakṣyatāṁ sauhṛdaṁ tasmādanyonyapratibhāvikam ,
yathā vo nātra bhedaḥ syāttatkuruṣva yudhiṣṭhira.
20. rakṣyatām sauhṛdam tasmāt anyonyapratibhāvikam yathā
vaḥ na atra bhedaḥ syāt tat kuruṣva yudhiṣṭhira
20. Therefore, O Yudhiṣṭhira, protect this mutually assured friendship so that no discord may arise among you in this matter. Do that.
युधिष्ठिर उवाच ।
सुन्दोपसुन्दावसुरौ कस्य पुत्रौ महामुने ।
उत्पन्नश्च कथं भेदः कथं चान्योन्यमघ्नताम् ॥२१॥
21. yudhiṣṭhira uvāca ,
sundopasundāvasurau kasya putrau mahāmune ,
utpannaśca kathaṁ bhedaḥ kathaṁ cānyonyamaghnatām.
21. yudhiṣṭhira uvāca sundopasundau asurau kasya putrau mahāmune
utpannaḥ ca katham bhedaḥ katham ca anyonyam aghnatām
21. Yudhiṣṭhira said: O great sage, whose two sons were Sunda and Upasunda, the two asuras (demons)? And how did discord arise, and how did they kill each other?
अप्सरा देवकन्या वा कस्य चैषा तिलोत्तमा ।
यस्याः कामेन संमत्तौ जघ्नतुस्तौ परस्परम् ॥२२॥
22. apsarā devakanyā vā kasya caiṣā tilottamā ,
yasyāḥ kāmena saṁmattau jaghnatustau parasparam.
22. apsarā devakanyā vā kasya ca eṣā tilottamā
yasyāḥ kāmena saṃmattau jaghmatuḥ tau parasparam
22. And whose was this Tilottamā, an apsaras (celestial nymph) or a daughter of a god? Because of their desire (kāma) for whom, those two, driven mad, killed each other?
एतत्सर्वं यथावृत्तं विस्तरेण तपोधन ।
श्रोतुमिच्छामहे विप्र परं कौतूहलं हि नः ॥२३॥
23. etatsarvaṁ yathāvṛttaṁ vistareṇa tapodhana ,
śrotumicchāmahe vipra paraṁ kautūhalaṁ hi naḥ.
23. etat sarvam yathāvṛttam vistareṇa tapodhana
śrotum icchāmahe vipra param kautūhalam hi naḥ
23. O ascetic (tapodhana), O Brahmin, we indeed wish to hear all of this account in detail, as it transpired, for our curiosity is immense.