Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-1, chapter-117

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
वैशंपायन उवाच ।
पाण्डोरवभृथं कृत्वा देवकल्पा महर्षयः ।
ततो मन्त्रमकुर्वन्त ते समेत्य तपस्विनः ॥१॥
1. vaiśaṁpāyana uvāca ,
pāṇḍoravabhṛthaṁ kṛtvā devakalpā maharṣayaḥ ,
tato mantramakurvanta te sametya tapasvinaḥ.
1. vaiśaṃpāyana uvāca | pāṇḍoḥ avabhṛtham kṛtvā devakalpā
maharṣayaḥ | tataḥ mantram akurvanta te sametya tapasvinaḥ
1. Vaiśampayana said: After performing the concluding ritual bath for Pāṇḍu, those god-like great sages (maharṣayaḥ) who were ascetics, then assembled and held a counsel.
हित्वा राज्यं च राष्ट्रं च स महात्मा महातपाः ।
अस्मिन्स्थाने तपस्तप्तुं तापसाञ्शरणं गतः ॥२॥
2. hitvā rājyaṁ ca rāṣṭraṁ ca sa mahātmā mahātapāḥ ,
asminsthāne tapastaptuṁ tāpasāñśaraṇaṁ gataḥ.
2. hitvā rājyam ca rāṣṭram ca sa mahātmā mahātapaḥ
| asmin sthāne tapaḥ taptum tāpasān śaraṇam gataḥ
2. Having renounced both his kingdom and his realm, that great-souled (mahātmā) one, who practiced great austerity, came to this place and took refuge with the ascetics to perform (his) penance (tapas).
स जातमात्रान्पुत्रांश्च दारांश्च भवतामिह ।
प्रदायोपनिधिं राजा पाण्डुः स्वर्गमितो गतः ॥३॥
3. sa jātamātrānputrāṁśca dārāṁśca bhavatāmiha ,
pradāyopanidhiṁ rājā pāṇḍuḥ svargamito gataḥ.
3. sa jātamātrān putrān ca dārān ca bhavatām iha |
pradāya upanidhim rājā pāṇḍuḥ svargam itaḥ gataḥ
3. King Pāṇḍu, having entrusted his just-born sons and wives to you all here as a sacred trust, departed from this world to heaven.
ते परस्परमामन्त्र्य सर्वभूतहिते रताः ।
पाण्डोः पुत्रान्पुरस्कृत्य नगरं नागसाह्वयम् ॥४॥
4. te parasparamāmantrya sarvabhūtahite ratāḥ ,
pāṇḍoḥ putrānpuraskṛtya nagaraṁ nāgasāhvayam.
4. te parasparam āmantrya sarvabhūtahite ratāḥ
pāṇḍoḥ putrān puraskṛtya nagaram nāgasāhvayam
4. Having consulted each other, they, who were devoted to the welfare of all beings, then, placing Pāṇḍu's sons at the forefront, set out for the city named Nāgasāhvaya (Hastināpura).
उदारमनसः सिद्धा गमने चक्रिरे मनः ।
भीष्माय पाण्डवान्दातुं धृतराष्ट्राय चैव हि ॥५॥
5. udāramanasaḥ siddhā gamane cakrire manaḥ ,
bhīṣmāya pāṇḍavāndātuṁ dhṛtarāṣṭrāya caiva hi.
5. udāramanasaḥ siddhāḥ gamane cakrire manaḥ
bhīṣmāya pāṇḍavān dātum dhṛtarāṣṭrāya ca eva hi
5. The noble-minded perfected beings (siddhāḥ) resolved to set out, intending to hand over the Pāṇḍavas to Bhīṣma and certainly to Dhṛtarāṣṭra.
तस्मिन्नेव क्षणे सर्वे तानादाय प्रतस्थिरे ।
पाण्डोर्दारांश्च पुत्रांश्च शरीरं चैव तापसाः ॥६॥
6. tasminneva kṣaṇe sarve tānādāya pratasthire ,
pāṇḍordārāṁśca putrāṁśca śarīraṁ caiva tāpasāḥ.
6. tasmin eva kṣaṇe sarve tān ādāya pratastire
pāṇḍoḥ dārān ca putrān ca śarīram ca eva tāpasāḥ
6. At that very moment, all the ascetics (tāpasāḥ), taking Pāṇḍu's wives, sons, and also his body, set forth.
सुखिनी सा पुरा भूत्वा सततं पुत्रवत्सला ।
प्रपन्ना दीर्घमध्वानं संक्षिप्तं तदमन्यत ॥७॥
7. sukhinī sā purā bhūtvā satataṁ putravatsalā ,
prapannā dīrghamadhvānaṁ saṁkṣiptaṁ tadamanyata.
7. sukhinī sā purā bhūtvā satatam putravatsalā
prapannā dīrgham adhvānam saṃkṣiptam tat amanyata
7. She (Kuntī), who had previously been happy and constantly affectionate towards her sons, now, having embarked upon a long journey, considered it short.
सा नदीर्घेण कालेन संप्राप्ता कुरुजाङ्गलम् ।
वर्धमानपुरद्वारमाससाद यशस्विनी ॥८॥
8. sā nadīrgheṇa kālena saṁprāptā kurujāṅgalam ,
vardhamānapuradvāramāsasāda yaśasvinī.
8. sā na dīrgheṇa kālena saṃprāptā kurujāṅgalam
vardhamānapuradvāram āsasāda yaśasvinī
8. She, the glorious (yaśasvinī) one, in not a long time, reached the Kuru-jāṅgala region and approached the gate of Vardhamāna city.
तं चारणसहस्राणां मुनीनामागमं तदा ।
श्रुत्वा नागपुरे नॄणां विस्मयः समजायत ॥९॥
9. taṁ cāraṇasahasrāṇāṁ munīnāmāgamaṁ tadā ,
śrutvā nāgapure nṝṇāṁ vismayaḥ samajāyata.
9. tam cāraṇasahasrāṇām munīnām āgamam tadā
śrutvā nāgapure nṝṇām vismayaḥ samajāyata
9. At that time, upon hearing of the arrival of thousands of bards and sages, a great wonder arose among the people in Nāgapura.
मुहूर्तोदित आदित्ये सर्वे धर्मपुरस्कृताः ।
सदारास्तापसान्द्रष्टुं निर्ययुः पुरवासिनः ॥१०॥
10. muhūrtodita āditye sarve dharmapuraskṛtāḥ ,
sadārāstāpasāndraṣṭuṁ niryayuḥ puravāsinaḥ.
10. muhūrta udite āditye sarve dharmapuraskṛtāḥ
sadārāḥ tāpasān draṣṭum niryayuḥ puravāsinaḥ
10. At sunrise, all the citizens, guided by their sense of natural law (dharma), accompanied by their wives, set out to see the ascetics.
स्त्रीसंघाः क्षत्रसंघाश्च यानसंघान्समास्थिताः ।
ब्राह्मणैः सह निर्जग्मुर्ब्राह्मणानां च योषितः ॥११॥
11. strīsaṁghāḥ kṣatrasaṁghāśca yānasaṁghānsamāsthitāḥ ,
brāhmaṇaiḥ saha nirjagmurbrāhmaṇānāṁ ca yoṣitaḥ.
11. strīsaṅghāḥ kṣatrasaṅghāḥ ca yānasaṅghān samāsthitāḥ
brāhmaṇaiḥ saha nirjagmuḥ brāhmaṇānām ca yoṣitaḥ
11. Companies of women and companies of warriors, having taken their places in carriages, set forth together with the Brahmins and also the wives of the Brahmins.
तथा विट्शूद्रसंघानां महान्व्यतिकरोऽभवत् ।
न कश्चिदकरोदीर्ष्यामभवन्धर्मबुद्धयः ॥१२॥
12. tathā viṭśūdrasaṁghānāṁ mahānvyatikaro'bhavat ,
na kaścidakarodīrṣyāmabhavandharmabuddhayaḥ.
12. tathā viṭśūdrasaṅghānām mahān vyatikaraḥ abhavat
na kaścit akarot īrṣyām abhavan dharmabuddhayaḥ
12. Thus, there was a great intermingling among the groups of Vaishyas and Shudras. No one felt envy; their minds were fixed on natural law (dharma).
तथा भीष्मः शांतनवः सोमदत्तोऽथ बाह्लिकः ।
प्रज्ञाचक्षुश्च राजर्षिः क्षत्ता च विदुरः स्वयम् ॥१३॥
13. tathā bhīṣmaḥ śāṁtanavaḥ somadatto'tha bāhlikaḥ ,
prajñācakṣuśca rājarṣiḥ kṣattā ca viduraḥ svayam.
13. tathā bhīṣmaḥ śāntanavaḥ somadattaḥ atha bāhlikaḥ
prajñācakṣuḥ ca rājarṣiḥ kṣattā ca viduraḥ svayam
13. In the same way, Bhishma, the son of Shantanu, Somadatta, and then Balhika, as well as the blind King (Dhritarashtra), the royal sage, and Vidura himself, the charioteer (were present).
सा च सत्यवती देवी कौसल्या च यशस्विनी ।
राजदारैः परिवृता गान्धारी च विनिर्ययौ ॥१४॥
14. sā ca satyavatī devī kausalyā ca yaśasvinī ,
rājadāraiḥ parivṛtā gāndhārī ca viniryayau.
14. sā ca satyavatī devī kausalyā ca yaśasvinī
rājadāraiḥ parivṛtā gāndhārī ca viniryayau
14. And that goddess Satyavatī, along with the glorious Kausalyā and Gandhārī, emerged, surrounded by the royal wives.
धृतराष्ट्रस्य दायादा दुर्योधनपुरोगमाः ।
भूषिता भूषणैश्चित्रैः शतसंख्या विनिर्ययुः ॥१५॥
15. dhṛtarāṣṭrasya dāyādā duryodhanapurogamāḥ ,
bhūṣitā bhūṣaṇaiścitraiḥ śatasaṁkhyā viniryayuḥ.
15. dhṛtarāṣṭrasya dāyādāḥ duryodhanapurūgamāḥ
bhūṣitāḥ bhūṣaṇaiḥ citraiḥ śatasaṅkhyāḥ viniryayuḥ
15. Dhṛtarāṣṭra's heirs, led by Duryodhana, numbering a hundred, emerged, adorned with various splendid ornaments.
तान्महर्षिगणान्सर्वाञ्शिरोभिरभिवाद्य च ।
उपोपविविशुः सर्वे कौरव्याः सपुरोहिताः ॥१६॥
16. tānmaharṣigaṇānsarvāñśirobhirabhivādya ca ,
upopaviviśuḥ sarve kauravyāḥ sapurohitāḥ.
16. tān maharṣigaṇān sarvān śirobhiḥ abhivādya
ca upopaviviśuḥ sarve kauravyāḥ sapurohitāḥ
16. And having saluted all those hosts of great sages with their heads, all the Kauravas, accompanied by their priests, sat down around them.
तथैव शिरसा भूमावभिवाद्य प्रणम्य च ।
उपोपविविशुः सर्वे पौरजानपदा अपि ॥१७॥
17. tathaiva śirasā bhūmāvabhivādya praṇamya ca ,
upopaviviśuḥ sarve paurajānapadā api.
17. tathā eva śirasā bhūmau abhivādya praṇamya
ca upopaviviśuḥ sarve paurajānapadāḥ api
17. In the same manner, having saluted and bowed down with their heads to the ground, all the city and country dwellers also sat down around them.
तमकूजमिवाज्ञाय जनौघं सर्वशस्तदा ।
भीष्मो राज्यं च राष्ट्रं च महर्षिभ्यो न्यवेदयत् ॥१८॥
18. tamakūjamivājñāya janaughaṁ sarvaśastadā ,
bhīṣmo rājyaṁ ca rāṣṭraṁ ca maharṣibhyo nyavedayat.
18. tam akūjam iva ājñāya janaugham sarvaśaḥ tadā
bhīṣmaḥ rājyam ca rāṣṭram ca maharṣibhyaḥ nyavedayat
18. Having then perceived that entire multitude of people as silent, Bhīṣma offered the kingdom and the realm to the great sages.
तेषामथो वृद्धतमः प्रत्युत्थाय जटाजिनी ।
महर्षिमतमाज्ञाय महर्षिरिदमब्रवीत् ॥१९॥
19. teṣāmatho vṛddhatamaḥ pratyutthāya jaṭājinī ,
maharṣimatamājñāya maharṣiridamabravīt.
19. teṣām atho vṛddhatamaḥ pratyutthāya jaṭājinī
maharṣimatam ājñāya maharṣiḥ idam abravīt
19. Then, the eldest among those great sages, who was adorned with matted locks and deerskin, having risen and understood the opinion of the other great sage, spoke this.
यः स कौरव्यदायादः पाण्डुर्नाम नराधिपः ।
कामभोगान्परित्यज्य शतशृङ्गमितो गतः ॥२०॥
20. yaḥ sa kauravyadāyādaḥ pāṇḍurnāma narādhipaḥ ,
kāmabhogānparityajya śataśṛṅgamito gataḥ.
20. yaḥ saḥ kauravyadāyādaḥ pāṇḍuḥ nāma narādhipaḥ
kāmabhogān parityajya śataśṛṅgam itaḥ gataḥ
20. That king, Pāṇḍu by name, the heir of the Kuru dynasty, abandoned sensual pleasures and went from here to Mount Śataśṛṅga.
ब्रह्मचर्यव्रतस्थस्य तस्य दिव्येन हेतुना ।
साक्षाद्धर्मादयं पुत्रस्तस्य जातो युधिष्ठिरः ॥२१॥
21. brahmacaryavratasthasya tasya divyena hetunā ,
sākṣāddharmādayaṁ putrastasya jāto yudhiṣṭhiraḥ.
21. brahmacaryavratasthasya tasya divyena hetunā sākṣāt
dharmāt ayam putraḥ tasya jātaḥ yudhiṣṭhiraḥ
21. To him (Pāṇḍu), while he was observing the vow of celibacy (brahmacarya), this son Yudhiṣṭhira was born by a divine cause directly from Dharma (the deity of natural law/righteousness).
तथेमं बलिनां श्रेष्ठं तस्य राज्ञो महात्मनः ।
मातरिश्वा ददौ पुत्रं भीमं नाम महाबलम् ॥२२॥
22. tathemaṁ balināṁ śreṣṭhaṁ tasya rājño mahātmanaḥ ,
mātariśvā dadau putraṁ bhīmaṁ nāma mahābalam.
22. tathā imam balinām śreṣṭham tasya rājñaḥ mahātmanaḥ
mātariśvā dadau putram bhīmam nāma mahābalam
22. Similarly, Mātariśvā (the wind god) gave a son named Bhīma, who was very mighty and the foremost among the strong, to that great-souled king (Pāṇḍu).
पुरुहूतादयं जज्ञे कुन्त्यां सत्यपराक्रमः ।
यस्य कीर्तिर्महेष्वासान्सर्वानभिभविष्यति ॥२३॥
23. puruhūtādayaṁ jajñe kuntyāṁ satyaparākramaḥ ,
yasya kīrtirmaheṣvāsānsarvānabhibhaviṣyati.
23. puruhūtāt ayam jajñe kuntyām satyaparākramaḥ
yasya kīrtiḥ maheṣvāsān sarvān abhibhaviṣyati
23. From Puruhūta (Indra), this one of true valor was born in Kuntī, whose fame will surpass all great archers.
यौ तु माद्री महेष्वासावसूत कुरुसत्तमौ ।
अश्विभ्यां मनुजव्याघ्राविमौ तावपि तिष्ठतः ॥२४॥
24. yau tu mādrī maheṣvāsāvasūta kurusattamau ,
aśvibhyāṁ manujavyāghrāvimau tāvapi tiṣṭhataḥ.
24. yau tu mādrī mahāiṣvāsau asūta kuru-sattamau
aśvibhyām manuja-vyāghrau imau tau api tiṣṭhataḥ
24. Those two excellent Kuru warriors, mighty archers born from Madri, who were like tigers among men, originating from the twin deities (Aśvinau), these two also stand.
चरता धर्मनित्येन वनवासं यशस्विना ।
एष पैतामहो वंशः पाण्डुना पुनरुद्धृतः ॥२५॥
25. caratā dharmanityena vanavāsaṁ yaśasvinā ,
eṣa paitāmaho vaṁśaḥ pāṇḍunā punaruddhṛtaḥ.
25. caratā dharma-nityena vana-vāsam yaśasvinā
eṣaḥ paitāmahaḥ vaṃśaḥ pāṇḍunā punar uddhṛtaḥ
25. While he (Pandu) was engaged in forest-dwelling, always adhering to his natural law (dharma) and gaining renown, this paternal lineage was thus revived by Pandu.
पुत्राणां जन्म वृद्धिं च वैदिकाध्ययनानि च ।
पश्यतः सततं पाण्डोः शश्वत्प्रीतिरवर्धत ॥२६॥
26. putrāṇāṁ janma vṛddhiṁ ca vaidikādhyayanāni ca ,
paśyataḥ satataṁ pāṇḍoḥ śaśvatprītiravardhata.
26. putrāṇām janma vṛddhim ca vaidika-adhyayanāni ca
paśyataḥ satatam pāṇḍoḥ śaśvat prītiḥ avardhata
26. As Pandu constantly witnessed the birth and growth of his sons, and their Vedic studies, his lasting joy continuously increased.
वर्तमानः सतां वृत्ते पुत्रलाभमवाप्य च ।
पितृलोकं गतः पाण्डुरितः सप्तदशेऽहनि ॥२७॥
27. vartamānaḥ satāṁ vṛtte putralābhamavāpya ca ,
pitṛlokaṁ gataḥ pāṇḍuritaḥ saptadaśe'hani.
27. vartamānaḥ satām vṛtte putra-lābham avāpya ca
pitṛ-lokam gataḥ pāṇḍuḥ itaḥ saptadaśe ahani
27. Living according to the conduct of the virtuous, and having obtained the blessing of sons, Pandu departed from this world to the world of the ancestors (pitṛloka) on the seventeenth day.
तं चितागतमाज्ञाय वैश्वानरमुखे हुतम् ।
प्रविष्टा पावकं माद्री हित्वा जीवितमात्मनः ॥२८॥
28. taṁ citāgatamājñāya vaiśvānaramukhe hutam ,
praviṣṭā pāvakaṁ mādrī hitvā jīvitamātmanaḥ.
28. tam citā-gatam ājñāya vaiśvānara-mukhe hutam
praviṣṭā pāvakam mādrī hitvā jīvitam ātmanaḥ
28. Upon realizing that he had reached the funeral pyre and was offered into the mouth of the sacred fire (Vaiśvānara), Madri, abandoning her own life (ātman), entered the flames.
सा गता सह तेनैव पतिलोकमनुव्रता ।
तस्यास्तस्य च यत्कार्यं क्रियतां तदनन्तरम् ॥२९॥
29. sā gatā saha tenaiva patilokamanuvratā ,
tasyāstasya ca yatkāryaṁ kriyatāṁ tadanantaram.
29. sā gatā saha tena eva patilokam anuvratā tasyāḥ
tasya ca yat kāryam kriyatām tat anantaram
29. She has gone with him (Pandu), devoted, to the world of her husband. Therefore, let whatever rituals are to be performed for her and for him be carried out immediately.
इमे तयोः शरीरे द्वे सुताश्चेमे तयोर्वराः ।
क्रियाभिरनुगृह्यन्तां सह मात्रा परंतपाः ॥३०॥
30. ime tayoḥ śarīre dve sutāśceme tayorvarāḥ ,
kriyābhiranugṛhyantāṁ saha mātrā paraṁtapāḥ.
30. ime tayoḥ śarīre dve sutāḥ ca ime tayoḥ varāḥ
kriyābhiḥ anugṛhyantām saha mātrā paraṃtapāḥ
30. These are the two bodies of Pandu and Mādrī, and these are their excellent sons. O tormentors of foes, let these sons, along with their mother (Kuntī), be supported through appropriate rituals.
प्रेतकार्ये च निर्वृत्ते पितृमेधं महायशाः ।
लभतां सर्वधर्मज्ञः पाण्डुः कुरुकुलोद्वहः ॥३१॥
31. pretakārye ca nirvṛtte pitṛmedhaṁ mahāyaśāḥ ,
labhatāṁ sarvadharmajñaḥ pāṇḍuḥ kurukulodvahaḥ.
31. pretakārye ca nirvṛtte pitṛmedham mahāyaśāḥ
labhatām sarvadharmajñaḥ pāṇḍuḥ kurukulodvahaḥ
31. And once the funeral rites are completed, may Pandu, the greatly renowned, the knower of all (natural law) dharma, and the upholder of the Kuru lineage, receive the ancestral sacrifice (pitṛmedha).
एवमुक्त्वा कुरून्सर्वान्कुरूणामेव पश्यताम् ।
क्षणेनान्तर्हिताः सर्वे चारणा गुह्यकैः सह ॥३२॥
32. evamuktvā kurūnsarvānkurūṇāmeva paśyatām ,
kṣaṇenāntarhitāḥ sarve cāraṇā guhyakaiḥ saha.
32. evam uktvā kurūn sarvān kurūṇām eva paśyatām
kṣaṇena antardhitāḥ sarve cāraṇāḥ guhyakaiḥ saha
32. Having spoken thus to all the Kurus, while the Kurus themselves watched, all the Cāraṇas, along with the Guhyakas, instantly disappeared.
गन्धर्वनगराकारं तत्रैवान्तर्हितं पुनः ।
ऋषिसिद्धगणं दृष्ट्वा विस्मयं ते परं ययुः ॥३३॥
33. gandharvanagarākāraṁ tatraivāntarhitaṁ punaḥ ,
ṛṣisiddhagaṇaṁ dṛṣṭvā vismayaṁ te paraṁ yayuḥ.
33. gandharvanagarākāram tatra eva antardhitam punaḥ
ṛṣisiddhagaṇam dṛṣṭvā vismayam te param yayuḥ
33. Upon seeing that the host of sages and siddhas had vanished there itself, just like an illusory city of Gandharvas, they (the Kurus) were filled with great astonishment.