Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-13, chapter-96

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
भीष्म उवाच ।
अत्रैवोदाहरन्तीममितिहासं पुरातनम् ।
यद्वृत्तं तीर्थयात्रायां शपथं प्रति तच्छृणु ॥१॥
1. bhīṣma uvāca ,
atraivodāharantīmamitihāsaṁ purātanam ,
yadvṛttaṁ tīrthayātrāyāṁ śapathaṁ prati tacchṛṇu.
1. bhīṣmaḥ uvāca atra eva udāharanti imam itihāsam purātanam
yat vṛttam tīrthayātrāyām śapatham prati tat śṛṇu
1. bhīṣmaḥ uvāca atra eva purātanam imam itihāsam udāharanti
tat śṛṇu yat śapatham prati tīrthayātrāyām vṛttam
1. Bhishma said: "Concerning this, they indeed narrate this ancient story. Listen to what occurred during a pilgrimage regarding an oath."
पुष्करार्थं कृतं स्तैन्यं पुरा भरतसत्तम ।
राजर्षिभिर्महाराज तथैव च द्विजर्षिभिः ॥२॥
2. puṣkarārthaṁ kṛtaṁ stainyaṁ purā bharatasattama ,
rājarṣibhirmahārāja tathaiva ca dvijarṣibhiḥ.
2. puṣkarārtham kṛtam stainyam purā bharatasattama
rājarṣibhiḥ mahārāja tathā eva ca dvijarṣibhiḥ
2. bharatasattama mahārāja purā puṣkarārtham stainyam
kṛtam rājarṣibhiḥ tathā eva ca dvijarṣibhiḥ
2. O best among Bhāratas, O great king, in ancient times, acts of theft were committed for the sake of (the holy place) Puṣkara, both by royal sages (rājarṣis) and brahmin sages (dvijarṣis).
ऋषयः समेताः पश्चिमे वै प्रभासे समागता मन्त्रममन्त्रयन्त ।
चराम सर्वे पृथिवीं पुण्यतीर्थां तन्नः कार्यं हन्त गच्छाम सर्वे ॥३॥
3. ṛṣayaḥ sametāḥ paścime vai prabhāse; samāgatā mantramamantrayanta ,
carāma sarve pṛthivīṁ puṇyatīrthāṁ; tannaḥ kāryaṁ hanta gacchāma sarve.
3. ṛṣayaḥ sametāḥ paścime vai prabhāse
samāgatāḥ mantram amantrayanta
carāma sarve pṛthivīm puṇyatīrthām
tat naḥ kāryam hanta gacchāma sarve
3. ṛṣayaḥ sametāḥ samāgatāḥ paścime
vai prabhāse mantram amantrayanta
sarve puṇyatīrthām pṛthivīm carāma
tat naḥ kāryam hanta sarve gacchāma
3. The sages, having assembled at the western region of Prabhāsa, indeed deliberated upon a plan (mantram). (They declared): 'Let all of us wander the earth, which is full of sacred sites. That is our purpose. Oh, let all of us go!'
शुक्रोऽङ्गिराश्चैव कविश्च विद्वांस्तथागस्त्यो नारदपर्वतौ च ।
भृगुर्वसिष्ठः कश्यपो गौतमश्च विश्वामित्रो जमदग्निश्च राजन् ॥४॥
4. śukro'ṅgirāścaiva kaviśca vidvāṁ;stathāgastyo nāradaparvatau ca ,
bhṛgurvasiṣṭhaḥ kaśyapo gautamaśca; viśvāmitro jamadagniśca rājan.
4. śukraḥ aṅgirāḥ ca eva kaviḥ ca vidvān
tathā agastyaḥ nāradaparvatau ca
bhṛguḥ vasiṣṭhaḥ kaśyapaḥ gautamaḥ
ca viśvāmitraḥ jamadagniḥ ca rājan
4. rājan śukraḥ aṅgirāḥ ca eva kaviḥ ca
vidvān tathā agastyaḥ nāradaparvatau
ca bhṛguḥ vasiṣṭhaḥ kaśyapaḥ
gautamaḥ ca viśvāmitraḥ jamadagniḥ ca
4. O King, (sages like) Śukra, Aṅgiras, and the wise Kavi, as well as Agastya, Nārada and Parvata; Bhṛgu, Vasiṣṭha, Kaśyapa, and Gautama; and Viśvāmitra and Jamadagni.
ऋषिस्तथा गालवोऽथाष्टकश्च भरद्वाजोऽरुन्धती वालखिल्याः ।
शिबिर्दिलीपो नहुषोऽम्बरीषो राजा ययातिर्धुन्धुमारोऽथ पूरुः ॥५॥
5. ṛṣistathā gālavo'thāṣṭakaśca; bharadvājo'rundhatī vālakhilyāḥ ,
śibirdilīpo nahuṣo'mbarīṣo; rājā yayātirdhundhumāro'tha pūruḥ.
5. ṛṣiḥ tathā gālavaḥ atha aṣṭakaḥ ca
bharadvājaḥ arundhatī vālakhilyāḥ
śibiḥ dilīpaḥ nahuṣaḥ ambarīṣaḥ
rājā yayātiḥ dhundhumāraḥ atha pūruḥ
5. ṛṣiḥ tathā gālavaḥ atha aṣṭakaḥ ca
bharadvājaḥ arundhatī vālakhilyāḥ
śibiḥ dilīpaḥ nahuṣaḥ ambarīṣaḥ
rājā yayātiḥ dhundhumāraḥ atha pūruḥ
5. The sage Gālava, and then Aṣṭaka; Bharadvāja, Arundhatī, the Vālakhilyas; Śibi, Dilīpa, Nahuṣa, Ambarīṣa; King Yayāti, Dhundhumāra, and then Pūru.
जग्मुः पुरस्कृत्य महानुभावं शतक्रतुं वृत्रहणं नरेन्द्र ।
तीर्थानि सर्वाणि परिक्रमन्तो माघ्यां ययुः कौशिकीं पुण्यतीर्थाम् ॥६॥
6. jagmuḥ puraskṛtya mahānubhāvaṁ; śatakratuṁ vṛtrahaṇaṁ narendra ,
tīrthāni sarvāṇi parikramanto; māghyāṁ yayuḥ kauśikīṁ puṇyatīrthām.
6. jagmuḥ puraskṛtya mahānubhāvam
śatakratum vṛtrahaṇam narendra
tīrthāni sarvāṇi parikramantaḥ
māghyām yayuḥ kauśikīm puṇyatīrthām
6. narendra te mahānubhāvam vṛtrahaṇam
śatakratum puraskṛtya sarvāṇi
tīrthāni parikramantaḥ jagmuḥ
māghyām puṇyatīrthām kauśikīm yayuḥ
6. O King, having shown reverence to the highly esteemed Indra, the slayer of Vṛtra, they proceeded to all the holy places. While circumambulating them, during the month of Māgha, they reached the sacred Kauśikī river.
सर्वेषु तीर्थेष्वथ धूतपापा जग्मुस्ततो ब्रह्मसरः सुपुण्यम् ।
देवस्य तीर्थे जलमग्निकल्पा विगाह्य ते भुक्तबिसप्रसूनाः ॥७॥
7. sarveṣu tīrtheṣvatha dhūtapāpā; jagmustato brahmasaraḥ supuṇyam ,
devasya tīrthe jalamagnikalpā; vigāhya te bhuktabisaprasūnāḥ.
7. sarveṣu tīrtheṣu atha dhūtapāpāḥ
jagmuḥ tataḥ brahmasaraḥ supuṇyam
devasya tīrthe jalamagnikalpāḥ
vigāhya te bhuktabisaprasūnāḥ
7. atha sarveṣu tīrtheṣu dhūtapāpāḥ
te tataḥ supuṇyam brahmasaraḥ
jagmuḥ devasya tīrthe jalamagnikalpāḥ
te vigāhya bhuktabisaprasūnāḥ
7. Then, having been cleansed of their sins in all the holy places, they went from there to the very sacred Brahmāsara lake. Immersing themselves in the holy waters of the gods, these individuals, resplendent like fire, then consumed the lotus stalks and blossoms.
केचिद्बिसान्यखनंस्तत्र राजन्नन्ये मृणालान्यखनंस्तत्र विप्राः ।
अथापश्यन्पुष्करं ते ह्रियन्तं ह्रदादगस्त्येन समुद्धृतं वै ॥८॥
8. kecidbisānyakhanaṁstatra rāja;nnanye mṛṇālānyakhanaṁstatra viprāḥ ,
athāpaśyanpuṣkaraṁ te hriyantaṁ; hradādagastyena samuddhṛtaṁ vai.
8. kecit bisāni akhanan tatra rājan
anye mṛṇālāni akhanan tatra viprāḥ
atha apaśyan puṣkaram te hriyamāṇam
hradāt agastyena samuddhṛtam vai
8. rājan,
kecit tatra bisāni akhanan.
anye viprāḥ tatra mṛṇālāni akhanan.
atha te hradāt agastyena samuddhṛtam hriyamāṇam puṣkaram vai apaśyan.
8. O King, some of them dug up lotus stalks there, while other Brahmins dug up lotus roots there. Then they saw a lotus being carried away from the lake, indeed, lifted out by Agastya.
तानाह सर्वानृषिमुख्यानगस्त्यः केनादत्तं पुष्करं मे सुजातम् ।
युष्माञ्शङ्के दीयतां पुष्करं मे न वै भवन्तो हर्तुमर्हन्ति पद्मम् ॥९॥
9. tānāha sarvānṛṣimukhyānagastyaḥ; kenādattaṁ puṣkaraṁ me sujātam ,
yuṣmāñśaṅke dīyatāṁ puṣkaraṁ me; na vai bhavanto hartumarhanti padmam.
9. tān āha sarvān ṛṣimukhyān agastyaḥ
kena adattam puṣkaram me su jātam
yuṣmān śaṅke dīyatām puṣkaram me na
vai bhavantaḥ hartum arhanti padmam
9. agastyaḥ tān sarvān ṛṣimukhyān āha,
"su jātam me puṣkaram kena adattam? yuṣmān śaṅke.
me puṣkaram dīyatām.
vai bhavantaḥ padmam hartum na arhanti.
"
9. Agastya then said to all those chief sages, 'By whom was my beautifully born lotus given away? I suspect you; give my lotus back! Indeed, you should not take the lotus.'
शृणोमि कालो हिंसते धर्मवीर्यं सेयं प्राप्ता वर्धते धर्मपीडा ।
पुराधर्मो वर्धते नेह यावत्तावद्गच्छामि परलोकं चिराय ॥१०॥
10. śṛṇomi kālo hiṁsate dharmavīryaṁ; seyaṁ prāptā vardhate dharmapīḍā ,
purādharmo vardhate neha yāva;ttāvadgacchāmi paralokaṁ cirāya.
10. śṛṇomi kālaḥ hiṃsate dharmavīryam
sā iyam prāptā vardhate dharmapīḍā
purā adharmaḥ vardhate na iha yāvat
tāvat gacchāmi paralokam cirāya
10. aham śṛṇomi yataḥ kālaḥ dharmavīryam hiṃsate.
sā iyam dharmapīḍā prāptā vardhate.
purā adharmaḥ vardhate na iha yāvat tāvat aham cirāya paralokam gacchāmi.
10. I hear that time is harming the strength of natural law (dharma). This oppression of natural law (dharma) has arrived and is increasing. While unrighteousness (adharma) increases, and it has not yet fully taken over here, I will go to the other world permanently.
पुरा वेदान्ब्राह्मणा ग्राममध्ये घुष्टस्वरा वृषलाञ्श्रावयन्ति ।
पुरा राजा व्यवहारानधर्म्यान्पश्यत्यहं परलोकं व्रजामि ॥११॥
11. purā vedānbrāhmaṇā grāmamadhye; ghuṣṭasvarā vṛṣalāñśrāvayanti ,
purā rājā vyavahārānadharmyā;npaśyatyahaṁ paralokaṁ vrajāmi.
11. purā vedān brāhmaṇāḥ grāmamadhye
ghuṣṭasvarāḥ vṛṣalān śrāvayanti
purā rājā vyavahārān adharmyān
paśyati aham paralokam vrajāmi
11. purā brāhmaṇāḥ grāmamadhye ghuṣṭasvarāḥ vṛṣalān vedān śrāvayanti,
purā ca rājā adharmyān vyavahārān paśyati,
(tataḥ) aham paralokam vrajāmi.
11. Before Brahmins loudly teach the Vedas to low-caste individuals in the middle of the village, and before the king witnesses unjust legal proceedings, I will depart to the other world.
पुरावरान्प्रत्यवरान्गरीयसो यावन्नरा नावमंस्यन्ति सर्वे ।
तमोत्तरं यावदिदं न वर्तते तावद्व्रजामि परलोकं चिराय ॥१२॥
12. purāvarānpratyavarāngarīyaso; yāvannarā nāvamaṁsyanti sarve ,
tamottaraṁ yāvadidaṁ na vartate; tāvadvrajāmi paralokaṁ cirāya.
12. purā avarān pratyavarān garīyasaḥ
yāvat narāḥ na avamansyanti sarve
tamaḥ uttaram yāvat idam na
vartate tāvat vrajāmi paralokam cirāya
12. purā sarve narāḥ avarān pratyavarān garīyasaḥ na avamansyanti,
yāvat ca idam tamaḥ uttaram na vartate,
tāvat (aham) cirāya paralokam vrajāmi.
12. Before all people disrespect the inferiors, the lowest, and even the venerable; and before this world becomes utterly dominated by ignorance (tamas), I will go to the other world permanently.
पुरा प्रपश्यामि परेण मर्त्यान्बलीयसा दुर्बलान्भुज्यमानान् ।
तस्माद्यास्यामि परलोकं चिराय न ह्युत्सहे द्रष्टुमीदृङ्नृलोके ॥१३॥
13. purā prapaśyāmi pareṇa martyā;nbalīyasā durbalānbhujyamānān ,
tasmādyāsyāmi paralokaṁ cirāya; na hyutsahe draṣṭumīdṛṅnṛloke.
13. purā prapaśyāmi pareṇa martyān
balīyasā durbalān bhujyamānān
tasmāt yāsyāmi paralokam cirāya
na hi utsahe draṣṭum īdṛk nṛloke
13. purā aham martyān durbalān balīyasā pareṇa bhujyamānān prapaśyāmi,
tasmāt (aham) cirāya paralokam yāsyāmi,
hi nṛloke īdṛk draṣṭum na utsahe.
13. Before I fully witness the weak among mortals being devoured by the stronger ones; for that reason, I will go to the other world permanently, as I truly cannot bear to see such a state in the human realm.
तमाहुरार्ता ऋषयो महर्षिं न ते वयं पुष्करं चोरयामः ।
मिथ्याभिषङ्गो भवता न कार्यः शपाम तीक्ष्णाञ्शपथान्महर्षे ॥१४॥
14. tamāhurārtā ṛṣayo maharṣiṁ; na te vayaṁ puṣkaraṁ corayāmaḥ ,
mithyābhiṣaṅgo bhavatā na kāryaḥ; śapāma tīkṣṇāñśapathānmaharṣe.
14. tam āhuḥ ārtāḥ ṛṣayaḥ maharṣim
na te vayam puṣkaram corayāmaḥ
mithyābhiṣaṅgaḥ bhavatā na kāryaḥ
śapāma tīkṣṇān śapathān maharṣe
14. ārtāḥ ṛṣayaḥ tam maharṣim āhuḥ
vayam te puṣkaram na corayāmaḥ
bhavatā mithyābhiṣaṅgaḥ na kāryaḥ
maharṣe tīkṣṇān śapathān śapāma
14. The distressed sages said to that great sage, 'We are not stealing your lotus. A false accusation should not be made by you. O great sage, we swear severe oaths.'
ते निश्चितास्तत्र महर्षयस्तु संमन्यन्तो धर्ममेवं नरेन्द्र ।
ततोऽशपञ्शपथान्पर्ययेण सहैव ते पार्थिव पुत्रपौत्रैः ॥१५॥
15. te niścitāstatra maharṣayastu; saṁmanyanto dharmamevaṁ narendra ,
tato'śapañśapathānparyayeṇa; sahaiva te pārthiva putrapautraiḥ.
15. te niścitāḥ tatra maharṣayaḥ tu
saṃmanyantaḥ dharmam evam narendra
tataḥ aśapan śapathān paryayeṇa
saha eva te pārthiva putrapautraiḥ
15. narendra te maharṣayaḥ tu tatra
evam dharmam saṃmanyantaḥ niścitāḥ
tataḥ paryayeṇa śapathān aśapan
saha eva te putrapautraiḥ pārthiva
15. O King, those great sages, being resolute and thus affirming the natural law (dharma), then swore oaths in turn, together with [curses upon] your sons and grandsons.
भृगुरुवाच ।
प्रत्याक्रोशेदिहाक्रुष्टस्ताडितः प्रतिताडयेत् ।
खादेच्च पृष्ठमांसानि यस्ते हरति पुष्करम् ॥१६॥
16. bhṛguruvāca ,
pratyākrośedihākruṣṭastāḍitaḥ pratitāḍayet ,
khādecca pṛṣṭhamāṁsāni yaste harati puṣkaram.
16. bhṛguḥ uvāca pratyākrośet iha ākruṣṭaḥ tāḍitaḥ pratitāḍayet
khādet ca pṛṣṭhamāṃsāni yaḥ te harati puṣkaram
16. bhṛguḥ uvāca iha ākruṣṭaḥ pratyākrośet tāḍitaḥ pratitāḍayet
ca yaḥ te puṣkaram harati pṛṣṭhamāṃsāni khādet
16. Bhṛgu said: 'If one is abused, they should abuse in return; if struck, they should strike back. And whoever steals your lotus, one should eat the flesh from their back.'
वसिष्ठ उवाच ।
अस्वाध्यायपरो लोके श्वानं च परिकर्षतु ।
पुरे च भिक्षुर्भवतु यस्ते हरति पुष्करम् ॥१७॥
17. vasiṣṭha uvāca ,
asvādhyāyaparo loke śvānaṁ ca parikarṣatu ,
pure ca bhikṣurbhavatu yaste harati puṣkaram.
17. vasiṣṭhaḥ uvāca asvādhyāyaparaḥ loke śvānam ca
parikarṣatu pure ca bhikṣuḥ bhavatu yaḥ te harati puṣkaram
17. vasiṣṭhaḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati loke asvādhyāyaparaḥ
ca śvānam parikarṣatu ca pure bhikṣuḥ bhavatu
17. Vasiṣṭha said: 'Whoever steals your lotus, let him be one who neglects Vedic study in the world, let him drag a dog around, and let him become a beggar in the city.'
कश्यप उवाच ।
सर्वत्र सर्वं पणतु न्यासे लोभं करोतु च ।
कूटसाक्षित्वमभ्येतु यस्ते हरति पुष्करम् ॥१८॥
18. kaśyapa uvāca ,
sarvatra sarvaṁ paṇatu nyāse lobhaṁ karotu ca ,
kūṭasākṣitvamabhyetu yaste harati puṣkaram.
18. kaśyapaḥ uvāca | sarvatra sarvam paṇatu nyāse lobham
karotu ca | kūṭasākṣitvam abhyetu yaḥ te harati puṣkaram
18. kaśyapaḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati,
sarvatra sarvam paṇatu,
nyāse lobham karotu ca,
kūṭasākṣitvam abhyetu
18. Kaśyapa said: "May he wager everything everywhere, may he show greed in financial dealings, and may he resort to false testimony, whoever takes your wealth."
गौतम उवाच ।
जीवत्वहंकृतो बुद्ध्या विपणत्वधमेन सः ।
कर्षको मत्सरी चास्तु यस्ते हरति पुष्करम् ॥१९॥
19. gautama uvāca ,
jīvatvahaṁkṛto buddhyā vipaṇatvadhamena saḥ ,
karṣako matsarī cāstu yaste harati puṣkaram.
19. gautamaḥ uvāca | jīvatu ahaṅkṛtaḥ buddhyā vipaṇatu adhamena
saḥ | karṣakaḥ matsari ca astu yaḥ te harati puṣkaram
19. gautamaḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati,
saḥ ahaṅkṛtaḥ buddhyā jīvatu,
adhamena vipaṇatu,
ca karṣakaḥ matsari astu
19. Gautama said: "May he live puffed up with ego (ahaṅkāra) due to his intellect, may he deal with wicked people, and may he be a jealous farmer, whoever takes your wealth."
अङ्गिरा उवाच ।
अशुचिर्ब्रह्मकूटोऽस्तु श्वानं च परिकर्षतु ।
ब्रह्महानिकृतिश्चास्तु यस्ते हरति पुष्करम् ॥२०॥
20. aṅgirā uvāca ,
aśucirbrahmakūṭo'stu śvānaṁ ca parikarṣatu ,
brahmahānikṛtiścāstu yaste harati puṣkaram.
20. aṅgirā uvāca | aśuciḥ brahmakūṭaḥ astu śvānam ca
parikarṣatu | brahmahānikṛtiḥ ca astu yaḥ te harati puṣkaram
20. aṅgirā uvāca yaḥ te puṣkaram harati,
aśuciḥ brahmakūṭaḥ astu,
ca śvānam parikarṣatu,
brahmahānikṛtiḥ ca astu
20. Aṅgirā said: "May he be impure and a false brahmin, may he drag a dog, and may he be guilty of harming Brahmins, whoever takes your wealth."
धुन्धुमार उवाच ।
अकृतज्ञोऽस्तु मित्राणां शूद्रायां तु प्रजायतु ।
एकः संपन्नमश्नातु यस्ते हरति पुष्करम् ॥२१॥
21. dhundhumāra uvāca ,
akṛtajño'stu mitrāṇāṁ śūdrāyāṁ tu prajāyatu ,
ekaḥ saṁpannamaśnātu yaste harati puṣkaram.
21. dhundhumāraḥ uvāca | akṛtajñaḥ astu mitrāṇām śūdrāyām tu
prajāyatu | ekaḥ sampannam aśnātu yaḥ te harati puṣkaram
21. dhundhumāraḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati,
akṛtajñaḥ mitrāṇām astu,
tu śūdrāyām prajāyatu,
ekaḥ sampannam aśnātu
21. Dhundhumāra said: "May he be ungrateful to his friends, may he be born of a Śūdra woman, and may he alone eat the sumptuous meal, whoever takes your wealth."
पूरुरुवाच ।
चिकित्सायां प्रचरतु भार्यया चैव पुष्यतु ।
श्वशुरात्तस्य वृत्तिः स्याद्यस्ते हरति पुष्करम् ॥२२॥
22. pūruruvāca ,
cikitsāyāṁ pracaratu bhāryayā caiva puṣyatu ,
śvaśurāttasya vṛttiḥ syādyaste harati puṣkaram.
22. pūruḥ uvāca | cikitsāyām pracaratu bhāryayā ca eva puṣyatu
| śvaśurāt tasya vṛttiḥ syāt yaḥ te harati puṣkaram
22. Pūru said: May he who takes your fortune be compelled to practice medicine, be supported by his wife, and derive his livelihood from his father-in-law.
दिलीप उवाच ।
उदपानप्लवे ग्रामे ब्राह्मणो वृषलीपतिः ।
तस्य लोकान्स व्रजतु यस्ते हरति पुष्करम् ॥२३॥
23. dilīpa uvāca ,
udapānaplave grāme brāhmaṇo vṛṣalīpatiḥ ,
tasya lokānsa vrajatu yaste harati puṣkaram.
23. dilīpaḥ uvāca | udapāna plave grāme brāhmaṇaḥ vṛṣalī
patiḥ | tasya lokān saḥ vrajatu yaḥ te harati puṣkaram
23. Dilīpa said: May he who takes your fortune go to the realms of that brahmin who is the husband of a śūdra woman in a village with overflowing wells.
शुक्र उवाच ।
पृष्ठमांसं समश्नातु दिवा गच्छतु मैथुनम् ।
प्रेष्यो भवतु राज्ञश्च यस्ते हरति पुष्करम् ॥२४॥
24. śukra uvāca ,
pṛṣṭhamāṁsaṁ samaśnātu divā gacchatu maithunam ,
preṣyo bhavatu rājñaśca yaste harati puṣkaram.
24. śukraḥ uvāca | pṛṣṭha māṃsam samaśnātu divā gacchatu
maithunam | preṣyaḥ bhavatu rājñaḥ ca yaḥ te harati puṣkaram
24. Śukra said: May he who takes your fortune eat the flesh from his own back, may he engage in sexual intercourse by day, and may he be a servant of the king.
जमदग्निरुवाच ।
अनध्यायेष्वधीयीत मित्रं श्राद्धे च भोजयेत् ।
श्राद्धे शूद्रस्य चाश्नीयाद्यस्ते हरति पुष्करम् ॥२५॥
25. jamadagniruvāca ,
anadhyāyeṣvadhīyīta mitraṁ śrāddhe ca bhojayet ,
śrāddhe śūdrasya cāśnīyādyaste harati puṣkaram.
25. jamadagniḥ uvāca | anadhyāyeṣu adhīyīta mitram śrāddhe ca
bhojayet | śrāddhe śūdrasya ca aśnīyāt yaḥ te harati puṣkaram
25. Jamadagni said: May he who takes your fortune study on non-study days, may he feed his friend at a śrāddha ceremony, and may he eat at a śrāddha ceremony offered by a śūdra.
शिबिरुवाच ।
अनाहिताग्निर्म्रियतां यज्ञे विघ्नं करोतु च ।
तपस्विभिर्विरुध्येत यस्ते हरति पुष्करम् ॥२६॥
26. śibiruvāca ,
anāhitāgnirmriyatāṁ yajñe vighnaṁ karotu ca ,
tapasvibhirvirudhyeta yaste harati puṣkaram.
26. śibiḥ uvāca | anāhitāgniḥ mriyatām yajñe vighnam karotu
ca | tapasvibhiḥ virudhyeta yaḥ te harati puṣkaram
26. śibiḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati,
saḥ anāhitāgniḥ mriyatām,
yajñe ca vighnam karotu,
tapasvibhiḥ virudhyeta
26. Śibi said: "Let him who takes your lotus (puṣkaram) die without having established the sacred fires, let him create obstacles in a Vedic ritual (yajña), and let him be opposed by ascetics."
ययातिरुवाच ।
अनृतौ जटी व्रतिन्यां वै भार्यायां संप्रजायतु ।
निराकरोतु वेदांश्च यस्ते हरति पुष्करम् ॥२७॥
27. yayātiruvāca ,
anṛtau jaṭī vratinyāṁ vai bhāryāyāṁ saṁprajāyatu ,
nirākarotu vedāṁśca yaste harati puṣkaram.
27. yayātiḥ uvāca | anṛtau jaṭī vratinyām vai bhāryāyām
samprajāyatu | nirākarotu vedān ca yaḥ te harati puṣkaram
27. yayātiḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati,
saḥ anṛtau,
vratinyām bhāryāyām jaṭī samprajāyatu,
ca vedān nirākarotu
27. Yayāti said: "Let him who takes your lotus (puṣkaram) be born as an ascetic with matted hair from a wife observing a vow, at an unsuitable time, and let him reject the Vedas."
नहुष उवाच ।
अतिथिं गृहस्थो नुदतु कामवृत्तोऽस्तु दीक्षितः ।
विद्यां प्रयच्छतु भृतो यस्ते हरति पुष्करम् ॥२८॥
28. nahuṣa uvāca ,
atithiṁ gṛhastho nudatu kāmavṛtto'stu dīkṣitaḥ ,
vidyāṁ prayacchatu bhṛto yaste harati puṣkaram.
28. nahuṣaḥ uvāca | atithim gṛhasthaḥ nudatu kāmavṛttaḥ astu
dīkṣitaḥ | vidyām prayacchatu bhṛtaḥ yaḥ te harati puṣkaram
28. nahuṣaḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati,
saḥ gṛhasthaḥ atithim nudatu,
dīkṣitaḥ kāmavṛttaḥ astu,
ca bhṛtaḥ vidyām prayacchatu
28. Nahuṣa said: "Let him who takes your lotus (puṣkaram) be a householder who drives away guests; let him be one who, though initiated (dīkṣita), acts according to his desires; and let him be one who imparts knowledge only for hire."
अम्बरीष उवाच ।
नृशंसस्त्यक्तधर्मोऽस्तु स्त्रीषु ज्ञातिषु गोषु च ।
ब्राह्मणं चापि जहतु यस्ते हरति पुष्करम् ॥२९॥
29. ambarīṣa uvāca ,
nṛśaṁsastyaktadharmo'stu strīṣu jñātiṣu goṣu ca ,
brāhmaṇaṁ cāpi jahatu yaste harati puṣkaram.
29. ambarīṣaḥ uvāca | nṛśaṃsaḥ tyaktadharmaḥ astu strīṣu jñātiṣu
goṣu ca | brāhmaṇam ca api jahatu yaḥ te harati puṣkaram
29. ambarīṣaḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati,
saḥ strīṣu,
jñātiṣu,
goṣu ca nṛśaṃsaḥ tyaktadharmaḥ astu,
ca brāhmaṇam api jahatu
29. Ambarīṣa said: "Let him who takes your lotus (puṣkaram) be cruel and abandon his proper conduct (dharma) towards women, relatives, and cows, and let him also abandon a Brahmin."
नारद उवाच ।
गूढोऽज्ञानी बहिः शास्त्रं पठतां विस्वरं पदम् ।
गरीयसोऽवजानातु यस्ते हरति पुष्करम् ॥३०॥
30. nārada uvāca ,
gūḍho'jñānī bahiḥ śāstraṁ paṭhatāṁ visvaraṁ padam ,
garīyaso'vajānātu yaste harati puṣkaram.
30. nāradaḥ uvāca | gūḍhaḥ ajñānī bahiḥ śāstram paṭhatām
visvaram padam | garīyasaḥ avajānātu yaḥ te harati puṣkaram
30. nāradaḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati,
(saḥ) gūḍhaḥ ajñānī (astu),
bahiḥ śāstram paṭhatām visvaram padam (astu),
ca garīyasaḥ avajānātu.
30. Nārada said: May he be a hidden ignoramus, whose reading of scriptures aloud produces incorrectly pronounced words, and may he disrespect his superiors - whoever takes your lotus.
नाभाग उवाच ।
अनृतं भाषतु सदा सद्भिश्चैव विरुध्यतु ।
शुल्केन कन्यां ददतु यस्ते हरति पुष्करम् ॥३१॥
31. nābhāga uvāca ,
anṛtaṁ bhāṣatu sadā sadbhiścaiva virudhyatu ,
śulkena kanyāṁ dadatu yaste harati puṣkaram.
31. nābhāgaḥ uvāca | anṛtam bhāṣatu sadā sadbhiḥ ca eva
virudhyatu | śulkena kanyām dadatu yaḥ te harati puṣkaram
31. nābhāgaḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati,
(saḥ) sadā anṛtam bhāṣatu,
ca eva sadbhiḥ virudhyatu,
ca śulkena kanyām dadatu.
31. Nābhāga said: May he always speak untruth, may he oppose the virtuous, and may he give his daughter in marriage for a bride-price - whoever takes your lotus.
कविरुवाच ।
पदा स गां ताडयतु सूर्यं च प्रति मेहतु ।
शरणागतं च त्यजतु यस्ते हरति पुष्करम् ॥३२॥
32. kaviruvāca ,
padā sa gāṁ tāḍayatu sūryaṁ ca prati mehatu ,
śaraṇāgataṁ ca tyajatu yaste harati puṣkaram.
32. kaviḥ uvāca | padā saḥ gām tāḍayatu sūryam ca prati
mehatu | śaraṇāgatam ca tyajatu yaḥ te harati puṣkaram
32. kaviḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati,
(saḥ) padā gām tāḍayatu,
ca sūryam prati mehatu,
ca śaraṇāgatam tyajatu.
32. Kavi said: May he strike the earth with his foot, may he urinate facing the sun, and may he abandon one who has sought refuge - whoever takes your lotus.
विश्वामित्र उवाच ।
करोतु भृतकोऽवर्षां राज्ञश्चास्तु पुरोहितः ।
ऋत्विगस्तु ह्ययाज्यस्य यस्ते हरति पुष्करम् ॥३३॥
33. viśvāmitra uvāca ,
karotu bhṛtako'varṣāṁ rājñaścāstu purohitaḥ ,
ṛtvigastu hyayājyasya yaste harati puṣkaram.
33. viśvāmitraḥ uvāca | karotu bhṛtakaḥ avarṣām rājñaḥ ca astu
purohitaḥ | ṛtvik astu hi ayājyasya yaḥ te harati puṣkaram
33. viśvāmitraḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati,
(saḥ) bhṛtakaḥ avarṣām karotu,
ca rājñaḥ purohitaḥ astu,
hi ayājyasya ṛtvik astu.
33. Viśvāmitra said: May a mercenary cause drought, may he be a priest for a king, and may he be a ritual priest (ṛtvij) for one unworthy of a Vedic ritual (yajña) - whoever takes your lotus.
पर्वत उवाच ।
ग्रामे चाधिकृतः सोऽस्तु खरयानेन गच्छतु ।
शुनः कर्षतु वृत्त्यर्थे यस्ते हरति पुष्करम् ॥३४॥
34. parvata uvāca ,
grāme cādhikṛtaḥ so'stu kharayānena gacchatu ,
śunaḥ karṣatu vṛttyarthe yaste harati puṣkaram.
34. parvataḥ uvāca grāme ca adhikṛtaḥ saḥ astu kharayānena
gacchatu śunaḥ karṣatu vṛttyarthe yaḥ te harati puṣkaram
34. parvataḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati saḥ grāme adhikṛtaḥ
astu ca kharayānena gacchatu vṛttyarthe śunaḥ karṣatu
34. Parvata said: "May he be appointed an official in a village, may he travel by donkey-cart, and may he drag dogs for his livelihood, the one who takes away your lotus."
भरद्वाज उवाच ।
सर्वपापसमादानं नृशंसे चानृते च यत् ।
तत्तस्यास्तु सदा पापं यस्ते हरति पुष्करम् ॥३५॥
35. bharadvāja uvāca ,
sarvapāpasamādānaṁ nṛśaṁse cānṛte ca yat ,
tattasyāstu sadā pāpaṁ yaste harati puṣkaram.
35. bharadvājaḥ uvāca sarvapāpasamādānam nṛśaṃse ca anṛte
ca yat tat tasya astu sadā pāpam yaḥ te harati puṣkaram
35. bharadvājaḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati tat pāpam tasya
sadā astu yat sarvapāpasamādānam nṛśaṃse ca anṛte ca
35. Bharadvāja said: "Whatever accumulation of all sins exists in cruelty and falsehood, that sin shall always be his, the one who takes away your lotus."
अष्टक उवाच ।
स राजास्त्वकृतप्रज्ञः कामवृत्तिश्च पापकृत् ।
अधर्मेणानुशास्तूर्वीं यस्ते हरति पुष्करम् ॥३६॥
36. aṣṭaka uvāca ,
sa rājāstvakṛtaprajñaḥ kāmavṛttiśca pāpakṛt ,
adharmeṇānuśāstūrvīṁ yaste harati puṣkaram.
36. aṣṭakaḥ uvāca saḥ rājā astu akṛtaprajñaḥ kāmavṛttiḥ ca
pāpakṛt adharmeṇa anuśāstu urvīm yaḥ te harati puṣkaram
36. aṣṭakaḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati saḥ rājā akṛtaprajñaḥ
ca kāmavṛttiḥ ca pāpakṛt astu adharmeṇa urvīm anuśāstu
36. Aṣṭaka said: "May he be a king devoid of wisdom, acting according to his desires, and a doer of evil; may he rule the earth by unrighteousness (adharmeṇa), the one who takes away your lotus."
गालव उवाच ।
पापिष्ठेभ्यस्त्वनर्घार्हः स नरोऽस्तु स्वपापकृत् ।
दत्त्वा दानं कीर्तयतु यस्ते हरति पुष्करम् ॥३७॥
37. gālava uvāca ,
pāpiṣṭhebhyastvanarghārhaḥ sa naro'stu svapāpakṛt ,
dattvā dānaṁ kīrtayatu yaste harati puṣkaram.
37. gālavaḥ uvāca pāpiṣṭebhyaḥ tu anarghārhaḥ saḥ naraḥ astu
svapāpakṛt dattvā dānam kīrtayatu yaḥ te harati puṣkaram
37. gālavaḥ uvāca yaḥ te puṣkaram harati saḥ naraḥ pāpiṣṭebhyaḥ
tu anarghārhaḥ svapāpakṛt astu dānam dattvā kīrtayatu
37. Gālava said: "May that man be more unworthy than the most sinful, a doer of his own actions (karma), and may he, having given a gift (dāna), publicly proclaim it, the one who takes away your lotus."
अरुन्धत्युवाच ।
श्वश्र्वापवादं वदतु भर्तुर्भवतु दुर्मनाः ।
एका स्वादु समश्नातु या ते हरति पुष्करम् ॥३८॥
38. arundhatyuvāca ,
śvaśrvāpavādaṁ vadatu bharturbhavatu durmanāḥ ,
ekā svādu samaśnātu yā te harati puṣkaram.
38. Arundhatī uvāca śvaśrvā apavādam vadatu bhartuḥ bhavatu
durmanāḥ ekā svādu samaśnātu yā te harati puṣkaram
38. Arundhatī uvāca yā te puṣkaram harati,
śvaśrvā apavādam vadatu,
bhartuḥ durmanāḥ bhavatu,
ekā svādu samaśnātu.
38. Arundhati said: May she who takes your lotus speak ill of her mother-in-law, be unhappy with her husband, and eat delicious food by herself.
वालखिल्या ऊचुः ।
एकपादेन वृत्त्यर्थं ग्रामद्वारे स तिष्ठतु ।
धर्मज्ञस्त्यक्तधर्मोऽस्तु यस्ते हरति पुष्करम् ॥३९॥
39. vālakhilyā ūcuḥ ,
ekapādena vṛttyarthaṁ grāmadvāre sa tiṣṭhatu ,
dharmajñastyaktadharmo'stu yaste harati puṣkaram.
39. Vālakhilyā ūcuḥ ekapādena vṛttyartham grāma-dvāre saḥ tiṣṭhatu
dharmajñaḥ tyakta-dharmaḥ astu yaḥ te harati puṣkaram
39. Vālakhilyā ūcuḥ yaḥ te puṣkaram harati,
saḥ ekapādena vṛttyartham grāma-dvāre tiṣṭhatu,
dharmajñaḥ tyakta-dharmaḥ astu.
39. The Valakhilyas said: May he who takes your lotus stand at the village gate on one foot for his livelihood; and though a knower of natural law (dharma), may he be one who has forsaken his natural law (dharma).
पशुसख उवाच ।
अग्निहोत्रमनादृत्य सुखं स्वपतु स द्विजः ।
परिव्राट्कामवृत्तोऽस्तु यस्ते हरति पुष्करम् ॥४०॥
40. paśusakha uvāca ,
agnihotramanādṛtya sukhaṁ svapatu sa dvijaḥ ,
parivrāṭkāmavṛtto'stu yaste harati puṣkaram.
40. Paśusakha uvāca agnihotram anādṛtya sukham svapatu saḥ
dvijaḥ parivrāṭ kāmavṛttaḥ astu yaḥ te harati puṣkaram
40. Paśusakha uvāca yaḥ te puṣkaram harati,
saḥ dvijaḥ agnihotram anādṛtya sukham svapatu; parivrāṭ kāmavṛttaḥ astu.
40. Pasusakha said: May the twice-born who takes your lotus neglect the Agnihotra (Vedic fire ritual) and sleep comfortably; and may he be a wandering ascetic who behaves indiscriminately.
सुरभ्युवाच ।
बाल्वजेन निदानेन कांस्यं भवतु दोहनम् ।
दुह्येत परवत्सेन या ते हरति पुष्करम् ॥४१॥
41. surabhyuvāca ,
bālvajena nidānena kāṁsyaṁ bhavatu dohanam ,
duhyeta paravatsena yā te harati puṣkaram.
41. Surabhi uvāca bālvajena nidānena kāṃsyam bhavatu
dohanam duhyeta paravatsena yā te harati puṣkaram
41. Surabhi uvāca yā te puṣkaram harati,
dohanam bālvajena nidānena kāṃsyam bhavatu; paravatsena duhyeta.
41. Surabhi said: May the milking vessel of her who takes your lotus be made of bronze and secured with a rope of Balvaja grass; and may she be milked by another's calf.
भीष्म उवाच ।
ततस्तु तैः शपथैः शप्यमानैर्नानाविधैर्बहुभिः कौरवेन्द्र ।
सहस्राक्षो देवराट्संप्रहृष्टः समीक्ष्य तं कोपनं विप्रमुख्यम् ॥४२॥
42. bhīṣma uvāca ,
tatastu taiḥ śapathaiḥ śapyamānai;rnānāvidhairbahubhiḥ kauravendra ,
sahasrākṣo devarāṭsaṁprahṛṣṭaḥ; samīkṣya taṁ kopanaṁ vipramukhyam.
42. bhīṣma uvāca tatas tu taiḥ śapathaiḥ
śapyamānaiḥ nānāvidhaiḥ bahubhiḥ
kauravendra sahasrākṣaḥ devarāṭ samprahṛṣṭaḥ
samīkṣya tam kopanam vipramukhyam
42. bhīṣma uvāca kauravendra tatas tu taiḥ
nānāvidhaiḥ bahubhiḥ śapathaiḥ
śapyamānaiḥ sahasrākṣaḥ devarāṭ tam kopanam
vipramukhyam samīkṣya samprahṛṣṭaḥ
42. Bhishma said: "Then, O lord of the Kurus, as those numerous and various oaths were being sworn, the thousand-eyed Indra, king of the gods, was greatly delighted upon seeing that angry chief of brahmins."
अथाब्रवीन्मघवा प्रत्ययं स्वं समाभाष्य तमृषिं जातरोषम् ।
ब्रह्मर्षिदेवर्षिनृपर्षिमध्ये यत्तन्निबोधेह ममाद्य राजन् ॥४३॥
43. athābravīnmaghavā pratyayaṁ svaṁ; samābhāṣya tamṛṣiṁ jātaroṣam ,
brahmarṣidevarṣinṛparṣimadhye; yattannibodheha mamādya rājan.
43. atha abravīt maghavā pratyayam
svam samābhāṣya tam ṛṣim jātaroṣam
brahmarṣidevarṣinṛparṣimadhye
yat tat nibodha iha mama adya rājan
43. rājan atha maghavā jātaroṣam tam
ṛṣim samābhāṣya brahmarṣidevarṣinṛparṣimadhye
svam pratyayam
abravīt yat tat mama adya iha nibodha
43. Then Maghavan (Indra), having addressed that sage whose anger had arisen, spoke his assurance in the midst of brahmin-sages, divine-sages, and royal-sages: "O King, understand now from me today what that is."
शक्र उवाच ।
अध्वर्यवे दुहितरं ददातु च्छन्दोगे वा चरितब्रह्मचर्ये ।
आथर्वणं वेदमधीत्य विप्रः स्नायीत यः पुष्करमाददाति ॥४४॥
44. śakra uvāca ,
adhvaryave duhitaraṁ dadātu; cchandoge vā caritabrahmacarye ,
ātharvaṇaṁ vedamadhītya vipraḥ; snāyīta yaḥ puṣkaramādadāti.
44. śakra uvāca adhvaryave duhitaram
dadātu chandoge vā caritabrahmacarye
ātharvaṇam vedam adhītya
vipraḥ snāyīta yaḥ puṣkaram ādadāti
44. śakra uvāca caritabrahmacarye
adhvaryave vā chandoge duhitaram
dadātu yaḥ vipraḥ ātharvaṇam vedam
adhītya puṣkaram ādadāti snāyīta
44. Shakra said: "Let one give his daughter to an Adhvaryu priest, or to a Chandoga priest who has observed the vow of celibacy (brahmacarya). A brahmin who, having studied the Atharva Veda, and who takes a lotus, should perform the ceremonial bath (snātaka)."
सर्वान्वेदानधीयीत पुण्यशीलोऽस्तु धार्मिकः ।
ब्रह्मणः सदनं यातु यस्ते हरति पुष्करम् ॥४५॥
45. sarvānvedānadhīyīta puṇyaśīlo'stu dhārmikaḥ ,
brahmaṇaḥ sadanaṁ yātu yaste harati puṣkaram.
45. sarvān vedān adhīyīta puṇyaśīlaḥ astu dhārmikaḥ
brahmaṇaḥ sadanam yātu yaḥ te harati puṣkaram
45. sarvān vedān adhīyīta puṇyaśīlaḥ dhārmikaḥ astu
yaḥ te puṣkaram harati brahmaṇaḥ sadanam yātu
45. Shakra said: "Let one study all the Vedas. Let him be virtuous and righteous (dhārmika). May he go to the abode of (brahman) who bears your lotus."
अगस्त्य उवाच ।
आशीर्वादस्त्वया प्रोक्तः शपथो बलसूदन ।
दीयतां पुष्करं मह्यमेष धर्मः सनातनः ॥४६॥
46. agastya uvāca ,
āśīrvādastvayā proktaḥ śapatho balasūdana ,
dīyatāṁ puṣkaraṁ mahyameṣa dharmaḥ sanātanaḥ.
46. agastya uvāca āśīrvādaḥ tvayā proktaḥ śapathaḥ balasūdana
dīyatām puṣkaram mahyam eṣaḥ dharmaḥ sanātanaḥ
46. agastya uvāca balasūdana tvayā āśīrvādaḥ śapathaḥ
proktaḥ mahyam puṣkaram dīyatām eṣaḥ sanātanaḥ dharmaḥ
46. Agastya said: 'O Slayer of Bala, you have pronounced a blessing and an oath. Let Pushkara be given to me; this is the eternal (sanātana) natural law (dharma).'
इन्द्र उवाच ।
न मया भगवँल्लोभाद्धृतं पुष्करमद्य वै ।
धर्मं तु श्रोतुकामेन हृतं न क्रोद्धुमर्हसि ॥४७॥
47. indra uvāca ,
na mayā bhagavaँllobhāddhṛtaṁ puṣkaramadya vai ,
dharmaṁ tu śrotukāmena hṛtaṁ na kroddhumarhasi.
47. indra uvāca na mayā bhagavan lobhāt dhṛtam puṣkaram adya
vai dharmam tu śrotukāmena hṛtam na kruddhum arhasi
47. indra uvāca bhagavan adya puṣkaram mayā lobhāt vai na
dhṛtam tu dharmam śrotukāmena hṛtam na kruddhum arhasi
47. Indra said: 'O revered one (bhagavan), Pushkara was certainly not taken by me today out of greed. Rather, it was taken by one wishing to hear about the natural law (dharma); therefore, you should not be angry.'
धर्मः श्रुतिसमुत्कर्षो धर्मसेतुरनामयः ।
आर्षो वै शाश्वतो नित्यमव्ययोऽयं मया श्रुतः ॥४८॥
48. dharmaḥ śrutisamutkarṣo dharmaseturanāmayaḥ ,
ārṣo vai śāśvato nityamavyayo'yaṁ mayā śrutaḥ.
48. dharmaḥ śrutisamutkarṣaḥ dharmasetuḥ anāmayaḥ
ārṣaḥ vai śāśvataḥ nityam avyayaḥ ayam mayā śrutaḥ
48. ayam dharmaḥ mayā śrutaḥ vai śrutisamutkarṣaḥ
anāmayaḥ dharmasetuḥ ārṣaḥ śāśvataḥ nityam avyayaḥ
48. This natural law (dharma) which I have heard is indeed the excellence of sacred tradition, a flawless foundation of natural law (dharma), ancient, eternal, constant, and imperishable.
तदिदं गृह्यतां विद्वन्पुष्करं मुनिसत्तम ।
अतिक्रमं मे भगवन्क्षन्तुमर्हस्यनिन्दित ॥४९॥
49. tadidaṁ gṛhyatāṁ vidvanpuṣkaraṁ munisattama ,
atikramaṁ me bhagavankṣantumarhasyanindita.
49. tat idam gṛhyatām vidvan puṣkaram munisattama
atikramam me bhagavan kṣantum arhasi anindita
49. vidvan munisattama bhagavan anindita tat idam
puṣkaram gṛhyatām me atikramam kṣantum arhasi
49. Therefore, O learned one, O best among sages, O revered one (bhagavan), O blameless one, please accept this Pushkara. You ought to forgive my transgression.
इत्युक्तः स महेन्द्रेण तपस्वी कोपनो भृशम् ।
जग्राह पुष्करं धीमान्प्रसन्नश्चाभवन्मुनिः ॥५०॥
50. ityuktaḥ sa mahendreṇa tapasvī kopano bhṛśam ,
jagrāha puṣkaraṁ dhīmānprasannaścābhavanmuniḥ.
50. iti uktaḥ saḥ mahendreṇa tapasvī kopanaḥ bhṛśam
jagrāha puṣkaram dhīmān prasannaḥ ca abhavat muniḥ
50. Having been addressed thus by Mahendra, that ascetic, who was exceedingly prone to anger, then, being a wise sage, took up the lotus and became pleased.
प्रययुस्ते ततो भूयस्तीर्थानि वनगोचराः ।
पुण्यतीर्थेषु च तथा गात्राण्याप्लावयन्ति ते ॥५१॥
51. prayayuste tato bhūyastīrthāni vanagocarāḥ ,
puṇyatīrtheṣu ca tathā gātrāṇyāplāvayanti te.
51. prayayuḥ te tataḥ bhūyaḥ tīrthāni vanagocarāḥ
puṇyatīrtheṣu ca tathā gātrāṇi āplāvayanti te
51. Those forest-dwellers again went from there to the sacred bathing places. And thus, they would immerse their bodies in the holy fords.
आख्यानं य इदं युक्तः पठेत्पर्वणि पर्वणि ।
न मूर्खं जनयेत्पुत्रं न भवेच्च निराकृतिः ॥५२॥
52. ākhyānaṁ ya idaṁ yuktaḥ paṭhetparvaṇi parvaṇi ,
na mūrkhaṁ janayetputraṁ na bhavecca nirākṛtiḥ.
52. ākhyānam yaḥ idam yuktaḥ paṭhet parvaṇi parvaṇi
na mūrkham janayet putram na bhavet ca nirākṛtiḥ
52. Whoever, being diligent, recites this narrative on every auspicious occasion, will not beget a foolish son, nor will he be subjected to disrespect.
न तमापत्स्पृशेत्काचिन्न ज्वरो न रुजश्च ह ।
विरजाः श्रेयसा युक्तः प्रेत्य स्वर्गमवाप्नुयात् ॥५३॥
53. na tamāpatspṛśetkācinna jvaro na rujaśca ha ,
virajāḥ śreyasā yuktaḥ pretya svargamavāpnuyāt.
53. na tam āpat spṛśet kācit na jvaraḥ na rujaḥ ca ha
virajāḥ śreyasā yuktaḥ pretya svargam avāpnuyāt
53. No calamity, no fever, nor any pains will ever touch him. Free from impurity, endowed with prosperity, he will attain heaven after death.
यश्च शास्त्रमनुध्यायेदृषिभिः परिपालितम् ।
स गच्छेद्ब्रह्मणो लोकमव्ययं च नरोत्तम ॥५४॥
54. yaśca śāstramanudhyāyedṛṣibhiḥ paripālitam ,
sa gacchedbrahmaṇo lokamavyayaṁ ca narottama.
54. yaḥ ca śāstram anudhyāyet ṛṣibhiḥ paripālitam
saḥ gacchet bráhmaṇaḥ lokam avyayam ca narottama
54. And that best among men (narottama) who meditates upon the sacred texts (śāstra) that have been preserved by the sages (ṛṣis) attains the imperishable realm of (brahman).