Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-11, chapter-19

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
गान्धार्युवाच ।
एष माधव पुत्रो मे विकर्णः प्राज्ञसंमतः ।
भूमौ विनिहतः शेते भीमेन शतधा कृतः ॥१॥
1. gāndhāryuvāca ,
eṣa mādhava putro me vikarṇaḥ prājñasaṁmataḥ ,
bhūmau vinihataḥ śete bhīmena śatadhā kṛtaḥ.
1. gāndhārī uvāca eṣa mādhava putraḥ me vikarṇaḥ
prājñasaṃmataḥ bhūmau vinihataḥ śete bhīmena śatadhā kṛtaḥ
1. gāndhārī uvāca mādhava eṣa me putraḥ vikarṇaḥ
prājñasaṃmataḥ bhīmena śatadhā kṛtaḥ bhūmau śete
1. Gāndhārī said: O Mādhava, this is my son Vikarṇa, esteemed by the wise. He lies on the ground, struck down and torn into a hundred pieces by Bhīma.
गजमध्यगतः शेते विकर्णो मधुसूदन ।
नीलमेघपरिक्षिप्तः शरदीव दिवाकरः ॥२॥
2. gajamadhyagataḥ śete vikarṇo madhusūdana ,
nīlameghaparikṣiptaḥ śaradīva divākaraḥ.
2. gajamadhyagataḥ śete vikarṇaḥ madhusūdana
nīlameghaparikṣiptaḥ śaradi iva divākaraḥ
2. madhusūdana vikarṇaḥ gajamadhyagataḥ
nīlameghaparikṣiptaḥ śaradi iva divākaraḥ śete
2. O Madhusūdana, Vikarṇa lies fallen amidst the elephants, like the sun enveloped by dark clouds in autumn.
अस्य चापग्रहेणैष पाणिः कृतकिणो महान् ।
कथंचिच्छिद्यते गृध्रैरत्तुकामैस्तलत्रवान् ॥३॥
3. asya cāpagraheṇaiṣa pāṇiḥ kṛtakiṇo mahān ,
kathaṁcicchidyate gṛdhrairattukāmaistalatravān.
3. asya cāpagraheṇa eṣa pāṇiḥ kṛtakiṇaḥ mahān
kathaṃcid chidyate gṛdhrāiḥ attukāmaiḥ talatravān
3. asya eṣa mahān kṛtakiṇaḥ talatravān pāṇiḥ
cāpagraheṇa attukāmaiḥ gṛdhrāiḥ kathaṃcid chidyate
3. This great hand of his, scarred from holding the bow and protected by a gauntlet, is somehow being torn apart by vultures eager to feed.
अस्य भार्यामिषप्रेप्सून्गृध्रानेतांस्तपस्विनी ।
वारयत्यनिशं बाला न च शक्नोति माधव ॥४॥
4. asya bhāryāmiṣaprepsūngṛdhrānetāṁstapasvinī ,
vārayatyaniśaṁ bālā na ca śaknoti mādhava.
4. asya bhāryā āmiṣaprepsūn gṛdhrān etān tapasvinī
vārayati aniśam bālā na ca śaknoti mādhava
4. mādhava asya tapasvinī bālā bhāryā āmiṣaprepsūn
etān gṛdhrān aniśam vārayati ca na śaknoti
4. O Mādhava, his young wife, suffering greatly, constantly tries to ward off these vultures who are eager for his flesh, but she is unable to.
युवा वृन्दारकः शूरो विकर्णः पुरुषर्षभ ।
सुखोचितः सुखार्हश्च शेते पांसुषु माधव ॥५॥
5. yuvā vṛndārakaḥ śūro vikarṇaḥ puruṣarṣabha ,
sukhocitaḥ sukhārhaśca śete pāṁsuṣu mādhava.
5. yuvā vṛndārakaḥ śūraḥ vikarṇaḥ puruṣarṣabha
sukho-citaḥ sukhārhaḥ ca śete pāṃsuṣu mādhava
5. mādhava vikarṇaḥ yuvā vṛndārakaḥ śūraḥ
puruṣarṣabha sukho-citaḥ ca sukhārhaḥ pāṃsuṣu śete
5. O Madhava, Vikarna, this young, excellent, and brave man - indeed, a chief among men - who was accustomed to comfort and deserving of it, now lies in the dust.
कर्णिनालीकनाराचैर्भिन्नमर्माणमाहवे ।
अद्यापि न जहात्येनं लक्ष्मीर्भरतसत्तमम् ॥६॥
6. karṇinālīkanārācairbhinnamarmāṇamāhave ,
adyāpi na jahātyenaṁ lakṣmīrbharatasattamam.
6. karṇinālīkanārācaiḥ bhinna-marmāṇam āhave
adyāpi na jahāti enam lakṣmīḥ bharata-sattamam
6. karṇinālīkanārācaiḥ āhave bhinna-marmāṇam enam
bharata-sattamam lakṣmīḥ adyāpi na jahāti
6. Even now, glory (lakṣmī) does not abandon this best among Bharatas, whose vital parts were pierced in battle by barbed, tubular, and iron arrows.
एष संग्रामशूरेण प्रतिज्ञां पालयिष्यता ।
दुर्मुखोऽभिमुखः शेते हतोऽरिगणहा रणे ॥७॥
7. eṣa saṁgrāmaśūreṇa pratijñāṁ pālayiṣyatā ,
durmukho'bhimukhaḥ śete hato'rigaṇahā raṇe.
7. eṣa saṃgrāma-śūreṇa pratijñām pālayiṣyatā
durmukhaḥ abhimukhaḥ śete hataḥ ari-gaṇa-hā raṇe
7. saṃgrāma-śūreṇa pratijñām pālayiṣyatā hataḥ
eṣa durmukhaḥ ari-gaṇa-hā abhimukhaḥ raṇe śete
7. This Durmukha, the slayer of enemy multitudes, lies slain in battle, facing forward, (killed) by the valiant warrior who was fulfilling his vow.
तस्यैतद्वदनं कृष्ण श्वापदैरर्धभक्षितम् ।
विभात्यभ्यधिकं तात सप्तम्यामिव चन्द्रमाः ॥८॥
8. tasyaitadvadanaṁ kṛṣṇa śvāpadairardhabhakṣitam ,
vibhātyabhyadhikaṁ tāta saptamyāmiva candramāḥ.
8. tasya etat vadanam kṛṣṇa śvāpadaiḥ ardha-bhakṣitam
vibhāti abhyadhikam tāta saptamyām iva candramāḥ
8. kṛṣṇa tāta tasya etat vadanam śvāpadaiḥ ardha-bhakṣitam
saptamyām iva candramāḥ abhyadhikam vibhāti
8. O Krishna, dear father, his face, half-eaten by wild animals, shines even more radiantly, like the moon on the seventh night (of the lunar cycle).
शूरस्य हि रणे कृष्ण यस्याननमथेदृशम् ।
स कथं निहतोऽमित्रैः पांसून्ग्रसति मे सुतः ॥९॥
9. śūrasya hi raṇe kṛṣṇa yasyānanamathedṛśam ,
sa kathaṁ nihato'mitraiḥ pāṁsūngrasati me sutaḥ.
9. śūrasya hi raṇe kṛṣṇa yasya ānanam atha īdṛśam saḥ
katham nihataḥ amitraiḥ pāṃsūn grasati me sutaḥ
9. kṛṣṇa hi raṇe yasya ānanam īdṛśam saḥ śūrasya
sutaḥ katham amitraiḥ nihataḥ pāṃsūn grasati me
9. O Kṛṣṇa, how is it that my son, who was indeed a hero in battle and whose face was always so valiant, now lies killed by enemies, eating dust?
यस्याहवमुखे सौम्य स्थाता नैवोपपद्यते ।
स कथं दुर्मुखोऽमित्रैर्हतो विबुधलोकजित् ॥१०॥
10. yasyāhavamukhe saumya sthātā naivopapadyate ,
sa kathaṁ durmukho'mitrairhato vibudhalokajit.
10. yasya āhavamukhe saumya sthātā na eva upapadyate
saḥ katham durmukhaḥ amitraiḥ hataḥ vibudhalokajit
10. saumya āhavamukhe yasya sthātā na eva upapadyate
saḥ vibudhalokajit katham amitraiḥ durmukhaḥ hataḥ
10. O gentle one, how is it that the conqueror of the celestial realms, before whom no foe could stand in the face of battle, now lies killed by enemies with a cheerless face?
चित्रसेनं हतं भूमौ शयानं मधुसूदन ।
धार्तराष्ट्रमिमं पश्य प्रतिमानं दनुष्मताम् ॥११॥
11. citrasenaṁ hataṁ bhūmau śayānaṁ madhusūdana ,
dhārtarāṣṭramimaṁ paśya pratimānaṁ danuṣmatām.
11. citrasenam hatam bhūmau śayānam madhusūdana
dhārtarāṣṭram imam paśya pratimānam danuṣmatām
11. madhusūdana bhūmau hatam śayānam imam dhārtarāṣṭram
danuṣmatām pratimānam citrasenam paśya
11. O Madhusūdana, behold this Citrasena, the son of Dhṛtarāṣṭra and the foremost among archers, slain and lying on the ground.
तं चित्रमाल्याभरणं युवत्यः शोककर्शिताः ।
क्रव्यादसंघैः सहिता रुदन्त्यः पर्युपासते ॥१२॥
12. taṁ citramālyābharaṇaṁ yuvatyaḥ śokakarśitāḥ ,
kravyādasaṁghaiḥ sahitā rudantyaḥ paryupāsate.
12. tam citramālyābharaṇam yuvatyaḥ śokakarśitāḥ
kravyādasaṃghaiḥ sahitāḥ rudantyaḥ paryupāsate
12. śokakarśitāḥ rudantyaḥ kravyādasaṃghaiḥ sahitāḥ
yuvatyaḥ citramālyābharaṇam tam paryupāsate
12. Young women, emaciated by grief, weeping, and accompanied by hordes of flesh-eating creatures, surround him who was once adorned with colorful garlands and ornaments.
स्त्रीणां रुदितनिर्घोषः श्वापदानां च गर्जितम् ।
चित्ररूपमिदं कृष्ण विचित्रं प्रतिभाति मे ॥१३॥
13. strīṇāṁ ruditanirghoṣaḥ śvāpadānāṁ ca garjitam ,
citrarūpamidaṁ kṛṣṇa vicitraṁ pratibhāti me.
13. strīṇām ruditanirghoṣaḥ śvāpadānām ca garjitam
citrarūpam idam kṛṣṇa vicitram pratibhāti me
13. kṛṣṇa strīṇām ruditanirghoṣaḥ ca śvāpadānām
garjitam idam citrarūpam vicitram me pratibhāti
13. O Krishna, this scene, with the lamentation of women and the roaring of wild beasts, appears to me both wondrous in its form and exceedingly strange.
युवा वृन्दारको नित्यं प्रवरस्त्रीनिषेवितः ।
विविंशतिरसौ शेते ध्वस्तः पांसुषु माधव ॥१४॥
14. yuvā vṛndārako nityaṁ pravarastrīniṣevitaḥ ,
viviṁśatirasau śete dhvastaḥ pāṁsuṣu mādhava.
14. yuvā vṛndārakaḥ nityam pravarastrīniṣevitaḥ
viviṃśatiḥ asau śete dhvastaḥ pāṃsuṣu mādhava
14. mādhava asau yuvā nityam vṛndārakaḥ
pravarastrīniṣevitaḥ viviṃśatiḥ dhvastaḥ pāṃsuṣu śete
14. O Madhava, that Vivimshati, who was always young, excellent, and attended by noble ladies, now lies fallen in the dust.
शरसंकृत्तवर्माणं वीरं विशसने हतम् ।
परिवार्यासते गृध्राः परिविंशा विविंशतिम् ॥१५॥
15. śarasaṁkṛttavarmāṇaṁ vīraṁ viśasane hatam ,
parivāryāsate gṛdhrāḥ pariviṁśā viviṁśatim.
15. śarasaṃkṛttavarmāṇam vīram viśasane hatam
parivārya āsate gṛdhrāḥ pariviṃśā viviṃśatim
15. gṛdhrāḥ viśasane śarasaṃkṛttavarmāṇam hatam
vīram viviṃśatim parivārya pariviṃśā āsate
15. Having completely surrounded the hero Vivimshati, who was struck down in the slaughter with his armor cut through by arrows, vultures sit around him, encircling him from all sides.
प्रविश्य समरे वीरः पाण्डवानामनीकिनीम् ।
आविश्य शयने शेते पुनः सत्पुरुषोचितम् ॥१६॥
16. praviśya samare vīraḥ pāṇḍavānāmanīkinīm ,
āviśya śayane śete punaḥ satpuruṣocitam.
16. praviśya samare vīraḥ pāṇḍavānām anīkinīm
āviśya śayane śete punaḥ satpuruṣocitam
16. vīraḥ samare pāṇḍavānām anīkinīm praviśya
śayane āviśya punaḥ satpuruṣocitam śete
16. The hero, having penetrated the Pandava army in battle, now lies on the ground, yet still in a manner befitting a noble man.
स्मितोपपन्नं सुनसं सुभ्रु ताराधिपोपमम् ।
अतीव शुभ्रं वदनं पश्य कृष्ण विविंशतेः ॥१७॥
17. smitopapannaṁ sunasaṁ subhru tārādhipopamam ,
atīva śubhraṁ vadanaṁ paśya kṛṣṇa viviṁśateḥ.
17. smitopapannam sunasam subhru tārādhipopamam
atīva śubhram vadanam paśya kṛṣṇa viviṃśateḥ
17. kṛṣṇa paśya viviṃśateḥ smitopapannam sunasam
subhru tārādhipopamam atīva śubhram vadanam
17. O Kṛṣṇa, behold the exceedingly radiant face of Viviṃśati, which is adorned with a smile, has a beautiful nose and lovely eyebrows, and shines like the moon.
यं स्म तं पर्युपासन्ते वसुं वासवयोषितः ।
क्रीडन्तमिव गन्धर्वं देवकन्याः सहस्रशः ॥१८॥
18. yaṁ sma taṁ paryupāsante vasuṁ vāsavayoṣitaḥ ,
krīḍantamiva gandharvaṁ devakanyāḥ sahasraśaḥ.
18. yam sma tam paryupāsante vasum vāsava-yoṣitaḥ
krīḍantam iva gandharvam devakanyāḥ sahasraśaḥ
18. vāsava-yoṣitaḥ yam tam vasum sma paryupāsante
devakanyāḥ sahasraśaḥ krīḍantam gandharvam iva
18. He whom the wives of the Vasus always worship, and whom thousands of celestial maidens attend upon like a Gandharva (celestial musician) at play.
हन्तारं वीरसेनानां शूरं समितिशोभनम् ।
निबर्हणममित्राणां दुःसहं विषहेत कः ॥१९॥
19. hantāraṁ vīrasenānāṁ śūraṁ samitiśobhanam ,
nibarhaṇamamitrāṇāṁ duḥsahaṁ viṣaheta kaḥ.
19. hantāram vīrasenānām śūram samitiśobhanam
nibarhaṇam amitrāṇām duḥsaham viṣaheta kaḥ
19. kaḥ duḥsaham vīrasenānām hantāram,
samitiśobhanam śūram,
amitrāṇām nibarhaṇam viṣaheta
19. Who could endure the formidable Duḥsaha, the slayer of heroic armies, the hero who shines gloriously in assemblies, and the annihilator of foes?
दुःसहस्यैतदाभाति शरीरं संवृतं शरैः ।
गिरिरात्मरुहैः फुल्लैः कर्णिकारैरिवावृतः ॥२०॥
20. duḥsahasyaitadābhāti śarīraṁ saṁvṛtaṁ śaraiḥ ,
girirātmaruhaiḥ phullaiḥ karṇikārairivāvṛtaḥ.
20. duḥsahasyasyā etat ābhāti śarīram saṃvṛtam śaraiḥ
giriḥ ātmaruhaiḥ phullaiḥ karṇikāraiḥ iva āvṛtaḥ
20. duḥsahasyasyā etat śarīram śaraiḥ saṃvṛtam ābhāti
giriḥ ātmaruhaiḥ phullaiḥ karṇikāraiḥ iva āvṛtaḥ
20. This body of Duḥsaha appears covered with arrows, just as a mountain is covered with its own blooming karṇikāra flowers.
शातकौम्भ्या स्रजा भाति कवचेन च भास्वता ।
अग्निनेव गिरिः श्वेतो गतासुरपि दुःसहः ॥२१॥
21. śātakaumbhyā srajā bhāti kavacena ca bhāsvatā ,
agnineva giriḥ śveto gatāsurapi duḥsahaḥ.
21. śātakambhyā srajā bhāti kavacena ca bhāsvatā
agninā iva giriḥ śvetaḥ gatāsuḥ api duḥsahaḥ
21. śātakambhyā srajā ca bhāsvatā kavacena bhāti
gatāsuḥ api śvetaḥ giriḥ agninā iva duḥsahaḥ
21. He shines with a golden garland and a brilliant armor. Even though his life has departed, he remains formidable, like a white mountain aflame.