Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-8, chapter-19

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
संजय उवाच ।
श्वेताश्वोऽपि महाराज व्यधमत्तावकं बलम् ।
यथा वायुः समासाद्य तूलराशिं समन्ततः ॥१॥
1. saṁjaya uvāca ,
śvetāśvo'pi mahārāja vyadhamattāvakaṁ balam ,
yathā vāyuḥ samāsādya tūlarāśiṁ samantataḥ.
1. saṃjayaḥ uvāca | śvetāśvaḥ api mahārāja vyadhamat tāvakam
balam | yathā vāyuḥ samāsādya tūlarāśim samantataḥ
1. saṃjayaḥ uvāca mahārāja,
śvetāśvaḥ api tāvakam balam vyadhamat yathā vāyuḥ tūlarāśim samāsādya samantataḥ (vyadhamat)
1. Saṃjaya said: "O great king, the white-horsed Arjuna also scattered your army, just as the wind, having encountered a heap of cotton, disperses it in all directions."
प्रत्युद्ययुस्त्रिगर्तास्तं शिबयः कौरवैः सह ।
शाल्वाः संशप्तकाश्चैव नारायणबलं च यत् ॥२॥
2. pratyudyayustrigartāstaṁ śibayaḥ kauravaiḥ saha ,
śālvāḥ saṁśaptakāścaiva nārāyaṇabalaṁ ca yat.
2. pratyudyayuḥ trigartāḥ tam śibayaḥ kauravaiḥ saha
| śālvāḥ saṃśaptakāḥ ca eva nārāyaṇabalam ca yat
2. trigartāḥ śibayaḥ kauravaiḥ saha,
śālvāḥ,
saṃśaptakāḥ ca eva,
yat nārāyaṇabalam ca,
tam pratyudyayuḥ
2. The Trigartas, Sibis along with the Kauravas, and also the Salvas and Saṃśaptakas, as well as the Narayana army which was there, advanced against him.
सत्यसेनः सत्यकीर्तिर्मित्रदेवः श्रुतंजयः ।
सौश्रुतिश्चित्रसेनश्च मित्रवर्मा च भारत ॥३॥
3. satyasenaḥ satyakīrtirmitradevaḥ śrutaṁjayaḥ ,
sauśrutiścitrasenaśca mitravarmā ca bhārata.
3. satyasenaḥ satyakīrtiḥ mitradevaḥ śrutajayaḥ |
sauśrutiḥ citrasenaḥ ca mitravarmā ca bhārata
3. bhārata,
satyasenaḥ,
satyakīrtiḥ,
mitradevaḥ,
śrutajayaḥ,
sauśrutiḥ,
citrasenaḥ ca,
mitravarmā ca (pratyudyayuḥ)
3. Satyasena, Satyakīrti, Mitradeva, Śrutanjaya, Sauśruti, Citrasena, and Mitravarmā – these, O Bhārata.
त्रिगर्तराजः समरे भ्रातृभिः परिवारितः ।
पुत्रैश्चैव महेष्वासैर्नानाशस्त्रधरैर्युधि ॥४॥
4. trigartarājaḥ samare bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ ,
putraiścaiva maheṣvāsairnānāśastradharairyudhi.
4. trigartarājaḥ samare bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ |
putraiḥ ca eva maheṣvāsaiḥ nānāśastradharaiḥ yudhi
4. trigartarājaḥ,
bhrātṛbhiḥ,
ca eva maheṣvāsaiḥ nānāśastradharaiḥ putraiḥ parivāritaḥ,
samare yudhi (pratyudyayuḥ)
4. The king of the Trigartas, surrounded in battle by his brothers and by his sons who were great archers and wielded various weapons, [also advanced].
ते सृजन्तः शरव्रातान्किरन्तोऽर्जुनमाहवे ।
अभ्यद्रवन्त समरे वार्योघा इव सागरम् ॥५॥
5. te sṛjantaḥ śaravrātānkiranto'rjunamāhave ,
abhyadravanta samare vāryoghā iva sāgaram.
5. te sṛjantaḥ śaravrātān kirantaḥ arjunam āhave
abhyadravanta samare vāryoghāḥ iva sāgaram
5. te āhave samare śaravrātān sṛjantaḥ arjunam
kirantaḥ vāryoghāḥ iva sāgaram abhyadravanta
5. In battle, those warriors, releasing hosts of arrows and showering them upon Arjuna, rushed forward like torrents of water pouring into the ocean.
ते त्वर्जुनं समासाद्य योधाः शतसहस्रशः ।
अगच्छन्विलयं सर्वे तार्क्ष्यं दृष्ट्वेव पन्नगाः ॥६॥
6. te tvarjunaṁ samāsādya yodhāḥ śatasahasraśaḥ ,
agacchanvilayaṁ sarve tārkṣyaṁ dṛṣṭveva pannagāḥ.
6. te tu arjunam samāsādya yodhāḥ śatasahasraśaḥ
agacchan vilayam sarve tārkṣyam dṛṣṭvā iva pannagāḥ
6. tu te śatasahasraśaḥ yodhāḥ arjunam samāsādya
sarve tārkṣyam dṛṣṭvā iva vilayam agacchan
6. But those warriors, hundreds of thousands of them, after approaching Arjuna, all met their demise, just as serpents vanish upon seeing Garuḍa.
ते वध्यमानाः समरे नाजहुः पाण्डवं तदा ।
दह्यमाना यथा राजञ्शलभा इव पावकम् ॥७॥
7. te vadhyamānāḥ samare nājahuḥ pāṇḍavaṁ tadā ,
dahyamānā yathā rājañśalabhā iva pāvakam.
7. te vadhyamānāḥ samare na ājahuḥ pāṇḍavam tadā
dahyamānāḥ yathā rājan śalabhāḥ iva pāvakam
7. rājan te samare vadhyamānāḥ pāṇḍavam tadā na
ājahuḥ yathā dahyamānāḥ śalabhāḥ iva pāvakam
7. O King, though they were being killed in battle, they did not abandon the son of Pāṇḍu then, just as moths, even as they are being consumed, do not abandon the fire.
सत्यसेनस्त्रिभिर्बाणैर्विव्याध युधि पाण्डवम् ।
मित्रदेवस्त्रिषष्ट्या च चन्द्रदेवश्च सप्तभिः ॥८॥
8. satyasenastribhirbāṇairvivyādha yudhi pāṇḍavam ,
mitradevastriṣaṣṭyā ca candradevaśca saptabhiḥ.
8. satyasenaḥ tribhiḥ bāṇaiḥ vivyādha yudhi pāṇḍavam
mitradevaḥ triṣaṣṭyā ca candradevaḥ ca saptabhiḥ
8. satyasenaḥ yudhi pāṇḍavam tribhiḥ bāṇaiḥ vivyādha
ca mitradevaḥ triṣaṣṭyā ca candradevaḥ saptabhiḥ
8. Satyaseṇa pierced the son of Pāṇḍu in battle with three arrows. Mitradeva also [pierced him] with sixty-three, and Chandradeva with seven.
मित्रवर्मा त्रिसप्तत्या सौश्रुतिश्चापि पञ्चभिः ।
शत्रुंजयश्च विंशत्या सुशर्मा नवभिः शरैः ॥९॥
9. mitravarmā trisaptatyā sauśrutiścāpi pañcabhiḥ ,
śatruṁjayaśca viṁśatyā suśarmā navabhiḥ śaraiḥ.
9. mitravarmā trisaptatyā sauśrutiḥ ca api pañcabhiḥ
śatruṃjayaḥ ca viṃśatyā suśarmā navabhiḥ śaraiḥ
9. mitravarmā trisaptatyā śaraiḥ ca sauśrutiḥ api pañcabhiḥ
śaraiḥ ca śatruṃjayaḥ viṃśatyā śaraiḥ suśarmā navabhiḥ śaraiḥ
9. Mitravarmā (struck) with seventy-three arrows, Sauśruti with five, Śatruñjaya with twenty, and Suśarmā with nine arrows.
शत्रुंजयं च राजानं हत्वा तत्र शिलाशितैः ।
सौश्रुतेः सशिरस्त्राणं शिरः कायादपाहरत् ।
त्वरितश्चन्द्रदेवं च शरैर्निन्ये यमक्षयम् ॥१०॥
10. śatruṁjayaṁ ca rājānaṁ hatvā tatra śilāśitaiḥ ,
sauśruteḥ saśirastrāṇaṁ śiraḥ kāyādapāharat ,
tvaritaścandradevaṁ ca śarairninye yamakṣayam.
10. śatruṃjayaṃ ca rājānaṃ hatvā tatra
śilāśitaiḥ sauśruteḥ saśirastrāṇaṃ
śiraḥ kāyāt apāharat tvaritaḥ
candradevaṃ ca śaraiḥ ninye yamakṣayam
10. tatra śilāśitaiḥ (śaraiḥ) śatruṃjayaṃ rājānaṃ ca hatvā,
sauśruteḥ saśirastrāṇaṃ śiraḥ kāyāt apāharat.
tvaritaḥ ca candradevaṃ śaraiḥ yamakṣayam ninye.
10. Having killed King Śatruñjaya there with stone-sharpened arrows, he severed Sauśruti's head, complete with its helmet, from his body. Quickly, with arrows, he also sent Candradeva to the abode of Yama.
अथेतरान्महाराज यतमानान्महारथान् ।
पञ्चभिः पञ्चभिर्बाणैरेकैकं प्रत्यवारयत् ॥११॥
11. athetarānmahārāja yatamānānmahārathān ,
pañcabhiḥ pañcabhirbāṇairekaikaṁ pratyavārayat.
11. atha itarān mahārāja yatamānān mahārathān
pañcabhiḥ pañcabhiḥ bāṇaiḥ ekaikaṃ pratyavārayat
11. atha mahārāja,
pañcabhiḥ pañcabhiḥ bāṇaiḥ yatamānān itarān mahārathān ekaikaṃ pratyavārayat.
11. Then, O great king, he warded off those other great warriors (mahāratha) who were striving, striking each one with five arrows.
सत्यसेनस्तु संक्रुद्धस्तोमरं व्यसृजन्महत् ।
समुद्दिश्य रणे कृष्णं सिंहनादं ननाद च ॥१२॥
12. satyasenastu saṁkruddhastomaraṁ vyasṛjanmahat ,
samuddiśya raṇe kṛṣṇaṁ siṁhanādaṁ nanāda ca.
12. satyasenaḥ tu saṃkruddhaḥ tomaraṃ vyasṛjat mahat
samuddiśya raṇe kṛṣṇaṃ siṃhanādaṃ nanāda ca
12. tu saṃkruddhaḥ satyasenaḥ raṇe kṛṣṇaṃ samuddiśya mahat tomaraṃ vyasṛjat ca siṃhanādaṃ nanāda.
12. But Satyaseṇa, greatly enraged, hurled a mighty javelin, aiming it at Krishna in battle, and roared a lion's roar.
स निर्भिद्य भुजं सव्यं माधवस्य महात्मनः ।
अयस्मयो महाचण्डो जगाम धरणीं तदा ॥१३॥
13. sa nirbhidya bhujaṁ savyaṁ mādhavasya mahātmanaḥ ,
ayasmayo mahācaṇḍo jagāma dharaṇīṁ tadā.
13. sa nirbhidya bhujam savyam mādhavasya mahātmanaḥ
ayasmayaḥ mahācaṇḍaḥ jagāma dharaṇīm tadā
13. tadā mahātmanaḥ mādhavasya savyam bhujam
nirbhidya ayasmayaḥ mahācaṇḍaḥ saḥ dharaṇīm jagāma
13. Then, that very fierce, iron weapon, having pierced the left arm of the great-souled Mādhava (Kṛṣṇa), fell to the earth.
माधवस्य तु विद्धस्य तोमरेण महारणे ।
प्रतोदः प्रापतद्धस्ताद्रश्मयश्च विशां पते ॥१४॥
14. mādhavasya tu viddhasya tomareṇa mahāraṇe ,
pratodaḥ prāpataddhastādraśmayaśca viśāṁ pate.
14. mādhavasya tu viddhasya tomareṇa mahāraṇe
pratodaḥ prāpatat hastāt raśmayaḥ ca viśām pate
14. tu mahāraṇe tomareṇa viddhasya mādhavasya hastāt
pratodaḥ ca raśmayaḥ prāpatat he viśām pate
14. But for Mādhava (Kṛṣṇa), who was wounded by the spear in the great battle, the goad and the reins fell from his hand, O lord of the people.
स प्रतोदं पुनर्गृह्य रश्मींश्चैव महायशाः ।
वाहयामास तानश्वान्सत्यसेनरथं प्रति ॥१५॥
15. sa pratodaṁ punargṛhya raśmīṁścaiva mahāyaśāḥ ,
vāhayāmāsa tānaśvānsatyasenarathaṁ prati.
15. sa pratodam punaḥ gṛhya raśmīn ca eva mahāyaśāḥ
vāhayāmāsa tān aśvān satyaseñaratham prati
15. saḥ mahāyaśāḥ punaḥ pratodam ca raśmīn eva
gṛhya tān aśvān satyaseñaratham prati vāhayāmāsa
15. The greatly renowned one, having again taken the goad and the reins, drove those horses toward Satyaseana's chariot.
विष्वक्सेनं तु निर्भिन्नं प्रेक्ष्य पार्थो धनंजयः ।
सत्यसेनं शरैस्तीक्ष्णैर्दारयित्वा महाबलः ॥१६॥
16. viṣvaksenaṁ tu nirbhinnaṁ prekṣya pārtho dhanaṁjayaḥ ,
satyasenaṁ śaraistīkṣṇairdārayitvā mahābalaḥ.
16. viṣvaksenam tu nirbhinnam prekṣya pārthaḥ dhanañjayaḥ
satyasenam śaraiḥ tīkṣṇaiḥ dārayitvā mahābalaḥ
16. tu mahābalaḥ pārthaḥ dhanañjayaḥ nirbhinnam viṣvaksenam
prekṣya tīkṣṇaiḥ śaraiḥ satyasenam dārayitvā
16. But the mighty Dhanañjaya (Arjuna), having seen Viṣvaksena pierced, and having shattered Satyaseana with sharp arrows,
ततः सुनिशितैर्बाणै राज्ञस्तस्य महच्छिरः ।
कुण्डलोपचितं कायाच्चकर्त पृतनान्तरे ॥१७॥
17. tataḥ suniśitairbāṇai rājñastasya mahacchiraḥ ,
kuṇḍalopacitaṁ kāyāccakarta pṛtanāntare.
17. tataḥ suniśitaiḥ bāṇaiḥ rājñaḥ tasya mahat śiraḥ
kuṇḍalopa-citam kāyāt cakarta pṛtanā-antare
17. tataḥ suniśitaiḥ bāṇaiḥ tasya rājñaḥ kuṇḍalopa-citam
mahat śiraḥ kāyāt pṛtanā-antare cakarta
17. Then, with very sharp arrows, he severed the great head of that king, adorned with earrings, from his body in the midst of the army.
तं निहत्य शितैर्बाणैर्मित्रवर्माणमाक्षिपत् ।
वत्सदन्तेन तीक्ष्णेन सारथिं चास्य मारिष ॥१८॥
18. taṁ nihatya śitairbāṇairmitravarmāṇamākṣipat ,
vatsadantena tīkṣṇena sārathiṁ cāsya māriṣa.
18. tam nihatya śitaiḥ bāṇaiḥ mitravarmāṇam ākṣipat
vatsa-dantena tīkṣṇena sārathim ca asya māriṣa
18. māriṣa tam śitaiḥ bāṇaiḥ nihatya mitravarmāṇam ākṣipat
ca asya sārathim tīkṣṇena vatsa-dantena (bāṇena)
18. O respected one (māriṣa), having killed him with sharp arrows, he struck down Mitravarman; and he also killed his charioteer with a sharp arrow called Vatsadanta.
ततः शरशतैर्भूयः संशप्तकगणान्वशी ।
पातयामास संक्रुद्धः शतशोऽथ सहस्रशः ॥१९॥
19. tataḥ śaraśatairbhūyaḥ saṁśaptakagaṇānvaśī ,
pātayāmāsa saṁkruddhaḥ śataśo'tha sahasraśaḥ.
19. tataḥ śara-śataiḥ bhūyaḥ saṃśaptaka-gaṇān vaśī
pātayām āsa saṃkruddhaḥ śataśaḥ atha sahasraśaḥ
19. tataḥ saṃkruddhaḥ vaśī bhūyaḥ śara-śataiḥ
saṃśaptaka-gaṇān śataśaḥ atha sahasraśaḥ pātayām āsa
19. Then, the greatly enraged master (vaśī) once more caused the legions of Saṃśaptakas to fall by hundreds and thousands with hundreds of arrows.
ततो रजतपुङ्खेन राज्ञः शीर्षं महात्मनः ।
मित्रदेवस्य चिच्छेद क्षुरप्रेण महायशाः ।
सुशर्माणं च संक्रुद्धो जत्रुदेशे समार्दयत् ॥२०॥
20. tato rajatapuṅkhena rājñaḥ śīrṣaṁ mahātmanaḥ ,
mitradevasya ciccheda kṣurapreṇa mahāyaśāḥ ,
suśarmāṇaṁ ca saṁkruddho jatrudeśe samārdayat.
20. tataḥ rajata-puṅkhena rājñaḥ śīrṣam
mahātmanaḥ mitradevasya ciccheda
kṣurapreṇa mahāyaśāḥ suśarmāṇam ca
saṃkruddhaḥ jatru-deśe samārdayat
20. tataḥ mahāyaśāḥ saṃkruddhaḥ rajata-puṅkhena
kṣurapreṇa (bāṇena) mahātmanaḥ
rājñaḥ mitradevasya śīrṣam ciccheda
ca suśarmāṇam jatru-deśe samārdayat
20. Then, the greatly glorious one (mahāyaśāḥ), greatly enraged, severed the head of the great-souled King Mitradeva with a razor-sharp arrow (kṣurapreṇa) that had a silver shaft (rajata-puṅkhena); and he also crushed Suśarman in the region of the collarbone.
ततः संशप्तकाः सर्वे परिवार्य धनंजयम् ।
शस्त्रौघैर्ममृदुः क्रुद्धा नादयन्तो दिशो दश ॥२१॥
21. tataḥ saṁśaptakāḥ sarve parivārya dhanaṁjayam ,
śastraughairmamṛduḥ kruddhā nādayanto diśo daśa.
21. tataḥ saṃśaptakāḥ sarve parivārya dhanañjayam
śastraughaiḥ mamṛduḥ kruddhāḥ nādayantaḥ diśaḥ daśa
21. tataḥ sarve kruddhāḥ saṃśaptakāḥ dhanañjayam
parivārya śastraughaiḥ mamṛduḥ daśa diśaḥ nādayantaḥ
21. Then, all the enraged Saṃśaptakas, surrounding Dhananjaya (Arjuna), assailed him with volleys of weapons, causing the ten directions to resound.
अभ्यर्दितस्तु तैर्जिष्णुः शक्रतुल्यपराक्रमः ।
ऐन्द्रमस्त्रममेयात्मा प्रादुश्चक्रे महारथः ।
ततः शरसहस्राणि प्रादुरासन्विशां पते ॥२२॥
22. abhyarditastu tairjiṣṇuḥ śakratulyaparākramaḥ ,
aindramastramameyātmā prāduścakre mahārathaḥ ,
tataḥ śarasahasrāṇi prādurāsanviśāṁ pate.
22. abhyarditaḥ tu taiḥ jiṣṇuḥ
śakratulyaparākramaḥ aindram astram ameyātmā
prāduḥ cakre mahārathaḥ tataḥ
śarasahasrāṇi prāduḥ āsan viśām pate
22. viśām pate,
taiḥ abhyarditaḥ tu ameyātmā śakratulyaparākramaḥ mahārathaḥ jiṣṇuḥ aindram astram prāduḥ cakre tataḥ śarasahasrāṇi prāduḥ āsan
22. But Jishnu (Arjuna), a great warrior (mahāratha) of immeasurable spirit (ātman) and valor equal to Indra, though assailed by them, manifested the weapon (astra) of Indra. Then, O lord of the people, thousands of arrows appeared.
ध्वजानां छिद्यमानानां कार्मुकाणां च संयुगे ।
रथानां सपताकानां तूणीराणां शरैः सह ॥२३॥
23. dhvajānāṁ chidyamānānāṁ kārmukāṇāṁ ca saṁyuge ,
rathānāṁ sapatākānāṁ tūṇīrāṇāṁ śaraiḥ saha.
23. dhvajānām chidyamānānām kārmukāṇām ca saṃyuge
rathānām sapatākānām tūṇīrāṇām śaraiḥ saha
23. saṃyuge chidyamānānām dhvajānām ca kārmukāṇām
sapatākānām rathānām śaraiḥ saha tūṇīrāṇām
23. In battle, [there was the destruction] of banners being severed, and of bows, of chariots with their flags, and of quivers along with their arrows.
अक्षाणामथ योक्त्राणां चक्राणां रश्मिभिः सह ।
कूबराणां वरूथानां पृषत्कानां च संयुगे ॥२४॥
24. akṣāṇāmatha yoktrāṇāṁ cakrāṇāṁ raśmibhiḥ saha ,
kūbarāṇāṁ varūthānāṁ pṛṣatkānāṁ ca saṁyuge.
24. akṣāṇām atha yoktrāṇām cakrāṇām raśmibhiḥ saha
kūbarāṇām varūthānām pṛṣatkānām ca saṃyuge
24. atha संयुगे अक्षाणाम् च योक्त्राणाम् रश्मिभिः
सह चक्राणाम् कूबराणाम् वरूथानाम् च पृषत्कानाम्
24. Moreover, in battle, [there was the destruction] of axles, and of harnesses, of wheels along with reins, of chariot poles, of protective coverings (varūtha), and of arrows (pṛṣatka).
अश्मनां पततां चैव प्रासानामृष्टिभिः सह ।
गदानां परिघाणां च शक्तीनां तोमरैः सह ॥२५॥
25. aśmanāṁ patatāṁ caiva prāsānāmṛṣṭibhiḥ saha ,
gadānāṁ parighāṇāṁ ca śaktīnāṁ tomaraiḥ saha.
25. aśmanām patatām ca eva prāsānām ṛṣṭibhiḥ saha
| gadānām parighāṇām ca śaktīnām tomaraiḥ saha
25. aśmanām patatām ca eva prāsānām ṛṣṭibhiḥ saha
gadānām parighāṇām ca śaktīnām tomaraiḥ saha
25. Of falling stones, and of spears along with javelins; of maces, iron clubs, and lances along with darts.
शतघ्नीनां सचक्राणां भुजानामूरुभिः सह ।
कण्ठसूत्राङ्गदानां च केयूराणां च मारिष ॥२६॥
26. śataghnīnāṁ sacakrāṇāṁ bhujānāmūrubhiḥ saha ,
kaṇṭhasūtrāṅgadānāṁ ca keyūrāṇāṁ ca māriṣa.
26. śataghnīnām sacakrāṇām bhujānām ūrubhiḥ saha
| kaṇṭhasūtrāṅgadānām ca keyūrāṇām ca māriṣa
26. śataghnīnām sacakrāṇām bhujānām ūrubhiḥ saha
kaṇṭhasūtrāṅgadānām ca keyūrāṇām ca māriṣa
26. Of "śataghnīs" (a weapon) with their wheels; of arms along with thighs; and of necklaces, armlets, and bracelets, O respected one.
हाराणामथ निष्काणां तनुत्राणां च भारत ।
छत्राणां व्यजनानां च शिरसां मुकुटैः सह ।
अश्रूयत महाञ्शब्दस्तत्र तत्र विशां पते ॥२७॥
27. hārāṇāmatha niṣkāṇāṁ tanutrāṇāṁ ca bhārata ,
chatrāṇāṁ vyajanānāṁ ca śirasāṁ mukuṭaiḥ saha ,
aśrūyata mahāñśabdastatra tatra viśāṁ pate.
27. hārāṇām atha niṣkāṇām tanutrāṇām ca
bhārata | chatrāṇām vyajanānām ca
śirasām mukuṭaiḥ saha | aśrūyata
mahān śabdaḥ tatra tatra viśām pate
27. bhārata hārāṇām atha niṣkāṇām tanutrāṇām ca chatrāṇām vyajanānām ca śirasām mukuṭaiḥ saha ca,
viśām pate tatra tatra mahān śabdaḥ aśrūyata
27. Of necklaces, gold ornaments, and armors, O descendant of Bharata; of parasols and fans, and of heads along with crowns. A great sound was heard here and there, O lord of the people.
सकुण्डलानि स्वक्षीणि पूर्णचन्द्रनिभानि च ।
शिरांस्युर्व्यामदृश्यन्त तारागण इवाम्बरे ॥२८॥
28. sakuṇḍalāni svakṣīṇi pūrṇacandranibhāni ca ,
śirāṁsyurvyāmadṛśyanta tārāgaṇa ivāmbare.
28. sakuṇḍalāni svakṣīṇi pūrṇacandranibhāni ca |
śirāṃsi urvyām adṛśyanta tārāgaṇaḥ iva ambare
28. ca sakuṇḍalāni svakṣīṇi pūrṇacandranibhāni
śirāṃsi urvyām ambare tārāgaṇaḥ iva adṛśyanta
28. And heads, adorned with earrings, possessing beautiful eyes, and resembling full moons, were seen upon the earth, like a cluster of stars in the sky.
सुस्रग्वीणि सुवासांसि चन्दनेनोक्षितानि च ।
शरीराणि व्यदृश्यन्त हतानां च महीतले ।
गन्धर्वनगराकारं घोरमायोधनं तदा ॥२९॥
29. susragvīṇi suvāsāṁsi candanenokṣitāni ca ,
śarīrāṇi vyadṛśyanta hatānāṁ ca mahītale ,
gandharvanagarākāraṁ ghoramāyodhanaṁ tadā.
29. susragvīṇi suvāsāṃsi candanena
ukṣitāni ca śarīrāṇi vyadṛśyanta
hatānām ca mahītale
gandharvanagarākāram ghoram āyodhanam tadā
29. susragvīṇi suvāsāṃsi candanena
ukṣitāni ca hatānām ca śarīrāṇi
mahītale vyadṛśyanta tadā
āyodhanam gandharvanagarākāram ghoram
29. The bodies of the slain, adorned with beautiful garlands and fine garments, and sprinkled with sandalwood paste, were seen on the ground. At that time, the dreadful battlefield resembled a city of Gandharvas.
निहतै राजपुत्रैश्च क्षत्रियैश्च महाबलैः ।
हस्तिभिः पतितैश्चैव तुरगैश्चाभवन्मही ।
अगम्यमार्गा समरे विशीर्णैरिव पर्वतैः ॥३०॥
30. nihatai rājaputraiśca kṣatriyaiśca mahābalaiḥ ,
hastibhiḥ patitaiścaiva turagaiścābhavanmahī ,
agamyamārgā samare viśīrṇairiva parvataiḥ.
30. nihataiḥ rājaputraiḥ ca kṣatriyaiḥ
ca mahābalaiḥ hastibhiḥ patitaiḥ ca
eva turagaiḥ ca abhavat mahī
agamyamārgā samare viśīrṇaiḥ iva parvataiḥ
30. samare mahī nihataiḥ rājaputraiḥ ca
mahābalaiḥ kṣatriyaiḥ ca patitaiḥ
hastibhiḥ ca eva turagaiḥ ca viśīrṇaiḥ
parvataiḥ iva agamyamārgā abhavat
30. The ground became impassable in battle, due to the slain princes and mighty kṣatriyas, and also due to fallen elephants and horses, resembling scattered mountains.
नासीच्चक्रपथश्चैव पाण्डवस्य महात्मनः ।
निघ्नतः शात्रवान्भल्लैर्हस्त्यश्वं चामितं महत् ॥३१॥
31. nāsīccakrapathaścaiva pāṇḍavasya mahātmanaḥ ,
nighnataḥ śātravānbhallairhastyaśvaṁ cāmitaṁ mahat.
31. na āsīt cakrapthaḥ ca eva pāṇḍavasya mahātmanaḥ
nighnataḥ śātravān bhallaiḥ hastyaśvam ca amitam mahat
31. bhallaiḥ śātravān nighnataḥ mahātmanaḥ pāṇḍavasya cakrapthaḥ
ca eva na āsīt amitam mahat hastyaśvam ca (mārgaṃ na āsīt)
31. For the great-souled (mahātman) Pāṇḍava, who was slaying enemies with arrows, there was neither a path for his chariot wheels, nor (was there a path through) the immense, great mass of elephants and horses.
आ तुम्बादवसीदन्ति रथचक्राणि मारिष ।
रणे विचरतस्तस्य तस्मिँल्लोहितकर्दमे ॥३२॥
32. ā tumbādavasīdanti rathacakrāṇi māriṣa ,
raṇe vicaratastasya tasmiँllohitakardame.
32. ā tumbāt avasīdanti rathacakrāṇi māriṣa
raṇe vicarataḥ tasya tasmin lohitakardame
32. māriṣa tasya raṇe tasmin lohitakardame
vicarataḥ rathacakrāṇi tumbāt ā avasīdanti
32. O respected one (māriṣa), the chariot wheels of him (Pāṇḍava) who was moving about in that blood-mud (lohita-kardame) in battle sank up to their hubs (tumbāt).
सीदमानानि चक्राणि समूहुस्तुरगा भृशम् ।
श्रमेण महता युक्ता मनोमारुतरंहसः ॥३३॥
33. sīdamānāni cakrāṇi samūhusturagā bhṛśam ,
śrameṇa mahatā yuktā manomārutaraṁhasaḥ.
33. sīdamānāni cakrāṇi samūhuḥ turagāḥ bhṛśam
śrameṇa mahatā yuktāḥ manomārutarāṃhasaḥ
33. turagāḥ manomārutarāṃhasaḥ mahatā śrameṇa
yuktāḥ sīdamānāni cakrāṇi bhṛśam samūhuḥ
33. Though afflicted by great fatigue, the horses, possessing the swiftness of mind and wind, pulled exceedingly hard at the sinking wheels.
वध्यमानं तु तत्सैन्यं पाण्डुपुत्रेण धन्विना ।
प्रायशो विमुखं सर्वं नावतिष्ठत संयुगे ॥३४॥
34. vadhyamānaṁ tu tatsainyaṁ pāṇḍuputreṇa dhanvinā ,
prāyaśo vimukhaṁ sarvaṁ nāvatiṣṭhata saṁyuge.
34. vadhyamānam tu tat sainyam pāṇḍuputreṇa dhanvinā
prāyaśaḥ vimukham sarvam na avatiṣṭhata saṃyuge
34. tu tat sarvam sainyam pāṇḍuputreṇa dhanvinā
vadhyamānam prāyaśaḥ vimukham saṃyuge na avatiṣṭhata
34. Indeed, that entire army, being struck down by Arjuna, the son of Pāṇḍu and a skilled archer, mostly turned away and did not stand firm in battle.
ताञ्जित्वा समरे जिष्णुः संशप्तकगणान्बहून् ।
रराज स महाराज विधूमोऽग्निरिव ज्वलन् ॥३५॥
35. tāñjitvā samare jiṣṇuḥ saṁśaptakagaṇānbahūn ,
rarāja sa mahārāja vidhūmo'gniriva jvalan.
35. tān jitvā samare jiṣṇuḥ saṃśaptakagaṇān bahūn
rarāja saḥ mahārāja vidhūmaḥ agniḥ iva jvalan
35. mahārāja,
saḥ jiṣṇuḥ samare tān bahūn saṃśaptakagaṇān jitvā vidhūmaḥ jvalan agniḥ iva rarāja
35. O great king, having conquered those many groups of Saṃśaptakas in battle, the Victorious (Jiṣṇuḥ) Arjuna shone like a blazing, smokeless fire.
युधिष्ठिरं महाराज विसृजन्तं शरान्बहून् ।
स्वयं दुर्योधनो राजा प्रत्यगृह्णादभीतवत् ॥३६॥
36. yudhiṣṭhiraṁ mahārāja visṛjantaṁ śarānbahūn ,
svayaṁ duryodhano rājā pratyagṛhṇādabhītavat.
36. yudhiṣṭhiram mahārāja visṛjantam śarān bahūn
svayam duryodhanaḥ rājā pratyagṛhṇāt abhītavat
36. mahārāja,
rājā duryodhanaḥ svayam bahūn śarān visṛjantam yudhiṣṭhiram abhītavat pratyagṛhṇāt
36. O great king, King Duryodhana himself fearlessly countered Yudhiṣṭhira, as he was releasing many arrows.
तमापतन्तं सहसा तव पुत्रं महाबलम् ।
धर्मराजो द्रुतं विद्ध्वा तिष्ठ तिष्ठेति चाब्रवीत् ॥३७॥
37. tamāpatantaṁ sahasā tava putraṁ mahābalam ,
dharmarājo drutaṁ viddhvā tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt.
37. tam āpatantam sahasā tava putram mahābalam dharmarājaḥ
drutam viddhvā tiṣṭha tiṣṭha iti ca abravīt
37. dharmarājaḥ tava mahābalam putram sahasā āpatantam
drutam viddhvā ca "tiṣṭha tiṣṭha" iti abravīt
37. King Yudhiṣṭhira (Dharmarāja), having quickly struck your mighty son who was swiftly rushing towards him, exclaimed, "Stop! Stop!"
स च तं प्रतिविव्याध नवभिर्निशितैः शरैः ।
सारथिं चास्य भल्लेन भृशं क्रुद्धोऽभ्यताडयत् ॥३८॥
38. sa ca taṁ prativivyādha navabhirniśitaiḥ śaraiḥ ,
sārathiṁ cāsya bhallena bhṛśaṁ kruddho'bhyatāḍayat.
38. saḥ ca tam prativivyādha navabhiḥ niśitaiḥ śaraiḥ
sārathim ca asya bhallena bhṛśam kruddhaḥ abhyatāḍayat
38. ca saḥ tam navabhiḥ niśitaiḥ śaraiḥ prativivyādha ca
kruddhaḥ bhṛśam asya sārathim bhallena abhyatāḍayat
38. And he (Duryodhana) struck him (Yudhiṣṭhira) back with nine sharp arrows. Greatly enraged, he also forcefully struck Yudhiṣṭhira's charioteer with a broad-headed arrow.
ततो युधिष्ठिरो राजा हेमपुङ्खाञ्शिलीमुखान् ।
दुर्योधनाय चिक्षेप त्रयोदश शिलाशितान् ॥३९॥
39. tato yudhiṣṭhiro rājā hemapuṅkhāñśilīmukhān ,
duryodhanāya cikṣepa trayodaśa śilāśitān.
39. tataḥ yudhiṣṭhiraḥ rājā hemapuṅkhān śilīmukhān
duryodhanāya cikṣepa trayodaśa śilāśitān
39. tataḥ rājā yudhiṣṭhiraḥ trayodaśa hemapuṅkhān
śilāśitān śilīmukhān duryodhanāya cikṣepa
39. Then King Yudhiṣṭhira shot thirteen arrows, with golden shafts and sharpened on stone, at Duryodhana.
चतुर्भिश्चतुरो वाहांस्तस्य हत्वा महारथः ।
पञ्चमेन शिरः कायात्सारथेस्तु समाक्षिपत् ॥४०॥
40. caturbhiścaturo vāhāṁstasya hatvā mahārathaḥ ,
pañcamena śiraḥ kāyātsārathestu samākṣipat.
40. caturbhiḥ caturaḥ vāhān tasya hatvā mahārathaḥ
pañcamena śiraḥ kāyāt sāratheḥ tu samākṣipat
40. mahārathaḥ tasya caturbhiḥ caturaḥ vāhān hatvā
tu pañcamena sāratheḥ kāyāt śiraḥ samākṣipat
40. The great charioteer (Yudhiṣṭhira), having killed Duryodhana's four horses with four (arrows), then struck off the head of his (Duryodhana's) charioteer from his body with the fifth (arrow).
षष्ठेन च ध्वजं राज्ञः सप्तमेन च कार्मुकम् ।
अष्टमेन तथा खड्गं पातयामास भूतले ।
पञ्चभिर्नृपतिं चापि धर्मराजोऽर्दयद्भृशम् ॥४१॥
41. ṣaṣṭhena ca dhvajaṁ rājñaḥ saptamena ca kārmukam ,
aṣṭamena tathā khaḍgaṁ pātayāmāsa bhūtale ,
pañcabhirnṛpatiṁ cāpi dharmarājo'rdayadbhṛśam.
41. ṣaṣṭhena ca dhvajam rājñaḥ saptamena
ca kārmukam aṣṭamena tathā khaḍgam
pātayāmāsa bhūtale pañcabhiḥ nṛpatim
ca api dharmarājaḥ ardayat bhṛśam
41. dharmarājaḥ ca ṣaṣṭhena rājñaḥ dhvajam
pātayāmāsa ca saptamena kārmukam tathā
aṣṭamena khaḍgam bhūtale pātayāmāsa
api ca pañcabhiḥ nṛpatim bhṛśam ardayat
41. With the sixth (arrow), Yudhiṣṭhira (dharma-rāja) struck down the king's banner, and with the seventh, his bow. Similarly, with the eighth (arrow), he caused his sword to fall to the ground. Yudhiṣṭhira also severely wounded the king with five (arrows).
हताश्वात्तु रथात्तस्मादवप्लुत्य सुतस्तव ।
उत्तमं व्यसनं प्राप्तो भूमावेव व्यतिष्ठत ॥४२॥
42. hatāśvāttu rathāttasmādavaplutya sutastava ,
uttamaṁ vyasanaṁ prāpto bhūmāveva vyatiṣṭhata.
42. hata-aśvāt tu rathāt tasmāt avaplutya sutaḥ tava
uttamam vyasanam prāptaḥ bhūmau eva vyatiṣṭhata
42. tava sutaḥ tu tasmāt hata-aśvāt rathāt avaplutya
uttamam vyasanam prāptaḥ bhūmau eva vyatiṣṭhata
42. But your son, having jumped down from that chariot whose horses had been killed, having met with extreme misfortune, remained standing right on the ground.
तं तु कृच्छ्रगतं दृष्ट्वा कर्णद्रौणिकृपादयः ।
अभ्यवर्तन्त सहिताः परीप्सन्तो नराधिपम् ॥४३॥
43. taṁ tu kṛcchragataṁ dṛṣṭvā karṇadrauṇikṛpādayaḥ ,
abhyavartanta sahitāḥ parīpsanto narādhipam.
43. tam tu kṛcchra-gatam dṛṣṭvā karṇa-drauṇi-kṛpa-ādayaḥ
abhyavartanta sahitāḥ parīpsantaḥ narādhipam
43. tu karṇa-drauṇi-kṛpa-ādayaḥ sahitāḥ tam kṛcchra-gatam
dṛṣṭvā narādhipam parīpsantaḥ abhyavartanta
43. But seeing him fallen into great difficulty, Karṇa, Droṇa's son (Aśvatthāmā), Kṛpa, and others advanced together, desiring to protect the king.
अथ पाण्डुसुताः सर्वे परिवार्य युधिष्ठिरम् ।
अभ्ययुः समरे राजंस्ततो युद्धमवर्तत ॥४४॥
44. atha pāṇḍusutāḥ sarve parivārya yudhiṣṭhiram ,
abhyayuḥ samare rājaṁstato yuddhamavartata.
44. atha pāṇḍu-sutāḥ sarve parivārya yudhiṣṭhiram
abhyayuḥ samare rājan tataḥ yuddham avartata
44. atha rājan sarve pāṇḍu-sutāḥ yudhiṣṭhiram
parivārya samare abhyayuḥ tataḥ yuddham avartata
44. Then, O King, all the sons of Pāṇḍu, having surrounded Yudhiṣṭhira, advanced into battle. Consequently, a combat (yuddha) ensued.
अथ तूर्यसहस्राणि प्रावाद्यन्त महामृधे ।
क्ष्वेडाः किलकिलाशब्दाः प्रादुरासन्महीपते ।
यदभ्यगच्छन्समरे पाञ्चालाः कौरवैः सह ॥४५॥
45. atha tūryasahasrāṇi prāvādyanta mahāmṛdhe ,
kṣveḍāḥ kilakilāśabdāḥ prādurāsanmahīpate ,
yadabhyagacchansamare pāñcālāḥ kauravaiḥ saha.
45. atha tūryasahasrāṇi prāvādyanta
mahāmṛdhe kṣveḍāḥ kilakilāśabdāḥ
prādurāsan mahīpate yat abhyagacchan
samare pāñcālāḥ kauravaiḥ saha
45. mahīpate atha mahāmṛdhe tūryasahasrāṇi
prāvādyanta yat pāñcālāḥ
kauravaiḥ saha samare abhyagacchan
kṣveḍāḥ kilakilāśabdāḥ prādurāsan
45. O King, then thousands of musical instruments were loudly played in the great battle. Roars and tumultuous cries arose when the Pāñcālas engaged the Kauravas in combat.
नरा नरैः समाजग्मुर्वारणा वरवारणैः ।
रथाश्च रथिभिः सार्धं हयाश्च हयसादिभिः ॥४६॥
46. narā naraiḥ samājagmurvāraṇā varavāraṇaiḥ ,
rathāśca rathibhiḥ sārdhaṁ hayāśca hayasādibhiḥ.
46. narāḥ naraiḥ samājagmuḥ vāraṇāḥ varavāraṇaiḥ
rathāḥ ca rathibhiḥ sārdham hayāḥ ca hayasādibhiḥ
46. narāḥ naraiḥ samājagmuḥ vāraṇāḥ varavāraṇaiḥ
rathāḥ ca rathibhiḥ sārdham hayāḥ ca hayasādibhiḥ
46. Men fought with men, elephants with excellent elephants; and chariots with charioteers, and horses with horsemen.
द्वंद्वान्यासन्महाराज प्रेक्षणीयानि संयुगे ।
विस्मापनान्यचिन्त्यानि शस्त्रवन्त्युत्तमानि च ॥४७॥
47. dvaṁdvānyāsanmahārāja prekṣaṇīyāni saṁyuge ,
vismāpanānyacintyāni śastravantyuttamāni ca.
47. dvandvāni āsan mahārāja prekṣaṇīyāni saṃyuge
vismāpanāni acintyāni śastravanti uttamāni ca
47. mahārāja saṃyuge prekṣaṇīyāni vismāpanāni
acintyāni ca śastravanti uttamāni dvandvāni āsan
47. O great King, the duels that took place in that battle were spectacular, astonishing, unimaginable, and supreme, with combatants wielding weapons.
अयुध्यन्त महावेगाः परस्परवधैषिणः ।
अन्योन्यं समरे जघ्नुर्योधव्रतमनुष्ठिताः ।
न हि ते समरं चक्रुः पृष्ठतो वै कथंचन ॥४८॥
48. ayudhyanta mahāvegāḥ parasparavadhaiṣiṇaḥ ,
anyonyaṁ samare jaghnuryodhavratamanuṣṭhitāḥ ,
na hi te samaraṁ cakruḥ pṛṣṭhato vai kathaṁcana.
48. ayudhyanta mahāvegāḥ parasparavadheṣiṇaḥ
anyonyam samare jaghnuḥ
yodhavratamanuṣṭhitāḥ na hi te
samaram cakruḥ pṛṣṭhataḥ vai kathaṃcana
48. mahāvegāḥ parasparavadheṣiṇaḥ
ayudhyanta yodhavratamanuṣṭhitāḥ samare
anyonyam jaghnuḥ hi te pṛṣṭhataḥ
kathaṃcana vai samaram na cakruḥ
48. Those of great impetuosity, desiring each other's death, fought. They killed one another in battle, observing the warrior's code. Indeed, they never fought from behind by any means.
मुहूर्तमेव तद्युद्धमासीन्मधुरदर्शनम् ।
तत उन्मत्तवद्राजन्निर्मर्यादमवर्तत ॥४९॥
49. muhūrtameva tadyuddhamāsīnmadhuradarśanam ,
tata unmattavadrājannirmaryādamavartata.
49. muhūrtam eva tat yuddham āsīt madhuradarśanam
tataḥ unmattavat rājan nirmaryādam avartata
49. rājan tat yuddham muhūrtam eva madhuradarśanam
āsīt tataḥ unmattavat nirmaryādam avartata
49. For just a moment, that battle was a beautiful sight. Then, O King, it became unrestrained, raging wildly.
रथी नागं समासाद्य विचरन्रणमूर्धनि ।
प्रेषयामास कालाय शरैः संनतपर्वभिः ॥५०॥
50. rathī nāgaṁ samāsādya vicaranraṇamūrdhani ,
preṣayāmāsa kālāya śaraiḥ saṁnataparvabhiḥ.
50. rathī nāgam samāsādya vicaran raṇamūrdhani
preṣayāmāsa kālāya śaraiḥ sannataparvabhiḥ
50. raṇamūrdhani vicaran rathī nāgam samāsādya
sannataparvabhiḥ śaraiḥ kālāya preṣayāmāsa
50. Moving on the forefront of the battle, the chariot warrior, upon encountering an elephant, dispatched it to Yama with his well-fitted arrows.
नागा हयान्समासाद्य विक्षिपन्तो बहूनथ ।
द्रावयामासुरत्युग्रास्तत्र तत्र तदा तदा ॥५१॥
51. nāgā hayānsamāsādya vikṣipanto bahūnatha ,
drāvayāmāsuratyugrāstatra tatra tadā tadā.
51. nāgāḥ hayān samāsādya vikṣipantaḥ bahūn atha
drāvayāmāsuḥ atyugrāḥ tatra tatra tadā tadā
51. atha atyugrāḥ nāgāḥ hayān samāsādya bahūn
vikṣipantaḥ tatra tatra tadā tadā drāvayāmāsuḥ
51. Then, the exceedingly fierce elephants, having attacked many horses and scattered them, repeatedly put them to flight everywhere.
विद्राव्य च बहूनश्वान्नागा राजन्बलोत्कटाः ।
विषाणैश्चापरे जघ्नुर्ममृदुश्चापरे भृशम् ॥५२॥
52. vidrāvya ca bahūnaśvānnāgā rājanbalotkaṭāḥ ,
viṣāṇaiścāpare jaghnurmamṛduścāpare bhṛśam.
52. vidrāvya ca bahūn aśvān nāgāḥ rājan balotkaṭāḥ
viṣāṇaiḥ ca apare jaghnuḥ mamṛduḥ ca apare bhṛśam
52. rājan balotkaṭāḥ nāgāḥ bahūn aśvān vidrāvya ca,
apare viṣāṇaiḥ jaghnuḥ ca,
apare bhṛśam mamṛduḥ ca
52. And, O King, the mighty elephants, after scattering many horses, also attacked others with their tusks, and still others they crushed severely.
साश्वारोहांश्च तुरगान्विषाणैर्बिभिदू रणे ।
अपरांश्चिक्षिपुर्वेगात्प्रगृह्यातिबलास्तथा ॥५३॥
53. sāśvārohāṁśca turagānviṣāṇairbibhidū raṇe ,
aparāṁścikṣipurvegātpragṛhyātibalāstathā.
53. sāśvārohān ca turagān viṣāṇaiḥ bibhiduḥ raṇe
aparān ca cikṣipuḥ vegāt pragṛhya ati-balāḥ tathā
53. ati-balāḥ viṣāṇaiḥ raṇe sāśvārohān turagān
bibhiduḥ ca tathā aparān pragṛhya vegāt cikṣipuḥ
53. The exceedingly powerful ones (atibalāḥ), using their tusks, pierced the horses along with their riders in battle. And, seizing others, they violently threw them.
पादातैराहता नागा विवरेषु समन्ततः ।
चक्रुरार्तस्वरं घोरं व्यद्रवन्त दिशो दश ॥५४॥
54. pādātairāhatā nāgā vivareṣu samantataḥ ,
cakrurārtasvaraṁ ghoraṁ vyadravanta diśo daśa.
54. pādātaiḥ āhatāḥ nāgāḥ vivareṣu samantataḥ cakruḥ
ārta-svaram ghoram vi-adravanta diśaḥ daśa
54. nāgāḥ pādātaiḥ samantataḥ vivareṣu āhatāḥ ghoram
ārta-svaram cakruḥ ca daśa diśaḥ vi-adravanta
54. The elephants, struck on all sides by the foot-soldiers in their pits, let out a terrible cry of distress and fled in all ten directions.
पदातीनां तु सहसा प्रद्रुतानां महामृधे ।
उत्सृज्याभरणं तूर्णमवप्लुत्य रणाजिरे ॥५५॥
55. padātīnāṁ tu sahasā pradrutānāṁ mahāmṛdhe ,
utsṛjyābharaṇaṁ tūrṇamavaplutya raṇājire.
55. padātīnām tu sahasā pra-drutānām mahā-mṛdhe
ut-sṛjya ābharaṇam tūrṇam ava-plutya raṇa-ajire
55. tu sahasā mahā-mṛdhe pra-drutānām padātīnām
ut-sṛjya ābharaṇam tūrṇam raṇa-ajire ava-plutya
55. But suddenly, of those foot-soldiers who had fled in the great battle, having abandoned their ornaments, and quickly leapt down onto the battlefield...
निमित्तं मन्यमानास्तु परिणम्य महागजाः ।
जगृहुर्बिभिदुश्चैव चित्राण्याभरणानि च ॥५६॥
56. nimittaṁ manyamānāstu pariṇamya mahāgajāḥ ,
jagṛhurbibhiduścaiva citrāṇyābharaṇāni ca.
56. nimittam manyamānāḥ tu pariṇamya mahā-gajāḥ
jagṛhuḥ bibhiduḥ ca eva citrāṇi ābharaṇāni ca
56. tu mahā-gajāḥ nimittam manyamānāḥ pariṇamya
ca eva citrāṇi ābharaṇāni ca jagṛhuḥ bibhiduḥ
56. But the great elephants, considering it an omen, having transformed, both seized and pierced the various ornaments as well.
प्रतिमानेषु कुम्भेषु दन्तवेष्टेषु चापरे ।
निगृहीता भृशं नागाः प्रासतोमरशक्तिभिः ॥५७॥
57. pratimāneṣu kumbheṣu dantaveṣṭeṣu cāpare ,
nigṛhītā bhṛśaṁ nāgāḥ prāsatomaraśaktibhiḥ.
57. pratimāneṣu kumbheṣu dantaveṣṭeṣu ca apare
nigṛhītāḥ bhṛśam nāgāḥ prāsatoṃmaraśaktibhiḥ
57. apare nāgāḥ pratimāneṣu kumbheṣu dantaveṣṭeṣu
ca prāsatoṃmaraśaktibhiḥ bhṛśam nigṛhītāḥ
57. And other elephants, struck on their frontal globes, face coverings, and tusk sheaths, were fiercely restrained by javelins, lances, and spears.
निगृह्य च गदाः केचित्पार्श्वस्थैर्भृशदारुणैः ।
रथाश्वसादिभिस्तत्र संभिन्ना न्यपतन्भुवि ॥५८॥
58. nigṛhya ca gadāḥ kecitpārśvasthairbhṛśadāruṇaiḥ ,
rathāśvasādibhistatra saṁbhinnā nyapatanbhuvi.
58. nigṛhya ca gadāḥ kecit pārśvasthaiḥ bhṛśadāruṇaiḥ
rathāśvasādibhiḥ tatra saṃbhinnāḥ nyapatan bhuvi
58. ca kecit gadāḥ nigṛhya pārśvasthaiḥ bhṛśadāruṇaiḥ
rathāśvasādibhiḥ tatra saṃbhinnāḥ bhuvi nyapatan
58. And some (warriors), having grasped their maces, were struck down there on the ground by the extremely fierce chariot-riders and horsemen standing by their sides.
सरथं सादिनं तत्र अपरे तु महागजाः ।
भूमावमृद्नन्वेगेन सवर्माणं पताकिनम् ॥५९॥
59. sarathaṁ sādinaṁ tatra apare tu mahāgajāḥ ,
bhūmāvamṛdnanvegena savarmāṇaṁ patākinam.
59. saratham sādinam tatra apare tu mahāgajāḥ
bhūmāu amṛdnan vegena savarmāṇam patākinam
59. tatra tu apare mahāgajāḥ vegena saratham
sādinam savarmāṇam patākinam bhūmāu amṛdnan
59. But there, other great elephants swiftly crushed a horseman along with his chariot, and an armored standard-bearer, onto the ground.
रथं नागाः समासाद्य धुरि गृह्य च मारिष ।
व्याक्षिपन्सहसा तत्र घोररूपे महामृधे ॥६०॥
60. rathaṁ nāgāḥ samāsādya dhuri gṛhya ca māriṣa ,
vyākṣipansahasā tatra ghorarūpe mahāmṛdhe.
60. ratham nāgāḥ samāsādya dhuri gṛhya ca māriṣa
vyākṣipan sahasā tatra ghorarūpe mahāmṛdhe
60. māriṣa nāgāḥ ratham samāsādya dhuri ca gṛhya
tatra ghorarūpe mahāmṛdhe sahasā vyākṣipan
60. O respected one, the elephants, having attacked a chariot and seized it by its yoke, suddenly hurled it there in that ghastly, great battle.
नाराचैर्निहतश्चापि निपपात महागजः ।
पर्वतस्येव शिखरं वज्रभग्नं महीतले ॥६१॥
61. nārācairnihataścāpi nipapāta mahāgajaḥ ,
parvatasyeva śikharaṁ vajrabhagnaṁ mahītale.
61. nārācaiḥ nihataḥ ca api nipapāta mahāgajaḥ
parvatasya iva śikharaṃ vajrabhagnaṃ mahītale
61. mahāgajaḥ nārācaiḥ nihataḥ ca api,
vajrabhagnaṃ parvatasya śikharam iva,
mahītale nipapāta
61. Even though struck by iron arrows, the great elephant fell to the ground, like a mountain peak shattered by a thunderbolt.
योधा योधान्समासाद्य मुष्टिभिर्व्यहनन्युधि ।
केशेष्वन्योन्यमाक्षिप्य चिच्छिदुर्बिभिदुः सह ॥६२॥
62. yodhā yodhānsamāsādya muṣṭibhirvyahananyudhi ,
keśeṣvanyonyamākṣipya cicchidurbibhiduḥ saha.
62. yodhāḥ yodhān samāsādya muṣṭibhiḥ vyahanan yudhi
keśeṣu anyonyam ākṣipya cicchiduḥ bibhiduḥ saha
62. yudhi yodhāḥ yodhān samāsādya muṣṭibhiḥ vyahanan.
keśeṣu anyonyam ākṣipya saha cicchiduḥ bibhiduḥ
62. In battle, warriors, encountering other warriors, struck them with their fists. Grabbing each other by the hair, they jointly cut and pierced.
उद्यम्य च भुजावन्यो निक्षिप्य च महीतले ।
पदा चोरः समाक्रम्य स्फुरतो व्यहनच्छिरः ॥६३॥
63. udyamya ca bhujāvanyo nikṣipya ca mahītale ,
padā coraḥ samākramya sphurato vyahanacchiraḥ.
63. udyamya ca bhujau anyaḥ nikṣipya ca mahītale
padā ca uraḥ samākramya sphurataḥ vyahanat śiraḥ
63. anyaḥ (yodhā) bhujau उद्यम्य ca महीतले निक्षिप्य ca,
पदा ca उरः समाक्रम्य,
स्फुरतः (शत्रोः) शिरः व्यहनत्
63. Another (warrior), raising his arms and throwing (the opponent) to the ground, then stepped on his chest with his foot and struck off the head of the struggling (foe).
मृतमन्यो महाराज पद्भ्यां ताडितवांस्तदा ।
जीवतश्च तथैवान्यः शस्त्रं काये न्यमज्जयत् ॥६४॥
64. mṛtamanyo mahārāja padbhyāṁ tāḍitavāṁstadā ,
jīvataśca tathaivānyaḥ śastraṁ kāye nyamajjayat.
64. mṛtam anyaḥ mahārāja padbhyām tāḍitavān tadā
jīvataḥ ca tathā eva anyaḥ śastraṃ kāye nyamajjayat
64. mahārāja,
tadā anyaḥ (yoṣā) mṛtam padbhyām tāḍitavān.
ca tathā eva anyaḥ jīvataḥ kāye śastraṃ nyamajjayat
64. O great king, at that time, one (warrior) kicked a dead (foe) with his feet. And similarly, another (warrior) plunged a weapon into the body of a living one.
मुष्टियुद्धं महच्चासीद्योधानां तत्र भारत ।
तथा केशग्रहश्चोग्रो बाहुयुद्धं च केवलम् ॥६५॥
65. muṣṭiyuddhaṁ mahaccāsīdyodhānāṁ tatra bhārata ,
tathā keśagrahaścogro bāhuyuddhaṁ ca kevalam.
65. muṣṭiyuddham mahat ca āsīt yodhānām tatra bhārata
tathā keśagrahaḥ ca ugraḥ bāhuyuddham ca kevalam
65. bhārata tatra yodhānām mahat muṣṭiyuddham ca āsīt
tathā ugraḥ keśagrahaḥ ca kevalam bāhuyuddham ca
65. O Bhārata, among the warriors there, there was a great fist-fight, and also fierce hair-pulling and only arm-to-arm combat.
समासक्तस्य चान्येन अविज्ञातस्तथापरः ।
जहार समरे प्राणान्नानाशस्त्रैरनेकधा ॥६६॥
66. samāsaktasya cānyena avijñātastathāparaḥ ,
jahāra samare prāṇānnānāśastrairanekadhā.
66. samāsaktasya ca anyena avijñātaḥ tathā aparaḥ
jahāra samare prāṇān nānāśastraiḥ anekadhā
66. anyena samāsaktasya ca aparaḥ avijñātaḥ tathā
samare nānāśastraiḥ anekadhā prāṇān jahāra
66. While one (warrior) was engaged with another, yet another, unperceived, took away (his) life in battle in various ways with diverse weapons.
संसक्तेषु च योधेषु वर्तमाने च संकुले ।
कबन्धान्युत्थितानि स्म शतशोऽथ सहस्रशः ॥६७॥
67. saṁsakteṣu ca yodheṣu vartamāne ca saṁkule ,
kabandhānyutthitāni sma śataśo'tha sahasraśaḥ.
67. saṃsakteṣu ca yodheṣu vartamāne ca saṃkule
kabandhāni utthitāni sma śataśaḥ atha sahasraśaḥ
67. yodheṣu saṃsakteṣu ca saṃkule vartamāne ca (sati),
śataśaḥ atha sahasraśaḥ kabandhāni utthitāni sma
67. As the warriors were engaged and the tumult (saṃkula) was ongoing, headless trunks (kabandha) rose up by hundreds and thousands.
लोहितैः सिच्यमानानि शस्त्राणि कवचानि च ।
महारङ्गानुरक्तानि वस्त्राणीव चकाशिरे ॥६८॥
68. lohitaiḥ sicyamānāni śastrāṇi kavacāni ca ,
mahāraṅgānuraktāni vastrāṇīva cakāśire.
68. lohitaiḥ sicyamānāni śastrāṇi kavacāni ca
mahāraṅgānuraktāni vastrāṇi iva cakāśire
68. lohitaiḥ sicyamānāni śastrāṇi ca kavacāni
ca mahāraṅgānuraktāni vastrāṇi iva cakāśire
68. The weapons and armors, drenched with blood, shone like garments dyed with deep red color.
एवमेतन्महायुद्धं दारुणं भृशसंकुलम् ।
उन्मत्तरङ्गप्रतिमं शब्देनापूरयज्जगत् ॥६९॥
69. evametanmahāyuddhaṁ dāruṇaṁ bhṛśasaṁkulam ,
unmattaraṅgapratimaṁ śabdenāpūrayajjagat.
69. evam etat mahāyuddham dāruṇam bhṛśasaṅkulam
unmattataraṅgapratimam śabdena āpūrayat jagat
69. evam etat mahāyuddham dāruṇam bhṛśasaṅkulam
unmattataraṅgapratimam śabdena jagat āpūrayat
69. This great battle, terrible and extremely chaotic, resembling frenzied waves, thus filled the world with its sound.
नैव स्वे न परे राजन्विज्ञायन्ते शरातुराः ।
योद्धव्यमिति युध्यन्ते राजानो जयगृद्धिनः ॥७०॥
70. naiva sve na pare rājanvijñāyante śarāturāḥ ,
yoddhavyamiti yudhyante rājāno jayagṛddhinaḥ.
70. na eva sve na pare rājan vijñāyante śarāturāḥ
yoddhavyam iti yudhyante rājānaḥ jayagṛddhinaḥ
70. rājan na eva sve na pare śarāturāḥ vijñāyante
jayagṛddhinaḥ rājānaḥ yoddhavyam iti yudhyante
70. O King, neither one's own people nor the enemies, afflicted by arrows, are recognized. The kings, greedy for victory, fight with the thought, 'One must fight!'
स्वान्स्वे जघ्नुर्महाराज परांश्चैव समागतान् ।
उभयोः सेनयोर्वीरैर्व्याकुलं समपद्यत ॥७१॥
71. svānsve jaghnurmahārāja parāṁścaiva samāgatān ,
ubhayoḥ senayorvīrairvyākulaṁ samapadyata.
71. svān sve jaghnuḥ mahārāja parān ca eva samāgatān
ubhayoḥ senayoḥ vīraiḥ vyākulam samapadyata
71. mahārāja sve svān ca eva parān samāgatān jaghnuḥ
ubhayoḥ senayoḥ vīraiḥ vyākulam samapadyata
71. O great king, their own men killed their own men, and likewise those enemies who had come together. The scene became chaotic due to the warriors of both armies.
रथैर्भग्नैर्महाराज वारणैश्च निपातितैः ।
हयैश्च पतितैस्तत्र नरैश्च विनिपातितैः ॥७२॥
72. rathairbhagnairmahārāja vāraṇaiśca nipātitaiḥ ,
hayaiśca patitaistatra naraiśca vinipātitaiḥ.
72. rathaiḥ bhagnaiḥ mahārāja vāraṇaiḥ ca nipātitaiḥ
hayaiḥ ca patitaiḥ tatra naraiḥ ca vinipātitaiḥ
72. mahārāja tatra bhagnaiḥ rathaiḥ ca nipātitaiḥ
vāraṇaiḥ ca patitaiḥ hayaiḥ ca vinipātitaiḥ naraiḥ
72. O great king, the battlefield was filled with broken chariots, felled elephants, fallen horses, and slaughtered men.
अगम्यरूपा पृथिवी मांसशोणितकर्दमा ।
क्षणेनासीन्महाराज क्षतजौघप्रवर्तिनी ॥७३॥
73. agamyarūpā pṛthivī māṁsaśoṇitakardamā ,
kṣaṇenāsīnmahārāja kṣatajaughapravartinī.
73. agamyarūpā pṛthivī māṃsaśoṇitakardamā
kṣaṇena āsīt mahārāja kṣatajaughapravartinī
73. mahārāja pṛthivī agamyarūpā māṃsaśoṇitakardamā
kṣaṇena kṣatajaughapravartinī āsīt
73. O great king, the earth, having an unapproachable form, instantly became a mire of flesh and blood, flowing with torrents of gore.
पाञ्चालानवधीत्कर्णस्त्रिगर्तांश्च धनंजयः ।
भीमसेनः कुरून्राजन्हस्त्यनीकं च सर्वशः ॥७४॥
74. pāñcālānavadhītkarṇastrigartāṁśca dhanaṁjayaḥ ,
bhīmasenaḥ kurūnrājanhastyanīkaṁ ca sarvaśaḥ.
74. pāñcālān avadhīt karṇaḥ trigartān ca dhanaṃjayaḥ
bhīmasenaḥ kurūn rājan hastyanīkam ca sarvaśaḥ
74. rājan karṇaḥ pāñcālān avadhīt dhanaṃjayaḥ trigartān
ca bhīmasenaḥ kurūn ca hastyanīkam sarvaśaḥ
74. O king, Karṇa killed the Pāñcālas, and Arjuna (Dhananjaya) killed the Trigartas. Bhīmasena, on his part, completely destroyed the Kurus and their elephant army.
एवमेष क्षयो वृत्तः कुरुपाण्डवसेनयोः ।
अपराह्णे महाराज काङ्क्षन्त्योर्विपुलं जयम् ॥७५॥
75. evameṣa kṣayo vṛttaḥ kurupāṇḍavasenayoḥ ,
aparāhṇe mahārāja kāṅkṣantyorvipulaṁ jayam.
75. evam eṣaḥ kṣayaḥ vṛttaḥ kurupāṇḍavasenayoḥ
aparāhṇe mahārāja kāṅkṣantyoḥ vipulam jayam
75. mahārāja kurupāṇḍavasenayoḥ vipulam jayam
kāṅkṣantyoḥ aparāhṇe eṣaḥ kṣayaḥ evam vṛttaḥ
75. O great king, this destruction of the armies of the Kurus and Pāṇḍavas occurred thus in the afternoon, as both sides were longing for a great victory.