Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-13, chapter-40

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
भीष्म उवाच ।
एवमेतन्महाबाहो नात्र मिथ्यास्ति किंचन ।
यथा ब्रवीषि कौरव्य नारीं प्रति जनाधिप ॥१॥
1. bhīṣma uvāca ,
evametanmahābāho nātra mithyāsti kiṁcana ,
yathā bravīṣi kauravya nārīṁ prati janādhipa.
1. bhīṣma uvāca evam etat mahābāho na atra mithyā asti
kiṃcana yathā bravīṣi kauravya nārīm prati janādhip
1. bhīṣma uvāca mahābāho evam etat atra kiṃcana mithyā
na asti kauravya janādhip yathā nārīm prati bravīṣi
1. Bhishma said: O mighty-armed one, this is exactly so; there is nothing false here. O descendant of Kuru, O lord of men, it is just as you say concerning women.
अत्र ते वर्तयिष्यामि इतिहासं पुरातनम् ।
यथा रक्षा कृता पूर्वं विपुलेन महात्मना ॥२॥
2. atra te vartayiṣyāmi itihāsaṁ purātanam ,
yathā rakṣā kṛtā pūrvaṁ vipulena mahātmanā.
2. atra te vartayiṣyāmi itihāsam purātanam
yathā rakṣā kṛtā pūrvam vipulena mahātmanā
2. atra te purātanam itihāsam vartayiṣyāmi
yathā pūrvam mahātmanā vipulena rakṣā kṛtā
2. Here, I shall recount to you an ancient story about how protection was previously provided by the great-souled Vipula.
प्रमदाश्च यथा सृष्टा ब्रह्मणा भरतर्षभ ।
यदर्थं तच्च ते तात प्रवक्ष्ये वसुधाधिप ॥३॥
3. pramadāśca yathā sṛṣṭā brahmaṇā bharatarṣabha ,
yadarthaṁ tacca te tāta pravakṣye vasudhādhipa.
3. pramadāḥ ca yathā sṛṣṭāḥ brahmaṇā bharatarṣabha |
yat artham tat ca te tāta pravakṣye vasudhādhipa
3. bharatarṣabha tāta vasudhādhipa ca yathā pramadāḥ brahmaṇā sṛṣṭāḥ,
ca yat artham tat te pravakṣye
3. And O best of Bharatas, I shall also explain to you, O dear one, O lord of the earth, how alluring women (pramadā) were created by Brahmā and for what purpose.
न हि स्त्रीभ्य परं पुत्र पापीयः किंचिदस्ति वै ।
अग्निर्हि प्रमदा दीप्तो मायाश्च मयजा विभो ।
क्षुरधारा विषं सर्पो मृत्युरित्येकतः स्त्रियः ॥४॥
4. na hi strībhya paraṁ putra pāpīyaḥ kiṁcidasti vai ,
agnirhi pramadā dīpto māyāśca mayajā vibho ,
kṣuradhārā viṣaṁ sarpo mṛtyurityekataḥ striyaḥ.
4. na hi strībhyas param putra pāpīyaḥ
kiñcit asti vai | agniḥ hi pramadāḥ dīptaḥ
māyāḥ ca mayajāḥ vibho | kṣuradhārā
viṣam sarpaḥ mṛtyuḥ iti ekataḥ striyaḥ
4. putra vibho hi vai strībhyas param
kiñcit pāpīyaḥ na asti hi pramadāḥ agniḥ
dīptaḥ ca mayajāḥ māyāḥ kṣuradhārā
viṣam sarpaḥ mṛtyuḥ iti ekataḥ striyaḥ
4. Indeed, O son, there is certainly nothing more sinful than women. For alluring women (pramadā) are like blazing fire, and also illusions (māyā) created by Maya, O lord. A razor's edge, poison, a snake, and death - women are all of these combined on one side.
इमाः प्रजा महाबाहो धार्मिका इति नः श्रुतम् ।
स्वयं गच्छन्ति देवत्वं ततो देवानियाद्भयम् ॥५॥
5. imāḥ prajā mahābāho dhārmikā iti naḥ śrutam ,
svayaṁ gacchanti devatvaṁ tato devāniyādbhayam.
5. imāḥ prajāḥ mahābāho dhārmikāḥ iti naḥ śrutam |
svayam gacchanti devatvam tataḥ devān iyāt bhayam
5. mahābāho imāḥ prajāḥ dhārmikāḥ iti naḥ śrutam svayam devatvam gacchanti,
tataḥ devān bhayam iyāt
5. O mighty-armed one, it is heard by us that these beings are righteous, upholding natural law (dhārmika). If they spontaneously attain godhood, then fear would come to the gods.
अथाभ्यगच्छन्देवास्ते पितामहमरिंदम ।
निवेद्य मानसं चापि तूष्णीमासन्नवाङ्मुखाः ॥६॥
6. athābhyagacchandevāste pitāmahamariṁdama ,
nivedya mānasaṁ cāpi tūṣṇīmāsannavāṅmukhāḥ.
6. atha abhyagacchan devāḥ te pitāmaham ariṃdama
nivedya mānasam ca api tūṣṇīm āsan avāṅmukhāḥ
6. ariṃdama atha te devāḥ mānasam ca api nivedya
tūṣṇīm avāṅmukhāḥ pitāmaham abhyagacchan
6. O suppressor of enemies, then those gods approached the grandfather (Brahma). Having presented their inner thoughts, they remained silent with downcast faces.
तेषामन्तर्गतं ज्ञात्वा देवानां स पितामहः ।
मानवानां प्रमोहार्थं कृत्या नार्योऽसृजत्प्रभुः ॥७॥
7. teṣāmantargataṁ jñātvā devānāṁ sa pitāmahaḥ ,
mānavānāṁ pramohārthaṁ kṛtyā nāryo'sṛjatprabhuḥ.
7. teṣām antargatam jñātvā devānām saḥ pitāmahaḥ
mānavānām pramohārtham kṛtyāḥ nāryaḥ asṛjat prabhuḥ
7. saḥ prabhuḥ pitāmahaḥ teṣām devānām antargatam
jñātvā mānavānām pramohārtham kṛtyāḥ nāryaḥ asṛjat
7. Understanding the inner thoughts of those gods, the lord, the grandfather (Brahma), created women, as if malevolent beings (kṛtyā), for the complete bewilderment of humankind.
पूर्वसर्गे तु कौन्तेय साध्व्यो नार्य इहाभवन् ।
असाध्व्यस्तु समुत्पन्ना कृत्या सर्गात्प्रजापतेः ॥८॥
8. pūrvasarge tu kaunteya sādhvyo nārya ihābhavan ,
asādhvyastu samutpannā kṛtyā sargātprajāpateḥ.
8. pūrvasarge tu kaunteya sādhvyaḥ nāryaḥ iha abhavan
asādhvyaḥ tu samutpannāḥ kṛtyā sargāt prajāpateḥ
8. kaunteya tu pūrvasarge sādhvyaḥ nāryaḥ iha abhavan
tu asādhvyaḥ kṛtyā prajāpateḥ sargāt samutpannāḥ
8. But, O son of Kunti (Arjuna), in a previous creation, virtuous women existed here. Yet, unchaste women, born as malevolent beings (kṛtyā), arose from Prajapati's (Brahma) act of creation.
ताभ्यः कामान्यथाकामं प्रादाद्धि स पितामहः ।
ताः कामलुब्धाः प्रमदाः प्रामथ्नन्त नरांस्तदा ॥९॥
9. tābhyaḥ kāmānyathākāmaṁ prādāddhi sa pitāmahaḥ ,
tāḥ kāmalubdhāḥ pramadāḥ prāmathnanta narāṁstadā.
9. tābhyaḥ kāmān yathākāmam prādāt hi saḥ pitāmahaḥ
tāḥ kāmalubdhāḥ pramadāḥ prāmathnanta narān tadā
9. hi saḥ pitāmahaḥ tābhyaḥ yathākāmam kāmān prādāt
tadā tāḥ kāmalubdhāḥ pramadāḥ narān prāmathnanta
9. Indeed, the grandfather (Brahma) granted them (women) desires as they wished. Then, those women, infatuated with desires, began to torment men.
क्रोधं कामस्य देवेशः सहायं चासृजत्प्रभुः ।
असज्जन्त प्रजाः सर्वाः कामक्रोधवशं गताः ॥१०॥
10. krodhaṁ kāmasya deveśaḥ sahāyaṁ cāsṛjatprabhuḥ ,
asajjanta prajāḥ sarvāḥ kāmakrodhavaśaṁ gatāḥ.
10. krodham kāmasya deveśaḥ sahāyam ca asṛjat prabhuḥ
asajjanta prajāḥ sarvāḥ kāmakrodhavaśam gatāḥ
10. prabhuḥ deveśaḥ kāmasya sahāyam krodham ca asṛjat
sarvāḥ prajāḥ kāmakrodhavaśam gatāḥ asajjanta
10. The Lord of gods (prajāpati) created anger as an associate of desire. All beings became ensnared, having fallen under the sway of desire and anger.
न च स्त्रीणां क्रिया काचिदिति धर्मो व्यवस्थितः ।
निरिन्द्रिया अमन्त्राश्च स्त्रियोऽनृतमिति श्रुतिः ॥११॥
11. na ca strīṇāṁ kriyā kāciditi dharmo vyavasthitaḥ ,
nirindriyā amantrāśca striyo'nṛtamiti śrutiḥ.
11. na ca strīṇām kriyā kācit iti dharmaḥ vyavasthitaḥ
nirindriyā amantrāḥ ca striyaḥ anṛtam iti śrutiḥ
11. ca strīṇām kācit kriyā na (asti) iti dharmaḥ vyavasthitaḥ
striyaḥ nirindriyāḥ amantrāḥ ca anṛtam iti śrutiḥ (āha)
11. And there is no ritual (kriyā) for women; thus is the established natural law (dharma). Women are devoid of sensory control, without mantras, and are falsehood – so declares the sacred tradition (śruti).
शय्यासनमलंकारमन्नपानमनार्यताम् ।
दुर्वाग्भावं रतिं चैव ददौ स्त्रीभ्यः प्रजापतिः ॥१२॥
12. śayyāsanamalaṁkāramannapānamanāryatām ,
durvāgbhāvaṁ ratiṁ caiva dadau strībhyaḥ prajāpatiḥ.
12. śayyāsanam alaṅkāram annapānam anāryatām durvāgbhāvam
ratim ca eva dadau strībhiyaḥ prajāpatiḥ
12. prajāpatiḥ strībhiyaḥ śayyāsanam alaṅkāram
annapānam anāryatām durvāgbhāvam ratim ca eva dadau
12. Prajāpati bestowed upon women the enjoyment of beds and seats, ornaments, food and drink, as well as the disposition towards ignobility, harsh speech, and sexual pleasure.
न तासां रक्षणं कर्तुं शक्यं पुंसा कथंचन ।
अपि विश्वकृता तात कुतस्तु पुरुषैरिह ॥१३॥
13. na tāsāṁ rakṣaṇaṁ kartuṁ śakyaṁ puṁsā kathaṁcana ,
api viśvakṛtā tāta kutastu puruṣairiha.
13. na tāsām rakṣaṇam kartum śakyam puṃsā kathaṃcana
api viśvakṛtā tāta kutaḥ tu puruṣaiḥ iha
13. tāta,
tāsām rakṣaṇam kartum puṃsā kathaṃcana na śakyam api viśvakṛtā (na śakyam),
tu iha puruṣaiḥ kutaḥ (śakyam)?
13. The protection of women cannot be accomplished by any man (puruṣa) in any way. O dear one, if it is impossible even for the creator of the world, then how can it be done by ordinary men (puruṣa) in this world?
वाचा वा वधबन्धैर्वा क्लेशैर्वा विविधैस्तथा ।
न शक्या रक्षितुं नार्यस्ता हि नित्यमसंयताः ॥१४॥
14. vācā vā vadhabandhairvā kleśairvā vividhaistathā ,
na śakyā rakṣituṁ nāryastā hi nityamasaṁyatāḥ.
14. vācā vā vadhabandhaiḥ vā kleśaiḥ vā vividhaiḥ tathā
na śakyāḥ rakṣitum nāryaḥ tāḥ hi nityam asaṃyatāḥ
14. tāḥ nāryaḥ vācā vā vadhabandhaiḥ vā vividhaiḥ kleśaiḥ
tathā vā rakṣitum na śakyāḥ hi tāḥ nityam asaṃyatāḥ
14. Women cannot be protected by mere words, nor by punishments like imprisonment, nor by various other forms of distress. Indeed, they are by nature always unrestrained.
इदं तु पुरुषव्याघ्र पुरस्ताच्छ्रुतवानहम् ।
यथा रक्षा कृता पूर्वं विपुलेन गुरुस्त्रियः ॥१५॥
15. idaṁ tu puruṣavyāghra purastācchrutavānaham ,
yathā rakṣā kṛtā pūrvaṁ vipulena gurustriyaḥ.
15. idam tu puruṣavyāghra purastāt śrutavān aham
yathā rakṣā kṛtā pūrvam vipulena gurustriyaḥ
15. puruṣavyāghra,
aham tu idam purastāt śrutavān,
yathā pūrvam gurustriyaḥ rakṣā vipulena kṛtā.
15. O tiger among men, I have indeed heard this story before: how, in ancient times, the wife of a preceptor (guru) was protected by Vipula.
ऋषिरासीन्महाभागो देवशर्मेति विश्रुतः ।
तस्य भार्या रुचिर्नाम रूपेणासदृशी भुवि ॥१६॥
16. ṛṣirāsīnmahābhāgo devaśarmeti viśrutaḥ ,
tasya bhāryā rucirnāma rūpeṇāsadṛśī bhuvi.
16. ṛṣiḥ āsīt mahābhāgaḥ devaśarmā iti viśrutaḥ
tasya bhāryā ruciḥ nāma rūpeṇa asadṛśī bhuvi
16. mahābhāgaḥ devaśarmā iti viśrutaḥ ṛṣiḥ āsīt
tasya bhāryā ruciḥ nāma bhuvi rūpeṇa asadṛśī
16. There was a highly esteemed sage named Devasharman, who was widely renowned. His wife, Ruchi by name, had a beauty unparalleled on earth.
तस्य रूपेण संमत्ता देवगन्धर्वदानवाः ।
विशेषतस्तु राजेन्द्र वृत्रहा पाकशासनः ॥१७॥
17. tasya rūpeṇa saṁmattā devagandharvadānavāḥ ,
viśeṣatastu rājendra vṛtrahā pākaśāsanaḥ.
17. tasya rūpeṇa saṃmattāḥ devagandharvadānavāḥ
viśeṣataḥ tu rājendra vṛtrahā pākaśāsanaḥ
17. rājendra,
devagandharvadānavāḥ tasya rūpeṇa saṃmattāḥ tu viśeṣataḥ vṛtrahā pākaśāsanaḥ
17. O king of kings, gods, gandharvas, and dānavas were enchanted by her beauty, but especially so was Vṛtrahā (Indra), the ruler of Pāka.
नारीणां चरितज्ञश्च देवशर्मा महामुनिः ।
यथाशक्ति यथोत्साहं भार्यां तामभ्यरक्षत ॥१८॥
18. nārīṇāṁ caritajñaśca devaśarmā mahāmuniḥ ,
yathāśakti yathotsāhaṁ bhāryāṁ tāmabhyarakṣata.
18. nārīṇām caritajñaḥ ca devaśarmā mahāmuniḥ
yathāśakti yathā utsāhaṃ bhāryām tām abhyarakṣata
18. devaśarmā mahāmuniḥ ca nārīṇām caritajñaḥ tām
bhāryām yathāśakti yathā utsāhaṃ abhyarakṣata
18. And the great sage Devasharman, who understood the conduct of women, protected his wife with all his power and enthusiasm.
पुरंदरं च जानीते परस्त्रीकामचारिणम् ।
तस्माद्यत्नेन भार्याया रक्षणं स चकार ह ॥१९॥
19. puraṁdaraṁ ca jānīte parastrīkāmacāriṇam ,
tasmādyatnena bhāryāyā rakṣaṇaṁ sa cakāra ha.
19. purandaraṃ ca jānīte parastrīkāmacāriṇam tasmāt
yatnena bhāryāyāḥ rakṣaṇaṃ saḥ cakāra ha
19. saḥ purandaraṃ parastrīkāmacāriṇam ca jānīte
tasmāt yatnena bhāryāyāḥ rakṣaṇaṃ ha cakāra
19. He also knew Purandara (Indra) to be one who pursues other men's wives. Therefore, he diligently protected his own wife.
स कदाचिदृषिस्तात यज्ञं कर्तुमनास्तदा ।
भार्यासंरक्षणं कार्यं कथं स्यादित्यचिन्तयत् ॥२०॥
20. sa kadācidṛṣistāta yajñaṁ kartumanāstadā ,
bhāryāsaṁrakṣaṇaṁ kāryaṁ kathaṁ syādityacintayat.
20. saḥ kadācit ṛṣiḥ tāta yajñaṃ kartum anāḥ tadā
bhāryāsaṃrakṣaṇaṃ kāryaṃ kathaṃ syāt iti acintayat
20. tāta saḥ ṛṣiḥ kadācit yajñaṃ kartum anāḥ tadā
"bhāryāsaṃrakṣaṇaṃ kāryaṃ kathaṃ syāt" iti acintayat
20. Dear son, that sage, once desiring to perform a (yajña) Vedic ritual, then pondered: "How will the task of protecting my wife be accomplished?"
रक्षाविधानं मनसा स विचिन्त्य महातपाः ।
आहूय दयितं शिष्यं विपुलं प्राह भार्गवम् ॥२१॥
21. rakṣāvidhānaṁ manasā sa vicintya mahātapāḥ ,
āhūya dayitaṁ śiṣyaṁ vipulaṁ prāha bhārgavam.
21. rakṣāvidhānaṃ manasā saḥ vicintya mahātapāḥ
āhūya dayitaṃ śiṣyaṃ vipulaṃ prāha bhārgavam
21. saḥ mahātapāḥ manasā rakṣāvidhānaṃ vicintya
dayitaṃ śiṣyaṃ vipulaṃ bhārgavam āhūya prāha
21. Having thought through a protective arrangement in his mind, that great ascetic, after calling his beloved disciple Vipula, a descendant of Bhṛgu, then spoke.
यज्ञकारो गमिष्यामि रुचिं चेमां सुरेश्वरः ।
पुत्र प्रार्थयते नित्यं तां रक्षस्व यथाबलम् ॥२२॥
22. yajñakāro gamiṣyāmi ruciṁ cemāṁ sureśvaraḥ ,
putra prārthayate nityaṁ tāṁ rakṣasva yathābalam.
22. yajñakāraḥ gamiṣyāmi ruciṃ ca imām sureśvaraḥ
putra prārthayate nityaṃ tām rakṣasva yathābalam
22. sureśvaraḥ yajñakāraḥ gamiṣyāmi ca imām ruciṃ
putraḥ nityaṃ prārthayate tām yathābalam rakṣasva
22. O Lord of Gods (Indra), I, the performer of Vedic rituals (yajña), will depart. Protect this desire, which a son constantly seeks, to the best of your ability.
अप्रमत्तेन ते भाव्यं सदा प्रति पुरंदरम् ।
स हि रूपाणि कुरुते विविधानि भृगूद्वह ॥२३॥
23. apramattena te bhāvyaṁ sadā prati puraṁdaram ,
sa hi rūpāṇi kurute vividhāni bhṛgūdvaha.
23. apramattena te bhāvyam sadā prati purandaram
saḥ hi rūpāṇi kurute vividhāni bhṛgūdvaha
23. bhṛgūdvaha te apramattena sadā purandaram
prati bhāvyam hi saḥ vividhāni rūpāṇi kurute
23. O descendent of Bhṛgu, you should always be vigilant against Purandara (Indra), for he indeed assumes various forms.
इत्युक्तो विपुलस्तेन तपस्वी नियतेन्द्रियः ।
सदैवोग्रतपा राजन्नग्न्यर्कसदृशद्युतिः ॥२४॥
24. ityukto vipulastena tapasvī niyatendriyaḥ ,
sadaivogratapā rājannagnyarkasadṛśadyutiḥ.
24. iti uktaḥ vipulaḥ tena tapasvī niyatendriyaḥ
sadā eva ugratapāḥ rājan agnyarkasadṛśadyutiḥ
24. rājan tena iti uktaḥ vipulaḥ tapasvī niyatendriyaḥ
sadā eva ugratapāḥ agnyarkasadṛśadyutiḥ
24. O King, Vipula, the ascetic (tapasvin) who had controlled his senses (indriya), who was always practicing severe austerity (tapas), and whose splendor was like fire and the sun, was thus addressed by him.
धर्मज्ञः सत्यवादी च तथेति प्रत्यभाषत ।
पुनश्चेदं महाराज पप्रच्छ प्रस्थितं गुरुम् ॥२५॥
25. dharmajñaḥ satyavādī ca tatheti pratyabhāṣata ,
punaścedaṁ mahārāja papraccha prasthitaṁ gurum.
25. dharmajñaḥ satyavādī ca tathā iti prati abhāṣata
punaḥ ca idam mahārāja papraccha prasthitam gurum
25. dharmajñaḥ ca satyavādī tathā iti prati abhāṣata
mahārāja punaḥ ca idam prasthitam gurum papraccha
25. The knower of natural law (dharma) and speaker of truth replied, 'So be it.' And again, O great king, he asked this of the departing guru.
कानि रूपाणि शक्रस्य भवन्त्यागच्छतो मुने ।
वपुस्तेजश्च कीदृग्वै तन्मे व्याख्यातुमर्हसि ॥२६॥
26. kāni rūpāṇi śakrasya bhavantyāgacchato mune ,
vapustejaśca kīdṛgvai tanme vyākhyātumarhasi.
26. kāni rūpāṇi śakrasya bhavanti āgacchataḥ mune
vapuḥ tejaḥ ca kīdṛk vai tat me vyākhyātum arhasi
26. O sage, what forms does Indra assume when he approaches? What kind of body and splendor does he possess? You should explain that to me.
ततः स भगवांस्तस्मै विपुलाय महात्मने ।
आचचक्षे यथातत्त्वं मायां शक्रस्य भारत ॥२७॥
27. tataḥ sa bhagavāṁstasmai vipulāya mahātmane ,
ācacakṣe yathātattvaṁ māyāṁ śakrasya bhārata.
27. tataḥ saḥ bhagavān tasmai vipulāya mahātmane
ācacakṣe yathātattvam māyām śakrasya bhārata
27. Then, O descendant of Bharata (bhārata), that venerable one explained to the great-souled Vipula the true nature of Indra's magical power (māyā).
बहुमायः स विप्रर्षे बलहा पाकशासनः ।
तांस्तान्विकुरुते भावान्बहूनथ मुहुर्मुहुः ॥२८॥
28. bahumāyaḥ sa viprarṣe balahā pākaśāsanaḥ ,
tāṁstānvikurute bhāvānbahūnatha muhurmuhuḥ.
28. bahumāyāḥ saḥ viprarṣe balahā pākaśāsanaḥ
tān tān vikurute bhāvān bahūn atha muhurmuhuḥ
28. O brahmin-sage, he, Indra - the slayer of Bala and ruler of Pāka - possessing many magical powers (māyā), repeatedly assumes many different forms and states.
किरीटी वज्रभृद्धन्वी मुकुटी बद्धकुण्डलः ।
भवत्यथ मुहूर्तेन चण्डालसमदर्शनः ॥२९॥
29. kirīṭī vajrabhṛddhanvī mukuṭī baddhakuṇḍalaḥ ,
bhavatyatha muhūrtena caṇḍālasamadarśanaḥ.
29. kirīṭī vajrabhṛt dhanvī mukuṭī baddhakuṇḍalaḥ
bhavati atha muhūrtena caṇḍālasamadarśanaḥ
29. He appears adorned with a crown, bearing the thunderbolt, wielding a bow, wearing a diadem, and adorned with earrings. Then, in an instant, he becomes one who looks like a caṇḍāla (outcaste).
शिखी जटी चीरवासाः पुनर्भवति पुत्रक ।
बृहच्छरीरश्च पुनः पीवरोऽथ पुनः कृशः ॥३०॥
30. śikhī jaṭī cīravāsāḥ punarbhavati putraka ,
bṛhaccharīraśca punaḥ pīvaro'tha punaḥ kṛśaḥ.
30. śikhī jaṭī cīravāsāḥ punaḥ bhavati putraka
bṛhaccharīraḥ ca punaḥ pīvaraḥ atha punaḥ kṛśaḥ
30. putraka punaḥ śikhī jaṭī cīravāsāḥ bhavati ca
punaḥ bṛhaccharīraḥ atha punaḥ pīvaraḥ punaḥ kṛśaḥ
30. O son, he (the soul/being) again takes on various forms: one with a topknot, with matted hair, wearing bark garments. And again, he becomes large-bodied, then stout, and then thin.
गौरं श्यामं च कृष्णं च वर्णं विकुरुते पुनः ।
विरूपो रूपवांश्चैव युवा वृद्धस्तथैव च ॥३१॥
31. gauraṁ śyāmaṁ ca kṛṣṇaṁ ca varṇaṁ vikurute punaḥ ,
virūpo rūpavāṁścaiva yuvā vṛddhastathaiva ca.
31. gauraṃ śyāmaṃ ca kṛṣṇaṃ ca varṇaṃ vikurute punaḥ
virūpaḥ rūpavān ca eva yuvā vṛddhaḥ tathā eva ca
31. punaḥ (saḥ) varṇaṃ gauraṃ ca śyāmaṃ ca kṛṣṇaṃ ca vikurute
ca eva virūpaḥ rūpavān yuvā ca tathā eva vṛddhaḥ
31. Again, he (the soul/being) changes complexion to fair, dark, or black. And likewise, he becomes deformed or handsome, young or old.
प्राज्ञो जडश्च मूकश्च ह्रस्वो दीर्घस्तथैव च ।
ब्राह्मणः क्षत्रियश्चैव वैश्यः शूद्रस्तथैव च ।
प्रतिलोमानुलोमश्च भवत्यथ शतक्रतुः ॥३२॥
32. prājño jaḍaśca mūkaśca hrasvo dīrghastathaiva ca ,
brāhmaṇaḥ kṣatriyaścaiva vaiśyaḥ śūdrastathaiva ca ,
pratilomānulomaśca bhavatyatha śatakratuḥ.
32. prājñaḥ jaḍaḥ ca mūkaḥ ca hrasvaḥ dīrghaḥ
tathā eva ca brāhmaṇaḥ kṣatriyaḥ ca
eva vaiśyaḥ śūdraḥ tathā eva ca
pratilomānulomaḥ ca bhavati atha śatakratuḥ
32. (saḥ) prājñaḥ jaḍaḥ ca mūkaḥ ca hrasvaḥ ca
tathā eva dīrghaḥ bhavati brāhmaṇaḥ ca eva
kṣatriyaḥ vaiśyaḥ ca tathā eva śūdraḥ (bhavati)
atha ca pratilomānulomaḥ śatakratuḥ bhavati
32. He (the soul/being) becomes wise, dull, or mute; short or likewise tall. He takes birth as a brahmin, a kshatriya, a vaishya, or likewise a shudra, appearing in both natural and reverse (social) orders. Then, he even becomes Indra (śatakratu).
शुकवायसरूपी च हंसकोकिलरूपवान् ।
सिंहव्याघ्रगजानां च रूपं धारयते पुनः ॥३३॥
33. śukavāyasarūpī ca haṁsakokilarūpavān ,
siṁhavyāghragajānāṁ ca rūpaṁ dhārayate punaḥ.
33. śukavāyasarūpī ca haṃsakokilarūpavān
siṃhavyāghragajānām ca rūpaṃ dhārayate punaḥ
33. punaḥ śukavāyasarūpī ca haṃsakokilarūpavān
(bhavati) ca siṃhavyāghragajānām rūpaṃ dhārayate
33. He (the soul/being) again takes on the form of a parrot and a crow, or a swan and a cuckoo. And he also assumes the forms of lions, tigers, and elephants.
दैवं दैत्यमथो राज्ञां वपुर्धारयतेऽपि च ।
सुकृशो वायुभग्नाङ्गः शकुनिर्विकृतस्तथा ॥३४॥
34. daivaṁ daityamatho rājñāṁ vapurdhārayate'pi ca ,
sukṛśo vāyubhagnāṅgaḥ śakunirvikṛtastathā.
34. daivam daityam atha u rājñām vapuḥ dhārayate api
ca sukṛśaḥ vāyubhagnāṅgaḥ śakuniḥ vikṛtaḥ tathā
34. daivam daityam rājñām vapuḥ api ca dhārayate atha
u sukṛśaḥ vāyubhagnāṅgaḥ vikṛtaḥ śakuniḥ tathā
34. It assumes the forms of gods (daivam), demons (daityam), and even kings. Then, exceedingly emaciated, with limbs broken by the wind, it becomes a deformed bird.
चतुष्पाद्बहुरूपश्च पुनर्भवति बालिशः ।
मक्षिकामशकादीनां वपुर्धारयतेऽपि च ॥३५॥
35. catuṣpādbahurūpaśca punarbhavati bāliśaḥ ,
makṣikāmaśakādīnāṁ vapurdhārayate'pi ca.
35. catuṣpāt bahurūpaḥ ca punaḥ bhavati bāliśaḥ
makṣikāmaśakādīnām vapuḥ dhārayate api ca
35. punaḥ catuṣpāt bahurūpaḥ ca bāliśaḥ bhavati
makṣikāmaśakādīnām vapuḥ api ca dhārayate
35. Again, it becomes a four-footed, multi-formed, and even childish creature. It also assumes the forms of flies, mosquitoes, and other similar beings.
न शक्यमस्य ग्रहणं कर्तुं विपुल केनचित् ।
अपि विश्वकृता तात येन सृष्टमिदं जगत् ॥३६॥
36. na śakyamasya grahaṇaṁ kartuṁ vipula kenacit ,
api viśvakṛtā tāta yena sṛṣṭamidaṁ jagat.
36. na śakyam asya grahaṇam kartum vipula kenacit
api viśvakṛtā tāta yena sṛṣṭam idam jagat
36. vipula tāta asya grahaṇam na śakyam kartum
kenacit api viśvakṛtā yena idam jagat sṛṣṭam
36. O great one, it is not possible for anyone to capture it, not even by the creator of the universe (viśvakṛt), O dear one, by whom this entire world was created.
पुनरन्तर्हितः शक्रो दृश्यते ज्ञानचक्षुषा ।
वायुभूतश्च स पुनर्देवराजो भवत्युत ॥३७॥
37. punarantarhitaḥ śakro dṛśyate jñānacakṣuṣā ,
vāyubhūtaśca sa punardevarājo bhavatyuta.
37. punaḥ antarhitaḥ śakraḥ dṛśyate jñānacakṣuṣā
vāyubhūtaḥ ca sa punaḥ devarājaḥ bhavati uta
37. punaḥ antarhitaḥ śakraḥ jñānacakṣuṣā dṛśyate
ca vāyubhūtaḥ sa punaḥ devarājaḥ uta bhavati
37. Again, Indra, having become hidden, is seen by the eye of knowledge. And having become air, he again manifests as the king of the gods, indeed.
एवं रूपाणि सततं कुरुते पाकशासनः ।
तस्माद्विपुल यत्नेन रक्षेमां तनुमध्यमाम् ॥३८॥
38. evaṁ rūpāṇi satataṁ kurute pākaśāsanaḥ ,
tasmādvipula yatnena rakṣemāṁ tanumadhyamām.
38. evam rūpāṇi satatam kurute pākaśāsanaḥ tasmāt
vipula yatnena rakṣa imām tanumadhyamām
38. pākaśāsanaḥ evam rūpāṇi satatam kurute tasmāt
vipula imām tanumadhyamām yatnena rakṣa
38. Indra constantly assumes such forms. Therefore, O Vipula, you must protect this slender-waisted woman with great care.
यथा रुचिं नावलिहेद्देवेन्द्रो भृगुसत्तम ।
क्रतावुपहितं न्यस्तं हविः श्वेव दुरात्मवान् ॥३९॥
39. yathā ruciṁ nāvaliheddevendro bhṛgusattama ,
kratāvupahitaṁ nyastaṁ haviḥ śveva durātmavān.
39. yathā rucim na avalihet devendraḥ bhṛgusattama
kratau upahitam nyastam haviḥ śvā iva durātmavān
39. bhṛgusattama yathā durātmavān śvā kratau upahitam
nyastam haviḥ rucim na avalihet devendraḥ
39. O best among the Bhṛgus, just as a wicked-minded dog would not lick an oblation placed and offered in a (Vedic ritual) kratu, so should the lord of the gods (Indra) not set his desire (on her).
एवमाख्याय स मुनिर्यज्ञकारोऽगमत्तदा ।
देवशर्मा महाभागस्ततो भरतसत्तम ॥४०॥
40. evamākhyāya sa muniryajñakāro'gamattadā ,
devaśarmā mahābhāgastato bharatasattama.
40. evam ākhyāya saḥ muniḥ yajñakāraḥ agamat tadā
devaśarmā mahābhāgaḥ tataḥ bharatasattama
40. bharatasattama evam ākhyāya saḥ muniḥ devaśarmā
mahābhāgaḥ yajñakāraḥ tadā tataḥ agamat
40. Having spoken thus, that sage Devasharma, the greatly fortunate performer of (Vedic ritual) yajñas, then departed, O best among the Bharatas.
विपुलस्तु वचः श्रुत्वा गुरोश्चिन्तापरोऽभवत् ।
रक्षां च परमां चक्रे देवराजान्महाबलात् ॥४१॥
41. vipulastu vacaḥ śrutvā gurościntāparo'bhavat ,
rakṣāṁ ca paramāṁ cakre devarājānmahābalāt.
41. vipulaḥ tu vacaḥ śrutvā guroḥ cintāparaḥ abhavat
rakṣām ca paramām cakre devarājāt mahābalāt
41. tu vipulaḥ guroḥ vacaḥ śrutvā cintāparaḥ abhavat
ca devarājāt mahābalāt paramām rakṣām cakre
41. But Vipula, having heard his guru's words, became anxious. He then provided the highest protection from the mighty lord of the gods (Indra).
किं नु शक्यं मया कर्तुं गुरुदाराभिरक्षणे ।
मायावी हि सुरेन्द्रोऽसौ दुर्धर्षश्चापि वीर्यवान् ॥४२॥
42. kiṁ nu śakyaṁ mayā kartuṁ gurudārābhirakṣaṇe ,
māyāvī hi surendro'sau durdharṣaścāpi vīryavān.
42. kim nu śakyam mayā kartum gurudārābhirakṣaṇe māyāvī
hi surendraḥ asau durdharṣaḥ ca api vīryavān
42. What indeed can be done by me in protecting the guru's wife? For that lord of gods, Indra, is a master of illusion (māyā), and he is both formidable and powerful.
नापिधायाश्रमं शक्यो रक्षितुं पाकशासनः ।
उटजं वा तथा ह्यस्य नानाविधसरूपता ॥४३॥
43. nāpidhāyāśramaṁ śakyo rakṣituṁ pākaśāsanaḥ ,
uṭajaṁ vā tathā hyasya nānāvidhasarūpatā.
43. na apidhāya āśramam śakyaḥ rakṣitum pākaśāsanaḥ
uṭajam vā tathā hi asya nānāvidhasarūpatā
43. It is not possible to protect from Pākaśāsana (Indra) by merely covering the hermitage or even the hut, for he, indeed, can assume various forms.
वायुरूपेण वा शक्रो गुरुपत्नीं प्रधर्षयेत् ।
तस्मादिमां संप्रविश्य रुचिं स्थास्येऽहमद्य वै ॥४४॥
44. vāyurūpeṇa vā śakro gurupatnīṁ pradharṣayet ,
tasmādimāṁ saṁpraviśya ruciṁ sthāsye'hamadya vai.
44. vāyurūpeṇa vā śakraḥ gurupatnīm pradharṣayet tasmāt
imām sampraviśya rucim sthāsye aham adya vai
44. Or Śakra (Indra) might violate the guru's wife in the form of wind. Therefore, having entered this Rucī, I will reside (within her) today.
अथ वा पौरुषेणेयमशक्या रक्षितुं मया ।
बहुरूपो हि भगवाञ्छ्रूयते हरिवाहनः ॥४५॥
45. atha vā pauruṣeṇeyamaśakyā rakṣituṁ mayā ,
bahurūpo hi bhagavāñchrūyate harivāhanaḥ.
45. atha vā pauruṣeṇa iyam aśakyā rakṣitum mayā
bahurūpaḥ hi bhagavān śrūyate harivāhanaḥ
45. Otherwise, this (woman) cannot be protected by me through human effort. For the glorious (bhagavān) Indra, whose vehicle is horses, is indeed known to assume many forms.
सोऽहं योगबलादेनां रक्षिष्ये पाकशासनात् ।
गात्राणि गात्रैरस्याहं संप्रवेक्ष्येऽभिरक्षितुम् ॥४६॥
46. so'haṁ yogabalādenāṁ rakṣiṣye pākaśāsanāt ,
gātrāṇi gātrairasyāhaṁ saṁpravekṣye'bhirakṣitum.
46. saḥ aham yogabalāt enām rakṣiṣye pākaśāsanāt
gātrāṇi gātraiḥ asyāḥ aham saṃpravekṣye abhirakṣitum
46. aham saḥ yogabalāt enām pākaśāsanāt rakṣiṣye aham
asyāḥ gātrāṇi gātraiḥ abhirakṣitum saṃpravekṣye
46. Therefore, I will protect her from Indra by the power of (yoga). I will completely enter her body with my own body to protect her.
यद्युच्छिष्टामिमां पत्नीं रुचिं पश्येत मे गुरुः ।
शप्स्यत्यसंशयं कोपाद्दिव्यज्ञानो महातपाः ॥४७॥
47. yadyucchiṣṭāmimāṁ patnīṁ ruciṁ paśyeta me guruḥ ,
śapsyatyasaṁśayaṁ kopāddivyajñāno mahātapāḥ.
47. yadi ucchiṣṭām imām patnīm rucim paśyeta me guruḥ
śapsyati asaṃśayam kopāt divyajñānaḥ mahātapāḥ
47. yadi me guruḥ divyajñānaḥ mahātapāḥ imām ucchiṣṭām
patnīm rucim paśyeta kopāt asaṃśayam śapsyati
47. If my preceptor (guru), possessed of divine knowledge and great asceticism (tapas), should see this wife Ruci defiled, he will undoubtedly curse (me) out of anger.
न चेयं रक्षितुं शक्या यथान्या प्रमदा नृभिः ।
मायावी हि सुरेन्द्रोऽसावहो प्राप्तोऽस्मि संशयम् ॥४८॥
48. na ceyaṁ rakṣituṁ śakyā yathānyā pramadā nṛbhiḥ ,
māyāvī hi surendro'sāvaho prāpto'smi saṁśayam.
48. na ca iyam rakṣitum śakyā yathā anyā pramadā nṛbhiḥ
māyāvī hi surendraḥ asau aho prāptaḥ asmi saṃśayam
48. ca iyam pramadā nṛbhiḥ yathā anyā rakṣitum na śakyā
hi asau surendraḥ māyāvī aho saṃśayam prāptaḥ asmi
48. And this woman is not capable of being protected by men like any other woman. For that king of gods (Indra) is indeed an illusionist, possessing (māyā). Alas! I have entered a state of uncertainty.
अवश्यकरणीयं हि गुरोरिह हि शासनम् ।
यदि त्वेतदहं कुर्यामाश्चर्यं स्यात्कृतं मया ॥४९॥
49. avaśyakaraṇīyaṁ hi guroriha hi śāsanam ,
yadi tvetadahaṁ kuryāmāścaryaṁ syātkṛtaṁ mayā.
49. avaśyakaraṇīyam hi guroḥ iha hi śāsanam yadi
tu etat aham kuryām āścaryam syāt kṛtam mayā
49. hi guroḥ śāsanam iha hi avaśyakaraṇīyam yadi
tu aham etat kuryām mayā kṛtam āścaryam syāt
49. Indeed, the command of the (guru) must certainly be carried out in this matter. But if I were to do this, it would be an astonishing feat accomplished by me.
योगेनानुप्रविश्येह गुरुपत्न्याः कलेवरम् ।
निर्मुक्तस्य रजोरूपान्नापराधो भवेन्मम ॥५०॥
50. yogenānupraviśyeha gurupatnyāḥ kalevaram ,
nirmuktasya rajorūpānnāparādho bhavenmama.
50. yogena anuprāviśya iha gurupatnyāḥ kalevaram
nirmuktasya rajorūpāt na aparādhaḥ bhavet mama
50. By entering here into the body of the guru's wife through a yogic (yoga) practice, I, being liberated from the qualities of passion (rajas), will incur no offense.
यथा हि शून्यां पथिकः सभामध्यावसेत्पथि ।
तथाद्यावासयिष्यामि गुरुपत्न्याः कलेवरम् ॥५१॥
51. yathā hi śūnyāṁ pathikaḥ sabhāmadhyāvasetpathi ,
tathādyāvāsayiṣyāmi gurupatnyāḥ kalevaram.
51. yathā hi śūnyām pathikaḥ sabhām adhyāvaset pathi
tathā adya āvāsayiṣyāmi gurupatnyāḥ kalevaram
51. Indeed, just as a traveler might occupy an empty hall along a path, so today I will occupy the body of the guru's wife.
असक्तः पद्मपत्रस्थो जलबिन्दुर्यथा चलः ।
एवमेव शरीरेऽस्या निवत्स्यामि समाहितः ॥५२॥
52. asaktaḥ padmapatrastho jalabinduryathā calaḥ ,
evameva śarīre'syā nivatsyāmi samāhitaḥ.
52. asaktaḥ padmapatrasthaḥ jalabinduḥ yathā calaḥ
evam eva śarīre asyāḥ nivatsyāmi samāhitaḥ
52. Just as a detached water droplet (jalabindu) on a lotus leaf remains unsteady, so too I will dwell in her body, completely composed.
इत्येवं धर्ममालोक्य वेदवेदांश्च सर्वशः ।
तपश्च विपुलं दृष्ट्वा गुरोरात्मन एव च ॥५३॥
53. ityevaṁ dharmamālokya vedavedāṁśca sarvaśaḥ ,
tapaśca vipulaṁ dṛṣṭvā gurorātmana eva ca.
53. iti evam dharmam ālokya vedavedān ca sarvaśaḥ
tapaḥ ca vipulam dṛṣṭvā guroḥ ātmanaḥ eva ca
53. Having thus considered this natural law (dharma) and all the Vedas and Vedāngas thoroughly, and having observed the extensive asceticism (tapas) of both the guru and my own self (ātman)...
इति निश्चित्य मनसा रक्षां प्रति स भार्गवः ।
आतिष्ठत्परमं यत्नं यथा तच्छृणु पार्थिव ॥५४॥
54. iti niścitya manasā rakṣāṁ prati sa bhārgavaḥ ,
ātiṣṭhatparamaṁ yatnaṁ yathā tacchṛṇu pārthiva.
54. iti niścitya manasā rakṣām prati saḥ bhārgavaḥ
ātiṣṭhat paramam yatnam yathā tat śṛṇu pārthiva
54. pārthiva iti manasā rakṣām prati niścitya saḥ
bhārgavaḥ paramam yatnam ātiṣṭhat yathā tat śṛṇu
54. Having thus resolved in his mind regarding her protection, that descendant of Bhrigu (Vipula) made a supreme effort. O king (pārthiva), listen to how he did that.
गुरुपत्नीमुपासीनो विपुलः स महातपाः ।
उपासीनामनिन्द्याङ्गीं कथाभिः समलोभयत् ॥५५॥
55. gurupatnīmupāsīno vipulaḥ sa mahātapāḥ ,
upāsīnāmanindyāṅgīṁ kathābhiḥ samalobhayat.
55. gurupatnīm upāsīnaḥ vipulaḥ saḥ mahātapāḥ
upāsīnām anindyāṅgīm kathābhiḥ samalobhayat
55. saḥ mahātapāḥ vipulaḥ gurupatnīm upāsīnaḥ
upāsīnām anindyāṅgīm kathābhiḥ samalobhayat
55. While attending upon his guru's wife, that Vipula, the great ascetic (tapas), enticed the blameless-limbed lady, who was also sitting near, with engaging stories.
नेत्राभ्यां नेत्रयोरस्या रश्मीन्संयोज्य रश्मिभिः ।
विवेश विपुलः कायमाकाशं पवनो यथा ॥५६॥
56. netrābhyāṁ netrayorasyā raśmīnsaṁyojya raśmibhiḥ ,
viveśa vipulaḥ kāyamākāśaṁ pavano yathā.
56. netrābhyām netrayoḥ asyāḥ raśmīn saṃyojya
raśmibhiḥ viveśa vipulaḥ kāyam ākāśam pavanaḥ yathā
56. vipulaḥ asyāḥ netrayoḥ raśmīn netrābhyām raśmibhiḥ
saṃyojya kāyam viveśa yathā pavanaḥ ākāśam
56. Vipula, having united the rays from his eyes with the rays from her eyes, entered her body, just as the wind permeates space.
लक्षणं लक्षणेनैव वदनं वदनेन च ।
अविचेष्टन्नतिष्ठद्वै छायेवान्तर्गतो मुनिः ॥५७॥
57. lakṣaṇaṁ lakṣaṇenaiva vadanaṁ vadanena ca ,
aviceṣṭannatiṣṭhadvai chāyevāntargato muniḥ.
57. lakṣaṇam lakṣaṇena eva vadanam vadanena ca
aviceṣṭan atiṣṭhat vai chāyā iva antargataḥ muniḥ
57. muniḥ aviceṣṭan antargataḥ chāyā iva lakṣaṇam
lakṣaṇena eva vadanam vadanena ca vai atiṣṭhat
57. The sage (muni) remained within her, without stirring, like a shadow, matching feature by feature and face by face.
ततो विष्टभ्य विपुलो गुरुपत्न्याः कलेवरम् ।
उवास रक्षणे युक्तो न च सा तमबुध्यत ॥५८॥
58. tato viṣṭabhya vipulo gurupatnyāḥ kalevaram ,
uvāsa rakṣaṇe yukto na ca sā tamabudhyata.
58. tataḥ viṣṭabhya vipulaḥ gurupatnyāḥ kalevaram
uvāsa rakṣaṇe yuktaḥ na ca sā tam abudhyata
58. tataḥ vipulaḥ gurupatnyāḥ kalevaram viṣṭabhya
rakṣaṇe yuktaḥ uvāsa ca sā tam na abudhyata
58. Then Vipula, having entered the body of his spiritual teacher's (guru) wife, resided there, fully engaged in her protection. She, however, did not perceive him.
यं कालं नागतो राजन्गुरुस्तस्य महात्मनः ।
क्रतुं समाप्य स्वगृहं तं कालं सोऽभ्यरक्षत ॥५९॥
59. yaṁ kālaṁ nāgato rājangurustasya mahātmanaḥ ,
kratuṁ samāpya svagṛhaṁ taṁ kālaṁ so'bhyarakṣata.
59. yam kālam na āgataḥ rājan guruḥ tasya mahātmanaḥ
kratum samāpya svagṛham tam kālam saḥ abhyarakṣata
59. rājan tasya mahātmanaḥ guruḥ kratum samāpya svagṛham
na āgataḥ yam kālam tam kālam saḥ abhyarakṣata
59. O king, Vipula protected her during the entire period until his great-souled (mahātman) spiritual teacher (guru) had returned to his own home after completing the Vedic ritual (kratu).