Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-3, chapter-270

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
मार्कण्डेय उवाच ।
ततः प्रहस्तः सहसा समभ्येत्य विभीषणम् ।
गदया ताडयामास विनद्य रणकर्कशः ॥१॥
1. mārkaṇḍeya uvāca ,
tataḥ prahastaḥ sahasā samabhyetya vibhīṣaṇam ,
gadayā tāḍayāmāsa vinadya raṇakarkaśaḥ.
1. mārkaṇḍeyaḥ uvāca tataḥ prahastaḥ sahasā samabhyetya
vibhīṣaṇam gadayā tāḍayāmāsa vinadya raṇakarkaśaḥ
1. Markandeya said: Then Prahasta, fierce in battle, suddenly approached Vibhishana, and roaring, struck him with a mace.
स तयाभिहतो धीमान्गदया भीमवेगया ।
नाकम्पत महाबाहुर्हिमवानिव सुस्थिरः ॥२॥
2. sa tayābhihato dhīmāngadayā bhīmavegayā ,
nākampata mahābāhurhimavāniva susthiraḥ.
2. saḥ tayā abhihataḥ dhīmān gadayā bhīmavegayā
na akampata mahābāhuḥ himavān iva susthiraḥ
2. Though struck by that mace of terrible force (bhīmavega), the intelligent, mighty-armed (mahābāhu) Vibhishana did not tremble, but remained utterly steadfast, like the Himalayas.
ततः प्रगृह्य विपुलां शतघण्टां विभीषणः ।
अभिमन्त्र्य महाशक्तिं चिक्षेपास्य शिरः प्रति ॥३॥
3. tataḥ pragṛhya vipulāṁ śataghaṇṭāṁ vibhīṣaṇaḥ ,
abhimantrya mahāśaktiṁ cikṣepāsya śiraḥ prati.
3. tataḥ pragṛhya vipulām śataghaṇṭām vibhīṣaṇaḥ
abhimantrya mahāśaktim cikṣepa asya śiraḥ prati
3. Then Vibhīṣaṇa, seizing his mighty hundred-bell weapon and consecrating a powerful missile (śakti) with a sacred utterance (mantra), hurled it towards his head.
पतन्त्या स तया वेगाद्राक्षसोऽशनिनादया ।
हृतोत्तमाङ्गो ददृशे वातरुग्ण इव द्रुमः ॥४॥
4. patantyā sa tayā vegādrākṣaso'śaninādayā ,
hṛtottamāṅgo dadṛśe vātarugṇa iva drumaḥ.
4. patantyā saḥ tayā vegāt rākṣasaḥ aśaninādayā
hṛtottamāṅgaḥ dadṛśe vātarugṇaḥ iva drumaḥ
4. Struck by that falling weapon with tremendous force and a thunderous sound, the demon was seen with his head severed, like a tree broken by the wind.
तं दृष्ट्वा निहतं संख्ये प्रहस्तं क्षणदाचरम् ।
अभिदुद्राव धूम्राक्षो वेगेन महता कपीन् ॥५॥
5. taṁ dṛṣṭvā nihataṁ saṁkhye prahastaṁ kṣaṇadācaram ,
abhidudrāva dhūmrākṣo vegena mahatā kapīn.
5. tam dṛṣṭvā nihatam saṃkhye prahastam kṣaṇadācaram
abhidudrāva dhūmrākṣaḥ vegena mahatā kapīn
5. Having seen Prahasta, the night-roaming demon killed in battle, Dhūmrākṣa charged towards the monkeys with great speed.
तस्य मेघोपमं सैन्यमापतद्भीमदर्शनम् ।
दृष्ट्वैव सहसा दीर्णा रणे वानरपुंगवाः ॥६॥
6. tasya meghopamaṁ sainyamāpatadbhīmadarśanam ,
dṛṣṭvaiva sahasā dīrṇā raṇe vānarapuṁgavāḥ.
6. tasya meghopamam sainyam āpatat bhīmadarśanam
dṛṣṭvā eva sahasā dīrṇāḥ raṇe vānarapuṃgavāḥ
6. Just upon seeing his approaching army, which was like a cloud and terrible to behold, the foremost monkeys were suddenly scattered in battle.
ततस्तान्सहसा दीर्णान्दृष्ट्वा वानरपुंगवान् ।
निर्याय कपिशार्दूलो हनूमान्पर्यवस्थितः ॥७॥
7. tatastānsahasā dīrṇāndṛṣṭvā vānarapuṁgavān ,
niryāya kapiśārdūlo hanūmānparyavasthitaḥ.
7. tataḥ tān sahasā dīrṇān dṛṣṭvā vānara-puṅgavān
niryāya kapi-śārdūlaḥ hanūmān paryavasthitaḥ
7. Then, having seen those chief monkeys (vānarapuṅgavān) suddenly routed, Hanuman (Hanūmān), the tiger among monkeys (kapiśārdūla), emerged and stood firm.
तं दृष्ट्वावस्थितं संख्ये हरयः पवनात्मजम् ।
वेगेन महता राजन्संन्यवर्तन्त सर्वशः ॥८॥
8. taṁ dṛṣṭvāvasthitaṁ saṁkhye harayaḥ pavanātmajam ,
vegena mahatā rājansaṁnyavartanta sarvaśaḥ.
8. tam dṛṣṭvā avasthitam saṃkhye harayaḥ pavana-ātmajam
vegena mahatā rājan sam-ni-avartanta sarvaśaḥ
8. O King, having seen Hanuman (pavanātmaja), the son of the wind, standing firm in battle (saṃkhye), the monkeys (harayaḥ) rallied completely with great speed.
ततः शब्दो महानासीत्तुमुलो लोमहर्षणः ।
रामरावणसैन्यानामन्योन्यमभिधावताम् ॥९॥
9. tataḥ śabdo mahānāsīttumulo lomaharṣaṇaḥ ,
rāmarāvaṇasainyānāmanyonyamabhidhāvatām.
9. tataḥ śabdaḥ mahān āsīt tumulaḥ loma-harṣaṇaḥ
rāma-rāvaṇa-sainyānām anyonyam abhi-dhāvatām
9. Then, there was a great, tumultuous, hair-raising roar (lomaharṣaṇa) from the armies of Rama and Ravana (rāmarāvaṇasainyānām) as they rushed towards each other.
तस्मिन्प्रवृत्ते संग्रामे घोरे रुधिरकर्दमे ।
धूम्राक्षः कपिसैन्यं तद्द्रावयामास पत्रिभिः ॥१०॥
10. tasminpravṛtte saṁgrāme ghore rudhirakardame ,
dhūmrākṣaḥ kapisainyaṁ taddrāvayāmāsa patribhiḥ.
10. tasmin pravṛtte saṃgrāme ghore rudhira-kardame
dhūmrākṣaḥ kapi-sainyaṃ tat drāvayāmāsa patribhiḥ
10. When that terrible battle (saṃgrāma) began, becoming a mire of blood (rudhirakardame), Dhumraksha (Dhūmrākṣaḥ) put that monkey army (kapisainyam) to flight with arrows.
तं राक्षसमहामात्रमापतन्तं सपत्नजित् ।
तरसा प्रतिजग्राह हनूमान्पवनात्मजः ॥११॥
11. taṁ rākṣasamahāmātramāpatantaṁ sapatnajit ,
tarasā pratijagrāha hanūmānpavanātmajaḥ.
11. tam rākṣasamahāmātram āpatantam sapatnajit
tarasā pratijagrāha hanūmān pavanātmajaḥ
11. The son of the wind (pavana-ātmaja), Hanumān, the vanquisher of foes, forcefully confronted that great Rakshasa minister who was rushing towards him.
तयोर्युद्धमभूद्घोरं हरिराक्षसवीरयोः ।
जिगीषतोर्युधान्योन्यमिन्द्रप्रह्लादयोरिव ॥१२॥
12. tayoryuddhamabhūdghoraṁ harirākṣasavīrayoḥ ,
jigīṣatoryudhānyonyamindraprahlādayoriva.
12. tayoḥ yuddham abhūt ghoram harirākṣasavīrayoḥ
jigīṣatoḥ yudhā anyonyam indrapralādayoḥ iva
12. A terrible battle (yuddha) took place between those two heroes, the monkey and the Rakshasa, who were each desirous of conquering the other, just like (the battle between) Indra and Prahlāda.
गदाभिः परिघैश्चैव राक्षसो जघ्निवान्कपिम् ।
कपिश्च जघ्निवान्रक्षः सस्कन्धविटपैर्द्रुमैः ॥१३॥
13. gadābhiḥ parighaiścaiva rākṣaso jaghnivānkapim ,
kapiśca jaghnivānrakṣaḥ saskandhaviṭapairdrumaiḥ.
13. gadābhiḥ parighaiḥ ca eva rākṣasaḥ jaghnivān kapim
kapiḥ ca jaghnivān rakṣaḥ saskandhaviṭapaiḥ drumaiḥ
13. The Rakshasa struck the monkey with maces and iron clubs, and the monkey in turn struck the Rakshasa with trees, including their trunks and branches.
ततस्तमतिकायेन साश्वं सरथसारथिम् ।
धूम्राक्षमवधीद्धीमान्हनूमान्मारुतात्मजः ॥१४॥
14. tatastamatikāyena sāśvaṁ sarathasārathim ,
dhūmrākṣamavadhīddhīmānhanūmānmārutātmajaḥ.
14. tatas tam atikāyena sāśvam sarathasārathim
dhūmrākṣam avadhīt dhīmān hanūmān mārutātmajaḥ
14. Then, the intelligent (dhīmān) Hanumān, son of the wind (māruta-ātmaja), killed that Dhūmrākṣa, who was of immense body, along with his horse, chariot, and charioteer.
ततस्तं निहतं दृष्ट्वा धूम्राक्षं राक्षसोत्तमम् ।
हरयो जातविस्रम्भा जघ्नुरभ्येत्य सैनिकान् ॥१५॥
15. tatastaṁ nihataṁ dṛṣṭvā dhūmrākṣaṁ rākṣasottamam ,
harayo jātavisrambhā jaghnurabhyetya sainikān.
15. tataḥ tam nihatam dṛṣṭvā dhūmrākṣam rākṣasottamam
harayaḥ jātavisrambhāḥ jaghnuḥ abhyetya sainikān
15. After seeing that Dhūmrākṣa, the foremost of the rākṣasas, had been killed, the monkeys, feeling emboldened, approached and slew the soldiers.
ते वध्यमाना बलिभिर्हरिभिर्जितकाशिभिः ।
राक्षसा भग्नसंकल्पा लङ्कामभ्यपतन्भयात् ॥१६॥
16. te vadhyamānā balibhirharibhirjitakāśibhiḥ ,
rākṣasā bhagnasaṁkalpā laṅkāmabhyapatanbhayāt.
16. te vadhyamānāḥ balibhiḥ haribhiḥ jitakāśibhiḥ
rākṣasāḥ bhagnasaṅkalpāḥ laṅkām abhyapatan bhayāt
16. As they were being killed by the mighty, victorious monkeys, those rākṣasas, their determination shattered, fled to Laṅkā in fear.
तेऽभिपत्य पुरं भग्ना हतशेषा निशाचराः ।
सर्वं राज्ञे यथावृत्तं रावणाय न्यवेदयन् ॥१७॥
17. te'bhipatya puraṁ bhagnā hataśeṣā niśācarāḥ ,
sarvaṁ rājñe yathāvṛttaṁ rāvaṇāya nyavedayan.
17. te abhipatya puram bhagnāḥ hataśeṣāḥ niśācarāḥ
sarvam rājñe yathāvṛttam rāvaṇāya nyavedayan
17. Having retreated into the city, those defeated rākṣasa survivors reported everything that had transpired to King Rāvaṇa.
श्रुत्वा तु रावणस्तेभ्यः प्रहस्तं निहतं युधि ।
धूम्राक्षं च महेष्वासं ससैन्यं वानरर्षभैः ॥१८॥
18. śrutvā tu rāvaṇastebhyaḥ prahastaṁ nihataṁ yudhi ,
dhūmrākṣaṁ ca maheṣvāsaṁ sasainyaṁ vānararṣabhaiḥ.
18. śrutvā tu rāvaṇaḥ tebhyaḥ prahastam nihatam yudhi
dhūmrākṣam ca maheṣvāsam sasainyam vānararṣabhaiḥ
18. But when Rāvaṇa heard from them that Prahasta had been killed in battle, and that Dhūmrākṣa, the great archer, along with his army, had also been slain by the foremost of the monkeys...
सुदीर्घमिव निःश्वस्य समुत्पत्य वरासनात् ।
उवाच कुम्भकर्णस्य कर्मकालोऽयमागतः ॥१९॥
19. sudīrghamiva niḥśvasya samutpatya varāsanāt ,
uvāca kumbhakarṇasya karmakālo'yamāgataḥ.
19. sudīrgham iva niḥśvasya samutpatya varāsanāt
uvāca kumbhakarṇasya karmakālaḥ ayam āgataḥ
19. Sighing deeply, as it were, and rising from his excellent seat, he said, "The time for action (karma) for Kumbhakarna has now arrived."
इत्येवमुक्त्वा विविधैर्वादित्रैः सुमहास्वनैः ।
शयानमतिनिद्रालुं कुम्भकर्णमबोधयत् ॥२०॥
20. ityevamuktvā vividhairvāditraiḥ sumahāsvanaiḥ ,
śayānamatinidrāluṁ kumbhakarṇamabodhayat.
20. iti evam uktvā vividhaiḥ vāditraiḥ sumahāsvanaiḥ
śayānam atinidrālum kumbhakarṇam abodhayat
20. Having said this, he woke up Kumbhakarna, who was extremely sleepy and still sleeping, with various very loud musical instruments.
प्रबोध्य महता चैनं यत्नेनागतसाध्वसः ।
स्वस्थमासीनमव्यग्रं विनिद्रं राक्षसाधिपः ।
ततोऽब्रवीद्दशग्रीवः कुम्भकर्णं महाबलम् ॥२१॥
21. prabodhya mahatā cainaṁ yatnenāgatasādhvasaḥ ,
svasthamāsīnamavyagraṁ vinidraṁ rākṣasādhipaḥ ,
tato'bravīddaśagrīvaḥ kumbhakarṇaṁ mahābalam.
21. prabodhya mahatā ca enam yatnena
āgatasādhvasaḥ rākṣasādhipaḥ svastham
āsīnam avyagram vinidram tataḥ
abravīt daśagrīvaḥ kumbhakarṇam mahābalam
21. And having awakened him with great effort, the lord of rākṣasas (Ravana), who had become apprehensive, then spoke to Kumbhakarna, the immensely powerful one, who was now seated calmly, unagitated, and awake.
धन्योऽसि यस्य ते निद्रा कुम्भकर्णेयमीदृशी ।
य इमं दारुणं कालं न जानीषे महाभयम् ॥२२॥
22. dhanyo'si yasya te nidrā kumbhakarṇeyamīdṛśī ,
ya imaṁ dāruṇaṁ kālaṁ na jānīṣe mahābhayam.
22. dhanyaḥ asi yasya te nidrā kumbhakarṇa iyam
īdṛśī yaḥ imam dāruṇam kālam na jānīṣe mahābhayam
22. “Fortunate are you, O Kumbhakarna, whose sleep is of such a nature that you are unaware of this dreadful and greatly perilous time.”
एष तीर्त्वार्णवं रामः सेतुना हरिभिः सह ।
अवमन्येह नः सर्वान्करोति कदनं महत् ॥२३॥
23. eṣa tīrtvārṇavaṁ rāmaḥ setunā haribhiḥ saha ,
avamanyeha naḥ sarvānkaroti kadanaṁ mahat.
23. eṣaḥ tīrtvā arṇavam rāmaḥ setunā haribhiḥ saha
avamanye iha naḥ sarvān karoti kadanam mahat
23. Having crossed the ocean with the monkeys by means of a bridge, this Rāma is now causing great destruction to all of us here whom I hold in contempt.
मया ह्यपहृता भार्या सीता नामास्य जानकी ।
तां मोक्षयिषुरायातो बद्ध्वा सेतुं महार्णवे ॥२४॥
24. mayā hyapahṛtā bhāryā sītā nāmāsya jānakī ,
tāṁ mokṣayiṣurāyāto baddhvā setuṁ mahārṇave.
24. mayā hi apahṛtā bhāryā sītā nāma asya jānakī
tām mokṣayiṣuḥ āyātaḥ baddhvā setum mahārṇave
24. Indeed, I abducted his wife, Sītā, Janaka's daughter. Now, intending to liberate her, he has arrived, having constructed a bridge in the great ocean.
तेन चैव प्रहस्तादिर्महान्नः स्वजनो हतः ।
तस्य नान्यो निहन्तास्ति त्वदृते शत्रुकर्शन ॥२५॥
25. tena caiva prahastādirmahānnaḥ svajano hataḥ ,
tasya nānyo nihantāsti tvadṛte śatrukarśana.
25. tena ca eva prahastādiḥ mahān naḥ svajanaḥ hataḥ
tasya na anyaḥ nihantā asti tvat ṛte śatrukārśana
25. Indeed, he (Rāma) has killed our great kinsmen, Prahasta and others. There is no other killer for him except you, O subduer of enemies.
स दंशितोऽभिनिर्याय त्वमद्य बलिनां वर ।
रामादीन्समरे सर्वाञ्जहि शत्रूनरिंदम ॥२६॥
26. sa daṁśito'bhiniryāya tvamadya balināṁ vara ,
rāmādīnsamare sarvāñjahi śatrūnariṁdama.
26. sa daṃśitaḥ abhiniryāya tvam adya balinām vara
rāmādīn samare sarvān jahi śatrūn ariṃdama
26. O best among the mighty, O subduer of enemies, you, having donned your armor, sally forth today and kill all enemies, including Rāma and his companions, in battle.
दूषणावरजौ चैव वज्रवेगप्रमाथिनौ ।
तौ त्वां बलेन महता सहितावनुयास्यतः ॥२७॥
27. dūṣaṇāvarajau caiva vajravegapramāthinau ,
tau tvāṁ balena mahatā sahitāvanuyāsyataḥ.
27. dūṣaṇa-avarajau ca eva vajra-vega-pramāthinau
tau tvām balena mahatā sahitau anuyāsyataḥ
27. Indeed, those two, the younger brothers of Dūṣaṇa, who possess the ability to crush with the speed of a thunderbolt, will accompany you with great strength.
इत्युक्त्वा राक्षसपतिः कुम्भकर्णं तरस्विनम् ।
संदिदेशेतिकर्तव्ये वज्रवेगप्रमाथिनौ ॥२८॥
28. ityuktvā rākṣasapatiḥ kumbhakarṇaṁ tarasvinam ,
saṁdideśetikartavye vajravegapramāthinau.
28. iti uktvā rākṣasa-patiḥ kumbhakarṇaṃ tarasvinam
saṃdideśa iti kartavye vajra-vega-pramāthinau
28. Having spoken thus, the lord of rākṣasas commanded the mighty Kumbhakarṇa and the two (brothers) who crush with thunderbolt-like speed, regarding the duty (that was) to be performed.
तथेत्युक्त्वा तु तौ वीरौ रावणं दूषणानुजौ ।
कुम्भकर्णं पुरस्कृत्य तूर्णं निर्ययतुः पुरात् ॥२९॥
29. tathetyuktvā tu tau vīrau rāvaṇaṁ dūṣaṇānujau ,
kumbhakarṇaṁ puraskṛtya tūrṇaṁ niryayatuḥ purāt.
29. tathā iti uktvā tu tau vīrau rāvaṇaṃ dūṣaṇa-anujau
kumbhakarṇaṃ puraskṛtya tūrṇaṃ niryayatuḥ purāt
29. Having said 'So be it' to Rāvaṇa, those two heroic younger brothers of Dūṣaṇa, placing Kumbhakarṇa at their head, quickly departed from the city.