Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-3, chapter-213

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
मार्कण्डेय उवाच ।
अग्नीनां विविधो वंशः कीर्तितस्ते मयानघ ।
शृणु जन्म तु कौरव्य कार्त्तिकेयस्य धीमतः ॥१॥
1. mārkaṇḍeya uvāca ,
agnīnāṁ vividho vaṁśaḥ kīrtitaste mayānagha ,
śṛṇu janma tu kauravya kārttikeyasya dhīmataḥ.
1. mārkaṇḍeyaḥ uvāca agnīnām vividhaḥ vaṃśaḥ kīrtitaḥ te
mayā anagha śṛṇu janma tu kauravya kārttikeyasya dhīmataḥ
1. Mārkaṇḍeya said: 'O sinless one (anagha), the diverse lineage of fires has been recounted by me to you. Now, O descendant of Kuru (kauravya), listen to the birth of the intelligent Kārttikeya.'
अद्भुतस्याद्भुतं पुत्रं प्रवक्ष्याम्यमितौजसम् ।
जातं सप्तर्षिभार्याभिर्ब्रह्मण्यं कीर्तिवर्धनम् ॥२॥
2. adbhutasyādbhutaṁ putraṁ pravakṣyāmyamitaujasam ,
jātaṁ saptarṣibhāryābhirbrahmaṇyaṁ kīrtivardhanam.
2. adbhutasya adbhutaṃ putraṃ pravakṣyāmi amita-ojasam
jātam sapta-ṛṣi-bhāryābhiḥ brāhmaṇyam kīrti-vardhanam
2. I will now describe the son, marvelous even among wonders, possessing immeasurable might (amitaujasam), born from the wives of the seven sages (saptarṣi), devoted to the Brahmins (brāhmaṇyam), and increasing fame.
देवासुराः पुरा यत्ता विनिघ्नन्तः परस्परम् ।
तत्राजयन्सदा देवान्दानवा घोररूपिणः ॥३॥
3. devāsurāḥ purā yattā vinighnantaḥ parasparam ,
tatrājayansadā devāndānavā ghorarūpiṇaḥ.
3. deva-asurāḥ purā yattāḥ vinighnantaḥ parasparam
tatra ajayan sadā devān dānavāḥ ghora-rūpiṇaḥ
3. In ancient times, when devas and asuras were engaged, striking each other, the terrifying dānavas always defeated the devas.
वध्यमानं बलं दृष्ट्वा बहुशस्तैः पुरंदरः ।
स्वसैन्यनायकार्थाय चिन्तामाप भृशं तदा ॥४॥
4. vadhyamānaṁ balaṁ dṛṣṭvā bahuśastaiḥ puraṁdaraḥ ,
svasainyanāyakārthāya cintāmāpa bhṛśaṁ tadā.
4. vadhyamānam balam dṛṣṭvā bahuśas taiḥ purandaraḥ
| svasainyanāyakārthāya cintām āpa bhṛśam tadā
4. Having seen his army being slaughtered repeatedly by them, Purandara (Indra) then became greatly anxious about finding a leader for his own army.
देवसेनां दानवैर्यो भग्नां दृष्ट्वा महाबलः ।
पालयेद्वीर्यमाश्रित्य स ज्ञेयः पुरुषो मया ॥५॥
5. devasenāṁ dānavairyo bhagnāṁ dṛṣṭvā mahābalaḥ ,
pālayedvīryamāśritya sa jñeyaḥ puruṣo mayā.
5. devasenām dānavaiḥ yaḥ bhagnām dṛṣṭvā mahābalaḥ
| pālayet vīryam āśritya saḥ jñeyaḥ puruṣaḥ mayā
5. That person (puruṣa) is to be recognized by me - he who, being greatly powerful, protects the army of the gods, having seen it shattered by the Dānavas, relying on his valor.
स शैलं मानसं गत्वा ध्यायन्नर्थमिमं भृशम् ।
शुश्रावार्तस्वरं घोरमथ मुक्तं स्त्रिया तदा ॥६॥
6. sa śailaṁ mānasaṁ gatvā dhyāyannarthamimaṁ bhṛśam ,
śuśrāvārtasvaraṁ ghoramatha muktaṁ striyā tadā.
6. saḥ śailam mānasam gatvā dhyāyan artham imam bhṛśam
| śuśrāva ārtasvaram ghoram atha muktam striyā tadā
6. Having gone to Mount Manasa, he (Indra) was deeply meditating on this matter (artha) when he then heard a terrible cry of distress uttered by a woman.
अभिधावतु मा कश्चित्पुरुषस्त्रातु चैव ह ।
पतिं च मे प्रदिशतु स्वयं वा पतिरस्तु मे ॥७॥
7. abhidhāvatu mā kaścitpuruṣastrātu caiva ha ,
patiṁ ca me pradiśatu svayaṁ vā patirastu me.
7. abhidhāvatu mā kaścit puruṣaḥ trātum ca eva ha
| patim ca me pradiśatu svayam vā patiḥ astu me
7. Let no ordinary man rush forth to save me. Indeed, (the one who does come) should assign a husband to me, or let him himself be my husband.
पुरंदरस्तु तामाह मा भैर्नास्ति भयं तव ।
एवमुक्त्वा ततोऽपश्यत्केशिनं स्थितमग्रतः ॥८॥
8. puraṁdarastu tāmāha mā bhairnāsti bhayaṁ tava ,
evamuktvā tato'paśyatkeśinaṁ sthitamagrataḥ.
8. purandaraḥ tu tām āha mā bhaiḥ na asti bhayam tava
evam uktvā tataḥ apaśyat keśinam sthitam agrataḥ
8. But Purandara (Indra) said to her, "Do not fear; there is no danger for you." Having said this, he then saw Keśin standing in front.
किरीटिनं गदापाणिं धातुमन्तमिवाचलम् ।
हस्ते गृहीत्वा तां कन्यामथैनं वासवोऽब्रवीत् ॥९॥
9. kirīṭinaṁ gadāpāṇiṁ dhātumantamivācalam ,
haste gṛhītvā tāṁ kanyāmathainaṁ vāsavo'bravīt.
9. kirīṭinam gadāpāṇim dhātūmantam iva acalam haste
gṛhītvā tām kanyām atha enam vāsavaḥ abravīt
9. (Keśin was) wearing a diadem and holding a mace, like a mountain rich in minerals. Vāsava (Indra), having taken that maiden by the hand, then spoke to him.
अनार्यकर्मन्कस्मात्त्वमिमां कन्यां जिहीर्षसि ।
वज्रिणं मां विजानीहि विरमास्याः प्रबाधनात् ॥१०॥
10. anāryakarmankasmāttvamimāṁ kanyāṁ jihīrṣasi ,
vajriṇaṁ māṁ vijānīhi viramāsyāḥ prabādhanāt.
10. anāryakarman kasmāt tvam imām kanyām jihīrṣasi
vajriṇam mām vijānīhi virama asyāḥ prabādhanāt
10. "O you of ignoble deeds, why do you wish to seize this maiden? Know that I am the wielder of the thunderbolt (vajra), and cease from harassing her."
केश्युवाच ।
विसृजस्व त्वमेवैनां शक्रैषा प्रार्थिता मया ।
क्षमं ते जीवतो गन्तुं स्वपुरं पाकशासन ॥११॥
11. keśyuvāca ,
visṛjasva tvamevaināṁ śakraiṣā prārthitā mayā ,
kṣamaṁ te jīvato gantuṁ svapuraṁ pākaśāsana.
11. keśī uvāca visṛjasva tvam eva enām śakra eṣā prārthitā
mayā kṣamam te jīvataḥ gantum svapuram pākaśāsana
11. Keśin said, "O Śakra (Indra), release her yourself! This maiden has been desired by me. It is proper for you to return alive to your own city, O Pākaśāsana (Indra)."
मार्कण्डेय उवाच ।
एवमुक्त्वा गदां केशी चिक्षेपेन्द्रवधाय वै ।
तामापतन्तीं चिच्छेद मध्ये वज्रेण वासवः ॥१२॥
12. mārkaṇḍeya uvāca ,
evamuktvā gadāṁ keśī cikṣependravadhāya vai ,
tāmāpatantīṁ ciccheda madhye vajreṇa vāsavaḥ.
12. mārkaṇḍeya uvāca evam uktvā gadām keśī cikṣepa indra-vadhāya
vai tām āpatantīm ciccheda madhye vajreṇa vāsavaḥ
12. Mārkaṇḍeya said: Having spoken thus, Keśī indeed hurled the mace to slay Indra. Vāsava (Indra) then cut that incoming mace in the middle with his thunderbolt.
अथास्य शैलशिखरं केशी क्रुद्धो व्यवासृजत् ।
तदापतन्तं संप्रेक्ष्य शैलशृङ्गं शतक्रतुः ।
बिभेद राजन्वज्रेण भुवि तन्निपपात ह ॥१३॥
13. athāsya śailaśikharaṁ keśī kruddho vyavāsṛjat ,
tadāpatantaṁ saṁprekṣya śailaśṛṅgaṁ śatakratuḥ ,
bibheda rājanvajreṇa bhuvi tannipapāta ha.
13. atha asya śaila-śikharaṃ keśī kruddhaḥ
vyavāsṛjat tat āpatantaṃ samprekṣya
śaila-śṛṅgaṃ śatakratuḥ bibheda
rājan vajreṇa bhuvi tat nipapāta ha
13. Then, enraged, Keśī hurled a mountain peak at Indra. Having seen that incoming mountain peak, Śatakratu (Indra), O King, split it with his thunderbolt, and it indeed fell to the ground.
पतता तु तदा केशी तेन शृङ्गेण ताडितः ।
हित्वा कन्यां महाभागां प्राद्रवद्भृशपीडितः ॥१४॥
14. patatā tu tadā keśī tena śṛṅgeṇa tāḍitaḥ ,
hitvā kanyāṁ mahābhāgāṁ prādravadbhṛśapīḍitaḥ.
14. patatā tu tadā keśī tena śṛṅgeṇa tāḍitaḥ hitvā
kanyām mahābhāgām prādravat bhṛśa-pīḍitaḥ
14. But then, Keśī was struck by that falling peak and, greatly pained, he abandoned the highly fortunate maiden and fled.
अपयातेऽसुरे तस्मिंस्तां कन्यां वासवोऽब्रवीत् ।
कासि कस्यासि किं चेह कुरुषे त्वं शुभानने ॥१५॥
15. apayāte'sure tasmiṁstāṁ kanyāṁ vāsavo'bravīt ,
kāsi kasyāsi kiṁ ceha kuruṣe tvaṁ śubhānane.
15. apayāte asure tasmin tām kanyām vāsavaḥ abravīt kā
asi kasyāḥ asi kim ca iha kuruṣe tvam śubhānanane
15. When that Asura had departed, Vāsava (Indra) spoke to that maiden: "O beautiful-faced one, who are you? Whose are you? And what are you doing here?"
कन्योवाच ।
अहं प्रजापतेः कन्या देवसेनेति विश्रुता ।
भगिनी दैत्यसेना मे सा पूर्वं केशिना हृता ॥१६॥
16. kanyovāca ,
ahaṁ prajāpateḥ kanyā devaseneti viśrutā ,
bhaginī daityasenā me sā pūrvaṁ keśinā hṛtā.
16. kanyā uvāca | aham prajāpateḥ kanyā devasenā iti
viśrutā | bhaginī daityasenā me sā pūrvam keśinā hṛtā
16. The maiden said: "I am the daughter of Prajāpati, renowned as Devasenā. My sister, Daityasenā, was previously abducted by Keśin."
सहैवावां भगिन्यौ तु सखीभिः सह मानसम् ।
आगच्छावेह रत्यर्थमनुज्ञाप्य प्रजापतिम् ॥१७॥
17. sahaivāvāṁ bhaginyau tu sakhībhiḥ saha mānasam ,
āgacchāveha ratyarthamanujñāpya prajāpatim.
17. saha eva āvām bhaginyau tu sakhībhiḥ saha mānasam
| āgacchāva iha rati artham anujñāpya prajāpatim
17. We two sisters, along with our female companions, came here to the Mānasa lake for enjoyment, having first obtained permission from Prajāpati.
नित्यं चावां प्रार्थयते हर्तुं केशी महासुरः ।
इच्छत्येनं दैत्यसेना न त्वहं पाकशासन ॥१८॥
18. nityaṁ cāvāṁ prārthayate hartuṁ keśī mahāsuraḥ ,
icchatyenaṁ daityasenā na tvahaṁ pākaśāsana.
18. nityam ca āvām prārthayate hartum keśī mahāsuraḥ
| icchati enam daityasenā na tu aham pākaśāsana
18. And Keśin, the great demon, constantly entreats us two to abduct us. Daityasenā desires him, but I do not, O Pākaśāsana (Indra)!
सा हृता तेन भगवन्मुक्ताहं त्वद्बलेन तु ।
त्वया देवेन्द्र निर्दिष्टं पतिमिच्छामि दुर्जयम् ॥१९॥
19. sā hṛtā tena bhagavanmuktāhaṁ tvadbalena tu ,
tvayā devendra nirdiṣṭaṁ patimicchāmi durjayam.
19. sā hṛtā tena bhagavan muktā aham tvat balena tu |
tvayā deva indra nirdiṣṭam patim icchāmi durjayam
19. O revered one, she was abducted by him, but I was freed by your strength. O King of Gods, I desire an invincible husband, one designated by you.
इन्द्र उवाच ।
मम मातृष्वसेया त्वं माता दाक्षायणी मम ।
आख्यातं त्वहमिच्छामि स्वयमात्मबलं त्वया ॥२०॥
20. indra uvāca ,
mama mātṛṣvaseyā tvaṁ mātā dākṣāyaṇī mama ,
ākhyātaṁ tvahamicchāmi svayamātmabalaṁ tvayā.
20. indra uvāca | mama mātṛṣvaseyā tvam mātā dākṣāyaṇī
mama | ākhyātam tu aham icchāmi svayam ātmabalam tvayā
20. Indra said: "You are my maternal cousin, and my mother is Dakṣāyaṇī. I wish to be told by you about your own inherent strength (ātman)."
कन्योवाच ।
अबलाहं महाबाहो पतिस्तु बलवान्मम ।
वरदानात्पितुर्भावी सुरासुरनमस्कृतः ॥२१॥
21. kanyovāca ,
abalāhaṁ mahābāho patistu balavānmama ,
varadānātpiturbhāvī surāsuranamaskṛtaḥ.
21. kanyā uvāca | abalā aham mahābāho patiḥ tu balavān
mama | varadānāt pituḥ bhāvī surāsuranamaskṛtaḥ
21. The maiden said: "O mighty-armed one, I am weak, but my husband will be strong due to a boon from my father, and he will be worshipped by gods and demons."
इन्द्र उवाच ।
कीदृशं वै बलं देवि पत्युस्तव भविष्यति ।
एतदिच्छाम्यहं श्रोतुं तव वाक्यमनिन्दिते ॥२२॥
22. indra uvāca ,
kīdṛśaṁ vai balaṁ devi patyustava bhaviṣyati ,
etadicchāmyahaṁ śrotuṁ tava vākyamanindite.
22. indra uvāca | kīdṛśam vai balam devi patyuḥ tava
bhaviṣyati | etat icchāmi aham śrotum tava vākyam anindite
22. Indra said: "O goddess, O blameless one, what kind of strength, indeed, will your husband possess? I wish to hear your statement about this."
कन्योवाच ।
देवदानवयक्षाणां किंनरोरगरक्षसाम् ।
जेता स दृष्टो दुष्टानां महावीर्यो महाबलः ॥२३॥
23. kanyovāca ,
devadānavayakṣāṇāṁ kiṁnaroragarakṣasām ,
jetā sa dṛṣṭo duṣṭānāṁ mahāvīryo mahābalaḥ.
23. kanyā uvāca | devadānavayakṣāṇām kinnaroragarakṣasām
| jetā saḥ dṛṣṭaḥ duṣṭānām mahāvīryaḥ mahābalaḥ
23. The maiden said: "He is seen as the conqueror of the wicked - of gods, dānavas, yakṣas, kinnaras, uragas (serpents), and rakṣasas. He is greatly valorous and greatly powerful."
यस्तु सर्वाणि भूतानि त्वया सह विजेष्यति ।
स हि मे भविता भर्ता ब्रह्मण्यः कीर्तिवर्धनः ॥२४॥
24. yastu sarvāṇi bhūtāni tvayā saha vijeṣyati ,
sa hi me bhavitā bhartā brahmaṇyaḥ kīrtivardhanaḥ.
24. yaḥ tu sarvāṇi bhūtāni tvayā saha vijesyati sa
hi me bhavitā bhartā brāhmaṇyaḥ kīrtivardhanaḥ
24. And whoever conquers all beings alongside you, he indeed will be my husband, a pious man (brāhmaṇya) who enhances glory.
मार्कण्डेय उवाच ।
इन्द्रस्तस्या वचः श्रुत्वा दुःखितोऽचिन्तयद्भृशम् ।
अस्या देव्याः पतिर्नास्ति यादृशं संप्रभाषते ॥२५॥
25. mārkaṇḍeya uvāca ,
indrastasyā vacaḥ śrutvā duḥkhito'cintayadbhṛśam ,
asyā devyāḥ patirnāsti yādṛśaṁ saṁprabhāṣate.
25. mārkaṇḍeya uvāca indraḥ tasyāḥ vacaḥ śrutvā duḥkhitaḥ acintayat
bhṛśam asyāḥ devyāḥ patiḥ na asti yādṛśam samprabhāṣate
25. Mārkaṇḍeya said: Hearing her words, Indra became greatly distressed and pondered deeply: 'This goddess does not have a husband such as she describes.'
अथापश्यत्स उदये भास्करं भास्करद्युतिः ।
सोमं चैव महाभागं विशमानं दिवाकरम् ॥२६॥
26. athāpaśyatsa udaye bhāskaraṁ bhāskaradyutiḥ ,
somaṁ caiva mahābhāgaṁ viśamānaṁ divākaram.
26. atha apaśyat saḥ udaye bhāskaram bhāskaradyutiḥ
somam ca eva mahābhāgam viśamānam divākaram
26. Then, he, shining with sun-like splendor, saw the sun at its rising. And he also saw the glorious moon entering the sun.
अमावास्यां संप्रवृत्तं मुहूर्तं रौद्रमेव च ।
देवासुरं च संग्रामं सोऽपश्यदुदये गिरौ ॥२७॥
27. amāvāsyāṁ saṁpravṛttaṁ muhūrtaṁ raudrameva ca ,
devāsuraṁ ca saṁgrāmaṁ so'paśyadudaye girau.
27. amāvāsyām sampravṛttam muhūrtam raudram eva ca
devāsuram ca saṃgrāmam saḥ apaśyat udaye girau
27. And he saw on the rising mountain a fierce moment that occurred on the new moon day, as well as a battle between gods and asuras.
लोहितैश्च घनैर्युक्तां पूर्वां संध्यां शतक्रतुः ।
अपश्यल्लोहितोदं च भगवान्वरुणालयम् ॥२८॥
28. lohitaiśca ghanairyuktāṁ pūrvāṁ saṁdhyāṁ śatakratuḥ ,
apaśyallohitodaṁ ca bhagavānvaruṇālayam.
28. lohitaiḥ ca ghanaiḥ yuktām pūrvām sandhyām śatakratuḥ
| apaśyat lohitodam ca bhagavān varuṇālayam
28. Śatakratu (Indra) saw the eastern twilight, adorned with red clouds, and the venerable, red-watered abode of Varuṇa.
भृगुभिश्चाङ्गिरोभिश्च हुतं मन्त्रैः पृथग्विधैः ।
हव्यं गृहीत्वा वह्निं च प्रविशन्तं दिवाकरम् ॥२९॥
29. bhṛgubhiścāṅgirobhiśca hutaṁ mantraiḥ pṛthagvidhaiḥ ,
havyaṁ gṛhītvā vahniṁ ca praviśantaṁ divākaram.
29. bhṛgubhiḥ ca aṅgirobhiḥ ca hutam mantraih pṛthagvidhaiḥ
| havyam gṛhītvā vahnim ca praviśantam divākaram
29. He (Indra) also saw the oblation (havya) which had been offered by the Bhṛgus and Aṅgirases with various types of sacred chants (mantra), and the sun (divākara) entering the fire (vahni) after having received the oblation.
पर्व चैव चतुर्विंशं तदा सूर्यमुपस्थितम् ।
तथा धर्मगतं रौद्रं सोमं सूर्यगतं च तम् ॥३०॥
30. parva caiva caturviṁśaṁ tadā sūryamupasthitam ,
tathā dharmagataṁ raudraṁ somaṁ sūryagataṁ ca tam.
30. parva ca eva caturviṃśam tadā sūryam upasthitam |
tathā dharmagatam raudram somam sūryagatam ca tam
30. He (Indra) also saw the twenty-fourth conjunction (parvan) which was then near the sun (sūrya). Likewise, he saw that fierce moon (soma), following its natural law (dharma) and entering the sun (i.e., being eclipsed).
समालोक्यैकतामेव शशिनो भास्करस्य च ।
समवायं तु तं रौद्रं दृष्ट्वा शक्रो व्यचिन्तयत् ॥३१॥
31. samālokyaikatāmeva śaśino bhāskarasya ca ,
samavāyaṁ tu taṁ raudraṁ dṛṣṭvā śakro vyacintayat.
31. samālokya ekatām eva śaśinaḥ bhāskarasya ca |
samavāyam tu tam raudram dṛṣṭvā śakraḥ vyacintayat
31. Having thoroughly observed the very oneness (conjunction) of the moon (śaśin) and the sun (bhāskara), and having seen that dreadful conjunction, Śakra (Indra) pondered.
एष रौद्रश्च संघातो महान्युक्तश्च तेजसा ।
सोमस्य वह्निसूर्याभ्यामद्भुतोऽयं समागमः ।
जनयेद्यं सुतं सोमः सोऽस्या देव्याः पतिर्भवेत् ॥३२॥
32. eṣa raudraśca saṁghāto mahānyuktaśca tejasā ,
somasya vahnisūryābhyāmadbhuto'yaṁ samāgamaḥ ,
janayedyaṁ sutaṁ somaḥ so'syā devyāḥ patirbhavet.
32. eṣaḥ raudraḥ ca saṃghātaḥ mahān yuktaḥ
ca tejasā somasya vahnisūryābhyām
adbhutaḥ ayam samāgamaḥ janayet yam
sutam somaḥ saḥ asyāḥ devyāḥ patiḥ bhavet
32. This is a great and fierce combination, endowed with splendor. This wonderful union of Soma (the moon) with Agni (fire) and Sūrya (the sun) is remarkable. The son whom Soma generates, he shall be the husband of this goddess.
अग्निश्चैतैर्गुणैर्युक्तः सर्वैरग्निश्च देवता ।
एष चेज्जनयेद्गर्भं सोऽस्या देव्याः पतिर्भवेत् ॥३३॥
33. agniścaitairguṇairyuktaḥ sarvairagniśca devatā ,
eṣa cejjanayedgarbhaṁ so'syā devyāḥ patirbhavet.
33. agniḥ ca etaiḥ guṇaiḥ yuktaḥ sarvaiḥ agniḥ ca devatā
eṣaḥ cet janayet garbham saḥ asyāḥ devyāḥ patiḥ bhavet
33. Furthermore, Agni, who is endowed with all these qualities, is also a deity. If he generates an offspring, that son shall be the husband of this goddess.
एवं संचिन्त्य भगवान्ब्रह्मलोकं तदा गतः ।
गृहीत्वा देवसेनां तामवन्दत्स पितामहम् ।
उवाच चास्या देव्यास्त्वं साधु शूरं पतिं दिश ॥३४॥
34. evaṁ saṁcintya bhagavānbrahmalokaṁ tadā gataḥ ,
gṛhītvā devasenāṁ tāmavandatsa pitāmaham ,
uvāca cāsyā devyāstvaṁ sādhu śūraṁ patiṁ diśa.
34. evam saṃcintya bhagavān brahmalokam
tadā gataḥ gṛhītvā devasenām tām
avandat saḥ pitāमहम् uvāca ca asyāḥ
devyāḥ tvam sādhu śūram patim diśa
34. Having thus reflected, the revered one (Indra) then went to the world of Brahmā (brahman). Taking that Devāsenā, he bowed to the Grandfather (Brahmā) and said, 'Please properly grant a heroic husband to this goddess.'
ब्रह्मोवाच ।
यथैतच्चिन्तितं कार्यं त्वया दानवसूदन ।
तथा स भविता गर्भो बलवानुरुविक्रमः ॥३५॥
35. brahmovāca ,
yathaitaccintitaṁ kāryaṁ tvayā dānavasūdana ,
tathā sa bhavitā garbho balavānuruvikramaḥ.
35. brahmā uvāca yathā etat cintitam kāryam tvayā dānavasūdana
tathā saḥ bhavitā garbhaḥ balavān uruvikramaḥ
35. Brahmā (brahman) said, 'O slayer of Dānavas (Indra), just as this plan has been conceived by you, so too will that offspring be powerful and possess great valor.'
स भविष्यति सेनानीस्त्वया सह शतक्रतो ।
अस्या देव्याः पतिश्चैव स भविष्यति वीर्यवान् ॥३६॥
36. sa bhaviṣyati senānīstvayā saha śatakrato ,
asyā devyāḥ patiścaiva sa bhaviṣyati vīryavān.
36. sa bhaviṣyati senānīḥ tvayā saha śatakrato asyā
devyāḥ patiḥ ca eva sa bhaviṣyati vīryavān
36. He will be the commander-in-chief with you, O Śatakratu (Indra). And indeed, he will also be the powerful husband of this goddess.
मार्कण्डेय उवाच ।
एतच्छ्रुत्वा नमस्तस्मै कृत्वासौ सह कन्यया ।
तत्राभ्यगच्छद्देवेन्द्रो यत्र देवर्षयोऽभवन् ।
वसिष्ठप्रमुखा मुख्या विप्रेन्द्राः सुमहाव्रताः ॥३७॥
37. mārkaṇḍeya uvāca ,
etacchrutvā namastasmai kṛtvāsau saha kanyayā ,
tatrābhyagacchaddevendro yatra devarṣayo'bhavan ,
vasiṣṭhapramukhā mukhyā viprendrāḥ sumahāvratāḥ.
37. mārkaṇḍeya uvāca etat śrutvā namaḥ tasmai
kṛtvā asau saha kanyayā tatra abhyagacchat
devendraḥ yatra devarṣayaḥ abhavan
vasiṣṭhapramukhā mukhyā viprendrāḥ sumahāvratāḥ
37. Mārkaṇḍeya said: Having heard this, he (Indra), along with the maiden, offered obeisance to him. Then the king of gods (Indra) went there, where the divine sages were - prominent Brahmin sages, led by Vasiṣṭha, practicing great vows.
भागार्थं तपसोपात्तं तेषां सोमं तथाध्वरे ।
पिपासवो ययुर्देवाः शतक्रतुपुरोगमाः ॥३८॥
38. bhāgārthaṁ tapasopāttaṁ teṣāṁ somaṁ tathādhvare ,
pipāsavo yayurdevāḥ śatakratupurogamāḥ.
38. bhāgārthaṃ tapasaḥ upāttaṃ teṣāṃ somaṃ tathā
adhvare pipāsavaḥ yayuḥ devāḥ śatakratupurogamāḥ
38. Desiring their share of the Soma obtained through their ascetic practice (tapas), and also the Soma from the sacrifice, the gods, led by Śatakratu (Indra), went (there).
इष्टिं कृत्वा यथान्यायं सुसमिद्धे हुताशने ।
जुहुवुस्ते महात्मानो हव्यं सर्वदिवौकसाम् ॥३९॥
39. iṣṭiṁ kṛtvā yathānyāyaṁ susamiddhe hutāśane ,
juhuvuste mahātmāno havyaṁ sarvadivaukasām.
39. iṣṭiṃ kṛtvā yathānyāyam susamiddhe hutāśane
juhuvuḥ te mahātmānaḥ havyaṃ sarvadivaukasām
39. Having performed the oblation according to proper procedure in the well-kindled fire, those great-souled ones offered oblations (havya) to all the celestials.
समाहूतो हुतवहः सोऽद्भुतः सूर्यमण्डलात् ।
विनिःसृत्याययौ वह्निर्वाग्यतो विधिवत्प्रभुः ।
आगम्याहवनीयं वै तैर्द्विजैर्मन्त्रतो हुतम् ॥४०॥
40. samāhūto hutavahaḥ so'dbhutaḥ sūryamaṇḍalāt ,
viniḥsṛtyāyayau vahnirvāgyato vidhivatprabhuḥ ,
āgamyāhavanīyaṁ vai tairdvijairmantrato hutam.
40. samāhūtaḥ hutavahaḥ saḥ adbhutaḥ
sūryamaṇḍalāt viniḥsṛtya āyayau vahniḥ
vāgyataḥ vidhivat prabhuḥ āgamya āhavanīyaṃ
vai taiḥ dvijaiḥ mantrataḥ hutam
40. The amazing fire god (hutavaha), having been summoned, emerged from the solar orb. The lord (prabhu) Agni (vahni) then came forth, silent and acting ritually, to the āhavanīya fire, into which offerings had been made with mantras by those twice-born (dvijaiḥ).
स तत्र विविधं हव्यं प्रतिगृह्य हुताशनः ।
ऋषिभ्यो भरतश्रेष्ठ प्रायच्छत दिवौकसाम् ॥४१॥
41. sa tatra vividhaṁ havyaṁ pratigṛhya hutāśanaḥ ,
ṛṣibhyo bharataśreṣṭha prāyacchata divaukasām.
41. saḥ tatra vividhaṃ havyaṃ pratigṛhya hutāśanaḥ
ṛṣibhyaḥ bharataśreṣṭha prāyacchata divaukasām
41. O best of Bharatas (bharataśreṣṭha), that fire god (hutāśana), having received the various offerings (havyaṃ) there, then bestowed them upon the sages (ṛṣibhyaḥ) and the gods (divaukasām).
निष्क्रामंश्चाप्यपश्यत्स पत्नीस्तेषां महात्मनाम् ।
स्वेष्वाश्रमेषूपविष्टाः स्नायन्तीश्च यथासुखम् ॥४२॥
42. niṣkrāmaṁścāpyapaśyatsa patnīsteṣāṁ mahātmanām ,
sveṣvāśrameṣūpaviṣṭāḥ snāyantīśca yathāsukham.
42. niṣkrāman ca api apaśyat saḥ patnīḥ teṣāṃ mahātmanām
sveṣu āśrameṣu upaviṣṭāḥ snāyantīḥ ca yathāsukham
42. As he (Agni) departed, he also saw the wives of those great-souled sages (mahātmanām). These wives were seated in their own hermitages (āśrama) and bathing comfortably as they pleased.
रुक्मवेदिनिभास्तास्तु चन्द्रलेखा इवामलाः ।
हुताशनार्चिप्रतिमाः सर्वास्तारा इवाद्भुताः ॥४३॥
43. rukmavedinibhāstāstu candralekhā ivāmalāḥ ,
hutāśanārcipratimāḥ sarvāstārā ivādbhutāḥ.
43. rukmavedinibhāḥ tāḥ tu candralekhāḥ iva amalāḥ
hutāśanārcipratimāḥ sarvāḥ tārāḥ iva adbhutāḥ
43. Those wives, resembling golden altars (rukmavedinibhāḥ), were like spotless moon crescents (candralekhā). All of them were wonderful (adbhutāḥ), like stars and like the flames of fire (hutāśanārcipratimāḥ).
स तद्गतेन मनसा बभूव क्षुभितेन्द्रियः ।
पत्नीर्दृष्ट्वा द्विजेन्द्राणां वह्निः कामवशं ययौ ॥४४॥
44. sa tadgatena manasā babhūva kṣubhitendriyaḥ ,
patnīrdṛṣṭvā dvijendrāṇāṁ vahniḥ kāmavaśaṁ yayau.
44. sa tat-gatena manasā babhūva kṣubhita-indriyaḥ
patnīḥ dṛṣṭvā dvija-indrāṇām vahniḥ kāma-vaśam yayau
44. Agni, upon seeing the wives of the chief Brahmins, became agitated in his senses, his mind completely fixed on them. He fell under the sway of desire (kāma).
स भूयश्चिन्तयामास न न्याय्यं क्षुभितोऽस्मि यत् ।
साध्वीः पत्नीर्द्विजेन्द्राणामकामाः कामयाम्यहम् ॥४५॥
45. sa bhūyaścintayāmāsa na nyāyyaṁ kṣubhito'smi yat ,
sādhvīḥ patnīrdvijendrāṇāmakāmāḥ kāmayāmyaham.
45. sa bhūyaḥ cintayāmāsa na nyāyyam kṣubhitaḥ asmi yat
sādhvīḥ patnīḥ dvija-indrāṇām akāmāḥ kāmayāmi aham
45. He thought again, 'It is not proper that I am agitated, because I desire the chaste wives of the chief Brahmins, who are unwilling.'
नैताः शक्या मया द्रष्टुं स्प्रष्टुं वाप्यनिमित्ततः ।
गार्हपत्यं समाविश्य तस्मात्पश्याम्यभीक्ष्णशः ॥४६॥
46. naitāḥ śakyā mayā draṣṭuṁ spraṣṭuṁ vāpyanimittataḥ ,
gārhapatyaṁ samāviśya tasmātpaśyāmyabhīkṣṇaśaḥ.
46. na etāḥ śakyāḥ mayā draṣṭum spraṣṭum vā api a-nimitta-taḥ
gārhapatyam samāviśya tasmāt paśyāmi abhīkṣṇaśaḥ
46. It is not possible for me to see or even touch these women without a valid pretext. Therefore, I will constantly see them by entering into the domestic fire (gārhapatya).
संस्पृशन्निव सर्वास्ताः शिखाभिः काञ्चनप्रभाः ।
पश्यमानश्च मुमुदे गार्हपत्यं समाश्रितः ॥४७॥
47. saṁspṛśanniva sarvāstāḥ śikhābhiḥ kāñcanaprabhāḥ ,
paśyamānaśca mumude gārhapatyaṁ samāśritaḥ.
47. saṃspṛśan iva sarvāḥ tāḥ śikhābhiḥ kāñcana-prabhāḥ
paśyamānaḥ ca mumude gārhapatyam samāśritaḥ
47. Having taken refuge in the domestic fire (gārhapatya), he rejoiced, as he could behold all of them, as if touching them with his golden-shining flames.
निरुष्य तत्र सुचिरमेवं वह्निर्वशं गतः ।
मनस्तासु विनिक्षिप्य कामयानो वराङ्गनाः ॥४८॥
48. niruṣya tatra suciramevaṁ vahnirvaśaṁ gataḥ ,
manastāsu vinikṣipya kāmayāno varāṅganāḥ.
48. nirūṣya tatra suciram evam vahniḥ vaśam gataḥ
manaḥ tāsu vinikṣipya kāmayānaḥ varāṅganāḥ
48. After dwelling there for a very long time in this manner, Agni (vahni) became subdued. Fixing his mind on those excellent women, he desired them.
कामसंतप्तहृदयो देहत्यागे सुनिश्चितः ।
अलाभे ब्राह्मणस्त्रीणामग्निर्वनमुपागतः ॥४९॥
49. kāmasaṁtaptahṛdayo dehatyāge suniścitaḥ ,
alābhe brāhmaṇastrīṇāmagnirvanamupāgataḥ.
49. kāmasaṃtaptahṛdayaḥ dehatyāge suniścitaḥ
alābhe brāhmaṇastrīṇām agniḥ vanam upāgataḥ
49. His heart inflamed with desire, he (Agni) was resolved on abandoning his body. Due to his failure to obtain the Brahmin women, Agni (agni) went to the forest.
स्वाहा तं दक्षदुहिता प्रथमं कामयत्तदा ।
सा तस्य छिद्रमन्वैच्छच्चिरात्प्रभृति भामिनी ।
अप्रमत्तस्य देवस्य न चापश्यदनिन्दिता ॥५०॥
50. svāhā taṁ dakṣaduhitā prathamaṁ kāmayattadā ,
sā tasya chidramanvaicchaccirātprabhṛti bhāminī ,
apramattasya devasya na cāpaśyadaninditā.
50. svāhā tam dakṣaduhitā prathamam
kāmayat tadā sā tasya chidram anvaicchat
cirātprabhṛti bhāminī apramattasya
devasya na ca apaśyat aninditā
50. Then, Dakṣa's daughter, Svāhā, first desired him (Agni). That beautiful woman had been seeking his weakness for a long time, but the blameless one could find no fault in the vigilant god.
सा तं ज्ञात्वा यथावत्तु वह्निं वनमुपागतम् ।
तत्त्वतः कामसंतप्तं चिन्तयामास भामिनी ॥५१॥
51. sā taṁ jñātvā yathāvattu vahniṁ vanamupāgatam ,
tattvataḥ kāmasaṁtaptaṁ cintayāmāsa bhāminī.
51. sā tam jñātvā yathāvat tu vahnim vanam upāgatam
tattvataḥ kāmasaṃtaptam cintayāmāsa bhāminī
51. Upon truly knowing him, Agni (vahni), who had thus gone to the forest, and was fundamentally tormented by desire, that beautiful woman (Svāhā) deliberated.
अहं सप्तर्षिपत्नीनां कृत्वा रूपाणि पावकम् ।
कामयिष्यामि कामार्तं तासां रूपेण मोहितम् ।
एवं कृते प्रीतिरस्य कामावाप्तिश्च मे भवेत् ॥५२॥
52. ahaṁ saptarṣipatnīnāṁ kṛtvā rūpāṇi pāvakam ,
kāmayiṣyāmi kāmārtaṁ tāsāṁ rūpeṇa mohitam ,
evaṁ kṛte prītirasya kāmāvāptiśca me bhavet.
52. aham saptarṣipatnīnām kṛtvā rūpāṇi
pāvakam kāmayiṣyāmi kāmārtam
tāsām rūpeṇa mohitam evam kṛte
prītiḥ asya kāmāvāptiḥ ca me bhavet
52. Having assumed the forms of the wives of the seven sages, I will desire the fire god (Pāvaka), who is afflicted by (kāma) desire and enchanted by their appearances. When this is done, his delight and the fulfillment of my desire will be achieved.