Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-1, chapter-23

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
सूत उवाच ।
सुपर्णेनोह्यमानास्ते जग्मुस्तं देशमाशु वै ।
सागराम्बुपरिक्षिप्तं पक्षिसंघनिनादितम् ॥१॥
1. sūta uvāca ,
suparṇenohyamānāste jagmustaṁ deśamāśu vai ,
sāgarāmbuparikṣiptaṁ pakṣisaṁghanināditam.
1. sūtaḥ uvāca | suparṇena ūhyamānāḥ te jagmuḥ tam deśam
āśu vai | sāgarāmbu parikṣiptam pakṣisaṃgha nināditam
1. Sūta said: Carried by Suparṇa (Garuda), they quickly went to that region, which was surrounded by ocean water and resonated with the cries of bird flocks.
विचित्रफलपुष्पाभिर्वनराजिभिरावृतम् ।
भवनैरावृतं रम्यैस्तथा पद्माकरैरपि ॥२॥
2. vicitraphalapuṣpābhirvanarājibhirāvṛtam ,
bhavanairāvṛtaṁ ramyaistathā padmākarairapi.
2. vicitraphalapuṣpābhiḥ vanarājibhiḥ āvṛtam |
bhavanaiḥ āvṛtam ramyaiḥ tathā padmākaraiḥ api
2. It was covered by rows of forests abundant with various fruits and flowers, and also by charming mansions and lotus ponds.
प्रसन्नसलिलैश्चापि ह्रदैश्चित्रैर्विभूषितम् ।
दिव्यगन्धवहैः पुण्यैर्मारुतैरुपवीजितम् ॥३॥
3. prasannasalilaiścāpi hradaiścitrairvibhūṣitam ,
divyagandhavahaiḥ puṇyairmārutairupavījitam.
3. prasannasalilaiḥ ca api hradaiḥ citraiḥ vibhūṣitam
| divyagandhavahaiḥ puṇyaiḥ mārutaiḥ upavījitam
3. And it was adorned with lovely lakes whose waters were clear, and fanned by pure winds that carried divine fragrances.
उपजिघ्रद्भिराकाशं वृक्षैर्मलयजैरपि ।
शोभितं पुष्पवर्षाणि मुञ्चद्भिर्मारुतोद्धुतैः ॥४॥
4. upajighradbhirākāśaṁ vṛkṣairmalayajairapi ,
śobhitaṁ puṣpavarṣāṇi muñcadbhirmārutoddhutaiḥ.
4. upajighradbhiḥ ākāśam vṛkṣaiḥ malayajaiḥ api
śobhitam puṣpavarṣāṇi muñcadbhiḥ mārutoddhutaiḥ
4. The forest was adorned by trees, including sandalwood trees, which, with their great height, seemed to scent the sky. These trees, stirred by the wind, were shedding showers of flowers.
किरद्भिरिव तत्रस्थान्नागान्पुष्पाम्बुवृष्टिभिः ।
मनःसंहर्षणं पुण्यं गन्धर्वाप्सरसां प्रियम् ।
नानापक्षिरुतं रम्यं कद्रूपुत्रप्रहर्षणम् ॥५॥
5. kiradbhiriva tatrasthānnāgānpuṣpāmbuvṛṣṭibhiḥ ,
manaḥsaṁharṣaṇaṁ puṇyaṁ gandharvāpsarasāṁ priyam ,
nānāpakṣirutaṁ ramyaṁ kadrūputrapraharṣaṇam.
5. kiradbhiḥ iva tatrasthān nāgān
puṣpāmbuvṛṣṭibhiḥ manaḥsaṃharṣaṇam puṇyam
gandharvāpsarasām priyam nānāpakṣirutam
ramyam kadrūputrapraharṣaṇam
5. As if scattering showers of flowers and water upon the Nāgas residing there, the forest was delightful to the mind, sacred, and dear to Gandharvas and Apsarases. It was charming with the calls of various birds and brought great joy to the sons of Kadru.
तत्ते वनं समासाद्य विजह्रुः पन्नगा मुदा ।
अब्रुवंश्च महावीर्यं सुपर्णं पतगोत्तमम् ॥६॥
6. tatte vanaṁ samāsādya vijahruḥ pannagā mudā ,
abruvaṁśca mahāvīryaṁ suparṇaṁ patagottamam.
6. tat te vanam samāsādya vijahruḥ pannagāḥ mudā
abruvan ca mahāvīryam suparṇam patagottamam
6. Having reached that forest, the Nāgas sported there joyfully. And they spoke to Suparṇa, the greatly valorous best of birds.
वहास्मानपरं द्वीपं सुरम्यं विपुलोदकम् ।
त्वं हि देशान्बहून्रम्यान्पतन्पश्यसि खेचर ॥७॥
7. vahāsmānaparaṁ dvīpaṁ suramyaṁ vipulodakam ,
tvaṁ hi deśānbahūnramyānpatanpaśyasi khecara.
7. vaha asmān aparam dvīpam suramyam vipulodakam
tvam hi deśān bahūn ramyān patan paśyasi khecara
7. Carry us to another island, very charming and with abundant water. For you, O sky-goer, indeed see many delightful regions as you fly.
स विचिन्त्याब्रवीत्पक्षी मातरं विनतां तदा ।
किं कारणं मया मातः कर्तव्यं सर्पभाषितम् ॥८॥
8. sa vicintyābravītpakṣī mātaraṁ vinatāṁ tadā ,
kiṁ kāraṇaṁ mayā mātaḥ kartavyaṁ sarpabhāṣitam.
8. saḥ vicintya abravīt pakṣī mātaram vinatām tadā
kim kāraṇam mayā mātaḥ kartavyam sarpabhāṣitam
8. Then that bird (Garuḍa), having pondered, spoke to his mother Vinatā: 'O Mother, what is the reason that I must obey the words of the serpents?'
विनतोवाच ।
दासीभूतास्म्यनार्याया भगिन्याः पतगोत्तम ।
पणं वितथमास्थाय सर्पैरुपधिना कृतम् ॥९॥
9. vinatovāca ,
dāsībhūtāsmyanāryāyā bhaginyāḥ patagottama ,
paṇaṁ vitathamāsthāya sarpairupadhinā kṛtam.
9. vinataḥ uvāca dāsībhūtā asmi anāryāyāḥ bhaginyāḥ
patagottama paṇam vitatham āsthāya sarpaiḥ upadhinā kṛtam
9. Vinatā said: "O best of birds, I have become a slave to my ignoble sister because of a false wager, which was brought about by the serpents through deception."
सूत उवाच ।
तस्मिंस्तु कथिते मात्रा कारणे गगनेचरः ।
उवाच वचनं सर्पांस्तेन दुःखेन दुःखितः ॥१०॥
10. sūta uvāca ,
tasmiṁstu kathite mātrā kāraṇe gaganecaraḥ ,
uvāca vacanaṁ sarpāṁstena duḥkhena duḥkhitaḥ.
10. sūtaḥ uvāca tasmin tu kathite mātrā kāraṇe gaganecaraḥ
uvāca vacanam sarpān tena duḥkhena duḥkhitaḥ
10. Sūta said: "When his mother had explained the reason, the sky-dweller (Garuḍa), distressed by that sorrow, spoke to the serpents."
किमाहृत्य विदित्वा वा किं वा कृत्वेह पौरुषम् ।
दास्याद्वो विप्रमुच्येयं सत्यं शंसत लेलिहाः ॥११॥
11. kimāhṛtya viditvā vā kiṁ vā kṛtveha pauruṣam ,
dāsyādvo vipramucyeyaṁ satyaṁ śaṁsata lelihāḥ.
11. kim āhṛtya viditvā vā kim vā kṛtvā iha pauruṣam
dāsyāt vaḥ vipramucyeyam satyam śaṃsata lelihāḥ
11. "What should I bring, or what should I know, or what valorous deed should I perform here, by which I may be freed from servitude to you? Tell me the truth, O serpents."
श्रुत्वा तमब्रुवन्सर्पा आहरामृतमोजसा ।
ततो दास्याद्विप्रमोक्षो भविता तव खेचर ॥१२॥
12. śrutvā tamabruvansarpā āharāmṛtamojasā ,
tato dāsyādvipramokṣo bhavitā tava khecara.
12. śrutvā tam abruvan sarpāḥ āhara amṛtam ojasā
tataḥ dāsyāt vipramokṣaḥ bhavitā tava khecara
12. Having heard him, the serpents said: "Bring the ambrosia with your might. Then, O sky-dweller, you will be released from servitude."