Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-1, chapter-6

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
सूत उवाच ।
अग्नेरथ वचः श्रुत्वा तद्रक्षः प्रजहार ताम् ।
ब्रह्मन्वराहरूपेण मनोमारुतरंहसा ॥१॥
1. sūta uvāca ,
agneratha vacaḥ śrutvā tadrakṣaḥ prajahāra tām ,
brahmanvarāharūpeṇa manomārutaraṁhasā.
1. sūtaḥ uvāca agneḥ atha vacaḥ śrutvā tat rakṣaḥ
prajahāra tām brahman varāharūpeṇa manomārutaraṁhasā
1. Sūta said: Then, having heard Agni's words, that demon abducted her, O Brāhmaṇa, in the form of a boar, with the swiftness of mind and wind.
ततः स गर्भो निवसन्कुक्षौ भृगुकुलोद्वह ।
रोषान्मातुश्च्युतः कुक्षेश्च्यवनस्तेन सोऽभवत् ॥२॥
2. tataḥ sa garbho nivasankukṣau bhṛgukulodvaha ,
roṣānmātuścyutaḥ kukṣeścyavanastena so'bhavat.
2. tataḥ saḥ garbhaḥ nivasat kukṣau bhṛgukulodvaha
roṣāt mātuḥ cyutaḥ kukṣeḥ cyavanaḥ tena saḥ abhavat
2. Then, O descendant of Bhṛgu's lineage, that embryo, while dwelling in the womb, fell from the mother's womb out of anger. Because of this, he became known as Cyavana.
तं दृष्ट्वा मातुरुदराच्च्युतमादित्यवर्चसम् ।
तद्रक्षो भस्मसाद्भूतं पपात परिमुच्य ताम् ॥३॥
3. taṁ dṛṣṭvā māturudarāccyutamādityavarcasam ,
tadrakṣo bhasmasādbhūtaṁ papāta parimucya tām.
3. tam dṛṣṭvā mātuḥ udarāt cyutam ādityavarcasam
tat rakṣaḥ bhasmasādbhūtam papāta parimucya tām
3. When that Rākṣasa saw him emerge from his mother's womb, shining like the sun, he turned to ashes and fell, abandoning her.
सा तमादाय सुश्रोणी ससार भृगुनन्दनम् ।
च्यवनं भार्गवं ब्रह्मन्पुलोमा दुःखमूर्च्छिता ॥४॥
4. sā tamādāya suśroṇī sasāra bhṛgunandanam ,
cyavanaṁ bhārgavaṁ brahmanpulomā duḥkhamūrcchitā.
4. sā tam ādāya suśroṇī sasāra bhṛgunandanam
cyavanam bhārgavam brahman pulomā duḥkhamūrcchitā
4. O Brāhmaṇa, Pulomā, with her beautiful hips, overwhelmed with grief, took that son of Bhṛgu, Cyavana, the descendant of Bhṛgu, and went away.
तां ददर्श स्वयं ब्रह्मा सर्वलोकपितामहः ।
रुदतीं बाष्पपूर्णाक्षीं भृगोर्भार्यामनिन्दिताम् ।
सान्त्वयामास भगवान्वधूं ब्रह्मा पितामहः ॥५॥
5. tāṁ dadarśa svayaṁ brahmā sarvalokapitāmahaḥ ,
rudatīṁ bāṣpapūrṇākṣīṁ bhṛgorbhāryāmaninditām ,
sāntvayāmāsa bhagavānvadhūṁ brahmā pitāmahaḥ.
5. tām dadarśa svayam brahmā
sarvalokapitāmahaḥ rudatīm bāṣpapūrṇākṣīm
bhṛgoḥ bhāryām aninditām sāntvayāmāsa
bhagavān vadhūm brahmā pitāmahaḥ
5. Brahmā himself, the grandfather of all worlds, saw her, the blameless wife of Bhṛgu, weeping with eyes full of tears. The venerable grandfather, Brahmā, then consoled his daughter-in-law.
अश्रुबिन्दूद्भवा तस्याः प्रावर्तत महानदी ।
अनुवर्तती सृतिं तस्या भृगोः पत्न्या यशस्विनः ॥६॥
6. aśrubindūdbhavā tasyāḥ prāvartata mahānadī ,
anuvartatī sṛtiṁ tasyā bhṛgoḥ patnyā yaśasvinaḥ.
6. aśrubindūdbhavā tasyāḥ prāvartata mahānadī
anuvarthatī sṛtim tasyāḥ bhṛgoḥ patnyāḥ yaśasvinaḥ
6. From her [tears], a great river, born from the drops of her tears, began to flow, following the path of that famous wife of Bhṛgu.
तस्या मार्गं सृतवतीं दृष्ट्वा तु सरितं तदा ।
नाम तस्यास्तदा नद्याश्चक्रे लोकपितामहः ।
वधूसरेति भगवांश्च्यवनस्याश्रमं प्रति ॥७॥
7. tasyā mārgaṁ sṛtavatīṁ dṛṣṭvā tu saritaṁ tadā ,
nāma tasyāstadā nadyāścakre lokapitāmahaḥ ,
vadhūsareti bhagavāṁścyavanasyāśramaṁ prati.
7. tasyāḥ mārgam sṛtavatīm dṛṣṭvā tu
saritam tadā nāma tasyāḥ tadā nadyāḥ
cakre lokapitāmahaḥ vadhūsarā
iti bhagavān cyavanasya āśramam prati
7. When the venerable grandfather of the worlds saw that river flowing along her path, he then named that river "Vadhūsarā" (the Bride's Stream), towards Cyavana's hermitage.
स एवं च्यवनो जज्ञे भृगोः पुत्रः प्रतापवान् ।
तं ददर्श पिता तत्र च्यवनं तां च भामिनीम् ॥८॥
8. sa evaṁ cyavano jajñe bhṛgoḥ putraḥ pratāpavān ,
taṁ dadarśa pitā tatra cyavanaṁ tāṁ ca bhāminīm.
8. saḥ evam cyavanaḥ jajñe bhṛgoḥ putraḥ pratāpavān
tam dadarśa pitā tatra cyavanam tām ca bhāminīm
8. Thus, Cyavana, the powerful son of Bhṛgu, was born. His father then saw him and that beautiful lady there.
स पुलोमां ततो भार्यां पप्रच्छ कुपितो भृगुः ।
केनासि रक्षसे तस्मै कथितेह जिहीर्षवे ।
न हि त्वां वेद तद्रक्षो मद्भार्यां चारुहासिनीम् ॥९॥
9. sa pulomāṁ tato bhāryāṁ papraccha kupito bhṛguḥ ,
kenāsi rakṣase tasmai kathiteha jihīrṣave ,
na hi tvāṁ veda tadrakṣo madbhāryāṁ cāruhāsinīm.
9. saḥ pulomām tataḥ bhāryām papraccha
kupitaḥ bhṛguḥ kena asi rakṣase tasmai
kathitā iha jihīrṣave na hi tvām veda
tat rakṣaḥ mat-bhāryām cāru-hāsinīm
9. Then, enraged, Bhṛgu questioned his wife Pulomā: 'By whom were you revealed here to that Rākṣasa who wished to abduct you? Surely, that Rākṣasa did not know you, my beautiful smiling wife!'
तत्त्वमाख्याहि तं ह्यद्य शप्तुमिच्छाम्यहं रुषा ।
बिभेति को न शापान्मे कस्य चायं व्यतिक्रमः ॥१०॥
10. tattvamākhyāhi taṁ hyadya śaptumicchāmyahaṁ ruṣā ,
bibheti ko na śāpānme kasya cāyaṁ vyatikramaḥ.
10. tattvam ākhyāhi tam hi adya śaptum icchāmi aham ruṣā
bibheti kaḥ na śāpāt me kasya ca ayam vyatikramaḥ
10. Tell me the truth, for today, in my wrath, I wish to curse him! Who does not fear my curses? And whose transgression is this?
पुलोमोवाच ।
अग्निना भगवंस्तस्मै रक्षसेऽहं निवेदिता ।
ततो मामनयद्रक्षः क्रोशन्तीं कुररीमिव ॥११॥
11. pulomovāca ,
agninā bhagavaṁstasmai rakṣase'haṁ niveditā ,
tato māmanayadrakṣaḥ krośantīṁ kurarīmiva.
11. pulomā uvāca agninā bhagavan tasmai rakṣase aham
niveditā tataḥ mām anayat rakṣaḥ krośantīm kurarīm iva
11. Pulomā said: 'O revered one, I was revealed by Agni to that Rākṣasa. Then that Rākṣasa took me away, even as I cried out like a curlew.'
साहं तव सुतस्यास्य तेजसा परिमोक्षिता ।
भस्मीभूतं च तद्रक्षो मामुत्सृज्य पपात वै ॥१२॥
12. sāhaṁ tava sutasyāsya tejasā parimokṣitā ,
bhasmībhūtaṁ ca tadrakṣo māmutsṛjya papāta vai.
12. sā aham tava sutasya asya tejasā parimokṣitā
bhasmībhūtam ca tat rakṣaḥ mām utsṛjya papāta vai
12. Indeed, I was liberated by the power of this son of yours. And that Rākṣasa, having been reduced to ashes, abandoned me and fell down.
सूत उवाच ।
इति श्रुत्वा पुलोमाया भृगुः परममन्युमान् ।
शशापाग्निमभिक्रुद्धः सर्वभक्षो भविष्यसि ॥१३॥
13. sūta uvāca ,
iti śrutvā pulomāyā bhṛguḥ paramamanyumān ,
śaśāpāgnimabhikruddhaḥ sarvabhakṣo bhaviṣyasi.
13. sūtaḥ uvāca iti śrutvā pulomāyāḥ bhṛguḥ paramamanyumān
śaśāpa agnim abhikruddhaḥ sarvabhakṣaḥ bhaviṣyasi
13. Sūta said: Having heard this from Pulomā, Bhṛgu, filled with intense anger, cursed Agni, saying, "You shall become an eater of all things!"