Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-4, chapter-12

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
जनमेजय उवाच ।
एवं मत्स्यस्य नगरे वसन्तस्तत्र पाण्डवाः ।
अत ऊर्ध्वं महावीर्याः किमकुर्वन्त वै द्विज ॥१॥
1. janamejaya uvāca ,
evaṁ matsyasya nagare vasantastatra pāṇḍavāḥ ,
ata ūrdhvaṁ mahāvīryāḥ kimakurvanta vai dvija.
1. janamejaya uvāca evaṃ matsyasya nagare vasantaḥ tatra
pāṇḍavāḥ ataḥ ūrdhvaṃ mahāvīryāḥ kim akurvanta vai dvija
1. Janamejaya said: O twice-born one (dvija), while the mighty Pāṇḍavas were thus living in the city of Matsya, what did they do next?
वैशंपायन उवाच ।
एवं ते न्यवसंस्तत्र प्रच्छन्नाः कुरुनन्दनाः ।
आराधयन्तो राजानं यदकुर्वन्त तच्छृणु ॥२॥
2. vaiśaṁpāyana uvāca ,
evaṁ te nyavasaṁstatra pracchannāḥ kurunandanāḥ ,
ārādhayanto rājānaṁ yadakurvanta tacchṛṇu.
2. vaiśaṃpāyana uvāca evaṃ te nyavasan tatra pracchannāḥ
kurunandanāḥ ārādhayantaḥ rājānaṃ yat akurvanta tat śṛṇu
2. Vaiśaṃpāyana said: Listen now to what those Kuru princes, living disguised there and propitiating the king, did thereafter.
युधिष्ठिरः सभास्तारः सभ्यानामभवत्प्रियः ।
तथैव च विराटस्य सपुत्रस्य विशां पते ॥३॥
3. yudhiṣṭhiraḥ sabhāstāraḥ sabhyānāmabhavatpriyaḥ ,
tathaiva ca virāṭasya saputrasya viśāṁ pate.
3. yudhiṣṭhiraḥ sabhāstāraḥ sabhyānām abhavat priyaḥ
tathā eva ca virāṭasya saputrasya viśām pate
3. Yudhishthira, as a dice-player, became dear to the assembly members. And similarly, he became dear to Virata, the lord of the people, along with his son.
स ह्यक्षहृदयज्ञस्तान्क्रीडयामास पाण्डवः ।
अक्षवत्यां यथाकामं सूत्रबद्धानिव द्विजान् ॥४॥
4. sa hyakṣahṛdayajñastānkrīḍayāmāsa pāṇḍavaḥ ,
akṣavatyāṁ yathākāmaṁ sūtrabaddhāniva dvijān.
4. saḥ hi akṣahṛdayajñaḥ tān krīḍayāmāsa pāṇḍavaḥ
akṣavatyām yathākāmam sūtrabaddhān iva dvijān
4. Indeed, that Pandava (Yudhishthira), being an expert in dice (akṣa), made them play in the gambling hall as he wished, as if they were birds tied by strings.
अज्ञातं च विराटस्य विजित्य वसु धर्मराट् ।
भ्रातृभ्यः पुरुषव्याघ्रो यथार्हं स्म प्रयच्छति ॥५॥
5. ajñātaṁ ca virāṭasya vijitya vasu dharmarāṭ ,
bhrātṛbhyaḥ puruṣavyāghro yathārhaṁ sma prayacchati.
5. ajñātam ca virāṭasya vijitya vasu dharmarāṭ
bhrātṛbhyaḥ puruṣavyāghraḥ yathārham sma prayacchati
5. And Yudhishthira, the king upholding natural law (dharma) and a tiger among men (puruṣavyāghra), having acquired wealth without Virata's knowledge, used to distribute it appropriately to his brothers.
भीमसेनोऽपि मांसानि भक्ष्याणि विविधानि च ।
अतिसृष्टानि मत्स्येन विक्रीणाति युधिष्ठिरे ॥६॥
6. bhīmaseno'pi māṁsāni bhakṣyāṇi vividhāni ca ,
atisṛṣṭāni matsyena vikrīṇāti yudhiṣṭhire.
6. bhīmasenaḥ api māṃsāni bhakṣyāṇi vividhāni
ca atisṛṣṭāni matsyena vikrīṇāti yudhiṣṭhire
6. Bhimasena also sold various meats and other edibles, which were generously provided by King Matsya (Virata), for Yudhishthira.
वासांसि परिजीर्णानि लब्धान्यन्तःपुरेऽर्जुनः ।
विक्रीणानश्च सर्वेभ्यः पाण्डवेभ्यः प्रयच्छति ॥७॥
7. vāsāṁsi parijīrṇāni labdhānyantaḥpure'rjunaḥ ,
vikrīṇānaśca sarvebhyaḥ pāṇḍavebhyaḥ prayacchati.
7. vāsāṃsi parijīrṇāni labdhāni antaḥpure arjunaḥ
vikrīṇānaḥ ca sarvebhyaḥ pāṇḍavebhyaḥ prayacchati
7. Arjuna, having obtained worn-out garments from the inner chambers, sells them and gives [the proceeds] to all the Pandavas.
सहदेवोऽपि गोपानां वेषमास्थाय पाण्डवः ।
दधि क्षीरं घृतं चैव पाण्डवेभ्यः प्रयच्छति ॥८॥
8. sahadevo'pi gopānāṁ veṣamāsthāya pāṇḍavaḥ ,
dadhi kṣīraṁ ghṛtaṁ caiva pāṇḍavebhyaḥ prayacchati.
8. sahadevaḥ api gopānāṃ veṣam āsthāya pāṇḍavaḥ dadhi
kṣīram ghṛtam ca eva pāṇḍavebhyaḥ prayacchati
8. Sahadeva, the Pandava, also assuming the disguise of a cowherd, gives curds, milk, and ghee to the Pandavas.
नकुलोऽपि धनं लब्ध्वा कृते कर्मणि वाजिनाम् ।
तुष्टे तस्मिन्नरपतौ पाण्डवेभ्यः प्रयच्छति ॥९॥
9. nakulo'pi dhanaṁ labdhvā kṛte karmaṇi vājinām ,
tuṣṭe tasminnarapatau pāṇḍavebhyaḥ prayacchati.
9. nakulaḥ api dhanam labdhvā kṛte karmaṇi vājinām
tuṣṭe tasmin narapatou pāṇḍavebhyaḥ prayacchati
9. Nakula also, having obtained wealth when his work with the horses was completed and that king was pleased, gives [it] to the Pandavas.
कृष्णापि सर्वान्भ्रातॄंस्तान्निरीक्षन्ती तपस्विनी ।
यथा पुनरविज्ञाता तथा चरति भामिनी ॥१०॥
10. kṛṣṇāpi sarvānbhrātṝṁstānnirīkṣantī tapasvinī ,
yathā punaravijñātā tathā carati bhāminī.
10. kṛṣṇā api sarvān bhrātṝn tān nirīkṣantī tapasvinī
yathā punar avijñātā tathā carati bhāminī
10. The distressed Draupadi (kṛṣṇā), also observing all those brothers, behaves in such a way that she remains unrecognized.
एवं संपादयन्तस्ते तथान्योन्यं महारथाः ।
प्रेक्षमाणास्तदा कृष्णामूषुश्छन्ना नराधिप ॥११॥
11. evaṁ saṁpādayantaste tathānyonyaṁ mahārathāḥ ,
prekṣamāṇāstadā kṛṣṇāmūṣuśchannā narādhipa.
11. evam saṃpādayantaḥ te tathā anyonyam mahārathāḥ
prekṣamāṇāḥ tadā kṛṣṇām ūṣuḥ channāḥ narādhipa
11. O King, thus, those great warriors, mutually accomplishing their objective and watching Draupadi, then lived concealed.
अथ मासे चतुर्थे तु ब्रह्मणः सुमहोत्सवः ।
आसीत्समृद्धो मत्स्येषु पुरुषाणां सुसंमतः ॥१२॥
12. atha māse caturthe tu brahmaṇaḥ sumahotsavaḥ ,
āsītsamṛddho matsyeṣu puruṣāṇāṁ susaṁmataḥ.
12. atha māse caturthe tu brahmaṇaḥ sumahotsavaḥ
āsīt samṛddhaḥ matsyeṣu puruṣāṇām susaṃmataḥ
12. Then, in the fourth month, a very grand and prosperous festival dedicated to Brahma (brahman) took place among the Matsyas, highly esteemed by all men.
तत्र मल्लाः समापेतुर्दिग्भ्यो राजन्सहस्रशः ।
महाकाया महावीर्याः कालखञ्जा इवासुराः ॥१३॥
13. tatra mallāḥ samāpeturdigbhyo rājansahasraśaḥ ,
mahākāyā mahāvīryāḥ kālakhañjā ivāsurāḥ.
13. tatra mallāḥ samāpetuḥ digbhyaḥ rājan sahasraśaḥ
mahākāyāḥ mahāvīryāḥ kālakhañjāḥ iva asurāḥ
13. O King, there, from all directions, thousands of wrestlers gathered - huge-bodied and mighty, like the Kālakañja demons.
वीर्योन्नद्धा बलोदग्रा राज्ञा समभिपूजिताः ।
सिंहस्कन्धकटिग्रीवाः स्ववदाता मनस्विनः ।
असकृल्लब्धलक्षास्ते रङ्गे पार्थिवसंनिधौ ॥१४॥
14. vīryonnaddhā balodagrā rājñā samabhipūjitāḥ ,
siṁhaskandhakaṭigrīvāḥ svavadātā manasvinaḥ ,
asakṛllabdhalakṣāste raṅge pārthivasaṁnidhau.
14. vīryonnaddhāḥ balodagrāḥ rājñā
samabhipūjitāḥ siṃhaskandhakaṭigrīvāḥ
svāvadātāḥ manasvinaḥ asakṛt
labdhalakṣāḥ te raṅge pārthivasaṃnidhau
14. Puffed up with prowess and exceedingly mighty, they were highly honored by the king. With shoulders, hips, and necks like lions, they were pure and high-minded. They had repeatedly achieved their objectives in the arena, in the presence of the king.
तेषामेको महानासीत्सर्वमल्लान्समाह्वयत् ।
आवल्गमानं तं रङ्गे नोपतिष्ठति कश्चन ॥१५॥
15. teṣāmeko mahānāsītsarvamallānsamāhvayat ,
āvalgamānaṁ taṁ raṅge nopatiṣṭhati kaścana.
15. teṣām ekaḥ mahān āsīt sarvamallān samāhvayat
āvalgamānam tam raṅge na upatiṣṭhati kaścana
15. Among them, there was one mighty wrestler who challenged all others. As he pranced in the arena, no one dared to confront him.
यदा सर्वे विमनसस्ते मल्ला हतचेतसः ।
अथ सूदेन तं मल्लं योधयामास मत्स्यराट् ॥१६॥
16. yadā sarve vimanasaste mallā hatacetasaḥ ,
atha sūdena taṁ mallaṁ yodhayāmāsa matsyarāṭ.
16. yadā sarve vimanasaḥ te mallāḥ hatacetasaḥ
atha sūdena tam mallam yodhayāmāsa matsyarāṭ
16. When all the wrestlers became disheartened and dejected, then the king of Matsya had his cook fight that wrestler.
चोद्यमानस्ततो भीमो दुःखेनैवाकरोन्मतिम् ।
न हि शक्नोति विवृते प्रत्याख्यातुं नराधिपम् ॥१७॥
17. codyamānastato bhīmo duḥkhenaivākaronmatim ,
na hi śaknoti vivṛte pratyākhyātuṁ narādhipam.
17. codyamānaḥ tataḥ bhīmaḥ duḥkhena eva akarot matim
na hi śaknoti vivṛte pratyākhyātum narādhipam
17. Being thus urged, Bhīma reluctantly made his decision, for he could not openly refuse the king.
ततः स पुरुषव्याघ्रः शार्दूलशिथिलं चरन् ।
प्रविवेश महारङ्गं विराटमभिहर्षयन् ॥१८॥
18. tataḥ sa puruṣavyāghraḥ śārdūlaśithilaṁ caran ,
praviveśa mahāraṅgaṁ virāṭamabhiharṣayan.
18. tataḥ saḥ puruṣavyāghraḥ śārdūlaśithilam caran
praviveśa mahāraṅgam virāṭam abhiharṣayan
18. Then that tiger among men (puruṣavyāghraḥ), moving with the sluggishness of a lion, entered the great arena, delighting King Virāṭa.
बबन्ध कक्ष्यां कौन्तेयस्ततस्तं हर्षयञ्जनम् ।
ततस्तं वृत्रसंकाशं भीमो मल्लं समाह्वयत् ॥१९॥
19. babandha kakṣyāṁ kaunteyastatastaṁ harṣayañjanam ,
tatastaṁ vṛtrasaṁkāśaṁ bhīmo mallaṁ samāhvayat.
19. babandha kakṣyām kaunteyaḥ tataḥ tam harṣayan janam
| tataḥ tam vṛtrasaṃkāśam bhīmaḥ mallam samāhvayat
19. Then Bhīma (Kaunteya) tied his girdle, gladdening the people. Subsequently, Bhīma challenged that wrestler, who was as formidable as Vṛtra.
तावुभौ सुमहोत्साहावुभौ तीव्रपराक्रमौ ।
मत्ताविव महाकायौ वारणौ षष्टिहायनौ ॥२०॥
20. tāvubhau sumahotsāhāvubhau tīvraparākramau ,
mattāviva mahākāyau vāraṇau ṣaṣṭihāyanau.
20. tau ubhau sumahotsāhau ubhau tīvraparākramau
| mattau iva mahākāyau vāraṇau ṣaṣṭihāyanau
20. Both of them were endowed with great enthusiasm and intense prowess. They were like two gigantic, sixty-year-old elephants in rut.
चकर्ष दोर्भ्यामुत्पाट्य भीमो मल्लममित्रहा ।
विनदन्तमभिक्रोशञ्शार्दूल इव वारणम् ॥२१॥
21. cakarṣa dorbhyāmutpāṭya bhīmo mallamamitrahā ,
vinadantamabhikrośañśārdūla iva vāraṇam.
21. cakarṣa dorbhyām utpāṭya bhīmaḥ mallam amitrahā
| vinadantam abhikrośan śārdūlaḥ iva vāraṇam
21. Bhīma, the destroyer of foes, tore the wrestler from his position and dragged him with his two arms, roaring loudly at him just as a tiger roars at an elephant.
तमुद्यम्य महाबाहुर्भ्रामयामास वीर्यवान् ।
ततो मल्लाश्च मत्स्याश्च विस्मयं चक्रिरे परम् ॥२२॥
22. tamudyamya mahābāhurbhrāmayāmāsa vīryavān ,
tato mallāśca matsyāśca vismayaṁ cakrire param.
22. tam udyamya mahābāhuḥ bhrāmayāmāsa vīryavān |
tataḥ mallāḥ ca matsyāḥ ca vismayam cakrire param
22. The mighty-armed, valorous Bhīma, having lifted him up, began to whirl him around. Consequently, both the wrestlers and the Matsya people were greatly astonished.
भ्रामयित्वा शतगुणं गतसत्त्वमचेतनम् ।
प्रत्यपिंषन्महाबाहुर्मल्लं भुवि वृकोदरः ॥२३॥
23. bhrāmayitvā śataguṇaṁ gatasattvamacetanam ,
pratyapiṁṣanmahābāhurmallaṁ bhuvi vṛkodaraḥ.
23. bhrāmayitvā śataguṇam gatasattvam acetanam
pratyapiṃṣan mahābāhuḥ mallam bhuvi vṛkodaraḥ
23. Having whirled the wrestler, who was now lifeless and unconscious, a hundred times, the mighty-armed Vṛkodara (Bhimasena) crushed him onto the ground.
तस्मिन्विनिहते मल्ले जीमूते लोकविश्रुते ।
विराटः परमं हर्षमगच्छद्बान्धवैः सह ॥२४॥
24. tasminvinihate malle jīmūte lokaviśrute ,
virāṭaḥ paramaṁ harṣamagacchadbāndhavaiḥ saha.
24. tasmin vinihate malle jīmūte lokaviśrute
virāṭaḥ paramam harṣam agacchat bāndhavaiḥ saha
24. When that world-renowned wrestler Jīmūta was slain, King Virāṭa, along with his kinsmen, experienced supreme joy.
संहर्षात्प्रददौ वित्तं बहु राजा महामनाः ।
बल्लवाय महारङ्गे यथा वैश्रवणस्तथा ॥२५॥
25. saṁharṣātpradadau vittaṁ bahu rājā mahāmanāḥ ,
ballavāya mahāraṅge yathā vaiśravaṇastathā.
25. saṃharṣāt pradadau vittam bahu rājā mahāmanāḥ
ballavāya mahāraṅge yathā vaiśravaṇaḥ tathā
25. Out of immense joy, the great-souled king, in the grand arena, bestowed abundant wealth upon Ballava, just as Vaiśravaṇa (Kubera) does.
एवं स सुबहून्मल्लान्पुरुषांश्च महाबलान् ।
विनिघ्नन्मत्स्यराजस्य प्रीतिमावहदुत्तमाम् ॥२६॥
26. evaṁ sa subahūnmallānpuruṣāṁśca mahābalān ,
vinighnanmatsyarājasya prītimāvahaduttamām.
26. evam sa subahūn mallān puruṣān ca mahābalān
vinighnan matsyarājasya prītim āvahat uttamām
26. In this way, by striking down very many powerful wrestlers and men, he brought the highest satisfaction to the King of Matsya.
यदास्य तुल्यः पुरुषो न कश्चित्तत्र विद्यते ।
ततो व्याघ्रैश्च सिंहैश्च द्विरदैश्चाप्ययोधयत् ॥२७॥
27. yadāsya tulyaḥ puruṣo na kaścittatra vidyate ,
tato vyāghraiśca siṁhaiśca dviradaiścāpyayodhayat.
27. yadā asya tulyaḥ puruṣaḥ na kaścit tatra vidyate tataḥ
vyāghraiḥ ca siṃhaiḥ ca dviradaiḥ ca api ayodhayat
27. When no man equal to him could be found there, he then fought with tigers, lions, and also elephants.
पुनरन्तःपुरगतः स्त्रीणां मध्ये वृकोदरः ।
योध्यते स्म विराटेन सिंहैर्मत्तैर्महाबलैः ॥२८॥
28. punarantaḥpuragataḥ strīṇāṁ madhye vṛkodaraḥ ,
yodhyate sma virāṭena siṁhairmattairmahābalaiḥ.
28. punaḥ antaḥpuragataḥ strīṇām madhye vṛkodaraḥ
yodhyate sma virāṭena siṃhaiḥ mattaiḥ mahābalaiḥ
28. Again, having entered the inner palace and being among the women, Vṛkodara (Bhīma) was made to fight by Virāṭa against mighty, maddened lions.
बीभत्सुरपि गीतेन सुनृत्तेन च पाण्डवः ।
विराटं तोषयामास सर्वाश्चान्तःपुरस्त्रियः ॥२९॥
29. bībhatsurapi gītena sunṛttena ca pāṇḍavaḥ ,
virāṭaṁ toṣayāmāsa sarvāścāntaḥpurastriyaḥ.
29. bībhatsuḥ api gītena sunṛttena ca pāṇḍavaḥ
virāṭam toṣayām āsa sarvāḥ ca antaḥpurastriyaḥ
29. Bhībhātsu (Arjuna), the Pāṇḍava, also pleased King Virāṭa and all the women of the inner palace with his singing and excellent dancing.
अश्वैर्विनीतैर्जवनैस्तत्र तत्र समागतैः ।
तोषयामास नकुलो राजानं राजसत्तम ॥३०॥
30. aśvairvinītairjavanaistatra tatra samāgataiḥ ,
toṣayāmāsa nakulo rājānaṁ rājasattama.
30. aśvaiḥ vinītaiḥ javanaiḥ tatra tatra samāgataiḥ
toṣayām āsa nakulaḥ rājānam rājasattama
30. With well-trained, swift horses that he gathered from various places, Nakula pleased the king, who was the best among kings.
तस्मै प्रदेयं प्रायच्छत्प्रीतो राजा धनं बहु ।
विनीतान्वृषभान्दृष्ट्वा सहदेवस्य चाभिभो ॥३१॥
31. tasmai pradeyaṁ prāyacchatprīto rājā dhanaṁ bahu ,
vinītānvṛṣabhāndṛṣṭvā sahadevasya cābhibho.
31. tasmai pradeyam prāyacchat prītaḥ rājā dhanam bahu
| vinītān vṛṣabhān dṛṣṭvā sahadevasya ca abhibho
31. O chief (abhibho), the king, being pleased after seeing Sahadeva's well-trained bulls, gave him a great deal of wealth, which was due to be given (pradeyam).
एवं ते न्यवसंस्तत्र प्रच्छन्नाः पुरुषर्षभाः ।
कर्माणि तस्य कुर्वाणा विराटनृपतेस्तदा ॥३२॥
32. evaṁ te nyavasaṁstatra pracchannāḥ puruṣarṣabhāḥ ,
karmāṇi tasya kurvāṇā virāṭanṛpatestadā.
32. evam te nyavasan tatra pracchannāḥ puruṣarṣabhāḥ
| karmāṇi tasya kurvāṇā virāṭanṛpateḥ tadā
32. Thus, those excellent men (puruṣarṣabhāḥ), remaining disguised, resided there at that time, performing the duties of King Virāṭa.