Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-1, chapter-59

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
वैशंपायन उवाच ।
अथ नारायणेनेन्द्रश्चकार सह संविदम् ।
अवतर्तुं महीं स्वर्गादंशतः सहितः सुरैः ॥१॥
1. vaiśaṁpāyana uvāca ,
atha nārāyaṇenendraścakāra saha saṁvidam ,
avatartuṁ mahīṁ svargādaṁśataḥ sahitaḥ suraiḥ.
1. vaiśaṃpāyanaḥ uvāca atha nārāyaṇena indraḥ cakāra saha
saṃvidam avatartum mahīm svargāt aṃśataḥ sahitaḥ suraiḥ
1. Vaishampayana said: Then, Indra made an agreement with Narayana to descend to the earth from heaven with a portion (of himself), accompanied by the gods.
आदिश्य च स्वयं शक्रः सर्वानेव दिवौकसः ।
निर्जगाम पुनस्तस्मात्क्षयान्नारायणस्य ह ॥२॥
2. ādiśya ca svayaṁ śakraḥ sarvāneva divaukasaḥ ,
nirjagāma punastasmātkṣayānnārāyaṇasya ha.
2. ādiśya ca svayam śakraḥ sarvān eva divaukasaḥ
nirjagāma punaḥ tasmāt kṣayāt nārāyaṇasya ha
2. And Shakra (Indra) himself, having instructed all the dwellers of heaven (the gods), departed again from that abode of Narayana.
तेऽमरारिविनाशाय सर्वलोकहिताय च ।
अवतेरुः क्रमेणेमां महीं स्वर्गाद्दिवौकसः ॥३॥
3. te'marārivināśāya sarvalokahitāya ca ,
avateruḥ krameṇemāṁ mahīṁ svargāddivaukasaḥ.
3. te amarārivināśāya sarvalokahitāya ca avateruḥ
krameṇa imām mahīm svargāt divaukasaḥ
3. They, the dwellers of heaven, descended gradually from Svarga onto this earth for the destruction of the enemies of the gods and for the welfare of all worlds.
ततो ब्रह्मर्षिवंशेषु पार्थिवर्षिकुलेषु च ।
जज्ञिरे राजशार्दूल यथाकामं दिवौकसः ॥४॥
4. tato brahmarṣivaṁśeṣu pārthivarṣikuleṣu ca ,
jajñire rājaśārdūla yathākāmaṁ divaukasaḥ.
4. tataḥ brahmaṛṣivaṃśeṣu pārthivarṣikuleṣu ca
jajñire rājaśārdūla yathākāmam divaukasaḥ
4. Then, O tiger among kings, the dwellers of heaven were born according to their desire, both in the lineages of Brahman-sages and in the families of royal sages.
दानवान्राक्षसांश्चैव गन्धर्वान्पन्नगांस्तथा ।
पुरुषादानि चान्यानि जघ्नुः सत्त्वान्यनेकशः ॥५॥
5. dānavānrākṣasāṁścaiva gandharvānpannagāṁstathā ,
puruṣādāni cānyāni jaghnuḥ sattvānyanekaśaḥ.
5. dānavān rākṣasān ca eva gandharvān pannagān tathā
puruṣādāni ca anyāni jaghnuḥ sattvāni anekaśaḥ
5. They killed the Danavas, Rakshasas, Gandharvas, and Pannagas, and also numerous other man-eating beings.
दानवा राक्षसाश्चैव गन्धर्वाः पन्नगास्तथा ।
न तान्बलस्थान्बाल्येऽपि जघ्नुर्भरतसत्तम ॥६॥
6. dānavā rākṣasāścaiva gandharvāḥ pannagāstathā ,
na tānbalasthānbālye'pi jaghnurbharatasattama.
6. dānavāḥ rākṣasāḥ ca eva gandharvāḥ pannagāḥ tathā
na tān balasthān bālye api jaghnuḥ bharatasattama
6. O best of Bharatas, the Danavas, Rakshasas, Gandharvas, and Pannagas could not kill those powerful ones even in their childhood.
जनमेजय उवाच ।
देवदानवसंघानां गन्धर्वाप्सरसां तथा ।
मानवानां च सर्वेषां तथा वै यक्षरक्षसाम् ॥७॥
7. janamejaya uvāca ,
devadānavasaṁghānāṁ gandharvāpsarasāṁ tathā ,
mānavānāṁ ca sarveṣāṁ tathā vai yakṣarakṣasām.
7. janamejayaḥ uvāca devadānavasaṃghānām gandharvāpsarasām
tathā mānavānām ca sarveṣām tathā vai yakṣarakṣasām
7. Janamejaya said: "Regarding the multitudes of gods and Danavas, and also of Gandharvas and Apsaras, and of all humans, and indeed of Yakshas and Rakshasas - "
श्रोतुमिच्छामि तत्त्वेन संभवं कृत्स्नमादितः ।
प्राणिनां चैव सर्वेषां सर्वशः सर्वविद्ध्यसि ॥८॥
8. śrotumicchāmi tattvena saṁbhavaṁ kṛtsnamāditaḥ ,
prāṇināṁ caiva sarveṣāṁ sarvaśaḥ sarvaviddhyasi.
8. śrotum icchāmi tattvena saṃbhavam kṛtsnam āditaḥ
prāṇinām ca eva sarveṣām sarvaśaḥ sarvavit hi asi
8. I desire to hear in truth the entire origin of all living beings from the very beginning, for you are indeed omniscient in every respect.
वैशंपायन उवाच ।
हन्त ते कथयिष्यामि नमस्कृत्वा स्वयंभुवे ।
सुरादीनामहं सम्यग्लोकानां प्रभवाप्ययम् ॥९॥
9. vaiśaṁpāyana uvāca ,
hanta te kathayiṣyāmi namaskṛtvā svayaṁbhuve ,
surādīnāmahaṁ samyaglokānāṁ prabhavāpyayam.
9. vaiśaṃpāyana uvāca hanta te kathayiṣyāmi namaskṛtvā
svayaṃbhuve surādīnām aham samyak lokānām prabhavāpyayam
9. Vaiśampāyana said: Indeed, after bowing down to Svayambhu (the Self-Existent), I will fully narrate to you the creation and dissolution of the worlds, including the gods.
ब्रह्मणो मानसाः पुत्रा विदिताः षण्महर्षयः ।
मरीचिरत्र्यङ्गिरसौ पुलस्त्यः पुलहः क्रतुः ॥१०॥
10. brahmaṇo mānasāḥ putrā viditāḥ ṣaṇmaharṣayaḥ ,
marīciratryaṅgirasau pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ.
10. brahmaṇaḥ mānasāḥ putrāḥ viditāḥ ṣaṭ maharṣayaḥ
marīciḥ atryaṅgirasau pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ
10. The six great sages, known as the mind-born sons of Brahmā, are Marīci, Atri and Aṅgiras, Pulastya, Pulaha, and Kratu.
मरीचेः कश्यपः पुत्रः कश्यपात्तु इमाः प्रजाः ।
प्रजज्ञिरे महाभागा दक्षकन्यास्त्रयोदश ॥११॥
11. marīceḥ kaśyapaḥ putraḥ kaśyapāttu imāḥ prajāḥ ,
prajajñire mahābhāgā dakṣakanyāstrayodaśa.
11. marīceḥ kaśyapaḥ putraḥ kaśyapāt tu imāḥ prajāḥ
prajajñire mahābhāgāḥ dakṣakanyāḥ trayodaśa
11. Marīci's son was Kaśyapa. And from Kaśyapa, these thirteen illustrious daughters of Dakṣa were born as progeny.
अदितिर्दितिर्दनुः काला अनायुः सिंहिका मुनिः ।
क्रोधा प्रावा अरिष्टा च विनता कपिला तथा ॥१२॥
12. aditirditirdanuḥ kālā anāyuḥ siṁhikā muniḥ ,
krodhā prāvā ariṣṭā ca vinatā kapilā tathā.
12. aditiḥ ditiḥ danuḥ kālā anāyuḥ siṃhikā muniḥ
krodhā prāvā ariṣṭā ca vinatā kapilā tathā
12. Aditi, Diti, Danu, Kālā, Anāyu, Siṃhikā, Muni, Krodhā, Prāvā, Ariṣṭā, and Vinatā, Kapilā, and also.
कद्रूश्च मनुजव्याघ्र दक्षकन्यैव भारत ।
एतासां वीर्यसंपन्नं पुत्रपौत्रमनन्तकम् ॥१३॥
13. kadrūśca manujavyāghra dakṣakanyaiva bhārata ,
etāsāṁ vīryasaṁpannaṁ putrapautramanantakam.
13. kadrūḥ ca manujavyāghra dakṣakanyā eva bhārata
| etāsām vīryasampannam putrapautram anantakam
13. And Kadru, O tiger among men, is indeed a daughter of Daksha, O Bhārata. The immensely powerful sons and grandsons of these (daughters) are countless.
अदित्यां द्वादशादित्याः संभूता भुवनेश्वराः ।
ये राजन्नामतस्तांस्ते कीर्तयिष्यामि भारत ॥१४॥
14. adityāṁ dvādaśādityāḥ saṁbhūtā bhuvaneśvarāḥ ,
ye rājannāmatastāṁste kīrtayiṣyāmi bhārata.
14. adityām dvādaśa ādityāḥ sambhūtāḥ bhuvaneśvarāḥ
| ye rājan nāmatas tān te kīrtayiṣyāmi bhārata
14. From Aditi, twelve Adityas were born, who are the lords of the worlds. O King, O Bhārata, I will enumerate them by name to you.
धाता मित्रोऽर्यमा शक्रो वरुणश्चांश एव च ।
भगो विवस्वान्पूषा च सविता दशमस्तथा ॥१५॥
15. dhātā mitro'ryamā śakro varuṇaścāṁśa eva ca ,
bhago vivasvānpūṣā ca savitā daśamastathā.
15. dhātā mitraḥ aryamā śakraḥ varuṇaḥ ca aṁśaḥ eva
ca | bhagaḥ vivasvān pūṣā ca savitā daśamaḥ tathā
15. Dhātā, Mitra, Aryamā, Śakra, and Varuṇa, and Aṃśa too; Bhaga, Vivasvān, Pūṣā, and Savitā as the tenth; and furthermore...
एकादशस्तथा त्वष्टा विष्णुर्द्वादश उच्यते ।
जघन्यजः स सर्वेषामादित्यानां गुणाधिकः ॥१६॥
16. ekādaśastathā tvaṣṭā viṣṇurdvādaśa ucyate ,
jaghanyajaḥ sa sarveṣāmādityānāṁ guṇādhikaḥ.
16. ekādaśaḥ tathā tvaṣṭā viṣṇuḥ dvādaśa ucyate |
jaghanyajaḥ sa sarveṣām ādityānām guṇādhikaḥ
16. And similarly, Tvaṣṭā is the eleventh, and Viṣṇu is said to be the twelfth. He, the youngest of all the Adityas, is superior in qualities.
एक एव दितेः पुत्रो हिरण्यकशिपुः स्मृतः ।
नाम्ना ख्यातास्तु तस्येमे पुत्राः पञ्च महात्मनः ॥१७॥
17. eka eva diteḥ putro hiraṇyakaśipuḥ smṛtaḥ ,
nāmnā khyātāstu tasyeme putrāḥ pañca mahātmanaḥ.
17. ekaḥ eva diteḥ putraḥ hiraṇyakaśipuḥ smṛtaḥ |
nāmnā khyātāḥ tu tasya ime putrāḥ pañca mahātmanaḥ
17. Indeed, only one son of Diti is remembered as Hiraṇyakaśipu. And by name, these five great-souled sons of his are renowned.
प्रह्रादः पूर्वजस्तेषां संह्रादस्तदनन्तरम् ।
अनुह्रादस्तृतीयोऽभूत्तस्माच्च शिबिबाष्कलौ ॥१८॥
18. prahrādaḥ pūrvajasteṣāṁ saṁhrādastadanantaram ,
anuhrādastṛtīyo'bhūttasmācca śibibāṣkalau.
18. prahrādaḥ pūrvajaḥ teṣām saṃhrādaḥ tat anantaram
anuhrādaḥ tṛtīyaḥ abhūt tasmāt ca śibibāṣkalau
18. Prahrāda was the eldest among them, then Saṃhrāda, and Anuhrāda was the third; from him came Śibi and Bāṣkala.
प्रह्रादस्य त्रयः पुत्राः ख्याताः सर्वत्र भारत ।
विरोचनश्च कुम्भश्च निकुम्भश्चेति विश्रुताः ॥१९॥
19. prahrādasya trayaḥ putrāḥ khyātāḥ sarvatra bhārata ,
virocanaśca kumbhaśca nikumbhaśceti viśrutāḥ.
19. prahrādasya trayaḥ putrāḥ khyātāḥ sarvatra bhārata
virocanaḥ ca kumbhaḥ ca nikumbhaḥ ca iti viśrutāḥ
19. O Bhārata, Prahrāda had three sons renowned everywhere: Virocana, Kumbha, and Nikumbha - thus they are well-known.
विरोचनस्य पुत्रोऽभूद्बलिरेकः प्रतापवान् ।
बलेश्च प्रथितः पुत्रो बाणो नाम महासुरः ॥२०॥
20. virocanasya putro'bhūdbalirekaḥ pratāpavān ,
baleśca prathitaḥ putro bāṇo nāma mahāsuraḥ.
20. virocanasya putraḥ abhūt baliḥ ekaḥ pratāpavān
baleḥ ca prathitaḥ putraḥ bāṇaḥ nāma mahāsuraḥ
20. Virocana had one powerful son, Bali. And Bali's famous son was Bāṇa, a great Asura.
चत्वारिंशद्दनोः पुत्राः ख्याताः सर्वत्र भारत ।
तेषां प्रथमजो राजा विप्रचित्तिर्महायशाः ॥२१॥
21. catvāriṁśaddanoḥ putrāḥ khyātāḥ sarvatra bhārata ,
teṣāṁ prathamajo rājā vipracittirmahāyaśāḥ.
21. catvāriṃśat danoḥ putrāḥ khyātāḥ sarvatra bhārata
teṣām prathamajaḥ rājā vipracittiḥ mahāyaśāḥ
21. O Bhārata, Danu had forty sons renowned everywhere. Among them, the eldest king was Vipracitti, who was greatly famous.
शम्बरो नमुचिश्चैव पुलोमा चेति विश्रुतः ।
असिलोमा च केशी च दुर्जयश्चैव दानवः ॥२२॥
22. śambaro namuciścaiva pulomā ceti viśrutaḥ ,
asilomā ca keśī ca durjayaścaiva dānavaḥ.
22. śambaraḥ namuciḥ ca eva pulomā ca iti viśrutaḥ
asilomā ca keśī ca durjayaḥ ca eva dānavaḥ
22. Among them were also Śambara, Namuci, and Pulomā, who is thus renowned, along with Asilomā, Keśī, and Durjaya, a Dānava.
अयःशिरा अश्वशिरा अयःशङ्कुश्च वीर्यवान् ।
तथा गगनमूर्धा च वेगवान्केतुमांश्च यः ॥२३॥
23. ayaḥśirā aśvaśirā ayaḥśaṅkuśca vīryavān ,
tathā gaganamūrdhā ca vegavānketumāṁśca yaḥ.
23. ayaḥśirā aśvaśirā ayaḥśaṅkuḥ ca vīryavān
tathā gaganamūrdhā ca vegavān ketumān ca yaḥ
23. Ayaḥśirā, Aśvaśirā, and Ayaḥśaṅku, as well as Vīryavān; similarly, Gaganamūrdhā, Vegavān, and Ketumān, and others (like them).
स्वर्भानुरश्वोऽश्वपतिर्वृषपर्वाजकस्तथा ।
अश्वग्रीवश्च सूक्ष्मश्च तुहुण्डश्च महासुरः ॥२४॥
24. svarbhānuraśvo'śvapatirvṛṣaparvājakastathā ,
aśvagrīvaśca sūkṣmaśca tuhuṇḍaśca mahāsuraḥ.
24. svarbhānuḥ aśvaḥ aśvapatiḥ vṛṣaparvā ajakaḥ tathā
aśvagrīvaḥ ca sūkṣmaḥ ca Tuhuṇḍaḥ ca mahāsuraḥ
24. Svarbhānu, Aśva, Aśvapati, Vṛṣaparvā, and Ajaka; also Aśvagriva, and Sūkṣma, and Tuhuṇḍa, the great Asura.
इसृपा एकचक्रश्च विरूपाक्षो हराहरौ ।
निचन्द्रश्च निकुम्भश्च कुपथः कापथस्तथा ॥२५॥
25. isṛpā ekacakraśca virūpākṣo harāharau ,
nicandraśca nikumbhaśca kupathaḥ kāpathastathā.
25. isṛpā ekacakraḥ ca virūpākṣaḥ harāharau
nicandraḥ ca nikumbhaḥ ca kupathaḥ kāpathaḥ tathā
25. Isṛpā, Ekacakra, and Virūpākṣa; the Harāhara duo; and Nicandra, and Nikumbha; Kupatha, and Kāpatha, as well.
शरभः शलभश्चैव सूर्याचन्द्रमसौ तथा ।
इति ख्याता दनोर्वंशे दानवाः परिकीर्तिताः ।
अन्यौ तु खलु देवानां सूर्याचन्द्रमसौ स्मृतौ ॥२६॥
26. śarabhaḥ śalabhaścaiva sūryācandramasau tathā ,
iti khyātā danorvaṁśe dānavāḥ parikīrtitāḥ ,
anyau tu khalu devānāṁ sūryācandramasau smṛtau.
26. śarabhaḥ śalabhaḥ ca eva sūryācandramasau
tathā iti khyātāḥ danoḥ
vaṁśe dānavāḥ parikīrtitāḥ anyau tu
khalu devānām sūryācandramasau smṛtau
26. Śarabha, Śalabha, and indeed Sūrya and Candramas, are thus named. These famous Danavas of Danu's lineage are thus enumerated. However, Sūrya and Candramas are indeed remembered as belonging to the gods.
इमे च वंशे प्रथिताः सत्त्ववन्तो महाबलाः ।
दनुपुत्रा महाराज दश दानवपुङ्गवाः ॥२७॥
27. ime ca vaṁśe prathitāḥ sattvavanto mahābalāḥ ,
danuputrā mahārāja daśa dānavapuṅgavāḥ.
27. ime ca vaṁśe prathitāḥ sattvavantaḥ mahābalāḥ
danuputrāḥ mahārāja daśa dānavapuṅgavāḥ
27. And these ten foremost Danavas, O great king, the powerful and mighty sons of Danu, are renowned in her lineage.
एकाक्षो मृतपा वीरः प्रलम्बनरकावपि ।
वातापिः शत्रुतपनः शठश्चैव महासुरः ॥२८॥
28. ekākṣo mṛtapā vīraḥ pralambanarakāvapi ,
vātāpiḥ śatrutapanaḥ śaṭhaścaiva mahāsuraḥ.
28. ekākṣaḥ mṛtapā vīraḥ pralambanarakau api
vātāpiḥ śatrutapanaḥ śaṭhaḥ ca eva mahāsuraḥ
28. Ekaaksha, Mritapa, and Vira; Pralamba and Naraka were also [among them]. Vataapi, Shatrutapana, and the cunning great demon as well.
गविष्ठश्च दनायुश्च दीर्घजिह्वश्च दानवः ।
असंख्येयाः स्मृतास्तेषां पुत्राः पौत्राश्च भारत ॥२९॥
29. gaviṣṭhaśca danāyuśca dīrghajihvaśca dānavaḥ ,
asaṁkhyeyāḥ smṛtāsteṣāṁ putrāḥ pautrāśca bhārata.
29. gaviṣṭhaḥ ca danāyuḥ ca dīrghajihvaḥ ca dānavaḥ
asaṅkhyeyāḥ smṛtāḥ teṣām putrāḥ pautrāḥ ca bhārata
29. Gavistha, Danayu, and Dirghajihva the Danava (demon) – their sons and grandsons, O Bhārata, are said to be countless.
सिंहिका सुषुवे पुत्रं राहुं चन्द्रार्कमर्दनम् ।
सुचन्द्रं चन्द्रहन्तारं तथा चन्द्रविमर्दनम् ॥३०॥
30. siṁhikā suṣuve putraṁ rāhuṁ candrārkamardanam ,
sucandraṁ candrahantāraṁ tathā candravimardanam.
30. siṁhikā suṣuve putram rāhum candrārkamardanam
sucandram candrahantāram tathā candravimardanam
30. Siṁhikā gave birth to a son, Rāhu, who torments the moon and sun. (She also bore) Sucandra, the killer of the moon, and furthermore, Chandravimardana.
क्रूरस्वभावं क्रूरायाः पुत्रपौत्रमनन्तकम् ।
गणः क्रोधवशो नाम क्रूरकर्मारिमर्दनः ॥३१॥
31. krūrasvabhāvaṁ krūrāyāḥ putrapautramanantakam ,
gaṇaḥ krodhavaśo nāma krūrakarmārimardanaḥ.
31. krūrasvabhāvam krūrāyāḥ putrapautram anantakam
gaṇaḥ krodhavaśaḥ nāma krūrakarmārimardanaḥ
31. The cruel-natured, countless sons and grandsons of Krūrā; a multitude by the name of Krodhavaśa, whose cruel deeds crush enemies.
अनायुषः पुनः पुत्राश्चत्वारोऽसुरपुंगवाः ।
विक्षरो बलवीरौ च वृत्रश्चैव महासुरः ॥३२॥
32. anāyuṣaḥ punaḥ putrāścatvāro'surapuṁgavāḥ ,
vikṣaro balavīrau ca vṛtraścaiva mahāsuraḥ.
32. anāyuṣaḥ punaḥ putrāḥ catvāraḥ asurapuṅgavāḥ
vikṣaraḥ balavīrau ca vṛtraḥ ca eva mahāsuraḥ
32. Furthermore, Anāyu had four sons, who were preeminent among the Asuras. They were Vikṣara; Bala and Vīra; and Vṛtra, who was indeed a great demon.
कालायाः प्रथिताः पुत्राः कालकल्पाः प्रहारिणः ।
भुवि ख्याता महावीर्या दानवेषु परंतपाः ॥३३॥
33. kālāyāḥ prathitāḥ putrāḥ kālakalpāḥ prahāriṇaḥ ,
bhuvi khyātā mahāvīryā dānaveṣu paraṁtapāḥ.
33. kālāyāḥ prathitāḥ putrāḥ kālakalpāḥ prahāriṇaḥ
bhuvi khyātāḥ mahāvīryāḥ dānaveṣu paraṃtapāḥ
33. Kālā's famous sons were like Death himself, formidable attackers, renowned on earth for their immense power, and tormentors of enemies among the Danavas.
विनाशनश्च क्रोधश्च हन्ता क्रोधस्य चापरः ।
क्रोधशत्रुस्तथैवान्यः कालेया इति विश्रुताः ॥३४॥
34. vināśanaśca krodhaśca hantā krodhasya cāparaḥ ,
krodhaśatrustathaivānyaḥ kāleyā iti viśrutāḥ.
34. vināśanaḥ ca krodhaḥ ca hantā krodhasya ca aparaḥ
krodhaśatruḥ tathā eva anyaḥ kāleyāḥ iti viśrutāḥ
34. Among them were Vinaśana, Krodha, Hantā (the destroyer of Krodha), and another, Krodhaśatru. These are thus known as the Kāleyas.
असुराणामुपाध्यायः शुक्रस्त्वृषिसुतोऽभवत् ।
ख्याताश्चोशनसः पुत्राश्चत्वारोऽसुरयाजकाः ॥३५॥
35. asurāṇāmupādhyāyaḥ śukrastvṛṣisuto'bhavat ,
khyātāścośanasaḥ putrāścatvāro'surayājakāḥ.
35. asurāṇām upādhyāyaḥ śukraḥ tu ṛṣisutaḥ abhavat
khyātāḥ ca uśanasaḥ putrāḥ catvāraḥ asurayājakāḥ
35. Indeed, Śukra, a sage's son, became the preceptor of the Asuras. And four famous sons of Uśanas (Śukra) were the priests who performed sacrifices for the Asuras.
त्वष्टावरस्तथात्रिश्च द्वावन्यौ मन्त्रकर्मिणौ ।
तेजसा सूर्यसंकाशा ब्रह्मलोकप्रभावनाः ॥३६॥
36. tvaṣṭāvarastathātriśca dvāvanyau mantrakarmiṇau ,
tejasā sūryasaṁkāśā brahmalokaprabhāvanāḥ.
36. tvaṣṭā varaḥ tathā atriḥ ca dvau anyau mantrakarmiṇau
tejasā sūryasaṃkāśāḥ brahmalokaprabhāvanāḥ
36. Tvaṣṭā, Vara, and Atri, along with two other performers of sacred rites, were resplendent like the sun and caused the Brahma-loka to flourish.
इत्येष वंशप्रभवः कथितस्ते तरस्विनाम् ।
असुराणां सुराणां च पुराणे संश्रुतो मया ॥३७॥
37. ityeṣa vaṁśaprabhavaḥ kathitaste tarasvinām ,
asurāṇāṁ surāṇāṁ ca purāṇe saṁśruto mayā.
37. iti eṣaḥ vaṃśaprabhavaḥ kathitaḥ te tarasvinām
asurāṇām surāṇām ca purāṇe saṃśrutaḥ mayā
37. Thus, this origin of the lineage of the powerful ones – both Asuras and Suras – has been recounted to you, as I heard it in the Purāṇas.
एतेषां यदपत्यं तु न शक्यं तदशेषतः ।
प्रसंख्यातुं महीपाल गुणभूतमनन्तकम् ॥३८॥
38. eteṣāṁ yadapatyaṁ tu na śakyaṁ tadaśeṣataḥ ,
prasaṁkhyātuṁ mahīpāla guṇabhūtamanantakam.
38. eteṣām yat apatyam tu na śakyam tat aśeṣataḥ
prasaṃkhyātum mahīpāla guṇabhūtam anantakam
38. O King, it is truly not possible to fully enumerate the offspring of these (beings), as they are manifold and infinite.
तार्क्ष्यश्चारिष्टनेमिश्च तथैव गरुडारुणौ ।
आरुणिर्वारुणिश्चैव वैनतेया इति स्मृताः ॥३९॥
39. tārkṣyaścāriṣṭanemiśca tathaiva garuḍāruṇau ,
āruṇirvāruṇiścaiva vainateyā iti smṛtāḥ.
39. tārkṣyaḥ ca ariṣṭanemiḥ ca tathā eva garuḍāruṇau
āruṇiḥ vāruṇiḥ ca eva vainateyāḥ iti smṛtāḥ
39. Tārkṣya, Ariṣṭanemi, and similarly Garuḍa and Aruṇa, along with Āruṇi and Vāruṇi, are indeed remembered as the Vainateyas.
शेषोऽनन्तो वासुकिश्च तक्षकश्च भुजंगमः ।
कूर्मश्च कुलिकश्चैव काद्रवेया महाबलाः ॥४०॥
40. śeṣo'nanto vāsukiśca takṣakaśca bhujaṁgamaḥ ,
kūrmaśca kulikaścaiva kādraveyā mahābalāḥ.
40. śeṣaḥ anantaḥ vāsukiḥ ca takṣakaḥ ca bhujamgamaḥ
kūrmaḥ ca kulikaḥ ca eva kādraveyāḥ mahābalāḥ
40. Śeṣa (Ananta), Vāsuki, Takṣaka, Bhujamgama, Kūrma, and Kulika are the mighty Kādraveyas (sons of Kadru).
भीमसेनोग्रसेनौ च सुपर्णो वरुणस्तथा ।
गोपतिर्धृतराष्ट्रश्च सूर्यवर्चाश्च सप्तमः ॥४१॥
41. bhīmasenograsenau ca suparṇo varuṇastathā ,
gopatirdhṛtarāṣṭraśca sūryavarcāśca saptamaḥ.
41. bhīmasenograsenau ca suparṇaḥ varuṇaḥ tathā
gopatiḥ dhṛtarāṣṭraḥ ca sūryavarcāḥ ca saptamaḥ
41. Bhīmasena and Ugrasena, Suparṇa, and likewise Varuṇa; Gopati, Dhṛtarāṣṭra, and Sūryavarcas, the seventh among them.
पत्रवानर्कपर्णश्च प्रयुतश्चैव विश्रुतः ।
भीमश्चित्ररथश्चैव विख्यातः सर्वविद्वशी ॥४२॥
42. patravānarkaparṇaśca prayutaścaiva viśrutaḥ ,
bhīmaścitrarathaścaiva vikhyātaḥ sarvavidvaśī.
42. patravān arkaparṇaḥ ca prayutaḥ ca eva viśrutaḥ
bhīmaḥ citrarathaḥ ca eva vikhyātaḥ sarvavid vaśī
42. Patravān, Arkaparṇa, Prayuta, and also Viśruta; Bhīma and Citraratha; and Vikhyāta, who is renowned, all-knowing, and self-controlled.
तथा शालिशिरा राजन्प्रद्युम्नश्च चतुर्दशः ।
कलिः पञ्चदशश्चैव नारदश्चैव षोडशः ।
इत्येते देवगन्धर्वा मौनेयाः परिकीर्तिताः ॥४३॥
43. tathā śāliśirā rājanpradyumnaśca caturdaśaḥ ,
kaliḥ pañcadaśaścaiva nāradaścaiva ṣoḍaśaḥ ,
ityete devagandharvā mauneyāḥ parikīrtitāḥ.
43. tathā śāliśirā rājan pradyumnaḥ ca
caturdaśaḥ kaliḥ pañcadaśaḥ ca eva
nāradaḥ ca eva ṣoḍaśaḥ iti ete
devagandharvāḥ mauneyāḥ parikīrtitāḥ
43. O King, similarly, Shalisiras, and Pradyumna as the fourteenth, Kali as the fifteenth, and Narada as the sixteenth - these celestial Gandharvas are proclaimed as the Mauneyas.
अतस्तु भूतान्यन्यानि कीर्तयिष्यामि भारत ।
अनवद्यामनुवशामनूनामरुणां प्रियाम् ।
अनूपां सुभगां भासीमिति प्रावा व्यजायत ॥४४॥
44. atastu bhūtānyanyāni kīrtayiṣyāmi bhārata ,
anavadyāmanuvaśāmanūnāmaruṇāṁ priyām ,
anūpāṁ subhagāṁ bhāsīmiti prāvā vyajāyata.
44. ataḥ tu bhūtāni anyāni kīrtayiṣyāmi
bhārata anavadyām anuvaśām
anūnām aruṇām priyām anūpām
subhagām bhāsīm iti prāvā vyajāyata
44. O Bharata, therefore, I shall now enumerate other beings. Thus, Prava gave birth to Anavadya, Anuvasha, Anūna, Aruna, Priya, Anupa, Subhaga, and Bhasi.
सिद्धः पूर्णश्च बर्ही च पूर्णाशश्च महायशाः ।
ब्रह्मचारी रतिगुणः सुपर्णश्चैव सप्तमः ॥४५॥
45. siddhaḥ pūrṇaśca barhī ca pūrṇāśaśca mahāyaśāḥ ,
brahmacārī ratiguṇaḥ suparṇaścaiva saptamaḥ.
45. siddhaḥ pūrṇaḥ ca barhī ca pūrṇāśaḥ ca mahāyaśāḥ
brahmacārī ratiguṇaḥ suparṇaḥ ca eva saptamaḥ
45. Siddha, Purna, Barhi, Purnasha, and Mahayashas; Brahmachari Ratiguna, and Suparna, indeed the seventh.
विश्वावसुश्च भानुश्च सुचन्द्रो दशमस्तथा ।
इत्येते देवगन्धर्वाः प्रावेयाः परिकीर्तिताः ॥४६॥
46. viśvāvasuśca bhānuśca sucandro daśamastathā ,
ityete devagandharvāḥ prāveyāḥ parikīrtitāḥ.
46. viśvāvasuḥ ca bhānuḥ ca sucandraḥ daśamaḥ tathā
iti ete devagandharvāḥ prāveyāḥ parikīrtitāḥ
46. Vishvavasu, Bhanu, and Suchandra, similarly the tenth - these celestial Gandharvas are proclaimed as the Praveyas.
इमं त्वप्सरसां वंशं विदितं पुण्यलक्षणम् ।
प्रावासूत महाभागा देवी देवर्षितः पुरा ॥४७॥
47. imaṁ tvapsarasāṁ vaṁśaṁ viditaṁ puṇyalakṣaṇam ,
prāvāsūta mahābhāgā devī devarṣitaḥ purā.
47. imam tu apsarasām vaṃśam viditam puṇyalakṣaṇam
prāvā asūt mahābhāgā devī devarṣitaḥ purā
47. But formerly, the illustrious goddess Prava gave birth to this lineage of Apsaras, known for its auspicious characteristics, from a divine sage.
अलम्बुसा मिश्रकेषी विद्युत्पर्णा तुलानघा ।
अरुणा रक्षिता चैव रम्भा तद्वन्मनोरमा ॥४८॥
48. alambusā miśrakeṣī vidyutparṇā tulānaghā ,
aruṇā rakṣitā caiva rambhā tadvanmanoramā.
48. alambusā miśrakeśī vidyutparṇā tulā anaghā
aruṇā rakṣitā ca eva rambhā tadvat manoramā
48. Alambusa, Mishrakesi, Vidyutparna, Tula, Anagha, Aruna, and Rakshita, as well as Rambha and Manorama are similarly mentioned.
असिता च सुबाहुश्च सुव्रता सुभुजा तथा ।
सुप्रिया चातिबाहुश्च विख्यातौ च हहाहुहू ।
तुम्बुरुश्चेति चत्वारः स्मृता गन्धर्वसत्तमाः ॥४९॥
49. asitā ca subāhuśca suvratā subhujā tathā ,
supriyā cātibāhuśca vikhyātau ca hahāhuhū ,
tumburuśceti catvāraḥ smṛtā gandharvasattamāḥ.
49. asitā ca subāhuḥ ca suvratā subhujā
tathā supriyā ca atibāhuḥ ca
vikhyātau ca hahāhūhū tumburuḥ ca iti
catvāraḥ smṛtāḥ gandharvasattamāḥ
49. Asita, Subahu, Suvrata, and Subhuja; also Supriya and Atibahu are Gandharvas. Furthermore, Atibahu, the two famous Haha and Huhu, and Tumburu – these four are remembered as the best among Gandharvas.
अमृतं ब्राह्मणा गावो गन्धर्वाप्सरसस्तथा ।
अपत्यं कपिलायास्तु पुराणे परिकीर्तितम् ॥५०॥
50. amṛtaṁ brāhmaṇā gāvo gandharvāpsarasastathā ,
apatyaṁ kapilāyāstu purāṇe parikīrtitam.
50. amṛtam brāhmaṇāḥ gāvaḥ gandharvāpsarasaḥ
tathā apatyam kapilāyāḥ tu purāṇe parikīrtitam
50. Nectar, Brahmins, cows, and likewise Gandharvas and Apsaras - these are indeed declared in the Purana as the offspring of Kapila.
इति ते सर्वभूतानां संभवः कथितो मया ।
यथावत्परिसंख्यातो गन्धर्वाप्सरसां तथा ॥५१॥
51. iti te sarvabhūtānāṁ saṁbhavaḥ kathito mayā ,
yathāvatparisaṁkhyāto gandharvāpsarasāṁ tathā.
51. iti te sarvabhūtānām sambhavaḥ kathitaḥ mayā
yathāvat parisaṅkhyātaḥ gandharvāpsarasām tathā
51. Thus, I have recounted to you the origin of all beings, as well as the Gandharvas and Apsaras, precisely as it has been enumerated.
भुजगानां सुपर्णानां रुद्राणां मरुतां तथा ।
गवां च ब्राह्मणानां च श्रीमतां पुण्यकर्मणाम् ॥५२॥
52. bhujagānāṁ suparṇānāṁ rudrāṇāṁ marutāṁ tathā ,
gavāṁ ca brāhmaṇānāṁ ca śrīmatāṁ puṇyakarmaṇām.
52. bhujagānām suparṇānām rudrāṇām marutām tathā
gavām ca brāhmaṇānām ca śrīmatām puṇyakarmaṇām
52. The origins of the Serpents, the Suparnas, the Rudras, and the Maruts, as well as those of cows and Brahmins - the prosperous ones of meritorious deeds - were also recounted.
आयुष्यश्चैव पुण्यश्च धन्यः श्रुतिसुखावहः ।
श्रोतव्यश्चैव सततं श्राव्यश्चैवानसूयता ॥५३॥
53. āyuṣyaścaiva puṇyaśca dhanyaḥ śrutisukhāvahaḥ ,
śrotavyaścaiva satataṁ śrāvyaścaivānasūyatā.
53. āyuṣyaḥ ca eva puṇyaḥ ca dhanyaḥ śrutisukhāvahaḥ |
śrotavyaḥ ca eva satatam śrāvyaḥ ca eva anasūyatā
53. This (text/narrative) indeed promotes longevity, is meritorious, auspicious, and pleasant to hear. It should always be listened to and proclaimed by one who is ungrudging.
इमं तु वंशं नियमेन यः पठेन्महात्मनां ब्राह्मणदेवसंनिधौ ।
अपत्यलाभं लभते स पुष्कलं श्रियं यशः प्रेत्य च शोभनां गतिम् ॥५४॥
54. imaṁ tu vaṁśaṁ niyamena yaḥ paṭhe;nmahātmanāṁ brāhmaṇadevasaṁnidhau ,
apatyalābhaṁ labhate sa puṣkalaṁ; śriyaṁ yaśaḥ pretya ca śobhanāṁ gatim.
54. imam tu vaṃśam niyamena yaḥ paṭhet
mahātmanām brāhmaṇadevasannidhau |
apatyalābham labhate saḥ puṣkalam
śriyam yaśaḥ pretya ca śobhanām gatim
54. Whoever recites this lineage of great souls regularly in the presence of Brahmins and gods, he obtains abundant offspring, prosperity, fame, and an excellent destiny after death.