Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-12, chapter-44

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
वैशंपायन उवाच ।
ततो विसर्जयामास सर्वाः प्रकृतयो नृपः ।
विविशुश्चाभ्यनुज्ञाता यथास्वानि गृहाणि च ॥१॥
1. vaiśaṁpāyana uvāca ,
tato visarjayāmāsa sarvāḥ prakṛtayo nṛpaḥ ,
viviśuścābhyanujñātā yathāsvāni gṛhāṇi ca.
1. vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ visarjayāmāsa sarvāḥ prakṛtayaḥ
nṛpaḥ viviśuḥ ca abhyanujñātā yathāsvāni gṛhāṇi ca
1. vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ nṛpaḥ sarvāḥ prakṛtayaḥ
visarjayāmāsa ca abhyanujñātā yathāsvāni gṛhāṇi ca viviśuḥ
1. Vaiśampāyana said: Then the king dismissed all the citizens (prakṛti), and, having been given permission, they each entered their respective homes.
ततो युधिष्ठिरो राजा भीमं भीमपराक्रमम् ।
सान्त्वयन्नब्रवीद्धीमानर्जुनं यमजौ तथा ॥२॥
2. tato yudhiṣṭhiro rājā bhīmaṁ bhīmaparākramam ,
sāntvayannabravīddhīmānarjunaṁ yamajau tathā.
2. tataḥ yudhiṣṭhiraḥ rājā bhīmam bhīmaparākramam
sāntvayan abravīt dhīmān arjunam yamajau tathā
2. tataḥ dhīmān rājā yudhiṣṭhiraḥ bhīmaparākramam
bhīmam arjunam tathā yamajau sāntvayan abravīt
2. Then, the wise King Yudhiṣṭhira, while consoling Bhīma, who possessed terrible prowess, as well as Arjuna and the twins (Nakula and Sahadeva), spoke.
शत्रुभिर्विविधैः शस्त्रैः कृत्तदेहा महारणे ।
श्रान्ता भवन्तः सुभृशं तापिताः शोकमन्युभिः ॥३॥
3. śatrubhirvividhaiḥ śastraiḥ kṛttadehā mahāraṇe ,
śrāntā bhavantaḥ subhṛśaṁ tāpitāḥ śokamanyubhiḥ.
3. śatrubhiḥ vividhaiḥ śastraiḥ kṛttadehāḥ mahāraṇe
śrāntāḥ bhavantaḥ subhṛśam tāpitāḥ śokamanyubhiḥ
3. mahāraṇe śatrubhiḥ vividhaiḥ śastraiḥ kṛttadehāḥ
bhavantaḥ subhṛśam śrāntāḥ śokamanyubhiḥ tāpitāḥ
3. In the great battle, your bodies were wounded by various weapons wielded by enemies, and you yourselves are utterly exhausted and greatly tormented by grief and anger.
अरण्ये दुःखवसतीर्मत्कृते पुरुषोत्तमाः ।
भवद्भिरनुभूताश्च यथा कुपुरुषैस्तथा ॥४॥
4. araṇye duḥkhavasatīrmatkṛte puruṣottamāḥ ,
bhavadbhiranubhūtāśca yathā kupuruṣaistathā.
4. araṇye duḥkhavasatīḥ matkṛte puruṣottamāḥ
bhavadbhiḥ anubhūtāḥ ca yathā kupuruṣaiḥ tathā
4. puruṣottamāḥ matkṛte araṇye duḥkhavasatīḥ
bhavadbhiḥ anubhūtāḥ ca yathā kupuruṣaiḥ tathā
4. O best among men (puruṣa), for my sake, you endured painful dwellings in the forest, just as if you were vile individuals.
यथासुखं यथाजोषं जयोऽयमनुभूयताम् ।
विश्रान्ताँल्लब्धविज्ञानाञ्श्वः समेतास्मि वः पुनः ॥५॥
5. yathāsukhaṁ yathājoṣaṁ jayo'yamanubhūyatām ,
viśrāntāँllabdhavijñānāñśvaḥ sametāsmi vaḥ punaḥ.
5. yathāsukham yathājoṣam jayaḥ ayam anubhūyatām
viśrāntān labdhavijñānān śvaḥ sametā asmi vaḥ punaḥ
5. ayam jayaḥ yathāsukham yathājoṣam anubhūyatām śvaḥ
punaḥ vaḥ viśrāntān labdhavijñānān sametā asmi
5. Let this victory be enjoyed comfortably and as you wish. Having rested and acquired knowledge, I shall meet you all again tomorrow.
ततो दुर्योधनगृहं प्रासादैरुपशोभितम् ।
बहुरत्नसमाकीर्णं दासीदाससमाकुलम् ॥६॥
6. tato duryodhanagṛhaṁ prāsādairupaśobhitam ,
bahuratnasamākīrṇaṁ dāsīdāsasamākulam.
6. tataḥ duryodhanagṛham prāsādaiḥ upaśobhitam
bahuratnasamākīrṇam dāsīdāsasamākulam
6. tataḥ duryodhanagṛham prāsādaiḥ upaśobhitam
bahuratnasamākīrṇam dāsīdāsasamākulam
6. Then Duryodhana's palace, adorned with mansions, filled with many jewels, and bustling with maidservants and servants.
धृतराष्ट्राभ्यनुज्ञातं भ्रात्रा दत्तं वृकोदरः ।
प्रतिपेदे महाबाहुर्मन्दरं मघवानिव ॥७॥
7. dhṛtarāṣṭrābhyanujñātaṁ bhrātrā dattaṁ vṛkodaraḥ ,
pratipede mahābāhurmandaraṁ maghavāniva.
7. dhṛtarāṣṭrābhyanujñātam bhrātrā dattam vṛkodaraḥ
pratipede mahābāhuḥ mandaram maghavān iva
7. mahābāhuḥ vṛkodaraḥ dhṛtarāṣṭrābhyanujñātam
bhrātrā dattam mandaram maghavān iva pratipede
7. The mighty-armed Vṛkodara (Bhīma) obtained that which was assented to by Dhṛtarāṣṭra and given by his brother, just as Indra obtained Mount Mandara.
यथा दुर्योधनगृहं तथा दुःशासनस्य च ।
प्रासादमालासंयुक्तं हेमतोरणभूषितम् ॥८॥
8. yathā duryodhanagṛhaṁ tathā duḥśāsanasya ca ,
prāsādamālāsaṁyuktaṁ hematoraṇabhūṣitam.
8. yathā duryodhanagṛham tathā duḥśāsanasya
ca prāsādamālāsamyuktam hematoraṇabhūṣitam
8. yathā duryodhanagṛham tathā ca duḥśāsanasya
prāsādamālāsamyuktam hematoraṇabhūṣitam
8. Just as Duryodhana's palace, so also was Duḥśāsana's, both adorned with rows of mansions and decorated with golden arches.
दासीदाससुसंपूर्णं प्रभूतधनधान्यवत् ।
प्रतिपेदे महाबाहुरर्जुनो राजशासनात् ॥९॥
9. dāsīdāsasusaṁpūrṇaṁ prabhūtadhanadhānyavat ,
pratipede mahābāhurarjuno rājaśāsanāt.
9. dāsīdāsasusaṃpūrṇam prabhūtadhanadhānyavat
pratipede mahābāhuḥ arjunaḥ rājaśāsanāt
9. rājaśāsanāt mahābāhuḥ arjunaḥ dāsīdāsasusaṃpūrṇam
prabhūtadhanadhānyavat pratipede
9. By the king's command, the mighty-armed Arjuna received (a palace) that was completely filled with maidservants and servants, and abundant with wealth and grains.
दुर्मर्षणस्य भवनं दुःशासनगृहाद्वरम् ।
कुबेरभवनप्रख्यं मणिहेमविभूषितम् ॥१०॥
10. durmarṣaṇasya bhavanaṁ duḥśāsanagṛhādvaram ,
kuberabhavanaprakhyaṁ maṇihemavibhūṣitam.
10. durmarṣaṇasya bhavanam duḥśāsanagṛhāt varam
kuberabhavanaprakhyam maṇihemavibhūṣitam
10. durmarṣaṇasya bhavanam duḥśāsanagṛhāt varam
kuberabhavanaprakhyam maṇihemavibhūṣitam
10. Durmarṣaṇa's palace was superior to Duḥśāsana's house; it resembled the palace of Kubera and was adorned with jewels and gold.
नकुलाय वरार्हाय कर्शिताय महावने ।
ददौ प्रीतो महाराज धर्मराजो युधिष्ठिरः ॥११॥
11. nakulāya varārhāya karśitāya mahāvane ,
dadau prīto mahārāja dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ.
11. nakulāya varārhāya karśitāya mahāvane dadau
prītaḥ mahārāja dharmarājaḥ yudhiṣṭhiraḥ
11. prītaḥ mahārāja dharmarājaḥ yudhiṣṭhiraḥ mahāvane
karśitāya varārhāya nakulāya (bhavanam) dadau
11. The pleased great king Yudhiṣṭhira, the king of righteousness (dharma-rāja), gave (a palace) to Nakula, who was highly deserving and had become emaciated in the great forest.
दुर्मुखस्य च वेश्माग्र्यं श्रीमत्कनकभूषितम् ।
पूर्णं पद्मदलाक्षीणां स्त्रीणां शयनसंकुलम् ॥१२॥
12. durmukhasya ca veśmāgryaṁ śrīmatkanakabhūṣitam ,
pūrṇaṁ padmadalākṣīṇāṁ strīṇāṁ śayanasaṁkulam.
12. durmukhasya ca veśmāgryam śrīmatkanakabhūṣitam
pūrṇam padmadalākṣīṇām strīṇām śayanasankulam
12. ca durmukhasya śrīmatkanakabhūṣitam veśmāgryam
padmadalākṣīṇām strīṇām śayanasankulam pūrṇam (āsīt)
12. And Durmukha's excellent palace, splendidly adorned with gold, was full of lotus-petal-eyed women, crowded with their couches.
प्रददौ सहदेवाय सततं प्रियकारिणे ।
मुमुदे तच्च लब्ध्वा स कैलासं धनदो यथा ॥१३॥
13. pradadau sahadevāya satataṁ priyakāriṇe ,
mumude tacca labdhvā sa kailāsaṁ dhanado yathā.
13. pradadau sahadevāya satataṃ priyakāriṇe mumude
tat ca labdhvā saḥ kailāsaṃ dhanadaḥ yathā
13. pradadau sahadevāya satataṃ priyakāriṇe saḥ
tat ca labdhvā mumude yathā dhanadaḥ kailāsaṃ
13. (Someone) gave (gifts) to Sahadeva, who was constantly performing agreeable deeds. Having received that, he [Sahadeva] greatly rejoiced, just as Kubera (dhanada), the god of wealth, rejoices on Mount Kailasa.
युयुत्सुर्विदुरश्चैव संजयश्च महाद्युतिः ।
सुधर्मा चैव धौम्यश्च यथास्वं जग्मुरालयान् ॥१४॥
14. yuyutsurviduraścaiva saṁjayaśca mahādyutiḥ ,
sudharmā caiva dhaumyaśca yathāsvaṁ jagmurālayān.
14. yuyutsuḥ viduraḥ ca eva saṃjayaḥ ca mahādyutiḥ
sudharmā ca eva dhaumyaḥ ca yathāsvaṃ jagmuḥ ālayān
14. yuyutsuḥ viduraḥ ca eva saṃjayaḥ ca mahādyutiḥ
sudharmā ca eva dhaumyaḥ ca yathāsvaṃ ālayān jagmuḥ
14. Yuyutsu, Vidura, and the illustrious Sanjaya, along with Sudharma and Dhaumya, all returned to their respective abodes.
सह सात्यकिना शौरिरर्जुनस्य निवेशनम् ।
विवेश पुरुषव्याघ्रो व्याघ्रो गिरिगुहामिव ॥१५॥
15. saha sātyakinā śaurirarjunasya niveśanam ,
viveśa puruṣavyāghro vyāghro giriguhāmiva.
15. saha sātyakinā śauriḥ arjunasya niveśanam
viveśa puruṣavyāghraḥ vyāghraḥ giriguhām iva
15. saha sātyakinā śauriḥ puruṣavyāghraḥ arjunasya
niveśanam viveśa vyāghraḥ giriguhām iva
15. Just as a tiger enters a mountain cave, so did Śauri (Krishna), the foremost among men, enter Arjuna's dwelling with Satyaki.
तत्र भक्षान्नपानैस्ते समुपेताः सुखोषिताः ।
सुखप्रबुद्धा राजानमुपतस्थुर्युधिष्ठिरम् ॥१६॥
16. tatra bhakṣānnapānaiste samupetāḥ sukhoṣitāḥ ,
sukhaprabuddhā rājānamupatasthuryudhiṣṭhiram.
16. tatra bhakṣānnapānaiḥ te samupetāḥ sukhoṣitāḥ
sukhaprabuddhāḥ rājānam upatasthuḥ yudhiṣṭhiram
16. tatra te bhakṣānnapānaiḥ samupetāḥ sukhoṣitāḥ
sukhaprabuddhāḥ rājānam yudhiṣṭhiram upatasthuḥ
16. There, furnished with food and drink, having rested comfortably, and having woken up refreshed, they approached King Yudhiṣṭhira.