Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-6, chapter-62

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
भीष्म उवाच ।
ततः स भगवान्देवो लोकानां परमेश्वरः ।
ब्रह्माणं प्रत्युवाचेदं स्निग्धगम्भीरया गिरा ॥१॥
1. bhīṣma uvāca ,
tataḥ sa bhagavāndevo lokānāṁ parameśvaraḥ ,
brahmāṇaṁ pratyuvācedaṁ snigdhagambhīrayā girā.
1. bhīṣmaḥ uvāca tataḥ saḥ bhagavān devaḥ lokānām parameśvaraḥ
brahmāṇam pratyuvāca idam snigdha-gambhīrayā girā
1. bhīṣmaḥ uvāca tataḥ saḥ bhagavān devaḥ lokānām parameśvaraḥ
snigdha-gambhīrayā girā idam brahmāṇam pratyuvāca
1. Bhishma said: Then that divine one (bhagavān), the God who is the supreme Lord (īśvara) of all worlds, replied to Brahma with a soft and deep voice.
विदितं तात योगान्मे सर्वमेतत्तवेप्सितम् ।
तथा तद्भवितेत्युक्त्वा तत्रैवान्तरधीयत ॥२॥
2. viditaṁ tāta yogānme sarvametattavepsitam ,
tathā tadbhavitetyuktvā tatraivāntaradhīyata.
2. viditam tāta yogāt me sarvam etat tava īpsitam
tathā tat bhavitā iti uktvā tatra eva antaradhīyata
2. tāta,
me yogāt etat sarvam tava īpsitam viditam.
tathā tat bhavitā iti uktvā tatra eva antaradhīyata.
2. Dear one, all this that you desire is known to me through my spiritual discipline (yoga). Having said, 'So shall it be,' he disappeared right there.
ततो देवर्षिगन्धर्वा विस्मयं परमं गताः ।
कौतूहलपराः सर्वे पितामहमथाब्रुवन् ॥३॥
3. tato devarṣigandharvā vismayaṁ paramaṁ gatāḥ ,
kautūhalaparāḥ sarve pitāmahamathābruvan.
3. tataḥ devarṣigandharvāḥ vismayam paramam gatāḥ
kautūhalaparāḥ sarve pitāmaham atha abruvan
3. tataḥ,
devarṣigandharvāḥ paramam vismayam gatāḥ.
sarve kautūhalaparāḥ [santaḥ] atha pitāmaham abruvan.
3. Then, the divine sages (devarṣi) and gandharvas, filled with immense astonishment, all became extremely curious and addressed the Grandfather (Brahmā).
को न्वयं यो भगवता प्रणम्य विनयाद्विभो ।
वाग्भिः स्तुतो वरिष्ठाभिः श्रोतुमिच्छाम तं वयम् ॥४॥
4. ko nvayaṁ yo bhagavatā praṇamya vinayādvibho ,
vāgbhiḥ stuto variṣṭhābhiḥ śrotumicchāma taṁ vayam.
4. kaḥ nu ayam yaḥ bhagavatā praṇamya vinayāt vibho
vāgbhiḥ stutaḥ variṣṭhābhiḥ śrotum icchāma tam vayam
4. vibho,
kaḥ nu ayam yaḥ bhagavatā vinayāt praṇamya variṣṭhābhiḥ vāgbhiḥ stutaḥ? vayam tam śrotum icchāma.
4. O Lord (vibhu), who, then, is this one whom the venerable one (bhagavat), having bowed down respectfully, praised with the most excellent words? We wish to hear about him.
एवमुक्तस्तु भगवान्प्रत्युवाच पितामहः ।
देवब्रह्मर्षिगन्धर्वान्सर्वान्मधुरया गिरा ॥५॥
5. evamuktastu bhagavānpratyuvāca pitāmahaḥ ,
devabrahmarṣigandharvānsarvānmadhurayā girā.
5. evam uktaḥ tu bhagavān pratyuvāca pitāmahaḥ
devabrahmarṣigandharvān sarvān madhurayā girā
5. evam uktaḥ tu bhagavān pitāmahaḥ sarvān devabrahmarṣigandharvān madhurayā girā pratyuvāca.
5. Thus addressed, the venerable Grandfather (Brahmā), replied to all the gods, brahmin sages (brahmarṣi), and gandharvas with sweet words.
यत्तत्परं भविष्यं च भवितव्यं च यत्परम् ।
भूतात्मा यः प्रभुश्चैव ब्रह्म यच्च परं पदम् ॥६॥
6. yattatparaṁ bhaviṣyaṁ ca bhavitavyaṁ ca yatparam ,
bhūtātmā yaḥ prabhuścaiva brahma yacca paraṁ padam.
6. yat tat param bhaviṣyam ca bhavitavyam ca yat param
bhūtātmā yaḥ prabhuḥ ca eva brahma yat ca param padam
6. yat tat param bhaviṣyam ca,
yat param bhavitavyam ca,
yaḥ bhūtātmā ca eva prabhuḥ,
yat ca brahma ca param padam
6. That which is the supreme future, and that which is the ultimate destiny; He who is the soul (ātman) of all beings and indeed the Lord; and that which is the supreme (brahman) and the highest state.
तेनास्मि कृतसंवादः प्रसन्नेन सुरर्षभाः ।
जगतोऽनुग्रहार्थाय याचितो मे जगत्पतिः ॥७॥
7. tenāsmi kṛtasaṁvādaḥ prasannena surarṣabhāḥ ,
jagato'nugrahārthāya yācito me jagatpatiḥ.
7. tena asmi kṛtasaṃvādaḥ prasannena surarṣabhāḥ
jagataḥ anugrahārthāya yācitaḥ me jagatpatiḥ
7. surarṣabhāḥ,
tena prasannena asmi kṛtasaṃvādaḥ me jagatpatiḥ jagataḥ anugrahārthāya yācitaḥ
7. O foremost of gods, I have conversed with that pleased one. The Lord of the world (jagatpati) was implored by me for the sake of the world's welfare.
मानुषं लोकमातिष्ठ वासुदेव इति श्रुतः ।
असुराणां वधार्थाय संभवस्व महीतले ॥८॥
8. mānuṣaṁ lokamātiṣṭha vāsudeva iti śrutaḥ ,
asurāṇāṁ vadhārthāya saṁbhavasva mahītale.
8. mānuṣam lokam ātiṣṭha vāsudeva iti śrutaḥ
asurāṇām vadhārthāya saṃbhavasva mahītale
8. vāsudeva iti śrutaḥ (tvaṃ),
mānuṣam lokam ātiṣṭha asurāṇām vadhārthāya mahītale saṃbhavasva
8. Assume a human existence (lokam), becoming known as Vāsudeva. Be born on the earth for the purpose of slaying the asuras.
संग्रामे निहता ये ते दैत्यदानवराक्षसाः ।
त इमे नृषु संभूता घोररूपा महाबलाः ॥९॥
9. saṁgrāme nihatā ye te daityadānavarākṣasāḥ ,
ta ime nṛṣu saṁbhūtā ghorarūpā mahābalāḥ.
9. saṃgrāme nihatāḥ ye te daityadānavarākṣasāḥ
te ime nṛṣu saṃbhūtāḥ ghorarūpāḥ mahābalāḥ
9. ye te daityadānavarākṣasāḥ saṃgrāme nihatāḥ (āsan),
te ime nṛṣu saṃbhūtāḥ,
ghorarūpāḥ mahābalāḥ (ca santi)
9. Those Daityas, Danavas, and Rakshasas who were slain in battle; these very beings, terrifying in form and greatly powerful, have now been born among men.
तेषां वधार्थं भगवान्नरेण सहितो वशी ।
मानुषीं योनिमास्थाय चरिष्यति महीतले ॥१०॥
10. teṣāṁ vadhārthaṁ bhagavānnareṇa sahito vaśī ,
mānuṣīṁ yonimāsthāya cariṣyati mahītale.
10. teṣām vadhārtham bhagavān nareṇa sahitaḥ vaśī
mānuṣīm yonim āsthāya cariṣyati mahītale
10. bhagavān vaśī nareṇa sahitaḥ teṣām vadhārtham
mānuṣīm yonim āsthāya mahītale cariṣyati
10. For their destruction, the self-controlled Lord (Bhagavān), accompanied by Nara, will assume a human birth (yoni) and live on the earth.
नरनारायणौ यौ तौ पुराणावृषिसत्तमौ ।
सहितौ मानुषे लोके संभूतावमितद्युती ॥११॥
11. naranārāyaṇau yau tau purāṇāvṛṣisattamau ,
sahitau mānuṣe loke saṁbhūtāvamitadyutī.
11. naranārāyaṇau yau tau purāṇau ṛṣisattamau
sahitau mānuṣe loke saṃbhūtau amitadyutī
11. yau tau naranārāyaṇau purāṇau ṛṣisattamau,
sahitau (santaḥ) mānuṣe loke amitadyutī saṃbhūtau
11. Those two, Nara and Nārāyaṇa, who are the ancient and supreme sages (ṛṣi), have together manifested in the human world (loka) with immeasurable splendor.
अजेयौ समरे यत्तौ सहितावमरैरपि ।
मूढास्त्वेतौ न जानन्ति नरनारायणावृषी ॥१२॥
12. ajeyau samare yattau sahitāvamarairapi ,
mūḍhāstvetau na jānanti naranārāyaṇāvṛṣī.
12. ajeyau samare yattau sahitau amaraiḥ api
mūḍhāḥ tu etau na jānanti naranārāyaṇau ṛṣī
12. amaraiḥ api sahitau yattau (santaḥ) samare ajeyau (staḥ),
tu mūḍhāḥ etau naranārāyaṇau ṛṣī na jānanti
12. Even with the gods (amara) accompanying them, these two are unconquerable and prepared in battle. However, the foolish do not recognize these two sages (ṛṣi), Nara and Nārāyaṇa.
तस्याहमात्मजो ब्रह्मा सर्वस्य जगतः पतिः ।
वासुदेवोऽर्चनीयो वः सर्वलोकमहेश्वरः ॥१३॥
13. tasyāhamātmajo brahmā sarvasya jagataḥ patiḥ ,
vāsudevo'rcanīyo vaḥ sarvalokamaheśvaraḥ.
13. tasya aham ātmajaḥ brahmā sarvasya jagataḥ patiḥ
vāsudevaḥ arcanīyaḥ vaḥ sarvalokamaheśvaraḥ
13. aham tasya ātmajaḥ brahmā (asmi),
sarvasya jagataḥ patiḥ vāsudevaḥ vaḥ arcanīyaḥ,
(saḥ) sarvalokamaheśvaraḥ (asti)
13. I, Brahmā, am his son (ātmaja), the lord of the entire universe. Vāsudeva, the great lord (maheśvara) of all worlds, is to be worshipped by you.
तथा मनुष्योऽयमिति कदाचित्सुरसत्तमाः ।
नावज्ञेयो महावीर्यः शङ्खचक्रगदाधरः ॥१४॥
14. tathā manuṣyo'yamiti kadācitsurasattamāḥ ,
nāvajñeyo mahāvīryaḥ śaṅkhacakragadādharaḥ.
14. tathā manuṣyaḥ ayam iti kadācit sura-sattamāḥ na
avajñeyaḥ mahā-vīryaḥ śaṅkha-cakra-gadā-dharaḥ
14. sura-sattamāḥ tathā ayam manuṣyaḥ kadācit na avajñeyaḥ,
(saḥ hi) mahā-vīryaḥ śaṅkha-cakra-gadā-dharaḥ (asti)
14. O best among the gods (sura-sattamāḥ), this human (person) should never be disregarded, for he possesses great valor and wields the conch, the discus, and the mace.
एतत्परमकं गुह्यमेतत्परमकं पदम् ।
एतत्परमकं ब्रह्म एतत्परमकं यशः ॥१५॥
15. etatparamakaṁ guhyametatparamakaṁ padam ,
etatparamakaṁ brahma etatparamakaṁ yaśaḥ.
15. etat paramakam guhyam etat paramakam padam
etat paramakam brahma etat paramakam yaśaḥ
15. etat paramakam guhyam,
etat paramakam padam,
etat paramakam brahma,
etat paramakam yaśaḥ (asti)
15. This is the supreme secret, this is the ultimate state (padam). This is the supreme Absolute (brahman), this is the highest glory.
एतदक्षरमव्यक्तमेतत्तच्छाश्वतं महत् ।
एतत्पुरुषसंज्ञं वै गीयते ज्ञायते न च ॥१६॥
16. etadakṣaramavyaktametattacchāśvataṁ mahat ,
etatpuruṣasaṁjñaṁ vai gīyate jñāyate na ca.
16. etat akṣaram avyaktam etat tat śāśvatam mahat
etat puruṣa-saṃjñam vai gīyate jñāyate na ca
16. etat akṣaram avyaktam,
etat tat śāśvatam mahat,
etat vai puruṣa-saṃjñam gīyate ca na jñāyate.
16. This is the imperishable, the unmanifest; this is that eternal and great (reality). This, indeed, is known as the cosmic person (puruṣa); it is declared but not truly known.
एतत्परमकं तेज एतत्परमकं सुखम् ।
एतत्परमकं सत्यं कीर्तितं विश्वकर्मणा ॥१७॥
17. etatparamakaṁ teja etatparamakaṁ sukham ,
etatparamakaṁ satyaṁ kīrtitaṁ viśvakarmaṇā.
17. etat paramakam tejaḥ etat paramakam sukham
etat paramakam satyam kīrtitam viśva-karmaṇā
17. etat paramakam tejaḥ,
etat paramakam sukham,
etat paramakam satyam (ca); (etat) viśva-karmaṇā kīrtitam.
17. This is the supreme splendor, this is the ultimate happiness. This is the ultimate truth, as declared by Viśvakarman.
तस्मात्सर्वैः सुरैः सेन्द्रैर्लोकैश्चामितविक्रमः ।
नावज्ञेयो वासुदेवो मानुषोऽयमिति प्रभुः ॥१८॥
18. tasmātsarvaiḥ suraiḥ sendrairlokaiścāmitavikramaḥ ,
nāvajñeyo vāsudevo mānuṣo'yamiti prabhuḥ.
18. tasmāt sarvaiḥ suraiḥ sa-indraiḥ lokaiḥ ca amita-vikramaḥ
na avajñeyaḥ vāsudevaḥ mānuṣaḥ ayam iti prabhuḥ
18. tasmāt amita-vikramaḥ prabhuḥ vāsudevaḥ sarvaiḥ
sa-indraiḥ suraiḥ lokaiḥ ca ayam mānuṣaḥ iti na avajñeyaḥ
18. Therefore, the Lord (prabhu), Vāsudeva, who possesses immeasurable valor (amita-vikramaḥ), should not be disregarded by all the gods (suraiḥ) including Indra (saindraiḥ) and by all the worlds (lokaiḥ), simply because "He is a human being (mānuṣaḥ)."
यश्च मानुषमात्रोऽयमिति ब्रूयात्सुमन्दधीः ।
हृषीकेशमवज्ञानात्तमाहुः पुरुषाधमम् ॥१९॥
19. yaśca mānuṣamātro'yamiti brūyātsumandadhīḥ ,
hṛṣīkeśamavajñānāttamāhuḥ puruṣādhamam.
19. yaḥ ca mānuṣa-mātraḥ ayam iti brūyāt su-manda-dhīḥ
hṛṣīkeśam avajñānāt tam āhuḥ puruṣa-adhamam
19. yaḥ ca su-manda-dhīḥ ayam mānuṣa-mātraḥ iti avajñānāt hṛṣīkeśam brūyāt,
tam puruṣa-adhamam āhuḥ
19. And whoever, being extremely dull-witted (su-manda-dhīḥ), out of disrespect (avajñānāt) says, "He (ayam) is merely a human (mānuṣa-mātraḥ)," referring to Hṛṣīkeśa, people call that person the lowest of men (puruṣādhamam).
योगिनं तं महात्मानं प्रविष्टं मानुषीं तनुम् ।
अवमन्येद्वासुदेवं तमाहुस्तामसं जनाः ॥२०॥
20. yoginaṁ taṁ mahātmānaṁ praviṣṭaṁ mānuṣīṁ tanum ,
avamanyedvāsudevaṁ tamāhustāmasaṁ janāḥ.
20. yoginam tam mahā-ātmānam praviṣṭam mānuṣīm tanum
avamanyeta vāsudevam tam āhuḥ tāmasam janāḥ
20. janāḥ tam yoginam mahā-ātmānam mānuṣīm tanum praviṣṭam vāsudevam yaḥ avamanyeta,
tam tāmasam āhuḥ
20. Those people (janāḥ) who disrespect (avamanyeta) Vāsudeva - that great soul (mahātman), the yogī (yoginam), who has entered a human form (mānuṣīm tanum) - they call such a person "tāmasa" (ignorant and deluded).
देवं चराचरात्मानं श्रीवत्साङ्कं सुवर्चसम् ।
पद्मनाभं न जानाति तमाहुस्तामसं जनाः ॥२१॥
21. devaṁ carācarātmānaṁ śrīvatsāṅkaṁ suvarcasam ,
padmanābhaṁ na jānāti tamāhustāmasaṁ janāḥ.
21. devam cara-acara-ātmānam śrīvatsa-aṅkam su-varcasam
padma-nābham na jānāti tam āhuḥ tāmasam janāḥ
21. janāḥ yaḥ devam cara-acara-ātmānam śrīvatsa-aṅkam su-varcasam padma-nābham na jānāti,
tam tāmasam āhuḥ
21. Those people (janāḥ) who do not recognize (na jānāti) the divine being (devam) who is the self (ātman) of all moving and unmoving things (cara-acara), who bears the mark of Śrīvatsa (śrīvatsāṅkam), who is resplendent (suvarcasam), and who has a lotus from his navel (padmanābham) - they call such a person "tāmasa" (ignorant and deluded).
किरीटकौस्तुभधरं मित्राणामभयंकरम् ।
अवजानन्महात्मानं घोरे तमसि मज्जति ॥२२॥
22. kirīṭakaustubhadharaṁ mitrāṇāmabhayaṁkaram ,
avajānanmahātmānaṁ ghore tamasi majjati.
22. kirīṭakaustubhadharam mitrāṇām abhayaṃkaram
avajānan mahātmānam ghore tamasi majjati
22. avajānan mahātmānam kirīṭakaustubhadharam
mitrāṇām abhayaṃkaram ghore tamasi majjati
22. A person who disregards the great soul (mahātman), adorned with a crown and the Kaustubha gem, and who grants fearlessness to friends, sinks into terrible darkness.
एवं विदित्वा तत्त्वार्थं लोकानामीश्वरेश्वरः ।
वासुदेवो नमस्कार्यः सर्वलोकैः सुरोत्तमाः ॥२३॥
23. evaṁ viditvā tattvārthaṁ lokānāmīśvareśvaraḥ ,
vāsudevo namaskāryaḥ sarvalokaiḥ surottamāḥ.
23. evam viditvā tattvārtham lokānām īśvareśvaraḥ
vāsudevaḥ namaskāryaḥ sarvalokaiḥ surottamāḥ
23. surottamāḥ evam tattvārtham viditvā lokānām
īśvareśvaraḥ vāsudevaḥ sarvalokaiḥ namaskāryaḥ
23. O best among gods, having thus understood the true essence, Vāsudeva, the Lord of lords of all beings, is worthy of salutation by all worlds.
एवमुक्त्वा स भगवान्सर्वान्देवगणान्पुरा ।
विसृज्य सर्वलोकात्मा जगाम भवनं स्वकम् ॥२४॥
24. evamuktvā sa bhagavānsarvāndevagaṇānpurā ,
visṛjya sarvalokātmā jagāma bhavanaṁ svakam.
24. evam uktvā saḥ bhagavān sarvān devagaṇān purā
visṛjya sarvalokātmā jagāma bhavanam svakam
24. saḥ bhagavān sarvalokātmā purā evam sarvān
devagaṇān uktvā visṛjya svakam bhavanam jagāma
24. Having thus spoken to all the hosts of gods formerly, that venerable Lord, the soul (ātman) of all worlds, dismissed them and went to his own abode.
ततो देवाः सगन्धर्वा मुनयोऽप्सरसोऽपि च ।
कथां तां ब्रह्मणा गीतां श्रुत्वा प्रीता दिवं ययुः ॥२५॥
25. tato devāḥ sagandharvā munayo'psaraso'pi ca ,
kathāṁ tāṁ brahmaṇā gītāṁ śrutvā prītā divaṁ yayuḥ.
25. tataḥ devāḥ sagandharvāḥ munayaḥ apsarasaḥ api ca
kathām tām brahmaṇā gītām śrutvā prītāḥ divam yayuḥ
25. tataḥ devāḥ sagandharvāḥ munayaḥ apsarasaḥ api ca
brahmaṇā gītām tām kathām śrutvā prītāḥ divam yayuḥ
25. Then, the gods accompanied by the Gandharvas, the sages, and also the Apsarases, having heard that story narrated by Brahmā, became delighted and went to heaven.
एतच्छ्रुतं मया तात ऋषीणां भावितात्मनाम् ।
वासुदेवं कथयतां समवाये पुरातनम् ॥२६॥
26. etacchrutaṁ mayā tāta ṛṣīṇāṁ bhāvitātmanām ,
vāsudevaṁ kathayatāṁ samavāye purātanam.
26. etat śrutam mayā tāta ṛṣīṇām bhāvitātmanām
vāsudevam kathayatām samavāye purātanam
26. tāta,
mayā bhāvitātmanām ṛṣīṇām samavāye पुरातनम् vāsudevam kathayatām etat śrutam
26. O dear one, I heard this from ancient sages with cultivated souls (ātman), in an assembly, when they were speaking of the primeval Vāsudeva.
जामदग्न्यस्य रामस्य मार्कण्डेयस्य धीमतः ।
व्यासनारदयोश्चापि श्रुतं श्रुतविशारद ॥२७॥
27. jāmadagnyasya rāmasya mārkaṇḍeyasya dhīmataḥ ,
vyāsanāradayoścāpi śrutaṁ śrutaviśārada.
27. jāmadagnyasya rāmasya mārkaṇḍeyasya dhīmataḥ
vyāsanāradayoḥ ca api śrutam śrutaviśārada
27. śrutaviśārada,
(etat) jāmadagnyasya rāmasya,
dhīmataḥ mārkaṇḍeyasya,
vyāsanāradayoḥ ca api śrutam
27. O expert in sacred knowledge, this was also heard from Jamadagni's son Rama, from the wise Mārkaṇḍeya, and from Vyāsa and Nārada.
एतमर्थं च विज्ञाय श्रुत्वा च प्रभुमव्ययम् ।
वासुदेवं महात्मानं लोकानामीश्वरेश्वरम् ॥२८॥
28. etamarthaṁ ca vijñāya śrutvā ca prabhumavyayam ,
vāsudevaṁ mahātmānaṁ lokānāmīśvareśvaram.
28. etam artham ca vijñāya śrutvā ca prabhum avyayam
vāsudevam mahātmānam lokānām īśvareśvaram
28. च एतम् अर्थम् विज्ञाय,
च अव्ययम् प्रभुम् vāsudevam महात्मानम् लोकानाम् īśvareśvaram श्रुत्वा
28. And having understood this meaning, and having heard about the imperishable Lord, Vāsudeva, the great soul (mahātman), who is the Lord of the lords of all worlds...
यस्यासावात्मजो ब्रह्मा सर्वस्य जगतः पिता ।
कथं न वासुदेवोऽयमर्च्यश्चेज्यश्च मानवैः ॥२९॥
29. yasyāsāvātmajo brahmā sarvasya jagataḥ pitā ,
kathaṁ na vāsudevo'yamarcyaścejyaśca mānavaiḥ.
29. yasya asau ātmajaḥ brahmā sarvasya jagataḥ pitā
katham na vāsudevaḥ ayam arcyaḥ ca ijyaḥ ca mānavaiḥ
29. yasya ātmajaḥ asau brahmā sarvasya jagataḥ pitā (asti),
ayam vāsudevaḥ mānavaiḥ katham na arcyaḥ ca ijyaḥ ca?
29. How can this Vāsudeva (Kṛṣṇa) not be revered and offered Vedic ritual (yajña) by humanity, when Brahmā, the creator born from His own being (ātman), is the father of the entire universe?
वारितोऽसि पुरा तात मुनिभिर्वेदपारगैः ।
मा गच्छ संयुगं तेन वासुदेवेन धीमता ।
मा पाण्डवैः सार्धमिति तच्च मोहान्न बुध्यसे ॥३०॥
30. vārito'si purā tāta munibhirvedapāragaiḥ ,
mā gaccha saṁyugaṁ tena vāsudevena dhīmatā ,
mā pāṇḍavaiḥ sārdhamiti tacca mohānna budhyase.
30. vāritaḥ asi purā tāta munibhiḥ
vedapāragaiḥ mā gaccha saṃyugam tena
vāsudevena dhīmatā mā pāṇḍavaiḥ
sārdham iti tat ca mohāt na budhyase
30. tāta purā vedapāragaiḥ munibhiḥ
vāritaḥ asi tena dhīmatā vāsudevena
saṃyugam mā gaccha pāṇḍavaiḥ sārdham
mā iti ca tat mohāt na budhyase
30. Dear father, you were previously forbidden by sages, those who have mastered the Vedas. They told you, 'Do not go into battle with that intelligent Vāsudeva (Kṛṣṇa), nor with the Pāṇḍavas.' Yet, because of your delusion, you do not understand that advice.
मन्ये त्वां राक्षसं क्रूरं तथा चासि तमोवृतः ।
यस्माद्द्विषसि गोविन्दं पाण्डवं च धनंजयम् ।
नरनारायणौ देवौ नान्यो द्विष्याद्धि मानवः ॥३१॥
31. manye tvāṁ rākṣasaṁ krūraṁ tathā cāsi tamovṛtaḥ ,
yasmāddviṣasi govindaṁ pāṇḍavaṁ ca dhanaṁjayam ,
naranārāyaṇau devau nānyo dviṣyāddhi mānavaḥ.
31. manye tvām rākṣasam krūram tathā ca
asi tamaḥvṛtaḥ yasmāt dviṣasi govindam
pāṇḍavam ca dhanañjayam naranārāyaṇau
devau na anyaḥ dviṣyāt hi mānavaḥ
31. tvām krūram rākṣasam manye tathā ca
tamaḥvṛtaḥ asi yasmāt govindam ca
pāṇḍavam dhanañjayam dviṣasi hi anyaḥ
mānavaḥ naranārāyaṇau devau na dviṣyāt
31. I consider you a cruel demon, and you are indeed enveloped in ignorance (tamas). This is because you hate Govinda (Kṛṣṇa) and Arjuna, the Pāṇḍava. Truly, no other human being would hate these two deities, Nara and Nārāyaṇa.
तस्माद्ब्रवीमि ते राजन्नेष वै शाश्वतोऽव्ययः ।
सर्वलोकमयो नित्यः शास्ता धाता धरो ध्रुवः ॥३२॥
32. tasmādbravīmi te rājanneṣa vai śāśvato'vyayaḥ ,
sarvalokamayo nityaḥ śāstā dhātā dharo dhruvaḥ.
32. tasmāt bravīmi te rājan eṣa vai śāśvataḥ avyayaḥ
sarvalokamayaḥ nityaḥ śāstā dhātā dharaḥ dhruvaḥ
32. rājan tasmāt te bravīmi eṣa vai śāśvataḥ avyayaḥ
sarvalokamayaḥ nityaḥ śāstā dhātā dharaḥ dhruvaḥ
32. Therefore, O King, I tell you: this one is indeed eternal and imperishable. He is constituted of all worlds, everlasting, the controller, the creator, the upholder, and the steadfast one.
लोकान्धारयते यस्त्रींश्चराचरगुरुः प्रभुः ।
योद्धा जयश्च जेता च सर्वप्रकृतिरीश्वरः ॥३३॥
33. lokāndhārayate yastrīṁścarācaraguruḥ prabhuḥ ,
yoddhā jayaśca jetā ca sarvaprakṛtirīśvaraḥ.
33. lokān dhārayate yaḥ trīn carācaraguruḥ prabhuḥ
yoddhā jayaḥ ca jetā ca sarvaprakṛtiḥ īśvaraḥ
33. yaḥ trīn lokān dhārayate carācaraguruḥ prabhuḥ
yoddhā ca jayaḥ ca jetā ca sarvaprakṛtiḥ īśvaraḥ
33. He is the one who sustains the three worlds, the preceptor of all moving and non-moving beings, the supreme Lord. He is the warrior, the victory, and also the conqueror; the essence of all nature (prakṛti) and the sovereign (īśvara).
राजन्सत्त्वमयो ह्येष तमोरागविवर्जितः ।
यतः कृष्णस्ततो धर्मो यतो धर्मस्ततो जयः ॥३४॥
34. rājansattvamayo hyeṣa tamorāgavivarjitaḥ ,
yataḥ kṛṣṇastato dharmo yato dharmastato jayaḥ.
34. rājan sattvamayaḥ hi eṣaḥ tamaḥ-rāga-vivarjitaḥ
yataḥ kṛṣṇaḥ tataḥ dharmaḥ yataḥ dharmaḥ tataḥ jayaḥ
34. rājan hi eṣaḥ sattvamayaḥ tamaḥ-rāga-vivarjitaḥ
yataḥ kṛṣṇaḥ tataḥ dharmaḥ yataḥ dharmaḥ tataḥ jayaḥ
34. O King, indeed, this one (Krishna) is full of purity, devoid of darkness (tamas) and attachment (rāga). Where Krishna is, there is natural law (dharma); where natural law (dharma) is, there is victory.
तस्य माहात्म्ययोगेन योगेनात्मन एव च ।
धृताः पाण्डुसुता राजञ्जयश्चैषां भविष्यति ॥३५॥
35. tasya māhātmyayogena yogenātmana eva ca ,
dhṛtāḥ pāṇḍusutā rājañjayaścaiṣāṁ bhaviṣyati.
35. tasya māhātmya-yogena yogena ātmanaḥ eva ca
dhṛtāḥ pāṇḍusutāḥ rājan jayaḥ ca eṣām bhaviṣyati
35. rājan tasya māhātmya-yogena ca ātmanaḥ yogena
eva pāṇḍusutāḥ dhṛtāḥ eṣām ca jayaḥ bhaviṣyati
35. O King, by the power of his (Krishna's) greatness and by the power (yoga) of his own self (ātman), the sons of Pandu are sustained, and victory will be theirs.
श्रेयोयुक्तां सदा बुद्धिं पाण्डवानां दधाति यः ।
बलं चैव रणे नित्यं भयेभ्यश्चैव रक्षति ॥३६॥
36. śreyoyuktāṁ sadā buddhiṁ pāṇḍavānāṁ dadhāti yaḥ ,
balaṁ caiva raṇe nityaṁ bhayebhyaścaiva rakṣati.
36. śreyaḥ-yuktām sadā buddhiṃ pāṇḍavānām dadhāti yaḥ
balam ca eva raṇe nityam bhayebhyaḥ ca eva rakṣati
36. yaḥ sadā pāṇḍavānām śreyaḥ-yuktām buddhiṃ dadhāti
ca rane nityam balam eva ca bhayebhyaḥ eva rakṣati
36. He (Krishna) who always endows the Pandavas with beneficial understanding, and constantly protects their strength in battle and shields them from all fears.
स एष शाश्वतो देवः सर्वगुह्यमयः शिवः ।
वासुदेव इति ज्ञेयो यन्मां पृच्छसि भारत ॥३७॥
37. sa eṣa śāśvato devaḥ sarvaguhyamayaḥ śivaḥ ,
vāsudeva iti jñeyo yanmāṁ pṛcchasi bhārata.
37. saḥ eṣaḥ śāśvataḥ devaḥ sarva-guhyamayaḥ śivaḥ
vāsudeva iti jñeyaḥ yat mām pṛcchasi bhārata
37. bhārata yat mām pṛcchasi saḥ eṣaḥ śāśvataḥ devaḥ
sarva-guhyamayaḥ śivaḥ iti vāsudevaḥ jñeyaḥ
37. This eternal, divine being, who embodies all mysteries and is supremely auspicious (śiva), is to be known as Vasudeva - Him about whom you question me, O Bhārata (Dhritarashtra).
ब्राह्मणैः क्षत्रियैर्वैश्यैः शूद्रैश्च कृतलक्षणैः ।
सेव्यतेऽभ्यर्च्यते चैव नित्ययुक्तैः स्वकर्मभिः ॥३८॥
38. brāhmaṇaiḥ kṣatriyairvaiśyaiḥ śūdraiśca kṛtalakṣaṇaiḥ ,
sevyate'bhyarcyate caiva nityayuktaiḥ svakarmabhiḥ.
38. brāhmaṇaiḥ kṣatriyaiḥ vaiśyaiḥ śūtraiḥ ca kṛtalakṣaṇaiḥ
sevyate abhyarcyate ca eva nityayuktaiḥ svakarmabhiḥ
38. kṛtalakṣaṇaiḥ brāhmaṇaiḥ kṣatriyaiḥ vaiśyaiḥ śūtraiḥ ca
nityayuktaiḥ svakarmabhiḥ ca eva sevyate abhyarcyate
38. It is served and revered by brahmins, kshatriyas, vaishyas, and shudras who are distinguished by their prescribed characteristics, and by those who are always diligently engaged in their own duties (svakarma).
द्वापरस्य युगस्यान्ते आदौ कलियुगस्य च ।
सात्वतं विधिमास्थाय गीतः संकर्षणेन यः ॥३९॥
39. dvāparasya yugasyānte ādau kaliyugasya ca ,
sātvataṁ vidhimāsthāya gītaḥ saṁkarṣaṇena yaḥ.
39. dvāparasya yugasya ante ādau kaliyugasya ca
sātvatam vidhim āsthāya gītaḥ saṃkarṣaṇena yaḥ
39. yaḥ dvāparasya yugasya ante ca kaliyugasya ādau
sātvatam vidhim āsthāya saṃkarṣaṇena gītaḥ
39. This (method or teaching), which was proclaimed by Saṃkarṣaṇa, adopting the Sattvata tradition, at the end of the Dvapara age (yuga) and the beginning of the Kali age (yuga).
स एष सर्वासुरमर्त्यलोकं समुद्रकक्ष्यान्तरिताः पुरीश्च ।
युगे युगे मानुषं चैव वासं पुनः पुनः सृजते वासुदेवः ॥४०॥
40. sa eṣa sarvāsuramartyalokaṁ; samudrakakṣyāntaritāḥ purīśca ,
yuge yuge mānuṣaṁ caiva vāsaṁ; punaḥ punaḥ sṛjate vāsudevaḥ.
40. sa eṣa sarvāsuramartyālokam samudrakakṣyāntaritāḥ purīḥ ca
yuge yuge mānuṣam ca eva vāsam punaḥ punaḥ sṛjate vāsudevaḥ
40. eṣaḥ saḥ vāsudevaḥ yuge yuge punaḥ punaḥ sarvāsuramartyālokam
samudrakakṣyāntaritāḥ purīḥ ca eva mānuṣam vāsam ca sṛjate
40. This Vāsudeva (kṛṣṇa) repeatedly creates, age after age (yuga), all the worlds of asuras and mortals, cities separated by oceanic zones, and human existences.