Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-13, chapter-112

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
युधिष्ठिर उवाच ।
पितामह महाबाहो सर्वशास्त्रविशारद ।
श्रोतुमिच्छामि मर्त्यानां संसारविधिमुत्तमम् ॥१॥
1. yudhiṣṭhira uvāca ,
pitāmaha mahābāho sarvaśāstraviśārada ,
śrotumicchāmi martyānāṁ saṁsāravidhimuttamam.
1. yudhiṣṭhiraḥ uvāca pitāmaha mahābāho sarvaśāstraviśārad
śrotum icchāmi martyānām saṃsāravidhim uttamam
1. yudhiṣṭhiraḥ uvāca he pitāmaha mahābāho sarvaśāstraviśārad,
martyānām uttamam saṃsāravidhim śrotum icchāmi
1. Yudhishthira said: "O Grandfather, O mighty-armed one, O expert in all scriptures! I wish to hear about the supreme process concerning the worldly existence (saṃsāra) of mortals."
केन वृत्तेन राजेन्द्र वर्तमाना नरा युधि ।
प्राप्नुवन्त्युत्तमं स्वर्गं कथं च नरकं नृप ॥२॥
2. kena vṛttena rājendra vartamānā narā yudhi ,
prāpnuvantyuttamaṁ svargaṁ kathaṁ ca narakaṁ nṛpa.
2. kena vṛttena rājendra vartamānāḥ narāḥ yudhi
prāpnuvanti uttamam svargam katham ca narakam nṛpa
2. rājendra yudhi nṛpa,
kena vṛttena vartamānāḥ narāḥ uttamam svargam prāpnuvanti,
ca katham narakam
2. O King of kings, O Yudhishthira, O King! By what conduct do people behave to attain supreme heaven, and how do they attain hell?
मृतं शरीरमुत्सृज्य काष्ठलोष्टसमं जनाः ।
प्रयान्त्यमुं लोकमितः को वै ताननुगच्छति ॥३॥
3. mṛtaṁ śarīramutsṛjya kāṣṭhaloṣṭasamaṁ janāḥ ,
prayāntyamuṁ lokamitaḥ ko vai tānanugacchati.
3. mṛtam śarīram utsṛjya kāṣṭhaloṣṭasamam janāḥ
prayānti amum lokam itaḥ kaḥ vai tān anugacchati
3. janāḥ itaḥ kāṣṭhaloṣṭasamam mṛtam śarīram utsṛjya
amum lokam prayānti kaḥ vai tān anugacchati
3. When people abandon their dead body, which is like a mere log or a clod of earth, they depart from this world to another. Who, then, truly follows them?
भीष्म उवाच ।
असावायाति भगवान्बृहस्पतिरुदारधीः ।
पृच्छैनं सुमहाभागमेतद्गुह्यं सनातनम् ॥४॥
4. bhīṣma uvāca ,
asāvāyāti bhagavānbṛhaspatirudāradhīḥ ,
pṛcchainaṁ sumahābhāgametadguhyaṁ sanātanam.
4. bhīṣmaḥ uvāca | asau āyāti bhagavān bṛhaspatiḥ udāradhīḥ
| pṛccha enam sumahābhāgam etat guhyam sanātanam
4. bhīṣmaḥ uvāca asau bhagavān udāradhīḥ bṛhaspatiḥ
āyāti pṛccha enam sumahābhāgam etat sanātanam guhyam
4. Bhishma said, "Here comes the venerable (bhagavān) Brihaspati, who possesses a noble intellect. Ask this most revered and fortunate one about this eternal and profound secret."
नैतदन्येन शक्यं हि वक्तुं केनचिदद्य वै ।
वक्ता बृहस्पतिसमो न ह्यन्यो विद्यते क्वचित् ॥५॥
5. naitadanyena śakyaṁ hi vaktuṁ kenacidadya vai ,
vaktā bṛhaspatisamo na hyanyo vidyate kvacit.
5. na etat anyena śakyam hi vaktum kenacit adya vai
| vaktā bṛhaspatisamaḥ na hi anyaḥ vidyate kvacit
5. hi adya vai anyena kenacit etat vaktum na śakyam
hi kvacit bṛhaspatisamaḥ anyaḥ vaktā na vidyate
5. Indeed, this cannot be explained by anyone else today; for no other speaker equal to Brihaspati exists anywhere.
वैशंपायन उवाच ।
तयोः संवदतोरेवं पार्थगाङ्गेययोस्तदा ।
आजगाम विशुद्धात्मा भगवान्स बृहस्पतिः ॥६॥
6. vaiśaṁpāyana uvāca ,
tayoḥ saṁvadatorevaṁ pārthagāṅgeyayostadā ,
ājagāma viśuddhātmā bhagavānsa bṛhaspatiḥ.
6. vaiśaṃpāyanaḥ uvāca | tayoḥ saṃvadatoḥ evam pārthagāṅgeyayyoḥ
tadā | ājagāma viśuddhātmā bhagavān saḥ bṛhaspatiḥ
6. vaiśaṃpāyanaḥ uvāca tadā evam saṃvadatoḥ tayoḥ
pārthagāṅgeyayyoḥ saḥ bhagavān viśuddhātmā bṛhaspatiḥ ājagāma
6. Vaishampayana said, "As Partha (Arjuna) and Gāṅgeya (Bhishma) were thus conversing, the venerable (bhagavān) Brihaspati, pure in spirit (viśuddhātmā), then arrived."
ततो राजा समुत्थाय धृतराष्ट्रपुरोगमः ।
पूजामनुपमां चक्रे सर्वे ते च सभासदः ॥७॥
7. tato rājā samutthāya dhṛtarāṣṭrapurogamaḥ ,
pūjāmanupamāṁ cakre sarve te ca sabhāsadaḥ.
7. tataḥ rājā samutthāya dhṛtarāṣṭrapurogamaḥ
pūjām anupamām cakre sarve te ca sabhāsadaḥ
7. tataḥ rājā dhṛtarāṣṭrapurogamaḥ samutthāya
ca sarve te sabhāsadaḥ anupamām pūjām cakre
7. Then the king, with Dhṛtarāṣṭra at the forefront, stood up, and all the members of the assembly offered incomparable honor.
ततो धर्मसुतो राजा भगवन्तं बृहस्पतिम् ।
उपगम्य यथान्यायं प्रश्नं पप्रच्छ सुव्रतः ॥८॥
8. tato dharmasuto rājā bhagavantaṁ bṛhaspatim ,
upagamya yathānyāyaṁ praśnaṁ papraccha suvrataḥ.
8. tataḥ dharmasutaḥ rājā bhagavantam bṛhaspatim
upagamya yathānyāyam praśnam papraccha suvrataḥ
8. tataḥ dharmasutaḥ suvrataḥ rājā bhagavantam
bṛhaspatim upagamya yathānyāyam praśnam papraccha
8. Then the virtuous King Yudhiṣṭhira, son of (dharma), duly approached the venerable Bṛhaspati and asked a question.
युधिष्ठिर उवाच ।
भगवन्सर्वधर्मज्ञ सर्वशास्त्रविशारद ।
मर्त्यस्य कः सहायो वै पिता माता सुतो गुरुः ॥९॥
9. yudhiṣṭhira uvāca ,
bhagavansarvadharmajña sarvaśāstraviśārada ,
martyasya kaḥ sahāyo vai pitā mātā suto guruḥ.
9. yudhiṣṭhiraḥ uvāca bhagavan sarvadharmajña sarvaśāstraviśārada
martyasya kaḥ sahāyaḥ vai pitā mātā sutaḥ guruḥ
9. yudhiṣṭhiraḥ uvāca bhagavan sarvadharmajña sarvaśāstraviśārada
martyasya kaḥ sahāyaḥ vai pitā mātā sutaḥ guruḥ
9. Yudhiṣṭhira said: 'O Venerable one, knower of all aspects of (dharma) and expert in all scriptures! For a mortal being, who truly serves as a helper? Is it a father, a mother, a son, or a spiritual teacher (guru)?'
मृतं शरीरमुत्सृज्य काष्ठलोष्टसमं जनाः ।
गच्छन्त्यमुत्रलोकं वै क एनमनुगच्छति ॥१०॥
10. mṛtaṁ śarīramutsṛjya kāṣṭhaloṣṭasamaṁ janāḥ ,
gacchantyamutralokaṁ vai ka enamanugacchati.
10. mṛtam śarīram utsṛjya kāṣṭhaloṣṭasamam janāḥ
gacchanti amutralokam vai kaḥ enam anugacchati
10. janāḥ mṛtam kāṣṭhaloṣṭasamam śarīram utsṛjya
amutralokam gacchanti vai kaḥ enam anugacchati
10. People abandon the dead body, which is like a mere log or a clod of earth, and indeed they go to the next world. Who follows this departed person (ātman)?
बृहस्पतिरुवाच ।
एकः प्रसूतो राजेन्द्र जन्तुरेको विनश्यति ।
एकस्तरति दुर्गाणि गच्छत्येकश्च दुर्गतिम् ॥११॥
11. bṛhaspatiruvāca ,
ekaḥ prasūto rājendra jantureko vinaśyati ,
ekastarati durgāṇi gacchatyekaśca durgatim.
11. bṛhaspatiḥ uvāca ekaḥ prasūtaḥ rājendra jantuḥ ekaḥ
vinaśyati ekaḥ tarati durgāṇi gacchati ekaḥ ca durgatim
11. bṛhaspatiḥ uvāca rājendra ekaḥ jantuḥ prasūtaḥ ekaḥ
vinaśyati ekaḥ durgāṇi tarati ca ekaḥ durgatim gacchati
11. Bṛhaspati said: O king, a living being is born alone, and a living being dies alone. Alone, one overcomes difficulties, and alone, one falls into a miserable state.
असहायः पिता माता तथा भ्राता सुतो गुरुः ।
ज्ञातिसंबन्धिवर्गश्च मित्रवर्गस्तथैव च ॥१२॥
12. asahāyaḥ pitā mātā tathā bhrātā suto guruḥ ,
jñātisaṁbandhivargaśca mitravargastathaiva ca.
12. asahāyaḥ pitā mātā tathā bhrātā sutaḥ guruḥ
jñātisambandhivargaḥ ca mitravargaḥ tathā eva ca
12. pitā mātā tathā bhrātā sutaḥ guruḥ asahāyaḥ
jñātisambandhivargaḥ ca mitravargaḥ tathā eva ca
12. Father, mother, as well as a brother, a son, and a spiritual teacher (guru) are all unable to truly help (a person in these ultimate matters). The group of relatives and the group of friends are likewise (unable to help).
मृतं शरीरमुत्सृज्य काष्ठलोष्टसमं जनाः ।
मुहूर्तमुपतिष्ठन्ति ततो यान्ति पराङ्मुखाः ।
तैस्तच्छरीरमुत्सृष्टं धर्म एकोऽनुगच्छति ॥१३॥
13. mṛtaṁ śarīramutsṛjya kāṣṭhaloṣṭasamaṁ janāḥ ,
muhūrtamupatiṣṭhanti tato yānti parāṅmukhāḥ ,
taistaccharīramutsṛṣṭaṁ dharma eko'nugacchati.
13. mṛtam śarīram utsṛjya kāṣṭhaloṣṭhasamam
janāḥ muhūrtam upatiṣṭhanti
tataḥ yānti parāṅmukhāḥ taiḥ tat śarīram
utsṛṣṭam dharmaḥ ekaḥ anugacchati
13. janāḥ kāṣṭhaloṣṭhasamam mṛtam śarīram
utsṛjya muhūrtam upatiṣṭhanti
tataḥ parāṅmukhāḥ yānti taiḥ utsṛṣṭam
tat śarīram dharmaḥ ekaḥ anugacchati
13. People abandon the dead body, which is like a log or a clod of earth, and remain (with it) for only a moment. Then they turn away. The righteousness (dharma) alone follows that body, abandoned by them.
तस्माद्धर्मः सहायार्थे सेवितव्यः सदा नृभिः ।
प्राणी धर्मसमायुक्तो गच्छते स्वर्गतिं पराम् ।
तथैवाधर्मसंयुक्तो नरकायोपपद्यते ॥१४॥
14. tasmāddharmaḥ sahāyārthe sevitavyaḥ sadā nṛbhiḥ ,
prāṇī dharmasamāyukto gacchate svargatiṁ parām ,
tathaivādharmasaṁyukto narakāyopapadyate.
14. tasmāt dharmaḥ sahāyārthe sevitavyaḥ
sadā nṛbhiḥ prāṇī dharmasamāyuktaḥ
gacchati svargatim parām tathā eva
adharmasaṃyuktaḥ narakāya upapadyate
14. tasmāt dharmaḥ sahāyārthe sadā nṛbhiḥ
sevitavyaḥ prāṇī dharmasamāyuktaḥ
svargatim parām gacchati tathā eva
adharmasaṃyuktaḥ narakāya upapadyate
14. Therefore, righteous action (dharma) should always be cultivated by human beings for the sake of true help. A living being endowed with righteousness (dharma) attains the supreme heavenly state. Similarly, one associated with unrighteousness (adharma) falls into hell.
तस्मान्न्यायागतैरर्थैर्धर्मं सेवेत पण्डितः ।
धर्म एको मनुष्याणां सहायः पारलौकिकः ॥१५॥
15. tasmānnyāyāgatairarthairdharmaṁ seveta paṇḍitaḥ ,
dharma eko manuṣyāṇāṁ sahāyaḥ pāralaukikaḥ.
15. tasmāt nyāyāgataiḥ arthaiḥ dharmam seveta paṇḍitaḥ
dharmaḥ ekaḥ manuṣyāṇām sahāyaḥ pāralaukikaḥ
15. tasmāt paṇḍitaḥ nyāyāgataiḥ arthaiḥ dharmam seveta
dharmaḥ ekaḥ manuṣyāṇām pāralaukikaḥ sahāyaḥ
15. Therefore, a wise person should practice righteous conduct (dharma) using resources obtained through just means. Righteous conduct (dharma) alone is the transcendent helper for human beings.
लोभान्मोहादनुक्रोशाद्भयाद्वाप्यबहुश्रुतः ।
नरः करोत्यकार्याणि परार्थे लोभमोहितः ॥१६॥
16. lobhānmohādanukrośādbhayādvāpyabahuśrutaḥ ,
naraḥ karotyakāryāṇi parārthe lobhamohitaḥ.
16. lobhāt mohāt anukrośāt bhayāt vā api abahuśrutaḥ
naraḥ karoti akāryāṇi parārthe lobha-mohitaḥ
16. lobhāt mohāt anukrośāt bhayāt vā api abahuśrutaḥ
naraḥ lobha-mohitaḥ parārthe akāryāṇi karoti
16. Driven by greed, delusion, misplaced compassion, or fear, even an unlearned person performs improper actions for others' sake, being completely deluded by greed.
धर्मश्चार्थश्च कामश्च त्रितयं जीविते फलम् ।
एतत्त्रयमवाप्तव्यमधर्मपरिवर्जितम् ॥१७॥
17. dharmaścārthaśca kāmaśca tritayaṁ jīvite phalam ,
etattrayamavāptavyamadharmaparivarjitam.
17. dharmaḥ ca arthaḥ ca kāmaḥ ca tritayam jīvite
phalam etat trayam avāptavyam adharma-parivarjitam
17. dharmaḥ ca arthaḥ ca kāmaḥ ca tritayam jīvite
phalam etat trayam adharma-parivarjitam avāptavyam
17. Righteous conduct (dharma), material prosperity (artha), and legitimate desires (kāma) – this trinity constitutes the fruit of life. This triad should be achieved, but always free from unrighteousness (adharma).
युधिष्ठिर उवाच ।
श्रुतं भगवतो वाक्यं धर्मयुक्तं परं हितम् ।
शरीरविचयं ज्ञातुं बुद्धिस्तु मम जायते ॥१८॥
18. yudhiṣṭhira uvāca ,
śrutaṁ bhagavato vākyaṁ dharmayuktaṁ paraṁ hitam ,
śarīravicayaṁ jñātuṁ buddhistu mama jāyate.
18. Yudhiṣṭhiraḥ uvāca śrutam bhagavataḥ vākyam dharma-yuktam
param hitam śarīra-vicayam jñātum buddhiḥ tu mama jāyate
18. Yudhiṣṭhiraḥ uvāca bhagavataḥ dharma-yuktam param hitam
vākyam śrutam tu mama buddhiḥ śarīra-vicayam jñātum jāyate
18. Yudhiṣṭhira said: I have heard your words, revered sir, which are imbued with (dharma) and are supremely beneficial. Now, a desire arises in me to understand the composition of the body.
मृतं शरीररहितं सूक्ष्ममव्यक्ततां गतम् ।
अचक्षुर्विषयं प्राप्तं कथं धर्मोऽनुगच्छति ॥१९॥
19. mṛtaṁ śarīrarahitaṁ sūkṣmamavyaktatāṁ gatam ,
acakṣurviṣayaṁ prāptaṁ kathaṁ dharmo'nugacchati.
19. mṛtam śarīrarahitam sūkṣmam avyaktatām gatam
acakṣurviṣayam prāptam katham dharmaḥ anugacchati
19. dharmaḥ katham mṛtam śarīrarahitam sūkṣmam
avyaktatām gatam acakṣurviṣayam prāptam anugacchati
19. How does (natural law) dharma follow a deceased being that has become bodiless, subtle, attained an unmanifest state, and reached a realm beyond the perception of the eyes?
बृहस्पतिरुवाच ।
पृथिवी वायुराकाशमापो ज्योतिश्च पञ्चमम् ।
बुद्धिरात्मा च सहिता धर्मं पश्यन्ति नित्यदा ॥२०॥
20. bṛhaspatiruvāca ,
pṛthivī vāyurākāśamāpo jyotiśca pañcamam ,
buddhirātmā ca sahitā dharmaṁ paśyanti nityadā.
20. bṛhaspatiḥ uvāca | pṛthivī vāyuḥ ākāśam āpaḥ jyotiḥ ca
pañcamam | buddhiḥ ātmā ca sahitā dharmam paśyanti nityadā
20. bṛhaspatiḥ uvāca pṛthivī vāyuḥ ākāśam āpaḥ jyotiḥ ca
pañcamam buddhiḥ ātmā ca sahitā nityadā dharmam paśyanti
20. Bṛhaspati said: Earth, air, space, water, and fire (the fifth element), along with the intellect and the self (ātman) united, always perceive (natural law) dharma.
प्राणिनामिह सर्वेषां साक्षिभूतानि चानिशम् ।
एतैश्च स ह धर्मोऽपि तं जीवमनुगच्छति ॥२१॥
21. prāṇināmiha sarveṣāṁ sākṣibhūtāni cāniśam ,
etaiśca sa ha dharmo'pi taṁ jīvamanugacchati.
21. prāṇinām iha sarveṣām sākṣibhūtāni ca aniśam |
etaiḥ ca sa ha dharmaḥ api tam jīvam anugacchati
21. iha sarveṣām prāṇinām aniśam sākṣibhūtāni ca
etaiḥ ca saḥ ha api dharmaḥ tam jīvam anugacchati
21. And these (elements, intellect, and self), being constant witnesses of all beings here, with these indeed, (natural law) dharma also follows that living being.
त्वगस्थिमांसं शुक्रं च शोणितं च महामते ।
शरीरं वर्जयन्त्येते जीवितेन विवर्जितम् ॥२२॥
22. tvagasthimāṁsaṁ śukraṁ ca śoṇitaṁ ca mahāmate ,
śarīraṁ varjayantyete jīvitena vivarjitam.
22. tvak asthi māṃsam śukram ca śoṇitam ca mahāmate
| śarīram varjayanti ete jīvitena vivarjitam
22. mahāmate tvak asthi māṃsam śukram ca śoṇitam
ca ete jīvitena vivarjitam śarīram varjayanti
22. O great-minded one, these (skin, bones, flesh, semen, and blood) abandon the body when it is deprived of life.
ततो धर्मसमायुक्तः स जीवः सुखमेधते ।
इह लोके परे चैव किं भूयः कथयामि ते ॥२३॥
23. tato dharmasamāyuktaḥ sa jīvaḥ sukhamedhate ,
iha loke pare caiva kiṁ bhūyaḥ kathayāmi te.
23. tataḥ dharmasamāyuktaḥ saḥ jīvaḥ sukham edhate
iha loke pare ca eva kim bhūyaḥ kathayāmi te
23. tataḥ saḥ jīvaḥ dharmasamāyuktaḥ iha loke pare
ca eva sukham edhate kim bhūyaḥ te kathayāmi
23. Then, that being, endowed with righteous conduct (dharma), prospers happily in this world and also in the next. What more shall I tell you?
युधिष्ठिर उवाच ।
अनुदर्शितं भगवता यथा धर्मोऽनुगच्छति ।
एतत्तु ज्ञातुमिच्छामि कथं रेतः प्रवर्तते ॥२४॥
24. yudhiṣṭhira uvāca ,
anudarśitaṁ bhagavatā yathā dharmo'nugacchati ,
etattu jñātumicchāmi kathaṁ retaḥ pravartate.
24. yudhiṣṭhiraḥ uvāca anudarśitam bhagavatā yathā dharmaḥ
anugacchati etat tu jñātum icchāmi katham retaḥ pravartate
24. yudhiṣṭhiraḥ uvāca bhagavatā yathā dharmaḥ anugacchati
anudarśitam etat tu jñātum icchāmi katham retaḥ pravartate
24. Yudhishthira said: 'It has been explained by the venerable one how natural law (dharma) operates. But this I wish to know: how does semen originate?'
बृहस्पतिरुवाच ।
अन्नमश्नन्ति ये देवाः शरीरस्था नरेश्वर ।
पृथिवी वायुराकाशमापो ज्योतिर्मनस्तथा ॥२५॥
25. bṛhaspatiruvāca ,
annamaśnanti ye devāḥ śarīrasthā nareśvara ,
pṛthivī vāyurākāśamāpo jyotirmanastathā.
25. bṛhaspatiḥ uvāca annam aśnanti ye devāḥ śarīrasthā
nareśvara pṛthivī vāyuḥ ākāśam āpaḥ jyotiḥ manaḥ tathā
25. bṛhaspatiḥ uvāca nareśvara ye śarīrasthā devāḥ pṛthivī
vāyuḥ ākāśam āpaḥ jyotiḥ manaḥ tathā annam aśnanti
25. Brihaspati said: 'O lord of men, the deities residing in the body - namely, earth, air, ether, water, fire, and likewise the mind - they consume food.'
ततस्तृप्तेषु राजेन्द्र तेषु भूतेषु पञ्चसु ।
मनःषष्ठेषु शुद्धात्मन्रेतः संपद्यते महत् ॥२६॥
26. tatastṛpteṣu rājendra teṣu bhūteṣu pañcasu ,
manaḥṣaṣṭheṣu śuddhātmanretaḥ saṁpadyate mahat.
26. tataḥ tṛpteṣu rājendra teṣu bhūteṣu pañcasu
manaḥṣaṣṭheṣu śuddhātman retaḥ sampadyate mahat
26. tataḥ rājendra śuddhātman teṣu pañcasu
manaḥṣaṣṭheṣu bhūteṣu tṛpteṣu mahat retaḥ sampadyate
26. Then, O king of kings, O pure-souled one, when those five elements and the mind, as the sixth, are satisfied, a substantial quantity of semen is produced.
ततो गर्भः संभवति स्त्रीपुंसोः पार्थ संगमे ।
एतत्ते सर्वमाख्यातं किं भूयः श्रोतुमिच्छसि ॥२७॥
27. tato garbhaḥ saṁbhavati strīpuṁsoḥ pārtha saṁgame ,
etatte sarvamākhyātaṁ kiṁ bhūyaḥ śrotumicchasi.
27. tataḥ garbhaḥ saṃbhavati strīpuṃsoḥ pārtha saṅgame
etat te sarvam ākhyātam kim bhūyaḥ śrotum icchasi
27. pārtha tataḥ strīpuṃsoḥ saṅgame garbhaḥ saṃbhavati
etat sarvam te ākhyātam kim bhūyaḥ śrotum icchasi
27. Then, O Pārtha, a fetus comes into being from the union of a man and a woman. All this has been explained to you. What more do you wish to hear?
युधिष्ठिर उवाच ।
आख्यातमेतद्भवता गर्भः संजायते यथा ।
यथा जातस्तु पुरुषः प्रपद्यति तदुच्यताम् ॥२८॥
28. yudhiṣṭhira uvāca ,
ākhyātametadbhavatā garbhaḥ saṁjāyate yathā ,
yathā jātastu puruṣaḥ prapadyati taducyatām.
28. yudhiṣṭhiraḥ uvāca ākhyātam etat bhavatā garbhaḥ saṃjāyate
yathā yathā jātaḥ tu puruṣaḥ prapadyati tat ucyatām
28. yudhiṣṭhiraḥ uvāca bhavatā etat yathā garbhaḥ saṃjāyate
ākhyātam yathā jātaḥ puruṣaḥ tu prapadyati tat ucyatām
28. Yudhiṣṭhira said: You have explained how a fetus is born. Now, please describe how a person, once born, proceeds or what he experiences.
बृहस्पतिरुवाच ।
आसन्नमात्रः सततं तैर्भूतैरभिभूयते ।
विप्रमुक्तश्च तैर्भूतैः पुनर्यात्यपरां गतिम् ।
स तु भूतसमायुक्तः प्राप्नुते जीव एव ह ॥२९॥
29. bṛhaspatiruvāca ,
āsannamātraḥ satataṁ tairbhūtairabhibhūyate ,
vipramuktaśca tairbhūtaiḥ punaryātyaparāṁ gatim ,
sa tu bhūtasamāyuktaḥ prāpnute jīva eva ha.
29. bṛhaspatiḥ uvāca āsannamātraḥ satatam
taiḥ bhūtaiḥ abhibhūyate vipramuktaḥ ca
taiḥ bhūtaiḥ punaḥ yāti aparām gatim saḥ
tu bhūtasamāyuktaḥ prāpnute jīvaḥ eva ha
29. bṛhaspatiḥ uvāca āsannamātraḥ satatam
taiḥ bhūtaiḥ abhibhūyate ca taiḥ bhūtaiḥ
vipramuktaḥ punaḥ aparām gatim yāti saḥ
tu jīvaḥ eva bhūtasamāyuktaḥ ha prāpnute
29. Bṛhaspati said: As soon as it comes into existence, it is constantly influenced by those elements (bhūtas). And when it is freed from those elements (bhūtas) (at death), it again goes to another state (gati). But that individual soul (jīva), endowed with the elements, indeed attains its destiny.
ततोऽस्य कर्म पश्यन्ति शुभं वा यदि वाशुभम् ।
देवताः पञ्चभूतस्थाः किं भूयः श्रोतुमिच्छसि ॥३०॥
30. tato'sya karma paśyanti śubhaṁ vā yadi vāśubham ,
devatāḥ pañcabhūtasthāḥ kiṁ bhūyaḥ śrotumicchasi.
30. tataḥ asya karma paśyanti śubham vā yadi vā aśubham
devatāḥ pañcabhūtasthāḥ kim bhūyaḥ śrotum icchasi
30. tataḥ pañcabhūtasthāḥ devatāḥ asya karma śubham vā
yadi vā aśubham paśyanti kim bhūyaḥ śrotum icchasi
30. Then, the deities presiding over the five elements observe his actions (karma), whether good or bad. What more do you wish to hear?
युधिष्ठिर उवाच ।
त्वगस्थिमांसमुत्सृज्य तैश्च भूतैर्विवर्जितः ।
जीवः स भगवन्क्वस्थः सुखदुःखे समश्नुते ॥३१॥
31. yudhiṣṭhira uvāca ,
tvagasthimāṁsamutsṛjya taiśca bhūtairvivarjitaḥ ,
jīvaḥ sa bhagavankvasthaḥ sukhaduḥkhe samaśnute.
31. yudhiṣṭhiraḥ uvāca tvak asthi
māṃsam utsṛjya taiḥ ca bhūtaiḥ
vivarjitaḥ jīvaḥ saḥ bhagavan
kvasthaḥ sukhaduḥkhe samaśnute
31. yudhiṣṭhiraḥ uvāca bhagavan
jīvaḥ tvak asthi māṃsam utsṛjya
taiḥ ca bhūtaiḥ vivarjitaḥ saḥ
kvasthaḥ sukhaduḥkhe samaśnute
31. Yudhiṣṭhira said: "O Lord, when the individual soul (jīva) casts off skin, bone, and flesh, and is bereft of those very elements, where does it reside to experience happiness and sorrow?"
बृहस्पतिरुवाच ।
जीवो धर्मसमायुक्तः शीघ्रं रेतस्त्वमागतः ।
स्त्रीणां पुष्पं समासाद्य सूते कालेन भारत ॥३२॥
32. bṛhaspatiruvāca ,
jīvo dharmasamāyuktaḥ śīghraṁ retastvamāgataḥ ,
strīṇāṁ puṣpaṁ samāsādya sūte kālena bhārata.
32. bṛhaspatiḥ uvāca jīvaḥ dharmasamāyuktaḥ śīghram retastvam
āgataḥ strīṇām puṣpam samāsādya sūte kālena bhārata
32. bhārata bṛhaspatiḥ uvāca jīvaḥ dharmasamāyuktaḥ śīghram
retastvam āgataḥ strīṇām puṣpam samāsādya kālena sūte
32. Bṛhaspati replied: "O Bhārata, the individual soul (jīva), united with its own intrinsic nature (dharma), swiftly enters the state of semen. Having then joined with the menstrual fluid of women, it gives birth (to a body) in due course of time."
यमस्य पुरुषैः क्लेशं यमस्य पुरुषैर्वधम् ।
दुःखं संसारचक्रं च नरः क्लेशं च विन्दति ॥३३॥
33. yamasya puruṣaiḥ kleśaṁ yamasya puruṣairvadham ,
duḥkhaṁ saṁsāracakraṁ ca naraḥ kleśaṁ ca vindati.
33. yamasya puruṣaiḥ kleśam yamasya puruṣaiḥ vadham
duḥkham saṃsāracakram ca naraḥ kleśam ca vindati
33. naraḥ yamasya puruṣaiḥ kleśam yamasya puruṣaiḥ
vadham duḥkham saṃsāracakram ca kleśam ca vindati
33. A person experiences affliction from the agents of Yama, and punishment from the agents of Yama. Furthermore, he undergoes sorrow, the cycle of worldly existence (saṃsāra), and various hardships.
इहलोके च स प्राणी जन्मप्रभृति पार्थिव ।
स्वकृतं कर्म वै भुङ्क्ते धर्मस्य फलमाश्रितः ॥३४॥
34. ihaloke ca sa prāṇī janmaprabhṛti pārthiva ,
svakṛtaṁ karma vai bhuṅkte dharmasya phalamāśritaḥ.
34. ihaloke ca saḥ prāṇī janmaprabhṛti pārthiva
svakṛtam karma vai bhuṅkte dharmasya phalam āśritaḥ
34. pārthiva ihaloke ca saḥ prāṇī janmaprabhṛti
svakṛtam karma vai bhuṅkte dharmasya phalam āśritaḥ
34. O Pārthiva, in this world, that living being, from birth onwards, surely experiences the result of its self-performed actions (karma), depending on the outcome determined by natural law (dharma).
यदि धर्मं यथाशक्ति जन्मप्रभृति सेवते ।
ततः स पुरुषो भूत्वा सेवते नित्यदा सुखम् ॥३५॥
35. yadi dharmaṁ yathāśakti janmaprabhṛti sevate ,
tataḥ sa puruṣo bhūtvā sevate nityadā sukham.
35. yadi dharmam yathāśakti janmaprabhṛti sevate
tataḥ saḥ puruṣaḥ bhūtvā sevate nityadā sukham
35. yadi saḥ puruṣaḥ janmaprabhṛti yathāśakti
dharmam sevate tataḥ bhūtvā nityadā sukham sevate
35. If one practices natural law (dharma) to the best of one's ability from birth onwards, then that person, having become a (puruṣa) person, constantly experiences happiness.
अथान्तरा तु धर्मस्य अधर्ममुपसेवते ।
सुखस्यानन्तरं दुःखं स जीवोऽप्यधिगच्छति ॥३६॥
36. athāntarā tu dharmasya adharmamupasevate ,
sukhasyānantaraṁ duḥkhaṁ sa jīvo'pyadhigacchati.
36. atha antarā tu dharmasya adharmam upasevate sukhasya
anantaram duḥkham saḥ jīvaḥ api adhigacchati
36. atha tu dharmasya antarā adharmam upasevate saḥ
jīvaḥ api sukhasya anantaram duḥkham adhigacchati
36. But if one, instead of (dharma) natural law, indulges in unrighteousness (adharma), then that (jīva) living being also experiences suffering immediately after happiness.
अधर्मेण समायुक्तो यमस्य विषयं गतः ।
महद्दुःखं समासाद्य तिर्यग्योनौ प्रजायते ॥३७॥
37. adharmeṇa samāyukto yamasya viṣayaṁ gataḥ ,
mahadduḥkhaṁ samāsādya tiryagyonau prajāyate.
37. adharmeṇa samāyuktaḥ yamasya viṣayam gataḥ
mahat duḥkham samāsādya tiryagyonau prajāyate
37. adharmeṇa samāyuktaḥ yamasya viṣayam gataḥ
mahat duḥkham samāsādya tiryagyonau prajāyate
37. A person associated with unrighteousness (adharma), having gone to the domain of Yama, and having experienced great suffering, is reborn in a lower form of existence.
कर्मणा येन येनेह यस्यां योनौ प्रजायते ।
जीवो मोहसमायुक्तस्तन्मे निगदतः शृणु ॥३८॥
38. karmaṇā yena yeneha yasyāṁ yonau prajāyate ,
jīvo mohasamāyuktastanme nigadataḥ śṛṇu.
38. karmaṇā yena yena iha yasyām yonau prajāyate
jīvaḥ mohasamāyuktaḥ tat me nigadataḥ śṛṇu
38. me nigadataḥ tat śṛṇu iha yena yena karmaṇā
mohasamāyuktaḥ jīvaḥ yasyām yonau prajāyate
38. By whatever specific (karma) action in this world, a (jīva) living being, overcome by delusion, is born into which specific species – listen to that from me as I explain it.
यदेतदुच्यते शास्त्रे सेतिहासे सच्छन्दसि ।
यमस्य विषयं घोरं मर्त्यो लोकः प्रपद्यते ॥३९॥
39. yadetaducyate śāstre setihāse sacchandasi ,
yamasya viṣayaṁ ghoraṁ martyo lokaḥ prapadyate.
39. yat etat ucyate śāstre sa-itihāse sa-chandasi
yamasya viṣayaṃ ghoraṃ martyaḥ lokaḥ prapadyate
39. It is declared in the scriptures, which include historical accounts and Vedic texts, that the mortal world enters the dreadful domain of Yama.
अधीत्य चतुरो वेदान्द्विजो मोहसमन्वितः ।
पतितात्प्रतिगृह्याथ खरयोनौ प्रजायते ॥४०॥
40. adhītya caturo vedāndvijo mohasamanvitaḥ ,
patitātpratigṛhyātha kharayonau prajāyate.
40. adhītya caturaḥ vedān dvijaḥ moha-samanvitaḥ
patitāt pratigṛhya atha khara-yonau prajāyate
40. Having studied the four Vedas, a twice-born (dvija) who is filled with delusion (moha), after accepting a gift from a fallen person, is then born in the species of a donkey.
खरो जीवति वर्षाणि दश पञ्च च भारत ।
खरो मृतो बलीवर्दः सप्त वर्षाणि जीवति ॥४१॥
41. kharo jīvati varṣāṇi daśa pañca ca bhārata ,
kharo mṛto balīvardaḥ sapta varṣāṇi jīvati.
41. kharaḥ jīvati varṣāṇi daśa pañca ca bhārata
kharaḥ mṛtaḥ balīvardaḥ sapta varṣāṇi jīvati
41. O Bhārata, a donkey lives for fifteen years. After the donkey dies, it is born as an ox and lives for seven years.
बलीवर्दो मृतश्चापि जायते ब्रह्मराक्षसः ।
ब्रह्मरक्षस्तु त्रीन्मासांस्ततो जायति ब्राह्मणः ॥४२॥
42. balīvardo mṛtaścāpi jāyate brahmarākṣasaḥ ,
brahmarakṣastu trīnmāsāṁstato jāyati brāhmaṇaḥ.
42. balīvardaḥ mṛtaḥ ca api jāyate brahma-rākṣasaḥ
brahma-rākṣasaḥ tu trīn māsān tataḥ jāyati brāhmaṇaḥ
42. And the ox, having also died, is born as a brahma-rakṣasa. But the brahma-rakṣasa lives for three months, and thereafter is born as a Brahmin (brāhmaṇa).
पतितं याजयित्वा तु कृमियोनौ प्रजायते ।
तत्र जीवति वर्षाणि दश पञ्च च भारत ॥४३॥
43. patitaṁ yājayitvā tu kṛmiyonau prajāyate ,
tatra jīvati varṣāṇi daśa pañca ca bhārata.
43. patitam yājayitvā tu kṛmi-yonau prajāyate
tatra jīvati varṣāṇi daśa pañca ca bhārata
43. bhārata patitam yājayitvā tu kṛmi-yonau
prajāyate tatra daśa pañca ca varṣāṇi jīvati
43. One who causes a fallen person to perform a ritual is born into the species of worms. There, O Bhārata, he lives for fifteen years.
कृमिभावात्प्रमुक्तस्तु ततो जायति गर्दभः ।
गर्दभः पञ्च वर्षाणि पञ्च वर्षाणि सूकरः ।
श्वा वर्षमेकं भवति ततो जायति मानवः ॥४४॥
44. kṛmibhāvātpramuktastu tato jāyati gardabhaḥ ,
gardabhaḥ pañca varṣāṇi pañca varṣāṇi sūkaraḥ ,
śvā varṣamekaṁ bhavati tato jāyati mānavaḥ.
44. kṛmi-bhāvāt pramuktaḥ tu tataḥ jāyati
gardabhaḥ gardabhaḥ pañca varṣāṇi
pañca varṣāṇi sūkaraḥ śvā varṣam
ekam bhavati tataḥ jāyati mānavaḥ
44. kṛmi-bhāvāt pramuktaḥ tu tataḥ
gardabhaḥ jāyati gardabhaḥ pañca varṣāṇi
pañca varṣāṇi sūkaraḥ śvā ekam
varṣam bhavati tataḥ mānavaḥ jāyati
44. However, being freed from the state of a worm, he is then born as a donkey. He remains a donkey for five years, then a pig for five years. He becomes a dog for one year, and thereafter he is born as a human being.
उपाध्यायस्य यः पापं शिष्यः कुर्यादबुद्धिमान् ।
स जीव इह संसारांस्त्रीनाप्नोति न संशयः ॥४५॥
45. upādhyāyasya yaḥ pāpaṁ śiṣyaḥ kuryādabuddhimān ,
sa jīva iha saṁsārāṁstrīnāpnoti na saṁśayaḥ.
45. upādhyāyasya yaḥ pāpam śiṣyaḥ kuryāt abuddhimān
saḥ jīvaḥ iha saṃsārān trīn āpnoti na saṃśayaḥ
45. yaḥ abuddhimān śiṣyaḥ upādhyāyasya pāpam kuryāt
saḥ jīvaḥ iha trīn saṃsārān āpnoti saṃśayaḥ na
45. The foolish student who commits a sin against his teacher, that living being (jīva) undoubtedly attains three cycles of worldly existence (saṃsāra) in this world.
प्राक्श्वा भवति राजेन्द्र ततः क्रव्यात्ततः खरः ।
ततः प्रेतः परिक्लिष्टः पश्चाज्जायति ब्राह्मणः ॥४६॥
46. prākśvā bhavati rājendra tataḥ kravyāttataḥ kharaḥ ,
tataḥ pretaḥ parikliṣṭaḥ paścājjāyati brāhmaṇaḥ.
46. prāk śvā bhavati rājendra tataḥ kravyāt tataḥ kharaḥ
tataḥ pretaḥ parikliṣṭaḥ paścāt jāyati brāhmaṇaḥ
46. rājendra saḥ prāk śvā bhavati
tataḥ kravyāt tataḥ kharaḥ
bhavati tataḥ parikliṣṭaḥ pretaḥ
bhavati paścāt brāhmaṇaḥ jāyati
46. O best of kings, he first becomes a dog, then a carnivorous animal, then a donkey. After that, he becomes a tormented departed spirit (preta), and finally he is born as a brahmin.
मनसापि गुरोर्भार्यां यः शिष्यो याति पापकृत् ।
सोऽधमान्याति संसारानधर्मेणेह चेतसा ॥४७॥
47. manasāpi gurorbhāryāṁ yaḥ śiṣyo yāti pāpakṛt ,
so'dhamānyāti saṁsārānadharmeṇeha cetasā.
47. manasā api guroḥ bhāryām yaḥ śiṣyaḥ yāti pāpakṛt
saḥ adhamān yāti saṃsārān adharmeṇa iha cetasā
47. yaḥ pāpakṛt śiṣyaḥ manasā api guroḥ bhāryām yāti
saḥ iha adharmeṇa cetasā adhamān saṃsārān yāti
47. That sinful student who approaches his preceptor's (guru) wife, even in thought, experiences the lowest rebirths (saṃsāra) in this world due to his unrighteousness (adharma) and wicked intent.
श्वयोनौ तु स संभूतस्त्रीणि वर्षाणि जीवति ।
तत्रापि निधनं प्राप्तः कृमियोनौ प्रजायते ॥४८॥
48. śvayonau tu sa saṁbhūtastrīṇi varṣāṇi jīvati ,
tatrāpi nidhanaṁ prāptaḥ kṛmiyonau prajāyate.
48. śvayonau tu saḥ saṃbhūtaḥ trīṇi varṣāṇi jīvati
tatra api nidhanam prāptaḥ kṛmiyonau prajāyate
48. saḥ tu śvayonau saṃbhūtaḥ trīṇi varṣāṇi jīvati
tatra api nidhanam prāptaḥ kṛmiyonau prajāyate
48. That person, reborn in the womb of a dog, lives for three years. Having met his death even there, he is then born in the womb of a worm.
कृमिभावमनुप्राप्तो वर्षमेकं स जीवति ।
ततस्तु निधनं प्राप्य ब्रह्मयोनौ प्रजायते ॥४९॥
49. kṛmibhāvamanuprāpto varṣamekaṁ sa jīvati ,
tatastu nidhanaṁ prāpya brahmayonau prajāyate.
49. kṛmibhāvam anuprāptaḥ varṣam ekam saḥ jīvati
tataḥ tu nidhanam prāpya brahmayonau prajāyate
49. saḥ kṛmibhāvam anuprāptaḥ ekam varṣam jīvati
tataḥ tu nidhanam prāpya brahmayonau prajāyate
49. Having attained the state of a worm, he lives for one year. Thereafter, having met his end, he is reborn in a brahmin family.
यदि पुत्रसमं शिष्यं गुरुर्हन्यादकारणे ।
आत्मनः कामकारेण सोऽपि हंसः प्रजायते ॥५०॥
50. yadi putrasamaṁ śiṣyaṁ gururhanyādakāraṇe ,
ātmanaḥ kāmakāreṇa so'pi haṁsaḥ prajāyate.
50. yadi putrasamam śiṣyam guruḥ hanyāt akāraṇe
ātmanaḥ kāmakāreṇa saḥ api haṃsaḥ prajāyate
50. yadi guruḥ ātmanaḥ kāmakāreṇa akāraṇe putrasamam
śiṣyam hanyāt saḥ api haṃsaḥ prajāyate
50. If a preceptor (guru) should kill a student who is like a son, without cause, simply out of his own will, he too is born as a swan.
पितरं मातरं वापि यस्तु पुत्रोऽवमन्यते ।
सोऽपि राजन्मृतो जन्तुः पूर्वं जायति गर्दभः ॥५१॥
51. pitaraṁ mātaraṁ vāpi yastu putro'vamanyate ,
so'pi rājanmṛto jantuḥ pūrvaṁ jāyati gardabhaḥ.
51. pitaram mātaram vā api yaḥ tu putraḥ avamanyate
saḥ api rājan mṛtaḥ jantuḥ pūrvam jāyati gardabhaḥ
51. rājan yaḥ putraḥ pitaram mātaram vā api avamanyate
saḥ jantuḥ api mṛtaḥ pūrvam gardabhaḥ jāyati
51. O King, the son who disrespects his father or mother, that creature, upon death, is first born as a donkey.
खरो जीवति मासांस्तु दश श्वा च चतुर्दश ।
बिडालः सप्त मासांस्तु ततो जायति मानवः ॥५२॥
52. kharo jīvati māsāṁstu daśa śvā ca caturdaśa ,
biḍālaḥ sapta māsāṁstu tato jāyati mānavaḥ.
52. kharaḥ jīvati māsān tu daśa śvā ca caturdaśa
biḍālaḥ sapta māsān tu tataḥ jāyati mānavaḥ
52. kharaḥ daśa māsān tu jīvati ca śvā caturdaśa
biḍālaḥ sapta māsān tu tataḥ mānavaḥ jāyati
52. A donkey lives for ten months, and a dog for fourteen. A cat lives for seven months; thereafter, one is born as a human being.
मातापितरमाक्रुश्य सारिकः संप्रजायते ।
ताडयित्वा तु तावेव जायते कच्छपो नृप ॥५३॥
53. mātāpitaramākruśya sārikaḥ saṁprajāyate ,
tāḍayitvā tu tāveva jāyate kacchapo nṛpa.
53. mātāpitaram ākruśya sārikaḥ saṃprajāyate
tāḍayitvā tu tau eva jāyate kacchapaḥ nṛpa
53. nṛpa mātāpitaram ākruśya sārikaḥ saṃprajāyate
tu tau eva tāḍayitvā kacchapaḥ jāyate
53. O King, after reviling one's father and mother, that person is born as a myna bird. But having actually struck them, one is born as a tortoise.
कच्छपो दश वर्षाणि त्रीणि वर्षाणि शल्यकः ।
व्यालो भूत्वा तु षण्मासांस्ततो जायति मानुषः ॥५४॥
54. kacchapo daśa varṣāṇi trīṇi varṣāṇi śalyakaḥ ,
vyālo bhūtvā tu ṣaṇmāsāṁstato jāyati mānuṣaḥ.
54. kacchapaḥ daśa varṣāṇi trīṇi varṣāṇi śalyakaḥ
vyālaḥ bhūtvā tu ṣaṇmāsān tataḥ jāyati mānuṣaḥ
54. kacchapaḥ daśa varṣāṇi (jīvati) śalyakaḥ trīṇi varṣāṇi
(jīvati) tu vyālaḥ ṣaṇmāsān bhūtvā tataḥ mānuṣaḥ jāyati
54. A tortoise lives for ten years, and a porcupine for three years. After having been a serpent for six months, that being is then born as a human.
भर्तृपिण्डमुपाश्नन्यो राजद्विष्टानि सेवते ।
सोऽपि मोहसमापन्नो मृतो जायति वानरः ॥५५॥
55. bhartṛpiṇḍamupāśnanyo rājadviṣṭāni sevate ,
so'pi mohasamāpanno mṛto jāyati vānaraḥ.
55. bhartṛpiṇḍam upāśnan yaḥ rājadviṣṭāni sevate
| saḥ api mohasamāpannaḥ mṛtaḥ jāyati vānaraḥ
55. yaḥ bhartṛpiṇḍam upāśnan rājadviṣṭāni sevate
saḥ api mohasamāpannaḥ mṛtaḥ vānaraḥ jāyati
55. Whoever, while consuming his master's sustenance, engages in acts hostile to the king, that person, having fallen into delusion (moha), is reborn as a monkey after death.
वानरो दश वर्षाणि त्रीणि वर्षाणि मूषकः ।
श्वा भूत्वा चाथ षण्मासांस्ततो जायति मानुषः ॥५६॥
56. vānaro daśa varṣāṇi trīṇi varṣāṇi mūṣakaḥ ,
śvā bhūtvā cātha ṣaṇmāsāṁstato jāyati mānuṣaḥ.
56. vānaraḥ daśa varṣāṇi trīṇi varṣāṇi mūṣakaḥ |
śvā bhūtvā ca atha ṣaṇmāsān tataḥ jāyati mānuṣaḥ
56. (saḥ) daśa varṣāṇi vānaraḥ (bhavati) trīṇi varṣāṇi mūṣakaḥ
(bhavati) atha ca ṣaṇmāsān śvā bhūtvā tataḥ mānuṣaḥ jāyati
56. One is reborn as a monkey for ten years, a mouse for three years, and then, after becoming a dog for six months, is subsequently born as a human being.
न्यासापहर्ता तु नरो यमस्य विषयं गतः ।
संसाराणां शतं गत्वा कृमियोनौ प्रजायते ॥५७॥
57. nyāsāpahartā tu naro yamasya viṣayaṁ gataḥ ,
saṁsārāṇāṁ śataṁ gatvā kṛmiyonau prajāyate.
57. nyāsāpahartā tu naraḥ yamasya viṣayam gataḥ
| saṃsārāṇām śatam gatvā kṛmiyonau prajāyate
57. tu nyāsāpahartā naraḥ yamasya viṣayam gataḥ
(san) saṃsārāṇām śatam gatvā kṛmiyonau prajāyate
57. However, a man who misappropriates a deposit, having gone to the realm of Yama, and having passed through a hundred cycles of transmigration (saṃsāra), is then born in the species of a worm.
तत्र जीवति वर्षाणि दश पञ्च च भारत ।
दुष्कृतस्य क्षयं गत्वा ततो जायति मानुषः ॥५८॥
58. tatra jīvati varṣāṇi daśa pañca ca bhārata ,
duṣkṛtasya kṣayaṁ gatvā tato jāyati mānuṣaḥ.
58. tatra jīvati varṣāṇi daśa pañca ca bhārata |
duṣkṛtasya kṣayam gatvā tataḥ jāyati mānuṣaḥ
58. bhārata tatra daśa ca pañca varṣāṇi jīvati
duṣkṛtasya kṣayam gatvā tataḥ mānuṣaḥ jāyati
58. There, O Bhārata, he lives for fifteen years. Having exhausted the consequence of his misdeeds (karma), he is then reborn as a human being.
असूयको नरश्चापि मृतो जायति शार्ङ्गकः ।
विश्वासहर्ता तु नरो मीनो जायति दुर्मतिः ॥५९॥
59. asūyako naraścāpi mṛto jāyati śārṅgakaḥ ,
viśvāsahartā tu naro mīno jāyati durmatiḥ.
59. asūyakaḥ naraḥ ca api mṛtaḥ jāyati śārṅgakaḥ
| viśvāsahartā tu naraḥ mīnaḥ jāyati durmatiḥ
59. An envious person, even after death, is reborn as a vulture. However, a person who betrays trust, being evil-minded, is reborn as a fish.
भूत्वा मीनोऽष्ट वर्षाणि मृगो जायति भारत ।
मृगस्तु चतुरो मासांस्ततश्छागः प्रजायते ॥६०॥
60. bhūtvā mīno'ṣṭa varṣāṇi mṛgo jāyati bhārata ,
mṛgastu caturo māsāṁstataśchāgaḥ prajāyate.
60. bhūtvā mīnaḥ aṣṭa varṣāṇi mṛgaḥ jāyati bhārata
| mṛgaḥ tu caturaḥ māsān tataḥ chāgaḥ prajāyate
60. Having existed as a fish for eight years, he is then reborn as a deer, O Bhārata. After being a deer for four months, he is subsequently reborn as a goat.
छागस्तु निधनं प्राप्य पूर्णे संवत्सरे ततः ।
कीटः संजायते जन्तुस्ततो जायति मानुषः ॥६१॥
61. chāgastu nidhanaṁ prāpya pūrṇe saṁvatsare tataḥ ,
kīṭaḥ saṁjāyate jantustato jāyati mānuṣaḥ.
61. chāgaḥ tu nidhanam prāpya pūrṇe saṃvatsare tataḥ
| kīṭaḥ saṃjāyate jantuḥ tataḥ jāyati mānuṣaḥ
61. After a full year, the goat, having met its end, is reborn as a creature, an insect. Thereafter, it is finally reborn as a human being.
धान्यान्यवांस्तिलान्माषान्कुलत्थान्सर्षपांश्चणान् ।
कलायानथ मुद्गांश्च गोधूमानतसीस्तथा ॥६२॥
62. dhānyānyavāṁstilānmāṣānkulatthānsarṣapāṁścaṇān ,
kalāyānatha mudgāṁśca godhūmānatasīstathā.
62. dhānyāni yavān tilān māṣān kulatthān sarṣapān caṇān
| kalāyān atha mudgān ca godhūmān atasīḥ tathā
62. (Enumerating) grains, barley, sesame seeds, black gram, horse gram, mustard seeds, chickpeas, peas, then also mung beans, wheat, and flax seeds.
सस्यस्यान्यस्य हर्ता च मोहाज्जन्तुरचेतनः ।
स जायते महाराज मूषको निरपत्रपः ॥६३॥
63. sasyasyānyasya hartā ca mohājjanturacetanaḥ ,
sa jāyate mahārāja mūṣako nirapatrapaḥ.
63. sasyasya anyasya hartā ca mohāt jantuḥ acetanaḥ
saḥ jāyate mahārāja mūṣakaḥ nirapatrapaḥ
63. mahārāja mohāt anyasya sasyasya hartā ca
acetanaḥ jantuḥ saḥ nirapatrapaḥ mūṣakaḥ jāyate
63. O great king, a senseless creature who, out of delusion, steals another's grain, is born as a shameless mouse.
ततः प्रेत्य महाराज पुनर्जायति सूकरः ।
सूकरो जातमात्रस्तु रोगेण म्रियते नृप ॥६४॥
64. tataḥ pretya mahārāja punarjāyati sūkaraḥ ,
sūkaro jātamātrastu rogeṇa mriyate nṛpa.
64. tataḥ pretya mahārāja punaḥ jāyati sūkaraḥ
sūkaraḥ jātamātraḥ tu rogeṇa mriyate nṛpa
64. mahārāja tataḥ pretya punaḥ sūkaraḥ jāyati
nṛpa sūkaraḥ tu jātamātraḥ rogeṇa mriyate
64. O great king, after that, having died, he is reborn as a pig. But, O king, that pig, as soon as it is born, dies from disease.
श्वा ततो जायते मूढः कर्मणा तेन पार्थिव ।
श्वा भूत्वा पञ्च वर्षाणि ततो जायति मानुषः ॥६५॥
65. śvā tato jāyate mūḍhaḥ karmaṇā tena pārthiva ,
śvā bhūtvā pañca varṣāṇi tato jāyati mānuṣaḥ.
65. śvā tataḥ jāyate mūḍhaḥ karmaṇā tena pārthiva
śvā bhūtvā pañca varṣāṇi tataḥ jāyati mānuṣaḥ
65. pārthiva tataḥ tena karmaṇā mūḍhaḥ śvā jāyate
śvā pañca varṣāṇi bhūtvā tataḥ mānuṣaḥ jāyati
65. Then, O king, by that (karma), he is born as a foolish dog. After being a dog for five years, he is then reborn as a human being.
परदाराभिमर्शं तु कृत्वा जायति वै वृकः ।
श्वा सृगालस्ततो गृध्रो व्यालः कङ्को बकस्तथा ॥६६॥
66. paradārābhimarśaṁ tu kṛtvā jāyati vai vṛkaḥ ,
śvā sṛgālastato gṛdhro vyālaḥ kaṅko bakastathā.
66. paradarābhimarśam tu kṛtvā jāyati vai vṛkaḥ śvā
sṛgālaḥ tataḥ gṛdhraḥ vyālaḥ kaṅkaḥ bakaḥ tathā
66. tu paradarābhimarśam kṛtvā vai vṛkaḥ jāyati tataḥ śvā
sṛgālaḥ gṛdhraḥ vyālaḥ kaṅkaḥ bakaḥ tathā (jāyati)
66. But indeed, having committed adultery with another's wife, one is born as a wolf. Thereafter, one is reborn as a dog, a jackal, a vulture, a snake, a heron, and a crane, in succession.
भ्रातुर्भार्यां तु दुर्बुद्धिर्यो धर्षयति मोहितः ।
पुंस्कोकिलत्वमाप्नोति सोऽपि संवत्सरं नृप ॥६७॥
67. bhrāturbhāryāṁ tu durbuddhiryo dharṣayati mohitaḥ ,
puṁskokilatvamāpnoti so'pi saṁvatsaraṁ nṛpa.
67. bhrātuḥ bhāryām tu durbuddhiḥ yaḥ dharṣayati
mohitaḥ saḥ api puṃskokilatvam saṃvatsaram nṛpa
67. nṛpa yaḥ durbuddhiḥ mohitaḥ bhrātuḥ bhāryām tu
dharṣayati saḥ api puṃskokilatvam saṃvatsaram āpnoti
67. O king, the evil-minded person who, deluded, violates his brother's wife, attains the state of a male cuckoo for a year.
सखिभार्यां गुरोर्भार्यां राजभार्यां तथैव च ।
प्रधर्षयित्वा कामाद्यो मृतो जायति सूकरः ॥६८॥
68. sakhibhāryāṁ gurorbhāryāṁ rājabhāryāṁ tathaiva ca ,
pradharṣayitvā kāmādyo mṛto jāyati sūkaraḥ.
68. sakhi-bhāryām guru-bhāryām rāja-bhāryām tathā eva
ca pradharṣayitvā kāmāt yaḥ mṛtaḥ jāyate sūkaraḥ
68. yaḥ kāmāt sakhi-bhāryām guru-bhāryām rāja-bhāryām
tathā eva ca pradharṣayitvā mṛtaḥ sūkaraḥ jāyate
68. He who, driven by lust, violates the wife of a friend, the wife of a teacher (guru), or the wife of a king, and then dies, is born as a pig.
सूकरः पञ्च वर्षाणि पञ्च वर्षाणि श्वाविधः ।
पिपीलकस्तु षण्मासान्कीटः स्यान्मासमेव च ।
एतानासाद्य संसारान्कृमियोनौ प्रजायते ॥६९॥
69. sūkaraḥ pañca varṣāṇi pañca varṣāṇi śvāvidhaḥ ,
pipīlakastu ṣaṇmāsānkīṭaḥ syānmāsameva ca ,
etānāsādya saṁsārānkṛmiyonau prajāyate.
69. sūkaraḥ pañca varṣāṇi pañca varṣāṇi
śvāvidhaḥ pipīlakaḥ tu ṣaṭ māsān
kīṭaḥ syāt māsam eva ca etān
āsādya saṃsārān kṛmi-yonau prajāyate
69. sūkaraḥ pañca varṣāṇi,
śvāvidhaḥ pañca varṣāṇi.
pipīlakaḥ tu ṣaṭ māsān,
kīṭaḥ māsam eva ca syāt.
etān saṃsārān āsādya kṛmi-yonau prajāyate
69. One remains a pig for five years, a porcupine for five years. An ant, indeed, for six months, and a worm for just one month. After experiencing these cycles of existence (saṃsāra), one is born in the species of insects.
तत्र जीवति मासांस्तु कृमियोनौ त्रयोदश ।
ततोऽधर्मक्षयं कृत्वा पुनर्जायति मानुषः ॥७०॥
70. tatra jīvati māsāṁstu kṛmiyonau trayodaśa ,
tato'dharmakṣayaṁ kṛtvā punarjāyati mānuṣaḥ.
70. tatra jīvati māsān tu kṛmi-yonau trayodaśa
tataḥ adharma-kṣayam kṛtvā punar jāyate mānuṣaḥ
70. tatra kṛmi-yonau tu trayodaśa māsān jīvati.
tataḥ adharma-kṣayam kṛtvā punar mānuṣaḥ jāyate
70. There, in the insect species, he lives for thirteen months. Thereafter, having exhausted the demerit (adharma), he is born again as a human being.
उपस्थिते विवाहे तु दाने यज्ञेऽपि वाभिभो ।
मोहात्करोति यो विघ्नं स मृतो जायते कृमिः ॥७१॥
71. upasthite vivāhe tu dāne yajñe'pi vābhibho ,
mohātkaroti yo vighnaṁ sa mṛto jāyate kṛmiḥ.
71. upasthite vivāhe tu dāne yajñe api vā abhibho
mohāt karoti yaḥ vighnam sa mṛtaḥ jāyate kṛmiḥ
71. abhibho yaḥ vivāhe dāne yajñe api vā upasthite mohāt vighnam karoti,
sa mṛtaḥ kṛmiḥ jāyate.
71. O Bhīṣma, whoever, out of delusion, creates an obstacle when a marriage, a gift, or a Vedic ritual (yajña) is about to take place, that person, upon dying, is born as a worm.
कृमिर्जीवति वर्षाणि दश पञ्च च भारत ।
अधर्मस्य क्षयं कृत्वा ततो जायति मानुषः ॥७२॥
72. kṛmirjīvati varṣāṇi daśa pañca ca bhārata ,
adharmasya kṣayaṁ kṛtvā tato jāyati mānuṣaḥ.
72. kṛmiḥ jīvati varṣāṇi daśa pañca ca bhārata
adharmasaṃkṣayam kṛtvā tataḥ jāyate mānuṣaḥ
72. bhārata,
kṛmiḥ daśa pañca ca varṣāṇi jīvati.
adharmasaṃkṣayam kṛtvā tataḥ mānuṣaḥ jāyate.
72. O Bhārata, the worm lives for fifteen years. Having brought to an end its unrighteousness (adharma), it is then born as a human being.
पूर्वं दत्त्वा तु यः कन्यां द्वितीये संप्रयच्छति ।
सोऽपि राजन्मृतो जन्तुः कृमियोनौ प्रजायते ॥७३॥
73. pūrvaṁ dattvā tu yaḥ kanyāṁ dvitīye saṁprayacchati ,
so'pi rājanmṛto jantuḥ kṛmiyonau prajāyate.
73. pūrvam dattvā tu yaḥ kanyām dvitīye saṃprayacchati
saḥ api rājan mṛtaḥ jantuḥ kṛmiyonau prajāyate
73. rājan,
tu yaḥ pūrvam kanyām dattvā dvitīye saṃprayacchati,
saḥ api mṛtaḥ jantuḥ kṛmiyonau prajāyate.
73. But whoever, O King, having first given a daughter (kanyā) (in marriage), then gives her away a second time, that creature, upon dying, is born into the species of worms.
तत्र जीवति वर्षाणि त्रयोदश युधिष्ठिर ।
अधर्मसंक्षये युक्तस्ततो जायति मानुषः ॥७४॥
74. tatra jīvati varṣāṇi trayodaśa yudhiṣṭhira ,
adharmasaṁkṣaye yuktastato jāyati mānuṣaḥ.
74. tatra jīvati varṣāṇi trayodaśa yudhiṣṭhira
adharmasaṃkṣaye yuktaḥ tataḥ jāyate mānuṣaḥ
74. yudhiṣṭhira,
tatra trayodaśa varṣāṇi jīvati.
adharmasaṃkṣaye yuktaḥ,
tataḥ mānuṣaḥ jāyate.
74. O Yudhiṣṭhira, in that state, he lives for thirteen years. Once his unrighteousness (adharma) is fully depleted, he is then born as a human being.
देवकार्यमुपाकृत्य पितृकार्यमथापि च ।
अनिर्वाप्य समश्नन्वै ततो जायति वायसः ॥७५॥
75. devakāryamupākṛtya pitṛkāryamathāpi ca ,
anirvāpya samaśnanvai tato jāyati vāyasaḥ.
75. devakāryam upākṛtya pitṛkāryam atha api ca
anirvāpya samaśnan vai tataḥ jāyati vāyasaḥ
75. yaḥ devakāryam pitṛkāryam ca api upākṛtya
anirvāpya samaśnan vai tataḥ vāyasaḥ jāyati
75. Having performed the rituals for the gods and also for the ancestors, if one then eats fully without having completely fulfilled (all obligations or extinguished the ritual fire), one is indeed born as a crow.
वायसो दश वर्षाणि ततो जायति कुक्कुटः ।
जायते लवकश्चापि मासं तस्मात्तु मानुषः ॥७६॥
76. vāyaso daśa varṣāṇi tato jāyati kukkuṭaḥ ,
jāyate lavakaścāpi māsaṁ tasmāttu mānuṣaḥ.
76. vāyasaḥ daśa varṣāṇi tataḥ jāyati kukkuṭaḥ
jāyate lavakaḥ ca api māsam tasmāt tu mānuṣaḥ
76. vāyasaḥ daśa varṣāṇi tataḥ kukkuṭaḥ jāyati
lavakaḥ ca api māsam jāyate tasmāt tu mānuṣaḥ
76. A crow (lives) for ten years; then it is born as a cock. And also, it is born as a quail for a month, but after that, it becomes a human being.
ज्येष्ठं पितृसमं चापि भ्रातरं योऽवमन्यते ।
सोऽपि मृत्युमुपागम्य क्रौञ्चयोनौ प्रजायते ॥७७॥
77. jyeṣṭhaṁ pitṛsamaṁ cāpi bhrātaraṁ yo'vamanyate ,
so'pi mṛtyumupāgamya krauñcayonau prajāyate.
77. jyeṣṭham pitṛsamam ca api bhrātaram yaḥ avamanyate
saḥ api mṛtyum upāgamya krauñcayonau prajāyate
77. yaḥ jyeṣṭham pitṛsamam ca api bhrātaram avamanyate,
saḥ api mṛtyum upāgamya krauñcayonau prajāyate
77. Whoever despises an elder brother, even one who is like a father, he too, after approaching death, is born into the species of a crane.
क्रौञ्चो जीवति मासांस्तु दश द्वौ सप्त पञ्च च ।
ततो निधनमापन्नो मानुषत्वमुपाश्नुते ॥७८॥
78. krauñco jīvati māsāṁstu daśa dvau sapta pañca ca ,
tato nidhanamāpanno mānuṣatvamupāśnute.
78. krauñcaḥ jīvati māsān tu daśa dvau sapta pañca
ca tataḥ nidhanam āpannaḥ mānuṣatvam upāśnute
78. krauñcaḥ daśa dvau sapta pañca ca māsān tu jīvati
tataḥ nidhanam āpannaḥ mānuṣatvam upāśnute
78. A crane lives for ten, two, seven, and five months (i.e., twenty-four months). Then, having met death, it attains human existence.
वृषलो ब्राह्मणीं गत्वा कृमियोनौ प्रजायते ।
तत्रापत्यं समुत्पाद्य ततो जायति मूषकः ॥७९॥
79. vṛṣalo brāhmaṇīṁ gatvā kṛmiyonau prajāyate ,
tatrāpatyaṁ samutpādya tato jāyati mūṣakaḥ.
79. vṛṣalaḥ brāhmaṇīm gatvā kṛmi-yonau prajāyate
tatra apatyam samutpādya tataḥ jāyati mūṣakaḥ
79. vṛṣalaḥ brāhmaṇīm gatvā kṛmi-yonau prajāyate
tatra apatyam samutpādya tataḥ mūṣakaḥ jāyati
79. A śūdra, having relations with a Brāhmaṇa woman, is born in the lineage of worms. After producing offspring in that state, he is then born as a mouse.
कृतघ्नस्तु मृतो राजन्यमस्य विषयं गतः ।
यमस्य विषये क्रुद्धैर्वधं प्राप्नोति दारुणम् ॥८०॥
80. kṛtaghnastu mṛto rājanyamasya viṣayaṁ gataḥ ,
yamasya viṣaye kruddhairvadhaṁ prāpnoti dāruṇam.
80. kṛtaghnaḥ tu mṛtaḥ rājan yamasya viṣayam gataḥ
yamasya viṣaye kruddhaiḥ vadham prāpnoti dāruṇam
80. rājan kṛtaghnaḥ tu mṛtaḥ yamasya viṣayam gataḥ
yamasya viṣaye kruddhaiḥ dāruṇam vadham prāpnoti
80. However, O King, an ungrateful person (kṛtaghna), having died and gone to the realm of Yama (Yama), obtains a terrible death there at the hands of the angry ones.
पट्टिसं मुद्गरं शूलमग्निकुम्भं च दारुणम् ।
असिपत्रवनं घोरं वालुकां कूटशाल्मलीम् ॥८१॥
81. paṭṭisaṁ mudgaraṁ śūlamagnikumbhaṁ ca dāruṇam ,
asipatravanaṁ ghoraṁ vālukāṁ kūṭaśālmalīm.
81. paṭṭisam mudgaram śūlam agnikumbham ca dāruṇam
asi-patra-vanam ghoram vālukām kūṭa-śālmalīm
81. paṭṭisam mudgaram śūlam dāruṇam agnikumbham ca
ghoram asi-patra-vanam vālukām kūṭa-śālmalīm
81. (He experiences torments from) spears, maces, tridents, dreadful pots of fire, a terrible forest of sword-leaves, burning sand, and the thorny silk-cotton tree.
एताश्चान्याश्च बह्वीः स यमस्य विषयं गतः ।
यातनाः प्राप्य तत्रोग्रास्ततो वध्यति भारत ॥८२॥
82. etāścānyāśca bahvīḥ sa yamasya viṣayaṁ gataḥ ,
yātanāḥ prāpya tatrogrāstato vadhyati bhārata.
82. etāḥ ca anyāḥ ca bahvīḥ saḥ yamasya viṣayam gataḥ
yātanāḥ prāpya tatra ugrāḥ tataḥ vadhyati bhārata
82. saḥ yamasya viṣayam gataḥ tatra etāḥ ca anyāḥ ca
bahvīḥ ugrāḥ yātanāḥ prāpya tataḥ bhārata vadhyati
82. Having gone to the realm of Yama (Yama), he experiences these and many other severe torments there, and after that, O Bhārata, he is put to death.
संसारचक्रमासाद्य कृमियोनौ प्रजायते ।
कृमिर्भवति वर्षाणि दश पञ्च च भारत ।
ततो गर्भं समासाद्य तत्रैव म्रियते शिशुः ॥८३॥
83. saṁsāracakramāsādya kṛmiyonau prajāyate ,
kṛmirbhavati varṣāṇi daśa pañca ca bhārata ,
tato garbhaṁ samāsādya tatraiva mriyate śiśuḥ.
83. saṃsāracakram āsādya kṛmiyonau
prajāyate kṛmiḥ bhavati varṣāṇi daśa
pañca ca bhārata tataḥ garbham
samāsādya tatra eva mriyate śiśuḥ
83. bhārata saṃsāracakram āsādya
kṛmiyonau prajāyate daśa pañca varṣāṇi
kṛmiḥ bhavati tataḥ garbham
samāsādya śiśuḥ tatra eva mriyate
83. Upon entering the cycle of existence (saṃsāra), one is born into the species of a worm. One remains a worm for fifteen years, O Bhārata. Then, after entering a womb, that infant dies right there.
ततो गर्भशतैर्जन्तुर्बहुभिः संप्रजायते ।
संसारांश्च बहून्गत्वा ततस्तिर्यक्प्रजायते ॥८४॥
84. tato garbhaśatairjanturbahubhiḥ saṁprajāyate ,
saṁsārāṁśca bahūngatvā tatastiryakprajāyate.
84. tataḥ garbhaśataiḥ jantuḥ bahubhiḥ samprajāyate
| saṃsārān ca bahūn gatvā tataḥ tiryak prajāyate
84. tataḥ jantuḥ bahubhiḥ garbhaśataiḥ samprajāyate
bahūn saṃsārān gatvā ca tataḥ tiryak prajāyate
84. Then, the living being is born repeatedly through many hundreds of wombs. And after passing through many cycles of existence (saṃsāra), it is then born as an animal.
मृतो दुःखमनुप्राप्य बहुवर्षगणानिह ।
अपुनर्भावसंयुक्तस्ततः कूर्मः प्रजायते ॥८५॥
85. mṛto duḥkhamanuprāpya bahuvarṣagaṇāniha ,
apunarbhāvasaṁyuktastataḥ kūrmaḥ prajāyate.
85. mṛtaḥ duḥkham anuprāpya bahuvarṣagaṇāni iha
| apunarbhāvasaṃyuktaḥ tataḥ kūrmaḥ prajāyate
85. iha bahuvarṣagaṇāni duḥkham anuprāpya mṛtaḥ
apunarbhāvasaṃyuktaḥ tataḥ kūrmaḥ prajāyate
85. Having died and experienced suffering for many years here, endowed with a state of not returning to a human birth, one is then born as a tortoise.
अशस्त्रं पुरुषं हत्वा सशस्त्रः पुरुषाधमः ।
अर्थार्थी यदि वा वैरी स मृतो जायते खरः ॥८६॥
86. aśastraṁ puruṣaṁ hatvā saśastraḥ puruṣādhamaḥ ,
arthārthī yadi vā vairī sa mṛto jāyate kharaḥ.
86. aśastram puruṣam hatvā saśastraḥ puruṣādhamaḥ |
arthārthī yadi vā vairī saḥ mṛtaḥ jāyate kharaḥ
86. yadi arthārthī vā vairī saśastraḥ puruṣādhamaḥ
aśastram puruṣam hatvā saḥ mṛtaḥ kharaḥ jāyate
86. One who, being armed and the lowest among men, kills an unarmed person, whether motivated by gain or as an enemy, is born as a donkey after death.
खरो जीवति वर्षे द्वे ततः शस्त्रेण वध्यते ।
स मृतो मृगयोनौ तु नित्योद्विग्नोऽभिजायते ॥८७॥
87. kharo jīvati varṣe dve tataḥ śastreṇa vadhyate ,
sa mṛto mṛgayonau tu nityodvigno'bhijāyate.
87. kharaḥ jīvati varṣe dve tataḥ śastreṇa vadhyate
saḥ mṛtaḥ mṛgayonau tu nitya-udvignaḥ abhijāyate
87. kharaḥ dve varṣe jīvati tataḥ śastreṇa vadhyate
saḥ mṛtaḥ tu mṛgayonau nitya-udvignaḥ abhijāyate
87. A donkey lives for two years, then it is killed by a weapon. Having died, it is reborn as a wild animal (mṛgayoni), constantly distressed.
मृगो वध्यति शस्त्रेण गते संवत्सरे तु सः ।
हतो मृगस्ततो मीनः सोऽपि जालेन बध्यते ॥८८॥
88. mṛgo vadhyati śastreṇa gate saṁvatsare tu saḥ ,
hato mṛgastato mīnaḥ so'pi jālena badhyate.
88. mṛgaḥ vadhyati śastreṇa gate saṃvatsare tu saḥ
hataḥ mṛgaḥ tataḥ mīnaḥ saḥ api jālena badhyate
88. saṃvatsare gate tu mṛgaḥ śastreṇa vadhyati saḥ hataḥ
mṛgaḥ tataḥ mīnaḥ abhijāyate saḥ api jālena badhyate
88. After a year has passed, that wild animal (mṛga) is killed by a weapon. That killed wild animal (mṛga) then becomes a fish, and that fish too is caught by a net.
मासे चतुर्थे संप्राप्ते श्वापदः संप्रजायते ।
श्वापदो दश वर्षाणि द्वीपी वर्षाणि पञ्च च ॥८९॥
89. māse caturthe saṁprāpte śvāpadaḥ saṁprajāyate ,
śvāpado daśa varṣāṇi dvīpī varṣāṇi pañca ca.
89. māse caturthe samprāpte śvāpadaḥ saṃprajāyate
śvāpadaḥ daśa varṣāṇi dvīpī varṣāṇi pañca ca
89. caturthe māse samprāpte śvāpadaḥ saṃprajāyate
śvāpadaḥ daśa varṣāṇi dvīpī ca pañca varṣāṇi
89. When the fourth month arrives, he is reborn as a predatory animal (śvāpada). The predatory animal lives for ten years, and then as a leopard (dvīpī) for five years.
ततस्तु निधनं प्राप्तः कालपर्यायचोदितः ।
अधर्मस्य क्षयं कृत्वा ततो जायति मानुषः ॥९०॥
90. tatastu nidhanaṁ prāptaḥ kālaparyāyacoditaḥ ,
adharmasya kṣayaṁ kṛtvā tato jāyati mānuṣaḥ.
90. tataḥ tu nidhanam prāptaḥ kālaparyāyacoditaḥ
adharmasya kṣayam kṛtvā tataḥ jāyati mānuṣaḥ
90. tataḥ tu kālaparyāyacoditaḥ nidhanam prāptaḥ
adharmasya kṣayam kṛtvā tataḥ mānuṣaḥ jāyati
90. Then, having met his end, impelled by the turning of time, and having exhausted the effects of unrighteousness (adharma), he is subsequently born as a human being.
स्त्रियं हत्वा तु दुर्बुद्धिर्यमस्य विषयं गतः ।
बहून्क्लेशान्समासाद्य संसारांश्चैव विंशतिम् ॥९१॥
91. striyaṁ hatvā tu durbuddhiryamasya viṣayaṁ gataḥ ,
bahūnkleśānsamāsādya saṁsārāṁścaiva viṁśatim.
91. striyam hatvā tu durbuddhiḥ yamasya viṣayam gataḥ
| bahūn kleśān samāsādya saṃsārān ca eva viṃśatim
91. durbuddhiḥ striyam hatvā tu yamasya viṣayam gataḥ
bahūn kleśān ca eva viṃśatim saṃsārān samāsādya
91. A wicked person, having killed a woman, goes to the realm of Yama. Having endured many sufferings and indeed twenty cycles of transmigration (saṃsāra), he is reborn.
ततः पश्चान्महाराज कृमियोनौ प्रजायते ।
कृमिर्विंशतिवर्षाणि भूत्वा जायति मानुषः ॥९२॥
92. tataḥ paścānmahārāja kṛmiyonau prajāyate ,
kṛmirviṁśativarṣāṇi bhūtvā jāyati mānuṣaḥ.
92. tataḥ paścāt mahārāja kṛmi-yonau prajāyate |
kṛmiḥ viṃśati varṣāṇi bhūtvā jāyati mānuṣaḥ
92. mahārāja tataḥ paścāt kṛmi-yonau prajāyate
viṃśati varṣāṇi kṛmiḥ bhūtvā mānuṣaḥ jāyati
92. Thereafter, O great king, he is born in the species of a worm. After remaining a worm for twenty years, he is reborn as a human.
भोजनं चोरयित्वा तु मक्षिका जायते नरः ।
मक्षिकासंघवशगो बहून्मासान्भवत्युत ।
ततः पापक्षयं कृत्वा मानुषत्वमवाप्नुते ॥९३॥
93. bhojanaṁ corayitvā tu makṣikā jāyate naraḥ ,
makṣikāsaṁghavaśago bahūnmāsānbhavatyuta ,
tataḥ pāpakṣayaṁ kṛtvā mānuṣatvamavāpnute.
93. bhojanam corayitvā tu makṣikā jāyate
naraḥ | makṣikā-saṅgha-vaśa-gaḥ
bahūn māsān bhavati uta | tataḥ
pāpa-kṣayam kṛtvā mānuṣatvam avāpnute
93. naraḥ bhojanam corayitvā tu makṣikā
jāyate saḥ bahūn māsān
makṣikā-saṅgha-vaśa-gaḥ uta bhavati tataḥ
pāpa-kṣayam kṛtvā mānuṣatvam avāpnute
93. A person, having stolen food, is born as a fly. He remains subject to a swarm of flies for many months. Then, having exhausted his sin (karma), he attains human status.
वाद्यं हृत्वा तु पुरुषो मशकः संप्रजायते ।
तथा पिण्याकसंमिश्रमशनं चोरयेन्नरः ।
स जायते बभ्रुसमो दारुणो मूषको नरः ॥९४॥
94. vādyaṁ hṛtvā tu puruṣo maśakaḥ saṁprajāyate ,
tathā piṇyākasaṁmiśramaśanaṁ corayennaraḥ ,
sa jāyate babhrusamo dāruṇo mūṣako naraḥ.
94. vādyam hṛtvā tu puruṣaḥ maśakaḥ
saṃprajāyate | tathā piṇyāka-saṃmiśram
aśanam corayet naraḥ | saḥ jāyate
babhru-samaḥ dāruṇaḥ mūṣakaḥ naraḥ
94. puruṣaḥ vādyam hṛtvā tu maśakaḥ
saṃprajāyate tathā yaḥ naraḥ
piṇyāka-saṃmiśram aśanam corayet saḥ dāruṇaḥ
babhru-samaḥ naraḥ mūṣakaḥ jāyate
94. A person, having stolen a musical instrument, is born as a mosquito. Similarly, a man who steals food mixed with oil-cake is born as a terrible, brown-colored mouse.
लवणं चोरयित्वा तु चीरीवाकः प्रजायते ।
दधि हृत्वा बकश्चापि प्लवो मत्स्यानसंस्कृतान् ॥९५॥
95. lavaṇaṁ corayitvā tu cīrīvākaḥ prajāyate ,
dadhi hṛtvā bakaścāpi plavo matsyānasaṁskṛtān.
95. lavaṇam corayitvā tu cīrīvākaḥ prajāyate dadhi
hṛtvā bakaḥ ca api plavaḥ matsyān asaṃskṛtān
95. lavaṇam corayitvā tu cīrīvākaḥ prajāyate dadhi
hṛtvā bakaḥ ca api matsyān asaṃskṛtān plavaḥ
95. One who steals salt is reborn as a partridge. One who steals curds is reborn as a crane. And a diving bird is born (from one who steals) uncooked fish.
चोरयित्वा पयश्चापि बलाका संप्रजायते ।
यस्तु चोरयते तैलं तैलपायी प्रजायते ।
चोरयित्वा तु दुर्बुद्धिर्मधु दंशः प्रजायते ॥९६॥
96. corayitvā payaścāpi balākā saṁprajāyate ,
yastu corayate tailaṁ tailapāyī prajāyate ,
corayitvā tu durbuddhirmadhu daṁśaḥ prajāyate.
96. corayitvā payaḥ ca api balākā
samprajāyate yaḥ tu corayate tailam
tailapāyī prajāyate corayitvā tu
durbuddhiḥ madhu daṃśaḥ prajāyate
96. payaḥ corayitvā ca api balākā
samprajāyate yaḥ tu tailam corayate
tailapāyī prajāyate durbuddhiḥ
madhu corayitvā tu daṃśaḥ prajāyate
96. One who steals milk is also reborn as a crane. But whoever steals oil is reborn as an oil-drinking insect. A foolish person who steals honey is indeed reborn as a gadfly.
अयो हृत्वा तु दुर्बुद्धिर्वायसो जायते नरः ।
पायसं चोरयित्वा तु तित्तिरित्वमवाप्नुते ॥९७॥
97. ayo hṛtvā tu durbuddhirvāyaso jāyate naraḥ ,
pāyasaṁ corayitvā tu tittiritvamavāpnute.
97. ayaḥ hṛtvā tu durbuddhiḥ vāyasaḥ jāyate naraḥ
pāyasam corayitvā tu tittiritvam avāpnute
97. durbuddhiḥ naraḥ ayaḥ hṛtvā tu vāyasaḥ jāyate
pāyasam corayitvā tu tittiritvam avāpnute
97. Indeed, a foolish man who steals iron is reborn as a crow. And one who steals rice porridge certainly attains rebirth as a partridge.
हृत्वा पैष्टमपूपं च कुम्भोलूकः प्रजायते ।
फलं वा मूलकं हृत्वा अपूपं वा पिपीलिकः ॥९८॥
98. hṛtvā paiṣṭamapūpaṁ ca kumbholūkaḥ prajāyate ,
phalaṁ vā mūlakaṁ hṛtvā apūpaṁ vā pipīlikaḥ.
98. hṛtvā paiṣṭam apūpam ca kumbholūkaḥ prajāyate
phalam vā mūlakam hṛtvā apūpam vā pipīlikaḥ
98. paiṣṭam apūpam hṛtvā ca kumbholūkaḥ prajāyate
phalam vā mūlakam vā apūpam hṛtvā pipīlikaḥ
98. One who steals a flour-based cake is reborn as a pot-owl. One who steals fruit, or a radish, or another cake, is reborn as an ant.
कांस्यं हृत्वा तु दुर्बुद्धिर्हारीतो जायते नरः ।
राजतं भाजनं हृत्वा कपोतः संप्रजायते ॥९९॥
99. kāṁsyaṁ hṛtvā tu durbuddhirhārīto jāyate naraḥ ,
rājataṁ bhājanaṁ hṛtvā kapotaḥ saṁprajāyate.
99. kāṃsyam hṛtvā tu durbuddhiḥ hārītaḥ jāyate naraḥ
rājatam bhājanam hṛtvā kapotaḥ saṃprajāyate
99. naraḥ durbuddhiḥ kāṃsyam hṛtvā tu hārītaḥ jāyate
rājatam bhājanam hṛtvā kapotaḥ saṃprajāyate
99. A wicked person, having stolen a bronze utensil, is born as a green pigeon; and having stolen a silver vessel, he is reborn as a dove.
हृत्वा तु काञ्चनं भाण्डं कृमियोनौ प्रजायते ।
क्रौञ्चः कार्पासिकं हृत्वा मृतो जायति मानवः ॥१००॥
100. hṛtvā tu kāñcanaṁ bhāṇḍaṁ kṛmiyonau prajāyate ,
krauñcaḥ kārpāsikaṁ hṛtvā mṛto jāyati mānavaḥ.
100. hṛtvā tu kāñcanam bhāṇḍam kṛmiyonau prajāyate
krauñcaḥ kārpāsikam hṛtvā mṛtaḥ jāyati mānavaḥ
100. kāñcanam bhāṇḍam hṛtvā tu kṛmiyonau prajāyate
mānavaḥ kārpāsikam hṛtvā mṛtaḥ krauñcaḥ jāyati
100. Indeed, having stolen a golden utensil, one is born in the species of worms. A person, having stolen cotton cloth, is reborn as a curlew (krauñca) after death.
चोरयित्वा नरः पट्टं त्वाविकं वापि भारत ।
क्षौमं च वस्त्रमादाय शशो जन्तुः प्रजायते ॥१०१॥
101. corayitvā naraḥ paṭṭaṁ tvāvikaṁ vāpi bhārata ,
kṣaumaṁ ca vastramādāya śaśo jantuḥ prajāyate.
101. corayitvā naraḥ paṭṭam tvāvikam vā api bhārata
kṣaumam ca vastram ādāya śaśaḥ jantuḥ prajāyate
101. bhārata naraḥ paṭṭam tvāvikam vā api corayitvā
kṣaumam vastram ca ādāya śaśaḥ jantuḥ prajāyate
101. O Bhārata, a man who steals silk cloth or even woollen fabric, or takes linen cloth, is born as a hare (śaśa).
वर्णान्हृत्वा तु पुरुषो मृतो जायति बर्हिणः ।
हृत्वा रक्तानि वस्त्राणि जायते जीवजीवकः ॥१०२॥
102. varṇānhṛtvā tu puruṣo mṛto jāyati barhiṇaḥ ,
hṛtvā raktāni vastrāṇi jāyate jīvajīvakaḥ.
102. varṇān hṛtvā tu puruṣaḥ mṛtaḥ jāyati barhiṇaḥ
hṛtvā raktāni vastrāṇi jāyate jīvajīvakaḥ
102. puruṣaḥ varṇān hṛtvā tu mṛtaḥ barhiṇaḥ jāyati
raktāni vastrāṇi hṛtvā jīvajīvakaḥ jāyate
102. Indeed, a person (puruṣa) who steals dyes is reborn as a peacock (barhiṇa) after death. Having stolen red garments, one is born as a jīvajīvaka bird.
वर्णकादींस्तथा गन्धांश्चोरयित्वा तु मानवः ।
छुच्छुन्दरित्वमाप्नोति राजँल्लोभपरायणः ॥१०३॥
103. varṇakādīṁstathā gandhāṁścorayitvā tu mānavaḥ ,
chucchundaritvamāpnoti rājaँllobhaparāyaṇaḥ.
103. varṇakādīn tathā gandhān corayitvā tu mānavaḥ
chucchundaritvam āpnoti rājan lobhaparāyaṇaḥ
103. rājan lobhaparāyaṇaḥ mānavaḥ varṇakādīn tathā
gandhān corayitvā tu chucchundaritvam āpnoti
103. O king, a person who, overcome by greed, steals dyes, fragrances, and similar items, is born as a muskrat.
विश्वासेन तु निक्षिप्तं यो निह्नवति मानवः ।
स गतासुर्नरस्तादृङ्मत्स्ययोनौ प्रजायते ॥१०४॥
104. viśvāsena tu nikṣiptaṁ yo nihnavati mānavaḥ ,
sa gatāsurnarastādṛṅmatsyayonau prajāyate.
104. viśvāsena tu nikṣiptam yaḥ nihnavati mānavaḥ
saḥ gatāsuḥ naraḥ tādṛk matsyayonau prajāyate
104. yaḥ mānavaḥ viśvāsena nikṣiptam tu nihnavati
saḥ tādṛk naraḥ gatāsuḥ matsyayonau prajāyate
104. The human being who denies something entrusted in confidence, such a person, having lost their life, is reborn in the species of a fish.
मत्स्ययोनिमनुप्राप्य मृतो जायति मानुषः ।
मानुषत्वमनुप्राप्य क्षीणायुरुपपद्यते ॥१०५॥
105. matsyayonimanuprāpya mṛto jāyati mānuṣaḥ ,
mānuṣatvamanuprāpya kṣīṇāyurupapadyate.
105. matsyayonim anuprāpya mṛtaḥ jāyati mānuṣaḥ
mānuṣatvam anuprāpya kṣīṇāyuḥ upapadyate
105. mṛtaḥ matsyayonim anuprāpya mānuṣaḥ jāyati
mānuṣatvam anuprāpya kṣīṇāyuḥ upapadyate
105. Having been born in a fish species and then dying, one is born as a human being. After attaining human existence, such a person is reborn with a diminished lifespan.
पापानि तु नरः कृत्वा तिर्यग्जायति भारत ।
न चात्मनः प्रमाणं ते धर्मं जानन्ति किंचन ॥१०६॥
106. pāpāni tu naraḥ kṛtvā tiryagjāyati bhārata ,
na cātmanaḥ pramāṇaṁ te dharmaṁ jānanti kiṁcana.
106. pāpāni tu naraḥ kṛtvā tiryak jāyati bhārata na
ca ātmanaḥ pramāṇam te dharmam jānanti kiṃcana
106. bhārata naraḥ pāpāni kṛtvā tu tiryak jāyati ca
te ātmanaḥ dharmam kiṃcana pramāṇam na jānanti
106. O Bhārata, a person, having committed sins, is born as a lower creature. And they (such beings) know nothing of their own intrinsic nature (dharma), nor any standard for it.
ये पापानि नराः कृत्वा निरस्यन्ति व्रतैः सदा ।
सुखदुःखसमायुक्ता व्याधितास्ते भवन्त्युत ॥१०७॥
107. ye pāpāni narāḥ kṛtvā nirasyanti vrataiḥ sadā ,
sukhaduḥkhasamāyuktā vyādhitāste bhavantyuta.
107. ye pāpāni narāḥ kṛtvā nirasyanti vrataiḥ sadā
sukhaduḥkhasamāyuktāḥ vyādhitāḥ te bhavanti uta
107. ye narāḥ pāpāni kṛtvā vrataiḥ sadā nirasyanti
te sukhaduḥkhasamāyuktāḥ vyādhitāḥ bhavanti uta
107. Those people who, having committed sins, always seek to purify themselves through vows, they indeed become afflicted with diseases and are subject to both pleasure and pain.
असंवासाः प्रजायन्ते म्लेच्छाश्चापि न संशयः ।
नराः पापसमाचारा लोभमोहसमन्विताः ॥१०८॥
108. asaṁvāsāḥ prajāyante mlecchāścāpi na saṁśayaḥ ,
narāḥ pāpasamācārā lobhamohasamanvitāḥ.
108. asaṃvāsāḥ prajāyante mlecchāḥ ca api na saṃśayaḥ
narāḥ pāpasamācārāḥ lobhamohasamanvitāḥ
108. narāḥ pāpasamācārāḥ lobhamohasamanvitāḥ
asaṃvāsāḥ mlecchāḥ ca api prajāyante na saṃśayaḥ
108. Those people whose conduct is sinful, and who are filled with greed (lobha) and delusion (moha), are born as outcasts, without proper association, and indeed as foreigners or barbarians; there is no doubt about this.
वर्जयन्ति च पापानि जन्मप्रभृति ये नराः ।
अरोगा रूपवन्तस्ते धनिनश्च भवन्त्युत ॥१०९॥
109. varjayanti ca pāpāni janmaprabhṛti ye narāḥ ,
arogā rūpavantaste dhaninaśca bhavantyuta.
109. varjayanti ca pāpāni janmaprabhṛti ye narāḥ
arogāḥ rūpavantaḥ te dhaninaḥ ca bhavanti uta
109. ye narāḥ janmaprabhṛti pāpāni ca varjayanti
te arogāḥ rūpavantaḥ ca dhaninaḥ bhavanti uta
109. And those people who avoid sins from birth onwards, they indeed become healthy, endowed with beauty, and wealthy.
स्त्रियोऽप्येतेन कल्पेन कृत्वा पापमवाप्नुयुः ।
एतेषामेव जन्तूनां पत्नीत्वमुपयान्ति ताः ॥११०॥
110. striyo'pyetena kalpena kṛtvā pāpamavāpnuyuḥ ,
eteṣāmeva jantūnāṁ patnītvamupayānti tāḥ.
110. striyaḥ api etena kalpena kṛtvā pāpam avāpnuyuḥ
eteṣām eva jantūnām patnītvaṃ upayānti tāḥ
110. striyaḥ api etena kalpena pāpam kṛtvā avāpnuyuḥ
tāḥ eteṣām eva jantūnām patnītvaṃ upayānti
110. Even women, having committed sin in this manner, would incur its consequences. They would then attain the state of being wives to these very lowly creatures (jantu).
परस्वहरणे दोषाः सर्व एव प्रकीर्तिताः ।
एतद्वै लेशमात्रेण कथितं ते मयानघ ।
अपरस्मिन्कथायोगे भूयः श्रोष्यसि भारत ॥१११॥
111. parasvaharaṇe doṣāḥ sarva eva prakīrtitāḥ ,
etadvai leśamātreṇa kathitaṁ te mayānagha ,
aparasminkathāyoge bhūyaḥ śroṣyasi bhārata.
111. parasvaharaṇe doṣāḥ sarva eva
prakīrtitāḥ | etat vai leśamātreṇa
kathitam te mayā anagha | aparasmin
kathāyoge bhūyaḥ śroṣyasi bhārata
111. anagha bhārata mayā parasvaharaṇe
sarva eva doṣāḥ prakīrtitāḥ etat
vai te leśamātreṇa kathitam
aparasmin kathāyoge bhūyaḥ śroṣyasi
111. All the harms arising from seizing others' property have indeed been enumerated. This has been recounted to you only briefly by me, O sinless one. You will hear more about it in another narrative context, O descendant of Bharata.
एतन्मया महाराज ब्रह्मणो वदतः पुरा ।
सुरर्षीणां श्रुतं मध्ये पृष्टश्चापि यथातथम् ॥११२॥
112. etanmayā mahārāja brahmaṇo vadataḥ purā ,
surarṣīṇāṁ śrutaṁ madhye pṛṣṭaścāpi yathātatham.
112. etat mayā mahārāja brahmaṇaḥ vadataḥ purā |
surarṣīṇām śrutam madhye pṛṣṭaḥ ca api yathātatham
112. mahārāja mayā etat purā brahmaṇaḥ vadataḥ
surarṣīṇām madhye śrutam ca api yathātatham pṛṣṭaḥ
112. O great king, this was heard by me long ago from Brahmā while he was speaking amidst the divine sages (surarṣis), and I was also accurately questioned (about it).
मयापि तव कार्त्स्न्येन यथावदनुवर्णितम् ।
एतच्छ्रुत्वा महाराज धर्मे कुरु मनः सदा ॥११३॥
113. mayāpi tava kārtsnyena yathāvadanuvarṇitam ,
etacchrutvā mahārāja dharme kuru manaḥ sadā.
113. mayā api tava kārtsnyena yathāvat anuvarṇitam
| etat śrutvā mahārāja dharme kuru manaḥ sadā
113. mahārāja mayā api tava kārtsnyena yathāvat
anuvarṇitam etat śrutvā sadā dharme manaḥ kuru
113. By me also, this has been fully and accurately recounted to you. Having heard this, O great king, always fix your mind on (dharma).