Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-12, chapter-274

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
युधिष्ठिर उवाच ।
पितामह महाप्राज्ञ सर्वशास्त्रविशारद ।
अस्ति वृत्रवधादेव विवक्षा मम जायते ॥१॥
1. yudhiṣṭhira uvāca ,
pitāmaha mahāprājña sarvaśāstraviśārada ,
asti vṛtravadhādeva vivakṣā mama jāyate.
1. yudhiṣṭhiraḥ uvāca pitāmaha mahāprājña sarvaśāstravišārada
asti vṛtravadhāt eva vivakṣā mama jāyate
1. yudhiṣṭhiraḥ uvāca pitāmaha mahāprājña sarvaśāstravišārada
mama vivakṣā vṛtravadhāt eva jāyate asti
1. Yudhiṣṭhira said: "O grandfather, O very wise one, O expert in all scriptures! Indeed, my desire to inquire arises concerning the slaying of Vṛtra."
ज्वरेण मोहितो वृत्रः कथितस्ते जनाधिप ।
निहतो वासवेनेह वज्रेणेति ममानघ ॥२॥
2. jvareṇa mohito vṛtraḥ kathitaste janādhipa ,
nihato vāsaveneha vajreṇeti mamānagha.
2. jvareṇa mohitaḥ vṛtraḥ kathitaḥ te janādhipa
nihataḥ vāsavena iha vajreṇa iti mama anagha
2. janādhipa anagha,
te kathitaḥ (asti yat) jvareṇa mohitaḥ vṛtraḥ iha vāsavena vajreṇa nihataḥ iti mama (kathanam).
2. O lord of people (janādhipa), O sinless one (anagha), it has been recounted to you that Vritra, bewildered by fever, was slain here by Vasava (Indra) with his thunderbolt. Such is my account.
कथमेष महाप्राज्ञ ज्वरः प्रादुरभूत्कुतः ।
ज्वरोत्पत्तिं निपुणतः श्रोतुमिच्छाम्यहं प्रभो ॥३॥
3. kathameṣa mahāprājña jvaraḥ prādurabhūtkutaḥ ,
jvarotpattiṁ nipuṇataḥ śrotumicchāmyahaṁ prabho.
3. katham eṣa mahāprājña jvaraḥ prādurabhūt kutaḥ
jvarotpattiṃ nipuṇataḥ śrotum icchāmi aham prabho
3. mahāprājña prabho,
eṣa jvaraḥ katham kutaḥ prādurabhūt? aham jvarotpattiṃ nipuṇataḥ śrotum icchāmi.
3. O greatly wise one (mahāprājña), O lord (prabho), how did this fever arise? From where? I wish to hear the origin of the fever in detail.
भीष्म उवाच ।
शृणु राजञ्ज्वरस्येह संभवं लोकविश्रुतम् ।
विस्तरं चास्य वक्ष्यामि यादृशं चैव भारत ॥४॥
4. bhīṣma uvāca ,
śṛṇu rājañjvarasyeha saṁbhavaṁ lokaviśrutam ,
vistaraṁ cāsya vakṣyāmi yādṛśaṁ caiva bhārata.
4. bhīṣma uvāca śṛṇu rājan jvarasya iha saṃbhavaṃ lokaviśrutam
vistaraṃ ca asya vakṣyāmi yādṛśaṃ ca eva bhārata
4. bhīṣma uvāca: rājan bhārata,
iha lokaviśrutam jvarasya saṃbhavaṃ śṛṇu.
ca asya vistaraṃ ca eva yādṛśaṃ (tat asti),
(tat) vakṣyāmi.
4. Bhishma said: "O King (rājan), O Bharata, listen to the origin of fever, which is renowned throughout the world. I will also recount its full story, just as it unfolded."
पुरा मेरोर्महाराज शृङ्गं त्रैलोक्यविश्रुतम् ।
ज्योतिष्कं नाम सावित्रं सर्वरत्नविभूषितम् ।
अप्रमेयमनाधृष्यं सर्वलोकेषु भारत ॥५॥
5. purā merormahārāja śṛṅgaṁ trailokyaviśrutam ,
jyotiṣkaṁ nāma sāvitraṁ sarvaratnavibhūṣitam ,
aprameyamanādhṛṣyaṁ sarvalokeṣu bhārata.
5. purā meruḥ mahārāja śṛṅgam
trailokyaviśrutam jyotiṣkam nāma sāvitram
sarvaratnavibhūṣitam aprameyam
anādhṛṣyam sarvalokeṣu bhārata
5. mahārāja bhārata,
purā meruḥ (asti) śṛṅgam,
nāma jyotiṣkam,
trailokyaviśrutam,
sāvitram,
sarvaratnavibhūṣitam,
aprameyam,
sarvalokeṣu anādhṛṣyam.
5. O great king (mahārāja), O Bharata, formerly there was a peak of Mount Meru, renowned in the three worlds, named Jyotishka, solar (sāvitram), adorned with all gems, immeasurable and unconquerable in all worlds.
तत्र देवो गिरितटे हेमधातुविभूषिते ।
पर्यङ्क इव विभ्राजन्नुपविष्टो बभूव ह ॥६॥
6. tatra devo giritaṭe hemadhātuvibhūṣite ,
paryaṅka iva vibhrājannupaviṣṭo babhūva ha.
6. tatra devaḥ giritaṭe hemadhātuvibhūṣite
paryaṅkaḥ iva vibhrājan upaviṣṭaḥ babhūva ha
6. tatra hemadhātuvibhūṣite giritaṭe devaḥ
paryaṅkaḥ iva vibhrājan upaviṣṭaḥ babhūva ha
6. The god was seated there, on the mountain slope adorned with gold ores, appearing splendid as if upon a throne.
शैलराजसुता चास्य नित्यं पार्श्वे स्थिता बभौ ।
तथा देवा महात्मानो वसवश्च महौजसः ॥७॥
7. śailarājasutā cāsya nityaṁ pārśve sthitā babhau ,
tathā devā mahātmāno vasavaśca mahaujasaḥ.
7. śailarājasutā ca asya nityam pārśve sthitā babhau
tathā devā mahātmānaḥ vasavaḥ ca mahāujasaḥ
7. ca asya śailarājasutā nityam pārśve sthitā babhau
tathā mahātmānaḥ devā ca mahāujasaḥ vasavaḥ
7. And the daughter of the mountain king (Parvati) always shone, standing by his side. Similarly, the great-souled gods and the mighty Vasus (were also present).
तथैव च महात्मानावश्विनौ भिषजां वरौ ।
तथा वैश्रवणो राजा गुह्यकैरभिसंवृतः ॥८॥
8. tathaiva ca mahātmānāvaśvinau bhiṣajāṁ varau ,
tathā vaiśravaṇo rājā guhyakairabhisaṁvṛtaḥ.
8. tathā eva ca mahātmānau aśvinau bhiṣajām varau
tathā vaiśravaṇaḥ rājā guhyakaiḥ abhisamvṛtaḥ
8. ca tathā eva bhiṣajām varau mahātmānau aśvinau
tathā guhyakaiḥ abhisamvṛtaḥ rājā vaiśravaṇaḥ
8. And likewise, the two great-souled Aśvins, the foremost among physicians, (were present). Similarly, King Vaiśravaṇa (Kubera) was surrounded by the Guhyakas.
यक्षाणामधिपः श्रीमान्कैलासनिलयः प्रभुः ।
अङ्गिरःप्रमुखाश्चैव तथा देवर्षयोऽपरे ॥९॥
9. yakṣāṇāmadhipaḥ śrīmānkailāsanilayaḥ prabhuḥ ,
aṅgiraḥpramukhāścaiva tathā devarṣayo'pare.
9. yakṣāṇām adhipaḥ śrīmān kailāsanilayaḥ prabhuḥ
aṅgiraḥpramukhāḥ ca eva tathā devarṣayaḥ apare
9. yakṣāṇām śrīmān kailāsanilayaḥ prabhuḥ adhipaḥ
ca eva tathā aṅgiraḥpramukhāḥ apare devarṣayaḥ
9. (He was) the glorious lord of the Yakṣas, residing on Kailasa, a powerful master. And similarly, the prominent Aṅgirasas and other divine sages (devarṣis) (were also present).
विश्वावसुश्च गन्धर्वस्तथा नारदपर्वतौ ।
अप्सरोगणसंघाश्च समाजग्मुरनेकशः ॥१०॥
10. viśvāvasuśca gandharvastathā nāradaparvatau ,
apsarogaṇasaṁghāśca samājagmuranekaśaḥ.
10. viśvāvasuḥ ca gandharvaḥ tathā nārada-parvatau
apsarogaṇa-saṃghāḥ ca samājagmuḥ anekaśaḥ
10. viśvāvasuḥ gandharvaḥ ca tathā nārada-parvatau
ca apsarogaṇa-saṃghāḥ anekaśaḥ samājagmuḥ
10. Viśvāvasu, the Gandharva, as well as Nārada and Parvata, along with numerous groups of Apsaras, came together in great numbers.
ववौ शिवः सुखो वायुर्नानागन्धवहः शुचिः ।
सर्वर्तुकुसुमोपेताः पुष्पवन्तो महाद्रुमाः ॥११॥
11. vavau śivaḥ sukho vāyurnānāgandhavahaḥ śuciḥ ,
sarvartukusumopetāḥ puṣpavanto mahādrumāḥ.
11. vavau śivaḥ sukhaḥ vāyuḥ nānā-gandha-vahaḥ śuciḥ
sarvartu-kusuma-upetāḥ puṣpavantaḥ mahā-drumāḥ
11. śivaḥ sukhaḥ śuciḥ nānā-gandha-vahaḥ vāyuḥ vavau.
sarvartu-kusuma-upetāḥ puṣpavantaḥ mahā-drumāḥ (āsan)
11. A gentle, pleasant, pure wind carrying various fragrances blew. Great trees were endowed with flowers from all seasons, full of blossoms.
तथा विद्याधराश्चैव सिद्धाश्चैव तपोधनाः ।
महादेवं पशुपतिं पर्युपासन्त भारत ॥१२॥
12. tathā vidyādharāścaiva siddhāścaiva tapodhanāḥ ,
mahādevaṁ paśupatiṁ paryupāsanta bhārata.
12. tathā vidyādharāḥ ca eva siddhāḥ ca eva tapodhanaḥ
mahādevaṃ paśupatiṃ paryupāsanta bhārata
12. bhārata! tathā vidyādharāḥ ca eva tapodhanaḥ
siddhāḥ ca eva mahādevaṃ paśupatiṃ paryupāsanta
12. And so, O Bhārata, the Vidyādharas, and indeed the Siddhas who were rich in asceticism (tapas), worshipped Mahādeva, the lord of creatures (Paśupati).
भूतानि च महाराज नानारूपधराण्यथ ।
राक्षसाश्च महारौद्राः पिशाचाश्च महाबलाः ॥१३॥
13. bhūtāni ca mahārāja nānārūpadharāṇyatha ,
rākṣasāśca mahāraudrāḥ piśācāśca mahābalāḥ.
13. bhūtāni ca mahārāja nānārūpadharāṇi atha
rākṣasāḥ ca mahāraudrāḥ piśācāḥ ca mahābalāḥ
13. mahārāja! atha nānārūpadharāṇi bhūtāni ca
mahāraudrāḥ rākṣasāḥ ca mahābalāḥ piśācāḥ ca (āsan)
13. And, O great king, various kinds of beings (bhūtas) in many forms were present, along with extremely fierce Rākṣasas, and very powerful Piśācas.
बहुरूपधरा हृष्टा नानाप्रहरणोद्यताः ।
देवस्यानुचरास्तत्र तस्थिरे चानलोपमाः ॥१४॥
14. bahurūpadharā hṛṣṭā nānāpraharaṇodyatāḥ ,
devasyānucarāstatra tasthire cānalopamāḥ.
14. bahurūpadharā hṛṣṭā nānāpraharaṇodyatāḥ
devasya anucarāḥ tatra tasthire ca analopamāḥ
14. tatra devasya anucarāḥ bahurūpadharā hṛṣṭā
nānāpraharaṇodyatāḥ ca analopamāḥ tasthire
14. There, the delighted attendants of the god, bearing many forms, equipped with various weapons, and resembling fire, stood.
नन्दी च भगवांस्तत्र देवस्यानुमते स्थितः ।
प्रगृह्य ज्वलितं शूलं दीप्यमानं स्वतेजसा ॥१५॥
15. nandī ca bhagavāṁstatra devasyānumate sthitaḥ ,
pragṛhya jvalitaṁ śūlaṁ dīpyamānaṁ svatejasā.
15. nandī ca bhagavān tatra devasya anumate sthitaḥ
pragṛhya jvalitam śūlam dīpyamānam svatejasā
15. ca bhagavān nandī tatra devasya anumate sthitaḥ
jvalitam dīpyamānam svatejasā śūlam pragṛhya
15. And the venerable Nandin stood there with the god's permission, holding a blazing trident that shone with his own splendor.
गङ्गा च सरितां श्रेष्ठा सर्वतीर्थजलोद्भवा ।
पर्युपासत तं देवं रूपिणी कुरुनन्दन ॥१६॥
16. gaṅgā ca saritāṁ śreṣṭhā sarvatīrthajalodbhavā ,
paryupāsata taṁ devaṁ rūpiṇī kurunandana.
16. gaṅgā ca saritām śreṣṭhā sarvatīrthajalodbhavā
paryupāsata tam devam rūpiṇī kurunandana
16. ca kurunandana gaṅgā saritām śreṣṭhā
sarvatīrthajalodbhavā rūpiṇī tam devam paryupāsata
16. And Ganga, the best of rivers, O joy of the Kurus, originating from the waters of all holy places, worshipped that god in her personified form.
एवं स भगवांस्तत्र पूज्यमानः सुरर्षिभिः ।
देवैश्च सुमहाभागैर्महादेवो व्यतिष्ठत ॥१७॥
17. evaṁ sa bhagavāṁstatra pūjyamānaḥ surarṣibhiḥ ,
devaiśca sumahābhāgairmahādevo vyatiṣṭhata.
17. evam sa bhagavān tatra pūjyamānaḥ surarṣibhiḥ
devaiḥ ca sumahābhāgaiḥ mahādevaḥ vyatiṣṭhata
17. evam sa mahādevaḥ bhagavān tatra surarṣibhiḥ
ca sumahābhāgaiḥ devaiḥ pūjyamānaḥ vyatiṣṭhata
17. Thus, that venerable Mahadeva stood there, being worshipped by divine sages and by the exceedingly illustrious gods.
कस्यचित्त्वथ कालस्य दक्षो नाम प्रजापतिः ।
पूर्वोक्तेन विधानेन यक्ष्यमाणोऽन्वपद्यत ॥१८॥
18. kasyacittvatha kālasya dakṣo nāma prajāpatiḥ ,
pūrvoktena vidhānena yakṣyamāṇo'nvapadyata.
18. kasyacit tu atha kālasya dakṣaḥ nāma prajāpatiḥ
pūrvoktena vidhānena yakṣyamāṇaḥ anvapadyata
18. atha kasyacit kālasya dakṣaḥ nāma prajāpatiḥ
pūrvoktena vidhānena yakṣyamāṇaḥ tu anvapadyata
18. Then, after some time, Prajāpati Daksha, by the aforementioned procedure, was about to perform a Vedic ritual (yajña).
ततस्तस्य मखं देवाः सर्वे शक्रपुरोगमाः ।
गमनाय समागम्य बुद्धिमापेदिरे तदा ॥१९॥
19. tatastasya makhaṁ devāḥ sarve śakrapurogamāḥ ,
gamanāya samāgamya buddhimāpedire tadā.
19. tataḥ tasya makham devāḥ sarve śakrapurogamāḥ
gamanāya samāgamya buddhim āpedire tadā
19. tadā tataḥ sarve devāḥ śakrapurogamāḥ tasya
makham gamanāya samāgamya buddhim āpedire
19. Then, all the gods, led by Indra (Śakra), having assembled, resolved to go to Daksha's Vedic ritual (yajña).
ते विमानैर्महात्मानो ज्वलितैर्ज्वलनप्रभाः ।
देवस्यानुमतेऽगच्छन्गङ्गाद्वारमिति श्रुतिः ॥२०॥
20. te vimānairmahātmāno jvalitairjvalanaprabhāḥ ,
devasyānumate'gacchangaṅgādvāramiti śrutiḥ.
20. te vimānaiḥ mahātmānaḥ jvalitaiḥ jvalanaprabhāḥ
devasya anumate agacchan gaṅgādvāram iti śrutiḥ
20. te mahātmānaḥ jvalanaprabhāḥ jvalitaiḥ vimānaiḥ
devasya anumate gaṅgādvāram agacchan iti śrutiḥ
20. Those great-souled gods, shining with the radiance of fire in their blazing celestial vehicles, went to Gaṅgādvāra with the permission of the god (Shiva) – so goes the tradition.
प्रस्थिता देवता दृष्ट्वा शैलराजसुता तदा ।
उवाच वचनं साध्वी देवं पशुपतिं पतिम् ॥२१॥
21. prasthitā devatā dṛṣṭvā śailarājasutā tadā ,
uvāca vacanaṁ sādhvī devaṁ paśupatiṁ patim.
21. prasthitāḥ devatāḥ dṛṣṭvā śailarājasutā tadā
uvāca vacanam sādhvī devam paśupatim patim
21. tadā sādhvī śailarājasutā prasthitāḥ devatāḥ
dṛṣṭvā patim devam paśupatim vacanam uvāca
21. Then, the virtuous daughter of the mountain king (Pārvatī), having seen the departing deities, spoke these words to her husband, the god Paśupati (Shiva).
भगवन्क्व नु यान्त्येते देवाः शक्रपुरोगमाः ।
ब्रूहि तत्त्वेन तत्त्वज्ञ संशयो मे महानयम् ॥२२॥
22. bhagavankva nu yāntyete devāḥ śakrapurogamāḥ ,
brūhi tattvena tattvajña saṁśayo me mahānayam.
22. bhagavan kva nu yānti ete devāḥ śakrapurogamāḥ
brūhi tattvena tattvajña saṃśayaḥ me mahān ayam
22. bhagavan tattvajña ete śakrapurogamāḥ devāḥ kva
nu yānti tattvena brūhi ayam mahān saṃśayaḥ me
22. O Lord, where exactly are these gods, led by Indra (Śakra), going? O Knower of Truth, please explain this to me truthfully, for this great doubt weighs upon me.
महेश्वर उवाच ।
दक्षो नाम महाभागे प्रजानां पतिरुत्तमः ।
हयमेधेन यजते तत्र यान्ति दिवौकसः ॥२३॥
23. maheśvara uvāca ,
dakṣo nāma mahābhāge prajānāṁ patiruttamaḥ ,
hayamedhena yajate tatra yānti divaukasaḥ.
23. maheśvaraḥ uvāca dakṣaḥ nāma mahābhāge prajānām patiḥ
uttamaḥ hayamedhena yajate tatra yānti divaukasaḥ
23. maheśvaraḥ uvāca mahābhāge nāma dakṣaḥ prajānām
uttamaḥ patiḥ hayamedhena yajate tatra divaukasaḥ yānti
23. Maheśvara said: O greatly fortunate one, there is an excellent lord of beings named Dakṣa. He is performing a horse-Vedic ritual (yajña), and it is there that the dwellers of heaven are going.
उमा उवाच ।
यज्ञमेतं महाभाग किमर्थं नाभिगच्छसि ।
केन वा प्रतिषेधेन गमनं ते न विद्यते ॥२४॥
24. umā uvāca ,
yajñametaṁ mahābhāga kimarthaṁ nābhigacchasi ,
kena vā pratiṣedhena gamanaṁ te na vidyate.
24. umā uvāca yajñam etam mahābhāga kimartham na
abhigacchasi kena vā pratiṣedhena gamanam te na vidyate
24. umā uvāca mahābhāga kimartham etam yajñam na
abhigacchasi vā kena pratiṣedhena te gamanam na vidyate
24. Umā said: O greatly fortunate one, why do you not attend this Vedic ritual (yajña)? Or by what prohibition is your presence not possible?
महेश्वर उवाच ।
सुरैरेव महाभागे सर्वमेतदनुष्ठितम् ।
यज्ञेषु सर्वेषु मम न भाग उपकल्पितः ॥२५॥
25. maheśvara uvāca ,
suraireva mahābhāge sarvametadanuṣṭhitam ,
yajñeṣu sarveṣu mama na bhāga upakalpitaḥ.
25. maheśvaraḥ uvāca suraiḥ eva mahābhāge sarvam etat
anuṣṭhitam yajñeṣu sarveṣu mama na bhāgaḥ upakalpitaḥ
25. maheśvaraḥ uvāca mahābhāge etat sarvam suraiḥ eva
anuṣṭhitam sarveṣu yajñeṣu mama bhāgaḥ na upakalpitaḥ
25. Maheśvara said: O greatly fortunate one, all of this has indeed been performed by the gods. My share has not been allocated in any of these Vedic rituals (yajñas).
पूर्वोपायोपपन्नेन मार्गेण वरवर्णिनि ।
न मे सुराः प्रयच्छन्ति भागं यज्ञस्य धर्मतः ॥२६॥
26. pūrvopāyopapannena mārgeṇa varavarṇini ,
na me surāḥ prayacchanti bhāgaṁ yajñasya dharmataḥ.
26. pūrvopāyopapannena mārgeṇa varavarṇini na me
surāḥ prayacchanti bhāgam yajñasya dharmataḥ
26. varavarṇini me surāḥ pūrvopāyopapannena mārgeṇa
dharmataḥ yajñasya bhāgam na prayacchanti
26. O lady of beautiful complexion, the gods do not grant me my share of the Vedic ritual (yajña) through the established method, as is proper according to natural law (dharma).
उमा उवाच ।
भगवन्सर्वभूतेषु प्रभवाभ्यधिको गुणैः ।
अजेयश्चाप्रधृष्यश्च तेजसा यशसा श्रिया ॥२७॥
27. umā uvāca ,
bhagavansarvabhūteṣu prabhavābhyadhiko guṇaiḥ ,
ajeyaścāpradhṛṣyaśca tejasā yaśasā śriyā.
27. umā uvāca bhagavan sarvabhūteṣu prabhavābhyadhikaḥ
guṇaiḥ ajeyaḥ ca apradhṛṣyaḥ ca tejasā yaśasā śriyā
27. umā uvāca bhagavan sarvabhūteṣu guṇaiḥ prabhavābhyadhikaḥ
tejasā yaśasā śriyā ca ajeyaḥ ca apradhṛṣyaḥ
27. Umā said: O revered one, you are superior in qualities to all beings by your power (prabhava); unconquerable and irresistible by your brilliance, fame, and glory.
अनेन ते महाभाग प्रतिषेधेन भागतः ।
अतीव दुःखमुत्पन्नं वेपथुश्च ममानघ ॥२८॥
28. anena te mahābhāga pratiṣedhena bhāgataḥ ,
atīva duḥkhamutpannaṁ vepathuśca mamānagha.
28. anena te mahābhāga pratiṣedhena bhāgataḥ
atīva duḥkham utpannam vepathuḥ ca mama anagha
28. mahābhāga anagha te anena bhāgataḥ pratiṣedhena
mama atīva duḥkham ca vepathuḥ utpannam
28. O highly fortunate one, because of this denial of your share, extreme sorrow and trembling have arisen in me, O sinless one.
भीष्म उवाच ।
एवमुक्त्वा तु सा देवी देवं पशुपतिं पतिम् ।
तूष्णींभूताभवद्राजन्दह्यमानेन चेतसा ॥२९॥
29. bhīṣma uvāca ,
evamuktvā tu sā devī devaṁ paśupatiṁ patim ,
tūṣṇīṁbhūtābhavadrājandahyamānena cetasā.
29. bhīṣmaḥ uvāca evam uktvā tu sā devī devam paśupatim
patim tūṣṇīmbhūtā abhavat rājan dahyamānena cetasā
29. bhīṣmaḥ uvāca rājan evam uktvā tu sā devī devam
paśupatim patim tūṣṇīmbhūtā dahyamānena cetasā abhavat
29. Bhīṣma said: Having spoken thus to the god, her husband, the Lord of beings (Paśupati), that goddess then became silent, O king, with her heart burning.
अथ देव्या मतं ज्ञात्वा हृद्गतं यच्चिकीर्षितम् ।
स समाज्ञापयामास तिष्ठ त्वमिति नन्दिनम् ॥३०॥
30. atha devyā mataṁ jñātvā hṛdgataṁ yaccikīrṣitam ,
sa samājñāpayāmāsa tiṣṭha tvamiti nandinam.
30. atha devyāḥ matam jñātvā hṛd-gatam yat cikīrṣitam
saḥ samājñāpayāmāsa tiṣṭha tvam iti nandinam
30. atha saḥ devyāḥ hṛd-gatam yat cikīrṣitam matam
jñātvā nandinam tvam tiṣṭha iti samājñāpayāmāsa
30. Then, understanding the goddess's inner intention and what she wished to accomplish, he commanded Nandin, 'You stay here.'
ततो योगबलं कृत्वा सर्वयोगेश्वरेश्वरः ।
तं यज्ञं सुमहातेजा भीमैरनुचरैस्तदा ।
सहसा घातयामास देवदेवः पिनाकधृक् ॥३१॥
31. tato yogabalaṁ kṛtvā sarvayogeśvareśvaraḥ ,
taṁ yajñaṁ sumahātejā bhīmairanucaraistadā ,
sahasā ghātayāmāsa devadevaḥ pinākadhṛk.
31. tataḥ yoga-balam kṛtvā
sarva-yogeśvara-īśvaraḥ tam yajñam su-mahā-tejāḥ
bhīmaiḥ anucaraiḥ tadā sahasā
ghātayāmāsa deva-devaḥ pināka-dhṛk
31. tataḥ deva-devaḥ pināka-dhṛk
sarva-yogeśvara-īśvaraḥ su-mahā-tejāḥ
yoga-balam kṛtvā tadā bhīmaiḥ anucaraiḥ
sahasā tam yajñam ghātayāmāsa
31. Then, the God of gods, wielder of the Pinaka bow, the lord of all masters of yoga (yoga), exceedingly resplendent, having exerted his mystic power (yoga), suddenly destroyed that Vedic ritual (yajña) with his terrible attendants.
केचिन्नादानमुञ्चन्त केचिद्धासांश्च चक्रिरे ।
रुधिरेणापरे राजंस्तत्राग्निं समवाकिरन् ॥३२॥
32. kecinnādānamuñcanta keciddhāsāṁśca cakrire ,
rudhireṇāpare rājaṁstatrāgniṁ samavākiran.
32. kecit nādān amuñcanta kecit hāsān ca cakrire
rudhireṇa apare rājan tatra agnim samavākiran
32. kecit nādān amuñcanta,
kecit ca hāsān cakrire.
rājan,
apare tatra agnim rudhireṇa samavākiran.
32. Some uttered loud roars, and others burst into laughter. O King, some others there even sprinkled the fire with blood.
केचिद्यूपान्समुत्पाट्य बभ्रमुर्विकृताननाः ।
आस्यैरन्ये चाग्रसन्त तथैव परिचारकान् ॥३३॥
33. kecidyūpānsamutpāṭya babhramurvikṛtānanāḥ ,
āsyairanye cāgrasanta tathaiva paricārakān.
33. kecit yūpān samutpāṭya babhrumuḥ vikṛta-ānanāḥ
āsyaiḥ anye ca agrasanta tathā eva paricārakān
33. kecit vikṛta-ānanāḥ yūpān samutpāṭya babhrumuḥ.
anye ca tathā eva āsyaiḥ paricārakān agrasanta.
33. Some, with distorted faces, uprooted the sacrificial posts and wandered about. And others, similarly, devoured the ritual attendants with their mouths.
ततः स यज्ञो नृपते वध्यमानः समन्ततः ।
आस्थाय मृगरूपं वै खमेवाभ्यपतत्तदा ॥३४॥
34. tataḥ sa yajño nṛpate vadhyamānaḥ samantataḥ ,
āsthāya mṛgarūpaṁ vai khamevābhyapatattadā.
34. tataḥ saḥ yajñaḥ nṛpate vadhyamānaḥ samantataḥ
| āsthāya mṛgarūpaṃ vai khaṃ eva abhyapatat tadā
34. nṛpate tataḥ saḥ yajñaḥ samantataḥ vadhyamānaḥ
mṛgarūpaṃ vai āsthāya tadā khaṃ eva abhyapatat
34. O king, at that time, that Vedic ritual (yajña), being assaulted from all sides, indeed assumed the form of a deer and fled into the sky.
तं तु यज्ञं तथारूपं गच्छन्तमुपलभ्य सः ।
धनुरादाय बाणं च तदान्वसरत प्रभुः ॥३५॥
35. taṁ tu yajñaṁ tathārūpaṁ gacchantamupalabhya saḥ ,
dhanurādāya bāṇaṁ ca tadānvasarata prabhuḥ.
35. taṃ tu yajñaṃ tathārūpaṃ gacchantam upalabhya saḥ
| dhanuḥ ādāya bāṇaṃ ca tadā anvasarat prabhuḥ
35. tu saḥ prabhuḥ tathārūpaṃ gacchantam taṃ yajñaṃ
upalabhya dhanuḥ bāṇaṃ ca ādāya tadā anvasarat
35. But the lord, having perceived that Vedic ritual (yajña) moving in that form, then, taking his bow and arrow, pursued it.
ततस्तस्य सुरेशस्य क्रोधादमिततेजसः ।
ललाटात्प्रसृतो घोरः स्वेदबिन्दुर्बभूव ह ॥३६॥
36. tatastasya sureśasya krodhādamitatejasaḥ ,
lalāṭātprasṛto ghoraḥ svedabindurbabhūva ha.
36. tataḥ tasya sureśasya krodhāt amitatejasaḥ |
lalāṭāt prasṛtaḥ ghoraḥ svedabinduḥ babhūva ha
36. tataḥ krodhāt tasya amitatejasaḥ sureśasya
lalāṭāt ghoraḥ svedabinduḥ ha prasṛtaḥ babhūva
36. Then, from the forehead of that lord of gods (Śiva), whose splendor was immeasurable, a terrible drop of sweat indeed issued forth due to his anger.
तस्मिन्पतितमात्रे तु स्वेदबिन्दौ तथा भुवि ।
प्रादुर्बभूव सुमहानग्निः कालानलोपमः ॥३७॥
37. tasminpatitamātre tu svedabindau tathā bhuvi ,
prādurbabhūva sumahānagniḥ kālānalopamaḥ.
37. tasmin patitamātre tu svedabindau tathā bhuvi
| prādurbabhūva sumahān agniḥ kālānalopamaḥ
37. tu tasmin patitamātre svedabindau tathā bhuvi
sumahān kālānalopamaḥ agniḥ prādurbabhūva
37. But as soon as that drop of sweat fell upon the earth, a very great fire manifested, resembling the destructive fire of cosmic dissolution.
तत्र चाजायत तदा पुरुषः पुरुषर्षभ ।
ह्रस्वोऽतिमात्ररक्ताक्षो हरिश्मश्रुर्विभीषणः ॥३८॥
38. tatra cājāyata tadā puruṣaḥ puruṣarṣabha ,
hrasvo'timātraraktākṣo hariśmaśrurvibhīṣaṇaḥ.
38. tatra ca ajāyata tadā puruṣaḥ puruṣarṣabha
hrasvaḥ atimātraraktākṣaḥ hariśmaśruḥ vibhīṣaṇaḥ
38. puruṣarṣabha tatra ca tadā puruṣaḥ ajāyata
hrasvaḥ atimātraraktākṣaḥ hariśmaśruḥ vibhīṣaṇaḥ
38. And then, O best among men, a terrifying (vibhīṣaṇa) being (puruṣa) was born there, short in stature, with exceedingly red eyes, and a tawny beard.
ऊर्ध्वकेशोऽतिलोमाङ्गः श्येनोलूकस्तथैव च ।
करालः कृष्णवर्णश्च रक्तवासास्तथैव च ॥३९॥
39. ūrdhvakeśo'tilomāṅgaḥ śyenolūkastathaiva ca ,
karālaḥ kṛṣṇavarṇaśca raktavāsāstathaiva ca.
39. ūrdhvakeśaḥ atilomāṅgaḥ śyenolūkaḥ tathā eva ca
karālaḥ kṛṣṇavarṇaḥ ca raktavāsāḥ tathā eva ca
39. ūrdhvakeśaḥ atilomāṅgaḥ śyenolūkaḥ tathā eva ca
karālaḥ ca kṛṣṇavarṇaḥ tathā eva ca raktavāsāḥ
39. He had upward-standing hair, excessively hairy limbs, and was like a hawk and an owl. He was also dreadful, dark-complexioned, and similarly clad in red garments.
तं यज्ञं स महासत्त्वोऽदहत्कक्षमिवानलः ।
देवाश्चाप्यद्रवन्सर्वे ततो भीता दिशो दश ॥४०॥
40. taṁ yajñaṁ sa mahāsattvo'dahatkakṣamivānalaḥ ,
devāścāpyadravansarve tato bhītā diśo daśa.
40. tam yajñam saḥ mahāsattvaḥ adahat kakṣam iva analaḥ
devāḥ ca api adravan sarve tataḥ bhītāḥ diśaḥ daśa
40. saḥ mahāsattvaḥ tam yajñam analaḥ kakṣam iva adahat
ca sarve devāḥ tataḥ bhītāḥ daśa diśaḥ api adravan
40. That mighty being (mahāsattva) burned that Vedic ritual (yajña) just as fire consumes dry grass. And all the gods, frightened by him, fled in the ten directions.
तेन तस्मिन्विचरता पुरुषेण विशां पते ।
पृथिवी व्यचलद्राजन्नतीव भरतर्षभ ॥४१॥
41. tena tasminvicaratā puruṣeṇa viśāṁ pate ,
pṛthivī vyacaladrājannatīva bharatarṣabha.
41. tena tasmin vicaratā puruṣeṇa viśām pate
pṛthivī vyacalat rājan atīva bharatarṣabha
41. viśām pate rājan bharatarṣabha tena tasmin
vicaratā puruṣeṇa pṛthivī atīva vyacalat
41. O lord of the people, O king, O best among the Bharatas, as that being (puruṣa) moved in that situation, the earth trembled exceedingly because of him.
हाहाभूते प्रवृत्ते तु नादे लोकभयंकरे ।
पितामहो महादेवं दर्शयन्प्रत्यभाषत ॥४२॥
42. hāhābhūte pravṛtte tu nāde lokabhayaṁkare ,
pitāmaho mahādevaṁ darśayanpratyabhāṣata.
42. hāhābhūte pravṛtte tu nāde lokabhayaṃkare
pitāmahaḥ mahādevaṃ darśayan pratyabhāṣata
42. tu lokabhayaṃkare nāde hāhābhūte pravṛtte
pitāmahaḥ mahādevaṃ darśayan pratyabhāṣata
42. Indeed, when that tumultuous, world-terrifying roar began, Brahmā (Pitāmaha) addressed Mahādeva, indicating the grave situation.
भवतोऽपि सुराः सर्वे भागं दास्यन्ति वै प्रभो ।
क्रियतां प्रतिसंहारः सर्वदेवेश्वर त्वया ॥४३॥
43. bhavato'pi surāḥ sarve bhāgaṁ dāsyanti vai prabho ,
kriyatāṁ pratisaṁhāraḥ sarvadeveśvara tvayā.
43. bhavataḥ api surāḥ sarve bhāgaṃ dāsyanti vai
prabho kriyatām pratisaṃhāraḥ sarvadeveśvara tvayā
43. prabho sarvadeveśvara vai sarve surāḥ bhavataḥ
api bhāgaṃ dāsyanti tvayā pratisaṃhāraḥ kriyatām
43. O Lord (prabho)! Indeed, all the gods will offer a share even to you. Therefore, O Lord of all gods (sarvadeveśvara), let this cessation (pratisaṃhāra) [of destructive activity] be accomplished by you.
इमा हि देवताः सर्वा ऋषयश्च परंतप ।
तव क्रोधान्महादेव न शान्तिमुपलेभिरे ॥४४॥
44. imā hi devatāḥ sarvā ṛṣayaśca paraṁtapa ,
tava krodhānmahādeva na śāntimupalebhire.
44. imāḥ hi devatāḥ sarvāḥ ṛṣayaḥ ca paraṃtapa
tava krodhāt mahādeva na śāntiṃ upalebhire
44. paraṃtapa mahādeva hi imāḥ sarvāḥ devatāḥ
ca ṛṣayaḥ tava krodhāt śāntiṃ na upalebhire
44. O scorcher of foes (paraṃtapa)! O Mahādeva! Indeed, all these deities and sages have not found peace because of your anger.
यश्चैष पुरुषो जातः स्वेदात्ते विबुधोत्तम ।
ज्वरो नामैष धर्मज्ञ लोकेषु प्रचरिष्यति ॥४५॥
45. yaścaiṣa puruṣo jātaḥ svedātte vibudhottama ,
jvaro nāmaiṣa dharmajña lokeṣu pracariṣyati.
45. yaḥ ca eṣaḥ puruṣaḥ jātaḥ svedāt te vibudha uttama
jvaraḥ nāma eṣaḥ dharmajña lokeṣu pracariṣyati
45. ca vibudha uttama dharmajña yaḥ eṣaḥ puruṣaḥ te
svedāt jātaḥ eṣaḥ jvaraḥ nāma lokeṣu pracariṣyati
45. And this being (puruṣa), who was born from your sweat, O best among the wise (vibudhot-tama), this one, named Jvara (Fever), O knower of natural law (dharma), will spread among the worlds.
एकीभूतस्य न ह्यस्य धारणे तेजसः प्रभो ।
समर्था सकला पृथ्वी बहुधा सृज्यतामयम् ॥४६॥
46. ekībhūtasya na hyasya dhāraṇe tejasaḥ prabho ,
samarthā sakalā pṛthvī bahudhā sṛjyatāmayam.
46. ekībhūtasya na hi asya dhāraṇe tejasaḥ prabho
| samarthā sakalā pṛthvī bahudhā sṛjyatām ayam
46. prabho hi sakalā pṛthvī ekībhūtasya asya tejasaḥ
dhāraṇe na samarthā ayam bahudhā sṛjyatām
46. O Lord (prabhu), truly, the entire earth is not capable of holding this unified splendor (tejas). Therefore, let this (energy) be manifested in many forms.
इत्युक्तो ब्रह्मणा देवो भागे चापि प्रकल्पिते ।
भगवन्तं तथेत्याह ब्रह्माणममितौजसम् ॥४७॥
47. ityukto brahmaṇā devo bhāge cāpi prakalpite ,
bhagavantaṁ tathetyāha brahmāṇamamitaujasam.
47. iti uktaḥ brahmaṇā devaḥ bhāge ca api prakalpite
| bhagavantam tathā iti āha brahmāṇam amitaujasam
47. brahmaṇā iti uktaḥ,
ca api bhāge prakalpite,
devaḥ amitaujasam brahmāṇam bhagavantam tathā iti āha
47. Thus spoken to by Brahmā, and with his share (bhāga) also having been arranged, the god (Deva) replied 'So be it!' to Brahmā, who was of immeasurable splendor (ojas).
परां च प्रीतिमगमदुत्स्मयंश्च पिनाकधृक् ।
अवाप च तदा भागं यथोक्तं ब्रह्मणा भवः ॥४८॥
48. parāṁ ca prītimagamadutsmayaṁśca pinākadhṛk ,
avāpa ca tadā bhāgaṁ yathoktaṁ brahmaṇā bhavaḥ.
48. parām ca prītim agamat utsmayan ca pinākadhṛk |
avāpa ca tadā bhāgam yathā uktam brahmaṇā bhavaḥ
48. ca pinākadhṛk bhavaḥ utsmayan parām prītim agamat,
ca tadā brahmaṇā yathā uktam bhāgam avāpa
48. And the Pinaka-wielding (Pinākadhṛk) god, smiling with wonder, achieved supreme satisfaction (prīti). Then, Bhava also obtained the portion (bhāga) as stated by Brahmā.
ज्वरं च सर्वधर्मज्ञो बहुधा व्यसृजत्तदा ।
शान्त्यर्थं सर्वभूतानां शृणु तच्चापि पुत्रक ॥४९॥
49. jvaraṁ ca sarvadharmajño bahudhā vyasṛjattadā ,
śāntyarthaṁ sarvabhūtānāṁ śṛṇu taccāpi putraka.
49. jvaram ca sarvadharmajñaḥ bahudhā vyasṛjat tadā |
śāntyartham sarvabhūtānām śṛṇu tat ca api putrak
49. ca tadā sarvadharmajñaḥ jvaram bahudhā vyasṛjat sarvabhūtānām śāntyartham putrak,
tat ca api śṛṇu
49. And then, the knower of all natural law (dharma) emitted the fever (jvara) in many forms for the peace of all beings. Listen to that also, O son!
शीर्षाभितापो नागानां पर्वतानां शिलाजतुः ।
अपां तु नीलिकां विद्यान्निर्मोकं भुजगेषु च ॥५०॥
50. śīrṣābhitāpo nāgānāṁ parvatānāṁ śilājatuḥ ,
apāṁ tu nīlikāṁ vidyānnirmokaṁ bhujageṣu ca.
50. śīrṣābhitāpaḥ nāgānām parvatānām śilājatuḥ |
apām tu nīlikām vidyāt nirmokam bhujageṣu ca
50. nāgānām śīrṣābhitāpaḥ,
parvatānām śilājatuḥ.
apām tu nīlikām vidyāt,
bhujageṣu nirmokam ca
50. A severe headache is considered an affliction for serpents; for mountains, it is the exudation of rock bitumen (śilājatu). One should know that for waters, a bluish discoloration (nīlikā) is a sign of trouble, and for snakes, it is the shedding of their skin (nirmoka).
खोरकः सौरभेयाणामूषरं पृथिवीतले ।
पशूनामपि धर्मज्ञ दृष्टिप्रत्यवरोधनम् ॥५१॥
51. khorakaḥ saurabheyāṇāmūṣaraṁ pṛthivītale ,
paśūnāmapi dharmajña dṛṣṭipratyavarodhanam.
51. khorakaḥ saurabheyāṇām ūṣaram pṛthivītale |
paśūnām api dharmajña dṛṣṭipratyavarodhanam
51. saurabheyāṇām khorakaḥ,
pṛthivītale ūṣaram.
dharmajña,
paśūnām api dṛṣṭipratyavarodhanam
51. Foot-and-mouth disease (khoraka) is an affliction for cattle, and barren land (ūṣara) on the earth's surface is its specific problem. O knower of natural law (dharma), for other animals too, the obstruction of sight (dṛṣṭi-pratyavarodhana) is considered an ailment.
रन्ध्रागतमथाश्वानां शिखोद्भेदश्च बर्हिणाम् ।
नेत्ररोगः कोकिलानां ज्वरः प्रोक्तो महात्मना ॥५२॥
52. randhrāgatamathāśvānāṁ śikhodbhedaśca barhiṇām ,
netrarogaḥ kokilānāṁ jvaraḥ prokto mahātmanā.
52. randhrāgatam atha aśvānām śikhodbhedaḥ ca barhiṇām
| netrarogaḥ kokilānām jvaraḥ proktaḥ mahātmanā
52. atha aśvānām randhrāgatam,
barhiṇām ca śikhodbhedaḥ,
kokilānām netrarogaḥ (iti sarvam) mahātmanā jvaraḥ proktaḥ
52. A disease affecting the orifices (randhrāgata) is for horses, and a disorder of the crest (śikhodbheda) is for peacocks. Eye disease (netraroga) is for cuckoos; all these are declared as 'fever' (jvara) by the great soul (mahātman).
अब्जानां पित्तभेदश्च सर्वेषामिति नः श्रुतम् ।
शुकानामपि सर्वेषां हिक्किका प्रोच्यते ज्वरः ॥५३॥
53. abjānāṁ pittabhedaśca sarveṣāmiti naḥ śrutam ,
śukānāmapi sarveṣāṁ hikkikā procyate jvaraḥ.
53. abjānām pittabhedaḥ ca sarveṣām iti naḥ śrutam
| śukānām api sarveṣām hikkikā procyate jvaraḥ
53. abjānām pittabhedaḥ ca sarveṣām iti naḥ śrutam.
api sarveṣām śukānām hikkikā jvaraḥ procyate
53. For aquatic creatures (abja), a disturbance of bile (pittabheda) is considered an affliction; this is what we have heard for all (these creatures). And for all parrots (śuka) too, hiccups (hikkikā) are declared to be 'fever' (jvara).
शार्दूलेष्वथ धर्मज्ञ श्रमो ज्वर इहोच्यते ।
मानुषेषु तु धर्मज्ञ ज्वरो नामैष विश्रुतः ।
मरणे जन्मनि तथा मध्ये चाविशते नरम् ॥५४॥
54. śārdūleṣvatha dharmajña śramo jvara ihocyate ,
mānuṣeṣu tu dharmajña jvaro nāmaiṣa viśrutaḥ ,
maraṇe janmani tathā madhye cāviśate naram.
54. śārdūleṣu atha dharmajña śramaḥ jvaraḥ
iha ucyate mānuṣeṣu tu dharmajña
jvaraḥ nāma eṣa viśrutaḥ maraṇe
janmani tathā madhye ca āviśate naram
54. dharmajña atha śārdūleṣu śramaḥ jvaraḥ
iha ucyate tu dharmajña mānuṣeṣu
eṣaḥ jvaraḥ nāma viśrutaḥ tathā
maraṇe janmani madhye ca naram āviśate
54. O knower of natural law (dharma), among tigers, fatigue is referred to as fever in this context. However, among humans, O knower of natural law (dharma), this (condition) is widely known simply as fever. It enters a person at birth, at death, and in between these two stages.
एतन्माहेश्वरं तेजो ज्वरो नाम सुदारुणः ।
नमस्यश्चैव मान्यश्च सर्वप्राणिभिरीश्वरः ॥५५॥
55. etanmāheśvaraṁ tejo jvaro nāma sudāruṇaḥ ,
namasyaścaiva mānyaśca sarvaprāṇibhirīśvaraḥ.
55. etat māheśvaram tejaḥ jvaraḥ nāma sudāruṇaḥ
namasyaḥ ca eva mānyaḥ ca sarvaprāṇibhiḥ īśvaraḥ
55. etat māheśvaram tejaḥ sudāruṇaḥ jvaraḥ nāma ca
eva sarvaprāṇibhiḥ namasyaḥ ca mānyaḥ īśvaraḥ
55. This exceedingly dreadful energy of Maheśvara, known as fever, is indeed venerable and worthy of honor by all living beings, for it is a supreme controller.
अनेन हि समाविष्टो वृत्रो धर्मभृतां वरः ।
व्यजृम्भत ततः शक्रस्तस्मै वज्रमवासृजत् ॥५६॥
56. anena hi samāviṣṭo vṛtro dharmabhṛtāṁ varaḥ ,
vyajṛmbhata tataḥ śakrastasmai vajramavāsṛjat.
56. anena hi samāviṣṭaḥ vṛtraḥ dharmabhṛtām varaḥ
vyajṛmbhata tataḥ śakraḥ tasmai vajram avāsṛjat
56. hi anena samāviṣṭaḥ dharmabhṛtām varaḥ vṛtraḥ
vyajṛmbhata tataḥ śakraḥ tasmai vajram avāsṛjat
56. Indeed, Vṛtra, the foremost among those who uphold natural law (dharma), being enveloped by this (fever), swelled up. Consequently, Śakra (Indra) hurled his thunderbolt at him.
प्रविश्य वज्रो वृत्रं तु दारयामास भारत ।
दारितश्च स वज्रेण महायोगी महासुरः ।
जगाम परमं स्थानं विष्णोरमिततेजसः ॥५७॥
57. praviśya vajro vṛtraṁ tu dārayāmāsa bhārata ,
dāritaśca sa vajreṇa mahāyogī mahāsuraḥ ,
jagāma paramaṁ sthānaṁ viṣṇoramitatejasaḥ.
57. praviśya vajraḥ vṛtram tu dārayāmāsa
bhārata dāritaḥ ca saḥ vajreṇa
mahāyogī mahāsuraḥ jagāma
paramam sthānam viṣṇoḥ amitatejasaḥ
57. bhārata tu vajraḥ vṛtram praviśya
dārayāmāsa ca saḥ mahāyogī
mahāsuraḥ vajreṇa dāritaḥ amitatejasaḥ
viṣṇoḥ paramam sthānam jagāma
57. O Bhārata, having entered Vṛtra, the thunderbolt indeed tore him apart. And he, that great practitioner of yoga (yoga) and mighty Asura, being split by the thunderbolt, attained the supreme abode of Viṣṇu, who possesses immeasurable splendor.
विष्णुभक्त्या हि तेनेदं जगद्व्याप्तमभूत्पुरा ।
तस्माच्च निहतो युद्धे विष्णोः स्थानमवाप्तवान् ॥५८॥
58. viṣṇubhaktyā hi tenedaṁ jagadvyāptamabhūtpurā ,
tasmācca nihato yuddhe viṣṇoḥ sthānamavāptavān.
58. viṣṇu-bhaktyā hi tena idam jagat vyāptam abhūt purā
tasmāt ca nihataḥ yuddhe viṣṇoḥ sthānam avāptavān
58. tena purā hi viṣṇu-bhaktyā idam jagat vyāptam abhūt
tasmāt ca yuddhe nihataḥ viṣṇoḥ sthānam avāptavān
58. Indeed, by his devotion (bhakti) to Viṣṇu, he formerly pervaded this entire world. Therefore, even though he was killed in battle, he attained the abode of Viṣṇu.
इत्येष वृत्रमाश्रित्य ज्वरस्य महतो मया ।
विस्तरः कथितः पुत्र किमन्यत्प्रब्रवीमि ते ॥५९॥
59. ityeṣa vṛtramāśritya jvarasya mahato mayā ,
vistaraḥ kathitaḥ putra kimanyatprabravīmi te.
59. iti eṣaḥ vṛtram āśritya jvarasya mahataḥ mayā
vistaraḥ kathitaḥ putra kim anyat prabravīmi te
59. putra iti eṣaḥ mahataḥ jvarasya vṛtram āśritya
vistaraḥ mayā kathitaḥ te anyat kim prabravīmi
59. O son, thus this detailed account of the great fever (jvara), centered on Vṛtra, has been related by me. What more shall I tell you?
इमां ज्वरोत्पत्तिमदीनमानसः पठेत्सदा यः सुसमाहितो नरः ।
विमुक्तरोगः स सुखी मुदा युतो लभेत कामान्स यथामनीषितान् ॥६०॥
60. imāṁ jvarotpattimadīnamānasaḥ; paṭhetsadā yaḥ susamāhito naraḥ ,
vimuktarogaḥ sa sukhī mudā yuto; labheta kāmānsa yathāmanīṣitān.
60. imām jvara-utpattim adīna-mānasaḥ
paṭhet sadā yaḥ su-samāhitaḥ naraḥ
vimukta-rogaḥ saḥ sukhī mudā yutaḥ
labheta kāmān saḥ yathā-manīṣitān
60. yaḥ naraḥ adīnamānasaḥ susamāhitaḥ
sadā imām jvarotpattim paṭhet
saḥ vimuktarogaḥ sukhī mudā yutaḥ
saḥ yathāmanīṣitān kāmān labheta
60. That person who always recites this account of the origin of fever (jvara) with a cheerful and composed mind, he, freed from disease, happy, and filled with joy, will attain his desires exactly as he wishes.