Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-2, chapter-9

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
which language(s) would you like to see in the translations:
नारद उवाच ।
युधिष्ठिर सभा दिव्या वरुणस्य सितप्रभा ।
प्रमाणेन यथा याम्या शुभप्राकारतोरणा ॥१॥
1. nārada uvāca ,
yudhiṣṭhira sabhā divyā varuṇasya sitaprabhā ,
pramāṇena yathā yāmyā śubhaprākāratoraṇā.
1. nārada uvāca yudhiṣṭhira sabhā divyā varuṇasya
sitaprabhā pramāṇena yathā yāmyā śubhaprākāratoraṇā
1. Nārada said: "O Yudhiṣṭhira, Varuṇa's divine assembly hall, shining white, is equal in measure to that of Yama and possesses auspicious walls and gateways."
1. נָארַדַה אמר, הו יוּדְהִישְׁתְהִירַה, בית הכינוס של וַרוּנַה שמימי וזוהר בלובן, בגודלו כמו של יַמַה, ובעל חומות ושערים יפים,
अन्तःसलिलमास्थाय विहिता विश्वकर्मणा ।
दिव्यरत्नमयैर्वृक्षैः फलपुष्पप्रदैर्युता ॥२॥
2. antaḥsalilamāsthāya vihitā viśvakarmaṇā ,
divyaratnamayairvṛkṣaiḥ phalapuṣpapradairyutā.
2. antaḥsalilam āsthāya vihitā viśvakarmaṇā
divyaratnamayaiḥ vṛkṣaiḥ phalapuṣpapradaiḥ yutā
2. It was constructed by Viśvakarmā, situated within the water, and adorned with trees made of divine jewels that provide fruits and flowers.
2. והוא ניצב בתוך המים. וִישְׁוַקַרְמַן בנה אותו, ויש בו עצים עשויים אבני חן שמימיות, הנותנים פירות ופרחים,
नीलपीतासितश्यामैः सितैर्लोहितकैरपि ।
अवतानैस्तथा गुल्मैः पुष्पमञ्जरिधारिभिः ॥३॥
3. nīlapītāsitaśyāmaiḥ sitairlohitakairapi ,
avatānaistathā gulmaiḥ puṣpamañjaridhāribhiḥ.
3. nīlapītāsitaśyāmaiḥ sitaiḥ lohitakaiḥ api
avatānaiḥ tathā gulmaiḥ puṣpamañjaridhāribhiḥ
3. It is also adorned with blue, yellow, black, dark, white, and red widespread creepers and bushes, all bearing clusters of flowers.
3. בצבעי כחול, צהוב, שחור, כהה, לבן ואדמדם, וכן שיחים מתפשטים הנושאים אשכולות פרחים.
तथा शकुनयस्तस्यां नानारूपा मृदुस्वराः ।
अनिर्देश्या वपुष्मन्तः शतशोऽथ सहस्रशः ॥४॥
4. tathā śakunayastasyāṁ nānārūpā mṛdusvarāḥ ,
anirdeśyā vapuṣmantaḥ śataśo'tha sahasraśaḥ.
4. tathā śakunayaḥ tasyām nānārūpāḥ mṛdusvarāḥ
anirdeśyāḥ vapuṣmantaḥ śataśaḥ atha sahasraśaḥ
4. Similarly, in that assembly hall, there were hundreds and thousands of birds of various forms, with soft voices, indescribably beautiful, and possessing splendid bodies.
4. וכן ציפורים רבות שם, בצורות שונות, בעלות קול רך, יפות גוף ובלתי ניתנות לתיאור, מאות ואלפים.
सा सभा सुखसंस्पर्शा न शीता न च घर्मदा ।
वेश्मासनवती रम्या सिता वरुणपालिता ॥५॥
5. sā sabhā sukhasaṁsparśā na śītā na ca gharmadā ,
veśmāsanavatī ramyā sitā varuṇapālitā.
5. sā sabhā sukhasaṃsparśā na śītā na ca gharmadā
veśmāsanavatī ramyā sitā varuṇapālitā
5. That assembly hall was pleasant to the touch, neither cold nor oppressive with heat. It was charming, white, filled with dwellings and seats, and protected by Varuṇa.
5. בית הכינוס ההוא נעים למגע, לא קר ולא חם, יש בו חדרים ומושבים, והוא יפה ולבן ושמור בידי וַרוּנַה,
यस्यामास्ते स वरुणो वारुण्या सह भारत ।
दिव्यरत्नाम्बरधरो भूषणैरुपशोभितः ॥६॥
6. yasyāmāste sa varuṇo vāruṇyā saha bhārata ,
divyaratnāmbaradharo bhūṣaṇairupaśobhitaḥ.
6. yasyām āste saḥ varuṇaḥ vāruṇyā saha bhārata
divyaratnāmbaradharaḥ bhūṣaṇaiḥ upaśobhitaḥ
6. In that (hall), O Bhārata, Varuṇa himself sits with Varuṇī, wearing divine jewels and garments, and splendidly adorned with ornaments.
6. הו בְּהָארַטַה, שם יושב וַרוּנַה עם וָארוּנִי, לבוש בגדי אבני חן שמימיות ומקושט בתכשיטים.
स्रग्विणो भूषिताश्चापि दिव्यमाल्यानुकर्षिणः ।
आदित्यास्तत्र वरुणं जलेश्वरमुपासते ॥७॥
7. sragviṇo bhūṣitāścāpi divyamālyānukarṣiṇaḥ ,
ādityāstatra varuṇaṁ jaleśvaramupāsate.
7. sragviṇaḥ bhūṣitāḥ ca api divyamālyānukarṣiṇaḥ
ādityāḥ tatra varuṇam jaleśvaram upāsate
7. There, the Adityas, garlanded, adorned, and bearing divine garlands, worship Varuna, the lord of waters.
7. האָאדִיטְיַה, העונדים זרים ומקושטים, ונושאים אחריהם זרי פרחים שמימיים, עובדים שם את וַרוּנַה אדון המים.
वासुकिस्तक्षकश्चैव नागश्चैरावतस्तथा ।
कृष्णश्च लोहितश्चैव पद्मश्चित्रश्च वीर्यवान् ॥८॥
8. vāsukistakṣakaścaiva nāgaścairāvatastathā ,
kṛṣṇaśca lohitaścaiva padmaścitraśca vīryavān.
8. vāsukiḥ takṣakaḥ ca eva nāgaḥ ca airāvataḥ tathā
kṛṣṇaḥ ca lohitaḥ ca eva padmaḥ citraḥ ca vīryavān
8. Vasuki, Takshaka, and also the naga Airavata, as well as Krishna, Lohita, Padma, and the powerful Chitra.
8. וָאסוּקִי, טַקְשַׁקַה, הנָאגַה אַיְרָאוַטַה, קְרְשְׁנַה ולוֹהִיטַה, פַּדְמַה וצ׳ִיטְרַה הגיבור,
कम्बलाश्वतरौ नागौ धृतराष्ट्रबलाहकौ ।
मणिमान्कुण्डलधरः कर्कोटकधनंजयौ ॥९॥
9. kambalāśvatarau nāgau dhṛtarāṣṭrabalāhakau ,
maṇimānkuṇḍaladharaḥ karkoṭakadhanaṁjayau.
9. kambalāśvatarau nāgau dhṛtarāṣṭrabalāhakau
maṇimān kuṇḍaladharaḥ karkoṭakadhananjayau
9. The two nagas Kambala and Ashvatara; Dhritarashtra and Balahaka; Maniman, Kundaladhara; and Karkotaka and Dhananjaya (are also present).
9. הנָאגוֹת קַמְבַּלַה ואַשְׁוַטַרַה, דְהְרְטַרָאשְׁתְרַה ובַּלָאהַקַה, מַנִימָאן, קוּנְדַּלַדְהַרַה, קַרְקוֹטַקַה ודְהַנַנְג׳ַיַה,
प्रह्लादो मूषिकादश्च तथैव जनमेजयः ।
पताकिनो मण्डलिनः फणवन्तश्च सर्वशः ॥१०॥
10. prahlādo mūṣikādaśca tathaiva janamejayaḥ ,
patākino maṇḍalinaḥ phaṇavantaśca sarvaśaḥ.
10. prahlādaḥ mūṣikādaḥ ca tathā eva janamejayaḥ
patākinaḥ maṇḍalinaḥ phaṇavantaḥ ca sarvaśaḥ
10. Prahlāda, Mūṣikāda, and likewise Janamejaya – all of them are present, distinguished by their banners, their coiled bodies, and their hoods.
10. פְּרַהְלָאדַה, מוּשִׁיקָאדַה, וגם ג׳ָנַמֵג׳ַיַה, ועוד נָאגוֹת בעלי דגלים ובעלי עיגולים, וכולם בעלי ברדס.
एते चान्ये च बहवः सर्पास्तस्यां युधिष्ठिर ।
उपासते महात्मानं वरुणं विगतक्लमाः ॥११॥
11. ete cānye ca bahavaḥ sarpāstasyāṁ yudhiṣṭhira ,
upāsate mahātmānaṁ varuṇaṁ vigataklamāḥ.
11. ete ca anye ca bahavaḥ sarpāḥ tasyām yudhiṣṭhira
upāsate mahātmānam varuṇam vigataklamāḥ
11. O Yudhiṣṭhira, these and many other serpents, free from weariness, attend upon the great-souled Varuṇa there.
11. הו יוּדְהִישְׁתְהִירַה, אלה ורבים אחרים מן הנחשים עובדים שם את וַרוּנַה הגדול, כשהם חפשיים מעייפות.
बलिर्वैरोचनो राजा नरकः पृथिवींजयः ।
प्रह्लादो विप्रचित्तिश्च कालखञ्जाश्च सर्वशः ॥१२॥
12. balirvairocano rājā narakaḥ pṛthivīṁjayaḥ ,
prahlādo vipracittiśca kālakhañjāśca sarvaśaḥ.
12. baliḥ vairocanaḥ rājā narakaḥ pṛthivīṃjayaḥ
prahlādaḥ vipracittiḥ ca kālakhañjāḥ ca sarvaśaḥ
12. King Bali Vairochana, Naraka, Pṛthivīṃjaya, Prahlāda, and Vipracitti, along with all the Kālakhañjas, are present.
12. המלך בַּלִי בן וַיְרוֹצ׳ַנַה, נַרַקַה כובש הארץ, פְּרַהְלָאדַה, וִיפְּרַצ׳ִיטִי, וכל בני קָאלַקְהַנְג׳ַה,
सुहनुर्दुर्मुखः शङ्खः सुमनाः सुमतिः स्वनः ।
घटोदरो महापार्श्वः क्रथनः पिठरस्तथा ॥१३॥
13. suhanurdurmukhaḥ śaṅkhaḥ sumanāḥ sumatiḥ svanaḥ ,
ghaṭodaro mahāpārśvaḥ krathanaḥ piṭharastathā.
13. suhanuḥ durmukhaḥ śaṅkhaḥ sumanāḥ sumatiḥ svanaḥ
ghaṭodaraḥ mahāpārśvaḥ krathanaḥ piṭharaḥ tathā
13. Suhanu, Durmukha, Śaṅkha, Sumanas, Sumati, Svana, Ghaṭodara, Mahāpārśva, Krathana, and Piṭhara.
13. סוּהַנוּ, דוּרְמוּקְהַה, שַׁנְקְהַא, סוּמַנַס, סוּמַטִי, סְוַנַה, גְהַתוֹדַרַה, מַהָאפָּארְשְׁוַה, קְרַטְהַנַה ופִּיתְהַרַה,
विश्वरूपः सुरूपश्च विरूपोऽथ महाशिराः ।
दशग्रीवश्च वाली च मेघवासा दशावरः ॥१४॥
14. viśvarūpaḥ surūpaśca virūpo'tha mahāśirāḥ ,
daśagrīvaśca vālī ca meghavāsā daśāvaraḥ.
14. viśvarūpaḥ surūpaḥ ca virūpaḥ atha mahāśirāḥ
daśagrīvaḥ ca vālī ca meghavāsāḥ daśāvaraḥ
14. Viśvarūpa, Surūpa, Virūpa, Mahāśiras, Daśagrīva, Vālī, Meghavāsa, and Daśāvara.
14. וִישְׁוַרוּפַּה, סוּרוּפַּה, וִירוּפַּה, מַהָאשִׁירַס, דַשַׁגְרִיוַה (רָאוַנַה), וָאלִי, מֵגְהַוָאסַס ודַשָׁאוַרַה,
कैटभो विटटूतश्च संह्रादश्चेन्द्रतापनः ।
दैत्यदानवसंघाश्च सर्वे रुचिरकुण्डलाः ॥१५॥
15. kaiṭabho viṭaṭūtaśca saṁhrādaścendratāpanaḥ ,
daityadānavasaṁghāśca sarve rucirakuṇḍalāḥ.
15. kaiṭabhaḥ viṭatūtaḥ ca saṃhrādaḥ ca indratāpanaḥ
daityadānavasaṅghāḥ ca sarve rucirakuṇḍalāḥ
15. Kaiṭabha, Viṭatūta, Saṃhrāda, and Indratāpana; also, all the hosts of Daityas and Dānavas, wearing splendid earrings.
15. קַיתַבְּהַה, וִיתַתוּטַה, סַמְהְרָאדַה ואִינְדְרַטָאפַּנַה, וכל קבוצות הדַיטְיַה והדָאנַוַה, כולם בעלי עגילים יפים,
स्रग्विणो मौलिनः सर्वे तथा दिव्यपरिच्छदाः ।
सर्वे लब्धवराः शूराः सर्वे विगतमृत्यवः ॥१६॥
16. sragviṇo maulinaḥ sarve tathā divyaparicchadāḥ ,
sarve labdhavarāḥ śūrāḥ sarve vigatamṛtyavaḥ.
16. sragviṇaḥ maulinaḥ sarve tathā divyaparicchadāḥ
sarve labdhavarāḥ śūrāḥ sarve vigatamṛtyavaḥ
16. All of them are adorned with garlands and crowns, dressed in divine attire, have received boons, are valiant, and have conquered death.
16. כולם עונדים זרים ועטורי כתרים, בעלי פמליה שמימית, כולם קיבלו ברכות, כולם גיבורים וכולם חופשיים ממוות.
ते तस्यां वरुणं देवं धर्मपाशस्थिताः सदा ।
उपासते महात्मानं सर्वे सुचरितव्रताः ॥१७॥
17. te tasyāṁ varuṇaṁ devaṁ dharmapāśasthitāḥ sadā ,
upāsate mahātmānaṁ sarve sucaritavratāḥ.
17. te tasyām varuṇam devam dharmapāśasthitāḥ
sadā upāsate mahātmānam sarve sucaritavratāḥ
17. In that (realm), all of them, whose observances (vrata) are well-performed and who always abide by the natural law (dharma), worship the magnificent god Varuna.
17. כולם בה, העומדים תמיד איתנים בחוק היושר, המתנהגים בצדקות והשומרים נדרים טובים, משרתים את האל וַרוּנַה הדגול.
तथा समुद्राश्चत्वारो नदी भागीरथी च या ।
कालिन्दी विदिशा वेण्णा नर्मदा वेगवाहिनी ॥१८॥
18. tathā samudrāścatvāro nadī bhāgīrathī ca yā ,
kālindī vidiśā veṇṇā narmadā vegavāhinī.
18. tathā samudrāḥ catvāraḥ nadī bhāgīrathī ca
yā kālindī vidiśā veṇṇā narmadā vegavāhinī
18. Similarly, the four oceans, and the river Bhagirathi (Ganges), as well as the Kalindi (Yamuna), Vidisha, Venna, and the swift-flowing Narmada (are present).
18. וכן ארבעת האוקיינוסים, ונהר בְּהָאגִירַטְהִי (גַנְגָה), וקָאלִינְדִי, וִידִישָׁה, וֵנְּנָה, נַרְמַדָה ונהר וֵגַוָאהִינִי המהיר.
विपाशा च शतद्रुश्च चन्द्रभागा सरस्वती ।
इरावती वितस्ता च सिन्धुर्देवनदस्तथा ॥१९॥
19. vipāśā ca śatadruśca candrabhāgā sarasvatī ,
irāvatī vitastā ca sindhurdevanadastathā.
19. vipāśā ca śatadruḥ ca candrabhāgā sarasvatī
irāvatī vitastā ca sindhuḥ devanadaḥ tathā
19. The Vipasha, the Shatadru, the Chandrabhaga, the Sarasvati, the Iravati, the Vitasta, and the Sindhu, as well as the Devanada (the divine river).
19. וכן וִיפָּאשָׁה, שַׁטַדְרוּ, צ׳ַנְדְרַבְּהָאגָה, סַרַסְוַטִי, אִירָאוַטִי, וִיטַסְטָה, סִינְדְהוּ ונהר האלים דֵוַנַדַה.
गोदावरी कृष्णवेण्णा कावेरी च सरिद्वरा ।
एताश्चान्याश्च सरितस्तीर्थानि च सरांसि च ॥२०॥
20. godāvarī kṛṣṇaveṇṇā kāverī ca saridvarā ,
etāścānyāśca saritastīrthāni ca sarāṁsi ca.
20. godāvarī kṛṣṇaveṇṇā kāverī ca saridvarā etāḥ
ca anyāḥ ca saritaḥ tīrthāni ca sarāṃsi ca
20. The Godavari, the Krishnavenna, and the Kaveri - preeminent among rivers - these and other rivers, as well as sacred bathing places and lakes.
20. גוֹדָאוַרִי, קְרְשְׁנַוֵנְּנָה וקָאוֵרִי, מיטב הנהרות. אלו ונהרות אחרים, וכן מקומות רחצה קדושים ואגמים,
कूपाश्च सप्रस्रवणा देहवन्तो युधिष्ठिर ।
पल्वलानि तडागानि देहवन्त्यथ भारत ॥२१॥
21. kūpāśca saprasravaṇā dehavanto yudhiṣṭhira ,
palvalāni taḍāgāni dehavantyatha bhārata.
21. kūpāḥ ca saprasravaṇāḥ dehavantaḥ yudhiṣṭhira
palvalāni taḍāgāni dehavanti atha bhārata
21. O Yudhishthira, wells and springs are embodied, and O Bharata, small ponds and large tanks also are embodied.
21. (וכן) בארות עם מעיינותיהן, הו יוּדְהִישְׁתְהִירַה, וברכות ואגמים, הו בְּהַרַטַה, (כולם) מופיעים בדמות גוף,
दिशस्तथा मही चैव तथा सर्वे महीधराः ।
उपासते महात्मानं सर्वे जलचरास्तथा ॥२२॥
22. diśastathā mahī caiva tathā sarve mahīdharāḥ ,
upāsate mahātmānaṁ sarve jalacarāstathā.
22. diśaḥ tathā mahī ca eva tathā sarve mahīdharāḥ
upāsate mahātmānam sarve jalacarāḥ tathā
22. The directions, and also the Earth itself, and all the mountains, attend upon the great soul (mahātman). Similarly, all aquatic creatures do so as well.
22. וכן הרוחות המרכזיות של העולם, והארץ, וכל ההרים, וכל יצורי המים, כולם משרתים את הדגול (וַרוּנַה).
गीतवादित्रवन्तश्च गन्धर्वाप्सरसां गणाः ।
स्तुवन्तो वरुणं तस्यां सर्व एव समासते ॥२३॥
23. gītavāditravantaśca gandharvāpsarasāṁ gaṇāḥ ,
stuvanto varuṇaṁ tasyāṁ sarva eva samāsate.
23. gītavāditravantaḥ ca gandharvāpsarasām gaṇāḥ
stuvantaḥ varuṇam tasyām sarve eva samāsate
23. Groups of Gandharvas and Apsaras, with their songs and musical instruments, all praising Varuna, are present there.
23. וגם חבורות של גַנְדְהַרְוַה ושל נימפות השמים (אַפְּסַרַס), עם שירים וכלי נגינה, מהללים את וַרוּנַה וכולם יושבים סביבו בה.
महीधरा रत्नवन्तो रसा येषु प्रतिष्ठिताः ।
सर्वे विग्रहवन्तस्ते तमीश्वरमुपासते ॥२४॥
24. mahīdharā ratnavanto rasā yeṣu pratiṣṭhitāḥ ,
sarve vigrahavantaste tamīśvaramupāsate.
24. mahīdharāḥ ratnavantaḥ rasāḥ yeṣu pratiṣṭhitāḥ
sarve vigrahavantaḥ te tam īśvaram upāsate
24. The jewel-bearing mountains, within which the earth's vital essences are situated, all of them, possessing a physical form, worship that supreme Lord.
24. גם ההרים העשירים באבני חן, שבהם מושתתים המינרלים והמיצויים (רַסַה), כולם בדמות גוף, משרתים את האדון ההוא.
एषा मया संपतता वारुणी भरतर्षभ ।
दृष्टपूर्वा सभा रम्या कुबेरस्य सभां शृणु ॥२५॥
25. eṣā mayā saṁpatatā vāruṇī bharatarṣabha ,
dṛṣṭapūrvā sabhā ramyā kuberasya sabhāṁ śṛṇu.
25. eṣā mayā saṃpatatā vāruṇī bharatarṣabha
dṛṣṭapūrvā sabhā ramyā kuberasya sabhām śṛṇu
25. O bull among the Bhāratas (bharatarṣabha), I have seen this beautiful assembly hall of Varuṇa while flying. Now, hear about Kubera's assembly hall.
25. את אולם וַרוּנַה הנעים הזה כבר ראיתי בעבר בנדודי, הו אדם דגול משושלת בְּהַרַטַה. עתה שמע על האולם של קוּבֵּרַה.