Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

महाभारतः       mahābhārataḥ - book-9, chapter-33

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
संजय उवाच ।
तस्मिन्युद्धे महाराज संप्रवृत्ते सुदारुणे ।
उपविष्टेषु सर्वेषु पाण्डवेषु महात्मसु ॥१॥
1. saṁjaya uvāca ,
tasminyuddhe mahārāja saṁpravṛtte sudāruṇe ,
upaviṣṭeṣu sarveṣu pāṇḍaveṣu mahātmasu.
1. saṃjaya uvāca tasmin yuddhe mahārāja saṃpravṛtte
sudāruṇe upaviṣṭeṣu sarveṣu pāṇḍaveṣu mahātmasu
1. saṃjaya uvāca mahārāja tasmin sudāruṇe yuddhe
saṃpravṛtte sarveṣu mahātmasu pāṇḍaveṣu upaviṣṭeṣu
1. Sanjaya said: 'O great King, when that exceedingly fierce battle had commenced, and all the great-souled (mahātman) Pandavas were seated...'
ततस्तालध्वजो रामस्तयोर्युद्ध उपस्थिते ।
श्रुत्वा तच्छिष्ययो राजन्नाजगाम हलायुधः ॥२॥
2. tatastāladhvajo rāmastayoryuddha upasthite ,
śrutvā tacchiṣyayo rājannājagāma halāyudhaḥ.
2. tataḥ tāladhvajaḥ rāmaḥ tayoḥ yuddhe upasthite
śrutvā tat śiṣyayoḥ rājan ājagāma halāyudhaḥ
2. rājan tataḥ tāladhvajaḥ halāyudhaḥ rāmaḥ tayoḥ
tat śiṣyayoḥ yuddhe upasthite śrutvā ājagāma
2. O King, then Balarama (Rāma), who has a palm tree on his banner (tāladhvaja) and a plough as his weapon (halāyudha), arrived after hearing that the fight between his two disciples had begun.
तं दृष्ट्वा परमप्रीताः पूजयित्वा नराधिपाः ।
शिष्ययोः कौशलं युद्धे पश्य रामेति चाब्रुवन् ॥३॥
3. taṁ dṛṣṭvā paramaprītāḥ pūjayitvā narādhipāḥ ,
śiṣyayoḥ kauśalaṁ yuddhe paśya rāmeti cābruvan.
3. tam dṛṣṭvā paramaprītāḥ pūjayitvā narādhipāḥ
śiṣyayoḥ kauśalaṃ yuddhe paśya rāma iti ca abruvan
3. narādhipāḥ tam dṛṣṭvā pūjayitvā paramaprītāḥ ca
iti abruvan "rāma yuddhe śiṣyayoḥ kauśalaṃ paśya"
3. The kings, greatly pleased after seeing and honoring him, said, "O Rāma, behold the skill of the two disciples in battle."
अब्रवीच्च तदा रामो दृष्ट्वा कृष्णं च पाण्डवम् ।
दुर्योधनं च कौरव्यं गदापाणिमवस्थितम् ॥४॥
4. abravīcca tadā rāmo dṛṣṭvā kṛṣṇaṁ ca pāṇḍavam ,
duryodhanaṁ ca kauravyaṁ gadāpāṇimavasthitam.
4. abravīt ca tadā rāmaḥ dṛṣṭvā kṛṣṇaṃ ca pāṇḍavaṃ
duryodhanaṃ ca kauravyaṃ gadāpāṇim avasthitam
4. ca tadā rāmaḥ kṛṣṇaṃ ca pāṇḍavaṃ duryodhanaṃ ca
kauravyaṃ gadāpāṇim avasthitam dṛṣṭvā abravīt
4. And then Rāma (Balarāma), having seen Kṛṣṇa, and the Pāṇḍava (Bhīma) and the Kauravya (Duryodhana) standing with maces in hand, spoke.
चत्वारिंशदहान्यद्य द्वे च मे निःसृतस्य वै ।
पुष्येण संप्रयातोऽस्मि श्रवणे पुनरागतः ।
शिष्ययोर्वै गदायुद्धं द्रष्टुकामोऽस्मि माधव ॥५॥
5. catvāriṁśadahānyadya dve ca me niḥsṛtasya vai ,
puṣyeṇa saṁprayāto'smi śravaṇe punarāgataḥ ,
śiṣyayorvai gadāyuddhaṁ draṣṭukāmo'smi mādhava.
5. catvāriṃśat ahāni adya dve ca me
niḥsṛtasya vai puṣyeṇa saṃprayātaḥ asmi
śravaṇe punar āgataḥ śiṣyayoḥ vai
gadāyuddhaṃ draṣṭukāmaḥ asmi mādhava
5. adya dve ca catvāriṃśat ahāni me niḥsṛtasya
vai puṣyeṇa saṃprayātaḥ asmi (aham) śravaṇe
punar āgataḥ (aham asmi) mādhava śiṣyayoḥ
vai gadāyuddhaṃ draṣṭukāmaḥ asmi (aham)
5. Today, forty-two days have passed since my departure. I departed under the Puṣya (constellation) and have returned under Śravaṇa. O Mādhava, I am indeed desirous of seeing the mace (gadā) fight of the two disciples.
ततो युधिष्ठिरो राजा परिष्वज्य हलायुधम् ।
स्वागतं कुशलं चास्मै पर्यपृच्छद्यथातथम् ॥६॥
6. tato yudhiṣṭhiro rājā pariṣvajya halāyudham ,
svāgataṁ kuśalaṁ cāsmai paryapṛcchadyathātatham.
6. tataḥ yudhiṣṭhiraḥ rājā pariṣvajya halāyudham
svāgataṃ kuśalaṃ ca asmai paryapṛcchat yathātatham
6. tataḥ rājā yudhiṣṭhiraḥ halāyudham pariṣvajya ca
asmai svāgataṃ kuśalaṃ yathātatham paryapṛcchat
6. Then King Yudhiṣṭhira, having embraced Halāyudha (Balarāma), duly inquired about his welcome and well-being.
कृष्णौ चापि महेष्वासावभिवाद्य हलायुधम् ।
सस्वजाते परिप्रीतौ प्रियमाणौ यशस्विनौ ॥७॥
7. kṛṣṇau cāpi maheṣvāsāvabhivādya halāyudham ,
sasvajāte pariprītau priyamāṇau yaśasvinau.
7. kṛṣṇau ca api mahā-iṣvāsau abhivādya hala-āyudham
sasvajāte pari-prītau priyamāṇau yaśasvinau
7. kṛṣṇau ca api mahā-iṣvāsau yaśasvinau hala-āyudham
abhivādya pari-prītau priyamāṇau sasvajāte
7. And the two glorious, great archers, the Krishnas (Kṛṣṇa and Arjuna), having saluted Balarama (halāyudha), embraced him, brimming with great delight and showing affection.
माद्रीपुत्रौ तथा शूरौ द्रौपद्याः पञ्च चात्मजाः ।
अभिवाद्य स्थिता राजन्रौहिणेयं महाबलम् ॥८॥
8. mādrīputrau tathā śūrau draupadyāḥ pañca cātmajāḥ ,
abhivādya sthitā rājanrauhiṇeyaṁ mahābalam.
8. mādrīputrau tathā śūrau draupadyāḥ pañca ca ātmajāḥ
abhivādya sthitāḥ rājan rauhiṇeyam mahābalam
8. rājan tathā mādrīputrau śūrau ca draupadyāḥ pañca
ātmajāḥ mahābalam rauhiṇeyam abhivādya sthitāḥ
8. O King, similarly, the two brave sons of Madri and the five sons of Draupadi, having saluted the mighty son of Rohiṇī (Balarama), stood [before him].
भीमसेनोऽथ बलवान्पुत्रस्तव जनाधिप ।
तथैव चोद्यतगदौ पूजयामासतुर्बलम् ॥९॥
9. bhīmaseno'tha balavānputrastava janādhipa ,
tathaiva codyatagadau pūjayāmāsaturbalam.
9. bhīmasenaḥ atha balavān putraḥ tava jana-adhipa
tathā eva ca udyata-gadau pūjayām-āsatuḥ balam
9. jana-adhipa atha tava balavān putraḥ ca bhīmasenaḥ
tathā eva udyata-gadau balam pūjayām-āsatuḥ
9. Then, O Lord of men, your mighty son (Duryodhana), and Bhimasena, similarly, both holding up their maces, honored Balarama.
स्वागतेन च ते तत्र प्रतिपूज्य पुनः पुनः ।
पश्य युद्धं महाबाहो इति ते राममब्रुवन् ।
एवमूचुर्महात्मानं रौहिणेयं नराधिपाः ॥१०॥
10. svāgatena ca te tatra pratipūjya punaḥ punaḥ ,
paśya yuddhaṁ mahābāho iti te rāmamabruvan ,
evamūcurmahātmānaṁ rauhiṇeyaṁ narādhipāḥ.
10. su-āgatena ca te tatra prati-pūjya
punaḥ punaḥ paśya yuddham mahā-bāho
iti te rāmam abruvan evam ūcuḥ
mahā-ātmanam rauhiṇeyam nara-adhipāḥ
10. nara-adhipāḥ ca te tatra su-āgatena
punaḥ punaḥ prati-pūjya mahā-ātmanam
rauhiṇeyam rāmam abruvan evam
ūcuḥ "mahā-bāho yuddham paśya" iti
10. And there, having repeatedly offered a welcome and honored Balarama (rāma), the kings (narādhipāḥ) spoke to the great-souled (mahā-ātman) son of Rohiṇī (Balarama), saying: 'O mighty-armed one, behold the battle!'
परिष्वज्य तदा रामः पाण्डवान्सृञ्जयानपि ।
अपृच्छत्कुशलं सर्वान्पाण्डवांश्चामितौजसः ।
तथैव ते समासाद्य पप्रच्छुस्तमनामयम् ॥११॥
11. pariṣvajya tadā rāmaḥ pāṇḍavānsṛñjayānapi ,
apṛcchatkuśalaṁ sarvānpāṇḍavāṁścāmitaujasaḥ ,
tathaiva te samāsādya papracchustamanāmayam.
11. pariṣvajya tadā rāmaḥ pāṇḍavān
sṛñjayān api apṛcchat kuśalaṃ sarvān
pāṇḍavān ca amita-ojasaḥ tathā eva
te samāsādya papracchuḥ tam anāmayam
11. tadā rāmaḥ pāṇḍavān sṛñjayān api pariṣvajya,
sarvān ca amita-ojasaḥ pāṇḍavān kuśalaṃ apṛcchat.
tathā eva te samāsādya tam anāmayam papracchuḥ.
11. Then Balarama, embracing the Pandavas and also the Srinjayas, inquired about the well-being of all the Pandavas, who possessed immeasurable might. Similarly, they, upon meeting him, asked him about his health.
प्रत्यभ्यर्च्य हली सर्वान्क्षत्रियांश्च महामनाः ।
कृत्वा कुशलसंयुक्तां संविदं च यथावयः ॥१२॥
12. pratyabhyarcya halī sarvānkṣatriyāṁśca mahāmanāḥ ,
kṛtvā kuśalasaṁyuktāṁ saṁvidaṁ ca yathāvayaḥ.
12. pratyabhyarcya halī sarvān kṣatriyān ca mahāmanāḥ
kṛtvā kuśala-saṃyuktām saṃvidam ca yathā-vayaḥ
12. mahāmanāḥ halī sarvān kṣatriyān ca pratyabhyarcya,
yathā-vayaḥ kuśala-saṃyuktām saṃvidam ca kṛtvā.
12. The great-minded Balarama, having respectfully greeted all the kshatriyas, also engaged in conversation, inquiring about their well-being and showing due regard for their age and status.
जनार्दनं सात्यकिं च प्रेम्णा स परिषस्वजे ।
मूर्ध्नि चैतावुपाघ्राय कुशलं पर्यपृच्छत ॥१३॥
13. janārdanaṁ sātyakiṁ ca premṇā sa pariṣasvaje ,
mūrdhni caitāvupāghrāya kuśalaṁ paryapṛcchata.
13. janārdanaṃ sātyakim ca premnā sa pariṣasvaje
mūrdhni ca etau upāghrāya kuśalaṃ paryapṛcchata
13. sa premnā janārdanaṃ sātyakim ca pariṣasvaje.
ca etau mūrdhni upāghrāya kuśalaṃ paryapṛcchata.
13. Balarama lovingly embraced Janardana (Krishna) and Satyaki. He then kissed both of them on the head and inquired about their well-being.
तौ चैनं विधिवद्राजन्पूजयामासतुर्गुरुम् ।
ब्रह्माणमिव देवेशमिन्द्रोपेन्द्रौ मुदा युतौ ॥१४॥
14. tau cainaṁ vidhivadrājanpūjayāmāsaturgurum ,
brahmāṇamiva deveśamindropendrau mudā yutau.
14. tau ca enam vidhivat rājan pūjayāmāsatuḥ gurum
brahmāṇam iva deveśam indra-upendrau mudā yutau
14. rājan! mudā yutau tau (kṛṣṇa-sātyakī) vidhivat enam (balarāmaṃ) gurum pūjayāmāsatuḥ,
indra-upendrau deveśam brahmāṇam iva.
14. O King, those two (Krishna and Satyaki), filled with joy, respectfully honored him (Balarama), their elder and spiritual teacher (guru), according to the proper rites, just as Indra and Upendra (Vishnu) would worship Brahma, the lord of the gods.
ततोऽब्रवीद्धर्मसुतो रौहिणेयमरिंदमम् ।
इदं भ्रात्रोर्महायुद्धं पश्य रामेति भारत ॥१५॥
15. tato'bravīddharmasuto rauhiṇeyamariṁdamam ,
idaṁ bhrātrormahāyuddhaṁ paśya rāmeti bhārata.
15. tataḥ abravīt dharmasutaḥ rauhiṇeyam arimdamam
idam bhrātroḥ mahāyuddham paśya rāma iti bhārata
15. bhārata tataḥ dharmasutaḥ arimdamam rauhiṇeyam
abravīt rāma iti idam bhrātroḥ mahāyuddham paśya
15. Then, the son of Dharma (Yudhiṣṭhira) spoke to the enemy-subduer, the son of Rohiṇī (Balarāma), saying, "Rāma, behold this great battle of the two brothers, O descendant of Bharata!"
तेषां मध्ये महाबाहुः श्रीमान्केशवपूर्वजः ।
न्यविशत्परमप्रीतः पूज्यमानो महारथैः ॥१६॥
16. teṣāṁ madhye mahābāhuḥ śrīmānkeśavapūrvajaḥ ,
nyaviśatparamaprītaḥ pūjyamāno mahārathaiḥ.
16. teṣām madhye mahābāhuḥ śrīmān keśavapūrvajaḥ
nyaviśat paramaprītaḥ pūjyamānaḥ mahārathaiḥ
16. teṣām madhye mahābāhuḥ śrīmān keśavapūrvajaḥ
paramaprītaḥ mahārathaiḥ pūjyamānaḥ nyaviśat
16. Among them, the mighty-armed, glorious elder brother of Keśava (Balarāma) sat down, extremely pleased, being honored by the great charioteers.
स बभौ राजमध्यस्थो नीलवासाः सितप्रभः ।
दिवीव नक्षत्रगणैः परिकीर्णो निशाकरः ॥१७॥
17. sa babhau rājamadhyastho nīlavāsāḥ sitaprabhaḥ ,
divīva nakṣatragaṇaiḥ parikīrṇo niśākaraḥ.
17. sa babhau rājamadhyasthaḥ nīlavāsāḥ sitaprabhaḥ
divi iva nakṣatragaṇaiḥ parikīrṇaḥ niśākaraḥ
17. sa rājamadhyasthaḥ nīlavāsāḥ sitaprabhaḥ divi
nakṣatragaṇaiḥ parikīrṇaḥ niśākaraḥ iva babhau
17. He shone, standing amidst the kings, clad in blue garments, and radiating a white splendor, like the moon (niśākaraḥ) surrounded by constellations of stars in the sky.
ततस्तयोः संनिपातस्तुमुलो रोमहर्षणः ।
आसीदन्तकरो राजन्वैरस्य तव पुत्रयोः ॥१८॥
18. tatastayoḥ saṁnipātastumulo romaharṣaṇaḥ ,
āsīdantakaro rājanvairasya tava putrayoḥ.
18. tataḥ tayor sannipātaḥ tumulaḥ romaharṣaṇaḥ
āsīt antakaraḥ rājan vairasya tava putrayoḥ
18. rājan tataḥ tayor putrayoḥ sannipātaḥ tumulaḥ
romaharṣaṇaḥ tava vairasya antakaraḥ āśīt
18. Then, O King, the tumultuous and hair-raising clash of those two (your two sons) was the end of their enmity.