Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-3, chapter-64

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
रामः प्रेक्ष्य तु तं गृध्रं भुवि रौद्रेण पातितम् ।
सौमित्रिं मित्रसंपन्नमिदं वचनमब्रवीत् ॥१॥
1. rāmaḥ prekṣya tu taṃ gṛdhraṃ bhuvi raudreṇa pātitam ,
saumitriṃ mitrasaṃpannamidaṃ vacanamabravīt.
1. rāmaḥ prekṣya tu tam gṛdhram bhuvi raudreṇa pātitam
saumitrim mitrasampannam idam vacanam abravīt
1. rāmaḥ tu raudreṇa bhuvi pātitam tam gṛdhram prekṣya mitrasampannam saumitrim idam vacanam abravīt.
1. Rama, upon seeing that vulture struck down fiercely on the ground, then addressed these words to Lakshmana, his loyal friend.
ममायं नूनमर्थेषु यतमानो विहंगमः ।
राक्षसेन हतः संख्ये प्राणांस्त्यजति दुस्त्यजान् ॥२॥
2. mamāyaṃ nūnamartheṣu yatamāno vihaṃgamaḥ ,
rākṣasena hataḥ saṃkhye prāṇāṃstyajati dustyajān.
2. mama ayam nūnam artheṣu yatamānaḥ vihaṅgamaḥ
rākṣasena hataḥ saṅkhye prāṇān tyajati dustyajān
2. nūnam ayam vihaṅgamaḥ mama artheṣu yatamānaḥ
rākṣasena saṅkhye hataḥ dustyajān prāṇān tyajati
2. Surely, this bird, striving in my interests, has been killed in battle by a demon and is now giving up his formidable (difficult-to-abandon) life breaths (prāṇa).
अयमस्य शरीरे ऽस्मिन्प्राणो लक्ष्मण विद्यते ।
तथा स्वरविहीनो ऽयं विक्लवं समुदीक्षते ॥३॥
3. ayamasya śarīre'sminprāṇo lakṣmaṇa vidyate ,
tathā svaravihīno'yaṃ viklavaṃ samudīkṣate.
3. ayam asya śarīre asmin prāṇaḥ lakṣmaṇa vidyate
tathā svaravihīnaḥ ayam viklavam samudīkṣate
3. lakṣmaṇa,
asya asmin śarīre ayam prāṇaḥ vidyate.
tathā ayam svaravihīnaḥ viklavam samudīkṣate.
3. Lakṣmaṇa, his vital breath (prāṇa) still remains in this body. And thus, deprived of his voice, he looks around in distress.
जटायो यदि शक्नोषि वाक्यं व्याहरितुं पुनः ।
सीतामाख्याहि भद्रं ते वधमाख्याहि चात्मनः ॥४॥
4. jaṭāyo yadi śaknoṣi vākyaṃ vyāharituṃ punaḥ ,
sītāmākhyāhi bhadraṃ te vadhamākhyāhi cātmanaḥ.
4. jaṭāyo yadi śaknoṣi vākyam vyāharitum punaḥ sītām
ākhyāhi bhadram te vadham ākhyāhi ca ātmanaḥ
4. jaṭāyo,
yadi punaḥ vākyam vyāharitum śaknoṣi,
sītām ākhyāhi.
te bhadram (astu).
ātmanaḥ vadham ca ākhyāhi.
4. O Jaṭāyu, if you can speak again, tell me about Sītā. May good fortune be upon you. And also tell me about your own demise (ātman).
किंनिमित्तो ऽहरत् सीतां रावणस्तस्य किं मया ।
अपराद्धं तु यं दृष्ट्वा रावणेन हृता प्रिया ॥५॥
5. kiṃnimitto'harat sītāṃ rāvaṇastasya kiṃ mayā ,
aparāddhaṃ tu yaṃ dṛṣṭvā rāvaṇena hṛtā priyā.
5. kimnimittaḥ aharat sītām rāvaṇaḥ tasya kim mayā
aparāddham tu yam dṛṣṭvā rāvaṇena hṛtā priyā
5. rāvaṇaḥ kimnimittaḥ sītām aharat? tasya mayā kim aparāddham tu,
yam dṛṣṭvā rāvaṇena priyā hṛtā?
5. For what reason did Rāvaṇa abduct Sītā? What wrong have I done to him, such that Rāvaṇa, upon seeing it, carried away my beloved?
कथं तच्चन्द्रसंकाशं मुखमासीन्मनोहरम् ।
सीतया कानि चोक्तानि तस्मिन् काले द्विजोत्तम ॥६॥
6. kathaṃ taccandrasaṃkāśaṃ mukhamāsīnmanoharam ,
sītayā kāni coktāni tasmin kāle dvijottama.
6. kathaṃ tat candrasaṃkāśam mukham āsīt manoharam
sītayā kāni ca uktāni tasmin kāle dvijottama
6. dvijottama tat candrasaṃkāśam manoharam mukham
katham āsīt ca sītayā tasmin kāle kāni uktāni
6. O best of the twice-born (dvijottama), how was that moon-like face so charming? And what words were spoken by Sītā at that time?
कथंवीर्यः कथंरूपः किंकर्मा स च राक्षसः ।
क्व चास्य भवनं तात ब्रूहि मे परिपृच्छतः ॥७॥
7. kathaṃvīryaḥ kathaṃrūpaḥ kiṃkarmā sa ca rākṣasaḥ ,
kva cāsya bhavanaṃ tāta brūhi me paripṛcchataḥ.
7. kathaṃvīryaḥ kathaṃrūpaḥ kiṃkarmā sa ca rākṣasaḥ
kva ca asya bhavanam tāta brūhi me paripṛcchataḥ
7. tāta me paripṛcchataḥ brūhi saḥ rākṣasaḥ kathaṃvīryaḥ
kathaṃrūpaḥ kiṃkarmā ca asya bhavanam kva ca
7. O dear one (tāta), tell me, as I inquire, what is the power of that demon (rākṣasa), what is his appearance, and what are his deeds? And where is his dwelling?
तमुद्वीक्ष्याथ दीनात्मा विलपन्तमनन्तरम् ।
वाचातिसन्नया रामं जटायुरिदमब्रवीत् ॥८॥
8. tamudvīkṣyātha dīnātmā vilapantamanantaram ,
vācātisannayā rāmaṃ jaṭāyuridamabravīt.
8. tam udvīkṣya atha dīna ātmā vilapantam anantaram
vācā atisannayā rāmam jaṭāyuḥ idam abravīt
8. atha dīna ātmā jaṭāyuḥ vilapantam rāmam
udvīkṣya anantaram atisannayā vācā idam abravīt
8. Then, upon seeing Rāma lamenting, Jaṭāyu, whose spirit (ātman) was distressed (dīnātmā), immediately spoke these words to him with an extremely faint voice.
सा हृता राक्षसेन्द्रेण रावणेन विहायसा ।
मायामास्थाय विपुलां वातदुर्दिनसंकुलाम् ॥९॥
9. sā hṛtā rākṣasendreṇa rāvaṇena vihāyasā ,
māyāmāsthāya vipulāṃ vātadurdinasaṃkulām.
9. sā hṛtā rākṣasendreṇa rāvaṇena vihāyasā
māyām āsthāya vipulām vātadurdinasaṃkulām
9. sā rākṣasendreṇa rāvaṇena vihāyasā vipulām
vātadurdinasaṃkulām māyām āsthāya hṛtā
9. She was abducted by Rāvaṇa, the king of demons, through the sky, after he employed a vast magical illusion (māyā) filled with wind and stormy weather.
परिश्रान्तस्य मे तात पक्षौ छित्त्वा निशाचरः ।
सीतामादाय वैदेहीं प्रयातो दक्षिणा मुखः ॥१०॥
10. pariśrāntasya me tāta pakṣau chittvā niśācaraḥ ,
sītāmādāya vaidehīṃ prayāto dakṣiṇā mukhaḥ.
10. pariśrāntasya me tāta pakṣau chittvā niśācaraḥ
sītām ādāya vaidehīm prayātaḥ dakṣiṇā mukhaḥ
10. tāta niśācaraḥ pariśrāntasya me pakṣau chittvā
vaidehīm sītām ādāya dakṣiṇā mukhaḥ prayātaḥ
10. My dear (son), that night-roaming demon, having severed my wings (while I was) exhausted, departed towards the south, carrying Sita, the princess of Videha.
उपरुध्यन्ति मे प्राणा दृष्टिर्भ्रमति राघव ।
पश्यामि वृक्षान् सौवर्णानुशीरकृतमूर्धजान् ॥११॥
11. uparudhyanti me prāṇā dṛṣṭirbhramati rāghava ,
paśyāmi vṛkṣān sauvarṇānuśīrakṛtamūrdhajān.
11. uparudhyanti me prāṇāḥ dṛṣṭiḥ bhramati rāghava
paśyāmi vṛkṣān sauvarṇān uśīrakṛtamūrdhajān
11. rāghava me prāṇāḥ uparudhyanti dṛṣṭiḥ bhramati
(aham) sauvarṇān uśīrakṛtamūrdhajān vṛkṣān paśyāmi
11. My life-breaths (prāṇa) are failing, my vision is blurring, O Raghava. I see golden trees whose crowns are made of uśīra grass.
येन याति मुहूर्तेन सीतामादाय रावणः ।
विप्रनष्टं धनं क्षिप्रं तत् स्वामिप्रतिपद्यते ॥१२॥
12. yena yāti muhūrtena sītāmādāya rāvaṇaḥ ,
vipranaṣṭaṃ dhanaṃ kṣipraṃ tat svāmipratipadyate.
12. yena yāti muhūrtena sītām ādāya rāvaṇaḥ
vipranaṣṭam dhanam kṣipram tat svāmipratipadyate
12. yena muhūrtena rāvaṇaḥ sītām ādāya yāti,
tat vipranaṣṭam dhanam kṣipram svāmipratipadyate
12. The particular auspicious moment (muhūrta) in which Ravana departed, carrying Sita, ensures that lost wealth is quickly restored to its owner.
विन्दो नाम मुहूर्तो ऽसौ स च काकुत्स्थ नाबुधत् ।
झषवद्बडिशं गृह्य क्षिप्रमेव विनश्यति ॥१३॥
13. vindo nāma muhūrto'sau sa ca kākutstha nābudhat ,
jhaṣavadbaḍiśaṃ gṛhya kṣiprameva vinaśyati.
13. vindaḥ nāma muhūrtaḥ asau saḥ ca kākutstha na
abudhat jhaṣavat baḍiśam gṛhya kṣipram eva vinaśyati
13. kākutstha asau muhūrtaḥ vindaḥ nāma (āsīt) saḥ ca na
abudhat (yataḥ) jhaṣavat baḍiśam gṛhya kṣipram eva vinaśyati
13. That particular moment (muhūrta) is called Vinda, O Kakutstha (Rama), and Ravana did not comprehend its significance. Like a fish that has swallowed the hook, he will quickly perish.
न च त्वया व्यथा कार्या जनकस्य सुतां प्रति ।
वैदेह्या रंस्यसे क्षिप्रं हत्वा तं राक्षसं रणे ॥१४॥
14. na ca tvayā vyathā kāryā janakasya sutāṃ prati ,
vaidehyā raṃsyase kṣipraṃ hatvā taṃ rākṣasaṃ raṇe.
14. na ca tvayā vyathā kāryā janakasya sutām prati
vaidehyā raṃsyase kṣipram hatvā tam rākṣasam raṇe
14. ca tvayā janakasya sutām prati vyathā na kāryā
tam rākṣasam raṇe hatvā kṣipram vaidehyā raṃsyase
14. And you should not feel distress concerning Janaka's daughter. You will quickly be united with Vaidehī after killing that demon in battle.
असंमूढस्य गृध्रस्य रामं प्रत्यनुभाषतः ।
आस्यात् सुस्राव रुधिरं म्रियमाणस्य सामिषम् ॥१५॥
15. asaṃmūḍhasya gṛdhrasya rāmaṃ pratyanubhāṣataḥ ,
āsyāt susrāva rudhiraṃ mriyamāṇasya sāmiṣam.
15. asaṃmūḍhasya gṛdhrasya rāmam prati anubhāṣataḥ
āsyāt susrāva rudhiram mriyamāṇasya sāmiṣam
15. rāmam prati anubhāṣataḥ asaṃmūḍhasya mriyamāṇasya
gṛdhrasya āsyāt sāmiṣam rudhiram susrāva
15. From the mouth of the undeluded vulture, who was replying to Rama, blood mixed with flesh flowed forth as he lay dying.
पुत्रो विश्रवसः साक्षाद्भ्राता वैश्रवणस्य च ।
इत्युक्त्वा दुर्लभान्प्राणान्मुमोच पतगेश्वरः ॥१६॥
16. putro viśravasaḥ sākṣādbhrātā vaiśravaṇasya ca ,
ityuktvā durlabhānprāṇānmumoca patageśvaraḥ.
16. putraḥ viśravasaḥ sākṣāt bhrātā vaiśravaṇasya ca
iti uktvā durlabhān prāṇān mumoca patageśvaraḥ
16. patageśvaraḥ sākṣāt viśravasaḥ putraḥ ca
vaiśravaṇasya bhrātā iti uktvā durlabhān prāṇān mumoca
16. "He is directly the son of Viśravas and the brother of Vaiśravaṇa." Having spoken thus, the lord of birds (Jaṭāyu) released his life breaths, which are difficult to attain.
ब्रूहि ब्रूहीति रामस्य ब्रुवाणस्य कृताञ्जलेः ।
त्यक्त्वा शरीरं गृध्रस्य जग्मुः प्राणा विहायसं ॥१७॥
17. brūhi brūhīti rāmasya bruvāṇasya kṛtāñjaleḥ ,
tyaktvā śarīraṃ gṛdhrasya jagmuḥ prāṇā vihāyasaṃ.
17. brūhi brūhi iti rāmasya bruvāṇasya kṛtāñjaleḥ
tyaktvā śarīram gṛdhrasya jagmuḥ prāṇāḥ vihāyasam
17. rāmasya kṛtāñjaleḥ brūhi brūhi iti bruvāṇasya
gṛdhrasya śarīram tyaktvā prāṇāḥ vihāyasam jagmuḥ
17. As Rama, with folded hands, was repeatedly urging him, 'Speak! Speak!', the vulture's life breaths departed into the sky, abandoning its body.
स निक्षिप्य शिरो भूमौ प्रसार्य चरणौ तदा ।
विक्षिप्य च शरीरं स्वं पपात धरणीतले ॥१८॥
18. sa nikṣipya śiro bhūmau prasārya caraṇau tadā ,
vikṣipya ca śarīraṃ svaṃ papāta dharaṇītale.
18. sa nikṣipya śiraḥ bhūmau prasārya caraṇau tadā
vikṣipya ca śarīram svam papāta dharaṇītale
18. sa tadā śiraḥ bhūmau nikṣipya caraṇau prasārya
ca svam śarīram vikṣipya dharaṇītale papāta
18. Then, he (Jaṭāyu) placed his head on the ground, stretched out his feet, flung his own body, and fell upon the surface of the earth.
तं गृध्रं प्रेक्ष्य ताम्राक्षं गतासुमचलोपमम् ।
रामः सुबहुभिर्दुःखैर्दीनः सौमित्रिमब्रवीत् ॥१९॥
19. taṃ gṛdhraṃ prekṣya tāmrākṣaṃ gatāsumacalopamam ,
rāmaḥ subahubhirduḥkhairdīnaḥ saumitrimabravīt.
19. tam gṛdhram prekṣya tāmrākṣam gatāsum acalopamam
rāmaḥ subahubhiḥ duḥkhaiḥ dīnaḥ saumitrim abravīt
19. rāmaḥ tam tāmrākṣam gatāsum acalopamam gṛdhram
prekṣya subahubhiḥ duḥkhaiḥ dīnaḥ saumitrim abravīt
19. Seeing that mountain-like vulture, red-eyed and lifeless, Rāma, filled with immense sorrow, spoke to Saumitri (Lakṣmaṇa).
बहूनि रक्षसां वासे वर्षाणि वसता सुखम् ।
अनेन दण्डकारण्ये विचीर्णमिह पक्षिणा ॥२०॥
20. bahūni rakṣasāṃ vāse varṣāṇi vasatā sukham ,
anena daṇḍakāraṇye vicīrṇamiha pakṣiṇā.
20. bahūni rakṣasām vāse varṣāṇi vasatā sukham
anena daṇḍakāraṇye vicīrṇam iha pakṣiṇā
20. anena pakṣiṇā rakṣasām vāse bahūni varṣāṇi
sukham vasatā iha daṇḍakāraṇye vicīrṇam
20. This bird (Jaṭāyu) lived happily for many years in the Rākṣasas' abode, and roamed extensively here in the Daṇḍaka forest.
अनेकवार्षिको यस्तु चिरकालं समुत्थितः ।
सो ऽयमद्य हतः शेते कालो हि दुरतिक्रमः ॥२१॥
21. anekavārṣiko yastu cirakālaṃ samutthitaḥ ,
so'yamadya hataḥ śete kālo hi duratikramaḥ.
21. anekavārṣikaḥ yaḥ tu cirakālam samutthitaḥ
saḥ ayam adya hataḥ śete kālaḥ hi duratikramaḥ
21. yaḥ tu anekavārṣikaḥ cirakālam samutthitaḥ,
saḥ ayam adya hataḥ śete; hi kālaḥ duratikramaḥ
21. But he who had lived for many years, who had existed for a long time, now lies slain today. For Time (kāla) is indeed impossible to overcome.
पश्य लक्ष्मण गृध्रो ऽयमुपकारी हतश्च मे ।
सीतामभ्यवपन्नो वै रावणेन बलीयसा ॥२२॥
22. paśya lakṣmaṇa gṛdhro'yamupakārī hataśca me ,
sītāmabhyavapanno vai rāvaṇena balīyasā.
22. paśya lakṣmaṇa gṛdhraḥ ayam upakārī hataḥ ca
me sītām abhyavapannaḥ vai rāvaṇena balīyasā
22. lakṣmaṇa paśya ayam upakārī gṛdhraḥ me hataḥ
ca vai balīyasā rāvaṇena sītām abhyavapannaḥ
22. Look, Lakshmana, this helpful vulture was killed for my sake. He indeed confronted the mighty Ravana concerning Sita.
गृध्रराज्यं परित्यज्य पितृपैतामहं महत् ।
मम हेतोरयं प्राणान्मुमोच पतगेश्वरः ॥२३॥
23. gṛdhrarājyaṃ parityajya pitṛpaitāmahaṃ mahat ,
mama hetorayaṃ prāṇānmumoca patageśvaraḥ.
23. gṛdhrarājyam parityajya pitṛpaitāmaham mahat
mama hetoḥ ayam prāṇān mumoca patageśvaraḥ
23. ayam patageśvaraḥ mahat pitṛpaitāmaham
gṛdhrarājyam parityajya mama hetoḥ prāṇān mumoca
23. Having abandoned his great ancestral vulture kingdom, this king of birds gave up his life for my sake.
सर्वत्र खलु दृश्यन्ते साधवो धर्मचारिणः ।
शूराः शरण्याः सौमित्रे तिर्यग्योनिगतेष्वपि ॥२४॥
24. sarvatra khalu dṛśyante sādhavo dharmacāriṇaḥ ,
śūrāḥ śaraṇyāḥ saumitre tiryagyonigateṣvapi.
24. sarvatra khalu dṛśyante sādhavaḥ dharmacāriṇaḥ
śūrāḥ śaraṇyāḥ saumitre tiryagyonigateṣu api
24. saumitre khalu sādhavaḥ dharmacāriṇaḥ śūrāḥ
śaraṇyāḥ sarvatra dṛśyante tiryagyonigateṣu api
24. Indeed, O Saumitri (Lakshmana), virtuous, righteous (dharma) and brave protectors are seen everywhere, even among those born in animal species.
सीताहरणजं दुःखं न मे सौम्य तथागतम् ।
यथा विनाशो गृध्रस्य मत्कृते च परंतप ॥२५॥
25. sītāharaṇajaṃ duḥkhaṃ na me saumya tathāgatam ,
yathā vināśo gṛdhrasya matkṛte ca paraṃtapa.
25. sītāharaṇajam duḥkham na me saumya tathāgatam
yathā vināśaḥ gṛdhrasya matkṛte ca paraṃtapa
25. saumya paraṃtapa me sītāharaṇajam duḥkham
tathāgatam na yathā matkṛte gṛdhrasya vināśaḥ ca
25. O gentle one, O tormentor of foes, the sorrow arising from Sita's abduction does not affect me as profoundly as the demise of this vulture, which occurred for my sake.
राजा दशरथः श्रीमान्यथा मम मया यशाः ।
पूजनीयश्च मान्यश्च तथायं पतगेश्वरः ॥२६॥
26. rājā daśarathaḥ śrīmānyathā mama mayā yaśāḥ ,
pūjanīyaśca mānyaśca tathāyaṃ patageśvaraḥ.
26. rājā daśarathaḥ śrīmān yathā mama yaśaḥ mayā
pūjanīyaḥ ca mānyaḥ ca tathā ayam patageśvaraḥ
26. yathā mama yaśaḥ śrīmān rājā daśarathaḥ mayā pūjanīyaḥ ca mānyaḥ ca (āsīt),
tathā ayam patageśvaraḥ (api asti).
26. Just as the glorious King Daśaratha, who was my honor, was revered and respected by me, so too is this lord of birds (Jaṭāyu).
सौमित्रे हर काष्ठानि निर्मथिष्यामि पावकम् ।
गृध्रराजं दिधक्षामि मत्कृते निधनं गतम् ॥२७॥
27. saumitre hara kāṣṭhāni nirmathiṣyāmi pāvakam ,
gṛdhrarājaṃ didhakṣāmi matkṛte nidhanaṃ gatam.
27. saumitre hara kāṣṭhāni nirmathiṣyāmi pāvakam
gṛdhrarājam didhakṣāmi matkṛte nidhanam gatam
27. saumitre,
kāṣṭhāni hara.
pāvakam nirmathiṣyāmi.
matkṛte nidhanam gatam gṛdhrarājam didhakṣāmi.
27. O son of Sumitrā (Lakṣmaṇa), fetch the logs; I will kindle the fire. I wish to cremate the king of vultures, who met his demise for my sake.
नाथं पतगलोकस्य चितामारोपयाम्यहम् ।
इमं धक्ष्यामि सौमित्रे हतं रौद्रेण रक्षसा ॥२८॥
28. nāthaṃ patagalokasya citāmāropayāmyaham ,
imaṃ dhakṣyāmi saumitre hataṃ raudreṇa rakṣasā.
28. nātham patagalokasya citām āropayāmi aham imam
dhakṣyāmi saumitre hatam raudreṇa rakṣasā
28. aham patagalokasya nātham citām āropayāmi.
saumitre,
raudreṇa rakṣasā hatam imam dhakṣyāmi.
28. I shall place this lord of the bird-world on the funeral pyre. O son of Sumitrā (Lakṣmaṇa), I shall cremate him, who was killed by the fierce demon.
या गतिर्यज्ञशीलानामाहिताग्नेश्च या गतिः ।
अपरावर्तिनां या च या च भूमिप्रदायिनाम् ॥२९॥
29. yā gatiryajñaśīlānāmāhitāgneśca yā gatiḥ ,
aparāvartināṃ yā ca yā ca bhūmipradāyinām.
29. yā gatiḥ yajñaśīlānām āhitāgneḥ ca yā gatiḥ
aparāvartinām yā ca yā ca bhūmipradāyinām
29. yajñaśīlānām yā gatiḥ,
āhitāgneḥ ca yā gatiḥ,
aparāvartinām yā ca,
bhūmipradāyinām ca yā (gatiḥ).
29. Whatever state is attained by those devoted to Vedic rituals (yajña), and whatever state by one who maintains the sacred fires, and that which is attained by those who never retreat (from battle), and by those who donate land.
मया त्वं समनुज्ञातो गच्छ लोकाननुत्तमान् ।
गृध्रराज महासत्त्व संस्कृतश्च मया व्रज ॥३०॥
30. mayā tvaṃ samanujñāto gaccha lokānanuttamān ,
gṛdhrarāja mahāsattva saṃskṛtaśca mayā vraja.
30. mayā tvam samanuñjñātaḥ gaccha lokān anuttamān
gṛdhrarāja mahāsattva saṃskṛtaḥ ca mayā vraja
30. gṛdhrarāja mahāsattva tvam mayā samanuñjñātaḥ
ca mayā saṃskṛtaḥ anuttamān lokān gaccha vraja
30. O great-souled king of vultures, having been permitted and purified by me, go to the unsurpassed worlds. Go!
एवमुक्त्वा चितां दीप्तामारोप्य पतगेश्वरम् ।
ददाह रामो धर्मात्मा स्वबन्धुमिव दुःखितः ॥३१॥
31. evamuktvā citāṃ dīptāmāropya patageśvaram ,
dadāha rāmo dharmātmā svabandhumiva duḥkhitaḥ.
31. evam uktvā citām dīptām āropya patageśvaram
dadāha rāmaḥ dharmātmā svabandhum iva duḥkhitaḥ
31. dharmātmā rāmaḥ evam uktvā duḥkhitaḥ patageśvaram
dīptām citām āropya svabandhum iva dadāha
31. The righteous (dharma)-souled Rama, having spoken thus and sorrowful, placed the lord of birds upon the blazing pyre and burned him as if he were his own relative.
रामो ऽथ सहसौमित्रिर्वनं यात्वा स वीर्यवान् ।
स्थूलान् हत्वा महारोहीननु तस्तार तं द्विजम् ॥३२॥
32. rāmo'tha sahasaumitrirvanaṃ yātvā sa vīryavān ,
sthūlān hatvā mahārohīnanu tastāra taṃ dvijam.
32. rāmaḥ atha saha saumitriḥ vanam yātvā sa vīryavān
sthūlān hatvā mahārohin anu tastāra tam dvijam
32. atha saḥ vīryavān rāmaḥ saumitriḥ saha vanam yātvā
sthūlān mahārohin hatvā tam dvijam anu tastāra
32. Then the valorous Rama, with Saumitri, went to the forest, and having killed large deer, he laid them out for that twice-born (dvija) one (Jatayu).
रोहिमांसानि चोद्धृत्य पेशीकृत्वा महायशाः ।
शकुनाय ददौ रामो रम्ये हरितशाद्वले ॥३३॥
33. rohimāṃsāni coddhṛtya peśīkṛtvā mahāyaśāḥ ,
śakunāya dadau rāmo ramye haritaśādvale.
33. rohimāṃsāni ca uddhṛtya peśīkṛtvā mahāyaśāḥ
śakunāya dadau rāmaḥ ramye haritaśādvāle
33. ca mahāyaśāḥ rāmaḥ rohimāṃsāni uddhṛtya
peśīkṛtvā ramye haritaśādvāle śakunāya dadau
33. And the highly glorious Rama, having taken out the flesh of the deer and made it into pieces, gave it to the birds in the beautiful green meadow.
यत्तत् प्रेतस्य मर्त्यस्य कथयन्ति द्विजातयः ।
तत् स्वर्गगमनं तस्य क्षिप्रं रामो जजाप ह ॥३४॥
34. yattat pretasya martyasya kathayanti dvijātayaḥ ,
tat svargagamanaṃ tasya kṣipraṃ rāmo jajāpa ha.
34. yat tat pretasya martyasya kathayanti dvijātayaḥ
tat svargagamanam tasya kṣipram rāmaḥ jajāpa ha
34. yat tat dvijātayaḥ martyasya pretasya svargagamanam
kathayanti tat rāmaḥ tasya kṣipram jajāpa ha
34. Whatever the twice-born (dvijāti) declare to be the means for a departed mortal's journey to heaven, that very ritual for his swift ascent to heaven, Rama quickly chanted.
ततो गोदावरीं गत्वा नदीं नरवरात्मजौ ।
उदकं चक्रतुस्तस्मै गृध्रराजाय ताव् उभौ ॥३५॥
35. tato godāvarīṃ gatvā nadīṃ naravarātmajau ,
udakaṃ cakratustasmai gṛdhrarājāya tāv ubhau.
35. tataḥ godāvarīm gatvā nadīm naravarātmajau
udakam cakratuḥ tasmai gṛdhrarājāya tau ubhau
35. tataḥ tau ubhau naravarātmajau godāvarīm nadīm
gatvā tasmai gṛdhrarājāya udakam cakratuḥ
35. Then, the two sons of the best of men, having reached the Godavari river, both performed the water offering for that king of vultures.
स गृध्रराजः कृतवान्यशस्करं सुदुष्करं कर्म रणे निपातितः ।
महर्षिकल्पेन च संस्कृतस्तदा जगाम पुण्यां गतिमात्मनः शुभाम् ॥३६॥
36. sa gṛdhrarājaḥ kṛtavānyaśaskaraṃ suduṣkaraṃ karma raṇe nipātitaḥ ,
maharṣikalpena ca saṃskṛtastadā jagāma puṇyāṃ gatimātmanaḥ śubhām.
36. saḥ gṛdhrarājaḥ kṛtavān yaśaskaram
sudurṣkaram karma raṇe nipātitaḥ
maharṣikalpena ca saṃskṛtaḥ tadā
jagāma puṇyām gatim ātmanaḥ śubhām
36. saḥ gṛdhrarājaḥ rane nipātitaḥ
yaśaskaram sudurṣkaram karma kṛtavān
ca tadā maharṣikalpena saṃskṛtaḥ
ātmanaḥ puṇyām śubhām gatim jagāma
36. That king of vultures (Jatayu), struck down in battle, had performed a glorious and exceedingly difficult deed (karma). And then, consecrated by one like a great sage (Rama), he attained a meritorious and auspicious destiny for his own self (ātman).