Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-86

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
महोदरे तु निहते महापार्श्वो महाबलः ।
अङ्गदस्य चमूं भीमां क्षोभयामास सायकैः ॥१॥
1. mahodare tu nihate mahāpārśvo mahābalaḥ ,
aṅgadasya camūṃ bhīmāṃ kṣobhayāmāsa sāyakaiḥ.
1. mahodare tu nihate mahāpārśvaḥ mahābalaḥ
aṅgadasya camūm bhīmām kṣobhayāmāsa sāyakaiḥ
1. tu mahodare nihate mahāpārśvaḥ mahābalaḥ
aṅgadasya bhīmām camūm sāyakaiḥ kṣobhayāmāsa
1. Upon Mahodara's demise, the mighty Mahaparshva agitated Angada's formidable army with his arrows.
स वानराणां मुख्यानामुत्तमाङ्गानि सर्वशः ।
पातयामास कायेभ्यः फलं वृन्तादिवानिलः ॥२॥
2. sa vānarāṇāṃ mukhyānāmuttamāṅgāni sarvaśaḥ ,
pātayāmāsa kāyebhyaḥ phalaṃ vṛntādivānilaḥ.
2. saḥ vānarāṇām mukhyānām uttamāṅgāni sarvaśaḥ
pātayāmāsa kāyebhyaḥ phalam vṛntāt iva anilaḥ
2. saḥ anilaḥ vṛntāt phalam iva vānarāṇām mukhyānām
uttamāṅgāni kāyebhyaḥ sarvaśaḥ pātayāmāsa
2. He made the heads of all the prominent monkeys fall from their bodies, just as the wind (anila) makes a fruit fall from its stem.
केषां चिदिषुभिर्बाहून् स्कन्धांश्चिछेद राक्षसः ।
वानराणां सुसंक्रुद्धः पार्श्वं केषां व्यदारयत् ॥३॥
3. keṣāṃ cidiṣubhirbāhūn skandhāṃścicheda rākṣasaḥ ,
vānarāṇāṃ susaṃkruddhaḥ pārśvaṃ keṣāṃ vyadārayat.
3. keṣām cit iṣubhiḥ bāhūn skandhān cicheda rākṣasaḥ
vānarāṇām susaṃkruddhaḥ pārśvam keṣām vyadārayat
3. susaṃkruddhaḥ rākṣasaḥ iṣubhiḥ keṣām cit bāhūn skandhān ca cicheda,
keṣām vānarāṇām pārśvam vyadārayat
3. Extremely enraged, the demon (rākṣasa) severed the arms and shoulders of some monkeys with his arrows, and he pierced the sides of others.
ते ऽर्दिता बाणवर्षेण महापार्श्वेन वानराः ।
विषादविमुखाः सर्वे बभूवुर्गतचेतसः ॥४॥
4. te'rditā bāṇavarṣeṇa mahāpārśvena vānarāḥ ,
viṣādavimukhāḥ sarve babhūvurgatacetasaḥ.
4. te arditāḥ bāṇavarṣeṇa mahāpārśvena vānarāḥ
viṣādavimukhāḥ sarve babhūvuḥ gatacetasaḥ
4. mahāpārśvena bāṇavarṣeṇa arditāḥ te sarve
vānarāḥ viṣādavimukhāḥ gatacetasaḥ babhūvuḥ
4. Tormented by Mahaparshva's rain of arrows, all those monkeys became dejected and lost their consciousness.
निरीक्ष्य बलमुद्विग्नमङ्गदो राक्षसार्दितम् ।
वेगं चक्रे महाबाहुः समुद्र इव पर्वणि ॥५॥
5. nirīkṣya balamudvignamaṅgado rākṣasārditam ,
vegaṃ cakre mahābāhuḥ samudra iva parvaṇi.
5. nirīkṣya balam udvignam aṅgadaḥ rākṣasārditam
vegam cakre mahābāhuḥ samudraḥ iva parvaṇi
5. mahābāhuḥ aṅgadaḥ rākṣasārditam udvignam balam
nirīkṣya parvaṇi samudraḥ iva vegam cakre
5. Observing his army agitated and tormented by the Rākṣasas, the mighty-armed Angada gathered speed, like the ocean at the time of a full or new moon.
आयसं परिघं गृह्य सूर्यरश्मिसमप्रभम् ।
समरे वानरश्रेष्ठो महापार्श्वे न्यपातयत् ॥६॥
6. āyasaṃ parighaṃ gṛhya sūryaraśmisamaprabham ,
samare vānaraśreṣṭho mahāpārśve nyapātayat.
6. āyasam parigham gṛhya sūryaraśmisamaprabham
samare vānaraśreṣṭhaḥ mahāpārśve nyapātayat
6. vānaraśreṣṭhaḥ sūryaraśmisamaprabham āyasam
parigham gṛhya samare mahāpārśve nyapātayat
6. Seizing an iron mace that shone with a brilliance equal to the sun's rays, the foremost of the Vanaras (Angada) hurled it down upon Mahaparśva in battle.
स तु तेन प्रहारेण महापार्श्वो विचेतनः ।
ससूतः स्यन्दनात्तस्माद्विसंज्ञः प्रापतद्भुवि ॥७॥
7. sa tu tena prahāreṇa mahāpārśvo vicetanaḥ ,
sasūtaḥ syandanāttasmādvisaṃjñaḥ prāpatadbhuvi.
7. sa tu tena prahāreṇa mahāpārśvaḥ vicetanaḥ
sasūtaḥ syandanāt tasmāt visaṃjñaḥ prāpatat bhuvi
7. saḥ mahāpārśvaḥ tu tena prahāreṇa vicetanaḥ
visaṃjñaḥ sasūtaḥ tasmāt syandanāt bhuvi prāpatat
7. By that strike, Mahaparśva became unconscious. He, along with his charioteer, then fell senseless from that chariot onto the ground.
सर्क्षराजस्तु तेजस्वी नीलाञ्जनचयोपमः ।
निष्पत्य सुमहावीर्यः स्वाद् यूथान्मेघसंनिभात् ॥८॥
8. sarkṣarājastu tejasvī nīlāñjanacayopamaḥ ,
niṣpatya sumahāvīryaḥ svād yūthānmeghasaṃnibhāt.
8. sarkṣarājaḥ tu tejasvī nīlāñjanacayopamaḥ
niṣpatya sumahāvīryaḥ svāt yūthāt meghasaṃnibhāt
8. tu tejasvī sumahāvīryaḥ nīlāñjanacayopamaḥ
sarkṣarājaḥ svāt meghasaṃnibhāt yūthāt niṣpatya
8. But the brilliant king of bears, Jambavan, who was exceedingly mighty and resembled a heap of blue collyrium, sprang forth from his own cloud-like troop.
प्रगृह्य गिरिशृङ्गाभां क्रुद्धः स विपुलां शिलाम् ।
अश्वाञ्जघान तरसा स्यन्दनं च बभञ्ज तम् ॥९॥
9. pragṛhya giriśṛṅgābhāṃ kruddhaḥ sa vipulāṃ śilām ,
aśvāñjaghāna tarasā syandanaṃ ca babhañja tam.
9. pragṛhya giriśṛṅgābhām kruddhaḥ sa vipulām śilām
aśvān jaghāna tarasā syandanaṃ ca babhañja tam
9. sa kruddhaḥ giriśṛṅgābhām vipulām śilām pragṛhya
tarasā aśvān jaghāna ca tam syandanaṃ babhañja
9. Enraged, he seized a huge rock resembling a mountain peak, and with great force, he killed the horses and shattered that chariot.
मुहूर्ताल् लब्धसंज्ञस्तु महापार्श्वो महाबलः ।
अङ्गदं बहुभिर्बाणैर्भूयस्तं प्रत्यविध्यत ॥१०॥
10. muhūrtāl labdhasaṃjñastu mahāpārśvo mahābalaḥ ,
aṅgadaṃ bahubhirbāṇairbhūyastaṃ pratyavidhyata.
10. muhūrtāt labdhasaṃjñaḥ tu mahāpārśvaḥ mahābalaḥ
aṅgadaṃ bahubhiḥ bāṇaiḥ bhūyas tam prati avidhyata
10. muhūrtāt labdhasaṃjñaḥ tu mahābalaḥ mahāpārśvaḥ
bhūyas tam aṅgadaṃ bahubhiḥ bāṇaiḥ prati avidhyata
10. Within a moment, having regained consciousness, the mighty Mahāpārśva again pierced Aṅgada with many arrows.
जाम्बवन्तं त्रिभिर्बाणैराजघान स्तनान्तरे ।
ऋक्षराजं गवाक्षं च जघान बहुभिः शरैः ॥११॥
11. jāmbavantaṃ tribhirbāṇairājaghāna stanāntare ,
ṛkṣarājaṃ gavākṣaṃ ca jaghāna bahubhiḥ śaraiḥ.
11. jāmbavantaṃ tribhiḥ bāṇaiḥ ājaghāna stanāntare
ṛkṣarājaṃ gavākṣaṃ ca jaghāna bahubhiḥ śaraiḥ
11. (sa) tribhiḥ bāṇaiḥ stanāntare jāmbavantaṃ ājaghāna.
ca (sa) bahubhiḥ śaraiḥ ṛkṣarājaṃ gavākṣaṃ jaghāna
11. He struck Jāmbavant with three arrows in the chest. He also struck the king of bears (ṛkṣarāja) Gavākṣa with many arrows.
गवाक्षं जाम्बवन्तं च स दृष्ट्वा शरपीडितौ ।
जग्राह परिघं घोरमङ्गदः क्रोधमूर्छितः ॥१२॥
12. gavākṣaṃ jāmbavantaṃ ca sa dṛṣṭvā śarapīḍitau ,
jagrāha parighaṃ ghoramaṅgadaḥ krodhamūrchitaḥ.
12. gavākṣaṃ jāmbavantaṃ ca sa dṛṣṭvā śarapīḍitau
jagrāha parighaṃ ghoram aṅgadaḥ krodhamūrcchitaḥ
12. sa śarapīḍitau gavākṣaṃ ca jāmbavantaṃ dṛṣṭvā,
krodhamūrcchitaḥ aṅgadaḥ ghoram parighaṃ jagrāha
12. Seeing Gavākṣa and Jāmbavant wounded by arrows, Aṅgada, overwhelmed with rage, seized a terrible iron club.
तस्याङ्गदः प्रकुपितो राक्षसस्य तमायसं ।
दूरस्थितस्य परिघं रविरश्मिसमप्रभम् ॥१३॥
13. tasyāṅgadaḥ prakupito rākṣasasya tamāyasaṃ ,
dūrasthitasya parighaṃ raviraśmisamaprabham.
13. tasya aṅgadaḥ prakupitaḥ rākṣasasya tam āyasam
dūrasthitasya parigham raviraśmisamaprabham
13. Angada, greatly enraged, seized that iron mace belonging to the demon who stood at a distance, a mace shining with the brilliance of sunbeams.
द्वाभ्यां भुजाभ्यां संगृह्य भ्रामयित्वा च वेगवान् ।
महापार्श्वाय चिक्षेप वधार्थं वालिनः सुतः ॥१४॥
14. dvābhyāṃ bhujābhyāṃ saṃgṛhya bhrāmayitvā ca vegavān ,
mahāpārśvāya cikṣepa vadhārthaṃ vālinaḥ sutaḥ.
14. dvābhyām bhujābhyām saṅgṛhya bhrāmayitvā ca vegavān
mahāpārśvāya cikṣepa vadhārtham vālinaḥ sutaḥ
14. And the swift son of Vali, holding it with both hands and swinging it around, hurled it at Mahaparshva with the intention of killing him.
स तु क्षिप्तो बलवता परिघस्तस्य रक्षसः ।
धनुश्च सशरं हस्ताच्छिरस्त्रं चाप्यपातयत् ॥१५॥
15. sa tu kṣipto balavatā parighastasya rakṣasaḥ ,
dhanuśca saśaraṃ hastācchirastraṃ cāpyapātayat.
15. saḥ tu kṣiptaḥ balavatā parighaḥ tasya rakṣasaḥ
dhanuḥ ca saśaram hastāt śirastram ca api apātayat
15. But that mace, hurled by the mighty (Angada), struck that demon, knocking his bow with its arrow, and also his helmet, from his hand.
तं समासाद्य वेगेन वालिपुत्रः प्रतापवान् ।
तलेनाभ्यहनत् क्रुद्धः कर्णमूले सकुण्डले ॥१६॥
16. taṃ samāsādya vegena vāliputraḥ pratāpavān ,
talenābhyahanat kruddhaḥ karṇamūle sakuṇḍale.
16. tam samāsādya vegena vāliputraḥ pratāpavān
talena abhyahanat kruddhaḥ karṇamūle sakuṇḍale
16. The powerful son of Vali, approaching him swiftly, angrily struck him with his palm at the base of his ear, where the earrings were.
स तु क्रुद्धो महावेगो महापार्श्वो महाद्युतिः ।
करेणैकेन जग्राह सुमहान्तं परश्वधम् ॥१७॥
17. sa tu kruddho mahāvego mahāpārśvo mahādyutiḥ ,
kareṇaikena jagrāha sumahāntaṃ paraśvadham.
17. saḥ tu kruddhaḥ mahā-vegaḥ mahā-pārśvaḥ mahā-dyutiḥ
kareṇa ekena jagrāha su-mahāntam paraśvadham
17. saḥ mahā-pārśvaḥ tu kruddhaḥ mahā-vegaḥ mahā-dyutiḥ
ekena kareṇa su-mahāntam paraśvadham jagrāha
17. Then, that Mahāpārśva, who was enraged, exceedingly swift, and very effulgent, seized a very massive axe with a single hand.
तं तैलधौतं विमलं शैलसारमयं दृढम् ।
राक्षसः परमक्रुद्धो वालिपुत्रे न्यपातयत् ॥१८॥
18. taṃ tailadhautaṃ vimalaṃ śailasāramayaṃ dṛḍham ,
rākṣasaḥ paramakruddho vāliputre nyapātayat.
18. tam taila-dhautam vimalam śaila-sāra-mayam dṛḍham
rākṣasaḥ parama-kruddhaḥ vāli-putre nyapātayat
18. parama-kruddhaḥ rākṣasaḥ tam taila-dhautam vimalam
śaila-sāra-mayam dṛḍham (paraśvadham) vāli-putre nyapātayat
18. That demon (rākṣasa), exceedingly enraged, struck Vāli's son (Angada) with that axe, which was polished with oil, spotless, made of the essence of rock (śaila), and very strong.
तेन वामांसफलके भृशं प्रत्यवपातितम् ।
अङ्गदो मोक्षयामास सरोषः स परश्वधम् ॥१९॥
19. tena vāmāṃsaphalake bhṛśaṃ pratyavapātitam ,
aṅgado mokṣayāmāsa saroṣaḥ sa paraśvadham.
19. tena vāma-aṃsa-phalake bhṛśam prati-ava-pātitam
aṅgadaḥ mokṣayāmāsa sa-roṣaḥ saḥ paraśvadham
19. saḥ aṅgadaḥ saroṣaḥ tena (Mahāpārśvena) bhṛśam
vāma-aṃsa-phalake prati-ava-pātitam tam paraśvadham mokṣayāmāsa
19. Though that axe had been violently struck upon his left shoulder-blade (by Mahāpārśva), Angada, filled with rage, dislodged it.
स वीरो वज्रसंकाशमङ्गदो मुष्टिमात्मनः ।
संवर्तयन् सुसंक्रुद्धः पितुस्तुल्यपराक्रमः ॥२०॥
20. sa vīro vajrasaṃkāśamaṅgado muṣṭimātmanaḥ ,
saṃvartayan susaṃkruddhaḥ pitustulyaparākramaḥ.
20. saḥ vīraḥ vajra-saṃkāśam aṅgadaḥ muṣṭim ātmanaḥ
saṃvartayan su-saṃkruddhaḥ pituḥ tulya-parākramaḥ
20. saḥ vīraḥ aṅgadaḥ su-saṃkruddhaḥ pituḥ tulya-parākramaḥ
ātmanaḥ vajra-saṃkāśam muṣṭim saṃvartayan
20. That valiant Angada, extremely enraged and possessing valor equal to his father's, was clenching his own fist, which resembled a thunderbolt (vajra).
राक्षसस्य स्तनाभ्याशे मर्मज्ञो हृदयं प्रति ।
इन्द्राशनिसमस्पर्शं स मुष्टिं विन्यपातयत् ॥२१॥
21. rākṣasasya stanābhyāśe marmajño hṛdayaṃ prati ,
indrāśanisamasparśaṃ sa muṣṭiṃ vinyapātayat.
21. rākṣasasya stanābhyāśe marmajñaḥ hṛdayam prati
indrāśanisamasparśam saḥ muṣṭim vinyapātayat
21. saḥ marmajñaḥ indrāśanisamasparśam muṣṭim
rākṣasasya stanābhyāśe hṛdayam prati vinyapātayat
21. He, a knower of vital spots, brought down his fist, which had an impact like Indra's thunderbolt, near the demon's chest, targeting its heart.
तेन तस्य निपातेन राक्षसस्य महामृधे ।
पफाल हृदयं चाशु स पपात हतो भुवि ॥२२॥
22. tena tasya nipātena rākṣasasya mahāmṛdhe ,
paphāla hṛdayaṃ cāśu sa papāta hato bhuvi.
22. tena tasya nipātena rākṣasasya mahāmṛdhe
paphāla hṛdayam ca āśu saḥ papāta hataḥ bhuvi
22. tena nipātena mahāmṛdhe rākṣasasya tasya
hṛdayam ca āśu paphāla saḥ hataḥ bhuvi papāta
22. Due to that strike, the demon's heart instantly burst in the great battle, and he, killed, fell to the ground.
तस्मिन्निपतिते भूमौ तत् सैन्यं संप्रचुक्षुभे ।
अभवच्च महान् क्रोधः समरे रावणस्य तु ॥२३॥
23. tasminnipatite bhūmau tat sainyaṃ saṃpracukṣubhe ,
abhavacca mahān krodhaḥ samare rāvaṇasya tu.
23. tasmin nipatite bhūmau tat sainyam sampraçukṣubhe
abhavat ca mahān krodhaḥ samare rāvaṇasya tu
23. tasmin bhūmau nipatite tat sainyam sampraçukṣubhe
ca samare rāvaṇasya mahān krodhaḥ tu abhavat
23. When he fell to the ground, that army became greatly agitated. A tremendous anger also arose in Rāvaṇa during the battle.