Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-5, chapter-6

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
स वेश्मजालं बलवान्ददर्श व्यासक्तवैदूर्यसुवर्णजालम् ।
यथा महत् प्रावृषि मेघजालं विद्युत्पिनद्धं सविहंगजालम् ॥१॥
1. sa veśmajālaṃ balavāndadarśa vyāsaktavaidūryasuvarṇajālam ,
yathā mahat prāvṛṣi meghajālaṃ vidyutpinaddhaṃ savihaṃgajālam.
1. saḥ veśmajālam balavān dadarśa
vyāsaktavaidūryasuvarṇajālam
yathā mahat prāvṛṣi meghajālam
vidyutpinaddham savihaṃgajālam
1. saḥ balavān veśmajālam
vyāsaktavaidūryasuvarṇajālam dadarśa
yathā prāvṛṣi mahat meghajālam
vidyutpinaddham savihaṃgajālam
1. That powerful Hanumān saw a complex of buildings, adorned with lattices of lapis lazuli and gold, resembling a great mass of clouds in the rainy season, streaked with lightning and filled with swarms of birds.
निवेशनानां विविधाश्च शालाः प्रधानशङ्खायुधचापशालाः ।
मनोहराश्चापि पुनर्विशाला ददर्श वेश्माद्रिषु चन्द्रशालाः ॥२॥
2. niveśanānāṃ vividhāśca śālāḥ pradhānaśaṅkhāyudhacāpaśālāḥ ,
manoharāścāpi punarviśālā dadarśa veśmādriṣu candraśālāḥ.
2. niveśanānām vividhāḥ ca śālāḥ pradhānaśaṅkhāyudhacāpaśālāḥ
manoharāḥ ca api punar viśālāḥ dadarśa veśmādriṣu candraśālāḥ
2. saḥ niveśanānām vividhāḥ śālāḥ
ca pradhānaśaṅkhāyudhacāpaśālāḥ
ca api punar veśmādriṣu manoharāḥ
viśālāḥ candraśālāḥ dadarśa
2. He saw various types of halls in the dwellings, including principal halls for conches, weapons, and bows. Furthermore, he observed charming and expansive moon-chambers situated on the mansion-like elevations.
गृहाणि नानावसुराजितानि देवासुरैश्चापि सुपूजितानि ।
सर्वैश्च दोषैः परिवर्जितानि कपिर्ददर्श स्वबलार्जितानि ॥३॥
3. gṛhāṇi nānāvasurājitāni devāsuraiścāpi supūjitāni ,
sarvaiśca doṣaiḥ parivarjitāni kapirdadarśa svabalārjitāni.
3. gṛhāṇi nānāvasurājitāni devāsuraiḥ ca api supūjitāni
sarvaiḥ ca doṣaiḥ parivarjitāni kapiḥ dadarśa svabalārjitāni
3. kapiḥ nānāvasurājitāni devāsuraiḥ ca api supūjitāni sarvaiḥ
ca doṣaiḥ parivarjitāni svabalārjitāni gṛhāṇi dadarśa
3. The monkey (Hanuman) saw mansions adorned with various treasures, highly honored even by gods and asuras, completely devoid of all flaws, and acquired by his (Rāvaṇa's) own power.
तानि प्रयत्नाभिसमाहितानि मयेन साक्षादिव निर्मितानि ।
महीतले सर्वगुणोत्तराणि ददर्श लङ्काधिपतेर्गृहाणि ॥४॥
4. tāni prayatnābhisamāhitāni mayena sākṣādiva nirmitāni ,
mahītale sarvaguṇottarāṇi dadarśa laṅkādhipatergṛhāṇi.
4. tāni prayatnābhisamāhitāni mayena sākṣāt iva nirmitāni
mahītale sarvaguṇottarāṇi dadarśa laṅkādhipateḥ gṛhāṇi
4. laṅkādhipateḥ gṛhāṇi tāni dadarśa mayena sākṣāt iva
nirmitāni prayatnābhisamāhitāni mahītale sarvaguṇottarāṇi
4. He saw the mansions of the lord of Laṅkā, which were meticulously crafted as if directly built by Maya (the divine architect) himself, and were superior in all qualities on the surface of the earth.
ततो ददर्शोच्छ्रितमेघरूपं मनोहरं काञ्चनचारुरूपम् ।
रक्षोऽधिपस्यात्मबलानुरूपं गृहोत्तमं ह्यप्रतिरूपरूपम् ॥५॥
5. tato dadarśocchritamegharūpaṃ manoharaṃ kāñcanacārurūpam ,
rakṣo'dhipasyātmabalānurūpaṃ gṛhottamaṃ hyapratirūparūpam.
5. tataḥ dadarśa ucchritamegharūpam
manoharam kāñcanacārurūpam
rakṣaḥ adhipasya ātmabalānurūpam
gṛhottamam hi apratirūparūpam
5. tataḥ rakṣaḥ adhipasya gṛhottamam
hi dadarśa ucchritamegharūpam
manoharam kāñcanacārurūpam
ātmabalānurūpam apratirūparūpam
5. Then he saw the supreme mansion, captivating and resembling a high-rising cloud, possessing a beautiful golden appearance, indeed proportionate to the lord of rākṣasas' own power, and unequalled in its form.
महीतले स्वर्गमिव प्रकीर्णं श्रिया ज्वलन्तं बहुरत्नकीर्णम् ।
नानातरूणां कुसुमावकीर्णं गिरेरिवाग्रं रजसावकीर्णम् ॥६॥
6. mahītale svargamiva prakīrṇaṃ śriyā jvalantaṃ bahuratnakīrṇam ,
nānātarūṇāṃ kusumāvakīrṇaṃ girerivāgraṃ rajasāvakīrṇam.
6. mahītale svargam iva prakīrṇam
śriyā jvalantam bahuratnakīrṇam
nānātarūṇām kusumāvakīrṇam
gireḥ iva agram rajasā avakīrṇam
6. mahītale svargam iva prakīrṇam
śriyā jvalantam bahuratnakīrṇam
nānātarūṇām kusumāvakīrṇam
gireḥ agram iva rajasā avakīrṇam
6. It was, on the earth's surface, as if heaven itself were scattered, blazing with splendor, strewn with numerous jewels, covered with flowers from various trees, and appearing like a mountain peak covered with dust.
नारीप्रवेकैरिव दीप्यमानं तडिद्भिरम्भोदवदर्च्यमानम् ।
हंसप्रवेकैरिव वाह्यमानं श्रिया युतं खे सुकृतां विमानम् ॥७॥
7. nārīpravekairiva dīpyamānaṃ taḍidbhirambhodavadarcyamānam ,
haṃsapravekairiva vāhyamānaṃ śriyā yutaṃ khe sukṛtāṃ vimānam.
7. nārīpravekaiḥ iva dīpyamānam
taḍidbhiḥ ambhodavat arcyamānam
haṃsapravekaiḥ iva vāhyamānam
śriyā yutam khe sukṛtām vimānam
7. vimānam sukṛtām khe śriyā yutam
nārīpravekaiḥ iva dīpyamānam
taḍidbhiḥ ambhodavat arcyamānam
haṃsapravekaiḥ iva vāhyamānam
7. He beheld a celestial chariot (vimāna) belonging to the virtuous, situated in the sky and endowed with great splendor. It was shining as if with the most beautiful women, adored by lightning like a cloud, and borne as if by the finest swans.
यथा नगाग्रं बहुधातुचित्रं यथा नभश्च ग्रहचन्द्रचित्रम् ।
ददर्श युक्तीकृतमेघचित्रं विमानरत्नं बहुरत्नचित्रम् ॥८॥
8. yathā nagāgraṃ bahudhātucitraṃ yathā nabhaśca grahacandracitram ,
dadarśa yuktīkṛtameghacitraṃ vimānaratnaṃ bahuratnacitram.
8. yathā nagaagram bahudhātucitram
yathā nabhaḥ ca grahacandracitram
dadarśa yuktīkṛtameghacitram
vimānaratnam bahuratnacitram
8. dadarśa vimānaratnam bahuratnacitram
yuktīkṛtameghacitram
yathā nagaagram bahudhātucitram
yathā nabhaḥ ca grahacandracitram
8. He saw a splendid celestial chariot (vimāna) adorned with many jewels and decorated with artfully arranged clouds, just as a mountain peak is adorned with various minerals, and the sky is adorned with planets and the moon.
मही कृता पर्वतराजिपूर्णा शैलाः कृता वृक्षवितानपूर्णाः ।
वृक्षाः कृताः पुष्पवितानपूर्णाः पुष्पं कृतं केसरपत्रपूर्णम् ॥९॥
9. mahī kṛtā parvatarājipūrṇā śailāḥ kṛtā vṛkṣavitānapūrṇāḥ ,
vṛkṣāḥ kṛtāḥ puṣpavitānapūrṇāḥ puṣpaṃ kṛtaṃ kesarapatrapūrṇam.
9. mahī kṛtā parvatarājipūrṇā śailāḥ kṛtāḥ vṛkṣavitānapūrṇāḥ
vṛkṣāḥ kṛtāḥ puṣpavitānapūrṇāḥ puṣpam kṛtam kesarapatrapūrṇam
9. mahī kṛtā parvatarājipūrṇā śailāḥ kṛtāḥ vṛkṣavitānapūrṇāḥ
vṛkṣāḥ kṛtāḥ puṣpavitānapūrṇāḥ puṣpam kṛtam kesarapatrapūrṇam
9. The earth was made full of mountain ranges. The mountains were made full of extensive trees. The trees were made full of abundant flowers. And the flowers were made full of stamens and petals.
कृतानि वेश्मानि च पाण्डुराणि तथा सुपुष्पा अपि पुष्करिण्यः ।
पुनश्च पद्मानि सकेसराणि धन्यानि चित्राणि तथा वनानि ॥१०॥
10. kṛtāni veśmāni ca pāṇḍurāṇi tathā supuṣpā api puṣkariṇyaḥ ,
punaśca padmāni sakesarāṇi dhanyāni citrāṇi tathā vanāni.
10. kṛtāni veśmāni ca pāṇḍurāṇi tathā supuṣpāḥ api puṣkariṇyaḥ
punaḥ ca padmāni sakesarāṇi dhanyāni citrāṇi tathā vanāni
10. veśmāni pāṇḍurāṇi ca kṛtāni tathā puṣkariṇyaḥ api supuṣpāḥ
punaḥ ca padmāni sakesarāṇi tathā vanāni dhanyāni citrāṇi
10. White houses were made, as were ponds adorned with beautiful flowers. Furthermore, there were lotuses with prominent stamens, and delightful, colorful forests.
पुष्पाह्वयं नाम विराजमानं रत्नप्रभाभिश्च विवर्धमानम् ।
वेश्मोत्तमानामपि चोच्चमानं महाकपिस्तत्र महाविमानम् ॥११॥
11. puṣpāhvayaṃ nāma virājamānaṃ ratnaprabhābhiśca vivardhamānam ,
veśmottamānāmapi coccamānaṃ mahākapistatra mahāvimānam.
11. puṣpāhvayaṃ nāma virājamānaṃ ratnaprabhābhiḥ ca vivardhamānam
veśmottamānām api ca uccamānaṃ mahākapiḥ tatra mahāvimānam
11. mahākapiḥ tatra puṣpāhvayaṃ nāma ratnaprabhābhiḥ ca vivardhamānam
veśmottamānām api ca uccamānaṃ virājamānaṃ mahāvimānam
11. The great monkey (Hanuman) saw there a magnificent aerial chariot (vimāna) named Puṣpāhvaya, shining resplendently and enhanced by the radiance of jewels, towering even above the finest mansions.
कृताश्च वैदूर्यमया विहंगा रूप्यप्रवालैश्च तथा विहंगाः ।
चित्राश्च नानावसुभिर्भुजंगा जात्यानुरूपास्तुरगाः शुभाङ्गाः ॥१२॥
12. kṛtāśca vaidūryamayā vihaṃgā rūpyapravālaiśca tathā vihaṃgāḥ ,
citrāśca nānāvasubhirbhujaṃgā jātyānurūpāsturagāḥ śubhāṅgāḥ.
12. kṛtāḥ ca vaidūryamayāḥ vihaṅgāḥ
rūpyapravālaiḥ ca tathā vihaṅgāḥ
citrāḥ ca nānāvasubhiḥ bhujaṅgāḥ
jātyānurūpāḥ turagāḥ śubhāṅgāḥ
12. (tatra) vaidūryamayāḥ vihaṅgāḥ ca kṛtāḥ,
tathā rūpyapravālaiḥ ca vihaṅgāḥ (kṛtāḥ).
nānāvasubhiḥ citrāḥ ca bhujaṅgāḥ (kṛtāḥ),
śubhāṅgāḥ jātyānurūpāḥ turagāḥ (kṛtāḥ ca).
12. There were birds made of lapis lazuli, and similarly, other birds made with silver and coral. There were also variegated serpents, adorned with various gems, and horses with beautiful limbs, true to their breed.
प्रवालजाम्बूनदपुष्पपक्षाः सलीलमावर्जितजिह्मपक्षाः ।
कामस्य साक्षादिव भान्ति पक्षाः कृता विहंगाः सुमुखाः सुपक्षाः ॥१३॥
13. pravālajāmbūnadapuṣpapakṣāḥ salīlamāvarjitajihmapakṣāḥ ,
kāmasya sākṣādiva bhānti pakṣāḥ kṛtā vihaṃgāḥ sumukhāḥ supakṣāḥ.
13. pravālajāmbūnadapuṣpapakṣāḥ
salīlam āvarjitajihmapakṣāḥ kāmasya
sākṣāt iva bhānti pakṣāḥ
kṛtāḥ vihaṅgāḥ sumukhāḥ supakṣāḥ
13. kṛtāḥ sumukhāḥ supakṣāḥ pravālajāmbūnadapuṣpapakṣāḥ salīlam āvarjitajihmapakṣāḥ vihaṅgāḥ,
kāmasya sākṣāt iva pakṣāḥ bhānti.
13. The birds created there, with beautiful faces and splendid wings - their wings made of coral, gold, and flowers, gracefully curved and slightly bent - shone as if they were the very wings of Kāma (the god of love) personified.
नियुज्यमानाश्च गजाः सुहस्ताः सकेसराश्चोत्पलपत्रहस्ताः ।
बभूव देवी च कृता सुहस्ता लक्ष्मीस्तथा पद्मिनि पद्महस्ता ॥१४॥
14. niyujyamānāśca gajāḥ suhastāḥ sakesarāścotpalapatrahastāḥ ,
babhūva devī ca kṛtā suhastā lakṣmīstathā padmini padmahastā.
14. niyujyamānāḥ ca gajāḥ suhastāḥ
sakesarāḥ ca utpalapatrahastāḥ
babhūva devī ca kṛtā suhastā
lakṣmīḥ tathā padmini padmahastā
14. gajāḥ niyujyamānāḥ ca suhastāḥ ca sakesarāḥ ca utpalapatrahastāḥ (āsan).
devī ca kṛtā suhastā babhūva,
tathā lakṣmīḥ padmini padmahastā (babhūva).
14. Arranged were elephants with beautiful trunks, and with manes, and holding lotus leaves in their trunks. Also, there was a goddess crafted with beautiful hands, and similarly, Lakṣmī, poised in a lotus and holding a lotus.
इतीव तद्गृहमभिगम्य शोभनं सविस्मयो नगमिव चारुशोभनम् ।
पुनश्च तत् परमसुगन्धि सुन्दरं हिमात्यये नगमिव चारुकन्दरम् ॥१५॥
15. itīva tadgṛhamabhigamya śobhanaṃ savismayo nagamiva cāruśobhanam ,
punaśca tat paramasugandhi sundaraṃ himātyaye nagamiva cārukandaram.
15. iti iva tat gṛham abhigamya śobhanam
savismayaḥ nagam iva cāruśobhanam
punaḥ ca tat paramasugandhi sundaram
himātyaye nagam iva cārukandaram
15. Having thus approached that beautiful house, he was filled with wonder, as it was splendid like a beautiful mountain. And again, that extremely fragrant, lovely house was like a mountain with charming caves at the end of winter.
ततः स तां कपिरभिपत्य पूजितां चरन्पुरीं दशमुखबाहुपालिताम् ।
अदृश्य तां जनकसुतां सुपूजितां सुदुःखितां पतिगुणवेगनिर्जिताम् ॥१६॥
16. tataḥ sa tāṃ kapirabhipatya pūjitāṃ caranpurīṃ daśamukhabāhupālitām ,
adṛśya tāṃ janakasutāṃ supūjitāṃ suduḥkhitāṃ patiguṇaveganirjitām.
16. tataḥ saḥ tām kapiḥ abhipatya pūjitām
caran purīm daśamukhabāhupālitām
adṛśya tām janakasutām supūjitām
suduḥkhitām patiguṇaveganirjitām
16. Then, the monkey (Hanuman), while wandering through that revered city, which was protected by the arms of Daśamukha (Rāvaṇa), reached her (Sītā). He beheld Janaka's daughter (Sītā), who, though highly honored, was deeply distressed and overcome by the powerful virtues of her husband (Rāma).
ततस्तदा बहुविधभावितात्मनः कृतात्मनो जनकसुतां सुवर्त्मनः ।
अपश्यतो ऽभवदतिदुःखितं मनः सुचक्षुषः प्रविचरतो महात्मनः ॥१७॥
17. tatastadā bahuvidhabhāvitātmanaḥ kṛtātmano janakasutāṃ suvartmanaḥ ,
apaśyato'bhavadatiduḥkhitaṃ manaḥ sucakṣuṣaḥ pravicarato mahātmanaḥ.
17. tataḥ tadā bahuvidhabhāvitātmanaḥ
kṛtātmanaḥ janakasutām suvartmanaḥ
apaśyataḥ abhavat atiduḥkhitam manaḥ
sucakṣuṣaḥ pravicarataḥ mahātmanaḥ
17. Then, at that moment, the mind of the great-souled (mahātman) Hanumān - who was disciplined in spirit (kṛtātman), whose inner self was deeply contemplated in various ways, who followed a virtuous path, and who, possessing keen eyesight, was searching everywhere - became exceedingly distressed because he did not see Janaka's daughter (Sītā).