वाल्मीकि-रामायणम्
vālmīki-rāmāyaṇam
-
book-3, chapter-58
भृशमाव्रजमानस्य तस्याधोवामलोचनम् ।
प्रास्फुरच्चास्खलद् रामो वेपथुश्चास्य जायते ॥१॥
प्रास्फुरच्चास्खलद् रामो वेपथुश्चास्य जायते ॥१॥
1. bhṛśamāvrajamānasya tasyādhovāmalocanam ,
prāsphuraccāskhalad rāmo vepathuścāsya jāyate.
prāsphuraccāskhalad rāmo vepathuścāsya jāyate.
1.
bhṛśam āvrajamānasya tasya adhovāmalocanam
prāsphurat ca askhalat rāmaḥ vepathuḥ ca asya jāyate
prāsphurat ca askhalat rāmaḥ vepathuḥ ca asya jāyate
1.
bhṛśam āvrajamānasya tasya adhovāmalocanam prāsphurat,
rāmaḥ ca askhalat,
asya ca vepathuḥ jāyate.
rāmaḥ ca askhalat,
asya ca vepathuḥ jāyate.
1.
As he, Rama, was intensely approaching, his lower left eye twitched, and he stumbled, and a tremor arose in him.
उपालक्ष्य निमित्तानि सो ऽशुभानि मुहुर्मुहुः ।
अपि क्षेमं तु सीताया इति वै व्याजहार ह ॥२॥
अपि क्षेमं तु सीताया इति वै व्याजहार ह ॥२॥
2. upālakṣya nimittāni so'śubhāni muhurmuhuḥ ,
api kṣemaṃ tu sītāyā iti vai vyājahāra ha.
api kṣemaṃ tu sītāyā iti vai vyājahāra ha.
2.
upalakṣya nimittāni saḥ aśubhāni muhurmuhuḥ
api kṣemam tu sītāyāḥ iti vai vyājahāra ha
api kṣemam tu sītāyāḥ iti vai vyājahāra ha
2.
saḥ muhurmuhuḥ aśubhāni nimittāni upalakṣya,
"api sītāyāḥ kṣemam tu" iti vai ha vyājahāra.
"api sītāyāḥ kṣemam tu" iti vai ha vyājahāra.
2.
Observing these inauspicious omens repeatedly, he indeed said, "Is Sita's welfare truly secure?"
त्वरमाणो जगामाथ सीतादर्शनलालसः ।
शून्यमावसथं दृष्ट्वा बभूवोद्विग्नमानसः ॥३॥
शून्यमावसथं दृष्ट्वा बभूवोद्विग्नमानसः ॥३॥
3. tvaramāṇo jagāmātha sītādarśanalālasaḥ ,
śūnyamāvasathaṃ dṛṣṭvā babhūvodvignamānasaḥ.
śūnyamāvasathaṃ dṛṣṭvā babhūvodvignamānasaḥ.
3.
tvaramāṇaḥ jagāma atha sītādarśanalālasaḥ
śūnyam āvasatham dṛṣṭvā babhūva udvignamānasaḥ
śūnyam āvasatham dṛṣṭvā babhūva udvignamānasaḥ
3.
atha tvaramāṇaḥ sītādarśanalālasaḥ (saḥ) jagāma.
śūnyam āvasatham dṛṣṭvā udvignamānasaḥ (saḥ) babhūva.
śūnyam āvasatham dṛṣṭvā udvignamānasaḥ (saḥ) babhūva.
3.
Then, hurrying and eager to see Sita, he proceeded. Upon seeing the dwelling empty, he became troubled in mind.
उद्भ्रमन्निव वेगेन विक्षिपन् रघुनन्दनः ।
तत्र तत्रोटजस्थानमभिवीक्ष्य समन्ततः ॥४॥
तत्र तत्रोटजस्थानमभिवीक्ष्य समन्ततः ॥४॥
4. udbhramanniva vegena vikṣipan raghunandanaḥ ,
tatra tatroṭajasthānamabhivīkṣya samantataḥ.
tatra tatroṭajasthānamabhivīkṣya samantataḥ.
4.
udbhraman iva vegena vikṣipan raghunandanaḥ |
tatra tatra uṭajasthānam abhivīkṣya samantataḥ
tatra tatra uṭajasthānam abhivīkṣya samantataḥ
4.
raghunandanaḥ vegena udbhraman iva vikṣipan,
tatra tatra samantataḥ uṭajasthānam abhivīkṣya.
tatra tatra samantataḥ uṭajasthānam abhivīkṣya.
4.
Rama (Raghunandana), as if whirling rapidly and looking wildly, scrutinized the hermitage location (uṭajasthāna) all around, here and there.
ददर्श पर्णशालां च रहितां सीतया तदा ।
श्रिया विरहितां ध्वस्तां हेमन्ते पद्मिनीमिव ॥५॥
श्रिया विरहितां ध्वस्तां हेमन्ते पद्मिनीमिव ॥५॥
5. dadarśa parṇaśālāṃ ca rahitāṃ sītayā tadā ,
śriyā virahitāṃ dhvastāṃ hemante padminīmiva.
śriyā virahitāṃ dhvastāṃ hemante padminīmiva.
5.
dadarśa parṇaśālām ca rahitām sītayā tadā |
śriyā virahitām dhvastām hemante padminīm iva
śriyā virahitām dhvastām hemante padminīm iva
5.
tadā ca parṇaśālām sītayā rahitām,
śriyā virahitām dhvastām,
hemante padminīm iva dadarśa.
śriyā virahitām dhvastām,
hemante padminīm iva dadarśa.
5.
Then he saw the leaf-hut (parṇaśālā), deserted by Sita, and appearing ruined and bereft of splendor, like a lotus pond (padminī) in winter.
रुदन्तमिव वृक्षैश्च म्लानपुष्पमृगद्विजम् ।
श्रिया विहीनं विध्वस्तं संत्यक्तवनदैवतम् ॥६॥
श्रिया विहीनं विध्वस्तं संत्यक्तवनदैवतम् ॥६॥
6. rudantamiva vṛkṣaiśca mlānapuṣpamṛgadvijam ,
śriyā vihīnaṃ vidhvastaṃ saṃtyaktavanadaivatam.
śriyā vihīnaṃ vidhvastaṃ saṃtyaktavanadaivatam.
6.
rudantam iva vṛkṣaiḥ ca mlānapuṣpamṛgadvijam |
śriyā vihīnam vidhvastam saṃtyaktavanadaivatam
śriyā vihīnam vidhvastam saṃtyaktavanadaivatam
6.
vṛkṣaiḥ ca rudantam iva,
mlānapuṣpamṛgadvijam,
śriyā vihīnam,
vidhvastam,
saṃtyaktavanadaivatam.
mlānapuṣpamṛgadvijam,
śriyā vihīnam,
vidhvastam,
saṃtyaktavanadaivatam.
6.
(He saw the hermitage) with its trees appearing as if weeping, with withered flowers, deer, and birds; devoid of splendor, ruined, and with its forest deities abandoned.
विप्रकीर्णाजिनकुशं विप्रविद्धबृसीकटम् ।
दृष्ट्वा शून्योटजस्थानं विललाप पुनः पुनः ॥७॥
दृष्ट्वा शून्योटजस्थानं विललाप पुनः पुनः ॥७॥
7. viprakīrṇājinakuśaṃ vipraviddhabṛsīkaṭam ,
dṛṣṭvā śūnyoṭajasthānaṃ vilalāpa punaḥ punaḥ.
dṛṣṭvā śūnyoṭajasthānaṃ vilalāpa punaḥ punaḥ.
7.
viprakīrṇājinakuśam vipraviddhabṛsīkaṭam |
dṛṣṭvā śūnya uṭajasthānam vilalāpa punaḥ punaḥ
dṛṣṭvā śūnya uṭajasthānam vilalāpa punaḥ punaḥ
7.
viprakīrṇājinakuśam,
vipraviddhabṛsīkaṭam,
śūnya uṭajasthānam dṛṣṭvā,
punaḥ punaḥ vilalāpa.
vipraviddhabṛsīkaṭam,
śūnya uṭajasthānam dṛṣṭvā,
punaḥ punaḥ vilalāpa.
7.
Having seen the empty hermitage location (uṭajasthāna) with its scattered deer-skins and kuśa grass, and its thrown-about seats and mats, he wailed again and again.
हृता मृता वा नष्टा वा भक्षिता वा भविष्यति ।
निलीनाप्यथ वा भीरुरथ वा वनमाश्रिता ॥८॥
निलीनाप्यथ वा भीरुरथ वा वनमाश्रिता ॥८॥
8. hṛtā mṛtā vā naṣṭā vā bhakṣitā vā bhaviṣyati ,
nilīnāpyatha vā bhīruratha vā vanamāśritā.
nilīnāpyatha vā bhīruratha vā vanamāśritā.
8.
hṛtā mṛtā vā naṣṭā vā bhakṣitā vā bhaviṣyati
nilīnā api atha vā bhīruḥ atha vā vanam āśritā
nilīnā api atha vā bhīruḥ atha vā vanam āśritā
8.
hṛtā vā mṛtā vā naṣṭā vā bhakṣitā vā bhaviṣyati
nilīnā api vā atha bhīruḥ vā atha vanam āśritā
nilīnā api vā atha bhīruḥ vā atha vanam āśritā
8.
Has she been abducted, or is she dead, or lost, or eaten? Or has she merely hidden herself, or perhaps, being fearful, she has sought refuge in the forest?
गता विचेतुं पुष्पाणि फलान्यपि च वा पुनः ।
अथ वा पद्मिनीं याता जलार्थं वा नदीं गता ॥९॥
अथ वा पद्मिनीं याता जलार्थं वा नदीं गता ॥९॥
9. gatā vicetuṃ puṣpāṇi phalānyapi ca vā punaḥ ,
atha vā padminīṃ yātā jalārthaṃ vā nadīṃ gatā.
atha vā padminīṃ yātā jalārthaṃ vā nadīṃ gatā.
9.
gatā vicetum puṣpāṇi phalāni api ca vā punaḥ
atha vā padminīm yātā jalārtham vā nadīm gatā
atha vā padminīm yātā jalārtham vā nadīm gatā
9.
vā punaḥ gatā puṣpāṇi phalāni ca api vicetum
vā atha padminīm yātā vā nadīm jalārtham gatā
vā atha padminīm yātā vā nadīm jalārtham gatā
9.
Or has she gone again to gather flowers and fruits? Or has she gone to a lotus pond, or to a river to fetch water?
यत्नान्मृगयमाणस्तु नाससाद वने प्रियाम् ।
शोकरक्तेक्षणः शोकादुन्मत्त इव लक्ष्यते ॥१०॥
शोकरक्तेक्षणः शोकादुन्मत्त इव लक्ष्यते ॥१०॥
10. yatnānmṛgayamāṇastu nāsasāda vane priyām ,
śokaraktekṣaṇaḥ śokādunmatta iva lakṣyate.
śokaraktekṣaṇaḥ śokādunmatta iva lakṣyate.
10.
yatnāt mṛgayamāṇaḥ tu na āsasāda vane priyām
śokaraktekṣaṇaḥ śokāt unmattaḥ iva lakṣyate
śokaraktekṣaṇaḥ śokāt unmattaḥ iva lakṣyate
10.
tu yatnāt mṛgayamāṇaḥ vane priyām na āsasāda .
śokaraktekṣaṇaḥ śokāt unmattaḥ iva lakṣyate
śokaraktekṣaṇaḥ śokāt unmattaḥ iva lakṣyate
10.
Though diligently searching, he did not find his beloved in the forest. With eyes red from grief, he appeared as if mad.
वृक्षाद्वृक्षं प्रधावन् स गिरींश्चापि नदीन्नदीम् ।
बभूव विलपन् रामः शोकपङ्कार्णवप्लुतः ॥११॥
बभूव विलपन् रामः शोकपङ्कार्णवप्लुतः ॥११॥
11. vṛkṣādvṛkṣaṃ pradhāvan sa girīṃścāpi nadīnnadīm ,
babhūva vilapan rāmaḥ śokapaṅkārṇavaplutaḥ.
babhūva vilapan rāmaḥ śokapaṅkārṇavaplutaḥ.
11.
vṛkṣāt vṛkṣam pradhāvan saḥ girīn ca api nadīn
nadīm babhūva vilapan rāmaḥ śokapaṅkārṇavaplutaḥ
nadīm babhūva vilapan rāmaḥ śokapaṅkārṇavaplutaḥ
11.
saḥ vṛkṣāt vṛkṣam girīn ca api nadīn nadīm pradhāvan .
rāmaḥ vilapan śokapaṅkārṇavaplutaḥ babhūva
rāmaḥ vilapan śokapaṅkārṇavaplutaḥ babhūva
11.
Rushing from tree to tree, and also through mountains and from river to river, Rama, lamenting, became immersed in an ocean of the mire of grief (śoka).
अस्ति कच्चित्त्वया दृष्टा सा कदम्बप्रिया प्रिया ।
कदम्ब यदि जानीषे शंस सीतां शुभाननाम् ॥१२॥
कदम्ब यदि जानीषे शंस सीतां शुभाननाम् ॥१२॥
12. asti kaccittvayā dṛṣṭā sā kadambapriyā priyā ,
kadamba yadi jānīṣe śaṃsa sītāṃ śubhānanām.
kadamba yadi jānīṣe śaṃsa sītāṃ śubhānanām.
12.
asti kaccit tvayā dṛṣṭā sā kadambapriyā priyā
| kadamba yadi jānīṣe śaṃsa sītām śubhānanām
| kadamba yadi jānīṣe śaṃsa sītām śubhānanām
12.
tvayā sā kadambapriyā priyā dṛṣṭā kaccit asti
kadamba yadi jānīṣe śubhānanām sītām śaṃsa
kadamba yadi jānīṣe śubhānanām sītām śaṃsa
12.
Has my beloved (priyā), who is fond of Kadamba trees, been seen by you by any chance? O Kadamba tree, if you know, please tell me about Sita, the one with a beautiful face.
स्निग्धपल्लवसंकाशां पीतकौशेयवासिनीम् ।
शंसस्व यदि वा दृष्टा बिल्व बिल्वोपमस्तनी ॥१३॥
शंसस्व यदि वा दृष्टा बिल्व बिल्वोपमस्तनी ॥१३॥
13. snigdhapallavasaṃkāśāṃ pītakauśeyavāsinīm ,
śaṃsasva yadi vā dṛṣṭā bilva bilvopamastanī.
śaṃsasva yadi vā dṛṣṭā bilva bilvopamastanī.
13.
snigdhapallavasaṃkāśām pītakauśeyavāsinīm |
śaṃsasva yadi vā dṛṣṭā bilva bilvopamastanī
śaṃsasva yadi vā dṛṣṭā bilva bilvopamastanī
13.
bilva yadi vā dṛṣṭā snigdhapallavasaṃkāśām
pītakauśeyavāsinīm bilvopamastanīm śaṃsasva
pītakauśeyavāsinīm bilvopamastanīm śaṃsasva
13.
O Bilva tree, please tell me if you have seen her, who resembles tender shoots, who wears yellow silk, and whose breasts are like Bilva fruits.
अथ वार्जुन शंस त्वं प्रियां तामर्जुनप्रियाम् ।
जनकस्य सुता भीरुर्यदि जीवति वा न वा ॥१४॥
जनकस्य सुता भीरुर्यदि जीवति वा न वा ॥१४॥
14. atha vārjuna śaṃsa tvaṃ priyāṃ tāmarjunapriyām ,
janakasya sutā bhīruryadi jīvati vā na vā.
janakasya sutā bhīruryadi jīvati vā na vā.
14.
atha vā arjuna śaṃsa tvam priyām tām arjunapriyām
| janakasya sutā bhīruḥ yadi jīvati vā na vā
| janakasya sutā bhīruḥ yadi jīvati vā na vā
14.
atha vā arjuna tvam tām arjunapriyām priyām
śaṃsa janakasya bhīruḥ sutā jīvati vā na vā
śaṃsa janakasya bhīruḥ sutā jīvati vā na vā
14.
Or, O Arjuna tree, you tell me about that beloved one (priyā), who is fond of Arjuna trees. (Tell me) whether Janaka's timid daughter (Sita) is alive or not.
ककुभः ककुभोरुं तां व्यक्तं जानाति मैथिलीम् ।
लतापल्लवपुष्पाढ्यो भाति ह्येष वनस्पतिः ॥१५॥
लतापल्लवपुष्पाढ्यो भाति ह्येष वनस्पतिः ॥१५॥
15. kakubhaḥ kakubhoruṃ tāṃ vyaktaṃ jānāti maithilīm ,
latāpallavapuṣpāḍhyo bhāti hyeṣa vanaspatiḥ.
latāpallavapuṣpāḍhyo bhāti hyeṣa vanaspatiḥ.
15.
kakubhaḥ kakubhorum tām vyaktam jānāti maithilīm
| latāpallavapuṣpāḍhyaḥ bhāti hi eṣa vanaspatiḥ
| latāpallavapuṣpāḍhyaḥ bhāti hi eṣa vanaspatiḥ
15.
kakubhaḥ kakubhorum tām maithilīm vyaktam jānāti
hi eṣa latāpallavapuṣpāḍhyaḥ vanaspatiḥ bhāti
hi eṣa latāpallavapuṣpāḍhyaḥ vanaspatiḥ bhāti
15.
O Kakubha tree, you certainly know that Maithili (Sita), whose thighs are graceful like your branches. For this tree, laden with vines, fresh leaves, and flowers, truly shines brightly.
भ्रमरैरुपगीतश्च यथा द्रुमवरो ह्ययम् ।
एष व्यक्तं विजानाति तिलकस्तिलकप्रियाम् ॥१६॥
एष व्यक्तं विजानाति तिलकस्तिलकप्रियाम् ॥१६॥
16. bhramarairupagītaśca yathā drumavaro hyayam ,
eṣa vyaktaṃ vijānāti tilakastilakapriyām.
eṣa vyaktaṃ vijānāti tilakastilakapriyām.
16.
bhramaraiḥ upagītaḥ ca yathā drumavaraḥ hi ayam
eṣaḥ vyaktam vijānāti tilakaḥ tilakapriyām
eṣaḥ vyaktam vijānāti tilakaḥ tilakapriyām
16.
yathā ayam drumavaraḥ bhramarair upagītaḥ ca
hi eṣaḥ tilakaḥ tilakapriyām vyaktam vijānāti
hi eṣaḥ tilakaḥ tilakapriyām vyaktam vijānāti
16.
Just as this excellent tree is hymned by bees, this Tilaka tree (tilaka) surely knows Tilakapriyā (Sītā) clearly.
अशोकशोकापनुद शोकोपहतचेतसं ।
त्वन्नामानं कुरु क्षिप्रं प्रियासंदर्शनेन माम् ॥१७॥
त्वन्नामानं कुरु क्षिप्रं प्रियासंदर्शनेन माम् ॥१७॥
17. aśokaśokāpanuda śokopahatacetasaṃ ,
tvannāmānaṃ kuru kṣipraṃ priyāsaṃdarśanena mām.
tvannāmānaṃ kuru kṣipraṃ priyāsaṃdarśanena mām.
17.
aśoka śokāpanuda śokopahatacetasam
tvannāmānam kuru kṣipram priyāsaṃdarśanena mām
tvannāmānam kuru kṣipram priyāsaṃdarśanena mām
17.
aśoka śokāpanuda śokopahatacetasam mām
priyāsaṃdarśanena kṣipram tvannāmānam kuru
priyāsaṃdarśanena kṣipram tvannāmānam kuru
17.
O Aśoka tree (aśoka), dispeller of sorrow! Make me, whose mind is overcome by sorrow, quickly 'without sorrow' (tvannāman) by granting the sight of my beloved.
यदि ताल त्वया दृष्टा पक्वतालफलस्तनी ।
कथयस्व वरारोहां कारुष्यं यदि ते मयि ॥१८॥
कथयस्व वरारोहां कारुष्यं यदि ते मयि ॥१८॥
18. yadi tāla tvayā dṛṣṭā pakvatālaphalastanī ,
kathayasva varārohāṃ kāruṣyaṃ yadi te mayi.
kathayasva varārohāṃ kāruṣyaṃ yadi te mayi.
18.
yadi tāla tvayā dṛṣṭā pakvatālaphala-stanī
kathayasva varārohām kāruṣyam yadi te mayi
kathayasva varārohām kāruṣyam yadi te mayi
18.
tāla yadi pakvatālaphala-stanī varārohām
tvayā dṛṣṭā yadi te mayi kāruṣyam kathayasva
tvayā dṛṣṭā yadi te mayi kāruṣyam kathayasva
18.
O Palm tree (tāla), if you have seen the beautiful lady (varārohā) whose breasts are like ripe palm fruits, then tell me, if you have compassion for me.
यदि दृष्टा त्वया सीता जम्बुजाम्बूनदप्रभा ।
प्रियां यदि विजानीषे निःशङ्कं कथयस्व मे ॥१९॥
प्रियां यदि विजानीषे निःशङ्कं कथयस्व मे ॥१९॥
19. yadi dṛṣṭā tvayā sītā jambujāmbūnadaprabhā ,
priyāṃ yadi vijānīṣe niḥśaṅkaṃ kathayasva me.
priyāṃ yadi vijānīṣe niḥśaṅkaṃ kathayasva me.
19.
yadi dṛṣṭā tvayā sītā jambujāmbūnada-prabhā
priyām yadi vijānīṣe niḥśaṅkam kathayasva me
priyām yadi vijānīṣe niḥśaṅkam kathayasva me
19.
yadi sītā jambujāmbūnada-prabhā tvayā dṛṣṭā
yadi priyām vijānīṣe me niḥśaṅkam kathayasva
yadi priyām vijānīṣe me niḥśaṅkam kathayasva
19.
If Sītā, whose radiance is like the gold from the Jambu river (jambujāmbūnada-prabhā), has been seen by you, and if you recognize my beloved, then tell me unhesitatingly.
अथ वा मृगशावाक्षीं मृग जानासि मैथिलीम् ।
मृगविप्रेक्षणी कान्ता मृगीभिः सहिता भवेत् ॥२०॥
मृगविप्रेक्षणी कान्ता मृगीभिः सहिता भवेत् ॥२०॥
20. atha vā mṛgaśāvākṣīṃ mṛga jānāsi maithilīm ,
mṛgaviprekṣaṇī kāntā mṛgībhiḥ sahitā bhavet.
mṛgaviprekṣaṇī kāntā mṛgībhiḥ sahitā bhavet.
20.
atha vā mṛgaśāvākṣīm mṛga jānāsi maithilīm |
mṛgaviprekṣaṇī kāntā mṛgībhiḥ sahitā bhavet
mṛgaviprekṣaṇī kāntā mṛgībhiḥ sahitā bhavet
20.
mṛga atha vā mṛgaśāvākṣīm maithilīm jānāsi
mṛgaviprekṣaṇī kāntā mṛgībhiḥ sahitā bhavet
mṛgaviprekṣaṇī kāntā mṛgībhiḥ sahitā bhavet
20.
Or, deer, do you know Maithili, whose eyes are like those of a fawn? Perhaps my beloved, whose gaze is like a deer's, is staying with these female deer.
गज सा गजनासोरुर्यदि दृष्टा त्वया भवेत् ।
तां मन्ये विदितां तुभ्यमाख्याहि वरवारण ॥२१॥
तां मन्ये विदितां तुभ्यमाख्याहि वरवारण ॥२१॥
21. gaja sā gajanāsoruryadi dṛṣṭā tvayā bhavet ,
tāṃ manye viditāṃ tubhyamākhyāhi varavāraṇa.
tāṃ manye viditāṃ tubhyamākhyāhi varavāraṇa.
21.
gaja sā gajanāsoruḥ yadi dṛṣṭā tvayā bhavet |
tām manye viditām tubhyam ākhyāhi varavāraṇa
tām manye viditām tubhyam ākhyāhi varavāraṇa
21.
gaja yadi sā gajanāsoruḥ tvayā dṛṣṭā bhavet
tām tubhyam viditām manye varavāraṇa ākhyāhi
tām tubhyam viditām manye varavāraṇa ākhyāhi
21.
O elephant, if you have seen her whose thighs are like an elephant's trunk, then I believe she is known to you. O excellent elephant, please tell me.
शार्दूल यदि सा दृष्टा प्रिया चन्द्रनिभानना ।
मैथिली मम विस्रब्धः कथयस्व न ते भयम् ॥२२॥
मैथिली मम विस्रब्धः कथयस्व न ते भयम् ॥२२॥
22. śārdūla yadi sā dṛṣṭā priyā candranibhānanā ,
maithilī mama visrabdhaḥ kathayasva na te bhayam.
maithilī mama visrabdhaḥ kathayasva na te bhayam.
22.
śārdūla yadi sā dṛṣṭā priyā candranibhānanā |
maithilī mama visrabdhaḥ kathayasva na te bhayam
maithilī mama visrabdhaḥ kathayasva na te bhayam
22.
śārdūla yadi mama priyā candranibhānanā maithilī sā
dṛṣṭā (asti) te bhayam na (asti) visrabdhaḥ kathayasva
dṛṣṭā (asti) te bhayam na (asti) visrabdhaḥ kathayasva
22.
O tiger, if you have seen my beloved Maithili, whose face is like the moon, please tell me confidently; you have no need to fear.
किं धावसि प्रिये नूनं दृष्टासि कमलेक्षणे ।
वृक्षेणाच्छाद्य चात्मानं किं मां न प्रतिभाषसे ॥२३॥
वृक्षेणाच्छाद्य चात्मानं किं मां न प्रतिभाषसे ॥२३॥
23. kiṃ dhāvasi priye nūnaṃ dṛṣṭāsi kamalekṣaṇe ,
vṛkṣeṇācchādya cātmānaṃ kiṃ māṃ na pratibhāṣase.
vṛkṣeṇācchādya cātmānaṃ kiṃ māṃ na pratibhāṣase.
23.
kim dhāvasi priye nūnam dṛṣṭā asi kamalekṣaṇe |
vṛkṣeṇa ācchādya ca ātmānam kim mām na pratibhāṣase
vṛkṣeṇa ācchādya ca ātmānam kim mām na pratibhāṣase
23.
priye kamalekṣaṇe kim dhāvasi nūnam dṛṣṭā asi
vṛkṣeṇa ca ātmānam ācchādya kim mām na pratibhāṣase
vṛkṣeṇa ca ātmānam ācchādya kim mām na pratibhāṣase
23.
Why do you run, my beloved? Surely you are seen, O lotus-eyed one! Why do you not speak to me, hiding yourself behind that tree?
तिष्ठ तिष्ठ वरारोहे न ते ऽस्ति करुणा मयि ।
नात्यर्थं हास्यशीलासि किमर्थं मामुपेक्षसे ॥२४॥
नात्यर्थं हास्यशीलासि किमर्थं मामुपेक्षसे ॥२४॥
24. tiṣṭha tiṣṭha varārohe na te'sti karuṇā mayi ,
nātyarthaṃ hāsyaśīlāsi kimarthaṃ māmupekṣase.
nātyarthaṃ hāsyaśīlāsi kimarthaṃ māmupekṣase.
24.
tiṣṭha tiṣṭha varārohe na te asti karuṇā mayi na
atyartham hāsyāśīlā asi kimartham mām upekṣase
atyartham hāsyāśīlā asi kimartham mām upekṣase
24.
varārohe tiṣṭha tiṣṭha te mayi karuṇā na asti tvam
atyartham hāsyāśīlā na asi kimartham mām upekṣase
atyartham hāsyāśīlā na asi kimartham mām upekṣase
24.
Stop, stop, O fair-hipped one! You have no compassion for me. You are not usually so prone to excessive jesting; why do you neglect me?
पीतकौशेयकेनासि सूचिता वरवर्णिनि ।
धावन्त्यपि मया दृष्टा तिष्ठ यद्यस्ति सौहृदम् ॥२५॥
धावन्त्यपि मया दृष्टा तिष्ठ यद्यस्ति सौहृदम् ॥२५॥
25. pītakauśeyakenāsi sūcitā varavarṇini ,
dhāvantyapi mayā dṛṣṭā tiṣṭha yadyasti sauhṛdam.
dhāvantyapi mayā dṛṣṭā tiṣṭha yadyasti sauhṛdam.
25.
pītakauśeyakena asi sūcitā varavarṇini dhāvantī
api mayā dṛṣṭā tiṣṭha yadi asti sauhṛdam
api mayā dṛṣṭā tiṣṭha yadi asti sauhṛdam
25.
varavarṇini pītakauśeyakena sūcitā asi mayā
dhāvantī api dṛṣṭā yadi sauhṛdam asti tiṣṭha
dhāvantī api dṛṣṭā yadi sauhṛdam asti tiṣṭha
25.
O beautiful woman, you were revealed by your yellow silk garment. Though running, you were seen by me. Stop, if there is any affection.
नैव सा नूनमथ वा हिंसिता चारुहासिनी ।
कृच्छ्रं प्राप्तं हि मां नूनं यथोपेक्षितुमर्हति ॥२६॥
कृच्छ्रं प्राप्तं हि मां नूनं यथोपेक्षितुमर्हति ॥२६॥
26. naiva sā nūnamatha vā hiṃsitā cāruhāsinī ,
kṛcchraṃ prāptaṃ hi māṃ nūnaṃ yathopekṣitumarhati.
kṛcchraṃ prāptaṃ hi māṃ nūnaṃ yathopekṣitumarhati.
26.
na eva sā nūnam atha vā hiṃsitā cāruhāsinī kṛcchram
prāptam hi mām nūnam yathā upekṣitum arhati
prāptam hi mām nūnam yathā upekṣitum arhati
26.
sā cāruhāsinī nūnam na eva athavā hiṃsitā hi
nūnam kṛcchram prāptam mām yathā upekṣitum arhati
nūnam kṛcchram prāptam mām yathā upekṣitum arhati
26.
Surely, she, the beautifully smiling one, is not present, or else she has been harmed. For how could she neglect me, who has fallen into such distress?
व्यक्तं सा भक्षिता बाला राक्षसैः पिशिताशनैः ।
विभज्याङ्गानि सर्वाणि मया विरहिता प्रिया ॥२७॥
विभज्याङ्गानि सर्वाणि मया विरहिता प्रिया ॥२७॥
27. vyaktaṃ sā bhakṣitā bālā rākṣasaiḥ piśitāśanaiḥ ,
vibhajyāṅgāni sarvāṇi mayā virahitā priyā.
vibhajyāṅgāni sarvāṇi mayā virahitā priyā.
27.
vyaktam sā bhakṣitā bālā rākṣasaiḥ piśitāśanaiḥ
vibhajya aṅgāni sarvāṇi mayā virahitā priyā
vibhajya aṅgāni sarvāṇi mayā virahitā priyā
27.
vyaktam mayā virahitā sā priyā bālā piśitāśanaiḥ
rākṣasaiḥ sarvāṇi aṅgāni vibhajya bhakṣitā
rākṣasaiḥ sarvāṇi aṅgāni vibhajya bhakṣitā
27.
Clearly, that young woman, my beloved, separated from me, has been devoured by flesh-eating Rākṣasas, having torn apart all her limbs.
नूनं तच्छुभदन्तौष्ठं मुखं निष्प्रभतां गतम् ।
सा हि चम्पकवर्णाभा ग्रीवा ग्रैवेय शोभिता ॥२८॥
सा हि चम्पकवर्णाभा ग्रीवा ग्रैवेय शोभिता ॥२८॥
28. nūnaṃ tacchubhadantauṣṭhaṃ mukhaṃ niṣprabhatāṃ gatam ,
sā hi campakavarṇābhā grīvā graiveya śobhitā.
sā hi campakavarṇābhā grīvā graiveya śobhitā.
28.
nūnam tat śubhadantoṣṭham mukham niṣprabhatām
gatam | sā hi campakavarṇābhā grīvā graiveyaśobhitā
gatam | sā hi campakavarṇābhā grīvā graiveyaśobhitā
28.
nūnam tat śubhadantoṣṭham mukham niṣprabhatām
gatam hi sā campakavarṇābhā graiveyaśobhitā grīvā
gatam hi sā campakavarṇābhā graiveyaśobhitā grīvā
28.
Certainly, that face, with its beautiful teeth and lips, must have become lusterless. And that neck, which had the radiant glow of a champaka flower and was adorned with a necklace, must also be in a similar state.
कोमला विलपन्त्यास्तु कान्ताया भक्षिता शुभा ।
नूनं विक्षिप्यमाणौ तौ बाहू पल्लवकोमलौ ॥२९॥
नूनं विक्षिप्यमाणौ तौ बाहू पल्लवकोमलौ ॥२९॥
29. komalā vilapantyāstu kāntāyā bhakṣitā śubhā ,
nūnaṃ vikṣipyamāṇau tau bāhū pallavakomalau.
nūnaṃ vikṣipyamāṇau tau bāhū pallavakomalau.
29.
komalā vilapantyāḥ tu kāntāyāḥ bhakṣitā śubhā
| nūnam vikṣipyamāṇau tau bāhū pallavakomalau
| nūnam vikṣipyamāṇau tau bāhū pallavakomalau
29.
tu vilapantyāḥ kāntāyāḥ komalā śubhā bhakṣitā
nūnam tau pallavakomalau vikṣipyamāṇau bāhū
nūnam tau pallavakomalau vikṣipyamāṇau bāhū
29.
Her tender and beautiful form, belonging to my lamenting beloved, must have been devoured. Indeed, those two arms, delicate as young shoots, which were being thrashed about...
भक्षितौ वेपमानाग्रौ सहस्ताभरणाङ्गदौ ।
मया विरहिता बाला रक्षसां भक्षणाय वै ॥३०॥
मया विरहिता बाला रक्षसां भक्षणाय वै ॥३०॥
30. bhakṣitau vepamānāgrau sahastābharaṇāṅgadau ,
mayā virahitā bālā rakṣasāṃ bhakṣaṇāya vai.
mayā virahitā bālā rakṣasāṃ bhakṣaṇāya vai.
30.
bhakṣitau vepamānāgrau sahastābharaṇāṅgadau
| mayā virahitā bālā rakṣasām bhakṣaṇāya vai
| mayā virahitā bālā rakṣasām bhakṣaṇāya vai
30.
vepamānāgrau sahastābharaṇāṅgadau bhakṣitau
vai mayā virahitā bālā rakṣasām bhakṣaṇāya
vai mayā virahitā bālā rakṣasām bhakṣaṇāya
30.
Those two arms, whose fingertips were trembling, along with their hand-ornaments and armlets, must have been devoured. The young woman, separated from me, was surely [left] for the Rākṣasas' devouring.
सार्थेनेव परित्यक्ता भक्षिता बहुबान्धवा ।
हा लक्ष्मण महाबाहो पश्यसि त्वं प्रियां क्व चित् ॥३१॥
हा लक्ष्मण महाबाहो पश्यसि त्वं प्रियां क्व चित् ॥३१॥
31. sārtheneva parityaktā bhakṣitā bahubāndhavā ,
hā lakṣmaṇa mahābāho paśyasi tvaṃ priyāṃ kva cit.
hā lakṣmaṇa mahābāho paśyasi tvaṃ priyāṃ kva cit.
31.
sārthena iva parityaktā bhakṣitā bahubāndhavā |
hā lakṣmaṇa mahābāho paśyasi tvam priyām kva cit
hā lakṣmaṇa mahābāho paśyasi tvam priyām kva cit
31.
sārthena iva parityaktā bahubāndhavā bhakṣitā hā
lakṣmaṇa mahābāho tvam priyām kva cit paśyasi
lakṣmaṇa mahābāho tvam priyām kva cit paśyasi
31.
Abandoned as if by a caravan, she, whose many protectors are now absent, has been devoured. Alas, Lakshmana, O mighty-armed one, do you see my beloved anywhere?
हा प्रिये क्व गता भद्रे हा सीतेति पुनः पुनः ।
इत्येवं विलपन् रामः परिधावन् वनाद्वनम् ॥३२॥
इत्येवं विलपन् रामः परिधावन् वनाद्वनम् ॥३२॥
32. hā priye kva gatā bhadre hā sīteti punaḥ punaḥ ,
ityevaṃ vilapan rāmaḥ paridhāvan vanādvanam.
ityevaṃ vilapan rāmaḥ paridhāvan vanādvanam.
32.
hā priye kva gatā bhadre hā sīte iti punaḥ punaḥ
iti evam vilapan rāmaḥ paridhāvan vanāt vanam
iti evam vilapan rāmaḥ paridhāvan vanāt vanam
32.
rāmaḥ iti evam punaḥ punaḥ vilapan hā priye kva
gatā bhadre hā sīte iti vanāt vanam paridhāvan
gatā bhadre hā sīte iti vanāt vanam paridhāvan
32.
“Oh, my beloved! Where have you gone, virtuous one? Oh, Sītā!” Thus, lamenting repeatedly, Rāma roamed from one forest to another.
क्व चिदुद्भ्रमते वेगात् क्व चिद्विभ्रमते बलात् ।
क्व चिन्मत्त इवाभाति कान्तान् वेषणतत्परः ॥३३॥
क्व चिन्मत्त इवाभाति कान्तान् वेषणतत्परः ॥३३॥
33. kva cidudbhramate vegāt kva cidvibhramate balāt ,
kva cinmatta ivābhāti kāntān veṣaṇatatparaḥ.
kva cinmatta ivābhāti kāntān veṣaṇatatparaḥ.
33.
kva cit udbhramate vegāt kva cit vibhramate balāt
kva cit mattaḥ iva ābhāti kāntānveṣaṇatatparaḥ
kva cit mattaḥ iva ābhāti kāntānveṣaṇatatparaḥ
33.
kva cit vegāt udbhramate kva cit balāt vibhramate
ca kva cit kāntānveṣaṇatatparaḥ iva mattaḥ ābhāti
ca kva cit kāntānveṣaṇatatparaḥ iva mattaḥ ābhāti
33.
Sometimes he roams swiftly, sometimes he wanders forcefully, and at other times, intent on searching for his beloved, he appears like a madman.
स वनानि नदीः शैलान् गिरिप्रस्रवणानि च ।
काननानि च वेगेन भ्रमत्यपरिसंस्थितः ॥३४॥
काननानि च वेगेन भ्रमत्यपरिसंस्थितः ॥३४॥
34. sa vanāni nadīḥ śailān giriprasravaṇāni ca ,
kānanāni ca vegena bhramatyaparisaṃsthitaḥ.
kānanāni ca vegena bhramatyaparisaṃsthitaḥ.
34.
saḥ vanāni nadīḥ śailān giriprasravaṇāni ca
kānanāni ca vegena bhramati aparisaṃsthitaḥ
kānanāni ca vegena bhramati aparisaṃsthitaḥ
34.
saḥ aparisaṃsthitaḥ vegena vanāni nadīḥ śailān
giriprasravaṇāni ca kānanāni ca bhramati
giriprasravaṇāni ca kānanāni ca bhramati
34.
He, being restless, swiftly roams through forests, rivers, mountains, mountain springs, and groves.
तथा स गत्वा विपुलं महद्वनं परीत्य सर्वं त्वथ मैथिलीं प्रति ।
अनिष्ठिताशः स चकार मार्गणे पुनः प्रियायाः परमं परिश्रमम् ॥३५॥
अनिष्ठिताशः स चकार मार्गणे पुनः प्रियायाः परमं परिश्रमम् ॥३५॥
35. tathā sa gatvā vipulaṃ mahadvanaṃ parītya sarvaṃ tvatha maithilīṃ prati ,
aniṣṭhitāśaḥ sa cakāra mārgaṇe punaḥ priyāyāḥ paramaṃ pariśramam.
aniṣṭhitāśaḥ sa cakāra mārgaṇe punaḥ priyāyāḥ paramaṃ pariśramam.
35.
tathā saḥ gatvā vipulaṃ mahat vanam
parītya sarvam tu atha maithilīm
prati aniṣṭitāśaḥ saḥ cakāra mārgaṇe
punaḥ priyāyāḥ paramaṃ pariśramam
parītya sarvam tu atha maithilīm
prati aniṣṭitāśaḥ saḥ cakāra mārgaṇe
punaḥ priyāyāḥ paramaṃ pariśramam
35.
tathā saḥ vipulaṃ mahat vanam sarvam
maithilīm prati gatvā parītya tu
atha aniṣṭitāśaḥ saḥ punaḥ priyāyāḥ
mārgaṇe paramaṃ pariśramam cakāra
maithilīm prati gatvā parītya tu
atha aniṣṭitāśaḥ saḥ punaḥ priyāyāḥ
mārgaṇe paramaṃ pariśramam cakāra
35.
Having thus traversed and searched the entire vast forest for Maithilī (Sītā), he, with his hopes unfulfilled, again made a supreme effort in the search for his beloved.
Links to all chapters:
bāla kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
ayodhyā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
araṇya kāṇḍa (current book)
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58 (current chapter)
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
kiṣkindhā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
sundara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
yuddha kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
uttara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100