Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-1, chapter-69

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
ततः प्रभाते जनकः कृतकर्मा महर्षिभिः ।
उवाच वाक्यं वाक्यज्ञः शतानन्दं पुरोहितम् ॥१॥
1. tataḥ prabhāte janakaḥ kṛtakarmā maharṣibhiḥ ,
uvāca vākyaṃ vākyajñaḥ śatānandaṃ purohitam.
1. tataḥ prabhāte janakaḥ kṛtakarmā maharṣibhiḥ
uvāca vākyam vākyajñaḥ śatānandam purohitam
1. tataḥ prabhāte kṛtakarmā maharṣibhiḥ vākyajñaḥ
janakaḥ purohitam śatānandam vākyam uvāca
1. Then, in the morning, King Janaka, having performed his (morning) duties (karmā) with the great sages, and being eloquent, spoke these words to his priest, Śatānanda.
भ्राता मम महातेजा यवीयानतिधार्मिकः ।
कुशध्वज इति ख्यातः पुरीमध्यवसच्छुभाम् ॥२॥
2. bhrātā mama mahātejā yavīyānatidhārmikaḥ ,
kuśadhvaja iti khyātaḥ purīmadhyavasacchubhām.
2. bhrātā mama mahātejā yavīyān atidhārmikaḥ
kuśadhvaja iti khyātaḥ purīm adhyavasat śubhām
2. mama yavīyān atidhārmikaḥ mahātejā bhrātā
kuśadhvaja iti khyātaḥ śubhām purīm adhyavasat
2. My greatly radiant (mahātejā), extremely righteous younger brother, known as Kuśadhvaja, resides in an auspicious city.
वार्याफलकपर्यन्तां पिबन्निक्षुमतीं नदीम् ।
सांकाश्यां पुण्यसंकाशां विमानमिव पुष्पकम् ॥३॥
3. vāryāphalakaparyantāṃ pibannikṣumatīṃ nadīm ,
sāṃkāśyāṃ puṇyasaṃkāśāṃ vimānamiva puṣpakam.
3. vāryāphalakaparyantām piban ikṣumatīm nadīm
sāṃkāśyām puṇyasaṃkāśām vimānam iva puṣpakam
3. piban vāryāphalakaparyantām ikṣumatīm nadīm
sāṃkāśyām puṇyasaṃkāśām puṣpakam vimānam iva
3. He governs the city of Saṃkāśyā, whose sacred appearance resembles the celestial Puṣpaka aircraft (vimāna), and which is nourished by the Ikṣumatī river, whose banks extend like battlements.
तमहं द्रष्टुमिच्छामि यज्ञगोप्ता स मे मतः ।
प्रीतिं सो ऽपि महातेजा इंमां भोक्ता मया सह ॥४॥
4. tamahaṃ draṣṭumicchāmi yajñagoptā sa me mataḥ ,
prītiṃ so'pi mahātejā iṃmāṃ bhoktā mayā saha.
4. tam aham draṣṭum icchāmi yajñagoptā saḥ me mataḥ
prītim saḥ api mahātejāḥ imām bhoktā mayā saha
4. aham tam draṣṭum icchāmi saḥ me yajñagoptā mataḥ
saḥ api mahātejāḥ mayā saha imām prītim bhoktā
4. I wish to see him; he is considered by me the protector of the Vedic ritual (yajña). That highly effulgent one will also enjoy this affection with me.
शासनात्तु नरेन्द्रस्य प्रययुः शीघ्रवाजिभिः ।
समानेतुं नरव्याघ्रं विष्णुमिन्द्राज्ञया यथा ॥५॥
5. śāsanāttu narendrasya prayayuḥ śīghravājibhiḥ ,
samānetuṃ naravyāghraṃ viṣṇumindrājñayā yathā.
5. śāsanāt tu narendrasya prayayuḥ śīghravājibhiḥ
samānetum naravyāghram viṣṇum indrājñayā yathā
5. tu narendrasya śāsanāt śīghravājibhiḥ prayayuḥ
naravyāghram viṣṇum indrājñayā yathā samānetum
5. But by the king's command, they departed swiftly with horses to bring the foremost among men (naravyāghra), who is like Viṣṇu, as if under Indra's command.
आज्ञया तु नरेन्द्रस्य
आजगाम कुशध्वजः ॥६॥
6. ājñayā tu narendrasya
ājagāma kuśadhvajaḥ.
6. ājñayā tu narendrasya
ājagāma kuśadhvajaḥ
6. narendrasya ājñayā tu
kuśadhvajaḥ ājagāma
6. By the king's command, Kuśadhvaja arrived.
स ददर्श महात्मानं जनकं धर्मवत्सलम् ।
सो ऽभिवाद्य शतानन्दं राजानं चापि धार्मिकम् ॥७॥
7. sa dadarśa mahātmānaṃ janakaṃ dharmavatsalam ,
so'bhivādya śatānandaṃ rājānaṃ cāpi dhārmikam.
7. sa dadarśa mahātmānam janakam dharmavatsalam |
saḥ abhivādya śatānandam rājānam ca api dhārmikam
7. saḥ mahātmānam dharmavatsalam janakam dadarśa
saḥ śatānandam ca api dhārmikam rājānam abhivādya
7. He saw the noble Janaka, who was devoted to his intrinsic nature (dharma). Having saluted Śatānanda and also the righteous king, he...
राजार्हं परमं दिव्यमासनं चाध्यरोहत ।
उपविष्टाव् उभौ तौ तु भ्रातरावमितौजसौ ॥८॥
8. rājārhaṃ paramaṃ divyamāsanaṃ cādhyarohata ,
upaviṣṭāv ubhau tau tu bhrātarāvamitaujasau.
8. rājārham paramam divyam āsanam ca adhyarohata
| upaviṣṭau ubhau tau tu bhrātarau amitaujasau
8. ca saḥ rājārham paramam divyam āsanam adhyarohata
tu ubhau tau amitaujasau bhrātarau upaviṣṭau
8. And he ascended a supreme, divine seat, befitting a king. Both those two brothers, of immeasurable splendor, were then seated.
प्रेषयामासतुर्वीरौ मन्त्रिश्रेष्ठं सुदामनम् ।
गच्छ मन्त्रिपते शीघ्रमैक्ष्वाकममितप्रभम् ।
आत्मजैः सह दुर्धर्षमानयस्व समन्त्रिणम् ॥९॥
9. preṣayāmāsaturvīrau mantriśreṣṭhaṃ sudāmanam ,
gaccha mantripate śīghramaikṣvākamamitaprabham ,
ātmajaiḥ saha durdharṣamānayasva samantriṇam.
9. preṣayāmāsatuḥ vīrau mantriśreṣṭham
sudāmanam | gaccha mantripate śīghram
aikṣvākam amitaprabham | ātmajaiḥ
saha durdharṣam ānayasva samantriṇam
9. vīrau mantriśreṣṭham sudāmanam preṣayāmāsatuḥ mantripate,
śīghram gaccha amitaprabham durdharṣam aikṣvākam ātmajaiḥ saha samantriṇam ānayasva
9. The two heroes sent Sudāman, their chief minister. (They said to him): 'Go quickly, O chief minister! Bring the unconquerable prince of the Ikṣvāku dynasty, who possesses immeasurable splendor, along with his sons and his ministers.'
औपकार्यां स गत्वा तु रघूणां कुलवर्धनम् ।
ददर्श शिरसा चैनमभिवाद्येदमब्रवीत् ॥१०॥
10. aupakāryāṃ sa gatvā tu raghūṇāṃ kulavardhanam ,
dadarśa śirasā cainamabhivādyedamabravīt.
10. aupakāryām saḥ gatvā tu raghūṇām kulavardhanam
dadarśa śirasā ca enam abhivādya idam abravīt
10. saḥ aupakāryām gatvā tu raghūṇām kulavardhanam
enam śirasā abhivādya ca idam abravīt
10. He went to the royal pavilion and saw the enhancer of the Raghu lineage. Having bowed to him with his head, he then said this.
अयोध्याधिपते वीर वैदेहो मिथिलाधिपः ।
स त्वां द्रष्टुं व्यवसितः सोपाध्यायपुरोहितम् ॥११॥
11. ayodhyādhipate vīra vaideho mithilādhipaḥ ,
sa tvāṃ draṣṭuṃ vyavasitaḥ sopādhyāyapurohitam.
11. ayodhyādhipate vīra vaidehaḥ mithilādhipaḥ saḥ
tvām draṣṭum vyavasitaḥ sopādhyāyapurahitam
11. ayodhyādhipate vīra vaidehaḥ mithilādhipaḥ saḥ
sopādhyāyapurahitam tvām draṣṭum vyavasitaḥ
11. “O Lord of Ayodhya, O Hero, the King of Videha (Vaīdeha), the lord of Mithila, has resolved to see you, accompanied by your preceptors and priests.”
मन्त्रिश्रेष्ठवचः श्रुत्वा राजा सर्षिगणस्तदा ।
सबन्धुरगमत्तत्र जनको यत्र वर्तते ॥१२॥
12. mantriśreṣṭhavacaḥ śrutvā rājā sarṣigaṇastadā ,
sabandhuragamattatra janako yatra vartate.
12. mantriśreṣṭhavacaḥ śrutvā rājā sarṣigaṇaḥ tadā
sabandhuḥ agamat tatra janakaḥ yatra vartate
12. rājā mantriśreṣṭhavacaḥ śrutvā tadā sarṣigaṇaḥ
sabandhuḥ tatra yatra janakaḥ vartate agamat
12. Having heard the chief minister's words, the King, accompanied by his assembly of sages and his relatives, then went to where Janaka was staying.
स राजा मन्त्रिसहितः सोपाध्यायः सबान्धवः ।
वाक्यं वाक्यविदां श्रेष्ठो वैदेहमिदमब्रवीत् ॥१३॥
13. sa rājā mantrisahitaḥ sopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ ,
vākyaṃ vākyavidāṃ śreṣṭho vaidehamidamabravīt.
13. saḥ rājā mantrisahitaḥ sopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ
vākyam vākyavidām śreṣṭhaḥ vaideham idam abravīt
13. saḥ rājā mantrisahitaḥ sopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ
vākyavidām śreṣṭhaḥ vaideham idam vākyam abravīt
13. That King, accompanied by his ministers, preceptors, and relatives, and being the best among the eloquent, then spoke these words to Janaka (Vaīdeha).
विदितं ते महाराज इक्ष्वाकुकुलदैवतम् ।
वक्ता सर्वेषु कृत्येषु वसिष्ठो भगवानृषिः ॥१४॥
14. viditaṃ te mahārāja ikṣvākukuladaivatam ,
vaktā sarveṣu kṛtyeṣu vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ.
14. viditam te mahārāja ikṣvākukuladaivatam
vaktā sarveṣu kṛtyeṣu vasiṣṭhaḥ bhagavān ṛṣiḥ
14. mahārāja te ikṣvākukuladaivatam bhagavān
ṛṣiḥ vasiṣṭhaḥ viditam sarveṣu kṛtyeṣu vaktā
14. O great king, the divine sage (ṛṣi) Vasiṣṭha, who is the tutelary deity of the Ikṣvāku lineage, is known to you. He is the one who speaks on all matters.
विश्वामित्राभ्यनुज्ञातः सह सर्वैर्महर्षिभिः ।
एष वक्ष्यति धर्मात्मा वसिष्ठो मे यथाक्रमम् ॥१५॥
15. viśvāmitrābhyanujñātaḥ saha sarvairmaharṣibhiḥ ,
eṣa vakṣyati dharmātmā vasiṣṭho me yathākramam.
15. viśvāmitrābhyanujñātaḥ saha sarvaiḥ maharṣibhiḥ
eṣaḥ vakṣyati dharmātmā vasiṣṭhaḥ me yathākramam
15. sarvaiḥ maharṣibhiḥ saha viśvāmitrābhyanujñātaḥ
eṣaḥ dharmātmā vasiṣṭhaḥ me yathākramam vakṣyati
15. Approved by Viśvāmitra, along with all the great sages (ṛṣi), this Vasiṣṭha, whose soul is righteous (dharmātmā), will speak to me in due order.
तूष्णींभूते दशरथे वसिष्ठो भगवानृषिः ।
उवाच वाक्यं वाक्यज्ञो वैदेहं सपुरोहितम् ॥१६॥
16. tūṣṇīṃbhūte daśarathe vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ ,
uvāca vākyaṃ vākyajño vaidehaṃ sapurohitam.
16. tūṣṇīmbhūte daśarathe vasiṣṭhaḥ bhagavān ṛṣiḥ
uvāca vākyam vākyajñaḥ vaideham sapurohitam
16. daśarathe tūṣṇīmbhūte bhagavān ṛṣiḥ vasiṣṭhaḥ
vākyajñaḥ vaideham sapurohitam vākyam uvāca
16. When Daśaratha became silent, the divine sage (ṛṣi) Vasiṣṭha, who is skilled in speech, addressed the King of Videha, along with his priest.
अव्यक्तप्रभवो ब्रह्मा शाश्वतो नित्य अव्ययः ।
तस्मान्मरीचिः संजज्ञे मरीचेः कश्यपः सुतः ॥१७॥
17. avyaktaprabhavo brahmā śāśvato nitya avyayaḥ ,
tasmānmarīciḥ saṃjajñe marīceḥ kaśyapaḥ sutaḥ.
17. avyaktaprabhavaḥ brahmā śāśvataḥ nityaḥ avyayaḥ
tasmāt marīciḥ sañjajñe marīceḥ kaśyapaḥ sutaḥ
17. avyaktaprabhavaḥ brahmā śāśvataḥ nityaḥ avyayaḥ (asti).
tasmāt marīciḥ sañjajñe.
marīceḥ kaśyapaḥ sutaḥ (asti).
17. Brahmā, whose origin is unmanifest, is eternal, constant, and imperishable. From him, Marīci was born, and Marīci's son was Kaśyapa.
विवस्वान् कश्यपाज्जज्ञे मनुर्वैवैस्वतः स्मृतः ।
मनुः प्रजापतिः पूर्वमिक्ष्वाकुस्तु मनोः सुतः ॥१८॥
18. vivasvān kaśyapājjajñe manurvaivaisvataḥ smṛtaḥ ,
manuḥ prajāpatiḥ pūrvamikṣvākustu manoḥ sutaḥ.
18. vivasvān kaśyapāt jajñe manuḥ vai vaivasvataḥ smṛtaḥ
manuḥ prajāpatiḥ pūrvam ikṣvākuḥ tu manoḥ sutaḥ
18. vivasvān kaśyapāt jajñe vai vaivasvataḥ manuḥ smṛtaḥ
pūrvam manuḥ prajāpatiḥ tu manoḥ sutaḥ ikṣvākuḥ
18. Vivasvān was born from Kaśyapa. Manu, known as Vaivasvata, is remembered to be his son. This Manu was formerly a progenitor (Prajāpati), and Ikṣvāku was his son.
तमिक्ष्वाकुमयोध्यायां राजानं विद्धि पूर्वकम् ।
इक्ष्वाकोस्तु सुतः श्रीमान् विकुक्षिरुदपद्यत ॥१९॥
19. tamikṣvākumayodhyāyāṃ rājānaṃ viddhi pūrvakam ,
ikṣvākostu sutaḥ śrīmān vikukṣirudapadyata.
19. tam ikṣvākum ayodhyāyām rājānam viddhi pūrvakam
ikṣvākoḥ tu sutaḥ śrīmān vikukṣiḥ udapadyata
19. tam ikṣvākum ayodhyāyām pūrvakam rājānam viddhi
tu ikṣvākoḥ śrīmān sutaḥ vikukṣiḥ udapadyata
19. Know that Ikṣvāku was the first king in Ayodhyā. From Ikṣvāku, the illustrious son Vikukṣi was born.
विकुक्षेस्तु महातेजा बाणः पुत्रः प्रतापवान् ।
बाणस्य तु महातेजा अनरण्यः प्रतापवान् ॥२०॥
20. vikukṣestu mahātejā bāṇaḥ putraḥ pratāpavān ,
bāṇasya tu mahātejā anaraṇyaḥ pratāpavān.
20. vikukṣeḥ tu mahātejāḥ bāṇaḥ putraḥ pratāpavān
bāṇasya tu mahātejāḥ anaraṇyaḥ pratāpavān
20. vikukṣeḥ tu mahātejāḥ pratāpavān bāṇaḥ putraḥ
bāṇasya tu mahātejāḥ pratāpavān anaraṇyaḥ
20. The greatly effulgent and powerful Bāṇa was the son of Vikukṣi. And the greatly effulgent and powerful Anaraṇya was the son of Bāṇa.
अनरण्यात् पृथुर्जज्ञे त्रिशङ्कुस्तु पृथोः सुतः ।
त्रिशङ्कोरभवत् पुत्रो धुन्धुमारो महायशाः ॥२१॥
21. anaraṇyāt pṛthurjajñe triśaṅkustu pṛthoḥ sutaḥ ,
triśaṅkorabhavat putro dhundhumāro mahāyaśāḥ.
21. anaraṇyāt pṛthuḥ jajñe triśaṅkuḥ tu pṛthoḥ sutaḥ
triśaṅkoḥ abhavat putraḥ dhundhumāraḥ mahāyaśāḥ
21. anaraṇyāt pṛthuḥ jajñe tu pṛthoḥ sutaḥ triśaṅkuḥ
triśaṅkoḥ mahāyaśāḥ putraḥ dhundhumāraḥ abhavat
21. From Anaraṇya, Pṛthu was born, and Triśaṅku was the son of Pṛthu. Triśaṅku's son was Dhundhumāra, who was greatly renowned.
धुन्धुमारान्महातेजा युवनाश्वो महारथः ।
युवनाश्वसुतः श्रीमान्मान्धाता पृथिवीपतिः ॥२२॥
22. dhundhumārānmahātejā yuvanāśvo mahārathaḥ ,
yuvanāśvasutaḥ śrīmānmāndhātā pṛthivīpatiḥ.
22. dhundhumārāt mahātejāḥ yuvanaśvaḥ mahārathaḥ
yuvanaśvasutaḥ śrīmān māndhātā pṛthivīpatiḥ
22. Dhundhumārāt mahātejāḥ yuvanaśvaḥ mahārathaḥ (abhavat).
Yuvanaśvasutaḥ śrīmān Māndhātā pṛthivīpatiḥ (abhavat).
22. From Dhundhumāra was born the exceedingly powerful Yuvanaśva, a great warrior. Yuvanaśva's glorious son was Māndhātā, the ruler of the earth.
मान्धातुस्तु सुतः श्रीमान् सुसंधिरुदपद्यत ।
सुसंधेरपि पुत्रौ द्वौ ध्रुवसंधिः प्रसेनजित् ॥२३॥
23. māndhātustu sutaḥ śrīmān susaṃdhirudapadyata ,
susaṃdherapi putrau dvau dhruvasaṃdhiḥ prasenajit.
23. māndhātuḥ tu sutaḥ śrīmān susandhiḥ udapadyata
susandheḥ api putrau dvau dhruvasandhiḥ prasenajit
23. Māndhātuḥ tu śrīmān sutaḥ susandhiḥ udapadyata.
Susandheḥ api dvau putrau dhruvasandhiḥ (ca) prasenajit (ca) (āstām).
23. Māndhātā's glorious son, Susandhi, was born. Susandhi also had two sons: Dhruvasandhi and Prasenajit.
यशस्वी ध्रुवसंधेस्तु भरतो नाम नामतः ।
भरतात्तु महातेजा असितो नाम जायत ॥२४॥
24. yaśasvī dhruvasaṃdhestu bharato nāma nāmataḥ ,
bharatāttu mahātejā asito nāma jāyata.
24. yaśasvī dhruvasandheḥ tu bharataḥ nāma nāmataḥ
bharatāt tu mahātejāḥ asitaḥ nāma jāyata
24. Dhruvasandheḥ tu yaśasvī nāma nāmataḥ Bharataḥ (putraḥ abhavat).
Bharatāt tu mahātejāḥ Asitaḥ nāma jāyata.
24. But from Dhruvasandhi was born the illustrious son, named Bharata. And from Bharata, the exceedingly powerful one named Asita was born.
सह तेन गरेणैव जातः स सगरो ऽभवत् ।
सगरस्यासमञ्जस्तु असमञ्जादथांशुमान् ॥२५॥
25. saha tena gareṇaiva jātaḥ sa sagaro'bhavat ,
sagarasyāsamañjastu asamañjādathāṃśumān.
25. saha tena gareṇa eva jātaḥ saḥ sagaraḥ abhavat
sagarasya asamañjaḥ tu asamañjāt atha aṃśumān
25. Saḥ tena gareṇa eva jātaḥ Sagaraḥ abhavat.
Sagarasya tu Asamañjaḥ (āsīt).
Atha Asamañjāt Aṃśumān (jātaḥ).
25. Born with that very poison (gara), he became Sagara. But Sagara's son was Asamañjas, and from Asamañjas, Aṃśumān (was born).
दिलीपो ऽंशुमतः पुत्रो दिलीपस्य भगीरथः ।
भगीरथात् ककुत्स्थश्च ककुत्स्थस्य रघुस्तथा ॥२६॥
26. dilīpo'ṃśumataḥ putro dilīpasya bhagīrathaḥ ,
bhagīrathāt kakutsthaśca kakutsthasya raghustathā.
26. dilīpaḥ aṃśumataḥ putraḥ dilīpasya bhagīrathaḥ
bhagīrathāt kakutsthaḥ ca kakutsthasya raghuḥ tathā
26. dilīpaḥ aṃśumataḥ putraḥ dilīpasya bhagīrathaḥ
bhagīrathāt kakutsthaḥ ca kakutsthasya raghuḥ tathā
26. Dilīpa was the son of Aṃśumat. Bhagīratha was the son of Dilīpa. From Bhagīratha came Kakutstha, and Raghu was the son of Kakutstha.
रघोस्तु पुत्रस्तेजस्वी प्रवृद्धः पुरुषादकः ।
कल्माषपादो ह्यभवत्तस्माज्जातस्तु शङ्खणः ॥२७॥
27. raghostu putrastejasvī pravṛddhaḥ puruṣādakaḥ ,
kalmāṣapādo hyabhavattasmājjātastu śaṅkhaṇaḥ.
27. raghoḥ tu putraḥ tejasvī pravṛddhaḥ puruṣādakaḥ
kalmāṣapādaḥ hi abhavat tasmāt jātaḥ tu śaṅkhaṇaḥ
27. raghoḥ putraḥ tu tejasvī pravṛddhaḥ puruṣādakaḥ
kalmāṣapādaḥ hi abhavat tasmāt śaṅkhaṇaḥ tu jātaḥ
27. Raghu's son was the powerful and prominent Puruṣādaka, who was also known as Kalmāṣapāda. From him, Śaṅkhaṇa was born.
सुदर्शनः शङ्खणस्य अग्निवर्णः सुदर्शनात् ।
शीघ्रगस्त्वग्निवर्णस्य शीघ्रगस्य मरुः सुतः ॥२८॥
28. sudarśanaḥ śaṅkhaṇasya agnivarṇaḥ sudarśanāt ,
śīghragastvagnivarṇasya śīghragasya maruḥ sutaḥ.
28. sudarśanaḥ śaṅkhaṇasya agnivarnaḥ sudarśanāt
śīghragaḥ tu agnivarnasya śīghragasya maruḥ sutaḥ
28. sudarśanaḥ śaṅkhaṇasya agnivarnaḥ sudarśanāt
śīghragaḥ tu agnivarnasya śīghragasya maruḥ sutaḥ
28. Sudarśana was the son of Śaṅkhaṇa. Agnivarna was born from Sudarśana. Śīghraga was the son of Agnivarna, and Maru was the son of Śīghraga.
मरोः प्रशुश्रुकस्त्वासीदम्बरीषः प्रशुश्रुकात् ।
अम्बरीषस्य पुत्रो ऽभून्नहुषः पृथिवीपतिः ॥२९॥
29. maroḥ praśuśrukastvāsīdambarīṣaḥ praśuśrukāt ,
ambarīṣasya putro'bhūnnahuṣaḥ pṛthivīpatiḥ.
29. maroḥ praśuśrukaḥ tu āsīt ambarīṣaḥ praśuśrukāt
ambarīṣasya putraḥ abhūt nahuṣaḥ pṛthivīpatiḥ
29. praśuśrukaḥ maroḥ tu āsīt ambarīṣaḥ praśuśrukāt
ambarīṣasya putraḥ nahuṣaḥ pṛthivīpatiḥ abhūt
29. Praśuśruka was Maru's son. Ambarīṣa was born from Praśuśruka. Ambarīṣa's son was Nahuṣa, the ruler of the earth.
नहुषस्य ययातिस्तु नाभागस्तु ययातिजः ।
नाभागस्य बभूवाज अजाद्दशरथो ऽभवत् ।
तस्माद्दशरथाज्जातौ भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ॥३०॥
30. nahuṣasya yayātistu nābhāgastu yayātijaḥ ,
nābhāgasya babhūvāja ajāddaśaratho'bhavat ,
tasmāddaśarathājjātau bhrātarau rāmalakṣmaṇau.
30. nahuṣasya yayātiḥ tu nābhāgaḥ tu
yayātijaḥ nābhāgasya babhūva ajaḥ
ajāt daśarathaḥ abhavat tasmāt
daśarathāt jātau bhrātarau rāmalakṣmaṇau
30. nahuṣasya tu yayātiḥ (āsīt) yayātijaḥ
tu nābhāgaḥ (āsīt) nābhāgasya ajaḥ
babhūva ajāt daśarathaḥ abhavat tasmāt
daśarathāt rāmalakṣmaṇau bhrātarau jātau
30. However, Yayāti was the son of Nahuṣa, and Nābhāga was born from Yayāti. From Nābhāga, Aja was born, and from Aja, Daśaratha came into being. From that Daśaratha, the two brothers, Rāma and Lakṣmaṇa, were born.
आदिवंशविशुद्धानां राज्ञां परमधर्मिणाम् ।
इक्ष्वाकुकुलजातानां वीराणां सत्यवादिनाम् ॥३१॥
31. ādivaṃśaviśuddhānāṃ rājñāṃ paramadharmiṇām ,
ikṣvākukulajātānāṃ vīrāṇāṃ satyavādinām.
31. ādivaṃśaviśuddhānām rājñām paramadharmiṇām
ikṣvākukulajātānām vīrāṇām satyavādinām
31. ādivaṃśaviśuddhānām paramadharmiṇām
ikṣvākukulajātānām vīrāṇām satyavādinām rājñām
31. These are the qualities of kings: pure in their ancient lineage, supremely devoted to their intrinsic nature (dharma), born into the Ikṣvāku dynasty, heroic, and truthful.
रामलक्ष्मणयोरर्थे त्वत्सुते वरये नृप ।
सदृशाभ्यां नरश्रेष्ठ सदृशे दातुमर्हसि ॥३२॥
32. rāmalakṣmaṇayorarthe tvatsute varaye nṛpa ,
sadṛśābhyāṃ naraśreṣṭha sadṛśe dātumarhasi.
32. rāmalakṣmaṇayoḥ arthe tvatsute varaye nṛpa
sadṛśābhyām naraśreṣṭha sadṛśe dātum arhasi
32. nṛpa ramalakṣmaṇayoḥ arthe tvatsute varaye naraśreṣṭha
sadṛśābhyām (varābhyām) sadṛśe (sute) dātum arhasi
32. O King, for the sake of Rāma and Lakṣmaṇa, I seek your two daughters. O best among men, you should give two suitable daughters to (these) two suitable (grooms).